Cūḷavagga-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Vinayapiṭake
Cūḷavagga-aṭṭhakathā
1. Kammakkhandhakaṃ
Tajjanīyakammakathā
1. Cūḷavaggassa paṭhame kammakkhandhake tāva paṇḍukalohitakāti paṇḍuko ceva lohitako cāti chabbaggiyesu
dve janā; tesaṃ nissitakāpi paṇḍukalohitakātveva paññāyanti. Balavābalavaṃ paṭimantethāti suṭṭhubalavaṃ
paṭivadatha. Alamatthatarāti samatthatarā.
Tajjanīyakammakathā niṭṭhitā.
Adhammakammadvādasakakathā
4. Asammukhā kata ntiādīsu saṅghadhammavinayapuggalasammukhānaṃ vinā kataṃ, cuditakaṃ appaṭipucchitvā
kataṃ, tasseva appaṭiññāya kataṃ. Adesanāgāminiyāti pārājikāpattiyā vā saṅghādisesāpattiyā vā. Ettha purimakesu tīsu
tikesu nava padā adhammenakataṃ vaggenakatanti imehi saddhiṃ ekekaṃ gahetvā nava tikā vuttā. Evaṃ sabbepi
dvādasa tikā honti. Paṭipakkhavasena sukkapakkhesupi eteyeva dvādasa tikā vuttā.
6. Ananulomikehi gihisaṃsaggehīti pabbajitānaṃ ananucchavikehi sahasokitādīhi gihisaṃsaggehi.
Tiṇṇaṃ, bhikkhave, bhikkhūna ntiādi ekekenāpi aṅgena tajjanīyakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti dassanatthaṃ vuttaṃ.
Tajjanīyassa hi visesena bhaṇḍanakārakattaṃ aṅgaṃ, niyassassa abhiṇhāpattikattaṃ, pabbājanīyassa kuladūsakattaṃ
vuttaṃ. Imesu pana tīsu aṅgesu yena kenaci sabbānipi kātuṃ vaṭṭati. Yadi evaṃ yaṃ campeyyakkhandhake vuttaṃ –
‘‘tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti…pe… upasampadārahaṃ abbheti; evaṃ kho upāli adhammakammaṃ
hoti avinayakammaṃ, evañca pana saṅgho sātisāro hotī’’ti idaṃ virujjhatīti. Idañca na virujjhati. Kasmā?
Vacanatthanānattato, ‘‘tajjanīyakammārahassā’’ti imassa hi vacanassa kammasanniṭṭhānaṃ attho. ‘‘Tiṇṇaṃ,
bhikkhave’’tiādivacanassa aṅgasambhavo, tasmā yadā saṅghena sannipatitvā ‘‘idaṃ nāma imassa bhikkhuno kammaṃ
karomā’’ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ hoti, tadā kammāraho nāma hoti. Tassa iminā lakkhaṇena tajjanīyādikammārahassa
niyassakammādikaraṇaṃ adhammakammañceva avinayakammañcāti veditabbaṃ. Yassa pana bhaṇḍanakārakādīsu
aṅgesu aññataraṃ aṅgaṃ atthi, tassa ākaṅkhamāno saṅgho yathānuññātesu aṅgesu ca kammesu ca yena kenaci aṅgena
yaṃkiñci kammaṃ vavatthapetvā taṃ bhikkhuṃ kammārahaṃ katvā kammaṃ kareyya. Ayamettha vinicchayo. Evaṃ
pubbenāparaṃ sameti.
Tattha kiñcāpi tajjanīyakamme bhaṇḍanakārakavasena kammavācā vuttā, atha kho bālassa abyattassa
āpattibahulassa tajjanīyakammaṃ karontena bālaabyattavaseneva kammavācā kātabbā. Evañhi bhūtena vatthunā kataṃ
kammaṃ hoti, na ca aññassa kammassa vatthunā. Kasmā? Yasmā idampi anuññātanti. Esa nayo sabbattha. Aṭṭhārasa
sammāvattanavatthūni pārivāsikakkhandhake vaṇṇayissāma.
Adhammakammadvādasakakathā niṭṭhitā.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakādikathā
8. Lomaṃ pātentīti pannalomā honti; bhikkhū anuvattantīti attho. Netthāraṃ vattantīti nittharantānaṃ etanti
netthāraṃ; yena sakkā nissāraṇā nittharituṃ, taṃ aṭṭhārasavidhaṃ sammāvattanaṃ vattantīti attho. Kittakaṃ kālaṃ
vattaṃ pūretabbanti? Dasa vā pañca vā divasāni. Imasmiñhi kammakkhandhake ettakena vattaṃ pūritameva hoti.
Nappaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakādikathā niṭṭhitā.
Niyassakammakathā
11 . Seyyasakavatthusmi ṃ –apissu bhikkh ū pakat āti apissu bhikkh ū nicca ṃ by āva ṭā honti. Sesa ṃ tajjan īye

vuttasadisameva.
Niyassakammakathā niṭṭhitā.
Pabbājanīyakammakathā
21 . Assajipunabbasukavatthu saṅghādisesavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ.
27 . Kāyikena davenātiādīsu panettha kāyiko davo nāma kāyakīḷā vuccati. Sesapadadvayepi eseva nayo. Kāyiko
anācāro nāma kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamo vuccati. Sesadvayepi eseva nayo. Kāyikaṃ upaghātikaṃ
nāma kāyadvāre paññattasikkhāpadassa asikkhanabhāvena upahananaṃ vuccati; nāsanaṃ vināsananti attho.
Sesadvayepi eseva nayo. Kāyiko micchājīvo nāma paṭikkhittavejjakammādivasena telapacanaariṭṭhapacanādīni.
Vācasiko micchājīvo nāma gihīnaṃ sāsanasampaṭicchanārocanādīni. Kāyikavācasiko nāma tadubhayaṃ. Sesaṃ
tajjanīye vuttanayameva.
Pabbājanīyakammakathā niṭṭhitā.
Paṭisāraṇīyakammakathā
33 . Sudhammavatthusmiṃ pana –anapaloketvāti na āpucchitvā. Etadavocāti kiṃ te gahapati therānaṃ
paṭiyattanti sabbaṃ vivarāpetvā disvā etaṃ avoca. Ekā ca kho idha natthi yadidaṃ tilasaṃguḷikāti yā ayaṃ
tilasakkhalikā nāma vuccati, sā natthīti attho. Tassa kira gahapatino vaṃse ādimhi eko pūviyo ahosi. Tena naṃ thero
jātiyā khuṃsetukāmo evamāha. Yadeva kiñcīti evaṃ bahuṃ buddhavacanaṃ ratanaṃ pahāya kiñcideva
tilasaṃguḷikāvacanaṃ bhāsitaṃ. Kukkuṭapotakaudāharaṇena idaṃ dasseti ‘‘yathā so neva kākavassitaṃ na
kukkuṭavassitaṃ akāsi, evaṃ tayāpi neva bhikkhuvacanaṃ na gihivacanaṃ vutta’’nti.
Paṭisāraṇīyakammakathā niṭṭhitā.
Adhammakammādidvādasakakathā
37 . Asammukhā kata ntiādayo tikā vuttappakārā eva.
39 . Aṅgasamannāgamo purimehi asadiso. Tattha yathā lābhaṃ na labhanti; evaṃ parisakkanto parakkamanto
alābhāya parisakkati nāma. Esa nayo anatthādīsu. Tattha anattho ti atthabhaṅgo. Anāvāso ti tasmiṃ ṭhāne avasanaṃ.
Gihīnaṃ buddhassa avaṇṇanti gihīnaṃ santike buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati. Dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpetīti
yathā sacco hoti, evaṃ na karoti; vassāvāsaṃ paṭissuṇitvā na gacchati, aññaṃ vā evarūpaṃ karoti. Pañcannaṃ
bhikkhave tiādi ekaṅgenapi kammārahabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha uttānatthañceva, tajjanīye ca
vuttanayameva.
Adhammakammādidvādasakakathā niṭṭhitā.
Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakathā
46 . Channavatthusmiṃ –āvāsaparamparañca bhikkhave saṃsathāti sabbāvāsesu ārocetha.
50 . Bhaṇḍanakārako tiādīsu bhaṇḍanādipaccayā āpannaṃ āpattiṃ ropetvā tassā adassaneyeva kammaṃ
kātabbaṃ. Tikā vuttappakārā eva.
51 . Sammāvattanāyaṃ panettha tecattālīsa vattāni. Tattha na anuddhaṃsetabbo ti na codetabbo. Na bhikkhu
bhikkhūhīti añño bhikkhu aññehi bhikkhūhi na bhinditabbo. Na gihiddhajo ti odātavatthāni acchinnadasapupphadasāni
ca na dhāretabbāni. Na titthiyaddhajo ti kusacīrādīni na dhāretabbāni. Na āsādetabbo ti na apasādetabbo. Anto vā bahi
vāti vihārassa anto vā bahi vā. Na titthiyādipadattayaṃ uttānameva. Sesaṃ sabbaṃ pārivāsikakkhandhake
vaṇṇayissāma. Sesaṃ tajjanīye vuttanayameva. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ iminā sadisameva.
65 . Ariṭṭhavatthu khuddakavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Bhaṇḍanakārako’’tiādīsu yaṃ diṭṭhiṃ nissāya bhaṇḍanādīni
karoti, tassā appaṭinissaggeyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sesaṃ tajjanīye vuttanayameva. Sammāvattanāyampi hi idha
tecattālīsaṃyeva vattānīti.

Ā pattiy ā adassane ukkhepan īyakammakath ā ni ṭṭ hit ā.
Kammakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Pārivāsikakkhandhakaṃ
Pārivāsikavattakathā
75 . Pārivāsikakkhandhake –pārivāsikāti parivāsaṃ parivasantā. Tattha catubbidho parivāso –
appaṭicchannaparivāso, paṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāsoti. Tesu ‘‘yo, bhikkhave, aññopi
aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, tassa cattāro māse parivāso
dātabbo’’ti (mahāva. 86) evaṃ mahākhandhake vutto titthiyaparivāso appaṭicchannaparivāso nāma. Tattha yaṃ
vattabbaṃ taṃ vuttameva. Ayaṃ pana idha anadhippeto. Sesā tayo yena saṅghādisesāpatti āpannā ceva hoti paṭicchāditā
ca, tassa dātabbā. Tesu yaṃ vattabbaṃ taṃ samuccayakkhandhake vakkhāma. Ete pana idha adhippetā. Tasmā etesu
yaṃkiñci parivāsaṃ parivasantā ‘‘pārivāsikā’’ti veditabbā.
Pakatattānaṃ bhikkhūna nti ṭhapetvā navakataraṃ pārivāsikaṃ avasesānaṃ antamaso
mūlāyapaṭikassanārahādīnampi. Abhivādanapaccuṭṭhāna nti yaṃ te abhivādanādiṃ karonti, taṃ sādiyanti,
sampaṭicchanti; na paṭikkhipantīti attho. Tattha sāmīcikamma nti ṭhapetvā abhivādanādīni aññassa anucchavikassa
bījanavātadānādino ābhisamācārikassetaṃ adhivacanaṃ. Āsanābhihāra nti āsanassa abhiharaṇaṃ, āsanaṃ gahetvā
abhigamanaṃ paññāpanameva vā. Seyyābhihārepi eseva nayo. Pādodaka nti pādadhovanaudakaṃ. Pādapīṭha nti
dhotapādaṭṭhapanakaṃ. Pādakathalika nti adhotapādaṭṭhapanakaṃ pādaghaṃsanaṃ vā. Āpatti dukkaṭassāti
saddhivihārikānampi sādiyantassa dukkaṭameva, tasmā te vattabbā – ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, mayhaṃ vattaṃ
mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace saddhāpabbajitā kulaputtā ‘‘tumhe, bhante, tumhākaṃ
vinayakammaṃ karothā’’ti vatvā vattaṃ karonti, gāmappavesanampi āpucchantiyeva, vāritakālato paṭṭhāya anāpatti.
Mithu yathāvuḍḍha nti pārivāsikabhikkhūnaṃ aññamaññaṃ yo yo vuḍḍho tena tena navakatarassa sādituṃ.
Pañca yathāvuḍḍha nti pakatattehipi saddhiṃ vuḍḍhapaṭipāṭiyā eva. Tasmā pātimokkhe uddissamāne hatthapāse
nisīdituṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘pāḷiyā anisīditvā pāḷiṃ vihāya hatthapāsaṃ amuñcantena nisīditabba’’nti
vuttaṃ. Pārisuddhiuposathe karīyamāne saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā
pārisuddhiuposatho kātabbo. Pavāraṇāyapi saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pavāretabbaṃ.
Saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā bhājīyamānaṃ vassikasāṭikampi attano pattaṭṭhāne gahetuṃ vaṭṭati.
Oṇojana nti vissajjanaṃ vuccati. Sace hi pārivāsikassa dve tīṇi uddesabhattādīni pāpuṇanti, aññā cassa
puggalikabhattapaccāsā hoti, tāni paṭipāṭiyā gahetvā ‘‘bhante, heṭṭhā gāhetha, ajja mayhaṃ bhattapaccāsā atthi, sve
gaṇhissāmī’’ti vatvā vissajjetabbāni. Evaṃ tāni punadivasesu gaṇhituṃ labhati. Punadivase sabbapaṭhamaṃ etassa
dātabbanti kurundiyaṃ vuttaṃ. Yadi pana na gaṇhāti na vissajjeti, punadivase na labhati, idaṃ oṇojanaṃ nāma
pārivāsikasseva odissa anuññātaṃ. Kasmā? Tassa hi saṅghanavakaṭṭhāne nisinnassa bhattagge yāgukhajjakādīni
pāpuṇanti vā na vā, tasmā so ‘‘bhikkhāhārena mā kilamitthā’’ti idamassa saṅgahakaraṇatthāya odissa anuññātaṃ.
Bhatta nti āgatāgatehi vuḍḍhapaṭipāṭiyā gahetvā gantabbaṃ vihāre saṅghassa catussālabhattaṃ, etaṃ
yathāvuḍḍhaṃ labhati. Pāḷiyā pana gantuṃ vā ṭhātuṃ vā na labhati, tasmā pāḷito osakkitvā hatthapāse ṭhitena hatthaṃ
pasāretvā yathā seno nipatitvā gaṇhāti, evaṃ gaṇhitabbaṃ. Ārāmikasamaṇuddesehi āharāpetuṃ na labhati. Sace
sayameva āharanti, vaṭṭati. Rañño mahāpeḷabhattepi eseva nayo. Catussālabhatte pana sace oṇojanaṃ kattukāmo hoti,
attano atthāya ukkhitte piṇḍe ‘‘ajja me bhattaṃ atthi, sve gaṇhissāmī’’ti vattabbaṃ. Punadivase dve piṇḍe labhatīti
mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Uddesabhattādīnipi pāḷito osakkitvāva gahetabbāni. Yattha pana nisīdāpetvā parivisanti, tattha
sāmaṇerānaṃ jeṭṭhakena bhikkhūnaṃ saṅghanavakena hutvā nisīditabbaṃ.
76 . Idāni yā ayaṃ sammāvattanā vuttā, tattha na upasampādetabba nti upajjhāyena hutvā na upasampādetabbaṃ;
vattaṃ nikkhipitvā pana upasampādetuṃ vaṭṭati. Ācariyena hutvāpi kammavācā na sāvetabbā, aññasmiṃ asati vattaṃ
nikkhipitvā sāvetuṃ vaṭṭati. Na nissayo ti āgantukānaṃ nissayo na dātabbo. Yehipi pakatiyāva nissayo gahito, te
vattabbā – ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, asukattherassa nāma santike nissayaṃ gaṇhatha, mayhaṃ vattaṃ mā
karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace evaṃ vuttepi karontiyeva, vāritakālato paṭṭhāya karontesupi
anāpatti.
Na sāmaṇero ti añño sāmaṇero na gahetabbo. Upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇerāpi vattabbā – ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ
karomi, mayhaṃ vattaṃ mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace evaṃ vuttepi karontiyeva,
vāritakālato paṭṭhāya karontesupi anāpatti. Bhikkhunovādakasammuti nāma ādhipaccaṭṭhānabhūtāti paṭikkhittā, tasmā

bhikkhusa ṅghassa vattabba ṃ – ‘‘ bhante, aha ṃ vinayakamma ṃ karomi, bhikkhunov ādaka ṃ jānāth ā’’ ti, pa ṭibalassa
vā bhikkhussa bhāro kātabbo. Āgatā bhikkhuniyo ‘‘saṅghasantikaṃ gacchatha, saṅgho vo ovādadāyakaṃ jānissatī’’ti vā
‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, asukabhikkhussa nāma santikaṃ gacchatha, so vo ovādaṃ dassatī’’ti vā vattabbā.
Sā āpattīti sukkavissaṭṭhiyā parivāse dinne sukkavissaṭṭhi nāpajjitabbā. Aññā vā tādisikāti
kāyasaṃsaggādigarukāpatti. Tato vā pāpiṭṭhatarāti pārājikāpatti; sattasu hi āpattīsu dubbhāsitāpatti pāpiṭṭhā;
dukkaṭāpatti pāpiṭṭhatarā; dukkaṭāpatti pāpiṭṭhā, pāṭidesanīyāpatti pāpiṭṭhatarāti evaṃ
pācittiyathullaccayasaṅghādisesapārājikāpattīsu nayo netabbo. Tāsaṃ vatthūsupi dubbhāsitavatthu pāpiṭṭhaṃ,
dukkaṭavatthu pāpiṭṭhataranti purimanayeneva bhedo veditabbo. Paṇṇattivajjasikkhāpade pana vatthupi āpattipi
pāpiṭṭhā. Lokavajje ubhayampi pāpiṭṭhataraṃ.
Kamma nti parivāsakammavācā vuccati. Taṃ kammaṃ ‘‘akataṃ dukkaṭa’’ntiādīhi vā ‘‘kiṃ idaṃ kammaṃ nāma
kasikammaṃ gorakkhakamma’’ntiādīhi vā vacanehi na garahitabbaṃ. Kammikāti yehi bhikkhūhi kammaṃ kataṃ, te
vuccanti, te ‘‘bālā abyattā’’tiādīhi vacanehi na garahitabbā. Na savacanīyaṃ kātabba nti palibodhatthāya vā
pakkosanatthāya vā savacanīyaṃ na kātabbaṃ, palibodhatthāya hi karonto ‘‘ahaṃ āyasmantaṃ imasmiṃ vatthusmiṃ
savacanīyaṃ karomi, imamhā āvāsā ekapadampi mā pakkāmi, yāva na taṃ adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ hotī’’ti evaṃ
karoti. Pakkosanatthāya karonto ‘‘ahaṃ te savacanīyaṃ karomi, ehi mayā saddhiṃ vinayadharānaṃ sammukhībhāvaṃ
gacchāmā’’ti evaṃ karoti; tadubhayampi na kātabbaṃ.
Na anuvādo ti vihāre jeṭṭhakaṭṭhānaṃ na kātabbaṃ. Pātimokkhuddesakena vā dhammajjhesakena vā na
bhavitabbaṃ. Nāpi terasasu sammutīsu ekasammutivasenāpi issariyakammaṃ kātabbaṃ. Na okāso ti ‘‘karotu me
āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ pakatattassa okāso na kāretabbo, vatthunā vā āpattiyā vā na codetabbo,
‘‘ayaṃ pubbe te doso’’ti na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabba nti aññamaññaṃ yojetvā kalaho na kāretabbo.
Purato ti saṅghattherena hutvā purato na gantabbaṃ, dvādasahatthaṃ upacāraṃ muñcitvā ekakena gantabbaṃ.
Nis īdanepi eseva nayo. Āsanapariyanto ti bhattaggādīsu saṅghanavakāsanaṃ vuccati; svāssa dātabbo, tattha
nisīditabbaṃ. Seyyāpariyanto ti seyyānaṃ pariyanto, sabbalāmakaṃ mañcapīṭhaṃ. Ayañhi vassaggena attano
pattaṭṭhāne seyyaṃ gahetuṃ na labhati. Sabbabhikkhūhi vicinitvā gahitāvasesā maṅkulagūthabharitā
vettalatādivinaddhā lāmakaseyyā assa dātabbā. Vihārapariyanto ti yathā ca seyyā, evaṃ vasanaāvāsopi vassaggena
attano pattaṭṭhāne tassa na vaṭṭati. Sabbabhikkhūhi vicinitvā gahitāvasesā pana rajohatabhūmi jatukamūsikabharitā
paṇṇasālā assa dātabbā. Sace pakatattā sabbe rukkhamūlikā abbhokāsikā ca honti, channaṃ na upenti, sabbepi etehi
vissaṭṭhāvāsā nāma honti. Tesu yaṃ icchati, taṃ labhati. Vassūpanāyikadivase paccayaṃ ekapasse ṭhatvā vassaggena
gaṇhituṃ labhati. Senāsanaṃ na labhati, nibaddhavassāvāsikaṃ senāsanaṃ gaṇhitukāmena vattaṃ nikkhipitvā
gahetabbaṃ.
Tena ca so sāditabbo ti yaṃ assa āsanādipariyantaṃ bhikkhū denti, so eva sāditabbo. Puresamaṇena vā
pacchāsamaṇena vāti ñātipavāritaṭṭhāne ‘‘ettake bhikkhū gahetvā āgacchathā’’ti nimantitena ‘‘bhante, asukaṃ nāma
kulaṃ bhikkhū nimantesi, etha tattha gacchāmā’’ti evaṃ saṃvidhāya bhikkhū puresamaṇe vā pacchāsamaṇe vā katvā
na gantabbaṃ. ‘‘Bhante, asukasmiṃ nāma gāme manussā bhikkhūnaṃ āgamanaṃ icchanti, sādhu vatassa sace tesaṃ
saṅgahaṃ kareyyāthā’’ti evaṃ pana pariyāyena kathetuṃ vaṭṭati.
Na āraññikaṅga nti āgatāgatānaṃ ārocetuṃ harāyamānena āraññikadhutaṅgaṃ na samādātabbaṃ. Yenāpi pakatiyā
samādinnaṃ, tena dutiyaṃ bhikkhuṃ gahetvā araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ, na ca ekakena vatthabbaṃ. Tathā
bhattaggādīsu āsanapariyante nisajjāya harāyamānena piṇḍapātikadhutaṅgampi na samādātabbaṃ. Yo pana pakatiyāva
piṇḍapātiko tassa paṭisedho natthi.
Na ca tappaccayāti ‘‘nīhaṭabhatto hutvā vihāreyeva nisīditvā bhuñjanto rattiyo gaṇayissāmi, gacchato me
bhikkhuṃ disvā anārocentassa ratticchedo siyā’’ti iminā kāraṇena piṇḍapāto na nīharāpetabbo. Mā maṃ jāniṃsūti
‘‘mā maṃ ekabhikkhupi jānātū’’ti ca iminā ajjhāsayena vihāre sāmaṇerehi pacāpetvā bhuñjitumpi na labhati. Gāmaṃ
piṇḍāya pavisitabbameva. Gilānassa pana navakammaācariyupajjhāyakiccādipasutassa vā vihāreyeva acchituṃ vaṭṭati.
Sacepi gāme anekasatā bhikkhū vicaranti, na sakkā hoti ārocetuṃ, gāmakāvāsaṃ gantvā sabhāgaṭṭhāne vasituṃ vaṭṭati.
Āgantukenāti kañci vihāraṃ gatena tattha bhikkhūnaṃ ārocetabbaṃ. Sace sabbe ekaṭṭhāne ṭhite passati, ekaṭṭhāne
ṭhiteneva ārocetabbaṃ. Atha rukkhamūlādīsu visuṃ visuṃ ṭhitā honti, tattha tattha gantvā ārocetabbaṃ. Sañcicca
anārocentassa ratticchedo ca hoti, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Atha vicinanto ekacce na passati, ratticchedova hoti, na
vattabhedadukkaṭaṃ.
Āgantukass āti attano vasanavih āra ṃ ā gatass āpi ekassa v ā bah ūna ṃ vā vuttanayeneva ārocetabba ṃ .

Ratticchedavattabhed āpi cettha vuttanayeneva veditabb ā. Sace āgantuk ā muhutta ṃ vissamitv ā vā avissamitv ā eva
vā vihāramajjhena gacchanti, tesampi ārocetabbaṃ. Sace tassa ajānantasseva gacchanti, ayañca pana gatakāle jānāti,
gantvā ārocetabbaṃ. Sampāpuṇituṃ asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Yepi antovihāraṃ
appavisitvā upacārasīmaṃ okkamitvā gacchanti, ayañca nesaṃ chattasaddaṃ vā ukkāsitasaddaṃ vā khipitasaddaṃ vā
sutvāva āgantukabhāvaṃ jānāti, gantvā ārocetabbaṃ. Gatakāle jānantenapi anubandhitvā ārocetabbameva.
Sampāpuṇituṃ asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Yopi rattiṃyeva āgantvā rattiṃyeva gacchati,
sopissa ratticchedaṃ karoti, aññātattā pana vattabhedadukkaṭaṃ natthi. Sace ajānitvāva abbhānaṃ karoti, akatameva
hotīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Tasmā adhikā rattiyo gahetvā kātabbaṃ, ayaṃ apaṇṇakapaṭipadā.
Nadīādīsu nāvāya gacchantampi paratīre ṭhitampi ākāsena gacchantampi pabbatatalaaraññādīsu dūre ṭhitampi
bhikkhuṃ disvā sace ‘‘bhikkhū’’ti vavatthānaṃ atthi, nāvādīhi vā gantvā mahāsaddaṃ katvā vā vegena anubandhitvā vā
ārocetabbaṃ, anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. Sace vāyamantopi sampāpuṇituṃ vā sāvetuṃ vā na
sakkoti, ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Saṅghasenābhayatthero pana visayāvisayena katheti – ‘‘visaye kira
anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca hoti, avisaye pana ubhayampi natthī’’ti. Karavīkatissatthero
‘‘samaṇo ayanti vavatthānameva pamāṇaṃ, sacepi avisayo hoti, vattabhedadukkaṭameva natthi, ratticchedo pana
hotiyevā’’ti āha.
Uposathe ti ‘‘uposathaṃ sampāpuṇissāmā’’ti āgantukā bhikkhū āgacchanti, iddhiyā gacchantāpi uposathabhāvaṃ
ñatvā otaritvā uposathaṃ karonti, tasmā āgantukasodhanatthaṃ uposathadivase ārocetabbaṃ. Pavāraṇāyapi eseva nayo.
Gilāno ti gantuṃ asamattho. Dūtenāti ettha anupasampannaṃ pesetuṃ na vaṭṭati, bhikkhuṃ pesetvā ārocāpetabbaṃ.
Abhikkhuko āvāso ti suññavihāro; yattha ekopi bhikkhu natthi, tattha vāsatthāya na gantabbaṃ. Na hi tattha
vuttharattiyo gaṇanūpikā honti, pakatattena pana saddhiṃ vaṭṭati. Dasavidhantarāye pana sacepi rattiyo gaṇanūpikā na
honti, antarāyato parimuccanatthāya gantabbameva. Tena vuttaṃ – ‘‘aññatra antarāyā’’ti. Nānāsaṃvāsakehi saddhiṃ
vinayakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Tesaṃ anārocanepi ratticchedo natthi, abhikkhukāvāsasadisameva hoti. Tena vuttaṃ –
‘‘yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā’’ ti. Sesaṃ uposathakkhandhake vuttanayameva.
81 . Ekacchanne āvāse tiādīsu āvāso nāma vasanatthāya katasenāsanaṃ. Anāvāso nāma cetiyagharaṃ
bodhigharaṃ sammuñjaniaṭṭako dāruaṭṭako pānīyamāḷo vaccakuṭi dvārakoṭṭhakoti evamādi. Tatiyapadena
tadubhayampi gahitaṃ. Etesu yattha katthaci ekacchanne chadanato udakapatanaṭṭhānaparicchinne okāse ukkhittako
vasituṃ na labhati. ‘‘Pārivāsiko pana antoāvāseyeva na labhatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana
‘‘avisesena udakapātena vārita’’nti vuttaṃ. Kurundiyaṃ ‘‘etesu ettakesu pañcavaṇṇacchadanabaddhaṭṭhānesu
pārivāsikassa ca ukkhittakassa ca pakatattena saddhiṃ udakapātena vārita’’nti vuttaṃ. Tasmā nānūpacārepi ekacchanne
na vaṭṭati. Sace panettha tadahupasampannepi pakatatte paṭhamaṃ pavisitvā nipanne saṭṭhivassopi pārivāsiko pacchā
pavisitvā jānanto nipajjati, ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. Ajānantassa ratticchedova na vattabhedadukkaṭaṃ.
Sace pana tasmiṃ paṭhamaṃ nipanne pacchā pakatatto pavisitvā nipajjati, pārivāsiko ca jānāti, ratticchedo ceva
vattabhedadukkaṭañca. No ce jānāti, ratticchedova na vattabhedadukkaṭaṃ.
Vuṭṭhātabbaṃ nimantetabbo ti tadahupasampannampi disvā vuṭṭhātabbameva; vuṭṭhāya ca ‘‘ahaṃ iminā
sukhanisinno vuṭṭhāpito’’ti parammukhena na gantabbaṃ, ‘‘idaṃ ācariya-āsanaṃ, ettha nisīdathā’’ti evaṃ
nimantetabboyeva. Navakena pana ‘‘mahātheraṃ obaddhaṃ karomī’’ti pārivāsikattherassa santikaṃ na gantabbaṃ.
Ekāsane ti samānavassikāsane mañce vā pīṭhe vā. Na chamāyaṃ nisinne ti pakatatte bhūmiyaṃ nisinne itarena
antamaso tiṇasanthārepi uccatare vālikātalepi vā na nisīditabbaṃ, dvādasahatthaṃ pana upacāraṃ muñcitvā nisīdituṃ
vaṭṭati. Ekacaṅkame ti sahāyena viya saddhiṃ caṅkamanto ekasmiṃ caṅkame.
Chamāyaṃ caṅkamanta nti chamāyaṃ caṅkamante, ayameva vā pāṭho. Ayaṃ panettha attho – akataparicchedāya
bhūmiyā caṅkamante paricchedaṃ katvā vālikaṃ ākiritvā ālambanaṃ yojetvā katacaṅkame nīcepi na caṅkamitabbaṃ,
ko pana vādo iṭṭhakācayasampanne vedikāparikkhitteti! Sace pana pākāraparikkhitto hoti dvārakoṭṭhakayutto
pabbatantaravanantaragumbantaresu vā suppaṭicchanno, tādise caṅkame caṅkamituṃ vaṭṭati. Appaṭicchannepi upacāraṃ
muñcitvā vaṭṭati.
Vuḍḍhatarenāti ettha sace vuḍḍhatare pārivāsike paṭhamaṃ nipanne itaro jānanto pacchā nipajjati, ratticchedo
cassa hoti vattabhede ca dukkaṭaṃ. Vuḍḍhatarassa pana ratticchedova na vattabhedadukkaṭaṃ. Ajānitvā nipajjati,
dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Atha navakapārivāsike paṭhamaṃ nipanne vuḍḍhataro pacchā
nipajjati, navako ca jānāti, ratti cassa chijjati, vattabhede ca dukkaṭaṃ hoti. Vuḍḍhatarassa ratticchedova na vattabhedo.
No ce j ānāti, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Sace dvepi apacchāpurimaṃ nipajjanti, vuḍḍhatarassa
ratticchedova itarassa vattabhedopīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Dve pārivāsikā samavassā, eko paṭhamaṃ nipanno, eko
jānantova pacchā nipajjati, ratti ca chijjati, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Paṭhamaṃ nipannassa ratticchedova na vattabhedo.
Sace pacch ā nipajjantopi na j ānāti, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Sace dvepi apacch āpurima ṃ

nipajjanti, dvinnampi ratticchedoyeva, na vattabhedo. Sace hi dve p āriv āsik ā ekato vaseyyu ṃ , te aññamaññassa
ajjhācāraṃ ñatvā agāravā vā vippaṭisārino vā hutvā pāpiṭṭhataraṃ vā āpattiṃ āpajjeyyuṃ vibbhameyyuṃ vā, tasmā
nesaṃ sahaseyyā sabbappakārena paṭikkhittā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanārahādayo cettha
pārivāsikānaṃ pakatattaṭṭhāne ṭhitāti veditabbā.
Pārivāsikacatuttho ce, bhikkhave, parivāsa nti ettha pārivāsikaṃ catutthaṃ katvā aññassa parivāsadānādīni
kātuṃ na vaṭṭati. Etesvevāyaṃ gaṇapūrako na hoti, sesasaṅghakammesu hoti. Gaṇe pana appahonte vattaṃ
nikkhipāpetvā gaṇapūrako kātabboti.
83 . Imaṃ pana vattakathaṃ sutvā vinayadharaupālittherassa rahogatassa evaṃ parivitakko udapādi – ‘‘bhagavatā
bahu pārivāsikavattaṃ paññattaṃ, katihi nu kho ettha kāraṇehi ratticchedo hotī’’ti! So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā
tamatthaṃ pucchi. Bhagavā cassa byākāsi. Tena vuttaṃ –‘‘atha kho āyasmā upāli…pe… ratticchedā’’ti. Tattha
sahavāso ti yvāyaṃ pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchannetiādinā nayena vutto ekato vāso. Vippavāso ti
ekakasseva vāso. Anārocanāti āgantukādīnaṃ anārocanā. Etesu tīsu ekekena kāraṇena ratticchedo hoti.
84 . Na sakkontīti saṅghassa mahantatāya tattha tattha gantvā sabbesaṃ ārocetuṃ asakkontā sodhetuṃ na sakkonti.
Parivāsaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmīti imesu dvīsu padesu ekenāpi nikkhittova hoti parivāso; dvīhi
sunikkhittoyeva. Samādānepi eseva nayo. Evaṃ vattaṃ samādiyitvā parivutthaparivāsassa mānattaṃ gaṇhato puna
vattasamādānakiccaṃ natthi, samādinnavattoyeva hesa tasmāssa chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ, ciṇṇamānatto
abbhetabbo. Evaṃ anāpattiko hutvā suddhante patiṭṭhito tisso sikkhā pūretvā dukkhassantaṃ karissatīti.
Pārivāsikavattakathā niṭṭhitā.
Mūlāyapaṭikassanārahavattakathā
86 . Mūlāyapaṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti pakatattāna nti ṭhapetvā navakataraṃ mūlāyapaṭikassanārahaṃ
avasesānaṃ antamaso pārivāsikādīnampi. Imesañhi
pārivāsikamūlāyapaṭikassanārahamānattārahamānattācārikabbhānārahānaṃ pañcannaṃ ṭhapetvā attano attano
navakataraṃ, sesā sabbe pakatattā eva. Kasmā? Mithu yathāvuḍḍhaṃ abhivādanādīnaṃ anuññātattā. Tena vuttaṃ –
‘‘avasesānaṃ antamaso pārivāsikādīnampī’’ti. Mūlāyapaṭikassanārahādilakkhaṇaṃ pana nesaṃ parato āvibhavissati.
Sesamettha ito paresu ca mānattārahādivattesu pārivāsikavatte vuttanayeneva veditabbaṃ.
87 . Mūlāyapaṭikassanārahacatuttho ce tiādīsupi yatheva pārivāsiko; evaṃ etepi etesu vinayakammesu
gaṇapūrakā na honti, sesasaṅghakammesu honti.
Mūlāyapaṭikassanārahavattakathā niṭṭhitā.
Mānattacārikavattakathā
90 . Mānattacārikassa vattesu ‘‘devasikaṃ ārocetabba’’nti viseso.
92 . Ratticchedesu ūne gaṇeti ettha gaṇoti cattāro vā atirekā vā; tasmā sacepi tīhi bhikkhūhi saddhiṃ vasati,
ratticchedo hotiyeva. Mānattanikkhepasamādānesu vuttasadisova vinicchayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Mānattacārikavattakathā niṭṭhitā.
Pārivāsikakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Samuccayakkhandhakaṃ
Sukkavissaṭṭhikathā
97 . Samuccayakkhandhake –chārattaṃ mānatta nti ettha catubbidhaṃ mānattaṃ – appaṭicchannamānattaṃ,
paṭicchannamānattaṃ, pakkhamānattaṃ, samodhānamānattanti. Tattha appaṭicchannamānattaṃnāma – yaṃ
appaṭicchannāya āpattiyā parivāsaṃ adatvā kevalaṃ āpattiṃ āpannabhāveneva mānattārahassa mānattaṃ diyyati.
Paṭicchannamānattaṃnāma – yaṃ paṭicchannāya āpattiyā parivutthaparivāsassa diyyati. Pakkhamānattaṃnāma –
ya ṃ pa ṭicchann āya v ā appa ṭicchann āya v ā ā pattiy ā addham āsa ṃ bhikkhun īna ṃ diyyati. Samodh ānam ānatta ṃnāma –

ya ṃ odh āya ekato katv ā diyyati. Tesu ida ṃ ‘‘ appa ṭicchann āya ch āratta ṃ m ānatta ’’ nti vacanato
‘‘appaṭicchannamānatta’’nti veditabbaṃ. Taṃ dentena sace ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti, idha vuttanayena dātabbaṃ.
Sace dve vā tisso vā tatuttariṃ vā āpanno, yatheva ‘‘ekaṃ āpatti’’nti vuttaṃ; evaṃ ‘‘dve āpattiyo, tisso āpattiyo’’ti
vattabbaṃ. Tatuttari pana sacepi sataṃ vā sahassaṃ vā hoti, ‘‘sambahulā’’ti vattabbaṃ. Nānāvatthukāyopi ekato katvā
dātabbā, tāsaṃ dānavidhiṃ parivāsadāne kathayissāma.
Evaṃ āpattivasena kammavācaṃ katvā dinne mānatte ‘‘evametaṃ dhārayāmī’’ti kammavācāpariyosāne
māḷakasīmāyameva ‘‘mānattaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti vuttanayena vattaṃ samādātabbaṃ. Vattaṃ
samādiyitvā tattheva saṅghassa ārocetabbaṃ, ārocentena ca evaṃ ārocetabbaṃ –
‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ appaṭicchannaṃ, sohaṃ saṅghaṃ
ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho
ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā appaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. Sohaṃ mānattaṃ
carāmi, vedayāmahaṃ, bhante ‘vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’ti.
Imañca pana atthaṃ gahetvā yāya kāyaci bhāsāya ārocetuṃ vaṭṭatiyeva. Ārocetvā sace nikkhipitukāmo,
vuttanayeneva saṅghamajjhe nikkhipitabbaṃ. Māḷakato bhikkhūsu nikkhantesu ekassapi santike nikkhipituṃ vaṭṭati.
Māḷakato nikkhamitvā satiṃ paṭilabhantena sahagacchantassa santike nikkhipitabbaṃ. Sace sopi pakkanto, aññassa
yassa māḷake nārocitaṃ, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Ārocentena pana avasāne ‘‘vedayatīti maṃ āyasmā dhāretū’’ti
vattabbaṃ. Dvinnaṃ ārocentena ‘‘āyasmantā dhārentū’’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘‘āyasmanto dhārentū’’ti vattabbaṃ.
Nikkhittak ālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati.
Sace appabhikkhuko vihāro hoti, sabhāgā bhikkhū vasanti, vattaṃ anikkhipitvā antovihāreyeva rattiyo gaṇetabbā.
Atha na sakkā sodhetuṃ, vuttanayeneva vattaṃ nikkhipitvā paccūsasamaye catūhi pañcahi vā bhikkhūhi saddhiṃ
parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato
okkamma gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhāne nisīditabbaṃ. Antoaruṇeyeva vuttanayena vattaṃ samādiyitvā
ārocetabbaṃ. Sace añño koci bhikkhu kenacideva karaṇīyena taṃ ṭhānaṃ āgacchati, sace esa taṃ passati, saddaṃ vāssa
suṇāti, ārocetabbaṃ. Anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedo ca.
Atha dvādasahatthaṃ upacāraṃ okkamitvā ajānantasseva gacchati, ratticchedo hoti eva, vattabhedo pana natthi.
Ārocitakālato paṭṭhāya ca ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā sesehi sati karaṇīye gantumpi vaṭṭati. Aruṇe uṭṭhite tassa bhikkhussa
santike vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace sopi kenaci kammena purearuṇeyeva gacchati, aññaṃ vihārato nikkhantaṃ vā
āgantukaṃ vā yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Ayañca yasmā gaṇassa ārocetvā
bhikkhūnañca atthibhāvaṃ sallakkhetvāva vasi, tenassa ūne gaṇe caraṇadoso vā vippavāso vā na hoti. Sace na kañci
passati, vihāraṃ gantvā attanā saddhiṃ gatabhikkhūsu ekassa santike nikkhipitabbanti mahāsumatthero āha.
Mahāpadumatthero pana ‘‘yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ; ayaṃ nikkhittavattassa parihāro’’ti
āha.
Evaṃ chārattaṃ mānattaṃ akhaṇḍaṃ caritvā yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo.
Abbhentehi ca paṭhamaṃ abbhānāraho kātabbo. Ayañhi nikkhittavattattā pakatattaṭṭhāne ṭhito, pakatattassa ca
abbhānaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tasmā vattaṃ samādāpetabbo. Vatte samādinne abbhānāraho hoti. Tenāpi vattaṃ
samādiyitvā ārocetvā abbhānaṃ yācitabbaṃ. Anikkhittavattassa puna vattasamādānakiccaṃ natthi. So hi
chārattātikkameneva abbhānāraho hoti, tasmā so abbhetabbo. Tatra yvāyaṃ ‘‘evañca pana, bhikkhave, abbhetabbo’’ti
pāḷiyaṃyeva abbhānavidhi vutto, ayañca ekāpattivasena vutto. Sace pana dve tisso sambahulā vā ekavatthukā vā
nānāvatthukā vā āpattiyo honti, tāsaṃ vasena kammavācā kātabbā. Evaṃ appaṭicchannamānattaṃ dātabbaṃ.
Paṭicchannamānattaṃ pana yasmā paṭicchannāya āpattiyā parivutthaparivāsassa dātabbaṃ hoti, tasmā naṃ
parivāsakathāyaṃyeva kathayissāma.
Parivāsakathā
102 . ‘‘Tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā
ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ detū’’tiādinā nayena pāḷiyaṃ anekehi ākārehi parivāso ca mānattañca vuttaṃ.
Tassa yasmā āgatāgataṭṭhāne vinicchayo vuccamāno pāḷi viya ativitthāraṃ āpajjati, na ca sakkā hoti sukhena
pariggahetuṃ, tasmā naṃ samodhānetvā idheva dassayissāma.
Ayañhi idha adhippeto parivāso nāma – paṭicchannaparivāso, suddhantaparivāso, samodhānaparivāsoti tividho
hoti. Tattha paṭicchannaparivāso tāva yathāpaṭicchannāya āpattiyā dātabbo. Kassaci hi ekāhapaṭicchannā āpatti hoti
yathā ayaṃ udāyittherassa, kassaci dvīhādipaṭicchannā yathā parato āgatā udāyittherasseva, kassaci ekā āpatti hoti yathā
aya ṃ , kassaci dve tisso tatuttari v ā yath ā parato āgat ā, tasm ā pa ṭicchannapariv āsa ṃ dentena pa ṭhama ṃ tāva

pa ṭicchannabh āvo j ānitabbo.
Ayañhi āpatti nāma dasahākārehi paṭicchannā hoti. Tatthāyaṃ mātikā – āpatti ca hoti āpattisaññī ca, pakatatto ca
hoti pakatattasaññī ca, anantarāyiko ca hoti anantarāyikasaññī ca, pahu ca hoti pahusaññī ca, chādetukāmo ca hoti
chādeti cāti.
Tattha āpatti ca hoti āpattisaññī cāti yaṃ āpanno, sā āpattiyeva hoti. Sopi ca tattha āpattisaññīyeva. Iti jānanto
chādeti, channāva hoti. Atha panāyaṃ tattha anāpattisaññī, acchannā hoti, anāpatti pana āpattisaññāyapi
anāpattisaññāyapi chādentenāpi acchāditāva hoti. Lahukaṃ vā garukāti garukaṃ vā lahukāti chādeti, alajjipakkhe
tiṭṭhati, āpatti pana acchannā hoti. Garukaṃ lahukāti maññamāno deseti, neva desitā hoti, na channā. Garukaṃ garukāti
ñatvā chādeti, channā hoti. Garukalahukabhāvaṃ na jānāti, āpattiṃ chādemīti chādeti, channāva hoti.
Pakatatto ti tividhaṃ ukkhepanīyakammaṃ akato – so ce pakatattasaññī hutvā chādeti, channā hoti. Atha
‘‘mayhaṃ saṅghena kammaṃ kata’’nti apakatattasaññī hutvā chādeti, acchannā hoti. Apakatattena pakatattasaññinā vā
apakatattasaññinā vā chāditāpi acchannāva hoti. Vuttampi cetaṃ –
‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ,
Chādeti anādariyaṃ paṭicca;
Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ,
Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481);
Ayañhi pañho ukkhittakena kathito.
Anantarāyiko ti yassa dasasu antarāyesu ekopi natthi, so ce anantarāyikasaññī hutvā chādeti, channā hoti. Sacepi
so bhīrukajātikatāya andhakāre amanussacaṇḍamigabhayena antarāyikasaññī hutvā chādeti, acchannāva hoti. Yassa hi
pabbatavihāre vasantassa kandaraṃ vā nadiṃ vā atikkamitvā ārocetabbaṃ hoti, antarāmagge ca
caṇḍavāḷaamanussādibhayaṃ atthi, magge ajagarā nipajjanti, nadī pūrā hoti, ekasmiṃ pana satiyeva antarāye
antarāyikasaññī hutvā chādeti, acchannāva hoti. Antarāyikassa pana antarāyikasaññāya vā anantarāyikasaññāya vā
chādayato acchannāva hoti.
Pahūti yo sakkoti bhikkhuno santikaṃ gantuñceva ārocetuñca; so ce pahusaññī hutvā chādeti, channā hoti. Sacassa
mukhe appamattako gaṇḍo vā hoti, hanukavāto vā vijjhati, danto vā rujjati, bhikkhā vā mandā laddhā hoti, tāvatakena
pana neva vattuṃ na sakkoti na gantuṃ; apica kho na sakkomīti saññī hoti, ayaṃ pahu hutvā appahusaññī nāma. Iminā
chāditāpi acchāditā. Appahunā pana vattuṃ vā gantuṃ vā asamatthena pahusaññinā vā appahusaññinā vā chāditā hotu,
acchāditāva.
Chādetukāmo ca hoti chādeti cāti idaṃ uttānatthameva. Sace pana chādessāmīti dhuranikkhepaṃ katvā
purebhatte vā pacchābhatte vā paṭhamayāmādīsu vā lajjidhammaṃ okkamitvā antoaruṇeyeva āroceti, ayaṃ
chādetukāmo na chādeti nāma.
Yassa pana abhikkhuke ṭhāne vasantassa āpattiṃ āpajjitvā sabhāgassa bhikkhuno āgamanaṃ āgamentassa
sabhāgasantikaṃ vā gacchantassa addhamāsopi māsopi atikkamati, ayaṃ na chādetukāmo chādeti nāma, ayampi
acchannāva hoti.
Yo pana āpannamattova aggiṃ akkantapuriso viya sahasā apakkamitvā sabhāgaṭṭhānaṃ gantvā āvi karoti, ayaṃ na
chādetukāmova na chādeti nāma. Sace pana sabhāgaṃ disvāpi ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā’’ti lajjāya nāroceti,
channāva hoti āpatti. Upajjhāyādibhāvo hi idha appamāṇaṃ averisabhāgamattameva pamāṇaṃ, tasmā averisabhāgassa
santike ārocetabbā.
Yo pana visabhāgo hoti sutvā pakāsetukāmo, evarūpassa upajjhāyassāpi santike na ārocetabbā. Tattha purebhattaṃ
vā āpattiṃ āpanno hotu pacchābhattaṃ vā, divā vā rattiṃ vā yāva aruṇaṃ na uggacchati tāva ārocetabbaṃ. Uddhaste
aruṇe paṭicchannā hoti, paṭicchādanapaccayā ca dukkaṭaṃ āpajjati. Sabhāgasaṅghādisesaṃ āpannassa pana santike āvi
kātuṃ na vaṭṭati. Sace āvi karoti, āpatti āvikatā hoti, dukkaṭā pana na muccati, tasmā suddhassa santike āvikātabbā.
Āvikaronto ca ‘‘tuyhaṃ santike ekaṃ āpattiṃ āvikaromī’’ti vā ‘‘ācikkhāmī’’ti vā ‘‘ārocemī’’ti vā ‘‘mama ekaṃ āpattiṃ
āpannabhāvaṃ jānāhī’’ti vā vadatu, ‘‘ekaṃ garukāpattiṃ āvikaromī’’tiādinā vā nayena vadatu, sabbehipi ākārehi
appaṭicchannāva hotīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Sace pana lahukāpattiṃ āvikaromītiādinā nayena vadati, paṭicchannā hoti,
vatthuṃ āroceti, āpattiṃ āroceti, ubhayaṃ āroceti, tividhenāpi ārocitāva hoti. Iti imāni dasa kāraṇāni upalakkhetvā
paṭicchannaparivāsaṃ dentena paṭhamameva paṭicchannabhāvo jānitabbo.

Tato pa ṭicchannadivase ca āpattiyo ca sallakkhetv ā sace ek āhapa ṭicchann ā hoti – ‘‘ aha ṃ , bhante, eka ṃ ā patti ṃ
āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchanna’’nti evaṃ yācāpetvā idha vuttanayeneva kammavācaṃ vatvā
parivāso dātabbo. Atha dvīhatīhādipaṭicchannā hoti, dvīhapaṭicchannaṃ tīhapaṭicchannaṃ catūhapaṭicchannaṃ
pañcāhapaṭicchannaṃ chāhapaṭicchannaṃ sattāhapaṭicchannaṃ aṭṭhāhapaṭicchannaṃ navāhapaṭicchannaṃ
dasāhapaṭicchannaṃ ekādasāhapaṭicchannaṃ dvādasāhapaacchannaṃ terasāhapaṭicchannaṃ cuddasāhapaṭicchannanti
evaṃ yāva cuddasa divasāni divasavasena yojanā kātabbā. Pañcadasa divasāni paṭicchannāya pakkhapaṭicchannanti
vatvā yojanā kātabbā. Tato yāva ekūnatiṃsatimo divaso, tāva atirekapakkhapaṭicchannanti.
Tato māsapaṭicchannaṃ atirekamāsapaṭicchannaṃ dvemāsapaṭicchannaṃ atirekadvemāsapaṭicchannaṃ
temāsapaṭicchannaṃ atirekatemāsapaṭicchannaṃ catumāsapaṭicchannaṃ atirekacatumāsapaṭicchannaṃ
pañcamāsapaṭicchannaṃ atirekapañcamāsapaṭicchannaṃ chamāsapaṭicchannaṃ atirekachamāsapaṭicchannaṃ
sattamāsapaṭicchannaṃ atirekasattamāsapaṭicchannaṃ aṭṭhamāsapaṭicchannaṃ atirekaaṭṭhamāsapaṭicchannaṃ
navamāsapaṭicchannaṃ atirekanavamāsapaṭicchannaṃ dasamāsapaṭicchannaṃ atirekadasamāsapaṭicchannaṃ
ekādasamāsapaṭicchannaṃ atirekaekādasamāsapaṭicchannanti evaṃ yojanā kātabbā. Saṃvacchare paripuṇṇe
ekasaṃvaccharapaṭicchannanti. Tato paraṃ atirekaekasaṃvacchara… dvesaṃvacchara… atirekadvesaṃvacchara…
tisaṃvacchara… atiraketisaṃvacchara… catusaṃvacchara… atirekacatusaṃvacchara… pañcasaṃvacchara…
atirekapañcasaṃvaccharapaṭicchannanti evaṃ yāva saṭṭhisaṃvacchara… atirekasaṭṭhisaṃvaccharapaṭicchannanti vā tato
vā bhiyyopi vatvā yojanā kātabbā.
Sace pana dve tisso tatuttari vā āpattiyo honti, yathā idha ekaṃ āpattinti vuttaṃ; evaṃ dve āpattiyo tisso āpattiyoti
vattabbaṃ. Tato paraṃ pana sataṃ vā hotu sahassaṃ vā, sambahulāti vattuṃ vaṭṭati. Nānāvatthukāsupi ‘‘ahaṃ, bhante,
sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ – ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ, ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ, ekaṃ duṭṭhullavācaṃ, ekaṃ
attakāmaṃ, ekaṃ sañcarittaṃ, ekāhapaṭicchannāyo’’ti evaṃ gaṇanavasena vā ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā
āpattiyo āpajjiṃ nānāvatthukāyo ekāhapaṭicchannāyo’’ti evaṃ vatthukittanavasena vā, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā
saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhapaṭicchannāyo’’ti evaṃ nāmamattavasena vā yojanā kātabbā.
Tattha nāmaṃ duvidhaṃ – sajātisādhāraṇañca sabbasādhāraṇañca. Tattha saṅghādisesoti sajātisādhāraṇaṃ, āpattīti
sabbasādhāraṇaṃ; tasmā ‘‘sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhapaṭicchannāyo’’ti evaṃ sabbasādhāraṇanāmavasenapi
vattuṃ vaṭṭati. Idañhi sabbampi parivāsādikaṃ vinayakammaṃ vatthuvasena gottavasena nāmavasena āpattivasena ca
kātuṃ vaṭṭatiyeva.
Tattha ‘‘sukkavissaṭṭhī’’ti vatthu ceva gottañca. ‘‘Saṅghādiseso’’ti nāmañceva āpatti ca. ‘‘Kāyasaṃsaggo’’ti vatthu
ceva gottañca. ‘‘Saṅghādiseso’’ti nāmañceva āpatti ca, tattha ‘‘sukkavissaṭṭhiṃ kāyasaṃsagga’’ntiādinā vacanenāpi
‘‘nānāvatthukāyo’’ti vacanenāpi vatthu ceva gottañca gahitaṃ hoti. ‘‘Saṅghādiseso’’ti vacanenāpi ‘‘āpattiyo’’ti
vacanenāpi nāmañceva āpatti ca gahitā hoti. Idha pana ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ ‘‘sukkavissaṭṭhi’’nti
nāmampi vatthugottānipi gahitāneva. Yathā ca idha ‘‘ayaṃ udāyi bhikkhū’’ti vuttaṃ; evaṃ yo yo āpanno hoti, tassa
tassa nāmaṃ gahetvā ‘‘ayaṃ itthannāmo bhikkhū’’ti kammavācā kātabbā.
Kammavācāpariyosāne ca tena bhikkhunā māḷakasīmāyameva ‘‘parivāsaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti
vuttanayeneva vattaṃ samādātabbaṃ. Samādiyitvā tattheva saṅghassa ārocetabbaṃ, ārocentena ca evaṃ ārocetabbaṃ –
‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, sohaṃ saṅghaṃ
ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho
ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasāmi –
‘vedayāmahaṃ, bhante, vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’ti.
Imañca panatthaṃ gahetvā yāya kāyaci bhāsāya ārocetuṃ vaṭṭatiyeva. Ārocetvā sace nikkhipitukāmo,
vuttanayeneva saṅghamajjhe nikkhipitabbaṃ. Māḷakato bhikkhūsu nikkhantesu ekassāpi santike nikkhipituṃ vaṭṭati.
Māḷakato nikkhamitvā satiṃ paṭilabhantena sahagacchantassa santike nikkhipitabbaṃ. Sace sopi pakkanto, aññassa
yassa māḷake nārocitaṃ, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Ārocentena ca avasāne ‘‘vedayatīti maṃ āyasmā dhāretū’’ti
vattabbaṃ. Dvinnaṃ ārocentena ‘‘āyasmantā dhārentū’’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘‘āyasmanto dhārentū’’ti vattabbaṃ.
Nikkhittak ālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati.
Sace appabhikkhuko vihāro hoti, sabhāgā bhikkhū vasanti, vattaṃ anikkhipitvā vihāreyeva rattipariggaho kātabbo.
Atha na sakkā sodhetuṃ, vuttanayeneva vattaṃ nikkhipitvā paccūsasamaye ekena bhikkhunā saddhiṃ
mānattavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva upacārasīmaṃ atikkamitvā mahāmaggā okkamma paṭicchanne ṭhāne nisīditvā
antoaruṇeyeva vuttanayeneva vattaṃ samādiyitvā tassa bhikkhuno parivāso ārocetabbo. Ārocentena sace navakataro
hoti, ‘‘āvuso’’ti vattabbaṃ. Sace vuḍḍhataro, ‘‘bhante’’ti vattabbaṃ. Sace añño koci bhikkhu kenacideva karaṇīyena
taṃ ṭhānaṃ āgacchati, sace esa taṃ passati, saddaṃ vāssa suṇāti, ārocetabbaṃ; anārocentassa ratticchedo ceva

vattabhedo ca. Atha dv ādasahattha ṃ upac āra ṃ okkamitv ā aj ānantasseva gacchati, ratticchedoyeva hoti, vattabhedo
pana natthi.
Uggate aruṇe vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace so bhikkhu kenacideva karaṇīyena pakkanto hoti, yaṃ aññaṃ
sabbapaṭhamaṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Sace pana kañci na passati, vihāraṃ gantvā attanā saddhiṃ
gatabhikkhussa santike nikkhipitabbanti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa
ārocetvā nikkhipitabbaṃ, ayaṃ nikkhittavattassa parihāro’’ti āha.
Evaṃ yattakāni divasāni āpatti paṭicchannā hoti, tattakāni tato adhikatarāni vā kukkuccavinodanatthāya parivasitvā
saṅghaṃ upasaṅkamitvā vattaṃ samādiyitvā mānattaṃ yācitabbaṃ. Ayañhi vatte samādinne eva mānattāraho hoti
nikkhittavattena parivutthattā. Anikkhittavattassa pana puna samādānakiccaṃ natthi, so hi
paṭicchannadivasātikkameneva mānattāraho hoti, tasmā tassa mānattaṃ dātabbameva. Idaṃ paṭicchannamānattaṃ
nāma. Taṃ dentena sace ekāpatti hoti, pāḷiyaṃ vuttanayeneva dātabbaṃ. Atha dve vā tisso vā ‘‘sohaṃ
parivutthaparivāso saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ ekāhapaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ
yācāmī’’ti parivāse vuttanayeneva āpattiyo ca divase ca sallakkhetvā yojanā kātabbā.
Appaṭicchannāpattiṃ paṭicchannāpattiyā samodhānetvāpi dātuṃ vaṭṭati. Kathaṃ? Paṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ
vasitvā –
‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, sohaṃ saṅghaṃ
ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho
ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ
parivutthaparivāso. Ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ appaṭicchannaṃ.
Sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ sañcetanikānaṃ sukkavissaṭṭhīnaṃ paṭicchannāya ca appaṭicchannāya
ca chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti.
Athassa tadanurūpaṃ kammavācaṃ katvā mānattaṃ dātabbaṃ. Sace paṭicchannā dve, appaṭicchannā ekā
‘‘paṭicchannānañca appaṭicchannāya cā’’ti vattabbaṃ. Atha paṭicchannā ekā, appaṭicchannā dve, ‘‘paṭicchannāya ca
appaṭicchannānañcā’’ti vattabbaṃ. Sace paṭicchannāpi dve, appaṭicchannāpi dve, ‘‘paṭicchannānañca
appaṭicchannānañcā’’ti vattabbaṃ. Sabbattha anurūpaṃ kammavācaṃ katvā mānattaṃ dātabbaṃ. Ciṇṇamānattassa ca
tadanurūpameva kammavācaṃ katvā abbhānaṃ kātabbaṃ. Idha pana ekāpattivasena vuttaṃ. Iti yaṃ paṭicchannāya
āpattiyā parivāsāvasāne mānattaṃ diyyati, idaṃ paṭicchannamānattaṃ nāma. Evamettha ekeneva yojanāmukhena
paṭicchannaparivāso ca paṭicchannamānattañca vuttanti veditabbaṃ. Pakkhamānattaṃ samodhānamānattañca
avasesaparivāsakathāvasāne kathayissāma.
Suddhantaparivāso samodhānaparivāsoti hi dve parivāsā avasesā. Tattha ‘‘suddhantaparivāso’’nāma parato
adhammikamānattacārāvasāne ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno
hoti, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānātī’’ti imasmiṃ vatthusmiṃ anuññātaparivāso. So duvidho –
cūḷasuddhanto, mahāsuddhantoti. Duvidhopi cesa rattiparicchedaṃ sakalaṃ vā ekaccaṃ vā ajānantassa ca assarantassa
ca tattha vematikassa ca dātabbo. Āpattipariyantaṃ pana ettakā ahaṃ āpattiyo āpannoti jānātu vā mā vā, akāraṇametaṃ.
Tattha yo upasampadato paṭṭhāya anulomakkamena vā ārocitadivasato paṭṭhāya paṭilomakkamena vā ‘‘asukañca
asukañca divasaṃ vā pakkhaṃ vā māsaṃ vā saṃvaccharaṃ vā tava suddhabhāvaṃ jānāsī’’ti pucchiyamāno ‘‘āma,
bhante, jānāmi, ettakaṃ nāma kālaṃ ahaṃ suddho’’ti vadati, tassa dinno suddhantaparivāso ‘‘cūḷasuddhanto’’ti
vuccati.
Taṃ gahetvā parivasantena yattakaṃ kālaṃ attano suddhiṃ jānāti, tattakaṃ apanetvā avasesaṃ māsaṃ vā
dvemāsaṃ vā parivasitabbaṃ. Sace māsamattaṃ asuddhomhīti sallakkhetvā aggahesi parivasanto ca puna aññaṃ
māsaṃ sarati, tampi māsaṃ parivasitabbameva. Puna parivāsadānakiccaṃ natthi. Atha dvemāsaṃ asuddhomhīti
sallakkhetvā aggahesi, parivasanto ca māsamattamevāhaṃ asuddhomhīti sanniṭṭhānaṃ karoti, māsameva
parivasitabbaṃ. Puna parivāsadānakiccaṃ natthi. Ayañhi suddhantaparivāso nāma uddhampi ārohati, heṭṭhāpi orohati,
idamassa lakkhaṇaṃ. Aññasmiṃ pana āpattivuṭṭhāne idaṃ lakkhaṇaṃ – yo appaṭicchannaṃ āpattiṃ paṭicchannāti
vinayakammaṃ karoti, tassa āpatti vuṭṭhāti. Yo paṭicchannaṃ appaṭicchannāti vinayakammaṃ karoti, tassa na vuṭṭhāti.
Acirapaṭicchannaṃ cirapaṭicchannāti karontassāpi vuṭṭhāti. Cirapaṭicchannaṃ acirapaṭicchannāti karontassa na vuṭṭhāti.
Ekaṃ āpattiṃ āpajjitvā sambahulāti karontassāpi vuṭṭhāti, ekaṃ vinā sambahulānaṃ abhāvato. Sambahulā pana
āpajjitvā ekaṃ āpajjinti karontassa na vuṭṭhāti.
Yo pana yathāvuttena anulomapaṭilomanayena pucchiyamānopi rattipariyantaṃ na jānāti neva sarati vematiko vā
hoti, tassa dinno suddhantapariv āso ‘‘mah āsuddhanto ’’ti vuccati. Ta ṃ gahetv ā gahitadivasato pa ṭṭ hāya y āva

upasampadadivaso, tāva rattiyo ga ṇetv ā parivasitabba ṃ. Aya ṃ uddha ṃ nārohati, he ṭṭhā pana orohati. Tasm ā sace
parivasanto rattiparicchede sanniṭṭhānaṃ karoti, māso vā saṃvaccharo vā mayhaṃ āpannassāti māsaṃ vā
saṃvaccharaṃ vā parivasitabbaṃ. Parivāsayācanadānalakkhaṇaṃ panettha parato pāḷiyaṃ āgatanayeneva veditabbaṃ.
Kammavācāpariyosāne vattasamādānamānattaabbhānāni vuttanayāneva. Ayaṃ suddhantaparivāso nāma.
‘‘Samodhānaparivāso’’ nāma tividho hoti –odhānasamodhāno, agghasamodhāno, missakasamodhānoti. Tattha
‘‘odhānasamodhāno’’ nāma –antarāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa parivutthadivase odhunitvā makkhetvā purimāya
āpattiyā mūladivasaparicchede pacchā āpannaṃ āpattiṃ samodahitvā dātabbaparivāso vuccati. So parato ‘‘tena hi
bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ detū’’ti ito paṭṭhāya vitthārato pāḷiyaṃyeva āgato.
Ayaṃ panettha vinicchayo –yo paṭicchannāya āpattiyā parivāsaṃ gahetvā parivasanto vā mānattāraho vā
mānattaṃ caranto vā abbhānāraho vā aññaṃ āpattiṃ āpajjitvā purimāya āpattiyā samā vā ūnatarā vā rattiyo paṭicchādeti,
tassa mūlāyapaṭikassanena te parivutthadivase ca mānattaciṇṇadivase ca sabbe odhunitvā adivase katvā pacchā
āpannāpattiṃ mūlāpattiyaṃ samodhāya parivāso dātabbo. Tena sace mūlāpatti pakkhapaṭicchannā, antarāpatti
ūnakapakkhapaṭicchannā, puna pakkhameva parivāso parivasitabbo. Athāpi antarāpatti pakkhapaṭicchannāva
pakkhameva parivasitabbaṃ. Etenupāyena yāva saṭṭhivassapaṭicchannā mūlāpatti, tāva vinicchayo veditabbo.
Saṭṭhivassāni parivasitvā mānattāraho hutvāpi hi ekadivasaṃ antarāpattiṃ paṭicchādetvā punapi saṭṭhivassāni
parivāsāraho hoti.
Sace pana antarāpatti mūlāpattito atirekapaṭicchannā hoti, tattha ‘‘kiṃ kātabba’’nti vutte mahāsumatthero āha –
‘‘atekiccho ayaṃ puggalo, atekiccho nāma āvikārāpetvā vissajjetabbo’’ti. Mahāpadumatthero panāha – ‘‘kasmā
atekiccho nāma, nanu ayaṃ samuccayakkhandhako nāma buddhānaṃ ṭhitakālasadiso, āpatti nāma paṭicchannā vā hotu
appaṭicchannā vā samakaūnataraatirekapaṭicchannā vā vinayadharassa kammavācaṃ yojetuṃ samatthabhāvoyevettha
pamāṇaṃ, tasmā yā atirekapaṭicchannā hoti, taṃ mūlāpattiṃ katvā tattha itaraṃ samodhāya parivāso dātabbo’’ti. Ayaṃ
‘‘odhānasamodhāno’’ nāma.
‘‘Agghasamodhāno’’ nāma sambahulāsu āpattīsu yā ekā vā dve vā tisso vā sambahulā vā āpattiyo
sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhāya tāsaṃ rattiparicchedavasena avasesānaṃ ūnatarapaṭicchannānaṃ
āpattīnaṃ parivāso diyyati. Ayaṃ vuccati agghasamodhāno. Sopi parato ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu
sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti, ekā āpatti ekāhapaṭicchannā ekā āpatti dvīhapaṭicchannā’’tiādinā nayena
pāḷiyaṃ āgatoyeva.
Yassa pana sataṃ āpattiyo dasāhapaṭicchannā, aparampi sataṃ āpattiyo dasāhapaṭicchannāti evaṃ dasakkhattuṃ
katvā āpattisahassaṃ divasasatapaṭicchannaṃ hoti, tena kiṃ kātabbanti? Sabbaṃ samodahitvā dasa divase
parivasitabbaṃ. Evaṃ ekeneva dasāhena divasasatampi parivasitameva hoti. Vuttampi cetaṃ –
‘‘Dasasataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvāna;
Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko’’ti. (pari. 477);
Ayaṃ agghasamodhāno nāma.
‘‘Missakasamodhāno’’ nāma –yo nānāvatthukā āpattiyo ekato katvā diyyati. Tatrāyaṃ nayo –
‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ, ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ,
ekaṃ duṭṭhullavācaṃ, ekaṃ attakāmaṃ, ekaṃ sañcarittaṃ, ekaṃ kuṭikāraṃ, ekaṃ vihārakāraṃ, ekaṃ
duṭṭhadosaṃ, ekaṃ aññabhāgiyaṃ, ekaṃ saṅghabhedaṃ, ekaṃ bhedānuvattakaṃ, ekaṃ dubbacaṃ, ekaṃ
kuladūsakaṃ, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācāmī’’ti –
Tikkhattuṃ yācāpetvā tadanurūpāya kammavācāya parivāso dātabbo.
Ettha ca saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ nānāvatthukāyotipi saṅghādisesā āpattiyo āpajjintipi evaṃ pubbe
vuttanayena vatthuvasenapi gottavasenapi nāmavasenapi āpattivasenapi yojetvā kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭatiyevāti ayaṃ
missakasamodhāno. Sabbaparivāsakammavācāvasāne pana nikkhittānikkhittavattādikathā purimanayeneva veditabbāti.
Parivāsakathā niṭṭhitā.
Id āni ya ṃ vutta ṃ ‘‘pakkham ānattañca samodh ānam ānattañca avasesapariv āsakath āvas āne kathayiss āmā’’ti,

tassokāso sampatto, tasmā vuccati –‘‘ pakkham ānatta ’’ nti bhikkhuniyā dātabbamānattaṃ. Taṃ pana
paṭicchannāyapi appaṭicchannāyapi āpattiyā aḍḍhamāsameva dātabbaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘garudhammaṃ ajjhāpannāya
bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabba’’nti (cūḷava. 403). Taṃ pana bhikkhunīhi attano sīmaṃ sodhetvā
vihārasīmāya vā vihārasīmaṃ sodhetuṃ asakkontīhi khaṇḍasīmāya vā sabbantimena paricchedena catuvaggagaṇaṃ
sannipātāpetvā dātabbaṃ. Sace ekā āpatti hoti ekissā vasena, sace dve vā tisso vā sambahulā vā ekavatthukā vā
nānāvatthukā vā tāsaṃ tāsaṃ vasena vatthugottanāmaāpattīsu yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ ādāya yojanā kātabbā.
Tatridaṃ ekāpattivasena mukhamattadassanaṃ, tāya āpannāya bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghaṃ upasaṅkamitvā
ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhunīnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā
evamassa vacanīyo – ‘‘ahaṃ, ayye, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ gāmantaraṃ, sāhaṃ, ayye, ekissā āpattiyā gāmantarāya
pakkhamānattaṃ yācāmī’’ti.
Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –
‘‘Suṇātu me ayye saṅgho, ayaṃ itthannāmā bhikkhunī ekaṃ āpattiṃ āpajji gāmantaraṃ, sā saṅghaṃ ekissā
āpattiyā gāmantarāya pakkhamānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmāya bhikkhuniyā
ekissā āpattiyā gāmantarāya pakkhamānattaṃ dadeyya, esā ñatti.
‘‘Suṇātu me ayye saṅgho, ayaṃ…pe… dutiyampi… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me ayye
saṅgho…pe… deti… dinnaṃ saṅghena itthannāmāya bhikkhuniyā ekissā āpattiyā gāmantarāya
pakkhamānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī; evametaṃ dhārayāmī’’ti.
Kammavācāpariyosāne vattaṃ samādiyitvā bhikkhumānattakathāya vuttanayeneva saṅghassa ārocetvā
nikkhittavattaṃ vasitukāmāya tattheva saṅghamajjhe vā pakkantāsu bhikkhunīsu ekabhikkhuniyā vā dutiyikāya vā
santike vuttanayeneva nikkhipitabbaṃ. Aññissā pana āgantukāya santike ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Nikkhittakālato
paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati. Puna samādiyitvā aruṇaṃ uṭṭhāpentiyā pana bhikkhunīnaṃyeva santike vasituṃ na
labhati. ‘‘Ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabba’’nti hi vuttaṃ. Tasmā assā ācariyupajjhāyāhi vihāraṃ gantvā
saṅgāhakapakkhe ṭhito eko mahāthero vā dhammakathiko vā bhikkhu vattabbo – ‘‘ekissā bhikkhuniyā vinayakammaṃ
kattabbamatthi, tatra no ayyā, cattāro bhikkhū pesethā’’ti. Saṅgahaṃ akātuṃ na labbhati, pesessāmīti vattabbaṃ. Catūhi
pakatattabhikkhunīhi mānattacāriniṃ bhikkhuniṃ gahetvā antoaruṇeyeva nikkhamitvā gāmūpacārato dve leḍḍupāte
atikkamitvā maggā okkamma gumbavatiādīhi paṭicchannaṭṭhāne nisīditabbaṃ. Vihārūpacāratopi dve leḍḍupātā
atikkamitabbā catūhi pakatattabhikkhūhipi tattha gantabbaṃ. Gantvā pana bhikkhunīhi saddhiṃ na ekaṭṭhāne
nisīditabbaṃ, paṭikkamitvā avidūraṭṭhāne nisīditabbaṃ. Kurundimahāpaccarīsu pana ‘‘bhikkhunīhipi byattaṃ ekaṃ vā
dve vā upāsikāyo bhikkhūhipi ekaṃ vā dve vā upāsake attarakkhaṇatthāya gahetvā gantabba’’nti vuttaṃ.
Kurundiyaṃyeva ca bhikkhunupassayassa ca vihārassa ca upacāraṃ muñcituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, gāmassāti na vuttaṃ.
Evaṃ nisinnesu pana bhikkhūsu ca bhikkhunīsu ca tāya bhikkhuniyā ‘‘mānattaṃ samādiyāmi, vattaṃ
samādiyāmī’’ti vattaṃ samādiyitvā bhikkhunīsaṅghassa tāva evaṃ ārocetabbaṃ –
‘‘Ahaṃ, ayye, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ gāmantaraṃ, sāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā gāmantarāya
pakkhamānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho ekissā āpattiyā gāmantarāya pakkhamānattaṃ adāsi, sāhaṃ
pakkhamānattaṃ carāmi, ‘vedayāmahaṃ, ayye, vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’ti.
Tato bhikkhusaṅghassa santikaṃ gantvā evaṃ ārocetabbaṃ – ‘‘ahaṃ, ayyā, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ …pe…
vedayāmahaṃ, ayyā, vedayatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti. Idhāpi yāya kāyaci bhāsāya ārocetuṃ vaṭṭati.
Ārocetvā ca bhikkhunisaṅghasseva santike nisīditabbaṃ, ārocitakālato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ gantuṃ vaṭṭati. Sace
sāsaṅkaṃ hoti, bhikkhuniyo tattheva ṭhānaṃ paccāsīsanti, ṭhātabbaṃ. Sace añño bhikkhu vā bhikkhunī vā taṃ ṭhānaṃ
eti, passantiyā ārocetabbaṃ. No ce āroceti, ratticchedo ceva vattabhedadukkaṭañca. Sace ajānantiyā eva upacāraṃ
okkamitvā gacchati, ratticchedova hoti, na vattabhedadukkaṭaṃ. Sace bhikkhuniyo upajjhāyādīnaṃ vattakaraṇatthaṃ
pageva gantukāmā honti, rattivippavāsagaṇaohīyanagāmantarāpattirakkhaṇatthaṃ ekaṃ bhikkhuniṃ ṭhapetvā
gantabbaṃ. Tāya aruṇe uṭṭhite tassā santike vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Etenupāyena akhaṇḍā pañcadasa rattiyo mānattaṃ
caritabbaṃ.
Anikkhittavattāya pana pārivāsikakkhandhake vuttanayeneva sammā vattitabbaṃ. Ayaṃ pana viseso –
‘‘āgantukassa ārocetabba’’nti ettha yattakā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā taṃ gāmaṃ bhikkhū vā bhikkhuniyo vā
āgacchanti, sabbesaṃ ārocetabbaṃ. Anārocentiyā ratticchedo ca vattabhedadukkaṭañca. Sacepi rattiṃ koci bhikkhu taṃ
gāmūpacāraṃ okkamitvā gacchati, ratticchedo hotiyeva, ajānanapaccayā pana vattabhedato muccati. Kurundiādīsu pana
anikkhittavattabhikkh ūna ṃ vuttanayeneva kathetabbanti vutta ṃ. Ta ṃ pāriv āsikavattādīna ṃ upac āras īmāya

paricchinnattā yuttatara ṃ dissati. Uposathe ārocetabba ṃ, pav āra ṇā ya ārocetabba ṃ, catunna ṃ bhikkh ūnañca
bhikkhunīnañca devasikaṃ ārocetabbaṃ. Sace bhikkhūnaṃ tasmiṃ gāme bhikkhācāro sampajjati, tattheva gantabbaṃ.
No ce sampajjati, aññatra caritv āpi tatra āgantvā attānaṃ dassetvā gantabbaṃ. Bahigāme vā saṅketaṭṭhānaṃ kātabbaṃ –
‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne amhe passissasī’’ti. Tāya saṅketaṭṭhānaṃ gantvā ārocetabbaṃ. Saṅketaṭṭhāne adisvā vihāraṃ
gantvā ārocetabbaṃ. Vihāre sabbabhikkhūnaṃ ārocetabbaṃ. Sace sabbesaṃ sakkā na hoti ārocetuṃ,
bahiupacārasīmāya ṭhatvā bhikkhuniyo pesetabbā. Tāhi ānītānaṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ ārocetabbaṃ. Sace vihāro dūro
hoti sāsaṅko, upāsake ca upāsikāyo ca gahetvā gantabbaṃ. Sace pana ayaṃ ekā vasati, rattivippavāsaṃ āpajjati,
tasmāssā ekā pakatattā bhikkhunī sammannitvā dātabbā ekacchanne vasanatthāya.
Evaṃ akhaṇḍaṃ mānattaṃ caritvā vīsatigaṇe bhikkhunisaṅghe vuttanayeneva abbhānaṃ kātabbaṃ. Sace
mānattaṃ caramānā antarāpattiṃ āpajjati, mūlāya paṭikassitvā tassā āpattiyā mānattaṃ dātabbanti kurundiyaṃ vuttaṃ.
Idaṃ ‘‘pakkhamānattaṃ’’ nāma.
‘‘Samodhānamānattaṃ’’ pana tividhaṃ hoti –odhānasamodhānaṃ, agghasamodhānaṃ, missakasamodhānanti.
Tattha yadetaṃ parato udāyittherassa pañcāhapaṭicchannāya āpattiyā parivāsaṃ parivasantassa parivāse ca
mānattārahaṭṭhāne ca antarāpattiṃ āpajjitvā mūlāyapaṭikassitassa ‘‘tena hi, bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno
tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ detū’’ti mānattaṃ anuññātaṃ, idaṃ ‘‘odhānasamodhānaṃ’’ nāma. Idañhi
punappunaṃ mūlāyapaṭikassanena parivutthadivase odhunitvā purimāpattīhi saddhiṃ samodhāya dinnaṃ, tasmā
odhānasamodhānanti vuccati. Kurundiyaṃ pana ‘‘samodhānaparivāsaṃ vutthassa dātabbaṃ mānattaṃ
samodhānamānatta’’nti vuttaṃ. Tampi tena pariyāyena yujjati.
Agghasamodhānaṃpana missakasamodhānañca agghasamodhānamissakasamodhānaparivāsāvasāne
dātabbamānattameva vuccati, taṃ parivāsakammavācānusārena yojetvā dātabbaṃ. Ettāvatā yaṃ vuttaṃ ‘‘tena hi,
bhikkhave, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya
ekāhaparivāsaṃ detūtiādinā nayena pāḷiyaṃ anekehi ākārehi parivāso ca mānattañca vuttaṃ, tassa yasmā
āgatāgataṭhāne vinicchayo vuccamāno pāḷi viya ativitthāraṃ āpajjati, na ca sakkā hoti sukhena pariggahetuṃ, tasmā
naṃ samodhānetvā idheva dassessāmā’’ti, tadidaṃ atthato sampāditaṃ hoti.
Paṭicchannaparivāsakathā
102 . Idāni yā tāva ayaṃ paṭicchannāya ekissā āpattiyā vasena pāḷi vuttā, sā uttānatthāva.
108 . Tato paraṃ dvīhatīhacatūhapañcāhapaṭicchannānaṃ vasena pāḷiṃ vatvā pañcāhapaṭicchannāya parivāsato
paṭṭhāya antarāpatti dassitā. Yasmā pana taṃ āpattiṃ āpanno mūlāyapaṭikassanāraho nāma hoti, tasmāssa tattha
mūlāyapaṭikassanaṃ anuññātaṃ. Sace pana nikkhittavatto āpajjati, mūlāyapaṭikassanāraho na hoti. Kasmā? Yasmā na
so parivasanto āpanno, pakatattaṭṭhāne ṭhito āpanno, tasmā tassā āpattiyā visuṃ mānattaṃ caritabbaṃ. Sace paṭicchannā
hoti parivāsopi vasitabbo. Yañcetaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ vuttaṃ, tasmimpi kate parivutthadivasā makkhitā honti. Iti
parivāse antarāpattiṃ dassetvā puna mānattārahassa antarāpattiṃ dassetvā mūlāyapaṭikassanaṃ vuttaṃ, tasmimpi kate
parivutthadivasā makkhitāva honti. Tato parivutthaparivāsassa tāsaṃ tissannampi āpattīnaṃ samodhānamānattaṃ
dassitaṃ. Tato mānattacārikassa antarāpattiṃ dassetvā mūlāyapaṭikassanaṃ vuttaṃ. Tasmiṃ pana paṭikassane kate
mānattaciṇṇadivasāpi parivutthadivasāpi makkhitāva honti. Tato abbhānārahassa antarāpattiṃ dassetvā
mūlāyapaṭikassanaṃ vuttaṃ. Tasmimpi kate sabbe te makkhitāva honti. Tato paraṃ sabbā antarāpattiyo yojetvā
abbhānakammaṃ dassitaṃ. Evaṃ paṭicchannavāre ekāhapaṭicchannādivasena pañca, antarāpattivasena catassoti nava
kammavācā dassitā honti.
Paṭicchannaparivāsakathā niṭṭhitā.
Samodhānaparivāsakathā
125 . Tato paraṃ pakkhapaṭicchannāya āpattiyā antoparivāsato paṭṭhāya pañcāhapaṭicchannāya antarāpattiyā vasena
samodhānaparivāso ca, samodhānamānattañca dassitaṃ. Ettha ca mānattacārikamānattārahakālepi āpannāya āpattiyā
mūlāyapaṭikassane kate mānattaciṇṇadivasāpi parivāsaparivutthadivasāpi sabbe makkhitāva honti. Kasmā? Yasmā
paṭicchannā antarāpatti. Teneva vuttaṃ – ‘‘mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ datvā chārattaṃ
mānattaṃ detū’’ti. Tato paraṃ sabbā antarāpattiyo yojetvā abbhānakammaṃ dassetvā sukkavissaṭṭhivatthu niṭṭhāpitaṃ.
Samodhānaparivāsakathā niṭṭhitā.
Sukkavissaṭṭhikathā ca niṭṭhitā.

Agghasamodh ānapariv āsakath ā
134 . Tato ekāpattimūlakañca āpattivaḍḍhanakañcāti dve naye dassetvā agghasamodhānaparivāso dassito.
Tato sañcicca anārocitāpattivatthuṃ dassetvā sañcicca ajānanaassaraṇavematikabhāvehi anārocitāya āpattiyā
pacchā lajjidhamme vā ñāṇasaraṇanibbematikabhāvesu vā uppannesu yaṃ kātabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘idha pana
bhikkhave’’tiādinā nayena pāḷi ṭhapitā. Tato ajānanaassaraṇavematikapaṭicchannānaṃ appaṭicchannabhāvaṃ dassetuṃ
tatheva pāḷi ṭhapitā.
Agghasamodhānaparivāsakathā niṭṭhitā.
Dvemāsaparivāsakathā
138 . Tato dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsayācanavatthuṃ dassetvā asañcicca
ajānanaassaraṇavematikabhāvehi anārocite itarasmiṃ māse pacchā lajjidhammādīsu uppannesu yaṃ kātabbaṃ, taṃ
dassetuṃ ajānanaassaraṇavematikapaṭicchannassa ca āpannabhāvaṃ dassetuṃ purimanayeneva pāḷi ṭhapitā.
Dvemāsaparivāsakathā niṭṭhitā.
Suddhantaparivāsādikathā
156 . Tato ‘‘āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānātī’’tiādinā nayena suddhantaparivāso dassito.
160 . Tato paraṃ pārivāsikaṃ ādiṃ katvā vibbhamitvā punaupasampannādīsu paṭipattidassanatthaṃ pāḷi ṭhapitā.
165 . Tattha ‘‘antarā sambahulā āpattiyo āpajjati parimāṇā appaṭicchannāyo’’ tiādīsu āpattiparicchedavasena
parimāṇāyo ceva appaṭicchannāyo cāti attho.
166 . Pacchimasmiṃ āpattikkhandhe ti ekova so āpattikkhandho, pacchā chāditattā pana ‘‘pacchimasmiṃ
āpattikkhandhe’’ti vuttaṃ. Purimasmi nti etthāpi eseva nayo.
180 . Vavatthitā sambhinnāti sabhāgavisabhāgānamevetaṃ pariyāyavacanaṃ.
Suddhantaparivāsādikathā niṭṭhitā.
Dvebhikkhuvāraekādasakādikathā
181 . Tato paraṃ yo paṭicchādeti, tasmiṃ paṭipattidassanatthaṃ ‘‘dve bhikkhū’’ tiādi vuttaṃ. Tattha missaka nti
thullaccayādīhi missakaṃ. Suddhaka nti saṅghādisesaṃ vinā lahukāpattikkhandhameva.
184 . Tato paraṃ avisuddhavisuddhabhāvadassanatthaṃ ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhu sambahulā
saṅghādisesā’’ tiādi vuttaṃ. Tattha byañjanato vā adhippāyato vā anuttānaṃ nāma kiñci natthi, tasmā tañca ito pubbe
avuttañca sabbaṃ pāḷianusāreneva veditabbanti.
Dvebhikkhuvāraekādasakādikathā niṭṭhitā.
Samuccayakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.
4. Samathakkhandhakaṃ
Sammukhāvinayakathā
186-187 . Samathakkhandhake – ‘‘adhammavādī puggalo’’tiādīni cha mātikāpadāni nikkhipitvā ‘‘adhammavādī
puggalo dhammavādiṃ puggalaṃ saññāpetī’’tiādinā nayena vitthāro vutto. Tattha saññāpetīti kāraṇapatirūpakāni vatvā
paritosetvā jānāpeti. Nijjhāpetīti yathā so taṃ atthaṃ nijjhāyati, oloketi; evaṃ karoti. Pekkhati anupekkhatīti yathā so
taṃ atthaṃ pekkhati ceva punappunañca pekkhati; evaṃ karoti. Dasseti anudassetīti tesaññeva pariyāyavacanāni.
Adhammena v ūpasammat īti yasm ā so adhammameva ‘‘aya ṃ dhammo ’’tiādin ā nayena mohetv ā dasseti, tasm ā

adhammena v ūpasammati n āma.
188 . Dhammena vūpasammatīti yasmā dhammavādī dhammameva ‘‘ayaṃ dhammo’’tiādinā nayena amohetvā
dasseti, tasmā dhammena vūpasammati nāma.
Sammukhāvinayakathā niṭṭhitā.
Sativinayakathā
195 . Pañcimāni bhikkhave dhammikāni sativinayassa dānānīti ettha suddhassa anāpattikassa dānaṃ ekaṃ,
anuvaditassa dānaṃ ekaṃ, yācitassa dānaṃ ekaṃ, saṅghena dānaṃ ekaṃ, dhammena samaggadānaṃ ekanti evaṃ
pañca. Etāni pana ekekaaṅgavasena na labbhanti, tasmā desanāmattamevetaṃ, pañcaṅgasamannāgataṃ pana
sativinayadānaṃ dhammikanti ayamettha attho. Tattha ca anuvadantīti codenti. Sesaṃ uttānameva. Ayaṃ pana
sativinayo khīṇāsavasseva dātabbo na aññassa, antamaso anāgāminopi. So ca kho aññena codiyamānasseva, na
acodiyamānassa. Dinne ca pana tasmiṃ codakassa kathā na ruhati. Codentopi ‘‘ayaṃ khīṇāsavo sativinayaladdho, ko
tuyhaṃ kathaṃ gahessatī’’ti apasādetabbataṃ āpajjati.
Sativinayakathā niṭṭhitā.
Amūḷhavinayakathā
196 . Bhāsitaparikkanta nti vācāya bhāsitaṃ kāyena parikkantaṃ; parikkamitvā katanti attho. Saratāyasmā
evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti ettha saratu āyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā; āyasmā evarūpiyā āpattiyāti ayamattho.
Āpajjitvāti vā pāṭho, tassattho –paṭhamaṃ āpajjitvā pacchā taṃ āpattiṃ saratu āyasmāti.
Amūḷhavinayakathā niṭṭhitā.
Yebhuyyasikākathā
202 . Yebhuyyasikāya vūpasametu nti ettha yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, esā yebhuyyasikā nāma.
204 . Adhammikasalākaggāhesu oramattaka nti parittaṃ appamattakaṃ bhaṇḍanamattameva. Na ca gatigata nti
dve tayo āvāse na gataṃ, tattha tattheva vā dvattikkhattuṃ avinicchitaṃ. Na ca saritasārita nti dvattikkhattuṃ tehi
bhikkhūhi sayaṃ saritaṃ vā aññehi sāritaṃ vā na hoti. Jānātīti salākaṃ gāhento jānāti ‘‘adhammavādī bahutarā’’ti.
Appeva nāmāti iminā nīhārena salākāya gāhiyamānāya ‘‘api nāma adhammavādino bahutarā assū’’ti ayamassa
ajjhāsayo hoti. Aparesupi dvīsu eseva nayo.
Adhammena gaṇhantīti adhammavādino ‘‘evaṃ mayaṃ bahū bhavissāmā’’ti dve dve salākāyo gaṇhanti. Vaggā
gaṇhantīti dve dhammavādino ekaṃ dhammavādisalākaṃ gaṇhanti ‘‘evaṃ dhammavādino na bahū bhavissantī’’ti
maññamānā. Na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhantīti dhammavādino hutvā ‘‘balavapakkhaṃ bhajissāmā’’ti
adhammavādisalākaṃ gaṇhanti. Dhammikasalākaggāhesu ayamevattho parivattetvā veditabbo. Evaṃ salākaṃ gāhetvā
sace bahutarā dhammavādino honti; yathā te vadanti, evaṃ taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ, evaṃ yebhuyyasikāya
vūpasantaṃ hoti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana paratopi āgamissati.
Yebhuyyasikākathā niṭṭhitā.
Tassapāpiyasikākathā
207 . Asucīti asucīhi kāyavacīkammehi samannāgato. Alajjīti sañcicca āpajjanādinā alajjilakkhaṇena samannāgato.
Sānuvādo ti saupavādo. Iti imesañca tiṇṇaṃ aṅgānaṃ vasena tīṇi karaṇāni, saṅghena karaṇaṃ, dhammena samaggena
karaṇanti imāni ca dveti pañca tassapāpiyasikākammassa karaṇāni nāma honti. Sesamettha tajjanīyādīsu vuttanayameva.
Ayaṃ panettha vacanattho –idañhi yo pāpussannatāya pāpiyo puggalo, tassa kattabbato ‘‘tassapāpiyasikākamma’’nti
vuccati.
Tassapāpiyasikākathā niṭṭhitā.
Ti ṇavatth ārak ādikath ā

212 . Kakkha ḷatt āya v āḷ att āyāti kakkhaḷabhāvāya ceva vāḷabhāvāya ca. Bhed āyāti saṅghabhedāya. Sabbeheva
ekajjha nti kassaci chandaṃ anāharitvā gilānepi tattheva ānetvā ekato sannipatitabbaṃ. Tiṇavatthārakena
vūpasameyyāti ettha idaṃ kammaṃ tiṇavatthārakasadisattā ‘‘tiṇavatthārako’’ti vuttaṃ. Yathā hi gūthaṃ vā muttaṃ vā
ghaṭṭiyamānaṃ duggandhatāya bādhati, tiṇehi avattharitvā suppaṭicchāditassa panassa so gandho na bādhati; evameva
yaṃ adhikaraṇaṃ mūlānumūlaṃ gantvā vūpasamiyamānaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvattati, taṃ iminā
kammena vūpasantaṃ gūthaṃ viya tiṇavatthārakena paṭicchannaṃ suvūpasantaṃ hotīti idaṃ kammaṃ
tiṇavatthārakasadisattā ‘‘tiṇavatthārako’’ti vuttaṃ.
213 . Thullavajja nti pārājikañceva saṅghādisesañca. Gihipaṭisaṃyutta nti gihīnaṃ hīnena
khuṃsanavambhanadhammikapaṭissavesu āpannaṃ āpattiṃ.
214 . Evañca pana bhikkhave te bhikkhū tāhi āpattīhi vuṭṭhitā hontīti evaṃ tiṇavatthārakakammavācāya katāya
kammavācāpariyosāne yattakā tattha sannipatitā antamaso suttāpi samāpannāpi aññavihitāpi sabbe te bhikkhū yāva
upasampadamaṇḍalato paṭṭhāya thullavajjañca gihipaṭisaṃyuttañca ṭhapetvā avasesā āpattiyo āpannā, sabbāhi tāhi
āpattīhi vuṭṭhitā honti. Ye pana ‘‘na metaṃ khamatī’’ti aññamaññaṃ diṭṭhāvikammaṃ karonti, tehi vā saddhiṃ āpattiṃ
āpajjitvāpi tattha anāgatā, āgantvā vā chandaṃ datvā pariveṇādīsu nisinnā, te āpattīhi na vuṭṭhahanti. Tena vuttaṃ –
‘‘ṭhapetvā diṭṭhāvikammaṃ ṭhapetvā ye na tattha hontī’’ti.
Tiṇavatthārakādikathā niṭṭhitā.
Adhikaraṇakathā
215 . Bhikkhunīnaṃ anupakhajjāti bhikkhunīnaṃ anto pavisitvā. Vivādādhikaraṇādīnaṃ vacanattho
duṭṭhadosavaṇṇanāyaṃ vuttoyeva. Vipaccatāya vohāro ti cittadukkhatthaṃ vohāro; pharusavacananti attho. Yo tattha
anuvādo ti yo tesu anuvadantesu upavādo. Anuvadanāti ākāranidassanametaṃ; upavadanāti attho. Anullapanā
anubhaṇanāti ubhayaṃ anuvadanavevacanamattameva. Anusampavaṅkatāti punappunaṃ kāyacittavācāhi tattheva
sampavaṅkatā; anuvadanabhāvoti attho. Abbhussahanatāti ‘‘kasmā evaṃ na upavadissāmi, upavadissāmiyevā’’ti
ussāhaṃ katvā anuvadanā. Anubalappadāna nti purimavacanassa kāraṇaṃ dassetvā pacchimavacanena balappadānaṃ.
Kiccayatā karaṇīyatāti ettha kiccameva kiccayaṃ, kiccayassa bhāvo kiccayatā, karaṇīyassa bhāvo karaṇīyatā;
ubhayampetaṃ saṅghakammasseva adhivacanaṃ. Apalokanakamma ntiādi pana tasseva pabhedavacanaṃ. Tattha
apalokanakammaṃnāma sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa
anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbakammaṃ. Ñattikammaṃnāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā
ekāya ñattiyā kattabbakammaṃ. Ñattidutiyakammaṃnāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya
ñattiyā ekāya ca anussāvanāyāti evaṃ ñattidutiyāya anussāvanāya kattabbakammaṃ. Ñatticatutthakammaṃnāma
vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā tīhi ca anussāvanāhīti evaṃ ñatticatutthāhi tīhi
anussāvanāhi kattabbakammaṃ.
Tattha apalokanakammaṃ apaloketvāva kātabbaṃ, ñattikammādivasena na kātabbaṃ. Ñattikammampi ekaṃ
ñattiṃ ṭhapetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ. Ñattidutiyakammaṃ pana apaloketvā kattabbampi
atthi, akattabbampi atthi. Tattha sīmāsammuti sīmāsamūhananaṃ kathinadānaṃ kathinubbhāro kuṭivatthudesanā
vihāravatthudesanāti imāni cha kammāni garukāni, apaloketvā kātuṃ na vaṭṭanti. Ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāva
kātabbāni. Avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhakamatakacīvaradānādisammutiyo cāti evarūpāni lahukakammāni
apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭanti. Ñattikammañatticatutthakammavasena pana na kātabbameva. Ñatticatutthakammaṃ
ñattiñca tisso ca kammavācāyo sāvetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbanti ayamettha saṅkhepo.
Vitthārato pana imāni cattāri kammāni ‘‘katihākārehi vipajjantī’’tiādinā nayena parivārāvasāne kammavagge
etesaṃ vinicchayo āgatoyeva. Yaṃ pana tattha anuttānaṃ, taṃ kammavaggeyeva vaṇṇayissāma. Evañhi sati na aṭṭhāne
vaṇṇanā bhavissati, ādito paṭṭhāya ca tassa tassa kammassa viññātattā suviññeyyo bhavissati.
216 . Vivādādhikaraṇassa kiṃ mūla ntiādīni pāḷivaseneva veditabbāni.
220 . ‘‘Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusala’’ ntiādīsu yena vivadanti, so cittuppādo vivādo, samathehi ca
adhikaraṇīyatāya adhikaraṇanti evamādinā nayena attho daṭṭhabbo.
222 . Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala nti ettha sandhāya
bhāsitavasena attho veditabbo. Yasmiñhi pathavikhaṇanādike āpattādhikaraṇe kusalacittaṃ aṅgaṃ hoti, tasmiṃ sati na
sakk ā vattu ṃ ‘‘ natthi āpatt ādhikara ṇaṃ kusala ’’ nti, tasm ā nayida ṃ aṅgappahonakacitta ṃ sandh āya vutta ṃ . Ida ṃ pana

sandh āya vutta ṃ . Ya ṃ tāva āpatt ādhikara ṇaṃ lokavajja ṃ , ta ṃ ekantato akusalameva, tattha ‘‘ siy ā akusala ’’ nti
vikappo natthi. Yaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, taṃ yasmā sañcicca ‘‘imaṃ āpattiṃ vītikkamāmī’’ti vītikkamantasseva
akusalaṃ hoti, asañcicca pana kiñci ajānantassa sahaseyyādivasena āpajjato abyākataṃ hoti, tasmā tattha
sañciccāsañciccavasena imaṃ vikappabhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ, siyā
abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti.
Sace pana ‘‘yaṃ kusalacitto āpajjati, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vadeyya, acittakānaṃ pana
eḷakalomapadasodhammādisamuṭṭhānānampi kusalacittaṃ āpajjeyya, na ca tattha vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā
aṅgaṃ. Kāyavacīviññattivasena pana calitappavattānaṃ kāyavācānaṃ aññatarameva aṅgaṃ, tañca
rūpakkhandhapariyāpannattā abyākatanti.
Yaṃ jānanto tiādimhi pana ayamattho – yaṃ cittaṃ āpattiyā aṅgaṃ hoti, tena vatthuṃ jānanto ‘‘idaṃ
vītikkamāmī’’ti ca vītikkamākārena saddhiṃ jānanto sañjānanto vītikkamacetanāvasena cetetvā pakappetvā
upakkamavasena maddanto abhivitaritvā nirāsaṅkacittaṃ pesetvā yaṃ āpattādhikaraṇaṃ vītikkamaṃ āpajjati, tassa
evaṃ vītikkamato yo vītikkamo, idaṃ vuccati ‘‘āpattādhikaraṇaṃ akusala’’nti.
Abyākatavārepi yaṃ cittaṃ āpattiyā aṅgaṃ hoti, tassa abhāvena ajānanto vītikkamākārena ca saddhiṃ ajānanto
asañjānanto āpattiaṅgabhūtāya vītikkamacetanāya abhāvena acetetvā sañcicca maddanassa abhāvena anabhivitaritvā
nirāsaṅkacittaṃ apesetvā yaṃ āpattādhikaraṇaṃ vītikkamaṃ āpajjati, tassa evaṃ vītikkamato yo vītikkamo, idaṃ
vuccati ‘‘āpattādhikaraṇaṃ abyākata’’nti.
224 . Ayaṃ vivādo no adhikaraṇantiādīsu samathehi adhikaraṇīyatāya abhāvato noadhikaraṇanti evamattho
veditabbo.
Adhikaraṇakathā niṭṭhitā.
Adhikaraṇavūpasamanasamathakathā
228 . Yāvatikā ca bhikkhū kammappattāti ettha catuvaggakaraṇe kamme cattāro, pañcavaggakaraṇe pañca,
dasavaggakaraṇe dasa, vīsativaggakaraṇe vīsati bhikkhū kammappattāti veditabbā.
230 . Supariggahita nti suṭṭhu pariggahitaṃ katvā sampaṭicchitabbaṃ. Sampaṭicchitvā ca pana ‘‘ajja bhaṇḍakaṃ
dhovāma, ajja pattaṃ pacāma, ajjeko palibodho atthī’’ti mānaniggahatthāya katipāhaṃ atikkāmetabbaṃ.
231 . Anantāni ceva bhassāni jāyantīti aparimāṇāni ito cito ca vacanāni uppajjanti. ‘‘Bhāsānī’’tipi pāṭho,
ayamevattho. Ubbāhikāya sammannitabbo ti apaloketvā vā sammannitabbo parato vuttāya ñattidutiyāya vā
kammavācāya. Evaṃ sammatehi pana bhikkhūhi visuṃ vā nisīditvā tassāyeva vā parisāya ‘‘aññehi asammatehi na kiñci
kathetabba’’nti sāvetvā taṃ adhikaraṇaṃ vinicchitabbaṃ.
233 . Tatrāssāti tassaṃ parisati bhaveyya. Neva suttaṃ āgata nti na mātikā āgatā. No suttavibhaṅgo ti vinayopi na
paguṇo. Byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhatīti byañjanamattameva gahetvā atthaṃ paṭisedheti.
Jātarūparajatakhettavatthupaṭiggahaṇādīsu vinayadharehi bhikkhūhi āpattiyā kāriyamāne disvā ‘‘kiṃ ime āpattiyā
kāretha, ‘nanu jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’ti evaṃ sutte paṭiviratimattameva vuttaṃ, natthi ettha āpattī’’ti
vadati. Aparo dhammakathiko suttassa āgatattā olambetvā nivāsentānaṃ āpattiyā āropiyamānāya ‘‘kiṃ imesaṃ āpattiṃ
ropetha, ‘nanu parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā’ti evaṃ sikkhākaraṇamattamevettha vuttaṃ, natthi ettha
āpattī’’ti vadati.
234 . Yathā bahutarā bhikkhūti ettha ekenapi adhikā bahutarāva ko pana vādo dvīhi tīhīti.
Adhikaraṇavūpasamanasamathakathā niṭṭhitā.
Tividhasalākaggāhakathā
235 . Saññattiyāti saññāpanatthāya. Gūḷhaka ntiādīsu alajjussannāya parisāya gūḷhako salākaggāho kātabbo,
lajjussannāya parisāya vivaṭako, bālussannāya sakaṇṇajappako. Vaṇṇāvaṇṇāyo katvāti dhammavādīnañca
adhammavādīnañca salākāyo nimittasaññaṃ āropetvā aññamaññaṃ visabhāgā kātabbā. Tato tā sabbāpi cīvarabhoge
katvā vuttanayena gāhetabbā. Duggahoti paccukkaḍḍhitabba nti ‘‘duggahitā salākāyo’’ti vatvā puna gahetvā
yāvatatiyaṃ gāhetabbā. Suggahoti sāvetabba nti ekasmimpi dhammavādimhi atirekajāte ‘‘suggahitā salākāyo’’ti

sāvetabba ṃ . Yath ā ca te dhammav ādino vadanti tath ā ta ṃ adhikara ṇaṃ vūpasametabbanti. Atha y āvatatiyampi
adhammavādinova bahutarā honti, ajja ‘‘akālo, sve jānissāmā’’ti vuṭṭhahitvā alajjīnaṃ pakkhabhedatthāya
dhammavādipakkhaṃ pariyesitvā punadivase salākaggāho kātabbo. Ayaṃ gūḷhako salākaggāho.
Sakaṇṇajappake pana gahite vattabbo ti ettha sace saṅghatthero adhammavādisalākaṃ gaṇhāti, so evaṃ
avabodhetabbo – ‘‘bhante, tumhe mahallakā vayoanuppattā, tumhākaṃ etaṃ na yuttaṃ, ayaṃ pana
dhammavādisalākā’’ti assa itarā salākā dassetabbā. Sace so taṃ gaṇhāti, dātabbā. Atha neva avabujjhati, tato ‘‘mā
kassaci ārocehī’’ti vattabbo. Sesaṃ vuttanayameva. Vivaṭako vivaṭatthoyeva.
Tividhasalākaggāhakathā niṭṭhitā.
Tassapāpiyasikāvinayakathā
238 . Pārājikasāmantaṃ vāti ettha methunadhamme pārājikasāmantaṃ nāma dukkaṭaṃ hoti. Adinnādānādīsu
thullaccayaṃ. Nibbeṭhenta nti ‘‘na sarāmī’’ti vacanena nibbeṭhayamānaṃ. Ativeṭhetīti ‘‘iṅghāyasmā’’tiādivacanehi
ativeṭhiyati. Sarāmi kho ahaṃ āvuso ti pārājikapaṭicchādanatthāya evaṃ paṭijānāti. Puna tena ativeṭhiyamāno ‘‘sarāmi
kho’’ti paṭiññaṃ datvā ‘‘idāni maṃ nāsessantī’’ti bhayena ‘‘davāya me’’ tiādimāha. Etassa tassapāpiyasikākammaṃ
kātabbaṃ. Sace sīlavā bhavissati, vattaṃ paripūretvā paṭippassaddhiṃ labhati, no ce tathā nāsitakova bhavissati. Sesaṃ
sabbattha uttānatthamevāti.
Tassapāpiyasikāvinayakathā niṭṭhitā.
Samathakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Khuddakavatthukkhandhakaṃ
Khuddakavatthukathā
243 . Khuddakavatthukkhandhake –mallamuṭṭhikāti muṭṭhikamallā. Gāmamuddavāti chavirāgamaṇḍanānuyuttā
nāgarikamanussā. Gāmamoddavātipi pāṭho; esevattho. Thambhe ti nhānatitthe nikhaṇitvā ṭhapitatthambhe.
Kuṭṭeti iṭṭhakāsilādārukuṭṭānaṃ aññatarasmiṃ. Aṭṭāne nhāyantīti ettha aṭṭānaṃ nāma rukkhaṃ phalakaṃ viya
tacchetvā aṭṭhapadākārena rājiyo chinditvā nhānatitthe nikhaṇanti, tattha cuṇṇāni ākiritvā manussā kāyaṃ ghaṃsanti.
Gandhabbahatthakenāti nhānatitthe ṭhapitena dārumayahatthena, tena kira cuṇṇāni gahetvā manussā sarīraṃ
ghaṃsanti. Kuruvindakasuttiyāti kuruvindakapāsāṇacuṇṇāni lākhāya bandhitvā kataguḷikakalāpako vuccati, taṃ
ubhosu antesu gahetvā sarīraṃ ghaṃsanti. Viggayha parikammaṃ kārāpentīti aññamaññaṃ sarīrena sarīraṃ
ghaṃsanti. Mallakaṃnāma makaradantake chinditvā mallakamūlasaṇṭhānena kataṃ mallakanti vuccati, idaṃ
gilānassāpi na vaṭṭati.
244 . Akatamallakaṃnāma dante acchinditvā kataṃ, idaṃ agilānasseva na vaṭṭati; iṭṭhakākhaṇḍaṃ pana
kapālakhaṇḍaṃ vā vaṭṭati. Ukkāsika nti vatthavaṭṭiṃ; tasmā nhāyantassa yassa kassaci nhānasāṭakavaṭṭiyā piṭṭhiṃ
ghaṃsituṃ vaṭṭati. Puthupāṇika nti hatthaparikammaṃ vuccati, tasmā sabbesaṃ hatthena piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ
vaṭṭati.
245 . Vallikāti kaṇṇato nikkhantamuttolambakādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ; na kevalañca vallikā eva, yaṃkiñci
kaṇṇapiḷandhanaṃ antamaso tālapaṇṇampi na vaṭṭati. Pāmaṅga nti yaṃkiñci palambakasuttaṃ. Kaṇṭhasuttaka nti
yaṃkiñci gīvūpagaābharaṇaṃ. Kaṭisuttaka nti yaṃkiñci kaṭipiḷandhanaṃ antamaso suttatantumattampi. Ovaṭṭika nti
valayaṃ. Kāyūrādīni pākaṭāneva, akkhakānaṃ heṭṭhā bāhābharaṇaṃ yaṃkiñci ābharaṇaṃ na vaṭṭati.
246 . Dumāsikaṃ vā duvaṅgulaṃ vāti ettha sace kesā antodvemāse dvaṅgulaṃ pāpuṇanti, antodvemāseva
chinditabbā. Dvaṅgulehi atikkāmetuṃ na vaṭṭati. Sacepi na dīghā, dvemāsato ekadivasampi atikkāmetuṃ na vaṭṭatiyeva;
evamayaṃ ubhayenapi ukkaṭṭhaparicchedova vutto, tato oraṃ pana navaṭṭanabhāvo nāma natthi.
Kocchena osaṇṭhentīti kocchena olikhitvā sannisīdāpenti. Phaṇakenāti dantamayādīsu yena kenaci.
Hatthaphaṇakenāti hattheneva phaṇakiccaṃ karontā aṅgulīhi osaṇṭhenti. Sitthatelakenāti madhusitthakaniyyāsādīsu
yena kenaci cikkalena. Udakatelakenāti udakamissakena telena. Maṇḍanatthāya sabbattha dukkaṭaṃ, uddhalomena
pana anulomanip ātanattha ṃ hattha ṃ temetv ā sīsa ṃ puñchitabba ṃ . U ṇhābhitattarajasir ānampi allahatthena puñchitu ṃ

va ṭṭ ati.
247 . Na bhikkhave ādāse vā udakapatte vāti ettha kaṃsapattādīnipi yesu mukhanimittaṃ paññāyati, sabbāni
ādāsasaṅkhameva gacchanti. Kañjiyādīnipi ca udakapattasaṅkhameva. Tasmā yattha katthaci olokentassa dukkaṭaṃ.
Ābādhapaccayāti ‘‘sañchavi nu kho me vaṇo, udāhu na tāvā’’ti jānanatthaṃ; ‘‘jiṇṇo nu khomhi no’’ti evaṃ
āyusaṅkhāraṃ olokanatthampi vaṭṭatīti vuttaṃ.
Mukhaṃ ālimpantīti vippasannachavirāgakarehi mukhālepanehi ālimpanti. Ummaddentīti nānāummaddanehi
ummaddenti. Cuṇṇentīti mukhacuṇṇakena makkhenti. Manosilikāya mukhaṃ lañchentīti manosilāya tilakādīni
lañchanāni karonti, tāni haritālādīhipi na vaṭṭantiyeva. Aṅgarāgādayo pākaṭāyeva. Sabbattha dukkaṭaṃ.
248 . Na bhikkhave naccaṃ vātiādīsu yaṃkiñci naccaṃ antamaso moranaccampi dassanāya gacchantassa
dukkaṭaṃ. Sayampi naccantassa vā naccāpentassa vā dukkaṭameva. Gītampi yaṃkiñci naṭagītaṃ vā sādhugītaṃ vā
antamaso dantagītampi ‘‘yaṃ gāyissāmā’’ti pubbabhāge okūjantā karonti, etampi na vaṭṭati. Sayaṃ gāyantassāpi
gāyāpentassāpi dukkaṭameva. Vāditampi yaṃkiñci na vaṭṭati. Yaṃ pana niṭṭhubhanto vā sāsaṅke vā ṭhito accharikaṃ
vā phoṭeti, pāṇiṃ vā paharati, tattha anāpatti. Sabbaṃ antarārāme ṭhitassa passato anāpatti. ‘‘Passissāmī’’ti vihārato
vihāraṃ gacchantassa āpattiyeva. Āsanasālāya nisinno passati, anāpatti. ‘‘Passissāmī’’ti uṭṭhahitvā gacchato āpatti.
Vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ parivattetvā passatopi āpattiyeva.
249 . Sarakutti nti sarakiriyaṃ. Bhaṅgo hotīti aladdhaṃ uppādetuṃ na sakkoti; laddhaṃ samāpajjituṃ. Pacchimā
janat āti amhākaṃ ācariyāpi upajjhāyāpi evaṃ gāyiṃsūti pacchimo jano diṭṭhānugatiṃ āpajjati; tatheva gāyati. Na
bhikkhave āyatakenāti ettha āyatako nāma taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā akkharāni vināsetvā pavatto. Dhamme pana
suttantavattaṃ nāma atthi, jātakavattaṃ nāma atthi, gāthāvattaṃ nāma atthi, taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
Caturassena vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. Sarabhañña nti sarena bhaṇanaṃ. Sarabhaññe kira
taraṅgavattadhotakavattagalitavattādīni dvattiṃsa vattāni atthi. Tesu yaṃ icchati, taṃ kātuṃ labhati. Sabbesaṃ
padabyañjanaṃ avināsetvā vikāraṃ akatvā samaṇasāruppena caturassena nayena pavattanaṃyeva lakkhaṇaṃ.
Bāhiralomiṃ uṇṇinti uṇṇalomāni bahi katvā uṇṇapāvāraṃ pārupanti; tathā dhārentassa dukkaṭaṃ. Lomāni anto
katvā pārupituṃ vaṭṭati. Samaṇakappakathābhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttā.
251 . Na bhikkhave attano aṅgajāta nti aṅgajātaṃ chindantasseva thullaccayaṃ. Aññaṃ pana
kaṇṇanāsāaṅguliādiṃ yaṃkiñci chindantassa tādisaṃ vā dukkhaṃ uppādentassa dukkaṭaṃ. Ahikīṭadaṭṭhādīsu pana
aññaābādhapaccayā vā lohitaṃ vā mocentassa chindantassa vā anāpatti.
252 . Candanagaṇṭhi uppannā hotīti candanaghaṭikā uppannā hoti. So kira uddhañca adho ca jālāni
parikkhipāpetvā gaṅgāya nadiyā kīḷati, tassa nadīsotena vuyhamānā candanagaṇṭhi āgantvā jāle laggā, tamassa purisā
āharitvā adaṃsu; evaṃ sā uppannā hoti. Iddhipāṭihāriya nti ettha vikubbaniddhipāṭihāriyaṃ paṭikkhittaṃ,
adhiṭṭhāniddhi pana appaṭikkhittāti veditabbā.
Na bhikkhave sovaṇṇamayo patto tiādīsu sacepi gihī bhattagge suvaṇṇataṭṭikādīsu byañjanaṃ katvā upanāmenti,
āmasitumpi na vaṭṭati. Phalikamayakācamayakaṃsamayāni pana taṭṭikādīni bhājanāni puggalikaparibhogeneva na
vaṭṭanti, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti. ‘‘Tambalohamayopi pattova na vaṭṭati, thālakaṃ pana
vaṭṭatī’’ti idaṃ sabbaṃ kurundiyaṃ vuttaṃ. Maṇimayo ti ettha pana indanīlādimaṇimayo vutto. Kaṃsamayo ti ettha
vaṭṭalohamayopi saṅgahito.
253 . Likhitu nti tanukaraṇatthāyetaṃ vuttaṃ. Pakatimaṇḍala nti makaradantacchinnakamaṇḍalameva.
254 . Āvaṭṭitvāti aññamaññaṃ paharitvā. Pattādhāraka nti ettha ‘‘dantavallivettādīhi kate bhūmiādhārake tayo,
dāruādhārake dve patte uparūpari ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ –
‘‘bhūmiādhārake tiṇṇaṃ pattānaṃ anokāso, dve ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dāruādhārakadaṇḍādhārakesupi susajjitesu eseva
nayo. Bhamakoṭisadiso pana dāruādhārako tīhi daṇḍakehi baddho daṇḍakādhāro ca ekassapi pattassa anokāso, tattha
ṭhapetvāpi hatthena gahetvā eva nisīditabbaṃ. Bhūmiyaṃ pana nikkujjitvā ekameva ṭhapetabba’’nti.
Miḍḍhante ti ālindakamiḍḍhikādīnaṃ ante. Sace pana parivattetvā tattheva patiṭṭhāti, evarūpāya vitthiṇṇāya
miḍḍhiyā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paribhaṇḍante ti bāhirapasse katāya tanukamiḍḍhikāya ante. Miḍḍhiyaṃ
vuttanayenevetthāpi vinicchayo veditabbo.
Coḷaka nti yaṃ pattharitvā patto ṭhapīyati; tasmiṃ pana asati kaṭasārake vā taṭṭikāya vā mattikāparibhaṇḍakatāya

bh ūmiy ā vā yattha na dussati, tath ārūpāya v ālik āya v ā ṭ hapetu ṃ va ṭṭ ati. Pa ṃ suraj ādīsu pana kharabh ūmiya ṃ vā
ṭhapentassa dukkaṭaṃ. Pattamāḷakaṃiṭṭhakāhi vā dārūhi vā kātuṃ vaṭṭati. Pattakuṇḍolikāti
mahāmukhakuṇḍasaṇṭhānā bhaṇḍakukkhalikā vuccati. Yo laggeyyāti yattha katthaci laggentassa dukkaṭameva.
Cīvaravaṃsepi bandhitvā ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Bhaṇḍakaṭṭhapanatthameva vā kataṃ hotu nisīdanasayanatthaṃ vā yattha
katthaci mañce vā pīṭhe vā ṭhapentassa dukkaṭaṃ, aññena pana bhaṇḍakena saddhiṃ bandhitvā ṭhapetuṃ vaṭṭati.
Aṭaniyaṃ bandhitvā olambetuṃ vā vaṭṭati, bandhitvāpi upari ṭhapetuṃ na vaṭṭatiyeva. Sace pana mañco vā pīṭhaṃ vā
ukkhipitvā cīvaravaṃsādīsu aṭṭakachannena ṭhapitaṃ hoti, tattha ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aṃsavaddhanakena aṃsakūṭe
laggetvā aṅke ṭhapetuṃ vaṭṭati. Chatte bhattapūropi aṃsakūṭe laggitapattopi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, bhaṇḍakena pana
saddhiṃ bandhitvā vā aṭṭakaṃ katvā vā ṭhapite yo koci ṭhapetuṃ vaṭṭati.
255 . Pattahatthenāti ettha na kevalaṃ yassa patto hatthe, so eva pattahattho, na kevalañca kavāṭameva
paṇāmetuṃ na labhati; apica kho pana hatthe vā piṭṭhipāde vā yattha katthaci sarīrāvayave pattasmiṃ sati hatthena vā
pādena vā sīsena vā yena kenaci sarīrāvayavena kavāṭaṃ vā paṇāmetuṃ ghaṭikaṃ vā ukkhipituṃ sūciṃ vā kuñcikāya
apāpurituṃ na labhati. Aṃsakūṭe pana pattaṃ laggetvā yathāsukhaṃ avāpurituṃ labhati.
Tumbakaṭāha nti lābukaṭāhaṃ vuccati, taṃ pariharituṃ na vaṭṭati. Labhitvā pana tāvakālikaṃ paribhuñjituṃ
vaṭṭati. Ghaṭikaṭāhepi eseva nayo. Ghaṭikaṭāha nti ghaṭikapālaṃ. Abhuṃ me ti utrāsavacanametaṃ.
Sabbapaṃsukūlikenāti ettha cīvarañca mañcapīṭhañca paṃsukūlaṃ vaṭṭati, ajjhoharaṇīyaṃ pana dinnakameva
gahetabbaṃ.
Calakānīti cabbetvā apaviddhāmisāni. Aṭṭhikānīti macchamaṃsaaṭṭhikāni. Ucchiṭṭhodaka nti
mukhavikkhālanodakaṃ. Etesu yaṃkiñci pattena nīharantassa dukkaṭaṃ. Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā hatthaṃ dhovitumpi
na labhati. Hatthadhotapādadhotaudakampi patte ākiritvā nīharituṃ na vaṭṭati. Anucchiṭṭhaṃ suddhapattaṃ
ucchiṭṭhahatthena gaṇhituṃ na vaṭṭati, vāmahatthena panettha udakaṃ āsiñcitvā ekaṃ udakagaṇḍusaṃ gahetvā
ucchiṭṭhahatthena gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettāvatāpi hi so ucchiṭṭhapatto hoti, hatthaṃ pana bahi udakena vikkhāletvā
gahetuṃ vaṭṭati. Macchamaṃsaphalāphalādīni khādanto yaṃ tattha aṭṭhiṃ vā calakaṃ vā chaḍḍetukāmo hoti, taṃ patte
ṭhapetuṃ na labhati. Yaṃ pana paṭikhāditukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ labhati. Aṭṭhikakaṇṭakādīni tattheva katvā
hatthena luñcitvā khādituṃ vaṭṭati. Mukhato nīhaṭaṃ pana yaṃkiñci puna khāditukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ na
labhati. Siṅgiveranāḷikerakhaṇḍāni ḍaṃsitvā puna ṭhapetuṃ labhati.
256 . Namataka nti satthakaveṭhanakaṃ pilotikakhaṇḍaṃ. Daṇḍasatthaka nti pipphalakaṃ vā aññampi vā
yaṃkiñci daṇḍaṃ yojetvā katasatthakaṃ.
Kaṇṇakitā hontīti malaggahitā honti. Kiṇṇena pūretu nti kiṇṇacuṇṇena pūretuṃ. Sattuyāti haliddimissakena
piṭṭhacuṇṇena. Saritaka nti pāsāṇacuṇṇaṃ vuccati; tena pūretuṃ anujānāmīti attho. Madhusitthakena sāretu nti
madhusitthakena makkhetuṃ. Saritakaṃ paribhijjatīti taṃ makkhitamadhusitthakaṃ bhijjati. Saritasipāṭika nti
madhusitthakapilotikaṃ; satthakosakasipāṭiyā pana saritasipāṭikāya anulomāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Kathina nti
nisseṇimpi tattha attharitabbakaṭasārakakilañjānaṃ aññatarampi. Kathinarajju nti yāya dupaṭṭacīvaraṃ sibbantā kathine
cīvarampi bandhanti. Kathinaṃ nappahotīti dīghassa bhikkhuno pamāṇena kataṃ kathinaṃ; tattha rassassa bhikkhuno
cīvaraṃ patthariyamānaṃ nappahoti, antoyeva hoti; daṇḍake na pāpuṇātīti attho. Daṇḍakathina nti tassa majjhe itarassa
bhikkhuno pamāṇena aññaṃ nisseṇiṃ bandhituṃ anujānāmīti attho.
Bidalaka nti daṇḍakathinappamāṇena kaṭasārakassa pariyante paṭisaṃharitvā duguṇakaraṇaṃ. Salāka nti
dupaṭṭacīvarassa antare pavesanasalākaṃ. Vinandhanarajju nti mahānisseṇiyā saddhiṃ khuddakaṃ nisseṇiṃ
vinandhituṃ rajjuṃ. Vinandhanasutta nti khuddakanisseṇiyā cīvaraṃ vinandhituṃ suttakaṃ. Vinandhitvā cīvaraṃ
sibbetu nti tena suttakena tattha cīvaraṃ vinandhitvā sibbituṃ. Visamā hontīti kāci khuddakā honti, kāci mahantā.
Kaḷimbhaka nti pamāṇasaññākaraṇaṃ yaṃkiñci tālapaṇṇādiṃ. Moghasuttaka nti vaḍḍhakīnaṃ dārūsu kāḷasuttena viya
haliddisuttena saññākaraṇaṃ. Aṅguliyā paṭiggaṇhantīti sūcimukhaṃ aṅguliyā paṭicchanti. Paṭiggaha nti
aṅgulikosakaṃ.
257 . Āvesanavitthakaṃnāma yaṃkiñci pāticaṅkoṭakādi. Uccavatthuka nti paṃsuṃ ākiritvā uccavatthukaṃ
kātuṃ anujānāmīti attho. Ogumphetvā ullittāvalittaṃ kātu nti chadanaṃ odhunitvā ghanadaṇḍakaṃ katvā anto ceva
bahi ca mattikāya limpitunti attho. Goghaṃsikāyāti veḷuṃ vā rukkhadaṇḍaṃ vā antokatvā tena saddhiṃ saṅgharitunti
attho. Bandhanarajju nti tathā saṅgharitassa bandhanarajjuṃ.
258 . Kaṭacchuparissāvanaṃnāma tīsu daṇḍakesu vinandhitvā kataṃ.
259 . Yo na dadeyyāti aparissāvanakasseva yo na dadāti, tassa āpatti. Yo pana attano hatthe parissāvane

vijjamānepi yācati, tassa na akāmā dātabbaṃ. Da ṇḍ apariss āvana nti rajakānaṃ khāraparissāvanaṃ viya catūsu
pādesu baddhanisseṇikāya sāṭakaṃ bandhitvā majjhedaṇḍake udakaṃ āsiñcitabbaṃ, taṃ ubhopi koṭṭhāse pūretvā
parissavati. Ottharakaṃnāma yaṃ udake ottharitvā ghaṭakena udakaṃ gaṇhanti, tañhi catūsu daṇḍakesu vatthaṃ
bandhitvā udake cattāro khāṇuke nikhaṇitvā tesu bandhitvā sabbapariyante udakato mocetvā majjhe ottharitvā ghaṭena
udakaṃ gaṇhanti. Makasakuṭikāti cīvarakuṭikā vuccati.
260 . Abhisannakāyāti semhādidosussannakāyā. Aggaḷavaṭṭi nāma dvārabāhāya samappamāṇoyeva
aggaḷatthambho vuccati, yattha tīṇi cattāri chiddāni katvā sūciyo denti. Kapisīsakaṃnāma dvārabāhaṃ vijjhitvā tattha
pavesito aggaḷapāsako vuccati. Sūcikāti tattha majjhe chiddaṃ katvā pavesitā. Ghaṭikāti upari yojitā. Maṇḍalikaṃ
kātu nti nīcavatthukaṃ cinituṃ. Dhūmanetta nti dhūmanikkhamanachiddaṃ. Vāsetu nti gandhena vāsetuṃ.
Udakaṭṭhāna nti udakatthapanaṭṭhānaṃ. Tattha ghaṭena udakaṃ ṭhapetvā sarāvakena vaḷañjetabbaṃ. Koṭṭhako ti
dvārakoṭṭhako.
261 . Tisso paṭicchādiyo ti ettha jantāgharapaṭicchādi ca udakapaṭicchādi ca parikammaṃ karontasseva vaṭṭati,
sesesu abhivādanādīsu na vaṭṭati. Vatthapaṭicchādi sabbakammesu vaṭṭati. Udakaṃ na hotīti nhānodakaṃ na hoti.
262 . Tula nti paṇṇikānaṃ viya udakaubbāhanakatulaṃ. Karakaṭako vuccati goṇe vā yojetvā hatthehi vā gahetvā
dīghavarattādīhi ākaḍḍhanayantaṃ. Cakkavaṭṭaka nti arahaṭaghaṭiyantaṃ. Cammakhaṇḍaṃnāma tulāya vā
karakaṭake vā yojetabbakaṃ cammabhājanaṃ. Pākaṭā hotīti aparikkhittā hoti. Udakapuñchanīti daṇḍamayāpi
visāṇamayāpi dārumayāpi vaṭṭati, tassā asati coḷakenāpi udakaṃ paccuddharituṃ vaṭṭati.
263 . Udakamātika nti udakassa āgamanamātikaṃ. Nillekhajantāgharaṃnāma āviddhapakkhapāsakaṃ vuccati,
gopānasīnaṃ upari maṇḍale pakkhapāsake ṭhapetvā katakūṭacchadanassetaṃ nāmaṃ. Cātumāsaṃ nisīdanenāti
nisīdanena cattāro māse na vippavasitabbanti attho.
264 . Pupphābhikiṇṇesūti pupphehi santhatesu. Namatakaṃnāma eḷakalomehi kataṃ avāyimaṃ
cammakhaṇḍaparihārena paribhuñjitabbaṃ. Āsittakūpadhānaṃnāma tambalohena vā rajatena vā katāya peḷāya etaṃ
adhivacanaṃ, paṭikkhittattā pana dārumayāpi na vaṭṭati. Maḷorikāti daṇḍadhārako vuccati.
Yaṭṭhiādhārakapaṇṇādhārakapacchikapiṭṭhānipi ettheva paviṭṭhāni. Ādhārakasaṅkhepagamanato hi paṭṭhāya chiddaṃ
viddhampi aviddhampi vaṭṭatiyeva. Ekabhājane ti ettha sace eko bhikkhu bhājanato phalaṃ vā pūvaṃ vā gahetvā
gacchati, tasmiṃ apagate itarassa sesakaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. Itarassāpi tasmiṃ khīṇe puna gahetuṃ vaṭṭati.
265 . Aṭṭhahaṅgehīti ettha ekekenapi aṅgena samannāgatassa antosīmāya vā nissīmaṃ gantvā nadīādīsu vā
nikkujjituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ nikkujjite pana patte tassa gehe koci deyyadhammo na gahetabbo – ‘‘asukassa gehe
bhikkhaṃ mā gaṇhitthā’’ti aññesu vihāresupi pesetabbaṃ. Ukkujjanakāle pana yāvatatiyaṃ yācāpetvā hatthapāsaṃ
vijahāpetvā ñattidutiyakammena ukkujjitabbo.
268 . Purakkhatvāti aggato katvā. Saṃharantūti saṃhariyantu. Celapaṭika nti celasantharaṃ. So kira ‘‘sace ahaṃ
puttaṃ lacchāmi, akkamissati me bhagavā celapaṭika’’nti iminā ajjhāsayena santhari, abhabbo cesa puttalābhāya; tasmā
bhagavā na akkami. Yadi akkameyya, pacchā puttaṃ alabhanto ‘‘nāyaṃ sabbaññū’’ti diṭṭhiṃ gaṇheyya. Idaṃ tāva
bhagavato anakkamane kāraṇaṃ. Yasmā pana bhikkhūpi ye ajānantā akkameyyuṃ, te gihīnaṃ paribhūtā bhaveyyuṃ;
tasmā bhikkhū paribhavato mocetuṃ sikkhāpadaṃ paññapesi. Idaṃ sikkhāpadapaññāpane kāraṇaṃ.
Maṅgalatthāya yāciyamānenāti apagatagabbhā vā hotu garugabbhā vā, evarūpesu ṭhānesu maṅgalatthāya
yāciyamānena akkamituṃ vaṭṭati. Dhotapādakaṃnāma pādadhovanaṭṭhāne dhotehi pādehi akkamanatthāya
paccattharaṇaṃ atthataṃ hoti, taṃ akkamituṃ vaṭṭati.
269 . Katakaṃnāma padumakaṇṇikākāraṃ pādaghaṃsanatthaṃ kaṇṭake uṭṭhāpetvā kataṃ. Taṃ vaṭṭaṃ vā hotu
caturassādibhedaṃ vā, bāhulikānuyogattā paṭikkhittameva, neva paṭiggahetuṃ na paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sakkharāti
pāsāṇo vuccati; pāsāṇapheṇakopi vaṭṭati. Vidhūpana nti vījanī vuccati. Tālavaṇṭaṃ pana tālapaṇṇehi vā kataṃ hotu
veḷudantavilīvehi vā morapiñchehi vā cammavikatīhi vā sabbaṃ vaṭṭati. Makasabījanī
dantamayavisāṇamayadaṇḍakāpi vaṭṭati, vākamayabījaniyā ketakapārohakuntālapaṇṇādimayāpi saṅgahitā.
270 . Gilānassa chatta nti ettha yassa kāyaḍāho vā pittakopo vā hoti, cakkhu vā dubbalaṃ, añño vā koci ābādho
vinā chattena uppajjati, tassa gāme vā araññe vā chattaṃ vaṭṭati. Vasse pana cīvaraguttatthaṃ vāḷamigacorabhayesu ca
attaguttatthampi vaṭṭati. Ekapaṇṇacchattaṃ pana sabbattheva vaṭṭati.
Asissāti asi assa. Vijjotalatīti vijjotati. Daṇḍasammuti nti ettha pamāṇayutto catuhatthoyeva daṇḍo sammannitvā

dātabbo. Tato ūnātiritto vināpi sammutiyā sabbesaṃ vaṭṭati. Sikk āpana agilānassa na vaṭṭati, gilānassāpi
sammannitvāva dātabbā.
273 . Romanthakassāti ettha ṭhapetvā romanthakaṃ sesānaṃ āgataṃ uggāraṃ mukhe sandhāretvā gilantānaṃ
āpatti. Sace pana asandhāritameva paragalaṃ gacchati, vaṭṭati.
Yaṃ diyyamāna nti yaṃ dāyakehi diyyamānaṃ paṭiggahitabhājanato bahi patitaṃ, taṃ bhikkhunā sāmaṃ gahetvā
paribhuñjituṃ anujānāmīti attho. Idaṃ bhojanavagge vaṇṇitameva.
274 . Kuppaṃ karissāmīti saddaṃ karissāmi. Nakhādīhi nakhacchedane āpatti natthi, anurakkhaṇatthaṃ pana
nakhacchedanaṃ anuññātaṃ. Vīsatimaṭṭha nti vīsatipi nakhe likhitamaṭṭhe kārāpenti. Malamatta nti nakhato
malamattaṃ apakaḍḍhituṃ anujānāmīti attho.
275 . Khurasipāṭika nti khurakosakaṃ. Massuṃ kappāpentīti kattariyā massuṃ chedāpenti. Massuṃ
vaḍḍhāpentīti massuṃ dīghaṃ kārenti. Golomika nti hanukamhi dīghaṃ katvā ṭhapitaṃ eḷakamassu vuccati.
Caturassaka nti catukoṇaṃ. Parimukha nti ure lomasaṃharaṇaṃ. Aḍḍhaduka nti udare lomarājiṭṭhapanaṃ. Āpatti
dukkaṭassāti massukappāpanādīsu sabbattha āpatti dukkaṭassa. Ābādhappaccayā sambādhe loma nti
gaṇḍavaṇarudhiādiābādhappaccayā. Kattarikāyāti gaṇḍavaṇarudhisīsarogābādhappaccayā. Sakkharādīhi
nāsikālomaggāhāpane āpatti natthi. Anurakkhaṇatthaṃ pana saṇḍāso anuññāto. Na bhikkhave palitaṃ gāhāpetabba nti
ettha yaṃ bhamukāya vā nalāṭe vā dāṭhikāya vā uggantvā bībhacchaṃ ṭhitaṃ, tādisaṃ lomaṃ palitaṃ vā apalitaṃ vā
gāhāpetuṃ vaṭṭati.
277 . Kaṃsapattharikāti kaṃsabhaṇḍavāṇijā. Bandhanamatta nti vāsikattarayaṭṭhiādīnaṃ bandhanamattaṃ.
278 . Na bhikkhave akāyabandhanenāti ettha abandhitvā nikkhamantena yattha sarati, tattha bandhitabbaṃ.
Āsanasālāya bandhissāmīti gantuṃ vaṭṭati. Saritvā yāva na bandhati, na tāva piṇḍāya caritabbaṃ. Kalābukaṃnāma
bahurajjukaṃ. Deḍḍubhakaṃnāma udakasappasīsasadisaṃ. Murajaṃnāma murajavaṭṭisaṇṭhānaṃ veṭhetvā kataṃ.
Maddavīṇaṃnāma pāmaṅgasaṇṭhānaṃ. Īdisañhi ekampi na vaṭṭati, pageva bahūni. Paṭṭikaṃ sūkarantaka nti ettha
pakativītā vā macchakaṇṭakavāyimā vā paṭṭikā vaṭṭati, sesā kuñjaracchikādibhedā na vaṭṭanti. Sūkarantakaṃnāma
kuñjikākosakasaṇṭhānaṃ hoti. Ekarajjukaṃ pana muddikakāyabandhanañca sūkarantakaṃ anulometi. Anujānāmi
bhikkhave murajaṃ maddavīṇanti idaṃ dasāsuyeva anuññātaṃ. Pāmaṅgadasā cettha catunnaṃ upari na vaṭṭati.
Sobhaṇaṃnāma veṭhetvā mukhavaṭṭisibbanaṃ. Guṇakaṃnāma mudiṅgasaṇṭhānena sibbanaṃ; evaṃ sibbitā hi antā
thirā honti. Pavananto ti pāsanto vuccati.
280 . Hatthisoṇḍakaṃnāma nābhimūlato hatthisoṇḍasaṇṭhānaṃ olambakaṃ katvā nivatthaṃ coḷikaitthīnaṃ
nivāsanaṃ viya. Macchavāḷakaṃnāma ekato dasantaṃ ekato pāsantaṃ olambetvā nivatthaṃ. Catukaṇṇakaṃnāma
upari dve, heṭṭhato dveti evaṃ cattāro kaṇṇe dassetvā nivatthaṃ. Tālavaṇṭakaṃnāma tālavaṇṭākārena sāṭakaṃ
olambetvā nivāsanaṃ. Satavalikaṃnāma dīghasāṭakaṃ anekakkhattuṃ obhañjitvā ovaṭṭikaṃ karontena nivatthaṃ,
vāmadakkhiṇapassesu vā nirantaraṃ valiyo dassetvā nivatthaṃ. Sace pana jāṇuto paṭṭhāya ekā vā dve vā valiyo
paññāyanti, vaṭṭati.
Saṃvelliyaṃ nivāsentīti mallakammakārādayo viya kacchaṃ bandhitvā nivāsenti; evaṃ nivāsetuṃ gilānassapi
maggappaṭipannassapi na vaṭṭati. Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā koṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari
laggenti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati. Gilāno pana anto kāsāvassa
ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati. Agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni. Iti yañca
idha paṭikkhittaṃ, yañca sekhiyavaṇṇanāyaṃ; taṃ sabbaṃ vajjetvā nibbikāraṃ timaṇḍalaṃ paṭicchādentena
parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ. Yaṃkiñci vikāraṃ karonto dukkaṭā na muccati. Na bhikkhave gihipārutaṃ pārupitabbanti
evaṃ paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ apārupitvā, ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanaṃ parimaṇḍalapārupanaṃ nāma, taṃ
pārupitabbaṃ.
Tattha yaṃkiñci setapaṭapārutaṃ paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutaṃ soṇḍapārutaṃ antepurikapārutaṃ
mahājeṭṭhakapārutaṃ kuṭipavesakapārutaṃ brāhmaṇapārutaṃ pāḷikārakapārutanti evamādi parimaṇḍalalakkhaṇato
aññathā pārutaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Tasmā yathā setapaṭā aḍḍhapālakanigaṇṭhā pārupanti, yathā ca ekacce
paribbājakā uraṃ vivaritvā dvīsu aṃsakūṭesu pāvuraṇaṃ ṭhapenti, yathā ca ekasāṭakā manussā nivatthasāṭakassa
ekenantena piṭṭhiṃ pārupitvā ubho kaṇṇe ubhosu aṃsakūṭesu ṭhapenti, yathā ca surāsoṇḍādayo sāṭakena gīvaṃ
parikkhipantā ubho ante udare vā olambenti; piṭṭhiyaṃ vā khipanti, yathā ca antepurikāyo akkhitārakamattaṃ dassetvā
oguṇṭhikaṃ pārupanti, yathā ca mahājeṭṭhā dīghasāṭakaṃ nivāsetvā tasseva ekenantena sakalasarīraṃ pārupanti, yathā
ca kassakā khettakuṭiṃ pavisantā sāṭakaṃ paliveṭhetvā upakacchake pakkhipitvā tasseva ekenantena sarīraṃ pārupanti,

yath ā ca br āhma ṇā ubhinna ṃ upakacchak āna ṃ antarena s āṭ aka ṃ pavesetv ā aṃ sak ūṭ esu pakkhipanti, yath ā ca
pāḷikārako bhikkhu ekaṃsapārupanena pārutaṃ vāmabāhuṃ vivaritvā cīvaraṃ aṃsakūṭaṃ āropeti; evaṃ apārupitvā
sabbepi ete aññe ca evarūpe pārupanadose vajjetvā nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Tathā apārupitvā ārāme vā
antaraghare vā anādarena yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ.
281 . Muṇḍavaṭṭī ti yathā rañño kuhiñci gacchato parikkhārabhaṇḍavahanamanussāti adhippāyo. Antarākāja nti
majjhe laggetvā dvīhi vahitabbabhāraṃ.
282 . Acakkhussa nti cakkhūnaṃ hitaṃ na hoti; parihāniṃ janeti. Nacchādetīti na ruccati. Aṭṭhaṅgulaparama nti
manussānaṃ pamāṇaṅgulena aṭṭhaṅgulaparamaṃ. Atimaṭāhaka nti atikhuddakaṃ.
283 . Dāyaṃ ālimpentīti tiṇavanādīsu aggiṃ denti. Paṭaggi nti paṭiaggiṃ. Paritta nti appaharitakaraṇena vā
parikhākhaṇanena vā parittāṇaṃ. Ettha pana anupasampanne sati sayaṃ aggiṃ dātuṃ na labhati, asati aggimpi dātuṃ
labhati, bhūmiṃ tacchetvā tiṇānipi harituṃ, parikhampi khaṇituṃ, allasākhaṃ bhañjitvāpi aggiṃ nibbāpetuṃ labhati,
senāsanaṃ pattaṃ vā appattaṃ vā tathā nibbāpetuṃ labhatiyeva. Udakena pana kappiyeneva labhati, na itarena.
284 . Sati karaṇīye ti sukkhakaṭṭhādiggahaṇakicce sati. Porisiya nti purisappamāṇaṃ. Āpadāsūti vāḷamigādayo vā
disvā maggamūḷho vā disā oloketukāmo hutvā davaḍāhaṃ vā udakoghaṃ vā āgacchantaṃ disvā evarūpāsu āpadāsu
atiuccampi rukkhaṃ ārohituṃ vaṭṭati.
285 . Kalyāṇavākkaraṇā ti madhurasaddā. Chandaso āropemāti vedaṃ viya sakkatabhāsāya vācanāmaggaṃ
āropema. Sakāya niruttiyāti ettha sakā nirutti nāma sammāsambuddhena vuttappakāro māgadhiko vohāro.
286 . Lokāyataṃnāma sabbaṃ ucchiṭṭhaṃ, sabbaṃ anucchiṭṭhaṃ, seto kāko, kāḷo bako; iminā ca iminā ca
kāraṇenāti evamādiniratthakakāraṇapaṭisaṃyuttaṃ titthiyasatthaṃ.
288 . Antarā ahosīti antaritā ahosi paṭicchannā.
289 . Ābādhappaccayāti yassa ābādhassa lasuṇaṃ bhesajjaṃ; tappaccayāti attho.
290 . Passāvapāduka nti ettha pādukā iṭṭhakāhipi silāhipi dārūhipi kātuṃ vaṭṭati. Vaccapādukāya pi eseva nayo.
Pariveṇanti vaccakuṭiparikkhepabbhantaraṃ.
293 . Yathādhammo kāretabbo ti dukkaṭavatthumhi dukkaṭena pācittiyavatthumhi pācittiyena kāretabbo.
Paharaṇatthaṃ kataṃ paharaṇī ti vuccati, yassa kassaci āvudhasaṅkhātassetaṃ adhivacanaṃ, taṃ ṭhapetvā aññaṃ
sabbaṃ lohabhaṇḍaṃ anujānāmīti attho. Katakañca kumbhakārikañcāti ettha katakaṃ vuttameva.
Kumbhakārikañcāti dhaniyasseva sabbamattikāmayakuṭi vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
Khuddakavatthukathā niṭṭhitā.
Khuddakavatthukkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Senāsanakkhandhakaṃ
Vihārānujānanakathā
294 . Senāsanakkhandhake –apaññattaṃ hotīti ananuññātaṃ hoti. Vihāro nāma aḍḍhayogādimuttako
avasesāvāso. Aḍḍhayogo ti supaṇṇavaṅkagehaṃ. Pāsādo ti dīghapāsādo. Hammiya nti upariākāsatale patiṭṭhitakūṭāgāro
pāsādoyeva. Guhāti iṭṭhakāguhā silāguhā dāruguhā paṃsuguhā. Āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassāti āgatassa ca
anāgatassa ca catūsu disāsu appaṭihatacārassa cātuddisassa saṅghassa.
295 . Anumodanagāthāsu –sītaṃ uṇha nti utuvisabhāgavasena vuttaṃ. Sisire cāpi vuṭṭhiyo ti ettha sisiro ti
samphusitakavāto vuccati. Vuṭṭhiyo ti ujukameghavuṭṭhiyo eva. Etāni sabbāni paṭihantīti imināva padena yojetabbāni.
Paṭihaññatīti vihārena paṭihaññati. Leṇattha nti nilīyanatthaṃ. Sukhattha nti sītādiparissayābhāvena
sukhavihāratthaṃ. Jhāyituñca vipassitu nti idampi padadvayaṃ ‘‘sukhatthañcā’’ti imināva padena yojetabbaṃ. Idañhi
vuttaṃ hoti – sukhatthañca vihāradānaṃ, katamaṃ sukhatthaṃ? Jhāyituṃ vipassituñca yaṃ sukhaṃ, tadatthaṃ. Atha vā

parapadenapi yojetabba ṃ – jh āyituñca vipassituñca vih ārad āna ṃ ; idha jh āyissanti vipassissant īti dadato
vihāradānaṃ saṅghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti
(saṃ. ni. 1.42).
Yasmā ca aggaṃ vaṇṇitaṃ, ‘‘tasmā hi paṇḍito poso’’ ti gāthā. Vāsayettha bahussute ti ettha vihāre
pariyattibahussute ca paṭivedhabahussute ca vāseyya. Tesaṃ annañcāti yaṃ tesaṃ anucchavikaṃ annañca pānañca
vatthāni ca mañcapīṭhādisenāsanāni ca, taṃ sabbaṃ tesu ujubhūtesu akuṭilacittesu. Dadeyyāti nidaheyya. Tañca kho
vippasannena cetasā na cittappasādaṃ virādhetvā, evaṃ vippasannacittassa hi te tassa dhammaṃ desenti…pe…
parinibbāti anāsavo ti.
296 . Āviñchanacchiddaṃ āviñchanarajju nti ettha rajju nāma sacepi dīpinaṅguṭṭhena katā hoti, vaṭṭatiyeva; na
kāci na vaṭṭati. Tīṇi tāḷānīti tisso kuñcikāyo. Yantakaṃ sūcika nti ettha yaṃ yaṃ jānāti taṃ taṃ yantakaṃ, tassa
vivaraṇasūcikañca kātuṃ vaṭṭati. Vedikāvātapānaṃnāma cetiye vedikāsadisaṃ. Jālavātapānaṃnāma
jālakabaddhaṃ. Salākavātapānaṃnāma thambhakavātapānaṃ. Cakkalika nti ettha coḷakapādapuñchanaṃ bandhituṃ
anujānāmīti attho. Vātapānabhisīti vātapānappamāṇena bhisiṃ katvā bandhituṃ anujānāmīti attho. Miḍḍhi nti
miḍḍhakaṃ. Bidalamañcaka nti vettamañcaṃ; veḷuvilīvehi vā vītaṃ.
297 . Āsandiko ti caturassapīṭhaṃ vuccati. Uccakampi āsandikanti vacanato ekatobhāgena dīghapīṭhameva hi
aṭṭhaṅgulapādakaṃ vaṭṭati, caturassaāsandiko pana pamāṇātikkantopi vaṭṭatīti veditabbo. Sattaṅgo nāma tīsu disāsu
apassayaṃ katvā katamañco, ayampi pamāṇātikkanto vaṭṭati. Bhaddapīṭha nti vettamayaṃ pīṭhaṃ vuccati. Pīṭhikāti
pilotikābaddhapīṭhameva. Eḷakapādapīṭhaṃnāma dārupaṭṭikāya upari pāde ṭhapetvā bhojanaphalakaṃ viya
katapīṭhaṃ vuccati. Āmalakavaṭṭikapīṭhaṃnāma āmalakākārena yojitaṃ bahupādakapīṭhaṃ. Imāni tāva pāḷiyaṃ
āgatapīṭhāni. Dārumayaṃ pana sabbaṃ pīṭhaṃ vaṭṭatīti ayamettha vinicchayo. Koccha nti usiramayaṃ vā
muñjapabbajamayaṃ vā.
Aṭṭhaṅgulaparamaṃ mañcapaṭipādaka nti ettha manussānaṃ pamāṇaṅgulameva aṭṭhaṅgulaṃ. Cimilikānāma
parikammakatāya bhūmiyā chavisaṃrakkhaṇatthāya attharaṇaṃ vuccati. Rukkhatūla nti simbalirukkhādīnaṃ yesaṃ
kesañci rukkhānaṃ tūlaṃ. Latātūla nti khīravalliādīnaṃ yāsaṃ kāsañci vallīnaṃ tūlaṃ. Poṭakitūla nti poṭakitiṇādīnaṃ
yesaṃ kesañci tiṇajātikānaṃ antamaso ucchunaḷādīnampi tūlaṃ. Etehi tīhi sabbabhūtagāmā saṅgahitā honti.
Rukkhavallitiṇajātiyo hi muñcitvā añño bhūtagāmo nāma natthi, tasmā yassa kassaci bhūtagāmassa tūlaṃ bimbohane
vaṭṭati, bhisiṃ pana pāpuṇitvā sabbampetaṃ akappiyatūlanti vuccati. Na kevalañca bimbohane etaṃ tūlameva,
haṃsamorādīnaṃ sabbasakuṇānaṃ sīhādīnaṃ sabbacatuppadānañca lomampi vaṭṭati. Piyaṅgupupphabakuḷapupphādi
pana yaṃkiñci pupphaṃ na vaṭṭati. Tamālapattaṃ suddhameva na vaṭṭati, missakaṃ pana vaṭṭati. Bhisīnaṃ anuññātaṃ
pañcavidhaṃ uṇṇāditūlampi vaṭṭati.
Addhakāyikānīti upaḍḍhakāyappamāṇāni, yesu kaṭito paṭṭhāya yāva sīsaṃ upadahanti. Sīsappamāṇaṃnāma
yassa vitthārato tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇānaṃ antaraṃ minīyamānaṃ vidatthi ceva caturaṅgulañca hoti,
majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti. Dīghato pana diyaḍḍharatanaṃ vā dviratanaṃ vāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Ayaṃ
sīsappamāṇassa ukkaṭṭhaparicchedo. Ito uddhaṃ na vaṭṭati, heṭṭhā pana vaṭṭati. Agilānassa sīsupadhānañca
pādupadhānañcāti dvayameva vaṭṭati. Gilānassa bimbohanāni santharitvā upari paccattharaṇaṃ katvā nipajjitumpi
vaṭṭati. ‘‘Yāni pana bhisīnaṃ anuññātāni pañca kappiyatūlāni, tehi bimbohanaṃ mahantampi vaṭṭatī’’ti
phussadevatthero āha. Vinayadharaupatissatthero pana ‘‘bimbohanaṃ karissāmī’ti kappiyatūlaṃ vā akappiyatūlaṃ vā
pakkhipitvā karontassa pamāṇameva vaṭṭatī’’ti āha.
Pañca bhisiyo ti pañcahi uṇṇādīhi pūritabhisiyo. Tūlagaṇanāya hi etāsaṃ gaṇanā vuttā. Tattha uṇṇaggahaṇena na
kevalaṃ eḷakalomameva gahitaṃ, ṭhapetvā manussalomaṃ yaṃkiñci kappiyākappiyamaṃsajātīnaṃ
pakkhicatuppadānaṃ lomaṃ, sabbaṃ idha uṇṇaggahaṇeneva gahitaṃ. Tasmā channaṃ cīvarānaṃ channaṃ
anulomacīvarānañca aññatarena bhisicchaviṃ katvā taṃ sabbaṃ pakkhipitvā bhisiṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷakalomāni pana
apakkhipitvā kambalameva catugguṇaṃ vā pañcaguṇaṃ vā pakkhipitvā katāpi uṇṇabhisisaṅkhyameva gacchati.
Coḷabhisiādīsu yaṃkiñci navacoḷaṃ vā purāṇacoḷaṃ vā saṃharitvā vā anto pakkhipitvā vā katā coḷabhisi,
yaṃkiñci vākaṃ pakkhipitvā katā vākabhisi, yaṃkiñci tiṇaṃ pakkhipitvā katā tiṇabhisi, aññatra suddhatamālapattaṃ
yaṃkiñci paṇṇaṃ pakkhipitvā katā paṇṇabhisīti veditabbā. Tamālapattaṃ pana aññena missameva vaṭṭati, suddhaṃ na
vaṭṭati. Bhisiyā pamāṇaniyamo natthi, mañcabhisi pīṭhabhisi bhūmattharaṇabhisi caṅkamanabhisi pādapuñchanabhisīti
etāsaṃ anurūpato sallakkhetvā attano rucivasena pamāṇaṃ kātabbaṃ. Yaṃ panetaṃ uṇṇādipañcavidhatūlampi
bhisiyaṃ vaṭṭati, taṃ ‘‘masūrakepi vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Etena masūrakaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ
hoti.

Mañcabhisi ṃ pīṭ he santharant īti mañcabhisiṃ pīṭhe attharanti; attharaṇatthāya harantīti yujjati. Ulloka ṃ
akaritvāti heṭṭhā cimilikaṃ adatvā. Phositu nti rajanena vā haliddiyā vā upari phusitāni dātuṃ. Bhattikamma nti
bhisicchaviyā upari bhattikammaṃ. Hatthabhatti nti pañcaṅgulibhattiṃ.
298 . Ikkāsa nti rukkhaniyyāsaṃ vā silesaṃ vā. Piṭṭhamadda nti piṭṭhakhaliṃ. Kuṇḍakamattika nti
kuṇḍakamissakamattikaṃ. Sāsapakuṭṭanti sāsapapiṭṭhaṃ. Sitthatelaka nti vilīnamadhusitthakaṃ. Accussannaṃ hotīti
bindu bindu hutvā tiṭṭhati. Paccuddharitu nti puñchituṃ. Gaṇḍumattika nti gaṇḍuppādagūthamattikaṃ. Kasāva nti
āmalakaharītakānaṃ kasāvaṃ.
299 . Na bhikkhave paṭibhānacitta nti ettha na kevalaṃ itthipurisarūpameva, tiracchānarūpampi antamaso
gaṇḍuppādarūpampi bhikkhuno sayaṃ kātuṃ vā ‘‘karohī’’ti vattuṃ vā na vaṭṭati, ‘‘upāsaka dvārapālaṃ karohī’’ti
vattumpi na labbhati. Jātakapakaraṇaasadisadānādīni pana pasādanīyāni nibbidāpaṭisaṃyuttāni vā vatthūni parehi
kārāpetuṃ labbhati. Mālākammādīni sayampi kātuṃ labbhati.
300 . Aḷakamandāti ekaṅgaṇā manussābhikiṇṇā. Tayo gabbhe ti ettha sivikāgabbho ti caturassagabbho.
Nāḷikāgabbho ti vitthārato diguṇatiguṇāyāmo dīghagabbho. Hammiyagabbho ti ākāsatale kūṭāgāragabbho vā
muṇḍacchadanagabbho vā.
Kalaṅkapādaka nti rukkhaṃ vijjhitvā tattha khāṇuke ākoṭetvā kataṃ, taṃ āharimaṃ bhittipādaṃ
ji ṇṇakuṭṭapādassa upatthambhanatthaṃ bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetuṃ anujānāmīti attho. Parittāṇakiṭika nti
vassaparittāṇatthaṃ kiṭikaṃ. Uddasudha nti vacchakagomayena ceva chārikāya ca saddhiṃ madditamattikaṃ.
Āḷindo nāma pamukhaṃ vuccati. Paghanaṃnāma yaṃ nikkhamantā ca pavisantā ca pādehi hananti, tassa
vihāradvāre ubhato kuṭṭaṃ nīharitvā katapadesassetaṃ adhivacanaṃ, ‘‘paghāna’’ntipi vuccati. Pakuṭṭanti majjhe
gabbhassa samantā pariyāgāro vuccati. ‘‘Pakuṭa’’ntipi pāṭho. Osāraka nti anāḷindake vihāre vaṃsaṃ datvā tato daṇḍake
osāretvā katachadanapamukhaṃ. Saṃsāraṇakiṭiko nāma cakkalayutto kiṭiko.
301 . Pānīyabhājana nti pivantānaṃ pānīyadānabhājanaṃ. Uḷuṅko ca thālakañca pānīyasaṅkhassa anulomāni.
303 . Apesīti dīghadārumhi khāṇuke pavesetvā kaṇṭakasākhāhi vinandhitvā kataṃ dvārathakanakaṃ. Paligho ti
gāmadvāresu viya cakkayuttaṃ dvārathakanakaṃ.
305 . Assatarīhi yuttā rathā assatarīrathā. Āmuttamaṇikuṇḍalāti āmuttamaṇikuṇḍalāni.
Parinibbuto ti kilesaparinibbānena parinibbuto. Sītibhūto ti kilesātapābhāvena sītibhūto. Nirūpadhīti
kilesupadhiabhāvena nirūpadhīti vuccati.
Sabbā āsattiyo chetvāti rūpādīsu vā visayesu sabbabhavesu vā patthanāyo chinditvā. Hadaye dara nti citte
kilesadarathaṃ vinetvā. Veyyāyika nti vayakaraṇaṃ vuccati.
307 . Ādeyyavāco ti tassa vacanaṃ bahū janā ādiyitabbaṃ sotabbaṃ maññantīti attho. Ārāme akaṃsūti ye
sadhanā, te attano dhanena akaṃsu. Ye mandadhanā ceva adhanā ca, tesaṃ dhanaṃ adāsi. Iti so satasahassakahāpaṇe
satasahassagghanakañca bhaṇḍaṃ datvā pañcacattālīsayojanike addhāne yojane yojane vihārapatiṭṭhānaṃ katvā
sāvatthiṃ agamāsi.
Koṭisantharaṃ santharāpesīti kahāpaṇakoṭiyā kahāpaṇakoṭiṃ paṭipādetvā santhari. Ye tattha rukkhā vā
pokkharaṇiyo vā tesaṃ parikkhepappamāṇaṃ gahetvā aññasmiṃ ṭhāne santharitvā adāsi. Evamassa aṭṭhārasakoṭikaṃ
nidhānaṃ parikkhayaṃ agamāsi.
Kumārassa etadahosīti gahapatino evaṃ bahudhanaṃ cajantassāpi mukhassa vippasannākāraṃ disvā etaṃ ahosi.
Koṭṭhakaṃ māpesīti sattabhūmikaṃ dvārakoṭṭhakapāsādaṃ māpesi.
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati jetavane vihāre kārāpesi…pe… maṇḍape kārāpesīti aparāhipi aṭṭhārasahi
koṭīhi ete vihārādayo kārāpesi aṭṭhakarīsappamāṇāya bhūmiyā. Vipassissa hi bhagavato punabbasumitto gahapati
yojanappamāṇaṃ bhūmiṃ suvaṇṇiṭṭhakāsantharena kiṇitvā vihāraṃ kārāpesi. Sikhissa pana sirivaḍḍho gahapati
tigāvutappamāṇaṃ suvaṇṇayaṭṭhisantharena, vessabhussa sotthijo gahapati aḍḍhayojanappamāṇaṃ
suvaṇṇaphālasantharena, kakusandhassa pana accuto gahapati gāvutappamāṇaṃ suvaṇṇahatthipadasantharena,
koṇāgamanassa uggo gahapati aḍḍhagāvutappamāṇaṃ suvaṇṇiṭṭhakāsantharena, kassapassa sumaṅgalo gahapati