Parivāra-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Parivāra-aṭṭhakathā
Soḷasamahāvāro
Paññattivāravaṇṇanā
Visuddhaparivārassa, parivāroti sāsane;
Dhammakkhandhasarīrassa, khandhakānaṃ anantarā.
Saṅgahaṃ yo samāruḷho, tassa pubbāgataṃ nayaṃ;
Hitvā dāni karissāmi, anuttānatthavaṇṇanaṃ.
1. Tattha yaṃ tena bhagavatā…pe… paññatta nti ādinayappavattāya tāva pucchāya ayaṃ
saṅkhepattho –yo so bhagavā sāsanassa ciraṭṭhitikatthaṃ dhammasenāpatinā
saddhammagāravabahumānavegasamussitaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā yācito dasa atthavase
paṭicca vinayapaññattiṃ paññapesi, tena bhagavatā tassa tassa sikkhāpadassa paññattikālaṃ jānatā, tassā
tassā sikkhāpadapaññattiyā dasa atthavase passatā; apica pubbenivāsādīhi jānatā, dibbena cakkhunā
passatā, tīhi vijjāhi chahi vā pana abhiññāhi jānatā, sabbattha appaṭihatena samantacakkhunā passatā,
sabbadhammajānanasamatthāya paññāya jānatā, sabbasattānaṃ cakkhuvisayātītāni tirokuṭṭādigatāni cāpi
rūpāni ativisuddhena maṃsacakkhunā ca passatā, attahitasādhikāya samādhipadaṭṭhānāya
paṭivedhapaññāya jānatā, parahitasādhikāya karuṇāpadaṭṭhānāya desanāpaññāya passatā, arahatā
sammāsambuddhena ‘‘yaṃ paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ, taṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha
paññattaṃ, kismiṃ vatthusmiṃ paññattaṃ, atthi tattha paññatti…pe… kenābhata’’nti.
2. Pucchāvissajjane pana ‘‘yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
paṭhamaṃ pārājika’’ nti idaṃ kevalaṃ pucchāya āgatassa ādipadassa paccuddharaṇamattameva,
‘‘kattha paññattanti vesāliyā paññattaṃ; kaṃ ārabbhāti sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā’’ ti
evamādinā pana nayena punapi ettha ekekaṃ padaṃ pucchitvāva vissajjitaṃ. Ekā paññattīti ‘‘yo pana
bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya pārājiko hoti asaṃvāso’’ti ayaṃ ekā paññatti. Dve
anupaññattiyo ti ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca, ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca
makkaṭivajjiputtakavatthūnaṃ vasena vuttā –imā dve anupaññattiyo. Ettāvatā ‘‘atthi tattha paññatti
anupaññatti anuppannapaññattī’’ti imissā pucchāya dve koṭṭhāsā vissajjitā honti. Tatiyaṃ vissajjetuṃ
pana ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ ti vuttaṃ. Ayañhi anuppannapaññatti nāma anuppanne
dose paññattā; sā aṭṭhagarudhammavasena bhikkhunīnaṃyeva āgatā, aññatra natthi. Tasmā vuttaṃ
‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti. Sabbatthapaññattīti majjhimadese ceva paccantimajanapadesu
ca sabbatthapaññatti. Vinayadharapañcamena gaṇena ‘‘upasampadā, guṇaṅguṇūpāhanā, dhuvanahānaṃ,
cammattharaṇa’’nti imāni hi cattāri sikkhāpadāni majjhimadeseyeva paññatti. Ettheva etehi āpatti hoti,
na paccantimajanapadesu. Sesāni sabbāneva sabbatthapaññatti nāma.
Sādhāraṇapaññattīti bhikkhūnañceva bhikkhunīnañca sādhāraṇapaññatti; suddhabhikkhūnameva
hi suddhabhikkhunīnaṃ vā paññattaṃ sikkhāpadaṃ asādhāraṇapaññatti nāma hoti. Idaṃ pana
bhikkhuṃ ārabbha uppanne vatthusmiṃ ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ
paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi pārājikā hoti asaṃvāsā’’ti bhikkhunīnampi paññattaṃ,
vin ītakath āmattameva hi tāsa ṃ natthi, sikkh āpada ṃ pana atthi, tena vutta ṃ ‘‘sādh āra ṇapaññattī’’ti.

Ubhatopaññattiya mpi eseva nayo. Byañjanamattameva hi ettha n āna ṃ, bhikkh ūna ṃ
bhikkhunīnampi sādhāraṇattā sādhāraṇapaññatti, ubhinnampi paññattattā ubhatopaññattīti. Atthe
pana bhedo natthi.
Nidānogadha nti ‘‘yassa siyā āpatti so āvikareyyā’’ti ettha sabbāpattīnaṃ anupaviṭṭhattā
nidānogadhaṃ;nidāne anupaviṭṭhanti attho. Dutiyena uddesenāti nidānogadhaṃ
nidānapariyāpannampi samānaṃ ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā’’tiādinā dutiyeneva uddesena
uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīna nti sīlavipattiādīnaṃ. Paṭhamā hi dve āpattikkhandhā
sīlavipatti nāma, avasesā pañca ācāravipatti nāma. Micchādiṭṭhi ca antaggāhikadiṭṭhi ca diṭṭhivipatti
nāma, ājīvahetu paññattāni cha sikkhāpadāni ājīvavipatti nāma. Iti imāsaṃ catunnaṃ vipattīnaṃ idaṃ
pārājikaṃ sīlavipatti nāma hoti.
Ekena samuṭṭhānenāti dvaṅgikena ekena samuṭṭhānena. Ettha hi cittaṃ aṅgaṃ hoti, kāyena pana
āpattiṃ āpajjati. Tena vuttaṃ ‘‘kāyato ca cittato ca samuṭṭhātī’’ti. Dvīhi samathehi sammatīti
‘‘āpannosī’’ti sammukhā pucchiyamāno ‘‘āma āpannomhī’’ti paṭijānāti, tāvadeva
bhaṇḍanakalahaviggahā vūpasantā honti, sakkā ca hoti taṃ puggalaṃ apanetvā uposatho vā pavāraṇā vā
kātuṃ. Iti sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena cāti dvīhi samathehi sammati, na ca tappaccayā koci
upaddavo hoti. Yaṃ pana upari paññattivagge ‘‘na katamena samathena sammatī’’ti vuttaṃ, taṃ
samathaṃ otāretvā anāpatti kātuṃ na sakkāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ.
Paññatti vinayo ti ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādinā nayena vuttamātikā paññatti vinayoti attho.
Vibhattīti padabhājanaṃ vuccati; vibhattīti hi vibhaṅgassevetaṃ nāmaṃ. Asaṃvaro ti vītikkamo.
Saṃvaro ti avītikkamo. Yesaṃ vattatīti yesaṃ vinayapiṭakañca aṭṭhakathā ca sabbā paguṇāti attho. Te
dhārentīti te etaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷito ca atthato ca dhārenti; na hi sakkā sabbaṃ vinayapiṭakaṃ
ajānantena etassa attho jānitunti. Kenābhata nti idaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷivasena ca atthavasena ca
yāva ajjatanakālaṃ kena ānītanti. Paramparābhata nti paramparāya ānītaṃ.
3. Idāni yāya paramparāya ānītaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘upāli dāsako cevā’’tiādinā nayena porāṇakehi
mahātherehi gāthāyo ṭhapitā. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ nidānavaṇṇanāyameva vuttaṃ. Iminā nayena
dutiyapārājikādipucchāvissajjanesupi vinicchayo veditabboti.
Mahāvibhaṅge paññattivāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Katāpattivārādivaṇṇanā
157 . Ito paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī’’ti ādippabhedo
katāpattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo
bhajantī’’ti ādippabhedo vipattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ
āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā’’ti ādippabhedo saṅgahavāro, ‘‘methunaṃ
dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantī’’ti
ādippabhedo samuṭṭhānavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ
adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇa’’nti ādippabhedo adhikaraṇavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ
paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammantī’’ti ādippabhedo
samathavāro, tadanantaro samuccayavāro cāti ime satta vārā uttānatthā eva.
188 . Tato paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādinā
nayena puna paccayavasena eko paññattivāro, tassa vasena purimasadisā eva katāpattivārādayo satta
vārāti evaṃ aparepi aṭṭha vārā vuttā, tepi uttānatthā eva. Iti ime aṭṭha, purimā aṭṭhāti mahāvibhaṅge
soḷasa vārā dassitā. Tato paraṃ teneva nayena bhikkhunivibhaṅgepi soḷasa vārā āgatāti evamime
ubhatovibha ṅge dvattiṃsa v ārā pāḷinayeneva veditabb ā. Na hettha kiñci pubbe avinicchita ṃ nāma atthi.

Mah āvibha ṅge ca bhikkhunivibha ṅge ca
Soḷasamahāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā
257 . Tadanantarāya pana samuṭṭhānakathāya anattā iti nicchayāti anattā iti nicchitā.
Sabhāgadhammāna nti aniccākārādīhi sabhāgānaṃ saṅkhatadhammānaṃ. Nāmamattaṃ na nāyatīti
nāmamattampi na paññāyati. Dukkhahāni nti dukkhaghātanaṃ. Khandhakā yā ca mātikāti khandhakā
yā ca mātikāti attho. Ayameva vā pāṭho. Samuṭṭhānaṃ niyato kata nti samuṭṭhānaṃ niyatokataṃ
niyatakataṃ; niyatasamuṭṭhānanti attho. Etena bhūtārocanacorivuṭṭhāpanaananuññātasikkhāpadattayassa
saṅgaho paccetabbo. Etāneva hi tīṇi sikkhāpadāni niyatasamuṭṭhānāni, aññehi saddhiṃ
asambhinnasamuṭṭhānāni.
Sambhedaṃ nidānañcañña nti aññampi sambhedañca nidānañca. Tattha sambhedavacanena
samuṭṭhānasambhedassa gahaṇaṃ paccetabbaṃ, tāni hi tīṇi sikkhāpadāni ṭhapetvā sesāni
sambhinnasamuṭṭhānāni. Nidānavacanena sikkhāpadānaṃ paññattidesasaṅkhātaṃ nidānaṃ
paccetabbaṃ. Sutte dissanti uparīti sikkhāpadānaṃ samuṭṭhānaniyamo sambhedo nidānanti imāni tīṇi
suttamhi eva dissanti; paññāyantīti attho. Tattha ‘‘ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti, kāyato ca cittato
cā’’tiādimhi tāva purimanaye samuṭṭhānaniyamo ca sambhedo ca dissanti. Itaraṃ pana nidānaṃ nāma –
‘‘Vesāliyā rājagahe, sāvatthiyā ca āḷavī;
Kosambiyā ca sakkesu, bhaggesu ceva paññattā’’ti.
Evaṃ upari dissati, parato āgate sutte dissatīti veditabbaṃ.
‘‘Vibhaṅge dvīsū’’ ti gāthāya ayamattho –yaṃ sikkhāpadaṃ dvīsu vibhaṅgesu paññattaṃ
uposathadivase bhikkhū ca bhikkhuniyo ca uddisanti, tassa yathāñāyaṃ samuṭṭhānaṃ pavakkhāmi, taṃ
me suṇāthāti.
Sañcarittānubhāsanañcāti sañcarittañca samanubhāsanañca. Atirekañca cīvara nti
atirekacīvaraṃ; kathinanti attho. Lomāni padasodhammo ti eḷakalomāni ca padasodhammo ca.
Bhūtaṃ saṃvidhānena cāti bhūtārocanañca saṃvidahitvā addhānappaṭipajjanañca. Theyyadesanā
coriṃ cāti theyyasattho ca chattapāṇissa agilānassa dhammadesanā ca corivuṭṭhāpanañca.
Ananuññātāya terasāti mātāpitusāmikehi ananuññātāya saddhiṃ imāni terasa samuṭṭhānāni honti.
Sadisā idha dissare ti idha ubhatovibhaṅge etesu terasasu samuṭṭhānasīsesu ekekasmiṃ aññānipi
sadisāni samuṭṭhānāni dissanti.
Paṭhamapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
258 . Idāni tāni dassetuṃ ‘‘methunaṃ sukkasaṃsaggo’’ tiādi vuttaṃ. Tattha methuna nti idaṃ tāva
paṭhamapārājikaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. Tattha sukkasaṃsaggo ti
sukkavissaṭṭhi ceva kāyasaṃsaggo ca. Aniyatā paṭhamikāti paṭhamaṃ aniyatasikkhāpadaṃ.
Pubbūpaparipācitāti ‘‘jānaṃ pubbūpagataṃ bhikkhu’’nti sikkhāpadañca
bhikkhuniparipācitapiṇḍapātasikkhāpadañca. Raho bhikkhuniyā sahāti bhikkhuniyā saddhiṃ raho
nisajjasikkhāpadañca.
Sabhojane raho dve cāti sabhojane kule anupakhajjanisajjasikkhāpadañca dve
rahonisajjasikkhāpadāni ca. Aṅguli udake hasa nti aṅgulipatodakañca udake
hasadhammasikkhāpadañca. Pahāre uggire cevāti pahāradānasikkhāpadañca

talasattikauggira ṇasikkh āpadañca. Tepaññ āsā ca sekhiy āti parima ṇḍ alaniv āsan ādīni
khuddakavaṇṇanāvasāne vuttāni tepaññāsa sekhiyasikkhāpadāni ca.
Adhakkhagāmāvassutāti bhikkhunīnaṃ adhakkhakasikkhāpadañca gāmantaragamanaṃ avassutā
avassutassa hatthato khādanīyabhojanīyaggahaṇasikkhāpadañca. Talamaṭṭhañca suddhikāti
talaghātakaṃ jatumaṭṭhaṃ udakasuddhikādiyanañca. Vassaṃvuṭṭhā ca ovāda nti vassaṃvuṭṭhā
chappañcayojanāni sikkhāpadañca ovādāya agamanasikkhāpadañca. Nānubandhe pavattini nti yā pana
bhikkhunī vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyāti vuttasikkhāpadaṃ.
Ime sikkhāti imā sikkhāyo; liṅgavipariyāyo kato. Kāyamānasikā katāti kāyacittasamuṭṭhānā katā.
Dutiyapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā
259 . Adinna nti idaṃ tāva adinnādānanti vā dutiyapārājikanti vā ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni
tena sadisāni. Tattha viggahuttarīti manussaviggahauttarimanussadhammasikkhāpadāni. Duṭṭhullā
attakāmina nti duṭṭhullavācāattakāmapāricariyasikkhāpadāni. Amūlā aññabhāgiyāti dve
duṭṭhadosasikkhāpadāni. Aniyatā dutiyikāti dutiyaṃ aniyatasikkhāpadaṃ.
Acchinde pariṇāmane ti sāmaṃ cīvaraṃ datvā acchindanañca saṅghikalābhassa attano
pariṇāmanañca. Musā omasapesuṇā ti musāvādo ca omasavādo ca bhikkhupesuññañca. Duṭṭhullā
pathavīkhaṇeti duṭṭhullāpattiārocanañca pathavīkhaṇañca. Bhūtaṃ aññāya ujjhāpe ti
bhūtagāmaaññavādakaujjhāpanakasikkhāpadāni.
Nikkaḍḍhanaṃ siñcanañcāti vihārato nikkaḍḍhanañca udakena tiṇādisiñcanañca. Āmisahetu
bhuttāvīti ‘‘āmisahetu bhikkhuniyo ovadantī’’ti sikkhāpadañca, bhuttāviṃ anatirittena khādanīyādinā
pavāraṇāsikkhāpadañca. Ehi anādari bhiṃsāti ‘‘ehāvuso gāmaṃ vā’’ti sikkhāpadañca, anādariyañca
bhikkhubhiṃsāpanakañca. Apanidhe ca jīvita nti pattādīnaṃ apanidhānasikkhāpadañca, sañcicca pāṇaṃ
jīvitāvoropanañca.
Jānaṃ sappāṇakaṃ kamma nti jānaṃ sappāṇakaudakasikkhāpadañca punakammāya
ukkoṭanañca. Ūnasaṃvāsanāsanāti ūnavīsativassasikkhāpadañca ukkhittakena saddhiṃ
saṃvāsasikkhāpadañca nāsitakasāmaṇerasambhogasikkhāpadañca. Sahadhammikaṃ vilekhāti
sahadhammikaṃ vuccamānasikkhāpadañca, vilekhāya saṃvattantīti āgatasikkhāpadañca. Moho
amūlakena cāti mohanake pācittiyasikkhāpadañca, amūlakena saṅghādisesena
anuddhaṃsanasikkhāpadañca.
Kukkuccaṃ dhammikaṃ cīvaraṃ datvāti kukkuccaupadahanañca, dhammikānaṃ kammānaṃ
chandaṃ datvā khīyanañca, cīvaraṃ datvā khīyanañca. Pariṇāmeyya puggale ti saṅghikaṃ lābhaṃ
puggalassa pariṇāmanasikkhāpadaṃ. Kiṃ te akālaṃ acchinde ti ‘‘kiṃ te ayye eso purisapuggalo
karissatī’’ti āgatasikkhāpadañca, ‘‘akālacīvaraṃ kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanasikkhāpadañca,
bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindanasikkhāpadañca. Duggahī nirayena cāti
duggahitena duppadhāritena paraṃ ujjhāpanasikkhāpadañca, nirayena vā brahmacariyena vā
abhisapanasikkhāpadañca.
Gaṇaṃ vibhaṅga dubbala nti ‘‘gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyyā’’ti ca ‘‘dhammikaṃ
cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyyā’’ti ca ‘‘dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyā’’ti ca
vuttasikkhāpadāni. Kathinā phāsu passaya nti ‘‘dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyya, bhikkhuniyā
sañcicca aphāsuṃ kareyya, bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā’’ti
vuttasikkhāpadāni. Akkosacaṇḍī maccharīti ‘‘bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā, caṇḍikatā
gaṇaṃ paribhāseyya, kule maccharinī assā’’ti vuttasikkhāpadāni. Gabbhiniñca pāyantiyāti
‘‘gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya, pāyantiṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni.

Dvevassa ṃ sikkh ā sa ṅghen āti ‘‘dve vass āni chasu dhammesu asikkhitasikkha ṃ sikkham āna ṃ
vuṭṭhāpeyya, sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni.
Tayo ceva gihīgatāti ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ, paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ ‘‘dve vassāni
chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ dve vassāni sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammata’’nti
vuttasikkhāpadāni. Kumāribhūtā tisso ti ‘‘ūnavīsativassaṃ kumāribhūta’’ntiādinā nayena vuttā tisso.
Ūnadvādasasammatāti ‘‘ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā
vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Alaṃ tāva sokāvāsa nti ‘‘alaṃ tāva te ayye vuṭṭhāpitenā’’ti ca, ‘‘caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ
vuṭṭhāpeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Chandā anuvassā ca dve ti ‘‘pārivāsikachandadānena
sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyyā’’ti
vuttasikkhāpadattayaṃ. Samuṭṭhānā tikā katāti tikasamuṭṭhānā katā.
Sañcarittasamuṭṭhānavaṇṇanā
260 . Sañcarī kuṭi vihāro ti sañcarittaṃ saññācikāya kuṭikaraṇaṃ mahallakavihārakaraṇañca.
Dhovanañca paṭiggaho ti aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaradhovāpanañca cīvarapaṭiggahaṇañca.
Viññattuttari abhihaṭṭhu nti aññātakaṃ gahapatiṃ cīvaraviññāpanaṃ tatuttarisādiyanasikkhāpadañca.
Ubhinnaṃ dūtakena cāti ‘‘cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hotī’’ti āgatasikkhāpadadvayañca dūtena
cīvaracetāpannapahitasikkhāpadañca.
Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdana nti ‘‘kosiyamissakaṃ santhata’’ntiādīni pañca
sikkhāpadāni. Riñcanti rūpikā cevāti vibhaṅge ‘‘riñcanti uddesa’’nti āgataṃ eḷakalomadhovāpanaṃ
rūpiyappaṭiggahaṇasikkhāpadañca. Ubho nānappakārakāti
rūpiyasaṃvohārakayavikkayasikkhāpadadvayaṃ.
Ūnabandhanavassikāti ūnapañcabandhanapattasikkhāpadañca vassikasāṭikasikkhāpadañca.
Suttaṃ vikappanena cāti suttaṃ viññāpetvā cīvaravāyāpanañca tantavāye upasaṅkamitvā cīvare
vikappāpajjanañca. Dvāradānasibbāni cāti yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā
cīvaraṃ dadeyya, cīvaraṃ sibbeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Pūvapaccayajoti cāti pūvehi vā
manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāraṇāsikkhāpadaṃ
cātumāsapaccayappavāraṇājotisamādahanasikkhāpadāni ca.
Ratanaṃ sūci mañco ca, tūlaṃ nisīdanakaṇḍu ca, vassikā ca sugatenāti ratanasikkhāpadañceva
sūcigharasikkhāpadādīni ca satta sikkhāpadāni. Viññatti aññaṃ cetāpanā, dve saṅghikā mahājanikā,
dve puggalalahukā garūti ‘‘yā pana bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeyyā’’tiādīni nava
sikkhāpadāni. Dve vighāsā sāṭikā cāti ‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā
tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’ti evaṃ vuttāni dve
vighāsasikkhāpadāni ca udakasāṭikāsikkhāpadañca. Samaṇacīvarena cāti ‘‘samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti
idametaṃ sandhāya vuttaṃ.
Samanubhāsanāsamuṭṭhānavaṇṇanā
261 . Bhedānuvattadubbacadūsaduṭṭhulladiṭṭhi cāti
saṅghabhedānuvattakadubbacakuladūsakaduṭṭhullappaṭicchādanadiṭṭhiappaṭinissajjanasikkhāpadāni.
Chandaṃ ujjagghikā dve cāti chandaṃ adatvā gamanasikkhāpadaṃ ujjagghikāya antaraghare
gamananisīdanasikkhāpadadvayañca. Dve ca saddāti ‘‘appasaddo antaraghare gamissāmi,
nisīdissāmī’’ti sikkhāpadadvayañca. Na byāhare ti ‘‘na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’ti
sikkhāpadaṃ.
Cham ā nīcāsane ṭhāna ṃ , pacchato uppathena c āti cham āya ṃ nis īditv ā, nīce āsane nis īditv ā;

ṭhitena nisinnassa, pacchato gacchantena purato gacchantassa, uppathena gacchantena pathena
gacchantassa dhammadesanāsikkhāpadāni. Vajjānuvattigahaṇā ti
vajjappaṭicchādanauakhattānuvattakahatthaggahaṇādisaṅkhātāni tīṇi pārājikāni. Osāre paccācikkhanāti
‘‘anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyyā’’ti ca ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti
ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve vadhīti ‘‘kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’ti ca ‘‘bhikkhuniyo paneva
saṃsaṭṭhā viharantī’’ti ca ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharathā’’ti ca
‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadāni. Visibbe dukkhitāya cāti ‘‘bhikkhuniyā
cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti ca ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Puna saṃsaṭṭhā na vūpasame ti ‘‘saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’ti evaṃ puna
vuttasaṃsaṭṭhasikkhāpadañca ‘‘ehayye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā, ‘‘sādhū’’ti
paṭissuṇitvā ‘‘sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasammeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ārāmañca
pavāraṇā ti ‘‘jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti ca ‘‘ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na
pavāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Anvaddhaṃ sahajīviniṃ dve ti ‘‘anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā
paccāsīsitabbā’’ti vuttasikkhāpadañca, ‘‘sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya,
sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca. Cīvaraṃ anubandhanāti
‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve
vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Kathinasamuṭṭhānavaṇṇanā
262 . Ubbhataṃkathinaṃ tīṇī ti ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttāni
āditova tīṇi sikkhāpadāni. Paṭhamaṃ pattabhesajja nti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekapatto’’ti vuttaṃ
paṭhamapattasikkhāpadañca ‘‘paṭisāyanīyāni bhesajjānī’’ti vuttasikkhāpadañca. Accekañcāpi
sāsaṅka nti accekacīvarasikkhāpadañca tadanantarameva sāsaṅkasikkhāpadañca. Pakkamantena vā
duve ti ‘‘taṃ pakkamanto neva uddhareyyā’’ti bhūtagāmavagge vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Upassayaṃ paramparāti ‘‘bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti ca
‘‘paramparabhojane pācittiya’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Anatirittaṃ nimantanāti ‘‘anatirittaṃ
khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti ca ‘‘nimantito sabhatto samāno’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Vikappaṃ rañño vikāle ti ‘‘sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā’’ti ca ‘‘rañño khattiyassā’’ti ca ‘‘vikāle gāmaṃ
paviseyyā’’ti ca vuttasikkhāpadattayaṃ. Vosāsāraññakena cāti ‘‘vosāsamānarūpā ṭhitā’’ti ca
‘‘tathārūpesu āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃvidita’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Ussayā sannicayañcāti ‘‘ussayavādikā’’ti ca ‘‘pattasannicayaṃ kareyyā’’ti ca
vuttasikkhāpadadvayaṃ. Pure pacchā vikāle cāti ‘‘yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni
upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘vikāle kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca
vuttasikkhāpadattayaṃ. Pañcāhikā saṅkamanīti ‘‘pañcāhikā saṅghāṭicāraṃ atikkameyyā’’ti ca
‘‘cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Dvepi āvasathena cāti
‘‘āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjeyya, āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyyā’’ti ca evaṃ
āvasathena saddhiṃ vuttasikkhāpadāni ca dve.
Pasākhe āsane cevāti ‘‘pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā’’ti ca ‘‘bhikkhussa purato anāpucchā āsane
nisīdeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Eḷakalomasamuṭṭhānavaṇṇanā
263 . Eḷakalom ādve seyy āti e ḷakalomasikkh āpadañceva dve ca sahaseyyasikkh āpad āni. Āhacca

pi ṇḍ abhojana nti āhaccap ādakasikkh āpadañca āvasathapi ṇḍ abhojanasikkh āpadañca.
Gaṇavikālasannidhīti gaṇabhojanavikālabhojanasannidhikārakasikkhāpadattayaṃ. Dantaponena
celakāti dantaponasikkhāpadañca acelakasikkhāpadañca. Uyyuttaṃ senaṃ uyyodhīti ‘‘uyyuttaṃ
senaṃ dassanāya gaccheyya, senāya vaseyya, uyyodhikaṃ vā…pe… anīkadassanaṃ vā gaccheyyā’’ti
vuttasikkhāpadattayaṃ. Surā orena nhāyanāti surāpānasikkhāpadañca
orenaddhamāsanahānasikkhāpadañca. Dubbaṇṇe dve desanikāti ‘‘tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇāna’’nti
vuttasikkhāpadañca vuttāvasesapāṭidesanīyadvayañca. Lasuṇupatiṭṭhe naccanāti lasuṇasikkhāpadaṃ,
‘‘bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyyā’’ti vuttasikkhāpadaṃ, ‘‘naccaṃ vā
gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ito paraṃ pāḷiṃ virajjhitvā likhanti.
Yathā pana atthaṃ vaṇṇayissāma; evamettha anukkamo veditabbo.
Nhānamattharaṇaṃseyyāti ‘‘naggā nahāyeyya, ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṃ, ekamañce
tuvaṭṭeyyu’’nti vuttasikkhāpadattayaṃ. Antoraṭṭhe tathā bahīti ‘‘antoraṭṭhe sāsaṅkasammate, tiroraṭṭhe
sāsaṅkasammate’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ. Antovassaṃ cittāgāra nti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ
pakkameyya, rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā…pe… pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti ca
vuttasikkhāpadadvayaṃ. Āsandiṃ suttakantanāti ‘‘āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyya, suttaṃ
kanteyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Veyyāvaccaṃ sahatthā cāti ‘‘gihiveyyāvaccaṃ kareyya, agārikassa vā paribbājakassa vā
paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.
Abhikkhukāvāsena cāti ‘‘abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Chattaṃ
yānañca saṅghāṇinti ‘‘chattupāhanaṃ dhāreyya, yānena yāyeyya, saṅghāṇiṃ dhāreyyā’’ti
vuttasikkhāpadattayaṃ. Alaṅkāragandhavāsita nti ‘‘itthālaṅkāraṃ dhāreyya, gandhacuṇṇakena
nahāyeyya, vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Bhikkhunītiādinā
‘‘bhikkhuniyā ummaddāpeyyā’’tiādīni cattāri sikkhāpadāni vuttāni. Asaṅkaccikā āpattīti ‘‘asaṅkaccikā
gāmaṃ paviseyya pācittiya’’nti evaṃ vuttaāpatti ca. Cattārīsā catuttarīti etāni sabbānipi catucattālīsa
sikkhāpadāni vuttāni.
Kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācato ti kāyena ceva kāyacittena ca samuṭṭhahanti; na
vācācittena na vācatoti attho. Dvisamuṭṭhānikā sabbe, samā eḷakalomikāti idaṃ uttānatthameva.
Padasodhammasamuṭṭhānavaṇṇanā
264 . Padaññatra asammatāti ‘‘padaso dhammaṃ, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ
deseyya, aññatra viññunā purisaviggahena, asammato bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ.
Tathā atthaṅgatena cāti ‘‘atthaṅgate sūriye ovadeyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Tiracchānavijjā
dve ti ‘‘tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, vāceyyā’’ti evaṃ vuttasikkhāpadadvayaṃ. Anokāso ca
pucchanāti ‘‘anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ.
Addhānasamuṭṭhānavaṇṇanā
265 . Addhānanāvaṃ paṇīta nti ‘‘bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ
paṭipajjeyya, ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya, paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyyā’’ti
vuttasikkhāpadattayaṃ. Mātugāmena saṃhare ti mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya gamanañca
‘‘sambādhe lomaṃ saṃharāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dhaññaṃ nimantitā cevāti ‘‘dhaññaṃ
viññāpetvā vā’’ti ca ‘‘nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya
vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Aṭṭha cāti bhikkhunīnaṃ vuttā aṭṭha pāṭidesanīyā vā.
Theyyasatthasamuṭṭhānavaṇṇanā
266 . Theyyasatthaṃ upassutīti theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggagamanañca

upassutiti ṭṭ hanañca. Sūpaviññ āpanena c āti ida ṃ sūpodanaviññatti ṃ sandh āya vutta ṃ.
Rattichannañca okāsa nti ‘‘rattandhakāre appadīpe, paṭicchanne okāse, ajjhokāse purisena saddhi’’nti
evaṃ vuttasikkhāpadattayaṃ. Byūhena sattamāti idaṃ tadanantarameva ‘‘rathikāya vā byūhe vā
siṅghāṭake vā purisena saddhi’’nti āgatasikkhāpadaṃ sandhāya vuttaṃ.
Dhammadesanāsamuṭṭhānavaṇṇanā
267 . Dhammadesanāsamuṭṭhānāni ekādasa uttānāneva. Evaṃ tāva sambhinnasamuṭṭhānaṃ
veditabbaṃ. Niyatasamuṭṭhānaṃ pana tividhaṃ, taṃ ekekasseva sikkhāpadassa hoti, taṃ visuṃyeva
dassetuṃ ‘‘bhūtaṃ kāyena jāyatī’’ tiādi vuttaṃ, taṃ uttānameva. Nettidhammānulomika nti
vinayapāḷidhammassa anulomanti.
Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā niṭṭhitā.
Antarapeyyālaṃ
Katipucchāvāravaṇṇanā
271 . Idāni āpattiādikoṭṭhāsesu kosallajananatthaṃ ‘‘kati āpattiyo’’tiādinā nayena mātikaṃ ṭhapetvā
niddesappaṭiniddesavasena vibhaṅgo vutto.
Tattha kati āpattiyo ti mātikāya ca vibhaṅge ca āgatāpattipucchā. Esa nayo dutiyapadepi.
Kevalañhettha āpattiyo eva rāsivasena khandhāti vuttā. Vinītavatthūnīti tāsaṃ āpattīnaṃ
vinayapucch ā;‘‘vinītaṃ vinayo vūpasamo’’ti idañhi atthato ekaṃ, vinītāniyeva vinītavatthūnīti
ayamettha padattho. Idāni yesu sati āpattiyo honti, asati na honti, te dassetuṃ ‘‘kati agāravā’’ ti
pucchādvayaṃ. Vinītavatthūnīti ayaṃ pana tesaṃ agāravānaṃ vinayapucchā. Yasmā pana tā āpattiyo
vipattiṃ āpattā nāma natthi, tasmā ‘‘kati vipattiyo’’ti ayaṃ āpattīnaṃ vipattibhāvapucchā. Kati
āpattisamuṭṭhānānīti tāsaṃyeva āpattīnaṃ samuṭṭhānapucchā. Vivādamūlāni anuvādamūlānīti imā
‘‘vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇa’’nti āgatānaṃ vivādānuvādānaṃ mūlapucchā. Sāraṇīyā
dhammāti vivādānuvādamūlānaṃ abhāvakaradhammapucchā. Bhedakaravatthūnīti ayaṃ
‘‘bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇa’’ntiādīsu vuttabhedakaraṇapucchā. Adhikaraṇānīti
bhedakaravatthūsu sati uppajjanadhammapucchā. Samathāti tesaṃyeva vūpasamanadhammapucchā.
Pañca āpattiyo ti mātikāya āgatavasena vuttā. Sattāti vibhaṅge āgatavasena.
Ārakā etehi ramatīti ārati; bhusā vā rati ārati . Vinā etehi ramatīti virati . Paccekaṃ paccekaṃ
viramatīti paṭivirati . Veraṃ maṇati vināsetīti veramaṇī . Na etāya ete āpattikkhandhā karīyantīti
akiriyā. Yaṃ etāya asati āpattikkhandhakaraṇaṃ uppajjeyya, tassa paṭipakkhato akaraṇaṃ.
Āpattikkhandhaajjhāpattiyā paṭipakkhato anajjhāpatti . Velanato velā;calayanato vināsanatoti attho.
Niyy ānaṃ sinoti bandhati nivāretīti setu . Āpattikkhandhānametaṃ adhivacanaṃ. So setu etāya
paññattiyā haññatīti setughāto . Sesavinītavatthuniddesesupi eseva nayo.
Buddhe agāravādīsu yo buddhe dharamāne upaṭṭhānaṃ na gacchati, parinibbute cetiyaṭṭhānaṃ
bodhiṭṭhānaṃ na gacchati, cetiyaṃ vā bodhiṃ vā na vandati, cetiyaṅgaṇe sachatto saupāhano carati,
natthetassa buddhe gāravoti veditabbo. Yo pana sakkontoyeva dhammassavanaṃ na gacchati,
sarabhaññaṃ na bhaṇati, dhammakathaṃ na katheti, dhammassavanaggaṃ bhinditvā gacchati, vikkhitto
vā anādaro vā nisīdati, natthetassa dhamme gāravo. Yo theranavamajjhimesu cittīkāraṃ na
paccupaṭṭhāpeti, uposathāgāravitakkamāḷakādīsu kāyappāgabbhiyaṃ dasseti, yathāvuḍḍhaṃ na vandati,
natthetassa saṅghe gāravo. Tisso sikkhā samādāya asikkhamānoyeva pana sikkhāya agāravoti veditabbo.
Pamāde ca sativippavāse tiṭṭhamānoyeva appamādalakkhaṇaṃ abrūhayamāno appamāde agāravoti
veditabbo. Tath ā ā misappa ṭisanth āra ṃ dhammappa ṭisanth āranti ima ṃ duvidha ṃ pa ṭisanth āra ṃ

akarontoyeva pa ṭisanth āre ag āravo ti veditabbo. G āravaniddese vuttavipariy āyena attho
veditabbo.
272 . Vivādamūlaniddese ‘‘sattharipi agāravo’’ tiādīnaṃ buddhe agāravādīsu vuttanayeneva attho
veditabbo. Appatisso ti anīcavutti; na satthāraṃ jeṭṭhakaṃ katvā viharati. Ajjhattaṃ vāti attano santāne
vā attano pakkhe vā; sakāya parisāyāti attho. Bahiddhā vāti parasantāne vā parapakkhe vā. Tatra
tumhe ti tasmiṃ ajjhattabahiddhābhede saparasantāne vā saparaparisāya vā. Pahānāya vāyameyyāthāti
mettābhāvanādīhi nayehi pahānatthaṃ vāyameyyātha; mettābhāvanādinayena hi taṃ ajjhattampi
bahiddhāpi pahīyati. Anavassavāyāti appavattibhāvāya.
Sandiṭṭhiparāmāsīti sakameva diṭṭhiṃ parāmasati; yaṃ attanā diṭṭhigataṃ gahitaṃ, idameva
saccanti gaṇhāti. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī.
273 . Anuvādamūlaniddeso kiñcāpi vivādamūlaniddeseneva samāno, atha kho aṭṭhārasa
bhedakaravatthūni nissāya vivadantānaṃ kodhūpanāhādayo vivādamūlāni. Tathā vivadantā pana
sīlavipattiādīsu aññataravipattiṃ āpajjitvā ‘‘asuko bhikkhu asukaṃ nāma vipattiṃ āpanno’’ti vā,
‘‘pārājikaṃ āpannosi, saṅghādisesaṃ āpannosī’’ti vā anuvadanti. Evaṃ anuvadantānaṃ
kodhūpanāhādayo anuvādamūlānīti ayamettha viseso.
274 . Sāraṇīyadhammaniddese mettacittena kataṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Āvi
ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu
sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana
pādadhovanabījanavātadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ
nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ
viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ayampi dhammo sāraṇīyo ti ayaṃ
mettākāyakammasaṅkhāto dhammo saritabbo satijanako; yo naṃ karoti, taṃ puggalaṃ; yesaṃ kato hoti,
te pasannacittā ‘‘aho sappuriso’’ti anussarantīti adhippāyo. Piyakaraṇoti taṃ puggalaṃ
sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karoti. Garukaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ garuṃ karoti.
Saṅgahāyātiādīsu sabrahmacārīhi saṅgahetabbabhāvāya. Tehi saddhiṃ avivādāya samaggabhāvāya
ekībhāvāya ca saṃvattati.
Mettaṃ vacīkamma ntiādīsu devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ
vacīkammaṃ nāma. Vihāre asante pana taṃ paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ
amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ
vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ
sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādho’’ti
samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.
Appaṭivibhattabhogīti neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjati, na puggalaṃ. Yo hi ‘‘ettakaṃ
paresaṃ dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmi, ettakaṃ vā asukassa ca asukassa ca dassāmi, ettakaṃ
attanā bhuñjissāmī’’ti vibhajitvā bhuñjati, ayaṃ paṭivibhattabhogī nāma. Ayaṃ pana evaṃ akatvā
ābhataṃ piṇḍapātaṃ therāsanato paṭṭhāya datvā gahitāvasesaṃ bhuñjati. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato
dussīlassa adātumpi vaṭṭati, sāraṇīyadhammapūrakena pana sabbesaṃ dātabbamevāti vuttaṃ. Gilāna-
gilānupaṭṭhāka-āgantuka-gamikacīvarakammādipasutānaṃ viceyya dātumpi vaṭṭati. Na hi ete vicinitvā
dentena puggalavibhāgo kato hoti, īdisānañhi kicchalābhattā viseso kātabboyevāti ayaṃ karoti.
Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti,
tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe
chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ
vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa
antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti.

Yassa pana sabbena sabba ṃ abhinn āni s īlāni, tassa t āni s īlāni akha ṇḍā ni acchidd āni asabal āni
akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni . Viññūhi pasatthattā
viññuppasatth āni . Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni . Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ
vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti. Sīlasāmaññagato viharatīti tesu tesu
disābhāgesu viharantehi kalyāṇasīlehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati.
Yāyaṃ diṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā.
Takkarassāti yo tathākārī hoti, tassa. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhassa khayatthaṃ. Sesaṃ yāva
samathabhedapariyosānā uttānatthameva.
Katipucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Khandhakapucchāvāro
Pucchāvissajjanāvaṇṇanā
320 . Upasampadaṃpucchissa nti upasampadakkhandhakaṃ pucchissaṃ. Sanidānaṃ
saniddesa nti nidānena ca niddesena ca saddhiṃ pucchissāmi. Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo ti
yāni tattha samukkaṭṭhāni uttamāni padāni vuttāni, tesaṃ samukkaṭṭhapadānaṃ uttamapadānaṃ
saṅkhepato kati āpattiyo hontīti. Yena yena hi padena yā yā āpatti paññattā, sā sā tassa tassa padassa
āpattīti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo’’ti. Dve āpattiyo ti ūnavīsativassaṃ
upasampādentassa pācittiyaṃ, sesesu sabbapadesu dukkaṭaṃ.
Tisso ti ‘‘nassantete vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārānaṃ uposathakaraṇe
thullaccayaṃ, ukkhittakena saddhiṃ uposathakaraṇe pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti evaṃ
uposathakkhandhake tisso āpattiyo. Ekāti vassūpanāyikakkhandhake ekā dukkaṭāpattiyeva.
Tisso ti bhedapurekkhārassa pavārayato thullaccayaṃ, ukkhittakena saddhiṃ pācittiyaṃ, sesesu
dukkaṭanti evaṃ pavāraṇākkhandhakepi tisso āpattiyo.
Tisso ti vacchatariṃ uggahetvā mārentānaṃ pācittiyaṃ, rattena cittena aṅgajātachupane
thullaccayaṃ, sesesu dukkaṭanti evaṃ cammasaṃyuttepi tisso āpattiyo. Bhesajjakkhandhakepi samantā
dvaṅgule thullaccayaṃ, bhojjayāguyā pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti evaṃ tisso āpattiyo.
Kathinaṃkevalaṃ paññattimeva, natthi tattha āpatti. Cīvarasaṃyutte kusacīravākacīresu
thullaccayaṃ, atirekacīvare nissaggiyaṃ, sesesu dukkaṭanti imā tisso āpattiyo.
Campeyyake ekā dukkaṭāpattiyeva. Kosambaka-kammakkhandhaka-
pārivāsikasamuccayakkhandhakesupi ekā dukkaṭāpattiyeva.
Samathakkhandhake chandadāyako khiyyati, khiyyanakaṃ pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti imā dve
āpattiyo. Khuddakavatthuke attano aṅgajātaṃ chindati, thullaccayaṃ, romaṭṭhe pācittiyaṃ, sesesu
dukkaṭanti imā tisso āpattiyo. Senāsanakkhandhake garubhaṇḍavissajjane thullaccayaṃ, saṅghikā
vihārā nikkaḍḍhane pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti imā tisso āpattiyo.
Saṅghabhede bhedakānuvattakānaṃ thullaccayaṃ, gaṇabhojane pācittiyanti imā dve āpattiyo.
Samācāraṃ pucchissa nti vutte vattakkhandhake ekā dukkaṭāpattiyeva. Sā sabbavattesu anādariyena
hoti. Tathā pātimokkhaṭṭhapane. Bhikkhunikkhandhake appavāraṇāya pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti
dve āpattiyo. Pañcasatikasattasatikesu kevalaṃ dhammo saṅgahaṃ āropito, natthi tattha āpattīti.

Khandhakapucch āvārava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
Ekuttarikanayo
Ekakavāravaṇṇanā
321 . Āpattikarā dhammā jānitabbātiādimhi ekuttarikanaye āpattikarā dhammā nāma cha
āpattisamuṭṭhānāni. Etesañhi vasena puggalo āpattiṃ āpajjati, tasmā ‘‘āpattikarā’’ti vuttā. Anāpattikarā
nāma satta samathā. Āpatti jānitabbāti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade ca vibhaṅge ca vuttā āpatti
jānitabbā. Anāpattīti ‘‘anāpatti bhikkhu asādiyantassā’’tiādinā nayena anāpatti jānitabbā. Lahukāti
lahukena vinayakammena visujjhanato pañcavidhā āpatti. Garukāti garukena vinayakammena
visujjhanato saṅghādisesā āpatti. Kenaci ākārena anāpattibhāvaṃ upanetuṃ asakkuṇeyyato pārājikāpatti
ca. Sāvasesāti ṭhapetvā pārājikaṃ sesā. Anavasesāti pārājikāpatti. Dve āpattikkhandhā duṭṭhullā;
avasesā aduṭṭhullā. Sappaṭikammadukaṃsāvasesadukasadisaṃ. Desanāgāminidukaṃ
lahukadukasaṅgahitaṃ.
Antarāyikāti sattapi āpattiyo sañcicca vītikkantā saggantarāyañceva mokkhantarāyañca karontīti
antarāyikā. Ajānantena vītikkantā pana paṇṇattivajjāpatti neva saggantarāyaṃ na mokkhantarāyaṃ
karotīti anantarāyikā. Antarāyikaṃ āpannassāpi desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāya
suddhipattassa sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitassa ca avārito saggamokkhamaggoti. Sāvajjapaññattīti
lokavajjā. Anavajjapaññattīti paṇṇattivajjā. Kiriyato samuṭṭhitānāma yaṃ karonto āpajjati
pārājikāpatti viya. Akiriyato ti yaṃ akaronto āpajjati, cīvaraanadhiṭṭhānāpatti viya. Kiriyākiriyato ti
yaṃ karonto ca akaronto ca āpajjati, kuṭikārāpatti viya.
Pubbāpattīti paṭhamaṃ āpannāpatti. Aparāpattīti pārivāsikādīhi pacchā āpannāpatti.
Pubbāpattīnaṃ antarāpatti nāma mūlavisuddhiyā antarāpatti. Aparāpattīnaṃ antarāpatti nāma
agghavisuddhiyā antarāpatti. Kurundiyaṃ pana ‘‘pubbāpatti nāma paṭhamaṃ āpannā. Aparāpatti
nāma mānattārahakāle āpannā. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti nāma parivāse āpannā. Aparāpattīnaṃ
antarāpatti nāma mānattacāre āpannā’’ti vuttaṃ. Idampi ekena pariyāyena yujjati.
Desitā gaṇanūpagānāma yā dhuranikkhepaṃ katvā puna na āpajjissāmīti desitā hoti.
Agaṇanūpagānāma yā dhuranikkhepaṃ akatvā saussāheneva cittena aparisuddhena desitā hoti. Ayañhi
desitāpi desitagaṇanaṃ na upeti. Aṭṭhame vatthusmiṃ bhikkhuniyā pārājikameva hoti. Paññatti
jānitabbātiādīsu navasu padesu paṭhamapārājikapucchāya vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.
Thullavajjāti thulladose paññattā garukāpatti. Athullavajjāti lahukāpatti. Gihipaṭisaṃyuttāti
sudhammattherassa āpatti, yā ca dhammikassa paṭissavassa asaccāpane āpatti, avasesā na
gihipaṭisaṃyuttā. Pañcānantariyakammāpatti niyatā,sesā aniyatā. Ādikaro ti sudinnattherādi
ādikammiko. Anādikaro ti makkaṭisamaṇādi anupaññattikārako. Adhiccāpattiko nāma yo kadāci
karahaci āpattiṃ āpajjati. Abhiṇhāpattiko nāma yo niccaṃ āpajjati.
Codako nāma yo vatthunā vā āpattiyā vā paraṃ codeti. Yo pana evaṃ codito ayaṃ cuditako
nāma. Pañcadasasu dhammesu appatiṭṭhahitvā abhūtena vatthunā codento adhammacodako nāma, tena
tathā codito adhammacuditako nāma. Vipariyāyena dhammacodakacuditakāveditabbā.
Micchattaniyatehi vā sammattaniyatehi vā dhammehi samannāgato niyato, viparīto aniyato .
Sāvakā bhabbāpattikānāma, buddhā ca paccekabuddhā ca abhabbāpattikānāma.
Ukkhepanīyakammakato ukkhittako nāma, avasesacatubbidhatajjanīyādikammakato anukkhittako
nāma. Ayañhi uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā dhammaparibhogaṃ vā āmisaparibhogaṃ vā na kopeti.
‘‘Mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, dūsako nāsetabbo, kaṇṭako samaṇuddeso nāsetabbo’’ti evaṃ

li ṅgada ṇḍ akamma -sa ṃvāsan āsan āhi n āsitabbo nāsitako n āma. Ses ā sabbe an āsitak ā. Yena
saddhiṃ uposathādiko saṃvāso atthi, ayaṃ samānasaṃvāsako, itaro nānāsaṃvāsako . So
kammanānāsaṃvāsako laddhinānāsaṃvāsakoti duvidho hoti. Ṭhapanaṃ jānitabba nti ‘‘ekaṃ
bhikkhave adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapana’’ntiādinā nayena vuttaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ
jānitabbanti attho.
Ekakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Dukavāravaṇṇanā
322 . Dukesu sacittakā āpatti saññāvimokkhā,acittakā nosaññāvimokkhā.
Laddhasamāpattikassa āpatti nāma bhūtārocanāpatti, aladdhasamāpattikassa āpatti nāma
abhūtārocanāpatti. Saddhammapaṭisaññuttānāma padasodhammādikā, asaddhammapaṭisaññuttā
nāma duṭṭhullavācāpatti. Saparikkhārapaṭisaññuttānāma nissaggiyavatthuno anissajjitvā paribhoge,
pattacīvarānaṃ nidahane, kiliṭṭhacīvarānaṃ adhovane, malaggahitapattassa apacaneti evaṃ
ayuttaparibhoge āpatti. Paraparikkhārapaṭisaññuttānāma saṅghikamañcapīṭhādīnaṃ ajjhokāse
santharaṇaanāpucchāgamanādīsu āpajjitabbā āpatti. Sapuggalapaṭisaññuttānāma ‘‘mudupiṭṭhikassa
lambissa ūrunā aṅgajātaṃ pīḷentassā’’tiādinā nayena vuttāpatti. Parapuggalapaṭisaññuttānāma
methunadhammakāyasaṃsaggapahāradānādīsu vuttāpatti, ‘‘sikharaṇīsī’’ti saccaṃ bhaṇanto garukaṃ
āpajjati, ‘‘sampajānamusāvāde pācittiya’’nti musā bhaṇanto lahukaṃ. Abhūtārocane musā bhaṇanto
garukaṃ. Bhūtārocane saccaṃ bhaṇanto lahukaṃ.
‘‘Saṅghakammaṃ vaggaṃ karissāmī’’ti antosīmāya ekamante nisīdanto bhūmigato āpajjati nāma.
Sace pana aṅgulimattampi ākāse tiṭṭheyya, na āpajjeyya, tena vuttaṃ ‘‘no vehāsagato’’ti. Vehāsakuṭiyā
āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdanto vehāsagato āpajjati nāma. Sace pana taṃ
bhūmiyaṃ paññāpetvā nipajjeyya na āpajjeyya, tena vuttaṃ – ‘‘no bhūmigato’’ti. Gamiyo
gamiyavattaṃ apūretvā gacchanto nikkhamanto āpajjati nāma, no pavisanto . Āgantuko
āgantukavattaṃ apūretvā sachattupāhano pavisanto pavisanto āpajjati nāma, no nikkhamanto .
Ādiyanto āpajjati nāma bhikkhunī atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyamānā; dubbaṇṇakaraṇaṃ
anādiyitvā cīvaraṃ paribhuñjanto pana anādiyanto āpajjati nāma. Mūgabbatādīni titthiyavattāni
samādiyanto samādiyanto āpajjati nāma. Pārivāsikādayo pana tajjanīyādikammakatā vā attano vattaṃ
asamādiyantā āpajjanti, te sandhāya vuttaṃ ‘‘atthāpatti na samādiyanto āpajjatī’’ti. Aññātikāya
bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbanto vejjakammabhaṇḍāgārikakammacittakammādīni vā karonto karonto
āpajjati nāma. Upajjhāyavattādīni akaronto akaronto āpajjati nāma. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ
dadamāno dento āpajjati nāma. Saddhivihārikaantevāsikānaṃ cīvarādīni adento adento āpajjati nāma.
Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ gaṇhanto paṭiggaṇhanto āpajjati nāma. ‘‘Na bhikkhave ovādo na
gahetabbo’’ti vacanato ovādaṃ agaṇhanto na paṭiggaṇhanto āpajjati nāma.
Nissaggiyavatthuṃ anissajjitvā paribhuñjanto paribhogena āpajjati nāma. Pañcāhikaṃ
saṅghāṭicāraṃ atikkāmayamānā aparibhogena āpajjati nāma. Sahagāraseyyaṃ rattiṃ āpajjati nāma,
no divā,dvāraṃ asaṃvaritvā paṭisallīyanto divā āpajjati, no rattiṃ.
Ekarattachārattasattāhadasāhamāsātikkamesu vuttaāpattiṃ āpajjanto aruṇugge āpajjati nāma,
pavāretvā bhuñjanto na aruṇugge āpajjati nāma.
Bhūtagāmañceva aṅgajātañca chindanto chindanto āpajjati nāma, kese vā nakhe vā na chindanto
na chindanto āpajjati nāma. Āpattiṃ chādento chādento āpajjati nāma, ‘‘tiṇena vā paṇṇena vā
paṭicchādetvā āgantabbaṃ, natveva naggena āgantabbaṃ, yo āgaccheyya āpatti dukkaṭassā’’ti imaṃ
pana āpattiṃ na chādento āpajjati nāma. Kusacīrādīni dhārento dhārento āpajjati nāma, ‘‘ayaṃ te
bhikkhu patto y āva bhedan āya dh āretabbo ’’ ti ima ṃ ā patti ṃ na dh ārento āpajjati n āma.

‘‘ Attan ā vā att āna ṃ nānāsa ṃ vāsaka ṃ karot ī’’ ti ekas īmāya ṃ dv īsu sa ṅghesu nisinnesu
ekasmiṃ pakkhe nisīditvā parapakkhassa laddhiṃ gaṇhanto yasmiṃ pakkhe nisinno tesaṃ attanāva
attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti nāma. Yesaṃ santike nisinno tesaṃ gaṇapūrako hutvā kammaṃ kopeti,
itaresaṃ hatthapāsaṃ anāgatattā. Samānasaṃvāsakepi eseva nayo. Yesañhi so laddhiṃ roceti, tesaṃ
samānasaṃvāsako hoti, itaresaṃ nānāsaṃvāsako. Satta āpattiyo satta āpattikkhandhāti āpajjitabbato
āpattiyo, rāsaṭṭhena khandhāti evaṃ dveyeva nāmāni hontīti nāmavasena dukaṃ dassitaṃ. Kammena
vā salākaggāhena vāti ettha uddeso ceva kammañca ekaṃ, vohāro ceva anussāvanā ca salākaggāho ca
ekaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pubbabhāgā, kammañceva uddeso ca pamāṇaṃ.
Addhānahīno nāma ūnavīsativasso. Aṅgahīno nāma hatthacchinnādibhedo. Vatthuvipanno nāma
paṇḍako tiracchānagato ubhatobyañjanako ca. Avasesā theyyasaṃvāsakādayo aṭṭha abhabbapuggalā
karaṇadukkaṭakānāma. Dukkaṭakiriyā dukkaṭakammā, imasmiṃyeva attabhāve katena attano
kammena abhabbaṭṭhānaṃ pattāti attho. Aparipūro nāma aparipuṇṇapattacīvaro. No ca yācati nāma
upasampadaṃ na yācati. Alajjissa ca bālassa cāti alajjī sacepi tepiṭako hoti, bālo ca sacepi saṭṭhivasso
hoti, ubhopi nissāya na vatthabbaṃ. Bālassa ca lajjissa cāti ettha bālassa ‘‘tvaṃ nissayaṃ gaṇhā’’ti
āṇāyapi nissayo dātabbo, lajjissa pana yācantasseva. Sātisāra nti sadosaṃ; yaṃ ajjhācaranto āpattiṃ
āpajjati.
Kāyena paṭikkosanānāma hatthavikārādīhi paṭikkosanā. Kāyena paṭijānātīti hatthavikārādīhi
paṭijānāti. Upaghātikānāma upaghātā. Sikkhūpaghātikānāma sikkhūpaghāto. Bhogūpaghātikānāma
paribhogūpaghāto, tattha tisso sikkhā asikkhato sikkhūpaghātikāti veditabbā. Saṅghikaṃ vā puggalikaṃ
vā dupparibhogaṃ bhuñjato bhogūpaghātikāti veditabbā. Dve venayikāti dve atthā vinayasiddhā.
Paññattaṃnāma sakale vinayapiṭake kappiyākappiyavasena paññattaṃ. Paññattānulomaṃnāma
catūsu mahāpadesesu daṭṭhabbaṃ. Setughāto ti paccayaghāto; yena cittena akappiyaṃ kareyya, tassa
cittassāpi anuppādananti attho. Mattakāritāti mattāya pamāṇena karaṇaṃ; pamāṇe ṭhānanti attho.
Kāyena āpajjatīti kāyadvārikaṃ kāyena āpajjati; vacīdvārikaṃ vācāya. Kāyena vuṭṭhātīti
tiṇavatthārakasamathe vināpi desanāya kāyeneva vuṭṭhāti; desetvā vuṭṭhahanto pana vācāya vuṭṭhāti.
Abbhantaraparibhogo nāma ajjhoharaṇaparibhogo. Bāhiraparibhogo nāma sīsamakkhanādi.
Anāgataṃ bhāraṃ vahatīti atherova samāno therehi vahitabbaṃ
bījanagāhadhammajjhesanādibhāraṃ vahati; taṃ nittharituṃ vīriyaṃ ārabhati. Āgataṃ bhāraṃ na
vahat īti thero therakiccaṃ na karoti, ‘‘anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā sāmaṃ vā dhammaṃ
bhāsituṃ, paraṃ vā ajjhesituṃ, anujānāmi bhikkhave therādheyyaṃ pātimokkha’’nti evamādi sabbaṃ
parihāpetīti attho. Na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyitvā karoti.
Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyitvā karoti. Etesaṃ dvinnaṃ
divā ca ratto ca āsavā vaḍḍhantīti attho. Anantaradukepi vuttapaṭipakkhavasena attho veditabbo. Sesaṃ
tattha tattha vuttanayattā uttānamevāti.
Dukavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Tikavāravaṇṇanā
323 . Tikesu atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjatīti atthi āpatti, yaṃ tiṭṭhante bhagavati āpajjatīti
attho. Eseva nayo sabbattha. Tattha lohituppādāpattiṃ tiṭṭhante āpajjati. ‘‘Etarahi kho panānanda,
bhikkhū aññamaññaṃ āvusovādena samudācaranti, na vo mamaccayena evaṃ samudācaritabbaṃ,
navakena, ānanda, bhikkhunā thero bhikkhū ‘bhante’ti vā ‘āyasmā’ti vā samudācaritabbo’’ti vacanato
theraṃ āvusovādena samudācaraṇapaccayā āpattiṃ parinibbute bhagavati āpajjati, no tiṭṭhante. Imā dve
āpattiyo ṭhapetvā avasesā dharantepi bhagavati āpajjati, parinibbutepi.
Pavāretvā anatirittaṃ bhuñjanto āpattiṃ kāle āpajjati no vikāle. Vikālabhojanāpattiṃ pana vikāle
āpajjati no k āle. Avases ā kāle ceva āpajjati vik āle ca. Sahag āraseyya ṃ ratti ṃ ā pajjati, dv āra ṃ

asa ṃvaritv ā pa ṭisall īyana ṃ div ā. Ses ā rattiñceva div ā ca. ‘‘ Dasavassomhi atirekadasavassomh ī’’ ti
bālo abyatto parisaṃ upaṭṭhāpento dasavasso āpajjati no ūnadasavasso. ‘‘Ahaṃ paṇḍito byatto’’ti navo
vā majjhimo vā parisaṃ upaṭṭhāpento ūnadasavasso āpajjati no dasavasso. Sesā dasavasso ceva āpajjati
ūnadasavasso ca. ‘‘Pañcavassomhī’’ti bālo abyatto anissāya vasanto pañcavasso āpajjati. ‘‘Ahaṃ
paṇḍito byatto’’ti navako anissāya vasanto ūnapañcavasso āpajjati. Sesaṃ pañcavasso ceva āpajjati
ūnapañcavasso ca. Anupasampannaṃ padasodhammaṃ vācento, mātugāmassa dhammaṃ desento
evarūpaṃ āpattiṃ kusalacitto āpajjati, pārājika-sukkavissaṭṭhi-kāyasaṃsagga-duṭṭhulla-
attakāmapāricariya-duṭṭhadosa-saṅghabhedapahāradāna-talasattikādibhedaṃ akusalacitto āpajjati,
asañcicca sahagāraseyyādiṃ abyākatacitto āpajjati, yaṃ arahāva āpajjati, sabbaṃ abyākatacittova
āpajjati, methunadhammādibhedamāpattiṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, duṭṭhadosādibhedaṃ
dukkhavedanāsamaṅgī, yaṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, taṃyeva majjhatto hutvā āpajjanto
adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati.
Tayo paṭikkhepāti buddhassa bhagavato tayo paṭikkhepā. Catūsu paccayesu mahicchatā
asantuṭṭhitā kilesasallekhanapaṭipattiyā agopāyanā, ime hi tayo dhammā buddhena bhagavatā
paṭikkhittā. Appicchatādayo pana tayo buddhena bhagavatā anuññātā, tena vuttaṃ ‘‘tayo anuññātā’’ti.
‘‘Dasavassomhī’’ti parisaṃ upaṭṭhāpento ‘‘pañcavassomhī’’ti nissayaṃ agaṇhanto bālo āpajjati no
paṇḍito, ūnadasavasso ‘‘byattomhī’’ti bahussutattā parisaṃ upaṭṭhāpento ūnapañcavasso ca nissayaṃ
agaṇhanto paṇḍito āpajjati no bālo; avasesaṃ paṇḍito ceva āpajjati bālo ca. Vassaṃ anupagacchanto
kāḷe āpajjati no juṇhe; mahāpavāraṇāya appavārento juṇhe āpajjati no kāḷe; avasesaṃ kāḷe ceva āpajjati
ju ṇhe ca. Vassūpagamanaṃ kāḷe kappati no juṇhe; mahāpavāraṇāya pavāraṇā juṇhe kappati no kāḷe;
sesaṃ anuññātakaṃ kāḷe ceva kappati juṇhe ca.
Kattikapuṇṇamāsiyā pacchime pāṭipadadivase vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ nivāsento
hemante āpajjati. Kurundiyaṃ pana ‘‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’’ti
vuttaṃ, tampi suvuttaṃ. ‘‘Cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetu’’nti hi vuttaṃ. Atirekamāse
sese gimhāne pariyesanto atirekaḍḍhamāse sese katvā nivāsento ca gimhe āpajjati nāma. Satiyā
vassikasāṭikāya naggo kāyaṃ ovassāpento vasse āpajjati nāma. Pārisuddhiuposathaṃ vā
adhiṭṭhānuposathaṃ vā karonto saṅgho āpajjati. Suttuddesañca adhiṭṭhānuposathañca karonto gaṇo
āpajjati. Ekako suttuddesaṃ pārisuddhiuposathañca karonto puggalo āpajjati. Pavāraṇāyapi eseva nayo.
Saṅghuposatho ca saṅghapavāraṇā ca saṅghasseva kappati. Gaṇuposatho ca gaṇapavāraṇā ca
gaṇasseva kappati. Adhiṭṭhānuposatho ca adhiṭṭhānapavāraṇā ca puggalasseva kappati. ‘‘Pārājikaṃ
āpannomhī’’tiādīni bhaṇanto vatthuṃ chādeti na āpattiṃ, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevi’’ntiādīni
bhaṇanto āpattiṃ chādeti no vatthuṃ, yo neva vatthuṃ na āpattiṃ āroceti, ayaṃ vatthuñceva chādeti
āpattiñca.
Paṭicchādetīti paṭicchādi. Jantāgharameva paṭicchādi jantāgharapaṭicchādi . Itarāsupi eseva nayo.
Dvāraṃ pidahitvā antojantāghare ṭhitena parikammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Udake otiṇṇenāpi etadeva vaṭṭati.
Ubhayattha khādituṃ bhuñjituṃ vā na vaṭṭati. Vatthapaṭicchādi sabbakappiyatāya paṭicchannena
sabbaṃ kātuṃ vaṭṭati. Vahantīti yanti niyyanti; nindaṃ vā paṭikkosaṃ vā na labhanti. Candamaṇḍalaṃ
abbhāmahikādhūmarajarāhuvimuttaṃ vivaṭaṃyeva virocati, na tesu aññatarena paṭicchannaṃ. Tathā
sūriyamaṇḍalaṃ, dhammavinayopi vivaritvā vibhajitvā desiyamānova virocati no paṭicchanno.
Aññena bhesajjena karaṇīyena aññaṃ viññāpento gilāno āpajjati, na bhesajjena karaṇīyena
bhesajjaṃ viññāpento agilāno āpajjati, avasesaṃ āpattiṃ gilāno ceva āpajjati agilāno ca.
Anto āpajjati no bahīti anupakhajja seyyaṃ kappento anto āpajjati no bahi, bahi āpajjati no
anto ti saṅghikaṃ mañcādiṃ ajjhokāse santharitvā pakkamanto bahi āpajjati no anto, avasesaṃ pana
anto ceva āpajjati bahi ca . Antos īm āyāti āgantuko āgantukavatta ṃ adassetv ā sachattup āhano vih āra ṃ

pavisanto upac āras īma ṃ okkantamattova āpajjati. Bahis īm āyāti gamiko
dārubhaṇḍapaṭisāmanādigamikavattaṃ apūretvā pakkamanto upacārasīmaṃ atikkantamattova āpajjati.
Avasesaṃ antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca. Sati vuḍḍhatare anajjhiṭṭho dhammaṃ bhāsanto
saṅghamajjhe āpajjati nāma. Gaṇamajjhepi puggalasantikepi eseva nayo. Kāyena vuṭṭhātīti
tiṇavatthārakasamathena vuṭṭhāti. Kāyaṃ acāletvā vācāya desentassa vācāya vuṭṭhāti. Vacīsampayuttaṃ
kāyakiriyaṃ katvā desentassa kāyena vācāya vuṭṭhāti nāma. Saṅghamajjhe desanāgāminīpi
vuṭṭhānagāminīpi vuṭṭhāti. Gaṇapuggalamajjhe pana desanāgāminīyeva vuṭṭhāti.
Āgāḷhāya ceteyyāti āgāḷhāya daḷhabhāvāya ceteyya; tajjanīyakammādikatassa vattaṃ na pūrayato
icchamāno saṅgho ukkhepanīyakammaṃ kareyyāti attho. Alajjī ca hoti bālo ca apakatatto cāti ettha
bālo ‘‘ayaṃ dhammādhammaṃ na jānāti’’ apakatatto vā ‘‘āpattānāpattiṃ na jānātī’’ti na ettāvatā
kammaṃ kātabbaṃ; bālabhāvamūlakaṃ pana apakatattabhāvamūlakañca āpattiṃ āpannassa kammaṃ
kātabbanti attho. Adhisīle sīlavipanno nāma dve āpattikkhandhe āpanno; ācāravipanno nāma pañca
āpattikkhandhe āpanno; diṭṭhivipanno nāma antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Tesaṃ āpattiṃ
apassantānaṃ appaṭikarontānaṃ diṭṭhiñca anissajjantānaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ.
Kāyiko davo nāma pāsakādīhi jūtakīḷanādibhedo anācāro; vācasiko davo nāma
mukhālambarakaraṇādibhedo anācāro; kāyikavācasiko nāma naccanagāyanādibhedo dvīhipi dvārehi
anācāro. Kāyiko anācāro nāma kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamo; vācasiko anācāro nāma
vacīdvāre paññattasikkhāpadavītikkamo; kāyikavācasiko nāma dvāradvayepi
paññattasikkhāpadavītikkamo. Kāyikena upaghātikenāti kāyadvāre paññattassa sikkhāpadassa
asikkhanena, yo hi taṃ na sikkhati, so naṃ upaghāteti, tasmā tassa taṃ asikkhanaṃ ‘‘kāyikaṃ
upaghātika’’nti vuccati. Sesapadadvayepi eseva nayo. Kāyikena micchājīvenāti jaṅghapesanikādinā vā
gaṇḍaphālanādinā vā vejjakammena; vācasikenāti sāsanauggahaṇaārocanādinā; tatiyapadaṃ
ubhayasampayogavasena vuttaṃ.
Alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍana nti alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍanaṃ kari, mā kalahaṃ, mā vivādaṃ
karīti attho. Na voharitabba nti na kiñci vattabbaṃ; vadatopi hi tādisassa vacanaṃ na sotabbaṃ
maññanti. Na kismiñci paccekaṭṭhāne ti kismiñci bījanaggāhādike ekasmimpi jeṭṭhakaṭṭhāne na
ṭhapetabboti attho. Okāsakammaṃ kārentassāti ‘‘karotu āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti
evaṃ okāsaṃ kārentassa. Nālaṃ okāsakammaṃ kātu nti ‘‘kiṃ tvaṃ karissasī’’ti okāso na kātabbo.
Savacanīyaṃ nādātabba nti vacanaṃ na ādātabbaṃ, vacanampi na sotabbaṃ; yattha gahetvā
gantukāmo hoti, na tattha gantabbanti attho.
Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo ti yaṃ so jānāti, so tassa vinayo nāma hoti; so na
pucchitabboti attho. Anuyogo na dātabbo ti ‘‘idaṃ kappatī’’ti pucchantassa pucchāya okāso na dātabbo,
‘‘aññaṃ pucchā’’ti vattabbo. Iti so neva pucchitabbo nāssa pucchā sotabbāti attho. Vinayo na
sākacchātabbo ti vinayapañho na sākacchitabbo, kappiyākappiyakathā na saṃsandetabbā.
Idamappahāyāti etaṃ brahmacāripaṭiññātādikaṃ laddhiṃ avijahitvā. Suddhaṃ brahmacāri nti
khīṇāsavaṃ bhikkhuṃ. ‘‘Pātabyataṃ āpajjatī’’ ti pātabyabhāvaṃ paṭisevanaṃ āpajjati.
‘‘Idamappahāyā’’ti vacanato pana taṃ brahmacāripaṭiññātaṃ pahāya khīṇāsavaṃ ‘‘musā mayā
bhaṇitaṃ, khamatha me’’ti khamāpetvā ‘‘natthi kāmesu doso’’ti laddhiṃ vijahitvā gativisodhanaṃ
kareyya. Akusalamūlānīti akusalāni ceva mūlāni ca, akusalānaṃ vā mūlāni akusalamūlāni.
Kusalamūlesupi eseva nayo. Duṭṭhu caritāni virūpāni vā caritāni duccaritāni . Suṭṭhu caritāni sundarāni
vā caritāni sucaritāni . Kāyena karaṇabhūtena kataṃ duccaritaṃ kāyaduccaritaṃ. Esa nayo sabbattha.
Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā uttānamevāti.
Tikavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Catukkav ārava ṇṇ an ā

324 . Catukkesu sakav ācāya āpajjati parav ācāya vu ṭṭ hātīti vac īdv ārika ṃ
padasodhammādibhedaṃ āpattiṃ āpajjitvā tiṇavatthārakasamathaṭṭhānaṃ gato parassa kammavācāya
vuṭṭhāti. Paravācāya āpajjati sakavācāya vuṭṭhātīti pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge parassa
kammavācāya āpajjati, puggalassa santike desento sakavācāya vuṭṭhāti. Sakavācāya āpajjati
sakavācāya vuṭṭhātīti vacīdvārikaṃ padasodhammādibhedaṃ āpattiṃ sakavācāya āpajjati, desetvā
vuṭṭhahantopi sakavācāya vuṭṭhāti. Paravācāya āpajjati paravācāya vuṭṭhātīti yāvatatiyakaṃ
saṅghādisesaṃ parassa kammavācāya āpajjati, vuṭṭhahantopi parassa parivāsakammavācādīhi vuṭṭhāti.
Tato paresu kāyadvārikaṃ kāyena āpajjati, desento vācāya vuṭṭhāti . Vacīdvārikaṃ vācāya āpajjati,
tiṇavatthārake kāyena vuṭṭhāti . Kāyadvārikaṃ kāyenaāpajjati, tameva tiṇavatthārake kāyena vuṭṭhāti.
Vacīdvārikaṃ vācāya āpajjati, tameva desento vācāya vuṭṭhāti. Saṅghikamañcassa attano
paccattharaṇena anattharato kāyasamphusane lomagaṇanāya āpajjitabbāpattiṃ sahagāraseyyāpattiñca
pasutto āpajjati, pabujjhitvā pana āpannabhāvaṃ ñatvā desento paṭibuddho vuṭṭhāti . Jagganto
āpajjitvā pana tiṇavatthārakasamathaṭṭhāne sayanto paṭibuddho āpajjati pasutto vuṭṭhāti nāma.
Pacchimapadadvayampi vuttānusāreneva veditabbaṃ.
Acittakāpattiṃ acittako āpajjati nāma. Pacchā desento sacittako vuṭṭhāti . Sacittakāpattiṃ
sacittako āpajjati nāma. Tiṇavatthārakaṭṭhāne sayanto acittako vuṭṭhāti . Sesapadadvayampi
vuttānusāreneva veditabbaṃ. Yo sabhāgaṃ āpattiṃ deseti, ayaṃ desanāpaccayā dukkaṭaṃ āpajjanto
pācittiyādīsu aññataraṃ deseti, tañca desento dukkaṭaṃ āpajjati. Taṃ pana dukkaṭaṃ āpajjanto
pācittiyādito vuṭṭhāti. Pācittiyādito ca vuṭṭhahanto taṃ āpajjati. Iti ekassa puggalassa ekameva payogaṃ
sandhāya ‘‘āpattiṃ āpajjanto desetī’’ti idaṃ catukkaṃ vuttanti veditabbaṃ.
Kammacatukke pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggāpattiṃ kammena āpajjati, desento akammena
vu ṭṭhāti . Vissaṭṭhiādikaṃ akammena āpajjati, parivāsādinā kammena vuṭṭhāti. Samanubhāsanaṃ
kammeneva āpajjati, kammena vuṭṭhāti . Sesaṃ akammena āpajjati,akammenavuṭṭhāti.
Parikkhāracatukke paṭhamo sakaparikkhāro, dutiyo saṅghikova tatiyo cetiyasantako, catuttho
gihiparikkhāro. Sace pana so pattacīvaranavakammabhesajjānaṃ atthāya āhaṭo hoti, avāpuraṇaṃ dātuṃ
anto ṭhapāpetuñca vaṭṭati.
Sammukhācatukke pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggāpattiṃ saṅghassa sammukhā āpajjati,
vuṭṭhānakāle pana saṅghena kiccaṃ natthīti parammukhā vuṭṭhāti . Vissaṭṭhiādikaṃ parammukhā
āpajjati, saṅghassa sammukhā vuṭṭhāti . Samanubhāsanaṃ saṅghassa sammukhā eva āpajjati,
sammukhā vuṭṭhāti . Sesaṃ sampajānamusāvādādibhedaṃ parammukhāva āpajjati, parammukhāva
vu ṭṭhāti . Ajānantacatukkaṃ acittakacatukkasadisaṃ.
Liṅgapātubhāvenāti sayitasseva bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā liṅgaparivatte jāte
sahagāraseyyāpatti hoti idameva taṃ paṭicca vuttaṃ. Ubhinnampi pana asādhāraṇāpatti
liṅgapātubhāvena vuṭṭhāti. Sahapaṭilābhacatukke yassa bhikkhuno liṅgaṃ parivattati, so saha
liṅgapaṭilābhena paṭhamaṃ uppannavasena seṭṭhabhāvena ca purimaṃ purisaliṅgaṃ jahati, pacchime
itthiliṅge patiṭṭhāti, purisakuttapurisākārādivasena pavattā kāyavacīviññattiyo paṭippassambhanti,
bhikkhūti vā purisoti vā evaṃ pavattā paṇṇattiyo nirujjhanti, yāni bhikkhunīhi asādhāraṇāni chacattālīsa
sikkhāpadāni tehi anāpattiyeva hoti. Dutiyacatukke pana yassā bhikkhuniyā liṅgaṃ parivattati, sā
pacchāsamuppattiyā vā hīnabhāvena vā pacchimanti saṅkhyaṃ gataṃ itthiliṅgaṃ jahati, vuttappakārena
purimanti saṅkhyaṃ gate purisaliṅge patiṭṭhāti. Vuttaviparītā viññattiyo paṭippassambhanti, bhikkhunīti
vā itthīti vā evaṃ pavattā paṇṇattiyopi nirujjhanti, yāni bhikkhūhi asādhāraṇāni sataṃ tiṃsañca
sikkhāpadāni, tehi anāpattiyeva hoti.
Cattāro sāmukkaṃsāti cattāro mahāpadesā, te hi bhagavatā anuppanne vatthumhi sayaṃ
ukkaṃsitvā ukkhipitvā ṭhapitattā ‘‘sāmukkaṃsā’’ti vuccanti. Paribhogāti ajjhoharaṇīyaparibhogā,
udaka ṃ pana ak ālikattā appa ṭiggahitaka ṃ va ṭṭati. Y āvak ālik ādīni appa ṭiggahitak āni ajjhoharitu ṃ na

va ṭṭanti. Catt āri mah āvika ṭā ni k ālodissattā yath āvutte k āle va ṭṭanti. Up āsako s īlav āti pañca v ā
dasa vā sīlāni gopayamāno.
Āgantukādicatukke sachattupāhano sasīsaṃ pāruto vihāraṃ pavisanto tattha vicaranto ca
āgantukova āpajjati, no āvāsiko . Āvāsikavattaṃ akaronto pana āvāsiko āpajjati, no āgantuko . Sesaṃ
kāyavacīdvārikaṃ āpattiṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ āpattiṃ neva āgantuko āpajjati, no āvāsiko .
Gamiyacatukkepi gamiyavattaṃ apūretvā gacchanto gamiko āpajjati, no āvāsiko . Āvāsikavattaṃ
akaronto pana āvāsiko āpajjati, no gamiko . Sesaṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti.
Vatthunānattatādicatukke catunnaṃ pārājikānaṃ aññamaññaṃ vatthunānattatāva
hoti,naāpattinānattatā. Sabbāpi hi sā pārājikāpattiyeva. Saṅghādisesādīsupi eseva nayo. Bhikkhussa ca
bhikkhuniyā ca aññamaññaṃ kāyasaṃsagge bhikkhussa saṅghādiseso bhikkhuniyā pārājikanti evaṃ
āpattinānattatāva hoti, na vatthunānattatā, ubhinnampi hi kāyasaṃsaggova vatthu. Tathā
‘‘lasuṇakkhādane bhikkhuniyā pācittiyaṃ, bhikkhussa dukkaṭa’’nti evamādināpettha nayena yojanā
veditabbā. Catunnaṃ pārājikānaṃ terasahi saṅghādisesehi saddhiṃ vatthunānattatā ceva
āpattinānattatāca . Evaṃ saṅghādisesādīnaṃ aniyatādīhi. Ādito paṭṭhāya cattāri pārājikāni ekato
āpajjantānaṃ bhikkhubhikkhunīnaṃ neva vatthunānattatā no āpattinānattatā. Visuṃ āpajjantesupi
sesā sādhāraṇāpattiyo āpajjantesupi eseva nayo.
Vatthusabhāgādicatukke bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca kāyasaṃsagge vatthusabhāgatā, no
āpattisabhāgatā,catūsu pārājikesu āpattisabhāgatā, no vatthusabhāgatā. Esa nayo saṅghādisesādīsu.
Bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca catūsu pārājikesu vatthusabhāgatā ceva āpattisabhāgatā ca . Esa nayo
sabbāsu sādhāraṇāpattīsu. Asādhāraṇāpattiyaṃ neva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. Yo hi
purimacatukke paṭhamo pañho, so idha dutiyo; yo ca tattha dutiyo, so idha paṭhamo. Tatiyacatutthesu
nānākaraṇaṃ natthi.
Upajjhāyacatukke saddhivihārikassa upajjhāyena kattabbavattassa akaraṇe āpattiṃ upajjhāyo
āpajjati, no saddhivihāriko upajjhāyassa kattabbavattaṃ akaronto saddhivihāriko āpajjati, no
upajjhāyo; sesaṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Ācariyacatukkepi eseva nayo.
Ādiyantacatukke pādaṃ vā atirekapādaṃ vā sahatthā ādiyanto garukaṃ āpajjati,ūnakapādaṃ
gaṇhāhīti āṇattiyā aññaṃ payojento lahukaṃ āpajjati . Etena nayena sesapadattayaṃ veditabbaṃ.
Abhivādanārahacatukke bhikkhunīnaṃ tāva bhattagge navamabhikkhunito paṭṭhāya upajjhāyāpi
abhivādanārahā no paccuṭṭhānārahā. Avisesena ca vippakatabhojanassa bhikkhussa yo koci
vuḍḍhataro. Saṭṭhivassassāpi pārivāsikassa samīpagato tadahupasampannopi paccuṭṭhānāraho no
abhivādanāraho . Appaṭikkhittesu ṭhānesu vuḍḍho navakassa abhivādanāraho ceva paccuṭṭhānāraho
ca . Navako pana vuḍḍhassa neva abhivādanāraho na paccuṭṭhānāraho . Āsanārahacatukkassa
paṭhamapadaṃ purimacatukke dutiyapadena, dutiyapadañca paṭhamapadena atthato sadisaṃ.
Kālacatukke pavāretvā bhuñjanto kāle āpajjati no vikāle, vikālabhojanāpattiṃ vikāle āpajjati no
kāle, sesaṃ kāle ceva āpajjati vikāle ca, asādhāraṇaṃ neva kāle no vikāle . Paṭiggahitacatukke
purebhattaṃ paṭiggahitāmisaṃ kāle kappati no vikāle . Pānakaṃ vikāle kappati, punadivasamhi no
kāle . Sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ kāle ceva kappati vikāle ca . Attano attano kālātītaṃ
yāvakālikādittayaṃ akappiyamaṃsaṃ uggahitakamappaṭiggahitakañca neva kāle kappati no vikāle .
Paccantimacatukke samudde sīmaṃ bandhanto paccantimesu janapadesu āpajjati, no
majjhimesu; pañcavaggena gaṇena upasampādento guṇaṅguṇūpāhanaṃ dhuvanahānaṃ
cammattharaṇāni ca majjhimesu janapadesu āpajjati no paccantimesu . Imāni cattāri ‘‘idha na
kappantī’’ti vadantopi paccantimesu āpajjati, ‘‘idha kappantī’’ti vadanto pana majjhimesu āpajjati.
Sesāpattiṃ ubhayattha āpajjati, asādhāraṇaṃ na katthaci āpajjati. Dutiyacatukke pañcavaggena gaṇena
upasampad ādi catubbidhampi vatthu paccantimesu janapadesu kappati . ‘‘ Ida ṃ kappatī’’ ti dīpetumpi

tattheva kappati no majjhimesu. ‘‘ Ida ṃ na kappatī’’ ti d īpetu ṃ pana majjhimesu janapadesu
kappati no paccantimesu . Sesaṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave pañca loṇānī’’tiādi anuññātakaṃ ubhayattha
kappati. Yaṃ pana akappiyanti paṭikkhittaṃ, taṃ ubhayatthāpi na kappati.
Antoādicatukke anupakhajja seyyādiṃ anto āpajjati no bahi, ajjhokāse saṅghikamañcādīni
nikkhipitvā pakkamanto bahi āpajjati no anto, sesaṃ anto ceva bahi ca, asādhāraṇaṃ neva anto na
bahi . Antosīmādicatukke āgantuko vattaṃ apūrento antosīmāya āpajjati, gamiyo bahisīmāya
musāvādādiṃ antosīmāya ca bahisīmāya ca āpajjati,asādhāraṇaṃ na katthaci. Gāmacatukke
antaragharapaṭisaṃyuttaṃ sekhiyapaññattiṃ gāme āpajjati no araññe . Bhikkhunī aruṇaṃ
uṭṭhāpayamānā araññe āpajjati no gāme . Musāvādādiṃ gāme ceva āpajjati araññe ca, asādhāraṇaṃ
na katthaci.
Cattāropubbakiccāti ‘‘sammajjanī padīpo ca udakaṃ āsanena cā’’ti idaṃ catubbidhaṃ
pubbakaraṇanti vuccatīti vuttaṃ. ‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ bhikkhugaṇanā ca ovādo’’ti ime pana
‘‘cattāro pubbakiccā’’ti veditabbā. Cattāro pattakallāti uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā te
āgatā honti, sabhāgāpattiyo na vijjanti, vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, pattakallanti vuccatīti.
Cattāri anaññapācittiyānīti ‘‘etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ pācittiya’’nti evaṃ vuttāni
anupakhajjaseyyākappanasikkhāpadaṃ ‘‘ehāvuso gāmaṃ vā nigamaṃ vā’’ti sikkhāpadaṃ, sañcicca
kukkuccaupadahanaṃ, upassutitiṭṭhananti imāni cattāri. Catasso bhikkhusammutiyo ti ‘‘ekarattampi ce
bhikkhu ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya
aññatra bhikkhusammutiyā, tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, duṭṭhullaṃ āpattiṃ
anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā’’ti evaṃ āgatā terasahi sammutīhi muttā
sammutiyo . Gilānacatukke aññabhesajjena karaṇīyena lolatāya aññaṃ viññāpento gilāno āpajjati,
abhesajjakaraṇīyena bhesajjaṃ viññāpento agilāno āpajjati, musāvādādiṃ ubhopi āpajjanti,
asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Catukkavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañcakavāravaṇṇanā
325 . Pañcakesupañca puggalā niyatāti ānantariyānamevetaṃ gahaṇaṃ. Pañca chedanakā
āpattiyo nāma pamāṇātikkante mañcapīṭhe nisīdanakaṇḍuppaṭicchādivassikasāṭikāsu sugatacīvare ca
veditabbā. Pañcahākārehīti alajjitā, aññāṇatā, kukkuccappakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye
akappiyasaññitāti imehi pañcahi. Pañca āpattiyo musāvādapaccayāti
pārājikathullaccayadukkaṭasaṅghādisesapācittiyā. Anāmantacāro ti ‘‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā
purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjeyyā’’ti imassa āpucchitvā cārassa abhāvo.
Anadhiṭṭhāna nti ‘‘gaṇabhojane aññatra samayā’’ti vuttaṃ samayaṃ adhiṭṭhahitvā bhojanaṃ
adhiṭṭhānaṃ nāma; tathā akaraṇaṃ anadhiṭṭhānaṃ. Avikappanānāma yā paramparabhojane
vikappanā vuttā, tassā akaraṇaṃ. Imāni hi pañca piṇḍapātikassa dhutaṅgeneva paṭikkhittāni.
Ussaṅkitaparisaṅkito ti ye passanti, ye suṇanti, tehi ussaṅkito ceva parisaṅkito ca. Api akuppadhammo
khīṇāsavopi samāno, tasmā agocarā pariharitabbā. Na hi etesu sandissamāno ayasato vā garahato vā
muccati. Sosānika nti susāne patitakaṃ. Pāpaṇika nti āpaṇadvāre patitakaṃ. Thūpacīvara nti
vammikaṃ parikkhipitvā balikammakataṃ. Ābhisekika nti nahānaṭṭhāne vā rañño abhisekaṭṭhāne vā
chaḍḍitacīvaraṃ. Bhatapaṭiyābhata nti susānaṃ netvā puna ānītakaṃ. Pañca mahācorā
uttarimanussadhamme vuttā.
Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhantīti paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati,
‘‘bhikkhu kappiyasaññī saññācikāya kuṭiṃ karotī’’ti evaṃ antarapeyyāle vuttāpattiyo. Pañca āpattiyo
kāyato ca vācato cāti tatiyena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu kappiyasaññī
saṃvidahitvā kuṭiṃ karotī’’ti evaṃ tattheva vuttā āpattiyo. Desanāgāminiyo ti ṭhapetvā pārājikañca
sa ṅgh ādisesañca avases ā.

Pañca kamm ānīti tajjan īyaniyassapabb ājan īyapa ṭis āra ṇīyāni cattāri ukkhepan īyañca tividhampi
ekanti pañca. Yāvatatiyake pañcāti ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya
appaṭinissajjantiyā pārājikaṃ thullaccayaṃ dukkaṭanti tisso, bhedakānuvattakādisamanubhāsanāsu
saṅghādiseso, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge pācittiyaṃ. Adinna nti aññena adinnaṃ. Avidita nti
paṭiggaṇhāmīti cetanāya abhāvena aviditaṃ. Akappiya nti pañcahi samaṇakappehi akappiyakataṃ; yaṃ
vā panaññampi akappiyamaṃsaṃ akappiyabhojanaṃ. Akatātiritta nti pavāretvā atirittaṃ akataṃ.
Samajjadāna nti naṭasamajjādidānaṃ. Usabhadāna nti gogaṇassa antare usabhavissajjanaṃ.
Cittakammadāna nti āvāsaṃ kāretvā tattha cittakammaṃ kāretuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana
paṭibhānacittakammadānaṃ sandhāya vuttaṃ. Imāni hi pañca kiñcāpi lokassa puññasammatāni, atha kho
apuññāni akusalāniyeva. Uppannaṃ paṭibhāna nti ettha paṭibhānanti kathetukamyatā vuccati. Ime
pañca duppaṭivinodayāti na supaṭivinodayā; upāyena pana kāraṇena anurūpāhi
paccavekkhanāanusāsanādīhi sakkā paṭivinodetunti attho.
Sakacittaṃ pasīdatīti ettha imāni vatthūni –kaṭaandhakāravāsī phussadevatthero kira
cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā sinduvārakusumasanthatamiva
samavippakiṇṇavālikaṃ cetiyaṅgaṇaṃ olokento buddhārammaṇaṃ pītipāmojjaṃ uppādetvā aṭṭhāsi.
Tasmiṃ khaṇe māro pabbatapāde nibbattakāḷamakkaṭo viya hutvā cetiyaṅgaṇe gomayaṃ vippakiranto
gato. Thero nāsakkhi arahattaṃ pāpuṇituṃ, sammajjitvā agamāsi. Dutiyadivasepi jaraggavo hutvā
tādisameva vippakāraṃ akāsi. Tatiyadivase vaṅkapādaṃ manussattabhāvaṃ nimminitvā pādena
parikasanto agamāsi. Thero ‘‘evarūpo bībhacchapuriso samantā yojanappamāṇesu gocaragāmesu natthi,
siyā nu kho māro’’ti cintetvā ‘‘mārosi tva’’nti āha. ‘‘Āma, bhante, māromhi, na dāni te vañcetuṃ
asakkhi’’nti. ‘‘Diṭṭhapubbo tayā tathāgato’’ti? ‘‘Āma, diṭṭhapubbo’’ti. ‘‘Māro nāma mahānubhāvo hoti,
iṅgha tāva buddhassa bhagavato attabhāvasadisaṃ attabhāvaṃ nimmināhī’’ti? ‘‘Na sakkā, bhante,
tādisaṃ rūpaṃ nimminituṃ; apica kho pana taṃsarikkhakaṃ patirūpakaṃ nimminissāmī’’ti
sakabhāvaṃ vijahitvā buddharūpasadisena attabhāvena aṭṭhāsi. Thero māraṃ oloketvā ‘‘ayaṃ tāva
sarāgadosamoho evaṃ sobhati, kathaṃ nu kho bhagavā na sobhati sabbaso vītarāgadosamoho’’ti
buddhārammaṇaṃ pītiṃ paṭilabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Māro ‘‘vañcitomhi tayā,
bhante’’ti āha. Theropi ‘‘kiṃ atthi jaramāra, tādisaṃ vañcetu’’nti āha. Lokantaravihārepi datto nāma
daharabhikkhu cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā olokento odātakasiṇaṃ paṭilabhi. Aṭṭha samāpattiyo
nibbattesi. Tato vipassanaṃ vaḍḍhetvā phalattayaṃ sacchākāsi.
Paracittaṃpasīdatīti ettha imāni vatthūni –tisso nāma daharabhikkhu jambukolacetiyaṅgaṇaṃ
sammajjitvā saṅkārachaḍḍaniṃ hatthena gahetvāva aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe tissadattatthero nāma
nāvāto oruyha cetiyaṅgaṇaṃ olokento bhāvitacittena sammaṭṭhaṭṭhānanti ñatvā pañhāsahassaṃ pucchi,
itaro sabbaṃ vissajjesi. Aññatarasmimpi vihāre thero cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā vattaṃ paricchindi.
Yonakavisayato cetiyavandakā cattāro therā āgantvā cetiyaṅgaṇaṃ disvā anto appavisitvā dvāreyeva
ṭhatvā eko thero aṭṭha kappe anussari, eko soḷasa, eko vīsati, eko tiṃsa kappe anussari.
Devatā attamanā hontīti ettha idaṃ vatthu –ekasmiṃ kira vihāre eko bhikkhu cetiyaṅgaṇañca
bodhiyaṅgaṇañca sammajjitvā nahāyituṃ gato. Devatā ‘‘imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ
vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthī’’ti pasannacittā pupphahatthā aṭṭhaṃsu. Thero āgantvā
‘‘kataragāmavāsikātthā’’ti āha. ‘‘Bhante, idheva vasāma, imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ
vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthīti tumhākaṃ, bhante, vatte pasīditvā pupphahatthā
ṭhitāmhā’’ti devatā āhaṃsu.
Pāsādikasaṃvattanika nti ettha idaṃ vatthu –ekaṃ kira amaccaputtaṃ abhayattherañca ārabbha
ayaṃ kathā udapādi ‘‘kiṃ nu kho amaccaputto pāsādiko, abhayattheroti ubhopi ne ekasmiṃ ṭhāne
olokessāmā’’ti. Ñātakā amaccaputtaṃ alaṅkaritvā mahācetiyaṃ vandāpessāmāti agamaṃsu.
Theramātāpi pāsādikaṃ cīvaraṃ kāretvā puttassa pahiṇi, ‘‘putto me kese chindāpetvā imaṃ cīvaraṃ
pārupitvā bhikkhusaṅghaparivuto mahācetiyaṃ vandatū’’ti. Amaccaputto ñātiparivuto pācīnadvārena
cetiyaṅgaṇaṃ āruḷho, abhayatthero bhikkhusaṅghaparivuto dakkhiṇadvārena cetiyaṅgaṇaṃ āruhitvā

cetiya ṅga ṇe tena saddhiṃ sam āgantv ā ā ha – ‘‘ kiṃ tva ṃ, āvuso, mahallakattherassa
sammaṭṭhaṭṭhāne kacavaraṃ chaḍḍetvā mayā saddhiṃ yugaggāhaṃ gaṇhāsī’’ti. Atītattabhāve kira
abhayatthero mahallakatthero nāma hutvā gocaragāme cetiyaṅgaṇaṃ sammajji, amaccaputto
mahāupāsako hutvā sammaṭṭhaṭṭhāne kacavaraṃ gahetvā chaḍḍesi.
Satthusāsanaṃ kataṃ hotīti idaṃ sammajjanavattaṃ nāma buddhehi vaṇṇitaṃ, tasmā taṃ
karontena satthusāsanaṃ kataṃ hoti. Tatridaṃ vatthu –āyasmā kira sāriputto himavantaṃ gantvā
ekasmiṃ pabbhāre asammajjitvāva nirodhaṃ samāpajjitvā nisīdi. Bhagavā āvajjanto therassa
asammajjitvā nisinnabhāvaṃ ñatvā ākāsena gantvā therassa purato asammaṭṭhaṭṭhāne pādāni dassetvā
paccāgañchi. Thero samāpattito vuṭṭhito bhagavato pādāni disvā balavahirottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā
ja ṇṇukehi patiṭṭhāya ‘‘asammajjitvā nisinnabhāvaṃ vata me satthā aññāsi, saṅghamajjhe dāni codanaṃ
kāressāmī’’ti dasabalassa santikaṃ gantvā vanditvā nisīdi. Bhagavā ‘‘kuhiṃ gatosi, sāriputtā’’ti vatvā
‘‘na patirūpaṃ dāni te mayhaṃ anantare ṭhāne ṭhatvā vicarantassa asammajjitvā nisīditu’’nti āha. Tato
paṭṭhāya thero gaṇṭhikapaṭimuñcanaṭṭhānepi tiṭṭhanto pādena kacavaraṃ viyūhitvāva tiṭṭhati.
Attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhātīti ‘‘imasmiṃ vatthusmiṃ ettakaṃ suttaṃ upalabbhati,
ettako vinicchayo, ettakaṃ suttañca vinicchayañca vakkhāmī’’ti evaṃ attano bhāsapariyantaṃ na
uggaṇhāti. ‘‘Ayaṃ codakassa purimakathā, ayaṃ pacchimakathā, ayaṃ cuditakassa purimakathā, ayaṃ
pacchimakathā, ettakaṃ gayhūpagaṃ, ettakaṃ na gayhūpaga’’nti evaṃ anuggaṇhanto pana parassa
bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti nāma. Āpattiṃ na jānātīti pārājikaṃ vā saṅghādisesaṃ vāti
sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ nānākaraṇaṃ na jānāti. Mūla nti dve āpattiyā mūlāni kāyo ca vācā ca, tāni
na jānāti. Samudaya nti cha āpattisamuṭṭhānāni āpattisamudayo nāma, tāni na jānāti. Pārājikādīnaṃ
vatthuṃ na jānātītipi vuttaṃ hoti. Nirodha nti ayaṃ āpatti desanāya nirujjhati, vūpasammati, ayaṃ
vuṭṭhānenāti evaṃ āpattinirodhaṃ na jānāti. Satta samathe ajānanto pana
āpattinirodhagāminipaṭipadaṃna jānāti.
Adhikaraṇapañcake adhikaraṇaṃnāma cattāri adhikaraṇāni. Adhikaraṇassa mūlaṃnāma
tettiṃsa mūlāni –vivādādhikaraṇassa dvādasa mūlāni, anuvādādhikaraṇassa cuddasa,
āpattādhikaraṇassa cha, kiccādhikaraṇassa ekaṃ; tāni parato āvi bhavissanti. Adhikaraṇasamudayo
nāma adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya uppajjati;
anuvādādhikaraṇaṃ catasso vipattiyo; āpattādhikaraṇaṃ sattāpattikkhandhe; kiccādhikaraṇaṃ cattāri
saṅghakiccānīti imaṃ vibhāgaṃ na jānātīti attho. Adhikaraṇanirodhaṃ na jānātīti dhammena
vinayena satthusāsanena mūlāmūlaṃ gantvā vinicchayasamathaṃ pāpetuṃ na sakkoti; ‘‘idaṃ
adhikaraṇaṃ dvīhi, idaṃ catūhi, idaṃ tīhi idaṃ ekena samathena sammatī’’ti evaṃ satta samathe
ajānanto pana adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṃna jānāti nāma. Vatthuṃ na jānātīti ‘‘idaṃ
pārājikassa vatthu, idaṃ saṅghādisesassā’’ti evaṃ sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ vatthuṃ na jānāti.
Nidāna nti ‘‘sattannaṃ nidānānaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ ettha paññattaṃ, idaṃ etthā’’ti na jānāti.
Paññattiṃ na jānātīti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade paṭhamapaññattiṃ na jānāti. Anupaññatti nti
punappunaṃ paññattiṃ na jānāti. Anusandhivacanapatha nti kathānusandhi-vinicchayānusandhivasena
vatthuṃ na jānāti. Ñattiṃ na jānātīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na jānāti. Ñattiyā karaṇaṃ na jānātīti
ñattikiccaṃ na jānāti, osāraṇādīsu navasu ṭhānesu ñattikammaṃ nāma hoti,
ñattidutiyañatticatutthakammesu ñattiyā kammappatto hutvā tiṭṭhatīti na jānāti. Na pubbakusalo hoti na
aparakusalo ti pubbe kathetabbañca pacchā kathetabbañca na jānāti, ñatti nāma pubbe ṭhapetabbā,
pacchā na ṭhapetabbātipi na jānāti. Akālaññū ca hotīti kālaṃ na jānāti, anajjhiṭṭho ayācito bhāsati,
ñattikālampi ñattikhettampi ñattiokāsampi na jānāti.
Mandattā momūhattāti kevalaṃ aññāṇena momūhabhāvena dhutaṅge ānisaṃsaṃ ajānitvā.
Pāpiccho ti tena araññavāsena paccayalābhaṃ patthayamāno. Paviveka nti kāyacittaupadhivivekaṃ.
Idamatthita nti imāya kalyāṇāya paṭipattiyā attho etassāti idamatthi, idamatthino bhāvo idamatthitā; taṃ
idamatthita ṃyeva niss āya na añña ṃ kiñci lok āmisanti attho.

Uposatha ṃ na jānātīti navavidha ṃ uposatha ṃ na j ānāti. Uposathakamma nti
adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti. Pātimokkha nti dve mātikā na
jānāti. Pātimokkhuddesa nti sabbampi navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti. Pavāraṇanti
navavidhaṃ pavāraṇaṃ na jānāti. Pavāraṇākammaṃ uposathakammasadisameva.
Apāsādikapañcake –apāsādika nti kāyaduccaritādi akusalakammaṃ vuccati. Pāsādika nti
kāyasucaritādi kusalakammaṃ vuccati. Ativela nti velaṃ atikkamma bahutaraṃ kālaṃ kulesu appaṃ
vihāreti attho. Otāro ti kilesānaṃ anto otaraṇaṃ. Saṃkiliṭṭha nti duṭṭhullāpattikāyasaṃsaggādibhedaṃ.
Visuddhipañcake pavāraṇāggahaṇena navavidhāpi pavāraṇā veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Pañcakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Chakkavāravaṇṇanā
326 . Chakkesu –cha sāmīciyo ti ‘‘so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṃ tattha
sāmīci’’, ‘‘yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassāti ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘ayaṃ te bhikkhu
patto yāva bhedanāya dhāretabboti ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ
saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha
sāmīci’’, ‘‘yassa bhavissati so harissatīti ayaṃ tattha sāmīcī’’ti imā bhikkhupātimokkheyeva cha
sāmīciyo. Cha chedanakāti pañcake vuttā pañca bhikkhunīnaṃ udakasāṭikāya saddhiṃ cha.
Chahākārehīti alajjitā aññāṇatā kukkuccapakatatā akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā
satisammosāti. Tattha ekarattachārattasattāhātikkamādīsu āpattiṃ satisammosena āpajjati. Sesaṃ
vuttanayameva. Cha ānisaṃsā vinayadhare ti pañcake vuttā pañca tassādheyyo uposathoti iminā
saddhiṃ cha.
Cha paramānīti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ, māsaparamaṃ tena bhikkhunā
taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ,
chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā
chabbassāni dhāretabbaṃ chabbassaparamatā dhāretabbaṃ, tiyojanaparamaṃ sahatthā dhāretabbāni,
dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni,
chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ, catukkaṃsaparamaṃ,
aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ, dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ, aṭṭhaṅgulaparamaṃ
mañcapaṭipādakaṃ, aṭṭhaṅgulaparamaṃ dantakaṭṭha’’nti imāni cuddasa paramāni. Tattha paṭhamāni
cha ekaṃ chakkaṃ, tato ekaṃ apanetvā sesesu ekekaṃ pakkhipitvātiādinā nayena aññānipi chakkāni
kātabbāni.
Chaāpattiyo ti tīṇi chakkāni antarapeyyāle vuttāni. Cha kammānīti tajjanīya-niyassa-pabbājanīya-
paṭisāraṇīyāni cattāri, āpattiyā adassane ca appaṭikamme ca vuttadvayampi ekaṃ, pāpikāya diṭṭhiyā
appaṭinissagge ekanti cha. Nahāne ti orenaḍḍhamāsaṃ nahāne; vippakatacīvarādichakkadvayaṃ
kathinakkhandhake niddiṭṭhaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Chakkavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Sattakavāravaṇṇanā
327 . Sattakesu –satta sāmīciyo ti pubbe vuttesu chasu ‘‘sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca
bhikkhuniyo gārayhā, ayaṃ tattha sāmīcī’’ti imaṃ pakkhipitvā satta veditabbā. Satta adhammikā
paṭiññātakaraṇā ti ‘‘bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno ‘saṅghādisesaṃ
ajjhāpannomhī’ti paṭijānāti, taṃ saṅgho saṅghādisesena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇa’’nti evaṃ
samathakkhandhake niddiṭṭhā. Dhammikāpi tattheva niddiṭṭhā. Sattannaṃ anāpatti
sattāhakaraṇīyena gantu nti vassūpanāyikakkhandhake vuttaṃ. Sattānisaṃsā vinayadhare ti

‘‘ tass ādheyyo uposatho pav āra ṇā ’’ ti imehi saddhi ṃ pañcake vutt ā pañca satta honti. Satta
paramānīti chakke vuttāniyeva sattakavasena yojetabbāni. Katacīvara ntiādīni dve sattakāni
kathinakkhandhake niddiṭṭhāni.
Bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, bhikkhussa hoti
āpatti paṭikātabbāti imāni tīṇi sattakāni, dve adhammikāni, ekaṃ dhammikaṃ; tāni tīṇipi campeyyake
niddiṭṭhāni. Asaddhammāti asataṃ dhammā, asanto vā dhammā; asobhanā hīnā lāmakāti attho.
Saddhammāti sataṃ buddhādīnaṃ dhammā; santo vā dhammā sundarā uttamāti attho. Sesaṃ sabbattha
uttānamevāti.
Sattakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Aṭṭhakavāravaṇṇanā
328 . Aṭṭhakesu –aṭṭhānisaṃse ti ‘‘na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ uposathaṃ karissāma, vinā
iminā bhikkhunā uposathaṃ karissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ pavāressāma,
saṅghakammaṃ karissāma, āsane nisīdissāma, yāgupāne nisīdissāma, bhattagge nisīdissāma,
ekacchanne vasissāma, yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ
karissāma, vinā iminā bhikkhunā karissāmā’’ti evaṃ kosambakakkhandhake vutte ānisaṃse.
Dutiyaaṭṭhakepi eseva nayo, tampi hi evameva kosambakakkhandhake vuttaṃ.
Aṭṭha yāvatatiyakāti bhikkhūnaṃ terasake cattāro, bhikkhunīnaṃ sattarasake bhikkhūhi
asādhāraṇā cattāroti aṭṭha. Aṭṭhahākārehi kulāni dūsetīti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā
cuṇṇena vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā veḷuyā vā vejjikāya vā jaṅghapesanikena vāti imehi aṭṭhahi.
Aṭṭha mātikācīvarakkhandhake, aparā aṭṭha kathinakkhandhake vuttā. Aṭṭhahi asaddhammehīti
lābhena alābhena yasena ayasena sakkārena asakkārena pāpicchatāya pāpamittatāya. Aṭṭha
lokadhammānāma lābhe sārāgo, alābhe paṭivirodho; evaṃ yase ayase, pasaṃsāya nindāya, sukhe
sārāgo, dukkhe paṭivirodhoti. Aṭṭhaṅgiko musāvādo ti ‘‘vinidhāya sañña’’nti iminā saddhiṃ pāḷiyaṃ
āgatehi sattahīti aṭṭhahi aṅgehi aṭṭhaṅgiko.
Aṭṭha uposathaṅgānīti –
‘‘Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye,
Musā na bhāse na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā,
Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
‘‘Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare,
Mañce chamāyaṃva sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ,
Buddhena dukkhantagunā pakāsita’’nti. (a. ni. 3.71);
Evaṃ vuttāni aṭṭha. Aṭṭha dūteyyaṅgānīti ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti sāvetā
cā’’tiādinā nayena saṅghabhedake vuttāni. Titthiyavattāni mahākhandhake niddiṭṭhāni. Anatirittāca
atirittāca pavāraṇāsikkhāpade niddiṭṭhā. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabba nti bhattagge
vuḍḍhabhikkhunīnaṃ, āsanampi tāsaṃyeva dātabbaṃ. Upāsikāti visākhā. Aṭṭhānisaṃsā vinayadhare ti
pañcake vuttesu pañcasu ‘‘tassādheyyo uposatho, pavāraṇā, saṅghakamma’’nti ime tayo pakkhipitvā
aṭṭha veditabbā. Aṭṭha paramānīti pubbe vuttaparamāneva aṭṭhakavasena yojetvā veditabbāni. Aṭṭhasu
dhammesu sammā vattitabba nti ‘‘na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā
ṭhapetabbā’’tiādinā nayena samathakkhandhake niddiṭṭhesu aṭṭhasu. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Aṭṭ hakav ārava ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.
Navakavāravaṇṇanā
329 . Navakesu –nava āghātavatthūnīti ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādīni nava. Nava
āghātapaṭivinayāti ‘‘anatthaṃ me acari, taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivinetī’’tiādīni nava. Nava
vin ītavatthūnīti navahi āghātavatthūhi ārati virati paṭivirati setughāto. Navahi saṅgho bhijjatīti
‘‘navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti. Nava paramānīti
pubbe vuttaparamāneva navakavasena yojetvā veditabbāni. Nava taṇhāmūlakānāma taṇhaṃ paṭicca
pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo,
chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ,
macchariyaṃ paṭicca ārakkhā, ārakkhādhikaraṇaṃ
daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā. Nava vidhamānāti ‘‘seyyassa
seyyohamasmī’’timānādayo. Nava cīvarānīti ticīvaranti vā vassikasāṭikāti vātiādinā nayena vuttāni. Na
vikappetabb ānīti adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na vikappetabbāni. Nava adhammikāni dānānīti saṅghassa
pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa
vā saṅghassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, puggalassa pariṇataṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā
cetiyassa vā pariṇāmetīti evaṃ vuttāni.
Nava paṭiggahaparibhogāti etesaṃyeva dānānaṃ paṭiggahā ca paribhogā ca. Tīṇi dhammikāni
dānānīti saṅghassa ninnaṃ saṅghasseva deti, cetiyassa ninnaṃ cetiyasseva, puggalassa ninnaṃ
puggalasseva detīti imāni tīṇi. Paṭiggahapaṭibhogāpi tesaṃyeva paṭiggahā ca paribhogā ca. Nava
adhammikā saññattiyo ti adhammavādipuggalo, adhammavādisambahulā, adhammavādisaṅghoti evaṃ
tīṇi tikāni samathakkhandhake niddiṭṭhāni. Dhammikā saññattiyo pi dhammavādī puggalotiādinā
nayena tattheva niddiṭṭhā. Adhammakamme dve navakāni ovādavaggassa paṭhamasikkhāpadaniddese
pācittiyavasena vuttāni. Dhammakamme dve navakāni tattheva dukkaṭavasena vuttāni. Sesaṃ
sabbattha uttānamevāti.
Navakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Dasakavāravaṇṇanā
330 . Dasakesu –dasa āghātavatthūnīti navakesu vuttāni nava ‘‘aṭṭhāne vā pana āghāto jāyatī’’ti
iminā saddhiṃ dasa honti. Āghātapaṭivinayāpi tattha vuttā nava ‘‘aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati, taṃ
kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivinetī’’ti iminā saddhiṃ dasa veditabbā. Dasa vinītavatthūnīti dasahi
āghātavatthūhi viratisaṅkhātāni dasa. Dasavatthukā micchādiṭṭhīti ‘‘natthi dinna’’ntiādivasena
veditabbā, ‘‘atthi dinna’’ntiādivasena sammādiṭṭhi,‘‘sassato loko’’tiādinā vasena pana antaggāhikā
diṭṭhi veditabbā. Dasa micchattāti micchādiṭṭhiādayo micchāvimuttipariyosānā, viparītā sammattā.
Salākaggāhāsamathakkhandhake niddiṭṭhā.
Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo ti ‘‘sīlavā hotī’’tiādinā nayena
samathakkhandhake vuttehi dasahi. Dasa ādīnavā rājantepurappavesane rājasikkhāpade niddiṭṭhā.
Dasa dānavatthūnīti annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālā gandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ
padīpeyyaṃ. Dasa ratanānīti muttāmaṇiveḷuriyādīni. Dasa paṃsukūlānīti sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ,
undūrakkhāyitaṃ, upacikakkhāyitaṃ, aggidaḍḍhaṃ, gokhāyitaṃ, ajikakkhāyitaṃ, thūpacīvaraṃ,
ābhisekiyaṃ, bhatapaṭiyābhatanti etesu upasampannena ussukkaṃ kātabbaṃ. Dasa cīvaradhāraṇā ti
‘‘sabbanīlakāni cīvarāni dhārentī’’ti vuttavasena dasāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana
‘‘navasu kappiyacīvaresu udakasāṭikaṃ vā saṅkaccikaṃ vā pakkhipitvā dasā’’ti vuttaṃ.
Avandanīyapuggalāsenāsanakkhandhake niddiṭṭhā. Dasa akkosavatthūni omasavāde niddiṭṭhāni.
Dasa ākārāpesuññasikkh āpade niddi ṭṭ hā. Dasa sen āsan ānīti mañco, p īṭ ha ṃ, bhisi, bimbohana ṃ,

cimilik ā, uttaratthara ṇaṃ, ta ṭṭ ik ā, cammakha ṇḍ o, nis īdana ṃ, ti ṇasanth āro, pa ṇṇ asanth āroti. Dasa
var āni yāciṃsūti visākhā aṭṭha, suddhodanamahārājā ekaṃ, jīvako ekaṃ. Yāguānisaṃsāca
akappiyamaṃsāni ca bhesajjakkhandhake niddiṭṭhāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Dasakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
Ekādasakavāravaṇṇanā
331 . Ekādasakesu –ekādasāti paṇḍakādayo ekādasa. Ekādasa pādukāti dasa ratanamayā, ekā
kaṭṭhapādukā. Tiṇapādukamuñjapādukapabbajapādukādayo pana kaṭṭhapādukasaṅgahameva gacchanti.
Ekādasa pattāti tambalohamayena vā dārumayena vā saddhiṃ dasa ratanamayā. Ekādasa cīvarānīti
sabbanīlakādīni ekādasa. Yāvatatiyakāti ukkhittānuvattikā bhikkhunī, saṅghādisesā aṭṭha, ariṭṭho,
caṇḍakāḷīti. Ekādasa antarāyikānāma ‘‘nasi animittā’’ti ādayo. Ekādasacīvarāni adhiṭṭhātabbānīti
ticīvaraṃ, vassikasāṭikā, nisīdanaṃ, paccattharaṇaṃ, kaṇḍuppaṭicchādi, mukhapuñchanacoḷaṃ,
parikkhāracoḷaṃ, udakasāṭikā, saṅkaccikāti. Na vikappetabbānīti etāneva adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na
vikappetabbāni. Gaṇṭhikāca vidhāca suttamayena saddhiṃ ekādasa honti, te sabbe
khuddakakkhandhake niddiṭṭhā. Pathaviyo pathavisikkhāpade niddiṭṭhā. Nissayapaṭipassaddhiyo
upajjhāyamhā pañca, ācariyamhā cha; evaṃ ekādasa. Avandiyapuggalānaggena saddhiṃ ekādasa, te
sabbe senāsanakkhandhake niddiṭṭhā. Ekādasa paramāni pubbe vuttesu cuddasasu ekādasakavasena
yojetvā veditabbāni. Ekādasa varānīti mahāpajāpatiyā yācitavarena saddhiṃ pubbe vuttāni dasa.
Ekādasa sīmādosāti ‘‘atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannantī’’tiādinā nayena kammavagge āgamissanti.
Akkosakaparibhāsake puggale ekādasādīnavānāma ‘‘yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako
paribhāsako ariyūpavādī, sabrahmacārīnaṃ aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so ekādasannaṃ byasanānaṃ
aññataraṃ byasanaṃ na nigaccheyya. Katamesaṃ ekādasannaṃ? Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā
parihāyati, saddhammassa na vodāyanti, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā
brahmacariyaṃ carati, aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, sikkhaṃ vā paccakkhāya
hīnāyāvattati, gāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, ummādaṃ vā pāpuṇāti cittakkhepaṃ vā, sammūḷho kālaṃ
karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti (a. ni. 11.6).
Ettha ca saddhammo ti buddhavacanaṃ adhippetaṃ.
Āsevitāyāti ādito paṭṭhāya sevitāya. Bhāvitāyāti nipphāditāya vaḍḍhitāya
Vā. Bahulīkatāyāti punappunaṃ katāya. Yānīkatāyāti suyuttayānasadisāya katāya.
Vatthukatāyāti yathā patiṭṭhā hoti; evaṃ katāya. Anuṭṭhitāyāti anu anu pavattitāya; niccādhiṭṭhitāyāti
attho. Paricitāyāti samantato citāya; sabbadisāsu citāya ācitāya bhāvitāya abhivaḍḍhitāyāti attho.
Susamāraddhāyāti suṭṭhu samāraddhāya; vasībhāvaṃ upanītāyāti attho. Na pāpakaṃ supina nti
pāpakameva na passati, bhadrakaṃ pana vuḍḍhikāraṇabhūtaṃ passati. Devatā rakkhantīti
ārakkhadevatā dhammikaṃ rakkhaṃ paccupaṭṭhāpenti. Tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyatīti khippaṃ cittaṃ
samādhiyati. Uttari appaṭivijjhanto ti mettājhānato uttariṃ arahattaṃ asacchikaronto sekho vā
puthujjano vā hutvā kālaṃ karonto brahmalokūpago hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Ekādasakavāravaṇṇanā pariyosānā
Ekuttarikavaṇṇanā niṭṭhitā.
Uposathādipucchāvissajjanā
332 . ‘‘Uposathakammassa ko ādī’’tiādīnaṃ pucchānaṃ vissajjane sāmaggī ādīti ‘‘uposathaṃ
karissāmā’’ti sīmaṃ sodhetvā chandapārisuddhiṃ āharitvā sannipatitānaṃ kāyasāmaggī ādi. Kiriyā

majjhe ti pubbakicca ṃ katv ā pātimokkhaos āra ṇakiriy ā majjhe. Niṭṭhāna ṃ pariyos āna nti ‘‘ tattha
sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabba’’nti idaṃ pātimokkhaniṭṭhānaṃ
pariyosānaṃ. Pavāraṇākammassa sāmaggī ādīti ‘‘pavāraṇaṃ karissāmā’’ti sīmaṃ sodhetvā
chandapavāraṇaṃ āharitvā sannipatitānaṃ kāyasāmaggī ādi. Kiriyā majjhe ti pavāraṇāñatti ca
pavāraṇākathā ca majjhe, saṅghanavakassa ‘‘passanto paṭikarissāmī’’ti vacanaṃ pariyosānaṃ.
Tajjanīyakammādīsu vatthu nāma yena vatthunā kammāraho hoti, taṃ vatthu. Puggalo ti yena taṃ
vatthu kataṃ, so puggalo. Kammavācā pariyosāna nti ‘‘kataṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno
tajjanīyakammaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti evaṃ tassā tassā
kammavācāya avasānavacanaṃ pariyosānaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti
Uposathādipucchāvissajjanāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Atthavasapakaraṇāvaṇṇanā
334 . Atthavasapakaraṇe –dasa atthavase tiādīsu yaṃ vattabbaṃ taṃ
paṭhamapārājikavaṇṇanāyameva vuttaṃ. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ saṅghaphāsūtiādīsu uparimaṃ
uparimaṃ padaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa padassa attho.
Atthasataṃdhammasata ntiādimhi pana yadetaṃ dasasu padesu ekekaṃ mūlaṃ katvā
dasakkhattuṃ yojanāya padasataṃ vuttaṃ. Tattha pacchimassa pacchimassa padassa vasena atthasataṃ
purimassa purimassa vasena dhammasataṃ veditabbaṃ. Atha vā ye dasa atthavase paṭicca tathāgatena
sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ye pubbe paṭhamapārājikavaṇṇanāyaṃ ‘‘tattha saṅghasuṭṭhutā
nāma saṅghassa suṭṭhubhāvo ‘suṭṭhu devā’ti āgataṭṭhāne viya ‘suṭṭhu bhante’ti
vacanasampaṭicchanabhāvo, yo ca tathāgatassa vacanaṃ sampaṭicchati, tassa taṃ dīgharattaṃ hitāya
sukhāya hoti, tasmā saṅghassa ‘suṭṭhu bhante’ti mama vacanasampaṭicchanatthaṃ paññapessāmi
asampaṭicchane ādīnavaṃ sampaṭicchane ca ānisaṃsaṃ dassetvā na balakkārena abhibhavitvāti
etamatthaṃ āvikaronto āha –saṅghasuṭṭhutāyā’’ti evamādinā nayena vaṇṇitā, tesaṃ idha dasakkhattuṃ
āgatattā atthasataṃ tadatthajotakānañca padānaṃ vasena dhammasataṃ veditabbaṃ. Idāni
atthajotakānaṃ niruttīnaṃ vasena niruttisataṃ, dhammabhūtānaṃ niruttīnaṃ vasena niruttisatanti dve
niruttisatāni, atthasate ñāṇasataṃ, dhammasate ñāṇasataṃ, dvīsu niruttisatesu dve ñāṇasatānīti cattāri
ñāṇasatāni ca veditabbāni.
‘‘Atthasataṃ dhammasataṃ, dve niruttisatāni;
Cattāri ñāṇasatāni, atthavase pakaraṇe’’ti.
Iti hi yaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttanti.
Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya
Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ
Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā
335 . Ekaṃsaṃcīvaraṃ katvāti ekasmiṃ aṃsakūṭe cīvaraṃ katvā; sādhukaṃ uttarāsaṅgaṃ
katvāti attho. Paggaṇhitvāna añjalinti dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ ukkhipitvā.
Āsīsamānarūpo vāti paccāsīsamānarūpo viya. Kissa tvaṃ idha māgato ti kena kāraṇena kimatthaṃ
patthayamāno tvaṃ idha āgato. Ko evamāha? Sammāsambuddho. Kaṃ evamāha? Āyasmantaṃ upāliṃ.
Iti āyasmā upāli bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘dvīsu vinayesū’’ti imaṃ gāthaṃ pucchi. Athassa