Mahāvagga-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Mahāvagga-aṭṭhakathā
1. Mahākhandhakaṃ
Bodhikathā
Ubhinnaṃ pātimokkhānaṃ, saṅgītisamanantaraṃ;
Saṅgāyiṃsu mahātherā, khandhakaṃ khandhakovidā.
Yaṃ tassa dāni sampatto, yasmā saṃvaṇṇanākkamo;
Tasmā hoti ayaṃ tassa, anuttānatthavaṇṇanā.
Padabhājaniye atthā, yehi yesaṃ pakāsitā;
Te ce puna vadeyyāma, pariyosānaṃ kadā bhave.
Uttānā ceva ye atthā, tesaṃ saṃvaṇṇanāya kiṃ;
Adhippāyānusandhīhi, byañjanena ca ye pana.
Anuttānā na te yasmā, sakkā ñātuṃ avaṇṇitā;
Tesaṃyeva ayaṃ tasmā, hoti saṃvaṇṇanānayoti.
1. Tena samayena buddho bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre
bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho ti ettha kiñcāpi ‘‘tena samayena buddho bhagavā
verañjāya’’ntiādīsu viya karaṇavacane visesakāraṇaṃ natthi, vinayaṃ patvā pana karaṇavacaneneva
ayamabhilāpo āropitoti ādito paṭṭhāya āruḷhābhilāpavasenevetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Esa nayo
aññesupi ito paresu evarūpesu.
Kiṃ panetassa vacane payojananti? Pabbajjādīnaṃ vinayakammānaṃ ādito paṭṭhāya
nidānadassanaṃ. Yā hi bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ
upasampada’’nti (mahāva. 34) evaṃ pabbajjā ceva upasampadā ca anuññātā, yāni ca rājagahādīsu
upajjhāyaupajjhāyavattaācariyaācariyavattādīni anuññātāni, tāni abhisambodhiṃ patvā sattasattāhaṃ
bodhimaṇḍe vītināmetvā bārāṇasiyaṃ dhammacakkaṃ pavattetvā iminā anukkamena idañcidañca
ṭhānaṃ patvā imasmiñca imasmiñca vatthusmiṃ paññattānīti evametesaṃ pabbajjādīnaṃ
vinayakammānaṃ ādito paṭṭhāya nidānadassanaṃ etassa vacane payojananti veditabbaṃ.
Tattha uruvelāya nti mahāvelāyaṃ; mahante vālikarāsimhīti attho. Atha vā ‘‘urū’’ ti vālikā vuccati;
‘‘velā’’ ti mariyādā; velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evampettha attho daṭṭhabbo. Atīte kira
anuppanne buddhe dasasahassakulaputtā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tasmiṃ padese viharantā
ekadivasaṃ sannipatitvā katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘kāyakammavacīkammāni nāma paresampi pākaṭāni
honti, manokammaṃ pana apākaṭaṃ; tasmā yo kāmavitakkaṃ vā byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ
vā vitakketi, tassa añño codako nāma natthi, so attanāva attānaṃ codetvā pattapuṭena vālikaṃ āharitvā
imasmiṃ ṭhāne ākiratu, idamassa daṇḍakamma’’nti. Tato paṭṭhāya yo tādisaṃ vitakkaṃ vitakketi, so
tattha pattapuṭena vālikaṃ ākirati. Evaṃ tattha anukkamena mahāvālikarāsi jāto, tato naṃ pacchimā
janatā parikkhipitv ā cetiya ṭṭhānamak āsi. Ta ṃ sandh āya vutta ṃ – ‘‘ uruvelāyanti mah āvelāya ṃ; mahante

vālikar āsimh īti attho ’’ ti. Tameva sandh āya vutta ṃ – ‘‘ atha v ā ur ūti v ālik ā vuccati; velāti mariy ādā;
velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evampettha attho daṭṭhabbo’’ti.
Bodhirukkhamūle ti bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ; taṃ bodhiṃ bhagavā ettha pattoti
rukkhopi ‘‘bodhirukkho’’tveva nāmaṃ labhi, tassa bodhirukkhassa mūle bodhirukkhamūle.
Paṭhamābhisambuddho ti paṭhamaṃ abhisambuddho; abhisambuddho hutvā sabbapaṭhamaṃyevāti
attho. Ekapallaṅkenāti sakimpi anuṭṭhahitvā yathāābhujitena ekeneva pallaṅkena.
Vimuttisukhapaṭisaṃvedīti vimuttisukhaṃ phalasamāpattisukhaṃ paṭisaṃvedayamāno.
Paṭiccasamuppāda nti paccayākāraṃ. Paccayākāro hi aññamaññaṃ paṭicca sahite dhamme
uppādetīti ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti vuccati. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārasampannaṃ
vinicchayaṃ icchantena visuddhimaggato gahetabbo. Anulomapaṭiloma nti anulomañca paṭilomañca.
Tattha ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā nayena vutto avijjādiko paccayākāro attanā
kattabbakiccakaraṇato ‘‘anulomo’’ti vuccati. ‘‘Avijjāya tveva asesavirāganirodhā
saṅkhāranirodho’’tiādinā nayena vutto sveva anuppādanirodhena nirujjhamāno taṃ kiccaṃ na karotīti
tassa akaraṇato ‘‘paṭilomo’’ti vuccati. Purimanayena vā vutto pavattiyā anulomo, itaro tassā paṭilomoti
evampettha attho daṭṭhabbo. Ādito pana paṭṭhāya yāva antaṃ, antato ca paṭṭhāya yāva ādiṃ pāpetvā
avuttattā ito aññenatthena anulomapaṭilomatā na yujjati.
Manasākāsīti manasi akāsi. Tattha yathā anulomaṃ manasi akāsi, idaṃ tāva dassetuṃ
‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā
avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantīti iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Ayamettha
saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārasampannaṃ vinicchayaṃ icchantena visuddhimaggatova gahetabbo.
Yathā pana paṭilomaṃ manasi akāsi, idaṃ dassetuṃ avijjāya tveva asesavirāganirodhā
saṅkhāranirodho tiādi vuttaṃ. Tattha avijjāya tvevāti avijjāya tu eva. Asesavirāganirodhāti
virāgasaṅkhātena maggena asesanirodhā. Saṅkhāranirodho ti saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hoti.
Evaṃ niruddhānaṃ pana saṅkhārānaṃ nirodhā viññāṇaṃ niruddhaṃ, viññāṇādīnañca nirodhā
nāmarūpādīni niruddhāniyeva hontīti dassetuṃ saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho tiādīni vatvā
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti vuttaṃ. Tattha kevalassāti sakalassa;
suddhassa vā sattavirahitassāti attho. Dukkhakkhandhassāti dukkharāsissa. Nirodho hotīti anuppādo
hoti.
Etamatthaṃ viditvāti yvāyaṃ ‘‘avijjādivasena saṅkhārādikassa dukkhakkhandhassa samudayo ca
avijjānirodhādivasena ca nirodho hotī’’ti vutto, sabbākārena etamatthaṃ viditvā. Tāyaṃ velāya nti
tāyaṃ tassa atthassa viditavelāyaṃ. Imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ tasmiṃ vidite atthe hetuno ca
hetusamuppannadhammassa ca pajānanāya ānubhāvadīpakaṃ ‘‘yadā have pātubhavantī’’ tiādikaṃ
somanassayuttañāṇasamuṭṭhānaṃ udānaṃ udānesi, attamanavācaṃ nicchāresīti vuttaṃ hoti.
Tassattho –yadā have ti yasmiṃ bhave kāle. Pātubhavantīti uppajjanti. Dhammāti
anulomapaccayākārapaṭivedhasādhakā bodhipakkhiyadhammā. Atha vā pātubhavantīti pakāsanti;
abhisamayavasena byattā pākaṭā honti. Dhammāti catuariyasaccadhammā. Ātāpo vuccati
kilesasantāpanaṭṭhena vīriyaṃ; ātāpino ti sammappadhānavīriyavato. Jhāyato ti
ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇena ca lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇena ca jhānena jhāyantassa.
Brāhmaṇassāti bāhitapāpassa khīṇāsavassa. Athassa kaṅkhā vapayantīti athassa evaṃ
pātubhūtadhammassa kaṅkhā vapayanti. Sabbāti yā etā ‘‘ko nu kho bhante phusatīti; no kallo pañhoti
bhagavā avocā’’tiādinā, tathā ‘‘katamaṃ nu kho bhante jarāmaraṇaṃ; kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti;
no kallo pañhoti bhagavā avocā’’tiādinā ca nayena paccayākāre kaṅkhā vuttā, yā ca paccayākārasseva
appaṭividdhattā ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādikā soḷasa kaṅkhā āgatā, tā sabbā vapayanti
apagacchanti nirujjhanti. Kasmā? Yato pajānāti sahetudhamma nti yasmā avijjādikena hetunā
sahetuka ṃ ima ṃ sa ṅkh ārādiṃ kevala ṃ dukkhakkhandhadhamma ṃ pajānāti aññ āti pa ṭivijjhatīti.

2. Dutiyav āre –ima ṃ ud āna ṃ ud ānes īti ima ṃ tasmiṃ vidite atthe ‘‘ avijjāya tveva
asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho’’ti evaṃ pakāsitassa nibbānasaṅkhātassa paccayakkhayassa
avabodhānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāyaṃ saṅkhepattho –yasmā
paccayānaṃ khayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi, tasmā yadāssa ātāpino jhāyato
brāhmaṇassa vuttappakārā dhammā pātubhavanti, athassa yā nibbānassa aviditattā uppajjeyyuṃ, tā
sabbāpi kaṅkhā vapayantīti.
3. Tatiyavāre –imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ yena maggena so dukkhakkhandhassa
samudayanirodhasaṅkhāto attho kiccavasena ca ārammaṇakiriyāya ca vidito, tassa ariyamaggassa
ānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāpāyaṃ saṅkhepattho –yadā have
pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa, tadā so brāhmaṇo tehi vā uppannehi
bodhipakkhiyadhammehi, yassa vā ariyamaggassa catusaccadhammā pātubhūtā, tena ariyamaggena
vidh ūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādinā nayena vuttappakāraṃ mārasenaṃ
vidhūpayanto vidhamento viddhaṃsento tiṭṭhati. Kathaṃ? Sūriyova obhāsayamantalikkhaṃ,yathā
sūriyo abbhuggato attano pabhāya antalikkhaṃ obhāsentova andhakāraṃ vidhamento tiṭṭhati, evaṃ sopi
brāhmaṇo tehi dhammehi tena vā maggena saccāni paṭivijjhantova mārasenaṃ vidhūpayanto tiṭṭhatīti.
Evamettha paṭhamaṃ udānaṃ paccayākārapaccavekkhaṇavasena, dutiyaṃ
nibbānapaccavekkhaṇavasena, tatiyaṃ maggapaccavekkhaṇavasena uppannanti veditabbaṃ. Udāne
pana ‘‘rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ, dutiyaṃ yāmaṃ paṭilomaṃ, tatiyaṃ
yāmaṃ anulomapaṭiloma’’nti vuttaṃ; taṃ sattāhassa accayena ‘‘sve āsanā vuṭṭhahissāmī’’ti rattiṃ
uppāditamanasikāraṃ sandhāya vuttaṃ. Tadā hi bhagavā yassa paccayākārapajānanassa ca
paccayakkhayādhigamassa ca ānubhāvadīpikā purimā dve udānagāthā, tassa vasena ekekameva
koṭṭhāsaṃ paṭhamayāmañca majjhimayāmañca manasākāsi, idha pana pāṭipadarattiyā evaṃ manasākāsi.
Bhagavā hi visākhapuṇṇamāya rattiyā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussari, majjhimayāme
dibbacakkhuṃ visodhesi, pacchimayāme paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasi katvā ‘‘idāni
aruṇo uggamissatī’’ti sabbaññutaṃ pāpuṇi. Sabbaññutappattisamanantarameva ca aruṇo uggacchi. Tato
taṃ divasaṃ teneva pallaṅkena vītināmetvā sampattāya pāṭipadarattiyā tīsu yāmesu evaṃ manasi katvā
imāni udānāni udānesi. Iti pāṭipadarattiyā evaṃ manasi katvā taṃ ‘‘bodhirukkhamūle sattāhaṃ
ekapallaṅkena nisīdī’’ti evaṃ vuttasattāhaṃ tattheva vītināmesi.
Bodhikathā niṭṭhitā.
Ajapālakathā
4. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā
yena ajap ālanigrodho tenupasaṅkamīti ettha na bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā
anantarameva bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Yathā pana ‘‘bhutvā sayatī’’ti
vutte na ‘‘hatthe adhovitvā mukhaṃ avikkhāletvā sayanasamīpaṃ agantvā aññaṃ kiñci ālāpasallāpaṃ
akatvā sayati’’cceva vuttaṃ hoti, bhojanato pana pacchā sayati, na nasayatīti idamevattha dīpitaṃ hoti.
Evamidhāpi ‘‘na tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā anantarameva pakkāmī’’ti vuttaṃ hoti, vuṭṭhānato ca
pana pacchā pakkāmi, na napakkāmīti idamevettha dīpitaṃ hoti.
Anantaraṃ pana apakkamitvā bhagavā kiṃ akāsīti? Aparānipi tīṇi sattāhāni bodhisamīpeyeva
vītināmesi. Tatrāyaṃ anupubbikathā –bhagavati kira buddhattaṃ patvā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinne
‘‘na bhagavā vuṭṭhāti; kiṃ nu kho aññepi buddhattakarā dhammā atthī’’ti ekaccānaṃ devatānaṃ kaṅkhā
udapādi. Atha bhagavā aṭṭhame divase samāpattito vuṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā
kaṅkhāvidhamanatthaṃ ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā
pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca
upacitānaṃ pāramīnaṃ balādhigamanaṭṭhānaṃ pallaṅkaṃ bodhirukkhañca animisehi akkhīhi
olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃnāma jātaṃ. Atha pallaṅkassa ca

ṭhita ṭṭhānassa ca antar ā puratthimato ca pacchimato ca āyate ratanaca ṅkame ca ṅkamanto sattāha ṃ
vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃnāma jātaṃ. Tato pacchimadisābhāge devatā
ratanagharaṃ māpayiṃsu. Tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayaṃ
samantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃnāma jātaṃ.
Evaṃ bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena
ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tassa kira nigrodhassa chāyāya ajapālakā gantvā nisīdanti; tenassa
ajapālanigrodhotveva nāmaṃ udapādi. Sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisaṃvedīti tatrāpi dhammaṃ
vicinantoyeva vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento nisīdi. Bodhito puratthimadisābhāge esa rukkho hoti.
Evaṃ nisinne ca panettha bhagavati eko brāhmaṇo gantvā pañhaṃ pucchi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho
aññataro’’ tiādi. Tattha huṃhuṅkajātiko ti so kira diṭṭhamaṅgaliko nāma, mānavasena kodhavasena ca
‘‘huṃhu’’nti karonto vicarati, tasmā ‘‘huṃhuṅkajātiko’’ti vuccati. ‘‘Huhukkajātiko’’tipi paṭhanti.
Etamatthaṃ viditvāti etaṃ tena vuttassa vacanassa sikhāpattamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ
imaṃ udānaṃ udānesi. Tassattho –yo bāhitapāpadhammatāya brāhmaṇo na diṭṭhamaṅgalikatāya,
huṃhuṅkārakabhāvādipāpadhammayutto hutvā kevalaṃ jātimattakena brahmaññaṃ paṭijānāti, so
brāhmaṇo bāhitapāpadhammattā huṃhuṅkārappahānena nihuṃhuṅko, rāgādikasāvābhāvena
nikkasāvo, bhāvanānuyogayuttacittatāya yatatto, sīlasaṃvarena vā saññatacittatāya yatatto,
catumaggañāṇasaṅkhātehi vedehi antaṃ, vedānaṃ vā antaṃ gatattā vedantagū,maggabrahmacariyassa
vusitattā vusitabrahmacariyo. Dhammena brahmavādaṃ vadeyya, ‘‘brāhmaṇo, aha’’nti etaṃ vādaṃ
dhammena vadeyya, yassa sakale lokasannivāse kuhiñci ekārammaṇepi rāgussado dosussado mohussado
mānussado diṭṭhussadoti ime ussadā natthīti.
Ajapālakathā niṭṭhitā.
Mucalindakathā
5. Akālamegho ti asampatte vassakāle uppannamegho. Ayaṃ pana gimhānaṃ pacchime māse
udapādi. Sattāhavaddalikāti tasmiṃ uppanne sattāhaṃ avicchinnavuṭṭhikā ahosi. Sītavātaduddinīti sā
ca pana sattāhavaddalikā udakaphusitasammissena sītavātena samantā paribbhamantena dūsitadivasattā
sītavātaduddinī nāma ahosi. Atha kho mucalindo nāgarājāti tasseva mucalindarukkhassa samīpe
pokkharaṇiyā nibbatto mahānubhāvo nāgarājā. Sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvāti evaṃ bhogehi
parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvāva ṭhite; tasmiṃ tassa parikkhepabbhantaraṃ
lohapāsāde bhaṇḍāgāragabbhappamāṇaṃ ahosi, tasmā bhagavā nivāte pihitadvāravātapāne kūṭāgāre
nisinno viya jāto. Mā bhagavantaṃ sīta ntiādi tassa tathā karitvā ṭhānakāraṇaparidīpanaṃ. So hi ‘‘mā
bhagavantaṃ sītaṃ bādhayittha, mā uṇhaṃ, mā ḍaṃsādisamphasso bādhayitthā’’ti tathā karitvā aṭṭhāsi.
Tattha kiñcāpi sattāhavaddalikāya uṇhameva natthi, sace pana antarantarā megho vigaccheyya uṇhaṃ
bhaveyya, tampi naṃ mā bādhayitthāti evaṃ tassa cintetuṃ yuttaṃ. Viddha nti ubbiddhaṃ;
meghavigamena dūrībhūtanti attho. Vigatavalāhaka nti apagatameghaṃ. Deva nti ākāsaṃ.
Sakavaṇṇanti attano rūpaṃ.
Sukho viveko ti nibbānasaṅkhāto upadhiviveko sukho. Tuṭṭhassāti catumaggañāṇasantosena
santuṭṭhassa. Sutadhammassāti pakāsitadhammassa. Passato ti taṃ vivekaṃ yaṃ vā kiñci passitabbaṃ
nāma, taṃ sabbaṃ attano vīriyabalādhigatena ñāṇacakkhunā passantassa. Abyāpajja nti akuppanabhāvo;
etena mettāpubbabhāgo dassito. Pāṇabhūtesu saṃyamo ti sattesu ca saṃyamo; avihiṃsanabhāvo
sukhoti attho. Etena karuṇāpubbabhāgo dassito. Sukhā virāgatā loke ti vītarāgatāpi sukhāti dīpeti.
Kāmānaṃ samatikkamo ti yā ‘‘kāmānaṃ samatikkamo’’ti vuccati; sā virāgatāpi sukhāti attho. Etena
anāgāmimaggo kathito. Asmimānassa yo vinayo ti iminā pana arahattaṃ kathitaṃ; arahattañhi
asmimānassa ‘‘passaddhivinayo’’ti vuccati. Ito parañca sukhaṃ nāma natthi, tenāha ‘‘etaṃ ve paramaṃ
sukha’’nti.

Mucalindakath ā niṭṭhitā.
Rājāyatanakathā
6. Mucalindamūlāti mahābodhito pācīnakoṇe ṭhitamucalindarukkhamūlā. Rājāyatana nti
dakkhiṇadisābhāge ṭhitaṃ rājāyatanarukkhaṃ upasaṅkami. Tena kho pana samayenāti katarena
samayena. Bhagavato kira rājāyatanamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinnassa samādhito vuṭṭhānadivase
aruṇuggamanavelāyameva ‘‘bhojanakiccena bhavitabba’’nti ñatvā sakko devarājā osadhaharītakaṃ
upanesi. Bhagavā taṃ paribhuñji, paribhuttamattasseva sarīrakiccaṃ ahosi. Sakko mukhodakaṃ adāsi.
Bhagavā mukhaṃ dhovitvā tasmiṃyeva rukkhamūle nisīdi. Evaṃ uggate aruṇamhi nisinne bhagavati.
Tena kho pana samayena tapussabhallikā vāṇijāti tapusso ca bhalliko cāti dve bhātaro vāṇijā.
Ukkalāti ukkalajanapadato. Taṃ desa nti yasmiṃ dese bhagavā viharati. Katarasmiñca dese bhagavā
viharati? Majjhimadese. Tasmā majjhimadesaṃ gantuṃ addhānamaggappaṭipannā hontīti ayamettha
attho. Ñātisālohitā devatāti tesaṃ ñātibhūtapubbā devatā. Etadavocāti sā kira nesaṃ sabbasakaṭāni
appavattīni akāsi. Tato te kiṃ idanti maggadevatānaṃ baliṃ akaṃsu. Tesaṃ balikammakāle sā devatā
dissamāneneva kāyena etaṃ avoca. Manthena ca madhupiṇḍikāya cāti abaddhasattunā ca
sappimadhuphāṇitādīhi yojetvā baddhasattunā ca. Patimānethāti upaṭṭhahatha. Taṃ vo ti taṃ
patimānanaṃ tumhākaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Yaṃ amhāka nti yaṃ paṭiggahaṇaṃ
amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Bhagavato etadahosīti yo kirassa padhānānuyogakāle patto
ahosi, so sujātāya pāyāsaṃ dātuṃ āgacchantiyā eva antaradhāyi. Tenassa etadahosi – ‘‘patto me natthi,
purimakāpi ca na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṃ paṭiggaṇheyyaṃ manthañca
madhupiṇḍakañcā’’ti.
Parivitakkamaññāyāti ito pubbeva bhagavato sujātāya dinnabhojanaṃyeva
ojānuppabandhanavasena aṭṭhāsi, ettakaṃ kālaṃ neva jighacchā na pipāsā na kāyadubbalyaṃ ahosi.
Idāni panassa āhāraṃ paṭiggahetukāmatāya ‘‘na kho tathāgatā’’ tiādinā nayena parivitakko udapādi.
Taṃ evaṃ uppannaṃ attano cetasā bhagavato cetoparivitakkamaññāya. Catuddisāti catūhi disāhi.
Selamaye patte ti muggavaṇṇaselamaye patte. Idaṃyeva bhagavā paṭiggahesi, teyeva sandhāya vuttaṃ.
Cattāro pana mahārājāno paṭhamaṃ indanīlamaṇimaye patte upanāmesuṃ, na te bhagavā aggahesi. Tato
ime cattāropi muggavaṇṇasilāmaye patte upanāmesuṃ, bhagavā cattāropi patte aggahesi tesaṃ
pasādānurakkhaṇatthāya, no mahicchatāya. Gahetvā ca pana cattāropi yathā ekova patto hoti tathā
adhiṭṭhahi, catunnampi ekasadiso puññavipāko ahosi. Evaṃ ekaṃ katvā adhiṭṭhite paṭiggahesi bhagavā
paccagghe selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca. Paccagghe ti paccagghasmiṃ; pāṭekkaṃ
mahagghasminti attho. Atha vā paccagghe ti abhinave abbhuṇhe; taṅkhaṇe nibbattasminti attho. Dve
vācā etesaṃ ahesunti dvevācikā. Atha vā dvīhi vācāhi upāsakabhāvaṃ pattāti attho. Te evaṃ
upāsakabhāvaṃ paṭivedetvā bhagavantaṃ āhaṃsu – ‘‘kassa dāni bhante amhehi ajja paṭṭhāya
abhivādanapaccuṭṭhānaṃ kātabba’’nti? Atha bhagavā sīsaṃ parāmasi, kesā hatthe laggiṃsu. Te tesaṃ
adāsi ‘‘ime tumhe pariharathā’’ti. Te kesadhātuyo labhitvā amateneva abhisittā haṭṭhatuṭṭhā
bhagavantaṃ vanditvā pakkamiṃsu.
Rājāyatanakathā niṭṭhitā.
Brahmayācanakathā
7. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā vuttappakārametaṃ
sabbaṃ kiccaṃ niṭṭhāpetvā rājāyatanamūlā punapi yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Parivitakko
udapādīti tasmiṃ nisinnamattasseva sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayaṃ cetaso parivitakko
udapādi. Kasmā panāyaṃ sabbabuddhānaṃ uppajjatīti? Dhammassa mahantabhāvaṃ garubhāvaṃ
bhāriyabhāvaṃ paccavekkhaṇāya brahmunā yācite desetukāmatāya ca. Jānanti hi buddhā ‘‘evaṃ
parivitakkite brahmā āgantvā dhammadesanaṃ yācissati, tato sattā dhamme gāravaṃ uppādessanti,

brahmagaruko hi lokasanniv āso ’’ ti. Iti imehi dv īhi k āra ṇehi aya ṃ vitakko uppajjat īti.
Tattha adhigato kho myāya nti adhigato kho me ayaṃ. Ālayarāmāti sattā pañca kāmaguṇe
allīyanti, tasmā te ‘‘ālayā’’ti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā.
Ālayesu suṭṭhumuditāti ālayasammuditā. Yadida nti nipāto. Tassa ṭhānaṃ sandhāya ‘‘yaṃ ida’’nti
paṭiccasamuppādaṃ sandhāya ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādo ti
imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayāva idappaccayatā,idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo
cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. So mamassa kilamatho ti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so
mama kilamatho assa; sā mama vihesā assāti attho. Bhagavanta nti bhagavato. Anacchariyāti anu
acchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbabhāvaṃ
pāpuṇiṃsu.
Hala nti ettha hakāro nipātamatto; alanti attho. Pakāsitu nti desituṃ. Alaṃ dāni me imaṃ kicchena
adhigataṃ dhammaṃ desetunti vuttaṃ hoti. Paṭisotagāminti paṭisotaṃ vuccati nibbānaṃ;
nibbānagāminti attho. Rāgarattāti kāmarāgabhavarāgadiṭṭhirāgena rattā. Na dakkhantīti na passissanti.
Tamokhandhena āvuṭā ti avijjārāsinā ajjhotthaṭā. Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena;
adesetukāmatāyāti attho.
8. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Bhagavato purato pāturahosīti
dhammadesanāyācanatthaṃ dasasu cakkavāḷasahassesu mahābrahmāno gahetvā āgamma bhagavato
purato pāturahosi. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ
evaṃsabhāvāti apparajakkhajātikā. Bhavissanti dhammassa aññātāro ti paṭivijjhitāro.
Pāturahosīti pātubhavi. Samalehi cintito ti rāgādīhi malehi samalehi chahi satthārehi cintito.
Apāpureta nti vivara etaṃ. Amatassa dvāra nti amatassa nibbānassa dvārabhūtaṃ ariyamaggaṃ.
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddha nti ime sattā rāgādimalānaṃ abhāvato vimalena
sammāsambuddhena anubuddhaṃ catusaccadhammaṃ suṇantu.
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito ti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova yathā
cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya, tvampi sumedha sundarapañña sabbaññutaññāṇena
samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ
jātijarābhibhūtañca janataṃ avekkhassu upadhāraya.
Uṭṭhehīti bhagavato dhammadesanatthaṃ cārikacaraṇaṃ yācanto bhaṇati. Vīrātiādīsu bhagavā
vīriyavantatāya vīro . Devaputtamaccukilesābhisaṅkhāramārānaṃ vijitattā vijitasaṅgāmo .
Jātikantārādinittharaṇasamatthatāya satthavāho . Kāmacchandaiṇassa abhāvato aṇaṇo.
9. Ajjhesana nti yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena
ca. Imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ buddhacakkhūti nāmaṃ. Apparajakkhāti paññācakkhumhi rāgādirajaṃ
appaṃ yesaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni
tikkhāni te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā
te svākārā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā asundarā te dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti,
sukhena sakkā honti viññāpetuṃ te suviññāpayā. Ye paralokañca vajjañca bhayato passanti te
paralokavajjabhayadassāvino. Uppaliniya nti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti
yāni udakassa anto nimuggāneva posayanti. Samodakaṃ ṭhitānīti udakena samaṃ ṭhitāni. Udakaṃ
accuggamma ṭhitānīti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni.
Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ.
Pamuñcantu saddha nti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu. Pacchimapadadvaye ayamattho, ahañhi
attano paguṇaṃ suppavattimpi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā
manujesu devamanussesu na bhāsinti.

Brahmay ācanakath ā ni ṭṭ hit ā.
Pañcavaggiyakathā
10 . Paṇḍito ti paṇḍiccena samannāgato. Byatto ti veyyattiyena samannāgato. Medhāvīti
ṭhānuppattiyā paññāya samannāgato. Apparajakkhajātiko ti samāpattiyā vikkhambhitattā
nikkilesajātiko visuddhasatto. Ājānissatīti sallakkhessati paṭivijjhissati. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ
udapādīti sabbaññutaññāṇaṃ uppajji ‘‘ito sattamadivasamatthake kālaṃkatvā ākiñcaññāyatane
nibbatto’’ti. Mahājāniyo ti sattadivasabbhantare pattabbamaggaphalato parihīnattā mahatī jāni assāti
mahājāniyo akkhaṇe nibbattattā. Abhidosakālaṃkato ti hiyyo kālaṃkato, sopi
nevasaññānāsaññāyatane nibbattoti addasa. Bahūkārāti bahūpakārā. Padhānapahitattaṃ
upaṭṭhahiṃsūti padhānatthāya pesitattabhāvaṃ mukhodakadānādinā upaṭṭhahiṃsu.
11 . Antarā ca gayaṃ antarā ca bodhinti upako bodhimaṇḍassa ca gayāya ca antare bhagavantaṃ
addasa. Addhānamaggappaṭipanna nti addhānamaggaṃ paṭipannaṃ.
Sabbābhibhūti sabbaṃ tebhūmakadhammaṃ abhibhavitvā ṭhito. Sabbavidūti sabbaṃ
catubhūmakadhammaṃ avediṃ aññāsiṃ. Sabbesu dhammesu anūpalitto ti sabbesu
tebhūmakadhammesu kilesalepena alitto. Sabbañjaho ti sabbaṃ tebhūmakadhammaṃ jahitvā ṭhito.
Taṇhakkhaye vimutto ti taṇhakkhaye nibbāne ārammaṇato vimutto. Sayaṃ abhiññāyāti sabbaṃ
catubhūmakadhammaṃ attanāva jānitvā. Kamuddiseyya nti kaṃ aññaṃ ‘‘ayaṃ me ācariyo’’ti
uddiseyyaṃ.
Na me ācariyo atthīti lokuttaradhamme mayhaṃ ācariyo nāma natthi. Natthi me paṭipuggalo ti
mayhaṃ paṭibhāgapuggalo nāma natthi. Sītibhūto ti sabbakilesagginibbāpanena sītibhūto.
Kilesānaṃyeva nibbutattā nibbuto .
Kāsīnaṃpura nti kāsiraṭṭhe nagaraṃ. Āhañchaṃ amatadundubhinti dhammacakkappaṭilābhāya
amatabheriṃ paharissāmīti gacchāmi.
Arahasi anantajino ti anantajino bhavituṃ yutto. Hupeyyapāvuso ti āvuso evampi nāma bhaveyya.
Sīsaṃ okampetvāti sīsaṃ cāletvā.
12 . Saṇṭhapesu nti katikaṃ akaṃsu. Bāhulliko ti cīvarabāhullādīnaṃ atthāya paṭipanno.
Padhānavibbhanto ti padhānato vibbhanto bhaṭṭho parihīno. Āvatto bāhullāyāti
cīvarādibahulabhāvatthāya āvatto. Odahatha bhikkhave sota nti upanetha bhikkhave sotaṃ;
sotindriyaṃ dhammasavanatthaṃ abhimukhaṃ karothāti attho. Amatamadhigata nti amataṃ nibbānaṃ
mayā adhigatanti dasseti. Iriyāyāti dukkarairiyāya. Paṭipadāyāti dukkarapaṭipadāya. Abhijānātha me
no ti abhijānātha nu me samanupassatha. Evarūpaṃ bhāsitameta nti etaṃ evarūpaṃ vākyaṃ bhāsitanti
attho. Asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetu nti ‘‘ahaṃ buddho’’ti jānāpetuṃ
asakkhi.
13 . Cakkhukaraṇīti paññācakkhuṃ sandhāyāha. Ito paraṃ sabbaṃ padatthato uttānameva.
Adhippāyānusandhiyojanādibhedato pana papañcasūdaniyā majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttanayena
veditabbaṃ. Ito paṭṭhāya hi ativitthārabhīrukassa mahājanassa cittaṃ anurakkhantā suttantakathaṃ
avaṇṇayitvā vinayakathaṃyeva vaṇṇayissāma.
18 . Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosīti āsāḷhīpuṇṇamāya aṭṭhārasahi devatākoṭīhi saddhiṃ
sotāpattiphale patiṭṭhitassa ‘‘ehi bhikkhū’’ti bhagavato vacanena abhinipphannā sāva tassa āyasmato
ehibhikkhūpasampadāahosi.

19 . Atha kho āyasmato ca vappassāti ādimhi vappattherassa p āṭ ipadadivase dhammacakkhu ṃ
udapādi, bhaddiyattherassa dutiyadivase, mahānāmattherassa tatiyadivase, assajittherassa catutthiyanti.
Imesañca pana bhikkhūnaṃ kammaṭṭhānesu uppannamalavisodhanatthaṃ bhagavā antovihāreyeva
ahosi. Uppanne uppanne kammaṭṭhānamale ākāsena gantvā malaṃ vinodesi. Pakkhassa pana
pañcamiyaṃ sabbe te ekato sannipātetvā anattasuttena ovadi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā
pañcavaggiye’’tiādi.
24 . Tenakho pana samayena cha loke arahanto hontīti pañcamiyā pakkhassa lokasmiṃ cha
manussā arahanto hontīti attho.
Pañcavaggiyakathā niṭṭhitā.
Pabbajjākathā
31 . Pubbānupubbakāna nti paveṇivasena porāṇānuporāṇānanti attho. Tena kho pana samayena
ekasaṭṭhi loke arahanto hontīti purimā cha ime ca pañcapaññāsāti antovassamhiyeva ekasaṭṭhi
manussā arahanto hontīti attho.
Tatra yasaādīnaṃ kulaputtānaṃ ayaṃ pubbayogo – atīte kira pañcapaññāsajanā sahāyakā
vaggabandhena puññāni karontā anāthasarīrāni paṭijaggantā vicaranti, te ekadivasaṃ gabbhiniṃ itthiṃ
kālaṃkataṃ disvā ‘‘jhāpessāmā’’ti susānaṃ nīhariṃsu. Tesu pañca jane ‘‘tumhe jhāpethā’’ti susāne
ṭhapetvā sesā gāmaṃ paviṭṭhā. Yaso dārako taṃ sarīraṃ vijjhitvā parivattetvā ca jhāpayamāno
asubhasaññaṃ paṭilabhi. So itaresampi catunnaṃ janānaṃ ‘‘passatha bho imaṃ asuciṃ paṭikūla’’nti
dassesi. Tepi tattha asubhasaññaṃ paṭilabhiṃsu. Te pañcapi janā gāmaṃ gantvā sesasahāyakānaṃ
kathayiṃsu. Yaso pana dārako gehampi gantvā mātāpitūnnañca bhariyāya ca kathesi. Te sabbepi
asubhaṃ bhāvayiṃsu. Ayametesaṃ pubbayogo. Tenāyasmato yasassa nāṭakajanesu susānasaññāyeva
uppajji, tāyeva ca upanissayasampattiyā sabbesaṃ visesādhigamo nibbattīti.
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesīti bhagavā yāva pacchimakattikapuṇṇamā, tāva bārāṇasiyaṃ
viharanto ekadivasaṃ te khīṇāsave saṭṭhi bhikkhū āmantesi.
32 . Dibbānāma dibbesu visayesu lobhapāsā. Mānusānāma mānusakesu visayesu lobhapāsā. Mā
ekena dve ti ekena maggena dve mā agamittha. Assavanatāti assavanatāya. Parihāyantīti anadhigataṃ
nādhigacchantā visesādhigamato parihāyanti.
33 . Antakāti lāmaka hīnasatta. Antalikkhacaro ti rāgapāsaṃ sandhāyāha. Tañhi so
‘‘antalikkhacaro’’ti mantvā āha.
34 . Nānādisā nānājanapadāti nānādisato ca nānājanapadato ca. Anujānāmi bhikkhave tumheva
dāni tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesupabbājethātiādimhi pabbajjāpekkhaṃ kulaputtaṃ
pabbājentena ye parato ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’tiādiṃ katvā yāva ‘‘na
andhamūgabadhiro pabbājetabbo’’ti evaṃ paṭikkhittā puggalā, te vajjetvā pabbajjādosavirahito puggalo
pabbājetabbo. Sopi ca mātāpitūhi anuññātoyeva. Tassa anujānanalakkhaṇaṃ ‘‘na bhikkhave ananuññāto
mātāpitūhi putto pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti etasmiṃ sutte vaṇṇayissāma.
Evaṃ pabbajjādosavirahitaṃ mātāpitūhi anuññātaṃ pabbājentenāpi ca sace acchinnakeso hoti,
ekasīmāya ca aññepi bhikkhū atthi, kesacchedanatthāya bhaṇḍukammaṃ āpucchitabbaṃ. Tassa
āpucchanākāraṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyā’’ti ettha
vaṇṇayissāma. Sace okāso hoti, sayaṃ pabbājetabbo. Sace uddesaparipucchādīhi byāvaṭo hoti, okāsaṃ
na labhati, eko daharabhikkhu vattabbo ‘‘etaṃ pabbājehī’’ti. Avuttopi ce daharabhikkhu upajjhāyaṃ
uddissa pabbājeti, vaṭṭati. Sace daharabhikkhu natthi, sāmaṇeropi vattabbo ‘‘etaṃ khaṇḍasīmaṃ netvā

pabb ājetv ā kāsāyāni acch ādetv ā eh ī’’ ti. Sara ṇā ni pana saya ṃ dātabb āni. Eva ṃ bhikkhun āva
pabbajito hoti. Purisañhi bhikkhuto añño pabbājetuṃ na labhati, mātugāmaṃ bhikkhunito añño.
Sāmaṇero pana sāmaṇerī vā āṇattiyā kāsāyāni dātuṃ labhati. Kesoropanaṃ yena kenaci kataṃ sukataṃ.
Sace pana bhabbarūpo hoti sahetuko ñāto yasassī kulaputto, okāsaṃ katvāpi sayameva
pabbājetabbo. ‘‘Mattikāmuṭṭhiṃ gahetvā nhāyitvā kese temetvā āgacchāhī’’ti ca pana na vissajjetabbo.
Pabbajitukāmānañhi paṭhamaṃ balavaussāho hoti, pacchā pana kāsāyāni ca kesaharaṇasatthakañca disvā
utrasanti, ettoyeva palāyanti, tasmā sayameva nahānatitthaṃ netvā sace nātidaharo hoti, ‘‘nahāhī’’ti
vattabbo. Kesā panassa sayameva mattikaṃ gahetvā dhovitabbā. Daharakumārako pana sayaṃ udakaṃ
otaritvā gomayamattikāhi ghaṃsitvā nahāpetabbo. Sacepissa kacchu vā piḷakā vā honti, yathā mātā
puttaṃ na jigucchati, evameva ajigucchantena sādhukaṃ hatthapādasīsāni ghaṃsitvā nahāpetabbo.
Kasmā? Ettakena hi upakārena kulaputtā ācariyupajjhāyesu ca sāsane ca balavasinehā tibbagāravā
anivattidhammā honti, uppannaṃ anabhiratiṃ vinodetvā therabhāvaṃ pāpuṇanti, kataññū katavedino
honti.
Evaṃ nahāpanakāle pana kesamassuṃ oropanakāle vā ‘‘tvaṃ ñāto yasassī, idāni mayaṃ taṃ
nissāya paccayehi na kilamissāmā’’ti na vattabbo, aññāpi aniyyānikakathā na kathetabbā. Atha khvassa
‘‘āvuso, suṭṭhu upadhārehi satiṃ upaṭṭhāpehī’’ti vatvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ,
ācikkhantena ca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena asucijegucchapaṭikūlabhāvaṃ
nijjīvanissattabhāvaṃ vā pākaṭaṃ karontena ācikkhitabbaṃ. Sace hi so pubbe madditasaṅkhāro hoti
bhāvitabhāvano, kaṇṭakavedhāpekkho viya paripakkagaṇḍo, sūriyuggamanāpekkhaṃ viya ca
pariṇatapadumaṃ, athassa āraddhamatte kammaṭṭhānamanasikāre indāsani viya pabbate kilesapabbate
cuṇṇayamānaṃyeva ñāṇaṃ pavattati, khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇāti. Ye hi keci khuragge arahattaṃ
pattā, sabbe te evarūpaṃ savanaṃ labhitvā kalyāṇamittena ācariyena dinnanayaṃ nissāya no anissāya.
Tasmāssa āditova evarūpī kathā kathetabbāti.
Kesesu pana oropitesu haliddicuṇṇena vā gandhacuṇṇena vā sīsañca sarīrañca ubbaṭṭetvā
gihigandhaṃ apanetvā kāsāyāni tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā paṭiggāhetabbo. Athāpissa
hatthe adatvā ācariyo vā upajjhāyo vā sayameva acchādeti, vaṭṭati. Sacepi aññaṃ daharaṃ vā
sāmaṇeraṃ vā upāsakaṃ vā āṇāpeti ‘‘āvuso, etāni kāsāyāni gahetvā etaṃ acchādehī’’ti taṃyeva vā
āṇāpeti ‘‘etāni gahetvā acchādehī’’ti sabbaṃ vaṭṭati. Sabbaṃ tena bhikkhunāva dinnaṃ hoti.
Yaṃ pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā anāṇattiyā nivāseti vā pārupati vā, taṃ apanetvā puna
dātabbaṃ. Bhikkhunā hi sahatthena vā āṇattiyā vā dinnameva kāsāvaṃ vaṭṭati, adinnaṃ na vaṭṭati,
sacepi tasseva santakaṃ hoti, ko pana vādo upajjhāyamūlake! Ayaṃ ‘‘paṭhamaṃ kesamassuṃ
ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā’’ti ettha vinicchayo.
Bhikkhūnaṃpāde vandāpetvāti ye tattha sannipatitā bhikkhū, tesaṃ pāde vandāpetvā; atha
saraṇaggahaṇatthaṃ ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā evaṃ vadehīti vattabbo. ‘‘Yamahaṃ
vadāmi, taṃ vadehī’’ti vattabbo. Athassa upajjhāyena vā ācariyena vā ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ
gacchāmī’’tiādinā nayena saraṇāni dātabbāni yathāvuttapaṭipāṭiyāva na uppaṭipāṭiyā. Sace hi
ekapadampi ekakkharampi uppaṭipāṭiyā deti, buddhaṃ saraṇaṃyeva vā tikkhattuṃ datvā puna itaresu
ekekaṃ tikkhattuṃ deti, adinnāni honti saraṇāni.
Imañca pana saraṇagamanūpasampadaṃ paṭikkhipitvā anuññātaupasampadā ekato suddhiyā vaṭṭati.
Sāmaṇerapabbajjā pana ubhatosuddhiyāva vaṭṭati, no ekato suddhiyā. Tasmā upasampadāya sace ācariyo
ñattidosañceva kammavācādosañca vajjetvā kammaṃ karoti, sukataṃ hoti. Pabbajjāya pana imāni tīṇi
saraṇāni bukāradhakārādīnaṃ byañjanānaṃ ṭhānakaraṇasampadaṃ ahāpenteneva ācariyenapi
antevāsikenapi vattabbāni. Sace ācariyo vattuṃ sakkoti, antevāsiko na sakkoti; antevāsiko vā sakkoti,
ācariyo na sakkoti; ubhopi vā na sakkonti, na vaṭṭati. Sace pana ubhopi sakkonti, vaṭṭati.

Im āni ca pana dadam ānena ‘‘ buddha ṃ sara ṇaṃ gacch ām ī’’ ti eva ṃ ekasambandh āni anun āsikant āni
vā katvā dātabbāni, ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti evaṃ vicchinditvā makārantāni vā katvā
dātabbāni. Andhakaṭṭhakathāyaṃnāmaṃ sāvetvā ‘‘ahaṃ bhante buddharakkhito yāvajīvaṃ buddhaṃ
saraṇaṃ gacchāmī’’ti vuttaṃ, taṃ ekaaṭṭhakathāyampi natthi, pāḷiyampi na vuttaṃ, tesaṃ
rucimattameva, tasmā na gahetabbaṃ. Na hi tathā avadantassa saraṇaṃ kuppatīti.
Anujānāmi bhikkhaveimehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampada nti imehi buddhaṃ
saraṇaṃ gacchāmītiādīhi evaṃ tikkhattuṃ ubhatosuddhiyā vuttehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjañceva
upasampadañca anujānāmīti attho. Tattha yasmā upasampadā parato paṭikkhittā, tasmā sā etarahi
saraṇamatteneva na ruhati. Pabbajjā pana yasmā parato ‘‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi
saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajja’’nti anuññātā eva, tasmā sā etarahipi saraṇamatteneva ruhati. Ettāvatā
hi sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhito hoti.
Sace panesa matimā hoti paṇḍitajātiko, athassa tasmiṃyeva ṭhāne sikkhāpadāni uddisitabbāni.
Kathaṃ? Yathā bhagavatā uddiṭṭhāni. Vuttañhetaṃ –
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ.
Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī, musāvādā veramaṇī,
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī, vikālabhojanā veramaṇī, naccagītavāditavisūkadassanā
veramaṇī, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī,
uccāsayanamahāsayanā veramaṇī, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī’’ti (mahāva. 106).
Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmo yāvajīvaṃ pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ
Samādiyāmī’’ti evaṃ saraṇadānaṃ viya sikkhāpadadānampi vuttaṃ, taṃ neva pāḷiyaṃ na
aṭṭhakathāsu atthi, tasmā yathāpāḷiyāva uddisitabbāni. Pabbajjā hi saraṇagamaneheva siddhā,
sikkhāpadāni pana kevalaṃ sikkhāparipūraṇatthaṃ jānitabbāni. Tasmā tāni pāḷiyaṃ āgatanayena
uggahetuṃ asakkontassa yāya kāyaci bhāsāya atthavasenapi ācikkhituṃ vaṭṭati. Yāva pana attanā
sikkhitabbasikkhāpadāni na jānāti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṭṭhānanisajjādīsu pānabhojanādividhimhi
ca na kusalo hoti, tāva bhojanasālaṃ vā salākabhājanaṭṭhānaṃ vā aññaṃ vā tathārūpaṭṭhānaṃ na
pesetabbo, santikāvacaroyeva kātabbo, bāladārako viya paṭijaggitabbo, sabbamassa kappiyākappiyaṃ
ācikkhitabbaṃ, nivāsanapārupanādīsu ābhisamācārikesu vinetabbo. Tenāpi ‘‘anujānāmi, bhikkhave,
dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetu’’nti (mahāva. 108) evaṃ parato vuttāni dasa nāsanaṅgāni
ārakā parivajjetvā ābhisamācārikaṃ paripūrentena dasavidhe sīle sādhukaṃ sikkhitabbanti.
Pabbajjākathā niṭṭhitā.
Dutiyamārakathā
35 . Mayhaṃ kho bhikkhave ti mayā khoti attho. Atha vā yo mayhaṃ yoniso manasikāro, tena
hetunāti attho. Puna anuppattāti ettha vibhattiṃ pariṇāmetvā mayāti vattabbaṃ.
Dutiyamārakathā niṭṭhitā.
Bhaddavaggiyakathā
36 . Bhaddavaggiyāti te kira rājakumārā rūpena ca cittena ca bhaddakā vaggabandhena ca
vicaranti, tasmā ‘‘bhaddavaggiyā’’ti vuccanti. Tena hi vo ti ettha vokāro nipātamatto.
Dhammacakkhuṃ udapādīti kesañci sotāpattimaggo, kesañci sakadāgāmimaggo, kesañci
anāgāmimaggo udapādi. Tayopi hi ete maggā ‘‘dhammacakkhū’’ti vuccanti. Te kira tuṇḍilajātake
ti ṃ sadhutt ā ahesu ṃ , atha tu ṇḍ ilov āda ṃ sutv ā pañcas īlāni rakkhi ṃ su; ida ṃ nesa ṃ pubbakamma ṃ .

Bhaddavaggiyakath ā ni ṭṭ hit ā.
Uruvelapāṭihāriyakathā
37 . Pamukho ti pubbaṅgamo. Pāmokkho ti uttamo visuddhapañño.
38 . Anupahaccāti avināsetvā. Tejasā teja nti attano tejena nāgassa tejaṃ. Pariyādiyeyya nti
abhibhaveyyaṃ, vināseyyaṃ vāti. Makkha nti kodhaṃ. Natveva ca kho arahā yathā aha nti attānaṃ
‘‘arahā aha’’nti maññamāno vadati.
39 . Nerañjarāyaṃ bhagavātiādikā gāthāyo pacchā pakkhittā.
44-9. Vissajjeyya nti sukkhāpanatthāya pasāretvā ṭhapeyyanti attho. ‘‘Bhante āhara hattha’’nti
evaṃ vadanto viya oṇatoti āharahattho. Uyyojetvāti vissajjetvā. Mandāmukhiyo ti aggibhājanāni
vuccanti.
51 . Cirapaṭikāti cirakālato paṭṭhāya.
52 . Kesamissa ntiādīsu kesā eva kesamissaṃ. Esa nayo sabbattha. Khārikāja nti khāribhāro.
Uruvelapāṭihāriyakathā niṭṭhitā.
Bimbisārasamāgamakathā
55 . Laṭṭhivaneti tāluyyāne. Suppatiṭṭhe cetiye ti aññatarasmiṃ vaṭarukkhe; tassa kiretaṃ nāmaṃ.
Dvādasanahutehīti ettha ekaṃ nahutaṃ dasasahassāni. Ajjhabhāsīti tesaṃ kaṅkhācchedanatthaṃ
abhāsi.
Kisakovadāno ti tāpasacariyāya kisasarīrattā ‘‘kisako’’ti laddhanāmānaṃ tāpasānaṃ ovādako
anusāsako samānoti attho. Atha vā sayaṃ kisako tāpaso samāno vadāno ca aññe ovadanto anusāsantotipi
attho. Kathaṃ pahīna nti kena kāraṇena pahīnaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tvaṃ
uruvelavāsiaggiparicārakānaṃ tāpasānaṃ sayaṃ ovādācariyo samāno kiṃ disvā pahāsi, pucchāmi taṃ
etamatthaṃ kena kāraṇena tava aggihuttaṃ pahīna’’nti.
Dutiyagāthāya ayamattho – ete rūpādike kāme itthiyo ca yaññā abhivadanti, svāhaṃ etaṃ sabbampi
rūpādikaṃ kāmappabhedaṃ khandhupadhīsu malanti ñatvā yasmā ime yiṭṭhahutappabhedā yaññā
malameva vadanti, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjiṃ; yiṭṭhe vā hute vā nābhiraminti attho.
Tatiyagāthāya –atha kocarahīti atha kvacarahi. Sesaṃ uttānameva.
Catutthagāthāya –pada nti nibbānapadaṃ. Santasabhāvatāya santaṃ. Upadhīnaṃ abhāvena
anupadhikaṃ. Rāgakiñcanādīnaṃ abhāvena akiñcanaṃ. Tīsu bhavesu alaggatāya yaṃ kāmabhavaṃ
yaññā vadanti, tasmimpi kāmabhave asattaṃ. Jātijarāmaraṇānaṃ abhāvena anaññathābhāviṃ. Attanā
bhāvitena maggeneva adhigantabbaṃ, na aññena kenaci adhigametabbanti anaññaneyyaṃ. Yasmā
īdisaṃ padamaddasaṃ, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjiṃ. Tena kiṃ dasseti? Yo ahaṃ
devamanussalokasampattisādhake na yiṭṭhe na hute arañjiṃ, so kiṃ vakkhāmi ‘‘ettha nāma me
devamanussaloke rato mano’’ti.
56 . Evaṃ sabbaloke anabhiratibhāvaṃ pakāsetvā atha kho āyasmā uruvelakassapo
‘‘ sāvakohamasm ī’’ ti eva ṃ bhagavato s āvakabh āva ṃ pak āsesi. Tañca kho ākāse vividh āni p āṭ ih āriy āni

dassetv ā. Dhammacakkhu nti sot āpattimaggañ āṇ aṃ.
57 . Assāsakāti āsīsanā; patthanāti attho. Esāhaṃ bhante ti ettha pana kiñcāpi
maggappaṭivedhenevassa siddhaṃ saraṇagamanaṃ, tattha pana nicchayagamanameva gato, idāni vācāya
attasanniyyātanaṃ karoti. Maggavasenevāyaṃ niyatasaraṇataṃ patto, taṃ paresaṃ vācāya pākaṭaṃ
karonto paṇipātagamanañca gacchanto evaṃ vadati.
58 . Siṅgīnikkhasavaṇṇoti siṅgīsuvaṇṇanikkhena samānavaṇṇo. Dasavāso ti dasasu ariyavāsesu
vutthavāso. Dasadhammavidūti dasakammapathavidū. Dasabhi cupeto ti dasahi asekkhehi aṅgehi
upeto. Sabbadhidanto ti sabbesu danto; bhagavato hi cakkhuādīsu kiñci adantaṃ nāma natthi.
59 . Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdīti bhagavantaṃ bhuttavantaṃ
pattato ca apanītapāṇiṃ sallakkhetvā ekasmiṃ padese nisīdīti attho. Atthikāna nti
buddhābhivādanagamanena ca dhammasavanena ca atthikānaṃ. Abhikkamanīya nti abhigantuṃ
sakkuṇeyyaṃ. Appākiṇṇanti anākiṇṇaṃ. Appasadda nti vacanasaddena appasaddaṃ. Appanigghosa nti
nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Vijanavāta nti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ.
‘‘Vijanavāda’’ntipi pāṭho; anto janavādena rahitanti attho. ‘‘Vijanapāta’’ntipi pāṭho;
janasañc āravirahitanti attho. Manussarāhaseyyaka nti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ.
Paṭisallānasāruppa nti vivekānurūpaṃ.
Vimvisārasamāgamakathā niṭṭhitā.
Sāriputtamoggallānapabbajjākathā
60 . Sāriputtamoggallānāti sāriputto ca moggallāno ca. Tehi katikā katā hoti ‘‘yo paṭhamaṃ
amataṃ adhigacchati, so ārocetū’’ ti te kira ubhopi gihikāle upatisso kolitoti evaṃ paññāyamānanāmā
aḍḍhateyyasatamāṇavakaparivārā giraggasamajjaṃ agamaṃsu. Tatra nesaṃ mahājanaṃ disvā etadahosi
– ‘‘ayaṃ nāma evaṃ mahāsattanikāyo appatte vassasate maraṇamukhe patissatī’’ti. Atha ubhopi
uṭṭhitāya parisāya aññamaññaṃ pucchitvā ekajjhāsayā paccupaṭṭhitamaraṇasaññā sammantayiṃsu
‘‘samma maraṇe sati amatenāpi bhavitabbaṃ, handa mayaṃ amataṃ pariyesāmā’’ti
amatapariyesanatthaṃ sañcayassa channaparibbājakassa santike saparisā pabbajitvā katipāheneva tassa
ñāṇavisaye pāraṃ gantvā amataṃ apassantā pucchiṃsu ‘‘kiṃ nu kho, ācariya, aññopettha sāro atthī’’ti?
‘‘Natthāvuso, ettakameva ida’’nti ca sutvā ‘‘tucchaṃ idaṃ āvuso nissāraṃ, yo dāni amhesu paṭhamaṃ
amataṃ adhigacchati, so itarassa ārocetū’’ti katikaṃ akaṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘tehi katikā katā
hotī’’tiādi.
Pāsādikena abhikkantenātiādīsu itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ veditabbaṃ. Atthikehi
upaññātaṃ magga nti etaṃ anubandhanassa kāraṇavacanaṃ; idañhi vuttaṃ hoti – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imaṃ
bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ, kasmā? Yasmā idaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhanaṃ nāma
atthikehi upaññātaṃ maggaṃ ñāto ceva upagato ca maggo’’ti attho. Atha vā atthikehi amhehi ‘‘maraṇe
sati amatenāpi bhavitabba’’nti evaṃ kevalaṃ atthīti upaññātaṃ nibbānaṃ nāma, taṃ magganto
pariyesantoti evampettha attho daṭṭhabbo.
Piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkamīti sudinnakaṇḍe vuttappakāraṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ
upasaṅkamitvā nisīdi. Sāriputtopi kho ‘‘akālo kho tāva pañhaṃ pucchitu’’nti kālaṃ āgamayamāno
ekamantaṃ ṭhatvā vattapaṭipattipūraṇatthaṃ katabhattakiccassa therassa attano kamaṇḍaluto udakaṃ
datvā dhotahatthapādena therena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā pañhaṃ pucchi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho
sāriputto paribbājako’’tiādi. Na tāhaṃ sakkomīti na te ahaṃ sakkomi. Ettha ca paṭisambhidāppatto
thero na ettakaṃ na sakkoti. Atha kho imassa dhammagāravaṃ uppādessāmīti sabbākārena
buddhavisaye avisayabh āva ṃ gahetv ā evam āha.

Ye dhamm ā hetuppabhav āti hetuppabhav ā nāma pañcakkhandh ā; tenassa dukkhasacca ṃ dasseti.
Tesaṃ hetuṃ tathāgato āhāti tesaṃ hetu nāma samudayasaccaṃ; tañca tathāgato āhāti dasseti.
Tesañca yo nirodho ti tesaṃ ubhinnampi saccānaṃ yo appavattinirodho; tañca tathāgato āhāti attho.
Tenassa nirodhasaccaṃ dasseti. Maggasaccaṃ panettha sarūpato adassitampi nayato dassitaṃ hoti,
nirodhe hi vutte tassa sampāpako maggo vuttova hoti. Atha vā tesañca yo nirodho ti ettha tesaṃ yo
nirodho ca nirodhupāyo cāti evaṃ dvepi saccāni dassitāni hontīti. Idāni tamevatthaṃ paṭipādento āha –
‘‘evaṃvādī mahāsamaṇo’’ ti.
Eseva dhammo yadi tāvadevāti sacepi ito uttari natthi, ettakameva idaṃ sotāpattiphalamattameva
pattabbaṃ, tathāpi eso eva dhammoti attho. Paccabyattha padamasoka nti yaṃ mayaṃ pariyesamānā
vicarāma, taṃ padamasokaṃ paṭividdhāttha tumhe; pattaṃ taṃ tumhehīti attho. Adiṭṭhaṃ abbhatītaṃ
bahukehi kappanahutehīti amhehi nāma idaṃ padaṃ bahukehi kappanahutehi adiṭṭhameva
abbhatītaṃ; iti tassa padassa adiṭṭhabhāvena dīgharattaṃ attano mahājānibhāvaṃ dīpeti.
62 . Gambhīre ñāṇavisaye ti gambhīre ceva gambhīrassa ca ñāṇassa visayabhūte. Anuttare
upadhisaṅkhaye ti nibbāne. Vimutte ti tadārammaṇāya vimuttiyā vimutte. Byākāsīti ‘‘etaṃ me
sāvakayugaṃ bhavissati aggaṃ bhaddayuga’’nti vadanto sāvakapāramiññāṇe byākāsi. Sāva tesaṃ
āyasmantānaṃ upasampadā ahosīti sā ehibhikkhūpasampadāyeva tesaṃ upasampadā ahosi. Evaṃ
upasampannesu ca tesu mahāmoggallānatthero sattahi divasehi arahatte patiṭṭhito, sāriputtatthero
aḍḍhamāsena.
Atīte kira anomadassī nāma buddho loke udapādi. Tassa sarado nāma tāpaso sake assame
nānāpupphehi maṇḍapaṃ katvā pupphāsaneyeva bhagavantaṃ nisīdāpetvā bhikkhusaṅghassāpi tatheva
maṇḍapaṃ katvā pupphāsanāni paññapetvā aggasāvakabhāvaṃ patthesi. Patthayitvā ca sirīvaḍḍhassa
nāma seṭṭhino pesesi ‘‘mayā aggasāvakaṭṭhānaṃ patthitaṃ, tvampi āgantvā ekaṃ ṭhānaṃ patthehī’’ti.
Seṭṭhi nīluppalamaṇḍapaṃ katvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ, tattha bhojetvā
dutiyasāvakabhāvaṃ patthesi. Tesu saradatāpaso sāriputtatthero jāto, sirīvaḍḍho
mahāmoggallānattheroti idaṃ nesaṃ pubbakammaṃ.
63 . Aputtakatāyātiādīsu yesaṃ puttā pabbajanti, tesaṃ aputtakatāya. Yāsaṃ patī pabbajanti, tāsaṃ
vedhaby āya vidhavābhāvāya. Ubhayenāpi kulupacchedāya. Sañcayānīti sañcayassa antevāsikāni.
Magadhānaṃ giribbaja nti magadhānaṃ janapadassa giribbajaṃ nagaraṃ. Mahāvīrāti
mahāvīriyavanto. Nayamānāna nti nayamānesu. Bhummatthe sāmivacanaṃ, upayogatthe vā. Kā usūyā
vij ānata nti dhammena nayantīti evaṃ vijānantānaṃ kā issā.
Sāriputtamoggallānapabbajjākathā niṭṭhitā.
Upajjhāyavattakathā
64-5. Anupajjhāyakāti vajjāvajjaṃ upanijjhāyakena garunā virahitā. Anākappasampannāti na
ākappena sampannā; samaṇasāruppācāravirahitāti attho. Uparibhojane ti bhojanassa upari.
Uttiṭṭhapatta nti piṇḍāya caraṇakapattaṃ. Tasmiñhi manussā ucchiṭṭhasaññino, tasmā uttiṭṭhapattanti
vuttaṃ. Atha vā uṭṭhahitvā pattaṃ upanāmentīti evampettha attho daṭṭhabbo. Anujānāmi bhikkhave
upajjhāya nti upajjhāyaṃ gahetuṃ anujānāmīti attho. Puttacittaṃ upaṭṭhapessatīti putto me ayanti
evaṃ gehassitapemavasena cittaṃ upaṭṭhapessati. Esa nayo dutiyapadepi. Sagāravā sappatissāti
garubhāvañceva jeṭṭhakabhāvañca upaṭṭhapetvā. Sabhāgavuttino ti sabhāgajīvikā. Sāhūti vātiādīni
pañca padāni upajjhāyabhāvasampaṭicchanavevacanāni. Kāyena viññāpetīti evaṃ saddhivihārikena
‘‘upajjhāyo me bhante hohī’’ti tikkhattuṃ vutte sace upajjhāyo ‘‘sāhū’’tiādīsu pañcasu padesu yassa
kassaci padassa vasena kāyena vā vācāya vā kāyavācāhi vā ‘‘gahito tayā upajjhāyo’’ti
upajjhāyaggahaṇaṃ viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo. Idameva hi ettha upajjhāyaggahaṇaṃ, yadidaṃ
upajjhāyassa imesu pañcasu padesu yassa kassaci padassa vācāya vā sāvanaṃ kāyena vā

atthaviññ āpananti. Keci pana s ādh ūti sampa ṭicchana ṃ sandh āya vadanti. Na ta ṃ pam āṇ aṃ,
āyācanadānamattena hi gahito hoti upajjhāyo, na ettha sampaṭicchanaṃ aṅgaṃ. Saddhivihārikenāpi na
kevalaṃ iminā me padena upajjhāyo gahitoti ñātuṃ vaṭṭati. ‘‘Ajjatagge dāni thero mayhaṃ bhāro,
ahampi therassa bhāro’’ti idampi ñātuṃ vaṭṭati.
66 . Tatrāyaṃ sammāvattanāti yaṃ vuttaṃ sammā vattitabbanti, tatra ayaṃ sammāvattanā.
Kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvāti sacassa paccūsakāle caṅkamanatthāya vā
dhotapādapariharaṇatthāya vā paṭimukkā upāhanā pādagatā honti, tā kālasseva uṭṭhāya apanetvā.
Dantakaṭṭhaṃ dātabba nti mahantaṃ majjhimaṃ khuddakanti tīṇi dantakaṭṭhāni upanetvā tato yaṃ tīṇi
divasāni gaṇhāti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā
gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati tādisaṃ dātabbaṃ.
Mukhodakaṃ dātabba nti sītañca uṇhañca udakaṃ upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni vaḷañjeti,
catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva mukhadhovanodakaṃ dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā
taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati tādisaṃ dātabbaṃ. Sace duvidhampi vaḷañjeti, duvidhampi
upanetabbaṃ. Udakaṃ mukhadhovanaṭṭhāne ṭhapetvā vaccakuṭito paṭṭhāya sammajjitabbaṃ. There
vaccakuṭiṃ gate pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ; evaṃ pariveṇaṃ asuññaṃ hoti. There vaccakuṭito
anikkhanteyeva āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sarīrakiccaṃ katvā āgantvā tasmiṃ nisinnassa ‘‘sace yāgu
hotī’’ tiādinā nayena vuttavattaṃ kātabbaṃ. Uklāpo ti kenaci kacavarena saṅkiṇṇo, sace pana añño
kacavaro natthi, udakaphusitāneva honti, hatthenapi pamajjitabbo.
Saguṇaṃ katvāti dve cīvarāni ekato katvā, tā ekato katā dvepi saṅghāṭiyo dātabbā. Sabbañhi
cīvaraṃ saṅghaṭitattā ‘‘saṅghāṭī’’ti vuccati. Tena vuttaṃ – ‘‘saṅghāṭiyo dātabbā’’ti. Nātidūre
gantabbaṃ nāccāsanne ti ettha sace upajjhāyaṃ nivattitvā olokentaṃ ekena vā dvīhi vā padavītihārehi
sampāpuṇāti, ettāvatā nātidūre nāccāsanne gato hotīti veditabbaṃ. Pattapariyāpannaṃ
paṭiggahetabba nti sace upajjhāyena bhikkhācāre yāguyā vā bhatte vā laddhe patto uṇho vā bhāriko vā
hoti, attano pattaṃ tassa datvā so patto gahetabboti attho. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa
antarantarā kathā opātetabbāti antaraghare vā aññatra vā bhaṇamānassa aniṭṭhite tassa vacane aññā
kathā na samuṭṭhāpetabbā. Ito paṭṭhāya ca pana yattha yattha nakārena paṭisedho kariyati, sabbattha
dukkaṭāpatti veditabbā. Ayañhi khandhakadhammatā. Āpattisāmantā bhaṇamāno ti
padasodhammaduṭṭhullādivasena āpattiyā āsannavācaṃ bhaṇamāno. Nivāretabbo ti ‘‘kiṃ bhante īdisaṃ
nāma vattuṃ vaṭṭati, āpatti na hotī’’ti evaṃ pucchantena viya vāretabbo. Vāressāmīti pana katvā
‘‘mahallaka, mā evaṃ bhaṇā’’ti na vattabbo.
Paṭhamataraṃ āgantvāti sace āsanne gāmo hoti, vihāre vā gilāno bhikkhu hoti, gāmato
paṭhamataraṃ āgantabbaṃ. Sace dūre gāmo hoti, upajjhāyena saddhiṃ āgacchanto natthi, teneva
saddhiṃ gāmato nikkhamitvā cīvarena pattaṃ veṭhetvā antarāmaggato paṭhamataraṃ āgantabbaṃ.
Evaṃ nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanapaññāpanādi sabbaṃ kiccaṃ kātabbaṃ. Sinnaṃ hotīti
tintaṃ sedaggahitaṃ. Caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvāti kaṇṇaṃ caturaṅgulappamāṇaṃ atirekaṃ
katvā evaṃ cīvaraṃ saṃharitabbaṃ. Kiṃ kāraṇā? Mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Samaṃ katvā
saṃharitassa hi majjhe bhaṅgo hoti, tato niccaṃ bhijjamānaṃ dubbalaṃ hoti taṃ nivāraṇatthametaṃ
vuttaṃ. Tasmā yathā ajja bhaṅgaṭṭhāneyeva sve na bhijjati, tathā divase divase caturaṅgulaṃ ussāretvā
saṃharitabbaṃ. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabba nti kāyabandhanaṃ saṃharitvā cīvarabhoge
pakkhipitvā ṭhapetabbaṃ.
Sace piṇḍapāto hotīti ettha yo gāmeyeva vā antaraghare vā paṭikkamane vā bhuñjitvā āgacchati,
piṇḍaṃ vā na labhati, tassa piṇḍapāto na hoti, gāme abhuttassa pana laddhabhikkhassa vā hoti; tasmā
‘‘sace piṇḍapāto hotī’’tiādi vuttaṃ. Sacepi tassa na hoti, bhuñjitukāmo ca hoti, udakaṃ datvā attanā
laddhatopi piṇḍapāto upanetabbo. Pānīyena pucchitabbo ti bhuñjamāno tikkhattuṃ ‘‘pānīyaṃ bhante
āhariyatū’’ti pānīyena pucchitabbo. Sace kālo atthi, upajjhāye bhutte sayaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace
upakaṭṭho kālo, pānīyaṃ upajjhāyassa santike ṭhapetvā sayampi bhuñjitabbaṃ.

Anantarahit āyāti ta ṭṭ ikadhammakha ṇḍā dīsu yena kenaci anatthat āya pa ṃsusakkharamiss āya
bhūmiyā pattho na ṭhapetabboti attho. Sace pana kāḷavaṇṇakatā vā sudhābaddhā vā hoti nirajamattikā,
tathārūpāya bhūmiyā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dhotavālikāyapi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paṃsurajasakkharādīsu na
vaṭṭati. Tatra pana paṇṇaṃ vā ādhārakaṃ vā ṭhapetvā tatra nikkhipitabbo. Pārato antaṃ orato bhoga nti
idaṃ cīvaravaṃsādīnaṃ heṭṭhā hatthaṃ pavesetvā abhimukhena hatthena saṇikaṃ nikkhipanatthaṃ
vuttaṃ. Ante pana gahetvā bhogena cīvaravaṃsādīnaṃ upari nikkhipantassa bhittiyaṃ bhogo
paṭihaññati, tasmā tathā na kātabbaṃ.
Cuṇṇaṃ sannetabba nti nhānacuṇṇaṃ udakena temetvā piṇḍi kātabbā. Ekamantaṃ
nikkhipitabba nti ekasmiṃ niddhūme ṭhāne ṭhapetabbaṃ. Jantāghare parikammaṃ nāma
aṅgāramattikauṇhodakadānādikaṃ sabbaṃ kiccaṃ. Udakepi parikamma nti
aṅgapaccaṅgaghaṃsanādikaṃ sabbaṃ kiccaṃ. Pānīyena pucchitabbo ti jantāghare uṇhasantāpena
pipāsā hoti, tasmā pucchitabbo.
Sace ussahatīti sace pahoti; na kenaci gelaññena abhibhūto hoti; agilānena hi saddhivihārikena
saṭṭhivassenāpi sabbaṃ upajjhāyavattaṃ kātabbaṃ, anādarena akarontassa vattabhede dukkaṭaṃ.
Nak ārapaṭisaṃyuttesu pana padesu gilānassāpi paṭikkhittakiriyaṃ karontassa dukkaṭameva.
Appaṭighaṃsantenāti bhūmiyaṃ appaṭighaṃsantena. Kavāṭapiṭṭha nti kavāṭañca piṭṭhasaṅghātañca
acchupantena. Santānaka nti yaṃkiñci kīṭakulāvakamakkaṭakasuttādi. Ullokā paṭhamaṃ
ohāretabba nti ullokato paṭhamaṃ ullokaṃ ādiṃkatvā avaharitabbanti attho.
Ālokasandhikaṇṇabhāgāti ālokasandhibhāgā ca kaṇṇabhāgā ca antarabāhiravātapānakavāṭakāni ca
gabbhassa ca cattāro koṇā pamajjitabbāti attho.
Yathāpaññattaṃ paññapetabba nti yathā paṭhamaṃ paññattaṃ ahosi, tatheva paññapetabbaṃ.
Etadatthameva hi yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbanti purimavattaṃ
paññattaṃ. Sace pana paṭhamaṃ ajānantena kenaci paññattaṃ ahosi, samantato bhittiṃ
dvaṅgulamattena vā tivaṅgulamattena vā mocetvā paññapetabbaṃ. Idañhi paññāpanavattaṃ. Sace
kaṭasārako hoti atimahanto ca, chinditvā koṭiṃ nivattetvā bandhitvā paññapetabbo. Sace koṭiṃ
nivattetvā bandhituṃ na jānāti, na chinditabbo. Puratthimā vātapānā thaketabbāti puratthimāya
vātapānā thaketabbā. Evaṃ sesāpi vātapānā thaketabbā.
Vūpakāsetabbo ti aññattha netabbo. Vūpakāsāpetabbo ti añño bhikkhu vattabbo ‘‘theraṃ gahetvā
aññattha gacchā’’ti vivecetabba nti vissajjāpetabbaṃ. Vivecāpetabba nti añño vattabbo ‘‘theraṃ
diṭṭhigataṃ vissajjāpehī’’ti. Ussukkaṃ kātabba nti parivāsadānatthaṃ so so bhikkhu upasaṅkamitvā
yācitabbo. Sace attanā paṭibalo hoti, attanāva dātabbo. No ce paṭibalo hoti, aññena dāpetabbo. Kinti nu
kho ti kena nu kho upāyena. Esa nayo sabbattha. Lahukāya vā pariṇāmeyyāti ukkhepanīyaṃ akatvā
tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā kareyyāti attho. Tena hi ‘‘upajjhāyassa ukkhepanīyakammaṃ kattukāmo
saṅgho’’ti ñatvā ekamekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘mā bhante amhākaṃ upajjhāyassa kammaṃ
karitthā’’ti yācitabbā. Sace karontiyeva, ‘‘tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā karothā’’ti yācitabbā. Sace
karontiyeva, atha upajjhāyo ‘‘sammā vattatha bhante’’ti yācitabbo. Iti taṃ sammā vattāpetvā
‘‘paṭippassambhetha bhante kamma’’nti bhikkhū yācitabbā.
Samparivattakaṃ samparivattakanti samparivattetvā samparivattetvā. Na ca acchinne theve
pakkamitabba nti yadi appamattakampi rajanaṃ gaḷati, na tāva pakkamitabbaṃ. Na upajjhāyaṃ
anāpucchā ekaccassa patto dātabbo tiādi sabbaṃ upajjhāyassa visabhāgapuggalavasena kathitaṃ. Na
upajjhāyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabbo ti piṇḍāya vā aññena vā karaṇīyena pavisitukāmena
āpucchitvāva pavisitabbo. Sace upajjhāyo kālasseva vuṭṭhāya dūraṃ bhikkhācāraṃ gantukāmo hoti,
‘‘daharā piṇḍāya pavisantū’’ti vatvā gantabbaṃ. Avatvā gate pariveṇaṃ gantvā upajjhāyaṃ apassantena
gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Sace gāmaṃ pavisantopi passati, diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya āpucchituṃyeva
va ṭṭ ati.

Na sus āna ṃ gantabba nti v āsatth āya v ā dassanatth āya v ā na gantabba ṃ. Na dis ā pakkamitabb āti
ettha pakkamitukāmena kammaṃ ācikkhitvā yāvatatiyaṃ yācitabbo. Sace anujānāti, sādhu; no ce
anujānāti, taṃ nissāya vasato cassa uddeso vā paripucchā vā kammaṭṭhānaṃ vā na sampajjati, upajjhāyo
bālo hoti abyatto, kevalaṃ attano santike vasāpetukāmatāya eva gantuṃ na deti, evarūpe nivārentepi
gantuṃ vaṭṭati. Vuṭṭhānamassa āgametabba nti gelaññato vuṭṭhānaṃ assa āgametabbaṃ; na katthaci
gantabbaṃ. Sace añño bhikkhu upaṭṭhāko atthi, bhesajjaṃ pariyesitvā tassa hatthe datvā ‘‘bhante ayaṃ
upaṭṭhahissatī’’ti vatvā gantabbaṃ.
Upajjhāyavattakathā niṭṭhitā.
Saddhivihārikavattakathā
67 . Upajjhāyena saddhivihārikamhi sammāvattanāyaṃ –saṅgahetabbo anuggahetabbo ti
uddesādīhissa saṅgaho ca anuggaho ca kattabbo. Tattha uddeso ti pāḷivācanaṃ. Paripucchāti pāḷiyā
atthavaṇṇanā. Ovādo ti anotiṇṇe vatthusmiṃ ‘‘idaṃ karohi, idaṃ mā karitthā’’ti vacanaṃ. Anusāsanīti
otiṇṇe vatthusmiṃ. Api ca otiṇṇe vā anotiṇṇe vā paṭhamaṃ vacanaṃ ovādo; punappunaṃ vacanaṃ
anusāsanīti. Sace upajjhāyassa patto hotīti sace atirekapatto hoti. Esa nayo sabbattha. Parikkhāro ti
aññopi samaṇaparikkhāro. Idha ussukkaṃ nāma dhammikena nayena uppajjamānaupāyapariyesanaṃ.
Ito paraṃ dantakaṭṭhadānaṃ ādiṃ katvā ācamanakumbhiyā udakāsiñcanapariyosānaṃ vattaṃ
gilānasseva saddhivihārikassa kātabbaṃ. Anabhirativūpakāsanādi pana agilānassāpi kattabbameva.
Cīvaraṃ rajantenāti ‘‘evaṃ rajeyyāsī’’ti upajjhāyato upāyaṃ sutvā rajantena. Sesaṃ vuttanayeneva
veditabbaṃ.
Saddhivihārikavattakathā niṭṭhitā.
Nasammāvattanādikathā
68 . Na sammā vattantīti yathāpaññattaṃ upajjhāyavattaṃ na pūrenti. Yo na sammā vatteyyāti yo
yathāpaññattaṃ vattaṃ na pūreyya; so dukkaṭaṃ āpajjatīti attho. Paṇāmetabbo ti apasādetabbo. Na
adhimattaṃ pemaṃ hotīti upajjhāyamhi adhimattaṃ gehassitapemaṃ na hoti. Nādhimattā bhāvanā
hotīti adhimattā mettābhāvanā na hoti; vuttapaṭipakkhanayena sukkapakkho veditabbo. Alaṃ
paṇāmetu nti yutto paṇāmetuṃ.
Appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hotīti sadoso hoti, āpattiṃ āpajjati; tasmā na sammā vattanto
paṇāmetabbova. Na sammāvattanāya ca yāva cīvararajanaṃ tāva vatte akariyamāne upajjhāyassa
parihāni hoti. Tasmā taṃ akarontassa nissayamuttakassāpi amuttakassāpi āpattiyeva. Ekaccassa
pattadānato paṭṭhāya amuttakanissayasseva āpatti.
Saddhivihārikā sammā vattanti, upajjhāyo sammā na vattati, upajjhāyassa āpatti. Upajjhāyo sammā
vattati, saddhivihārikā sammā na vattanti, tesaṃ āpatti. Upajjhāye vattaṃ sādiyante saddhivihārikā
bahukāpi honti, sabbesaṃ āpatti. Sace upajjhāyo ‘‘mayhaṃ upaṭṭhāko atthi, tumhe attano
sajjhāyamanasikārādīsu yogaṃ karothā’’ti vadati, saddhivihārikānaṃ anāpatti. Sace upajjhāyo
sādiyanaṃ vā asādiyanaṃ vā na jānāti, bālo hoti, saddhivihārikā bahukā. Tesu eko vattasampanno
bhikkhu ‘‘upajjhāyassa kiccaṃ ahaṃ karissāmi, tumhe appossukkā viharathā’’ti evañce attano bhāraṃ
katvā itare vissajjeti, tassa bhārakaraṇato paṭṭhāya tesaṃ anāpatti.
Nasammāvattanādikathā niṭṭhitā.
Rādhabrāhmaṇavatthukathā
69 . R ādhabr āhma ṇavatthusmi ṃ –kiñc āpi āyasm ā sāriputto bhagavat ā bārāṇ asiya ṃ tīhi

sara ṇagamanehi anuññ āta ṃ pabbajjañceva upasampadañca j ānāti, bhagav ā pana ta ṃ lahuka ṃ
upasampadaṃ paṭikkhipitvā ñatticatutthakammena garukaṃ katvā upasampadaṃ anuññātukāmo.
Athassa thero ajjhāsayaṃ viditvā ‘‘kathāhaṃ bhante taṃ brāhmaṇaṃ pabbājemi upasampādemī’’ti āha.
Buddhānañhi parisā ajjhāsayakusalā honti, ayañca buddhaparisāya aggo.
Byattena bhikkhunā paṭibalenāti ettha byatto nāma yassa sāṭṭhakathaṃ vinayapiṭakaṃ
vācuggataṃ pavattati, tasmiṃ asati yassa antamaso idaṃ ñatticatutthakammavācāmattampi suggahitaṃ
hoti, vācuggataṃ pavattati, ayampi imasmiṃ atthe byatto . Yo pana kāsasosasemhādinā vā gelaññena
oṭṭhadantajivhādīnaṃ vā asampattiyā pariyattiyaṃ vā akataparicayattā na sakkoti parimaṇḍalehi
padabyañjanehi kammavācaṃ sāvetuṃ, byañjanaṃ vā padaṃ vā hāpeti, aññathā vā vattabbaṃ aññathā
vadati, ayaṃ appaṭibalo . Tabbiparīto imasmiṃ atthe ‘‘paṭibalo’’ti veditabbo. Saṅgho ñāpetabbo ti
saṅgho jānāpetabbo. Tato paraṃ yaṃ saṅgho jānāpetabbo, taṃ dassetuṃ ‘‘suṇātu me bhante’’tiādimāha.
71 . Upasampannasamanantarāti upasampanno hutvā samanantarā. Anācāraṃ ācaratīti
paṇṇattivītikkamaṃ karoti. Ullumpatu ma nti uddharatu maṃ, akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhapetu;
sāmaṇerabhāvā vā uddharitvā bhikkhubhāve patiṭṭhāpetūti. Anukampaṃ upādāyā ti anuddayaṃ
paṭicca; mayi anukappaṃ katvāti attho.
73 . Aṭṭhitā hotīti niccappavattinī hoti. Cattāro nissaye ti cattāro paccaye. Yasmā cattāro paccaye
nissāya attabhāvo pavattati, tasmā te nissayāti vuccanti.
Rādhabrāhmaṇavatthukathā niṭṭhitā.
Ācariyavattakathā
75 . Kintāyaṃ bhikkhu hotīti kiṃ te ayaṃ bhikkhu hoti. Aññehi ovadiyo anusāsiyo ti aññehi
ovaditabbo ceva anusāsitabbo ca. Bāhullāya āvatto yadidaṃ gaṇabandhika nti gaṇabandho etassa
bāhullassa atthīti gaṇabandhikaṃ, bāhullaṃ. Yaṃ idaṃ gaṇabandhikaṃ nāma bāhullaṃ, tadatthāya
atilahuṃ tvaṃ āpannoti vuttaṃ hoti.
76 . Abyattāti paññāveyyattiyena virahitā. Aññattaropi aññatitthiyapubbo ti pasūro paribbājako.
So kira ‘‘dhammaṃ thenessāmī’’ti udāyittherassa santike pabbajitvā tena sahadhammikaṃ vuccamāno
tassa vādaṃ āropesi. Anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunātiādimhi byatto pubbe
bhikkhunovādakavaṇṇanāyaṃ vuttalakkhaṇoyeva. Yo pana antevāsino vā saddhivihārikassa vā
gilānassa sakkoti upaṭṭhānādīni kātuṃ, ayaṃ idha paṭibaloti adhippeto. Vuttampi cetaṃ –
‘‘Pañcahupāli, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo,
sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā
gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā,
uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetū’’nti (pari.
418).
77 . Pakkhasaṅkantesūti titthiyapakkhasaṅkantesu. Anujānāmi bhikkhave ācariya nti
ācārasamācārasikkhāpanakaṃ ācariyaṃ anujānāmi. Ācariyo bhikkhave antevāsikamhītiādi sabbaṃ
‘‘upajjhāyo bhikkhave saddhivihārikamhī’’tiādinā nayena vuttavaseneva veditabbaṃ. Nāmamattameva
hi ettha nānaṃ.
Ācariyavattakathā niṭṭhitā.
Pa ṇā man ākhaman ākath ā

80 . Antev āsik ā ā cariyesu na samm ā vattant īti ettha pana ya ṃ pubbe ‘‘ nasamm āvattan āya ca
yāva cīvararajanaṃ, tāva vatte akariyamāne upajjhāyassa parihāni hoti, tasmā taṃ akarontassa
nissayamuttakassāpi amuttakassāpi āpattiyevā’’ti ca, ‘‘ekaccassa pattadānato paṭṭhāya
amuttakanissayasseva āpattī’’ti ca lakkhaṇaṃ vuttaṃ, na teneva lakkhaṇena nissayantevāsikassa āpatti
veditabbā. Nissayantevāsikena hi yāva ācariyaṃ nissāya vasati, tāva sabbaṃ ācariyavattaṃ kātabbaṃ.
Pabbajjāupasampadādhammantevāsikehi pana nissayamuttakehipi ādito paṭṭhāya yāva cīvararajanaṃ,
tāva vattaṃ kātabbaṃ; anāpucchitvā pattadānādimhi pana etesaṃ anāpatti. Etesu ca pabbajjantevāsiko
ca upasampadantevāsiko ca ācariyassa yāvajīvaṃ bhāro. Nissayantevāsiko ca dhammantevāsiko ca yāva
samīpe vasanti, tāvadeva. Tasmā ācariyenāpi tesu sammā vattitabbaṃ. Ācariyantevāsikesu hi yo yo na
sammā vattati, tassa tassa āpatti.
Paṇāmanākhamanākathā niṭṭhitā.
Nissayapaṭippassaddhikathā
83 . Upajjhāyamhā nissayapaṭippassaddhīsu –upajjhāyo pakkanto vātiādīsu ayaṃ vinicchayo –
pakkanto ti tamhā āvāsā vippavasitukāmo pakkanto disaṃ gato. Evaṃ gate ca pana tasmiṃ sace vihāre
nissayadāyako atthi, yassa santike aññadāpi nissayo vā gahitapubbo hoti, yo vā ekasambhogaparibhogo,
tassa santike nissayo gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace tādiso natthi, añño lajjī pesalo atthi,
tassa lajjīpesalabhāvaṃ jānantena tadaheva nissayo yācitabbo. Sace deti, iccetaṃ kusalaṃ. Atha pana
‘‘tumhākaṃ upajjhāyo lahuṃ āgamissatī’’ti pucchati, upajjhāyena ca tathā vuttaṃ, ‘‘āma, bhante’’ti
vattabbaṃ. Sace vadati ‘‘tena hi upajjhāyassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vaṭṭati. Atha panassa pakatiyā
pesalabhāvaṃ na jānāti, cattāri pañca divasāni tassa bhikkhuno sabhāgataṃ oloketvā okāsaṃ kāretvā
nissayo gahetabbo.
Sace pana vihāre nissayadāyako natthi, upajjhāyo ca ‘‘ahaṃ katipāhena āgamissāmi, mā
ukkaṇṭhitthā’’ti vatvā gato, yāva āgamanā parihāro labbhati. Athāpi naṃ tattha manussā
paricchinnakālato uttaripi pañca vā dasa vā divasāni vāsentiyeva, tena vihāraṃ pavatti pesetabbā
‘‘daharā mā ukkaṇṭhantu, ahaṃ asukadivasaṃ nāma āgamissāmī’’ti. Evampi parihāro labbhati. Atha
āgacchato antarāmagge nadīpūrena vā corādīhi vā upaddavo hoti, thero udakosakkanaṃ vā āgameti,
sahāye vā pariyesati, tañce pavattiṃ daharā suṇanti, yāva āgamanā parihāro labbhati. Sace pana so
‘‘idhevāhaṃ vasissāmī’’ti pahiṇati, parihāro natthi. Yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ.
Vibbhante pana kālaṅkate pakkhasaṅkante vā ekadivasampi parihāro natthi. Yattha nissayo
labbhati, tattha gantabbaṃ. Āṇattīti pana nissayapaṇāmanā vuccati. Tasmā ‘‘paṇāmemi ta’’nti vā ‘‘mā
idha paṭikkamī’’ti vā ‘‘nīhara te pattacīvara’’nti vā ‘‘nāhaṃ tayā upaṭṭhātabbo’’ti vāti iminā pāḷinayena
‘‘mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchī’’tiādinā pāḷimuttakanayena vā yo nissayapaṇāmanāya paṇāmito
hoti, tena upajjhāyo khamāpetabbo.
Sace āditova na khamati, daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ tāva sayameva khamāpetabbo. No ce
khamati, tasmiṃ vihāre mahāthere gahetvā khamāpetabbo. No ce khamati, sāmantavihāre bhikkhū
gahetvā khamāpetabbo. Sace evampi na khamati, aññattha gantvā upajjhāyassa sabhāgānaṃ santike
vasitabbaṃ ‘‘appeva nāma sabhāgānaṃ me santike vasatīti ñatvāpi khameyyā’’ti. Sace evampi na
khamati, tatreva vasitabbaṃ. Tatra ce dubbhikkhādidosena na sakkā hoti vasituṃ, taṃyeva vihāraṃ
āgantvā aññassa santike nissayaṃ gahetvā vasituṃ vaṭṭati. Ayamāṇattiyaṃ vinicchayo.
Ācariyamhā nissayapaṭippassaddhīsu ācariyo pakkanto vā hotīti ettha koci ācariyo āpucchitvā
pakkamati, koci anāpucchitvā. Antevāsikopi evameva. Tatra sace antevāsiko ācariyaṃ āpucchati
‘‘asukaṃ nāma bhante ṭhānaṃ gantuṃ icchāmi kenacideva karaṇīyenā’’ti, ācariyena ca ‘‘kadā
gamissasī’’ti vutto ‘‘sāyanhe vā rattiṃ vā uṭṭhahitvā gamissāmī’’ti vadati, ācariyopi ‘‘sādhū’’ti
sampa ṭicchati, ta ṅkha ṇaññeva nissayo pa ṭippassambhati.

Sace pana ‘‘ bhante asuka ṃ nāma ṭhāna ṃ gantuk āmomh ī’’ ti vutte ācariyo ‘‘ asukasmi ṃ nāma g āme
piṇḍāya caritvā pacchā jānissasī’’ti vadati, so ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, tato ce gato, sugato. Sace
pana na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte ācariyena ‘‘mā tāva gaccha,
rattiṃ mantetvā jānissāmā’’ti vutto mantetvā gacchati, sugato. No ce gacchati, nissayo na
paṭippassambhati. Ācariyaṃ anāpucchā pakkamantassa pana upacārasīmātikkame nissayo
paṭippassambhati. Antoupacārasīmato paṭinivattantassa na paṭippassambhati.
Sace pana ācariyo antevāsikaṃ āpucchati ‘‘āvuso asukaṃ nāma ṭhānaṃ gamissāmī’’ti,
antevāsikena ca ‘‘kadā’’ti vutte ‘‘sāyanhe vā rattibhāge vā’’ti vadati, antevāsikopi ‘‘sādhū’’ti
sampaṭicchati, taṅkhaṇaññeva nissayo paṭippassambhati.
Sace pana ācariyo ‘‘sve piṇḍāya caritvā gamissāmī’’ti vadati, itaro ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati,
ekadivasaṃ tāva nissayo na paṭippassambhati, punadivase paṭippassaddho hoti. ‘‘Asukasmiṃ nāma
gāme piṇḍāya caritvā jānissāmi mama gamanaṃ vā agamanaṃ vā’’ti vatvā sace na gacchati, nissayo na
paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte antevāsikena ‘‘mā tāva gacchatha, rattiṃ mantetvā
jānissathā’’ti vutto mantetvāpi na gacchati, nissayo na paṭippassambhati.
Sace ubhopi ācariyantevāsikā kenaci karaṇīyena bahisīmaṃ gacchanti, tato ce ācariyo gamiyacitte
uppanne anāpucchāva gantvā dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ antoyeva nivattati, nissayo na paṭippassambhati.
Sace dve leḍḍupāte atikkamitvā nivattati, paṭippassaddho hoti. Ācariyupajjhāyā dve leḍḍupāte
atikkamma aññasmiṃ vihāre vasanti, nissayo paṭippassambhati.
Ācariye vibbhante kālaṅkate pakkhasaṅkante ca taṅkhaṇaññeva paṭippassambhati. Āṇattiyaṃ pana
sacepi ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmeti, antevāsiko ca ‘‘kiñcāpi maṃ
ācariyo paṇāmeti, atha kho hadayena muduko’’ti sālayova hoti, nissayo na paṭippassambhatiyeva.
Sacepi ācariyo sālayo, antevāsiko nirālayo, ‘‘na dāni imaṃ nissāya vasissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati,
evampi na paṭippassambhati. Ubhinnaṃ sālayabhāve pana na paṭippassambhatiyeva. Ubhinnaṃ
dhuranikkhepena paṭippassambhati. Paṇāmitena daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ khamāpetabbo. No
ce khamati, upajjhāye vuttanayena paṭipajjitabbaṃ.
Upajjhāyena vā samodhānagato ti ettha dassanasavanavasena samodhānaṃ veditabbaṃ. Sace hi
ācariyaṃ nissāya vasanto saddhivihāriko ekavihāre cetiyaṃ vā vandantaṃ ekagāme piṇḍāya vā
carantaṃ upajjhāyaṃ passati, nissayo paṭippassambhati. Upajjhāyo passati, saddhivihāriko pana na
passati, na paṭippassambhati. Maggappaṭipannaṃ vā ākāsena vā gacchantaṃ upajjhāyaṃ disvā dūrattā
bhikkhūti jānāti, upajjhāyoti na jānāti, na paṭippassambhati. Sace jānāti, paṭippassambhati. Uparipāsāde
upajjhāyo vasati, heṭṭhā saddhivihāriko, taṃ adisvāva yāguṃ pivitvā pakkamati, āsanasālāya vā
nisinnaṃ adisvāva ekamante bhuñjitvā pakkamati, dhammassavanamaṇḍape vā nisinnampi taṃ adisvāva
dhammaṃ sutvā pakkamati, nissayo na paṭippassambhati. Evaṃ tāva dassanavasena samodhānaṃ
veditabbaṃ.
Savanavasena pana sace upajjhāyassa vihāre vā antaraghare vā dhammaṃ kathentassa
anumodanaṃ vā karontassa saddaṃ sutvā ‘‘upajjhāyassa me saddo’’ti sañjānāti, nissayo
paṭippassambhati. Asañjānantassa na paṭippassambhatīti ayaṃ samodhāne vinicchayo.
Nissayapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.
Upasampādetabbapañcakakathā
84 . Idāni yaṃ pubbe ‘‘anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā
atirekadasavassena vā upasampādetuṃ, nissayaṃ dātu’’nti saṅkhepato upajjhāyācariyānaṃ lakkhaṇaṃ
vuttaṃ, taṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatenā’’ tiādimāha. Tattha

pañcahi a ṅgeh īti pañcahi agu ṇaṅgehi. So hi s īlakkhandh ādīhi asamann āgatatt āva agu ṇaṅgehi
samannāgato hoti. Na upasampādetabba nti upajjhāyena hutvā na upasampādetabbaṃ. Na nissayo
dātabbo ti ācariyena hutvā nissayo na dātabbo. Ettha ca na asekkhena sīlakkhandhenāti ca attanā na
asekkhenāti ca assaddhoti ca ādīsu tīsu pañcakesu ayuttavasena paṭikkhepo kato, na āpattiaṅgavasena.
Yo hi asekkhehi sīlakkhandhādīhi asamannāgato pare ca tattha samādapetuṃ asakkonto
assaddhiyādidosayuttova hutvā parisaṃ pariharati, tassa parisā sīlādīhi parihāyatiyeva, na vaḍḍhati.
Tasmā tena na upasampādetabbantiādi ayuttavasena vuttaṃ, na āpattiaṅgavasena. Na hi khīṇāsavasseva
upajjhāyācariyabhāvo bhagavatā anuññāto. Yadi tasseva anuññāto abhavissa, ‘‘sace upajjhāyassa
anabhirati uppannā hotī’’tiādiṃ na vadeyya. Yasmā pana khīṇāsavassa parisā sīlādīhi na parihāyati,
tasmā ‘‘pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabba’’ntiādi vuttaṃ.
Adhisīle sīlavipanno tiādīsu pārājikañca saṅghādisesañca āpanno adhisīle sīlavipanno nāma. Itare
pañcāpattikkhandhe āpanno ajjhācāre ācāravipanno nāma. Sammādiṭṭhiṃ pahāya antaggāhikāya
diṭṭhiyā samannāgato atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno nāma . Yattakaṃ sutaṃ parisaṃ pariharantassa
icchitabbaṃ, tena virahitattā appassuto . Yaṃ tena jānitabbaṃ āpattādi, tassa ajānanato duppañño .
Imasmiṃ pañcake purimāni tīṇi padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni dve āpattiaṅgavasena.
Āpattiṃ na jānātīti ‘‘idaṃ nāma mayā kata’’nti vutte ‘‘imaṃ nāma āpattiṃ ayaṃ āpanno’’ti na
jānāti. Vuṭṭhānaṃ na jānātīti vuṭṭhānagāminito vā desanāgāminito vā āpattito evaṃ nāma vuṭṭhānaṃ
hotīti na jānāti. Imasmiṃ pañcake purimāni dve padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni tīṇi
āpattiaṅgavasena.
Ābhisamācārikāya sikkhāyāti khandhakavatte vinetuṃ na paṭibalo hotīti attho.
Ādibrahmacariyakāyāti sekkhapaṇṇattiyaṃ vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhidhamme ti
nāmarūpaparicchede vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhivinaye ti sakale vinayapiṭake vinetuṃ na
paṭibaloti attho. Vinetuṃ na paṭibalo ti ca sabbattha sikkhāpetuṃ na sakkotīti attho. Dhammato
vivecetu nti dhammena kāraṇena vissajjāpetuṃ. Imasmi pañcake sabbapadesu āpatti. Āpattiṃ na
jānātītiādipañcakasmimpi sabbapadesu āpatti. Ūnadasavassapariyosānapañcakepi eseva nayo. Iti ādito
tayo pañcakā, catutthe tīṇi padāni, pañcame dve padānīti sabbepi cattāro pañcakā ayuttavasena vuttā.
Catutthapañcake dve padāni, pañcame tīṇi, chaṭṭhasattamaaṭṭhamā tayo pañcakāti sabbepi cattāro
pañcakā āpattiaṅgavasena vuttā; sukkapakkhe aṭṭhasu anāpattiyevāti.
Upasampādetabbapañcakakathā niṭṭhitā.
Upasampādetabbachakkakathā
85 . Chakkesu ūnadasavassapadaṃ viseso, taṃ sabbattha āpattikaraṃ. Sesaṃ vuttanayeneva
veditabbaṃ. Tattha ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni hontīti
ubhatovibhaṅgavasena na svāgatāni. Na suvibhattānīti mātikāvibhaṅgavasena. Na suppavattīnīti
vācuggatavasena. Na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso ti mātikāto ca vibhaṅgato ca na suṭṭhu
vinicchitāni.
Upasampādetabbachakkakathā niṭṭhitā.
Aññatitthiyapubbavatthukathā
86 . Aññatitthiyapubbavatthusmiṃ – yo tāva ayaṃ pasūro, so titthiyapakkantakattā na
upasampādetabbo. Yo pana aññopi nayidha pabbajitapubbo āgacchati, tasmiṃ yaṃ kattabbaṃ taṃ
dassetuṃ ‘‘yo so bhikkhave aññopī’’ tiādimāha. Tattha tassa cattāro māse parivāso dātabbo ti ayaṃ
titthiyaparivāso nāma; appaṭicchannaparivāsotipi vuccati. Ayaṃ pana naggaparibbājakasseva ājīvakassa
vā acelakassa vā dātabbo. Sace sopi sāṭakaṃ vā vāḷakambalādīnaṃ aññataraṃ titthiyaddhajaṃ vā

niv āsetv ā ā gacchati, n āssa pariv āso d ātabbo. Aññassa pana t āpasapa ṇḍ ara ṅgādikassa na d ātabbova.
Paṭhamaṃ kesamassu ntiādinā tassa āditova sāmaṇerapabbajjaṃ dasseti. Evaṃ pabbājentehi pana
tasmiṃ saṅghamajjhe nisinneyeva ‘‘tvaṃ pabbājehi, tvaṃ ācariyo hohi, tvaṃ upajjhāyo hohī’’ti therā
bhikkhū na vattabbā. Evaṃ vuttā hi sace tassa ācariyupajjhāyabhāvena jigucchantā na sampaṭicchanti,
atha so ‘‘nayime mayhaṃ saddahantī’’ti kujjhitvāpi gaccheyya. Tasmā taṃ ekamantaṃ netvā tassa
ācariyupajjhāyā pariyesitabbā.
87 . Evaṃ kho bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti, evaṃ anārādhako ti ayamassa
parivāsavattadassanatthaṃ mātikā. Kathañca bhikkhave tiādi tasseva vibhaṅgo. Tattha atikālena
gāmaṃ pavisatīti bhikkhūnaṃ vattakaraṇavelāyameva gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atidivā paṭikkamatīti
kulagharesu itthipurisadārakadārikādīhi saddhiṃ gehassitakathaṃ kathento tattheva bhuñjitvā bhikkhūsu
pattacīvaraṃ paṭisāmetvā uddesaparipucchādīni vā karontesu paṭisallīnesu vā āgacchati; na
upajjhāyavattaṃ nācariyavattaṃ karoti, aññadatthu vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā niddāyati. Evampi
bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hotīti evampi karonto parivāsavattassa sampādako pūrako
na hoti.
Vesiyāgocaro vātiādīsu vesiyāti āmisakiñcikkhasampadānādinā sulabhajjhācārā rūpūpajīvikā
itthiyo. Vidhavāti matapatikā vā pavutthapatikā vā itthiyo; tā yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ
patthenti. Thullakumārikāti yobbannappattā yobbannātītā vā kumāriyo; tā purisādhippāyāva vicaranti,
yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti. Paṇḍakāti ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā;
te pariḷāhavegābhibhūtā yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti. Bhikkhuniyo ti samānapabbajjā
itthiyo; tāhi saddhiṃ khippameva vissāso hoti, tato sīlaṃ bhijjati.
Tattha vesiyānaṃ kulesu kulupako hutvā piṇḍapātacariyādīhi vā apadisitvā sinehasanthavajātena
hadayena abhiṇhadassanasallāpakāmatāya tāsaṃ santikaṃ upasaṅkamanto ‘‘vesiyāgocaro’’ti vuccati, so
nacirasseva ‘‘asukavesiyā saddhiṃ gato’’ti vattabbataṃ pāpuṇāti. Esa nayo sabbattha. Sace pana
vesiyādayo salākabhattādīni denti, bhikkhūhi saddhiṃ gantvā saddhiṃyeva bhuñjitvā vā gahetvā vā
āgantuṃ vaṭṭati. Gilānā bhikkhuniyo ovadituṃ vā dhammaṃ vā desetuṃ uddesaparipucchādīni vā
dātuṃ gacchantehi bhikkhūhi saddhiṃ gantuṃ vaṭṭati. Yo pana tathā āgantvā mittasanthavavasena
gacchati, ayaṃ anārādhako hoti.
Uccāvacāni karaṇīyānīti mahantakhuddakāni kammāni. Tattha ghaṇṭiṃ paharitvā samaggena
saṅghena sannipatitvā kattabbāni cetiyamahāpāsādapaṭisaṅkharaṇādīni kammāni uccāni nāma.
Cīvaradhovanarajanādīni khandhakapariyāpannāni ca aggisālavattādīni ābhisamācārikāni avacāni nāma.
Tattha na dakkho hotīti tesu kammesu cheko susikkhito na hoti. Na analaso ti uṭṭhānavīriyasampanno
na hoti; ‘‘bhikkhusaṅghassa kammaṃ atthī’’ti sutvā pageva bhattakiccaṃ katvā gabbhantaraṃ pavisitvā
yāvadatthaṃ supitvā sāyaṃ nikkhamati. Tatrupāyāyāti tesu kammesu upāyabhūtāya. Vīmaṃsāyāti
ṭhānuppattikavīmaṃsāya. ‘‘Idamevaṃ kattabbaṃ, idamevaṃ na kattabba’’nti tasmiṃyeva khaṇe
uppannapaññāya samannāgato na hoti. Na alaṃ kātuṃ na alaṃ saṃvidhātu nti sahatthāpi kātuṃ
samattho na hoti; ‘‘gaṇhatha bhante, gaṇha dahara, gaṇha sāmaṇera, sace tumhe vā na karissatha, amhe
vā na karissāma, ko dāni imaṃ karissatī’’ti evaṃ ussāhaṃ janetvā saṃvidhātuṃ aññamaññaṃ kāretumpi
samattho na hoti. Bhikkhūhi ‘‘kammaṃ karissāmā’’ti vutte kiñci rogaṃ apadisati, bhikkhūnaṃ
kammaṃ karontānaṃ samīpeneva vicarati, sīsameva dasseti, ayampi anārādhako hoti.
Na tibbacchando hotīti balavacchando na hoti. Uddese ti pāḷipariyāpuṇane. Paripucchāyāti
atthasavane. Adhisīle ti pātimokkhasīle. Adhicitte ti lokiyasamādhibhāvanāya. Adhipaññāyāti
lokuttaramaggabhāvanāya.
Saṅkanto hotīti idhāgato hoti. Tassa satthuno ti tassa titthāyatanasāmikassa. Tassa diṭṭhiyāti tassa
santak āya laddhiy ā. Id āni s āyeva laddhi yasm ā tassa titthakarassa khamati ceva ruccati ca ‘‘ idameva

sacca ’’ nti ca da ḷhagg āhena gahit ā; tasm ā tassa khanti ruci ādāyoti vuccati. Tena vutta ṃ – ‘‘ tassa
khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassā’’ti. Avaṇṇe bhaññamāne ti garahāya bhaññamānāya.
Anabhiraddho ti aparipuṇṇasaṅkappo; no paggahitacitto. Udaggo ti abbhunnatakāyacitto. Idaṃ
bhikkhave saṅghātanikaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmi nti bhikkhave yamidaṃ tassa
satthuno tasseva ca laddhiyā avaṇṇe bhaññamāne ‘‘kiṃ ime paraṃ garahantī’’ti
kāyavacīvikāranibbattakaṃ anattamanattaṃ, buddhādīnañca avaṇṇe bhaññamāne attamanattaṃ, yañca
tasseva satthuno tasseva ca laddhiyā vaṇṇe bhaññamāne attamanattaṃ, buddhādīnañca vaṇṇabhaṇane
anattamanattaṃ, idaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmiṃ saṅghātanikaṃ, anārādhake
parivāsavattaṃ apūrake kamme idaṃ liṅgaṃ, idaṃ lakkhaṇaṃ, idamacalappamāṇanti vuttaṃ hoti.
Evaṃ anārādhako kho bhikkhave aññatitthiyapubbo āgato na upasampādetabbo ti ito ekenapi
aṅgena samannāgato na upasampādetabbo. Sukkapakkhe sabbaṃ vuttavipallāsena veditabbaṃ.
Evaṃ ārādhako kho bhikkhave ti evaṃ nātikālena gāmappavesanā nātidivā paṭikkamanaṃ, na
vesiyādigocaratā, sabrahmacārīnaṃ kiccesu dakkhatādi, uddesādīsu tibbacchandatā, titthiyānaṃ
avaṇṇabhaṇane attamanatā, buddhādīnaṃ avaṇṇabhaṇane anattamanatā, titthiyānaṃ vaṇṇabhaṇane
anattamanatā, buddhādīnaṃ vaṇṇabhaṇane attamanatāti imesaṃ aṭṭhannaṃ titthiyavattānaṃ
paripūraṇena ārādhako paritosako bhikkhūnaṃ aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo.
Sace pana upasampadamāḷakepi ekaṃ vattaṃ bhindati, puna cattāro māse parivasitabbaṃ. Yathā
pana bhinnasikkhāya sikkhamānāya puna sikkhāpadāni ca sikkhāsammuti ca diyyati, evaṃ nayimassa
kiñci puna dātabbamatthi. Pubbe dinnaparivāsoyeva hi tassa parivāso. Tasmā puna cattāro māse
parivasitabbaṃ. Sace parivasanto antarā aṭṭha samāpattiyo nibbatteti, lokiyadhammo nāma
kuppanasabhāvo, na upasampādetabbo. Cattāro māse pūritavattova upasampādetabbo. Sace pana
parivasanto cattāri mahābhūtāni pariggaṇhati, upādārūpāni paricchindati, nāmarūpaṃ vavatthapeti,
tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ ārabhati, lokiyadhammo nāma kuppanasabhāvo, neva
upasampādetabbo. Sace pana vipassanaṃ vaḍḍhetvā sotāpattimaggaṃ paṭilabhati, paripuṇṇaṃyeva hoti
vattaṃ. Samūhatāni sabbadiṭṭhigatāni abbuḷhaṃ vicikicchāsallaṃ taṃdivasameva upasampādetabbo.
Sacepi titthiyaliṅge ṭhito sotāpanno hoti, parivāsakiccaṃ natthi, tadaheva pabbājetvā upasampādetabbo.
Upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabba nti upajjhāyaṃ issaraṃ katvā tassa cīvaraṃ
pariyesitabbaṃ. Pattampi tatheva. Tasmā yadi upajjhāyassa pattacīvaraṃ atthi, ‘‘imassa dehī’’ti
vattabbo. Atha natthi, aññe dātukāmā honti, tehipi upajjhāyasseva dātabbaṃ ‘‘idaṃ tumhākaṃ katvā
imassa dethā’’ti. Kasmā? Titthiyā nāma vilomā honti ‘‘saṅghena me pattacīvaraṃ dinnaṃ, kiṃ mayhaṃ
tumhesu āyatta’’nti vatvā ovādānusāsaniṃ na kareyyuṃ, upajjhāyena pana āyattajīvikattā tassa
vacanakaro bhavissati. Tenassa ‘‘upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabba’’nti vuttaṃ.
Bhaṇḍukammāyā ti kesoropanatthaṃ. Bhaṇḍukammakathā parato āgamissati.
Aggikāti aggiparicaraṇakā. Jaṭilakāti tāpasā. Ete bhikkhave kiriyavādino ti ete kiriyaṃ na
paṭibāhanti, ‘‘atthi kammaṃ, atthi kammavipāko’’ti evaṃdiṭṭhikā. Sabbabuddhā hi nekkhammapāramiṃ
pūrayamānā etadeva pabbajjaṃ pabbajitvā pūresuṃ, mayāpi tatheva pūritā, na etesaṃ sāsane pabbajjā
vilomā, tasmā upasampādetabbā, na tesaṃ parivāso dātabboti. Imāhaṃ bhikkhave ñātīnaṃ āveṇikaṃ
parihāraṃ dammīti imaṃ ahaṃ tesaṃ pāṭekkaṃ odissakaṃ parihāraṃ dadāmi. Kasmā evamāha? Te hi
titthāyatane pabbajitāpi sāsanassa avaṇṇakāmā na honti, amhākaṃ ñātiseṭṭhassa sāsananti
vaṇṇavādinova honti, tasmā evamāhāti.
Aññatitthiyapubbavatthukathā niṭṭhitā.
Pañcābādhavatthukathā
88 . Magadhesu pañca ābādhā ussannā hontīti magadhanāmake janapade manussānañca
amanussānañca pañca rogā ussannā vuḍḍhippattā phātippattā honti. Jīvakakomārabhaccakathā

cīvarakkhandhake āvibhavissati. Na bhikkhave pañcahi ābādhehi phu ṭṭ ho pabb ājetabbo ti ye te
kuṭṭhādayo pañca ābādhā ussannā, tehi phuṭṭho abhibhūto na pabbājetabbo.
Tattha kuṭṭha nti rattakuṭṭhaṃ vā hotu kāḷakuṭṭhaṃ vā, yaṃkiñci
kiṭibhadaddukacchuādippabhedampi sabbaṃ kuṭṭhamevāti vuttaṃ. Tañce nakhapiṭṭhippamāṇampi
vaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, na pabbājetabbo. Sace pana nivāsanapārupanehi pakatipaṭicchanne ṭhāne
nakhapiṭṭhippamāṇaṃ avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, vaṭṭati. Mukhe pana hatthapādapiṭṭhesu vā
sacepi avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ nakhapiṭṭhito ca khuddakatarampi, na vaṭṭatiyevāti kurundiyaṃ
vuttaṃ. Tikicchāpetvā pabbājentenāpi pakativaṇṇe jāteyeva pabbājetabbo.
Godhāpiṭṭhisadisacuṇṇaokiraṇakasarīrampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.
Gaṇḍoti medagaṇḍo vā hotu añño vā yo koci kolaṭṭhimattakopi ce vaḍḍhanakapakkhe ṭhito gaṇḍo
hoti, na pabbājetabbo. Paṭicchannaṭṭhāne pana kolaṭṭhimatte avaḍḍhanakapakkhe ṭhito vaṭṭati.
Mukhādike appaṭicchannaṭṭhāne avaḍḍhanakapakkhe ṭhitopi na vaṭṭati. Tikicchāpetvā pabbājentenāpi
sarīraṃ sañchaviṃ kāretvāva pabbājetabbo. Uṇṇigaṇḍā nāma honti gothanā viya aṅgulikā viya ca tattha
tattha lambanti, etepi gaṇḍāyeva. Tesu sati pabbājetuṃ na vaṭṭati. Daharakāle khīrapiḷakā yobbannakāle
ca mukhe kharapiḷakā nāma honti, mahallakakāle nassanti, na tā gaṇḍasaṅkhyaṃ gacchanti, tāsu sati
pabbājetuṃ vaṭṭati. Aññe pana sarīre kharapiḷakā nāma aparā padumakaṇṇikā nāma honti, aññā
sāsapabījakā nāma sāsapamattā eva sakalasarīraṃ pharanti, tā sabbā kuṭṭhajātikā eva. Tāsu sati na
pabbājetabbo.
Kilāso ti na bhijjanakaṃ na paggharaṇakaṃ padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ kuṭṭhaṃ, yena gunnaṃ
viya sabalaṃ sarīraṃ hoti, tasmiṃ kuṭṭhe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Soso ti sosabyādhi;
tasmiṃ sati na pabbājetabbo. Apamāro ti pittummāro vā yakkhummāro vā; tattha pubbaverikena
amanussena gahito duttikiccho hoti. Appamattakepi pana apamāre sati na pabbājetabbo.
Pañcābādhavatthukathā niṭṭhitā.
Rājabhaṭavatthukathā
90 . Rājabhaṭavatthusmiṃ –paccantaṃ uccinathāti paccantaṃ vaḍḍhetha. Core palāpetvā
corabhayena vuṭṭhite gāme āvāsāpetvā ārakkhaṃ datvā kasikammādīni pavattāpethāti vuttaṃ hoti. Rājā
pana sotāpannattā ‘‘core ghātetha, hanathā’’ti na āṇāpeti. Upajjhāyassa deva sīsaṃ chinditabba ntiādi
sabbaṃ ‘‘pabbajjāya upajjhāyo seṭṭho, tato ācariyo, tato gaṇo’’ti cintetvā idaṃ vohāre aḍḍavinicchaye
āgatanti āhaṃsu. Na bhikkhave rājabhaṭo pabbājetabbo ti ettha amacco vā hotu mahāmatto vā sevako
vā kiñci ṭhānantaraṃ patto vā appatto vā, yo koci rañño bhattavetanabhaṭo, sabbo rājabhaṭoti saṅkhyaṃ
gacchati, so na pabbājetabbo. Tassa pana puttanattabhātukā ye rājato bhattavetanaṃ na gaṇhanti, te
pabbājetuṃ vaṭṭati. Yo pana rājato laddhaṃ nibaddhabhogaṃ vā māsasaṃvaccharaparibbayaṃ vā
raññoyeva niyyāteti, puttabhātuke vā taṃ ṭhānaṃ sampaṭicchāpetvā rājānaṃ ‘‘na dānāhaṃ devassa
bhaṭo’’ti āpucchati, yena vā yaṃ kammakāraṇā vetanaṃ gahitaṃ, taṃ kammaṃ kataṃ hoti, yo vā
pabbajassūti raññā anuññāto hoti, tampi pabbājetuṃ vaṭṭati.
Rājabhaṭavatthukathā niṭṭhitā.
Coravatthukathā
91 . Coravatthūsu –manussā passitvāti yehi gihikāle diṭṭhapubbo ye ca ‘‘ayaṃ so’’ti aññesaṃ
suṇanti, te passitvā ubbijjantipi…pe… dvārampi thakenti. Ye pana na jānanti, tesaṃ gharesu bhikkhaṃ
labhati. Na bhikkhave ti bhagavā sayaṃ dhammassāmī, tasmā āyatiṃ akaraṇatthāya bhikkhūnaṃ
sikkhāpadaṃ paññapento evamāha. Tattha dhajaṃ bandhitvā viya vicaratīti dhajabandho .
Mūladevādayo viya loke pākaṭoti vuttaṃ hoti. Tasmā yo gāmaghātaṃ vā panthaduhanaṃ vā nagare

sandhicched ādikamma ṃ vā karonto vicarati, paññ āyati ca ‘‘ asuko n āma ida ṃ ida ṃ karot ī’’ ti, so na
pabbājetabbo. Yo pana rājaputto rajjaṃ patthento gāmaghātādīni karoti, so pabbājetabbo. Rājāno hi
tasmiṃ pabbajite tussanti, sace pana na tussanti, na pabbājetabbo. Pubbe mahājane pākaṭo coro pacchā
corakammaṃ pahāya pañcasīlādīni samādiyati, tañce manussā evaṃ jānanti, pabbājetabbo. Ye pana
ambalabujādicorakā sandhicchedādicorā eva vā adissamānā theyyaṃ karonti, pacchāpi iminā nāma idaṃ
katanti na paññāyanti, tepi pabbājetuṃ vaṭṭati.
92 . Kāraṃ bhinditvāti aṭṭabandhanādiṃ bhinditvā. Abhayūvarāti ettha bhayena uparamantīti
bhayūvarā, ete pana laddhābhayattā na bhayūvarāti abhayūvarā;pakārassa cettha vakāro katoti
veditabbo. Na bhikkhave kārabhedako pabbājetabbo ti kāro vuccati bandhanāgāraṃ. Idha pana
andubandhanaṃ vā hotu saṅkhalikabandhanaṃ vā rajjubandhanaṃ vā gāmabandhanaṃ vā
nigamabandhanaṃ vā nagarabandhanaṃ vā purisagutti vā janapadabandhanaṃ vā dīpabandhanaṃ vā,
yo etesu yaṃkiñci bandhanaṃ bhinditvā vā chinditvā vā muñcitvā vā vivaritvā vā passamānānaṃ vā
apassamānānaṃ vā palāyati, so kārabhedakoti saṅkhyaṃ gacchati. Tasmā īdiso kārabhedako coro
dīpabandhanaṃ bhinditvā dīpantaraṃ gatopi na pabbājetabbo. Yo pana na coro, kevalaṃ
hatthakammaṃ akaronto ‘‘evaṃ no apalāyanto karissatī’’ti rājayuttādīhi baddho, so kāraṃ bhinditvā
palātopi pabbājetabbo. Yo pana gāmanigamapaṭṭanādīni keṇiyā gahetvā taṃ asampādento
bandhanāgāraṃ pavesito hoti, so palāyitvā āgato na pabbājetabbo. Yopi kasikammādīhi dhanaṃ
sampādetvā jīvanto ‘‘nidhānaṃ iminā laddha’’nti pesuññaṃ upasaṃharitvā kenaci bandhāpito hoti, taṃ
tattheva pabbājetuṃ na vaṭṭati, palāyitvā gataṃ pana gataṭṭhāne pabbājetuṃ vaṭṭati.
93 . Na bhikkhave likhitako ti ettha likhitako nāma na kevalaṃ ‘‘yattha passati tattha hantabbo’’ti,
atha kho yo koci corikaṃ vā aññaṃ vā garuṃ rājāparādhaṃ katvā palāto, rājā ca naṃ paṇṇe vā potthake
vā ‘‘itthannāmo yattha dissati, tattha gahetvā māretabbo’’ti vā ‘‘hatthapādānissa chinditabbānī’’ti vā
‘‘ettakaṃ nāma daṇḍaṃ āharāpetabbo’’ti vā likhāpeti, ayaṃ likhitako nāma, so na pabbājetabbo.
94 . Kasāhato katadaṇḍakammo ti ettha yo vacanapesanādīni akaronto haññati, na so
katadaṇḍakammo. Yo pana keṇiyā vā aññathā vā kiñci gahetvā khāditvā puna dātuṃ asakkonto
‘‘ayameva te daṇḍo hotū’’ti kasāhi haññati, ayaṃ kasāhato katadaṇḍakammo. So ca kasāhi vā hato hotu
addhadaṇḍakādīnaṃ vā aññatarena, yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo. Vaṇe pana pākatike katvā
pabbājetabbo. Sace pana jāṇūhi vā kapparehi vā nāḷikerapāsāṇādīhi vā ghātetvā mutto hoti, sarīre cassa
gaṇṭhiyo paññāyanti, na pabbājetabbo. Phāsukaṃ katvā eva gaṇṭhīsu sannisinnāsu pabbājetabbo.
95 . Lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo ti ettha katadaṇḍakammabhāvo purimanayeneva veditabbo.
Yassa pana nalāṭe vā ūruādīsu vā tattena lohena lakkhaṇaṃ āhataṃ hoti, so sace bhujisso yāva allavaṇo
hoti, tāva na pabbājetabbo. Sacepissa vaṇā ruḷhā honti, chaviyā samaparicchedā, lakkhaṇaṃ na
paññāyati, timaṇḍalavatthassa uttarāsaṅge kate paṭicchannokāse ce hoti, pabbājetuṃ vaṭṭati,
appaṭicchannokāse ce na vaṭṭati.
Coravatthukathā niṭṭhitā.
Iṇāyikavatthukathā
96 . Na bhikkhave iṇāyiko ti ettha iṇāyiko nāma yassa pitipitāmahehi vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, sayaṃ
vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, yaṃ vā āthapetvā mātāpitūhi kiñci gahitaṃ hoti, so taṃ iṇaṃ paresaṃ dhāretīti
iṇāyiko. Yaṃ pana aññe ñātakā āthapetvā kiñci gaṇhanti, so na iṇāyiko. Na hi te taṃ āthapetuṃ issarā,
tasmā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati, itaraṃ na vaṭṭati. Sace panassa ñātisālohitā ‘‘mayaṃ dassāma, pabbājetha
na’’nti iṇaṃ attano bhāraṃ karonti, añño vā koci tassa ācārasampattiṃ disvā ‘‘pabbājetha naṃ, ahaṃ
iṇaṃ dassāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭati. Tesu asati bhikkhunā tathārūpassa upaṭṭhākassāpi
ārocetabbaṃ ‘‘sahetuko satto iṇapalibodhena na pabbajatī’’ti. Sace so paṭipajjati, pabbājetabbo. Sacepi
attano kappiyabhaṇḍaṃ atthi, ‘‘etaṃ dassāmī’’ti pabbājetabbo. Sace pana neva ñātakādayo paṭipajjanti,

na attano dhana ṃ atthi, ‘‘ pabb ājetv ā bhikkh āya caritv ā mocess āmī’’ ti pabb ājetu ṃ na va ṭṭ ati. Sace
pabbājeti dukkaṭaṃ. Palātopi ānetvā dātabbo. No ce deti, sabbaṃ iṇaṃ gīvā hoti. Ajānitvā pabbājayato
anāpatti. Passantena pana ānetvā iṇasāmikānaṃ dassetabbo. Apassantassa gīvā na hoti.
Sace iṇāyiko aññaṃ desaṃ gantvā pucchiyamānopi ‘‘nāhaṃ kassaci kiñci dhāremī’’ti vatvā
pabbajati, iṇasāmiko ca taṃ pariyesanto tattha gacchati, daharo taṃ disvā palāyati, so ca theraṃ
upasaṅkamitvā ‘‘ayaṃ bhante kena pabbājito, mama ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā palāto’’ti vadati,
therena vattabbaṃ ‘‘mayā upāsaka ‘aṇaṇo aha’nti vadanto pabbājito, kiṃ dāni karomi, passa me
pattacīvaramatta’’nti ayaṃ tattha sāmīci. Palāte pana gīvā na hoti.
Sace pana naṃ therassa sammukhāva disvā ‘‘ayaṃ mama iṇāyiko’’ti vadati, ‘‘tava iṇāyikaṃ
tvameva jānāhī’’ti vattabbo. Evampi gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘pabbajito ayaṃ idāni kuhiṃ gamissatī’’ti
vadati, therena ‘‘tvaṃyeva jānāhī’’ti vattabbo. Evampissa palāte gīvā na hoti. Sace pana thero ‘‘kuhiṃ
dāni ayaṃ gamissati, idheva acchatū’’ti vadati, so ce palāyati, gīvā hoti. Sace so sahetukasatto hoti
vattasampanno, therena ‘‘īdiso aya’’nti vattabbaṃ. Iṇasāmiko ce ‘‘sādhū’’ti vissajjeti, iccetaṃ kusalaṃ.
Sace pana ‘‘upaḍḍhupaḍḍhaṃ dethā’’ti vadati, dātabbaṃ. Aparena samayena atiārādhako hoti, ‘‘sabbaṃ
dethā’’ti vuttepi dātabbameva. Sace pana uddesaparipucchādīsu kusalo hoti bahūpakāro bhikkhūnaṃ,
bhikkhācāravattena pariyesitvāpi iṇaṃ dātabbamevāti.
Iṇāyikavatthukathā niṭṭhitā.
Dāsavatthukathā
97 . Na bhikkhave dāso ti ettha cattāro dāsā – antojāto, dhanakkīto, karamarānīto, sāmaṃ dāsabyaṃ
upagatoti. Tattha antojāto nāma jātidāso gharadāsiyā putto. Dhanakkīto nāma mātāpitūnaṃ santikā putto
vā sāmikānaṃ santikā dāso vā dhanaṃ datvā dāsacārittaṃ āropetvā kīto. Ete dvepi na pabbājetabbā.
Pabbājentena tattha tattha cārittavasena adāsaṃ katvā pabbājetabbā.
Karamarānīto nāma tiroraṭṭhaṃ vilopaṃ vā katvā upalāpetvā vā tiroraṭṭhato bhujissamānusakāni
āharanti, antoraṭṭheyeva vā katāparādhaṃ kiñci gāmaṃ rājā ‘‘vilumpathā’’ti āṇāpeti, tato mānusakānipi
āharanti. Tattha sabbe purisā dāsā, itthiyo dāsiyo. Evarūpo karamarānīto dāso yehi ānīto, tesaṃ santike
vasanto vā bandhanāgāre baddho vā purisehi rakkhiyamāno vā na pabbājetabbo. Palāyitvā pana gato,
gataṭṭhāne pabbājetabbo. Raññā tuṭṭhena ‘‘karamarānītake muñcathā’’ti vatvā vā sabbasādhāraṇena vā
nayena bandhanā mokkhe kate pabbājetabbova.
Sāmaṃ dāsabyaṃ upagato nāma jīvitahetu vā ārakkhahetu vā ‘‘ahaṃ te dāso’’ti sayameva
dāsabhāvaṃ upagato. Rājūnaṃ hatthiassagomahiṃsagopakādayo viya, tādiso dāso na pabbājetabbo.
Rañño vaṇṇadāsīnaṃ puttā honti amaccaputtasadisā, tepi na pabbājetabbā. Bhujissitthiyo asaṃyatā
vaṇṇadāsīhi saddhiṃ vicaranti, tāsaṃ putte pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace sayameva paṇṇaṃ āropenti, na
vaṭṭati. Bhaṭiputtakagaṇādīnaṃ dāsāpi tehi adinnā na pabbājetabbā. Vihāresu rājūhi ārāmikadāsā nāma
dinnā honti, tepi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Bhujisse pana katvā pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ
‘‘antojātadhanakkītake ānetvā bhikkhusaṅghassa ārāmike demāti denti, takkaṃ sīse āsittakasadisāva
honti, te pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘ārāmikaṃ demāti kappiyavohārena denti,
yena kenaci vohārena dinno hotu, neva pabbājetabbo’’ti vuttaṃ. Duggatamanussā saṅghaṃ nissāya
jīvissāmāti vihāre kappiyakārakā honti, etepi pabbājetuṃ vaṭṭati. Yassa mātāpitaro dāsā, mātā eva vā
dāsī, pitā adāso, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yassa pana mātā adāsī, pitā dāso, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.
Bhikkhussa ñātakā vā upaṭṭhākā vā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, tumhākaṃ veyyāvaccaṃ
karissatī’’ti attanovāssa dāso atthi, bhujisso katova pabbājetabbo. Sāmikā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ
pabbājetha, sace abhiramissati, adāso vibbhamissati ce, amhākaṃ dāsova bhavissatīti ayaṃ tāvakāliko
nāma, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Nissāmikadāso hoti, sopi bhujisso katova
pabb ājetabbo. Aj ānanto pabb ājetv ā vā upasamp ādetv ā vā pacch ā jānāti, bhujissa ṃ kātumeva va ṭṭ ati.