Khandhavagga-aṭṭhakathā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Saṃyuttanikāye
Khandhavagga-aṭṭhakathā
1. Khandhasaṃyuttaṃ
1. Nakulapituvaggo
1. Nakulapitusuttavaṇṇanā
1. Khandhiyavaggassa paṭhame bhaggesūti evaṃnāmake janapade. Susumāragire ti
susumāragiranagare. Tasmiṃ kira māpiyamāne susumāro saddamakāsi, tenassa ‘‘susumāragira’’ntveva
nāmaṃ akaṃsu. Bhesakaḷāvane ti bhesakaḷāya nāma yakkhiniyā adhivutthattā evaṃladdhanāme vane.
Tadeva migagaṇassa abhayatthāya dinnattā migadāyo ti vuccati. Bhagavā tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ
nissāya tasmiṃ vanasaṇḍe viharati. Nakulapitāti nakulassa nāma dārakassa pitā.
Jiṇṇoti jarājiṇṇo. Vuḍḍho ti vayovuḍḍho. Mahallako ti jātimahallako. Addhagato ti tiyaddhagato.
Vayoanuppatto ti tesu tīsu addhesu pacchimavayaṃ anuppatto. Āturakāyo ti gilānakāyo. Idañhi sarīraṃ
suvaṇṇavaṇṇampi niccapaggharaṇaṭṭhena āturaṃyeva nāma. Visesena panassa jarāturatā byādhāturatā
maraṇāturatāti tisso āturatā honti. Tāsu kiñcāpi eso mahallakattā jarāturova, abhiṇharogatāya panassa
byādhāturatā idha adhippetā. Abhikkhaṇātaṅko ti abhiṇharogo nirantararogo. Aniccadassāvīti tāya
āturatāya icchiticchitakkhaṇe āgantuṃ asakkonto kadācideva daṭṭhuṃ labhāmi, na sabbakālanti attho.
Manobhāvanīyāna nti manavaḍḍhakānaṃ. Yesu hi diṭṭhesu kusalavasena cittaṃ vaḍḍhati, te
sāriputtamoggallānādayo mahātherā manobhāvanīyā nāma. Anusāsatūti punappunaṃ sāsatu. Purimañhi
vacanaṃ ovādo nāma, aparāparaṃ anusāsanī nāma. Otiṇṇe vā vatthusmiṃ vacanaṃ ovādo nāma,
anotiṇṇe tantivasena vā paveṇivasena vā vuttaṃ anusāsanī nāma. Apica ovādoti vā anusāsanīti vā atthato
ekameva, byañjanamattameva nānaṃ.
Āturo hāya nti āturo hi ayaṃ, suvaṇṇavaṇṇo piyaṅgusāmopi samāno niccapaggharaṇaṭṭhena
āturoyeva. Aṇḍabhūto ti aṇḍaṃ viya bhūto dubbalo. Yathā kukkuṭaṇḍaṃ vā mayūraṇḍaṃ vā geṇḍukaṃ
viya gahetvā khipantena vā paharantena vā na sakkā kīḷituṃ, tāvadeva bhijjati, evamayampi kāyo
kaṇṭakepi khāṇukepi pakkhalitassa bhijjatīti aṇḍaṃ viya bhūtoti aṇḍabhūto. Pariyonaddho ti sukhumena
chavimattena pariyonaddho. Aṇḍañhi sāratacena pariyonaddhaṃ, tena ḍaṃsamakasādayo nilīyitvāpi
chaviṃ chinditvā yūsaṃ paggharāpetuṃ na sakkonti. Imasmiṃ pana chaviṃ chinditvā yaṃ icchanti, taṃ
karonti. Evaṃ sukhumāya chaviyā pariyonaddho. Kimaññatra bālyāti bālabhāvato aññaṃ kimatthi?
Bāloyeva ayanti attho. Tasmāti yasmā ayaṃ kāyo evarūpo, tasmā.
Tenupasaṅkamīti rañño cakkavattissa upaṭṭhānaṃ gantvā anantaraṃ pariṇāyakaratanassa
upaṭṭhānaṃ gacchanto rājapuriso viya, saddhammacakkavattissa bhagavato upaṭṭhānaṃ gantvā,
anantaraṃ dhammasenāpatissa apacitiṃ kātukāmo yenāyasmā sāriputto, tenupasaṅkami.
Vippasannānīti suṭṭhu pasannāni. Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni. Parisuddho ti niddoso.
Pariyodāto ti tasseva vevacanaṃ. Nirupakkilesatāyeva hi esa pariyodātoti vutto, na setabhāvena. Etassa
ca pariyodātataṃ disvāva indriyānaṃ vippasannataṃ aññāsi. Nayaggāhapaññā kiresā therassa.
Kathañhi no siyāti kena kāraṇena na laddhā bhavissati? Laddhāyevāti attho. Iminā kiṃ dīpeti?
Satthuvissāsikabhāvaṃ. Ayaṃ kira satthu diṭṭhakālato paṭṭhāya pitipemaṃ, upāsikā cassa mātipemaṃ

pa ṭilabhati. Ubhopi ‘‘ mama putto ’’ ti satth āra ṃ vadanti. Bhavantaragato hi nesa ṃ sineho. S ā kira
upāsikā pañca jātisatāni tathāgatassa mātāva, so ca, gahapati, pitāva ahosi. Puna pañca jātisatāni upāsikā
mahāmātā, upāsako mahāpitā, tathā cūḷāmātā cūḷapitāti. Evaṃ satthā diyaḍḍhaattabhāvasahassaṃ
tesaṃyeva hatthe vaḍḍhito. Teneva te yaṃ neva puttassa, na pitu santike kathetuṃ sakkā, taṃ satthu
santike nisinnā kathenti. Imināyeva ca kāraṇena bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ
upāsakānaṃ vissāsikānaṃ yadidaṃ nakulapitā gahapati, yadidaṃ nakulamātā gahapatānī’’ti (a. ni.
1.257) te etadagge ṭhapesi. Iti so imaṃ vissāsikabhāvaṃ pakāsento kathañhi no siyāti āha. Amatena
abhisitto ti nassidha aññaṃ kiñci jhānaṃ vā vipassanā vā maggo vā phalaṃ vā ‘‘amatābhiseko’’ti
daṭṭhabbo, madhuradhammadesanāyeva pana ‘‘amatābhiseko’’ti veditabbo. Dūratopīti tiroraṭṭhāpi
tirojanapadāpi.
Assutavā puthujjano ti idaṃ vuttatthameva. Ariyānaṃ adassāvītiādīsu ariyāti ārakattā kilesehi,
anaye na iriyanato, aye iriyanato, sadevakena ca lokena araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca
buddhasāvakā ca vuccanti. Buddhā eva vā idha ariyā. Yathāha – ‘‘sadevake, bhikkhave, loke…pe…
tathāgato ariyo’’ti vuccatīti (saṃ. ni. 5.1098). Sappurisāna nti ettha pana paccekabuddhā
tathāgatasāvakā ca sappurisāti veditabbā. Te hi lokuttaraguṇayogena sobhanā purisāti sappurisā.
Sabbeva vā ete dvedhāpi vuttā. Buddhāpi hi ariyā ca sappurisā ca, paccekabuddhā buddhasāvakāpi.
Yathāha –
‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro,
Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;
Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,
Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī’’ti. (jā. 2.17.78);
‘‘Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī’’ti ettāvatā hi buddhasāvako vutto, kataññutādīhi
paccekabuddhabuddhāti. Idāni yo tesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo, na ca dassane sādhukārī, so ‘‘ariyānaṃ
adassāvī’’ti veditabbo. So ca cakkhunā adassāvī, ñāṇena adassāvīti duvidho. Tesu ñāṇena adassāvī idha
adhippeto. Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti tesaṃ cakkhūnaṃ
vaṇṇamattaggahaṇato na ariyabhāvagocarato. Soṇasiṅgālādayopi cakkhunā ariye passanti, na cete
ariyānaṃ dassāvino nāma.
Tatridaṃ vatthu – cittalapabbatavāsino kira khīṇāsavattherassa upaṭṭhāko vuḍḍhapabbajito
ekadivasaṃ therena saddhiṃ piṇḍāya caritvā, therassa pattacīvaraṃ gahetvā, piṭṭhito āgacchanto theraṃ
pucchi – ‘‘ariyā nāma, bhante, kīdisā’’ti? Thero āha – ‘‘idhekacco mahallako ariyānaṃ pattacīvaraṃ
gahetvā vattapaṭivattaṃ katvā sahacarantopi neva ariye jānāti, evaṃ dujjānāvuso, ariyā’’ti. Evaṃ vuttepi
so neva aññāsi. Tasmā na cakkhunā dassanaṃ dassanaṃ, ñāṇena dassanameva dassanaṃ. Yathāha –
‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati. Yo
maṃ passati, so dhammaṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmā cakkhunā passantopi ñāṇena ariyehi
diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto, ariyādhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto
ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā ‘‘ariyānaṃ adassāvī’’ti veditabbo.
Ariyadhammassa akovido ti, satipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akusalo. Ariyadhamme avinīto ti
ettha pana –
‘‘Duvidho vinayo nāma, ekamekettha pañcadhā;
Abhāvato tassa ayaṃ, avinītoti vuccati’’.
Ayañhi saṃvaravinayo pahānavinayoti duvidho vinayo. Ettha ca duvidhepi vinaye ekameko vinayo
pañcadhā bhijjati. Saṃvaravinayo pi hi sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro
vīriyasaṃvaroti pañcavidho. Pahānavinayo pi tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ
samucchedappahānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nissaraṇappahānanti pañcavidho.

Tattha ‘‘ imin ā pātimokkhasa ṃvarena upeto hoti samupeto ’’ ti (vibha. 511) aya ṃ sīlasa ṃvaro .
‘‘Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti ayaṃ (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.295; saṃ.
ni. 4.239; a. ni. 3.16) satisaṃvaro .
‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā)
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi,
Paññāyete pidhīyare’’ti. (su. ni. 1041; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa.4) –
Ayaṃ ñāṇasaṃvaro . ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’ti (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ
khantisaṃvaro . ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ
vīriyasaṃvaro . Sabbopi cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca
kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato ‘‘saṃvaro’’ vinayanato ‘‘vinayo’’ti vuccati. Evaṃ tāva saṃvaravinayo
pañcadhā bhijjatīti veditabbo.
Tathā yaṃ nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato dīpālokeneva tamassa,
tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa anatthassa pahānaṃ. Seyyathidaṃ – nāmarūpavavatthānena
sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena
kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena ‘‘ahaṃ mamā’’ti gāhassa,
maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena
sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya,
nibbidānupassanāya abhiratisaññāya, muccitukamyatāñāṇena amuccitukāmatāya. Upekkhāñāṇena
anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa, gotrabhunā
saṅkhāranimittagāhassa pahānaṃ, etaṃ tadaṅgappahānaṃnāma.
Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe
sevālassa, tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ vikkhambhanappahānaṃnāma. Yaṃ
catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ
pahānāyā’’tiādinā nayena (dha. sa. 277; vibha. 628) vuttassa samudayapakkhikassa kilesagaṇassa
accantaṃ appavattibhāvena pahānaṃ, idaṃ samucchedappahānaṃnāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe
paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ paṭippassaddhippahānaṃnāma.
Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ nissaraṇappahānaṃnāma.
Sabbampi cetaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayaṭṭhena vinayo, tasmā ‘‘pahānavinayo’’ti
vuccati. Taṃtaṃpahānavato vā tassa tassa vinayassa sambhavatopetaṃ ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati.
Evaṃ pahānavinayopi pañcadhā bhijjatīti veditabbo.
Evamayaṃ saṅkhepato duvidho, bhedato ca dasavidho vinayo bhinnasaṃvarattā pahātabbassa ca
appahīnattā yasmā etassa assutavato puthujjanassa natthi, tasmā abhāvato tassa ayaṃ ‘‘avinīto’’ti
vuccatīti. Esa nayo sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme
avinīto ti etthāpi. Ninnānākaraṇañhi etaṃ atthato. Yathāha –
‘‘Yeva te ariyā, teva te sappurisā. Yeva te sappurisā, teva te ariyā. Yo eva so ariyānaṃ
dhammo, so eva so sappurisānaṃ dhammo. Yo eva so sappurisānaṃ dhammo, so eva so
ariyānaṃ dhammo. Yeva te ariyavinayā, teva te sappurisavinayā. Yeva te sappurisavinayā, teva
te ariyavinayā. Ariyeti vā sappuriseti vā, ariyadhammeti vā sappurisadhammeti vā, ariyavinayeti
vā sappurisavinayeti vā esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevā’’ti.
Rūpaṃ attato samanupassatīti idhekacco rūpaṃ attato samanupassati, ‘‘yaṃ rūpaṃ, so ahaṃ, yo
ahaṃ, taṃ rūpa’’nti rūpañca attañca advayaṃ samanupassati. Seyyathāpi nāma telappadīpassa jhāyato
yā acci, so va ṇṇ o. Yo va ṇṇ o, s ā acc īti acciñca va ṇṇ añca advaya ṃ samanupassati, evameva idhekacco

rūpa ṃ attato samanupassati …pe … advaya ṃ samanupassat īti eva ṃ rūpa ṃ ‘‘ att ā’’ ti di ṭṭ hipassan āya
passati. Rūpavantaṃ vā attāna nti arūpaṃ ‘‘attā’’ti gahetvā chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya taṃ
rūpavantaṃ samanupassati. Attani vā rūpa nti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā pupphasmiṃ gandhaṃ viya
attani rūpaṃ samanupassati. Rūpasmiṃ vā attāna nti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā karaṇḍake maṇiṃ
viya taṃ attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati. Pariyuṭṭhaṭṭhāyīti pariyuṭṭhānākārena abhibhavanākārena
ṭhito, ‘‘ahaṃ rūpaṃ, mama rūpa’’nti evaṃ taṇhādiṭṭhīhi gilitvā pariniṭṭhapetvā gaṇhanako nāma hotīti
attho. Tassa taṃ rūpa nti tassa taṃ evaṃ gahitaṃ rūpaṃ. Vedanādīsupi eseva nayo.
Tattha ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti suddharūpameva attāti kathitaṃ. ‘‘Rūpavantaṃ vā attānaṃ,
attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ attato…pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato
samanupassatī’’ti imesu sattasu ṭhānesu arūpaṃ attāti kathitaṃ. ‘‘Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā
vedanaṃ, vedanāya vā attāna’’nti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu
rūpārūpamissako attā kathito. Tattha ‘‘rūpaṃ attato samanupassati, vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre…
viññāṇaṃ attato samanupassatī’’ti imesu pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā, avasesesu sassatadiṭṭhīti
evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo pañca vibhavadiṭṭhiyo honti, tā sabbāpi maggāvaraṇā, na
saggāvaraṇā, paṭhamamaggavajjhāti veditabbā.
Evaṃkho, gahapati, āturakāyo ceva hoti āturacitto cāti kāyo nāma buddhānampi āturoyeva.
Cittaṃ pana rāgadosamohānugataṃ āturaṃ nāma, taṃ idha dassitaṃ. No ca āturacitto ti idha
nikkilesatāya cittassa anāturabhāvo dassito. Iti imasmiṃ sutte lokiyamahājano āturakāyo ceva āturacitto
cāti dassito, khīṇāsavā āturakāyā anāturacittā, satta sekhā neva āturacittā, na anāturacittāti veditabbā.
Bhajamānā pana anāturacittataṃyeva bhajantīti. Paṭhamaṃ.
2. Devadahasuttavaṇṇanā
2. Dutiye devadaha nti devā vuccanti rājāno, tesaṃ maṅgaladaho, sayaṃjāto vā so dahoti, tasmā
‘‘devadaho’’ti vutto. Tassa avidūre nigamo devadahantveva napuṃsakaliṅgavasena saṅkhaṃ gato.
Pacchābhūmagamikāti pacchābhūmaṃ aparadisāyaṃ niviṭṭhaṃ janapadaṃ gantukāmā. Nivāsa nti
temāsaṃ vassāvāsaṃ. Apalokito ti āpucchito. Apalokethāti āpucchatha. Kasmā theraṃ āpucchāpeti? Te
sabhāre kātukāmatāya. Yo hi ekavihāre vasantopi santikaṃ na gacchati pakkamanto anāpucchā
pakkamati, ayaṃ nibbhāro nāma. Yo ekavihāre vasantopi āgantvā passati, pakkamanto āpucchati, ayaṃ
sabhāro nāma. Imepi bhikkhū bhagavā ‘‘evamime sīlādīhi vaḍḍhissantī’’ti sabhāre kātukāmo
āpucchāpeti.
Paṇḍito ti dhātukosallādinā catubbidhena paṇḍiccena samannāgato. Anuggāhako ti
āmisānuggahena ca dhammānuggahena cāti dvīhipi anuggahehi anuggāhako. Thero kira aññe bhikkhū
viya pātova piṇḍāya agantvā sabbabhikkhūsu gatesu sakalaṃ saṅghārāmaṃ anuvicaranto
asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjati, achaḍḍitaṃ kacavaraṃ chaḍḍeti, saṅghārāme dunnikkhittāni
mañcapīṭhadārubhaṇḍamattikābhaṇḍāni paṭisāmeti. Kiṃ kāraṇā? ‘‘Mā aññatitthiyā vihāraṃ paviṭṭhā
disvā paribhavaṃ akaṃsū’’ti. Tato gilānasālaṃ gantvā gilāne assāsetvā ‘‘kenattho’’ti pucchitvā yena
attho hoti, tadatthaṃ tesaṃ daharasāmaṇere ādāya bhikkhācāravattena vā sabhāgaṭṭhāne vā bhesajjaṃ
pariyesitvā tesaṃ datvā, ‘‘gilānupaṭṭhānaṃ nāma buddhapaccekabuddhehi vaṇṇitaṃ, gacchatha
sappurisā appamattā hothā’’ti te pesetvā sayaṃ piṇḍāya caritvā upaṭṭhākakule vā bhattakiccaṃ katvā
vihāraṃ gacchati. Idaṃ tāvassa nibaddhavāsaṭṭhāne āciṇṇaṃ.
Bhagavati pana cārikaṃ caramāne ‘‘ahaṃ aggasāvako’’ti upāhanaṃ āruyha chattaṃ gahetvā purato
purato na gacchati. Ye pana tattha mahallakā vā ābādhikā vā atidaharā vā, tesaṃ rujjanaṭṭhānāni telena
makkhāpetvā pattacīvaraṃ attano daharasāmaṇerehi gāhāpetvā taṃdivasaṃ vā dutiyadivasaṃ vā te
gaṇhitvāva gacchati. Ekadivasañhi taññeva āyasmantaṃ ativikāle sampattattā senāsanaṃ alabhitvā,
cīvarakuṭiyaṃ nisinnaṃ disvā, satthā punadivase bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā,
hatthiv ānaratittiravatthu ṃ kathetv ā, ‘‘ yath āvu ḍḍ ha ṃ sen āsana ṃ dātabba ’’ nti sikkh āpada ṃ paññ āpesi.

Eva ṃ tāvesa āmis ānuggahena anugga ṇhāti. Ovadanto panesa satav ārampi sahassav ārampi t āva
ovadati, yāva so puggalo sotāpattiphale patiṭṭhāti, atha naṃ vissajjetvā aññaṃ ovadati. Iminā nayena
ovadato cassa ovāde ṭhatvā arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ atikkantā. Evaṃ dhammānuggahena
anuggaṇhāti.
Paccassosu nti te bhikkhū ‘‘amhākaṃ neva upajjhāyo, na ācariyo na sandiṭṭhasambhatto. Kiṃ tassa
santike karissāmā’’ti? Tuṇhībhāvaṃ anāpajjitvā ‘‘evaṃ, bhante’’ti satthu vacanaṃ sampaṭicchiṃsu.
Eḷagalāgumbe ti gacchamaṇḍapake. So kira eḷagalāgumbo dhuvasalilaṭṭhāne jāto. Athettha catūhi
pādehi maṇḍapaṃ katvā tassa upari taṃ gumbaṃ āropesuṃ, so taṃ maṇḍapaṃ chādesi. Athassa heṭṭhā
iṭṭhakāhi paricinitvā vālikaṃ okiritvā āsanaṃ paññāpayiṃsu. Sītalaṃ divāṭṭhānaṃ udakavāto vāyati.
Thero tasmiṃ nisīdi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘eḷagalāgumbe’’ti.
Nānāverajjagata nti ekassa rañño rajjato nānāvidhaṃ rajjagataṃ. Virajja nti aññaṃ rajjaṃ. Yathā
hi sadesato añño videso, evaṃ nivuttharajjato aññaṃ rajjaṃ virajjaṃ nāma, taṃ verajjanti vuttaṃ.
Khattiyapaṇḍitāti bimbisārakosalarājādayo paṇḍitarājāno. Brāhmaṇapaṇḍitāti caṅkītārukkhādayo
paṇḍitabrāhmaṇā. Gahapatipaṇḍitāti cittasudattādayo paṇḍitagahapatayo. Samaṇapaṇḍitāti
sabhiyapilotikādayo paṇḍitaparibbājakā. Vīmaṃsakāti atthagavesino. Kiṃvādīti kiṃ attano dassanaṃ
vadati, kiṃ laddhikoti attho. Kimakkhāyīti kiṃ sāvakānaṃ ovādānusāsaniṃ ācikkhati? Dhammassa
cānudhamma nti bhagavatā vuttabyākaraṇassa anubyākaraṇaṃ. Sahadhammiko ti sakāraṇo.
Vādānuvādo ti bhagavatā vuttavādassa anuvādo. ‘‘Vādānupāto’’tipi pāṭho, satthu vādassa anupāto
anupatanaṃ, anugamananti attho. Imināpi vādaṃ anugato vādoyeva dīpito hoti.
Avigatarāgassātiādīsu taṇhāvaseneva attho veditabbo. Taṇhā hi rajjanato rāgo, chandiyanato
chando, piyāyanaṭṭhena pemaṃ,pivitukāmaṭṭhena pipāsā,anudahanaṭṭhena pariḷāho ti vuccati.
Akusale cāvuso, dhamme tiādi kasmā āraddhaṃ? Pañcasu khandhesu avītarāgassa ādīnavaṃ,
vītarāgassa ca ānisaṃsaṃ dassetuṃ. Tatra avighāto ti niddukkho. Anupāyāso ti nirupatāpo. Apariḷāho ti
niddāho. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Dutiyaṃ.
3. Hāliddikānisuttavaṇṇanā
3. Tatiye avantīsūti avantidakkhiṇāpathasaṅkhāte avantiraṭṭhe. Kuraraghare ti evaṃnāmake
nagare. Papāte ti ekato papāte. Tassa kira pabbatassa ekaṃ passaṃ chinditvā pātitaṃ viya ahosi.
‘‘Pavatte’’tipi pāṭho, nānātitthiyānaṃ laddhipavattaṭṭhāneti attho. Iti thero tasmiṃ raṭṭhe taṃ nagaraṃ
nissāya tasmiṃ pabbate viharati. Hāliddikānīti evaṃnāmako. Aṭṭhakavaggiye māgaṇḍiyapañhe ti
aṭṭhakavaggikamhi māgaṇḍiyapañho nāma atthi, tasmiṃ pañhe. Rūpadhātūti rūpakkhandho adhippeto.
Rūpadhāturāgavinibaddha nti rūpadhātumhi rāgena vinibaddhaṃ. Viññāṇanti kammaviññāṇaṃ.
Okasārīti gehasārī ālayasārī.
Kasmā panettha ‘‘viññāṇadhātu kho, gahapatī’’ti na vuttanti? Sammohavighātatthaṃ. ‘‘Oko’’ti hi
atthato paccayo vuccati, purejātañca kammaviññāṇaṃ pacchājātassa kammaviññāṇassapi
vipākaviññāṇassapi vipākaviññāṇañca vipākaviññāṇassapi kammaviññāṇassapi paccayo hoti, tasmā
‘‘kataraṃ nu kho idha viññāṇa’’nti? Sammoho bhaveyya, tassa vighātatthaṃ taṃ agahetvā
asambhinnāva desanā katā. Apica ārammaṇavasena catasso abhisaṅkhāraviññāṇaṭṭhitiyo vuttāti tā
dassetumpi idha viññāṇaṃ na gahitaṃ.
Upayupādānāti taṇhūpayadiṭṭhūpayavasena dve upayā, kāmupādānādīni cattāri upādānāni ca.
Cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayāti akusalacittassa adhiṭṭhānabhūtā ceva abhinivesabhūtā ca
anusayabhūtā ca. Tathāgatassāti sammāsambuddhassa. Sabbesampi hi khīṇāsavānaṃ ete pahīnāva,
satthu pana khīṇāsavabhāvo loke atipākaṭoti uparimakoṭiyā evaṃ vuttaṃ. Viññāṇadhātuyāti idha
viññāṇaṃ kasmā gahitaṃ? Kilesappahānadassanatthaṃ. Kilesā hi na kevalaṃ catūsuyeva khandhesu
pah īnā pah īyanti, pañcasupi pah īyantiyev āti kilesappah ānadassanattha ṃ gahita ṃ. Eva ṃ kho, gahapati,

anokasārī hotīti eva ṃ kammaviññ āṇ ena oka ṃ asarantena anokas ārī nāma hoti.
Rūpanimittaniketavisāravinibandhāti rūpameva kilesānaṃ paccayaṭṭhena nimittaṃ,
ārammaṇakiriyasaṅkhātanivāsanaṭṭhānaṭṭhena niketanti rūpanimittaniketaṃ. Visāro ca vinibandho ca
visāravinibandhā. Ubhayenapi hi kilesānaṃ patthaṭabhāvo ca vinibandhanabhāvo ca vutto,
rūpanimittanikete visāravinibandhāti rūpanimittaniketavisāravinibandhā, tasmā rūpanimittaniketamhi
uppannena kilesavisārena ceva kilesabandhanena cāti attho. Niketasārīti vuccatīti
ārammaṇakaraṇavasena nivāsanaṭṭhānaṃ sārīti vuccati. Pahīnāti te
rūpanimittaniketakilesavisāravinibandhā pahīnā.
Kasmā panettha pañcakkhandhā ‘‘okā’’ti vuttā, cha ārammaṇāni ‘‘niketa’’nti? Chandarāgassa
balavadubbalatāya. Samānepi hi etesaṃ ālayaṭṭhena visayabhāve oko ti niccanivāsanaṭṭhānagehameva
vuccati, niketa nti ‘‘ajja asukaṭṭhāne kīḷissāmā’’ti katasaṅketaṭṭhānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ uyyānādi. Tattha
yathā puttadāradhanadhaññapuṇṇagehe chandarāgo balavā hoti, evaṃ ajjhattikesu khandhesu. Yathā
pana uyyānaṭṭhānādīsu tato dubbalataro hoti, evaṃ bāhiresu chasu ārammaṇesūti chandarāgassa
balavadubbalatāya evaṃ desanā katāti veditabbo.
Sukhitesu sukhito ti upaṭṭhākesu dhanadhaññalābhādivasena sukhitesu ‘‘idānāhaṃ manāpaṃ
bhojanaṃ labhissāmī’’ti gehasitasukhena sukhito hoti, tehi pattasampattiṃ anubhavamāno viya carati.
Dukkhitesu dukkhito ti tesaṃ kenacideva kāraṇena dukkhe uppanne sayaṃ dviguṇena dukkhena
dukkhito hoti. Kiccakaraṇīyesūti kiccasaṅkhātesu karaṇīyesu. Tesu yogaṃ āpajjatīti upayogaṃ sayaṃ
tesaṃ kiccānaṃ kattabbataṃ āpajjati. Kāmesūti vatthukāmesu. Evaṃ kho, gahapati, kāmehi aritto
hotīti evaṃ kilesakāmehi aritto hoti anto kāmānaṃ bhāvena atuccho. Sukkapakkho tesaṃ abhāvena
ritto tucchoti veditabbo.
Purakkharāno ti vaṭṭaṃ purato kurumāno. Evaṃrūpo siya ntiādīsu dīgharassakāḷodātādīsu rūpesu
‘‘evaṃrūpo nāma bhaveyya’’nti pattheti. Sukhādīsu vedanāsu evaṃvedano nāma; nīlasaññādīsu saññāsu
evaṃ sañño nāma; puññābhisaṅkhārādīsu saṅkhāresu evaṃsaṅkhāro nāma; cakkhuviññāṇādīsu
viññāṇesu ‘‘evaṃ viññāṇo nāma bhaveyya’’nti pattheti.
Apurakkharāno ti vaṭṭaṃ purato akurumāno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te ti tuyhaṃ vacanaṃ
asahitaṃ asiliṭṭhaṃ, mayhaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ madhurapānasadisaṃ. Adhiciṇṇaṃ te viparāvatta nti
yaṃ tuyhaṃ dīghena kālena paricitaṃ suppaguṇaṃ, taṃ mama vādaṃ āgamma sabbaṃ khaṇena
viparāvattaṃ nivattaṃ. Āropito te vādo ti tuyhaṃ doso mayā āropito. Cara vādappamokkhāyāti taṃ
taṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā uttari pariyesanto imassa vādassa mokkhāya cara āhiṇḍāhi. Nibbeṭhehi vā
sace pahosīti atha sayameva pahosi, idheva nibbeṭhehīti. Tatiyaṃ.
4. Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā
4. Catutthe sakkapañhe ti cūḷasakkapañhe, mahāsakkapañhepetaṃ vuttameva.
Taṇhāsaṅkhayavimuttāti taṇhāsaṅkhaye nibbāne tadārammaṇāya phalavimuttiyā vimuttā.
Accantaniṭṭhāti antaṃ atikkantaniṭṭhā satataniṭṭhā. Sesapadesupi eseva nayo. Catutthaṃ.
5. Samādhisuttavaṇṇanā
5. Pañcame samādhinti idaṃ bhagavā te bhikkhū cittekaggatāya parihāyante disvā, ‘‘cittekaggataṃ
labhantānaṃ imesaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā āha. Abhinandatīti pattheti.
Abhivadatīti tāya abhinandanāya ‘‘aho piyaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti vadati. Vācaṃ
abhinandantopi ca taṃ ārammaṇaṃ nissāya evaṃ lobhaṃ uppādento abhivadatiyeva nāma. Ajjhosāya
tiṭṭhatīti gilitvā pariniṭṭhapetvā gaṇhāti. Yārūpe nandīti yā sā rūpe balavapatthanāsaṅkhātā nandī.
Tadup ādāna nti ta ṃ gaha ṇaṭṭ hena up ādāna ṃ. Nābhinandatīti na pattheti. Nābhivadatīti

patthan āvasena na ‘‘ iṭṭ ha ṃ kanta ’’ nti vadati. Vipassan ācittena cetas ā ‘‘ anicca ṃ dukkha ’’ nti
vacībhedaṃ karontopi nābhivadatiyeva. Pañcamaṃ.
6. Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā
6. Chaṭṭhe paṭisallāṇeti idaṃ bhagavā te bhikkhū kāyavivekena parihāyante disvā ‘‘kāyavivekaṃ
labhantānaṃ imesaṃ kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gamissatī’’ti ñatvā āha. Chaṭṭhaṃ.
7. Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā
7. Sattame upādāparitassana nti gahaṇena uppannaṃ paritassanaṃ. Anupādāaparitassana nti
aggahaṇena aparitassanaṃ. Rūpavipariṇāmānuparivattiviññāṇaṃ hotīti ‘‘mama rūpaṃ
vipariṇata’’nti vā ‘‘ahu vata metaṃ, dāni vata me natthī’’ti vā ādinā nayena kammaviññāṇaṃ rūpassa
bhedānuparivatti hoti. Vipariṇāmānuparivattijāti vipariṇāmassa anuparivattito
vipariṇāmārammaṇacittato jātā. Paritassanā dhammasamuppādāti taṇhāparitassanā ca
akusaladhammasamuppādā ca. Citta nti kusalacittaṃ. Pariyādāya tiṭṭhantīti pariyādiyitvā tiṭṭhanti.
Uttāsavāti sauttāso. Vighātavāti savighāto sadukkho. Apekkhavāti sālayo. Upādāya ca paritassatīti
gaṇhitvā paritassako nāma hoti. Na rūpavipariṇāmānuparivattīti khīṇāsavassa kammaviññāṇameva
natthi, tasmā rūpabhedānuparivatti na hotīti vattuṃ vaṭṭati. Sattamaṃ.
8. Dutiyaupādāparitassanāsuttavaṇṇanā
8. Aṭṭhame taṇhāmānadiṭṭhivasena desanā katā. Iti paṭipāṭiyā catūsu suttesu vaṭṭavivaṭṭameva
kathitaṃ. Aṭṭhamaṃ.
9. Kālattayaaniccasuttavaṇṇanā
9. Navame ko pana vādo paccuppannassāti paccuppannamhi kathāva kā, aniccameva taṃ. Te
kira bhikkhū atītānāgataṃ aniccanti sallakkhetvā paccuppanne kilamiṃsu, atha nesaṃ ito atītānāgatepi
‘‘paccuppannaṃ anicca’’nti vuccamāne bujjhissantīti ajjhāsayaṃ viditvā satthā puggalajjhāsayena imaṃ
desanaṃ desesi. Navamaṃ.
10-11. Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā
10-11 . Dasamekādasamāni dukkhaṃ anattāti padehi visesetvā tathārūpeneva puggalajjhāsayena
kathitānīti. Dasamekādasamāni.
Nakulapituvaggo paṭhamo.
2. Aniccavaggo
1-10. Aniccasuttādivaṇṇanā
12-21 . Aniccavagge pariyosānasuttaṃ pucchāvasikaṃ, sesāni tathā tathā bujjhanakānañca vasena
desitānīti. Paṭhamādīni.
Aniccavaggo dutiyo.
3. Bhāravaggo

1. Bh ārasuttava ṇṇ an ā
22 . Bhāravaggassa paṭhame pañcupādānakkhandhātissa vacanīya nti pañcupādānakkhandhā iti
assa vacanīyaṃ, evaṃ vattabbaṃ bhaveyyāti attho. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhāro ti ye ime
pañcupādānakkhandhā, ayaṃ bhāroti vuccati. Kenaṭṭhenāti? Parihārabhāriyaṭṭhena. Etesañhi
ṭhāpanagamananisīdāpananipajjāpananhāpanamaṇḍanakhādāpanabhuñjāpanādiparihāro bhāriyoti
parihārabhāriyaṭṭhena bhāroti vuccati. Evaṃnāmo ti tisso dattotiādināmo. Evaṃgotto ti kaṇhāyano
vacchāyanotiādigotto. Iti vohāramattasiddhaṃ puggalaṃ ‘‘bhārahāro’’ti katvā dasseti. Puggalo hi
paṭisandhikkhaṇeyeva khandhabhāraṃ ukkhipitvā dasapi vassāni vīsatipi vassasatampīti yāvajīvaṃ
imaṃ khandhabhāraṃ nhāpento bhojento mudusamphassamañcapīṭhesu nisīdāpento nipajjāpento
pariharitvā cutikkhaṇe chaḍḍetvā puna paṭisandhikkhaṇe aparaṃ khandhabhāraṃ ādiyati, tasmā
bhārahāroti jāto.
Ponobhavikāti punabbhavanibbattikā. Nandīrāgasahagatāti nandirāgena saha ekattameva gatā.
Tabbhāvasahagatañhi idha adhippetaṃ. Tatra tatrābhinandinīti upapattiṭṭhāne vā rūpādīsu vā
ārammaṇesu tattha tattha abhinandanasīlāva. Kāmataṇhādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmataṇhā nāma,
rūpārūpabhavarāgo jhānanikanti sassatadiṭṭhisahagato rāgoti ayaṃ bhavataṇhā nāma,
ucchedadiṭṭhisahagato rāgo vibhavataṇhā nāma. Bhārādāna nti bhāragahaṇaṃ. Taṇhāya hi esa bhāraṃ
ādiyati. Asesavirāganirodho tiādi sabbaṃ nibbānasseva vevacanaṃ. Tañhi āgamma taṇhā asesato
virajjati nirujjhati cajiyati paṭinissajjiyati vimuccati, natthi cettha kāmālayo vā diṭṭhālayo vāti nibbānaṃ
etāni nāmāni labhati. Samūlaṃ taṇha nti taṇhāya avijjā mūlaṃ nāma. Abbuyhāti arahattamaggena taṃ
samūlakaṃ uddharitvā. Nicchāto parinibbuto ti nittaṇho parinibbuto nāmāti vattuṃ vaṭṭatīti. Paṭhamaṃ.
2. Pariññasuttavaṇṇanā
23 . Dutiye pariññeyye ti parijānitabbe, samatikkamitabbeti attho. Pariñña nti accantapariññaṃ,
samatikkamanti attho. Rāgakkhayo tiādi nibbānassa nāmaṃ. Tañhi accantapariññā nāma. Dutiyaṃ.
3. Abhijānasuttavaṇṇanā
24 . Tatiye abhijāna nti abhijānanto. Iminā ñātapariññā kathitā, dutiyapadena tīraṇapariññā,
tatiyacatutthehi pahānapariññāti imasmiṃ sutte tisso pariññā kathitāti. Tatiyaṃ.
4-9. Chandarāgasuttādivaṇṇanā
25-30 . Catutthādīni dhātusaṃyutte vuttanayeneva veditabbāni. Paṭipāṭiyā panettha
pañcamachaṭṭhasattamesu cattāri saccāni kathitāni, aṭṭhamanavamesu vaṭṭavivaṭṭaṃ. Catutthādīni.
10. Aghamūlasuttavaṇṇanā
31 . Dasame agha nti dukkhaṃ. Evamettha dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ. Dasamaṃ.
11. Pabhaṅgusuttavaṇṇanā
32 . Ekādasame pabhaṅgu nti pabhijjanasabhāvaṃ. Evamidha aniccalakkhaṇameva kathitanti.
Ekādasamaṃ.
Bhāravaggo tatiyo.
4. Natumh ākavaggo

1. Natumh ākasuttava ṇṇ an ā
33 . Natumhākavaggassa paṭhame pajahathāti chandarāgappahānena pajahatha. Tiṇādīsu tiṇaṃ
nāma antopheggu bahisāraṃ tālanāḷikerādi. Kaṭṭhaṃnāma antosāraṃ bahipheggu
khadirasālasākapanasādi. Sākhānāma rukkhassa bāhā viya nikkhantā. Palāsaṃnāma
tālanāḷikerapaṇṇādi. Paṭhamaṃ.
2. Dutiyanatumhākasuttavaṇṇanā
34 . Dutiyaṃ vinā upamāya bujjhanakānaṃ ajjhāsayena vuttaṃ. Dutiyaṃ.
3. Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā
35 . Tatiye rūpañce, bhante, anusetīti yadi rūpaṃ anuseti. Tena saṅkhaṃ gacchatīti
kāmarāgādīsu yena anusayena taṃ rūpaṃ anuseti, teneva anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti paṇṇattiṃ
gacchati. Na tena saṅkhaṃ gacchatīti tena abhūtena anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ na
gacchatīti. Tatiyaṃ.
4. Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā
36 . Catutthe taṃ anumīyatīti taṃ anusayitaṃ rūpaṃ marantena anusayena anumarati. Na hi
ārammaṇe bhijjamāne tadārammaṇā dhammā tiṭṭhanti. Yaṃ anumīyatīti yaṃ rūpaṃ yena anusayena
anumarati. Tena saṅkhaṃ gacchatīti tena anusayena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ gacchati. Atha
vā ya nti karaṇavacanametaṃ, yena anusayena anumīyati, tena ‘‘ratto duṭṭho mūḷho’’ti saṅkhaṃ
gacchatīti attho. Catutthaṃ.
5-6. Ānandasuttādivaṇṇanā
37-38 . Pañcame ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatīti dharamānassa jīvamānassa jarā paññāyati.
Ṭhitīti hi jīvitindriyasaṅkhātāya anupālanāya nāmaṃ. Aññathatta nti jarāya. Tenāhu porāṇā –
‘‘Uppādo jāti akkhāto, bhaṅgo vutto vayoti ca;
Aññathattaṃ jarā vuttā, ṭhitī ca anupālanā’’ti.
Evaṃ ekekassa khandhassa uppādajarābhaṅgasaṅkhātāni tīṇi lakkhaṇāni honti yāni sandhāya
vuttaṃ ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī’’ti (a. ni. 3.47).
Tattha saṅkhataṃ nāma paccayanibbatto yo koci saṅkhāro. Saṅkhāro ca na lakkhaṇaṃ, lakkhaṇaṃ
na saṅkhāro, na ca saṅkhārena vinā lakkhaṇaṃ paññāpetuṃ sakkā, nāpi lakkhaṇaṃ vinā saṅkhāro,
lakkhaṇena pana saṅkhāro pākaṭo hoti. Yathā hi na ca gāvīyeva lakkhaṇaṃ, lakkhaṇameva na gāvī, nāpi
gāviṃ muñcitvā lakkhaṇaṃ paññāpetuṃ sakkā, nāpi lakkhaṇaṃ muñcitvā gāviṃ, lakkhaṇena pana gāvī
pākaṭā hoti, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.
Tattha saṅkhārānaṃ uppādakkhaṇe saṅkhāropi uppādalakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi
paññāyati. ‘‘Uppādopī’’ti vutte saṅkhāropi jarālakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati.
Bhaṅgakkhaṇe saṅkhāropi taṃlakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyati. Apare pana vadanti
‘‘arūpadhammānaṃ jarākhaṇo nāma na sakkā paññāpetuṃ, sammāsambuddho ca ‘vedanāya uppādo
paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitāya aññathattaṃ paññāyatī’ti vadanto arūpadhammānampi tīṇi lakkhaṇāni
paññ āpeti, t āni atthikkha ṇaṃ up ādāya labbhant ī’’ ti vatv ā –

‘‘ Atthit ā sabbadhamm āna ṃ, ṭhiti n āma pavuccati;
Tasseva bhedo maraṇaṃ, sabbadā sabbapāṇina’’nti. –
Imāya ācariyagāthāya tamatthaṃ sādhenti. Atha vā santativasena ṭhānaṃ ṭhitīti veditabbanti ca vadanti.
Yasmā pana sutte ayaṃ viseso natthi, tasmā ācariyamatiyā suttaṃ apaṭibāhetvā suttameva pamāṇaṃ
kattabbaṃ. Chaṭṭhaṃ uttānameva. Pañcamachaṭṭhāni.
7-10. Anudhammasuttādivaṇṇanā
39-42 . Sattame dhammānudhammappaṭipannassāti navannaṃ lokuttaradhammānaṃ
anulomadhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipannassa. Ayamanudhammo ti ayaṃ anulomadhammo
hoti. Nibbidābahulo ti ukkaṇṭhanabahulo hutvā. Parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Parimuccatīti
maggakkhaṇe uppannāya pahānapariññāya parimuccati. Evaṃ imasmiṃ sutte maggova kathito hoti,
tathā ito paresu tīsu. Idha pana anupassanā aniyamitā, tesu niyamitā. Tasmā idhāpi sā tattha
niyamitavaseneva niyametabbā. Na hi sakkā tīsu aññataraṃ anupassanaṃ vinā nibbindituṃ parijānituṃ
vāti. Sattamādīni.
Natumhākavaggo catuttho.
5. Attadīpavaggo
1. Attadīpasuttavaṇṇanā
43 . Attadīpavaggassa paṭhame attadīpāti attānaṃ dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gatiṃ parāyaṇaṃ patiṭṭhaṃ
katvā viharathāti attho. Attasaraṇā ti idaṃ tasseva vevacanaṃ. Anaññasaraṇā ti idaṃ aññassa
saraṇapaṭikkhepavacanaṃ. Na hi añño aññassa saraṇaṃ hoti aññassa vāyāmena aññassa asijjhanato,
vuttampi cetaṃ –
‘‘Attā hi attano nātho,
Ko hi nātho paro siyā’’ti. (dha. pa. 160);
Tenāha ‘‘anaññasaraṇā’’ti. Ko panettha attā nāma? Lokiyalokuttaro dhammo. Tenevāha –
‘‘dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā’’ti. Yonīti kāraṇaṃ – ‘‘yoni hesā, bhūmija, phalassa
adhigamāyā’’tiādīsu (ma. ni. 3.227) viya. Kiṃpahotikāti kiṃpabhutikā, kuto pabhavantīti attho?
Rūpassa tvevāti idaṃ tesaṃyeva sokādīnaṃ pahānadassanatthaṃ āraddhaṃ. Na paritassatīti na
gaṇhāti na gahati. Tadaṅganibbuto ti tena vipassanaṅgena kilesānaṃ nibbutattā tadaṅganibbuto.
Imasmiṃ sutte vipassanāva kathitā. Paṭhamaṃ.
2. Paṭipadāsuttavaṇṇanā
44 . Dutiye dukkhasamudayagāminī samanupassanāti yasmā sakkāyo dukkhaṃ, tassa ca
samudayagāminī paṭipadā nāma ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti evaṃ diṭṭhisamanupassanā vuttā,
tasmā dukkhasamudayagāminī samanupassanāti ayamettha attho hoti. Dukkhanirodhagāminī
samanupassanāti ettha saha vipassanāya catumaggañāṇaṃ ‘‘samanupassanā’’ti vuttaṃ. Iti imasmiṃ
sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ. Dutiyaṃ.
3. Aniccasuttavaṇṇanā
45 . Tatiye sammappaññāya daṭṭhabba nti saha vipassanāya maggapaññāya daṭṭhabbaṃ. Virajjati
vimuccatīti maggakkha ṇe virajjati, phalakkha ṇe vimuccati. Anup ādāya āsaveh īti anupp ādanirodhena

niruddhehi āsavehi agahetv ā iti vimuccati. Rūpadh ātuy āti ādi paccavekkha ṇadassanattha ṃ vutta ṃ .
Saha phalena paccavekkhaṇadassanatthantipi vadantiyeva. Ṭhita nti upari kattabbakiccābhāvena ṭhitaṃ.
Ṭhitattā santussita nti pattabbaṃ pattabhāvena santuṭṭhaṃ. Paccattaṃyeva parinibbāyatīti sayameva
parinibbāyati. Tatiyaṃ.
4. Dutiyaaniccasuttavaṇṇanā
46 . Catutthe pubbantānudiṭṭhiyo ti pubbantaṃ anugatā aṭṭhārasa diṭṭhiyo na honti.
Aparantānudiṭṭhiyo ti aparantaṃ anugatā catucattālīsa diṭṭhiyo na honti. Thāmaso parāmāso ti
diṭṭhithāmaso ceva diṭṭhiparāmāso ca na hoti. Ettāvatā paṭhamamaggo dassito. Idāni saha vipassanāya
tayo magge ca phalāni ca dassetuṃ rūpasmintiādi āraddhaṃ. Atha vā diṭṭhiyo nāma vipassanāya eva
pahīnā, idaṃ pana upari saha vipassanāya cattāro magge dassetuṃ āraddhaṃ. Catutthaṃ.
5. Samanupassanāsuttavaṇṇanā
47 . Pañcame pañcupādānakkhandhe samanupassanti etesaṃ vā aññatara nti
paripuṇṇagāhavasena pañcakkhandhe samanupassanti, aparipuṇṇagāhavasena etesaṃ aññataraṃ. Iti
ayañceva samanupassanāti iti ayañca diṭṭhisamanupassanā. Asmīti cassa avigataṃ hotīti yassa ayaṃ
samanupassanā atthi, tasmiṃ asmīti taṇhāmānadiṭṭhisaṅkhātaṃ papañcattayaṃ avigatameva hoti.
Pañcannaṃindriyānaṃ avakkanti hotīti tasmiṃ kilesajāte sati kammakilesapaccayānaṃ pañcannaṃ
indriyānaṃ nibbatti hoti.
Atthi, bhikkhave, mano ti idaṃ kammamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Dhammāti ārammaṇaṃ.
Avijjādhātūti javanakkhaṇe avijjā. Avijjāsamphassajenāti avijjāsampayuttaphassato jātena. Apica
mano ti bhavaṅgakkhaṇe vipākamanodhātu, āvajjanakkhaṇe kiriyamanodhātu. Dhammādayo
vuttappakārāva. Asmītipissa hotīti taṇhāmānadiṭṭhivasena asmīti evampissa hoti. Ito paresu
ayamahamasmīti rūpādīsu kiñcideva dhammaṃ gahetvā ‘‘ayaṃ ahamasmī’’ti attadiṭṭhivasena vuttaṃ.
Bhavissa nti sassatadiṭṭhivasena. Na bhavissa nti ucchedadiṭṭhivasena. Rūpī bhavissa ntiādīni sabbāni
sassatameva bhajanti. Athetthāti atha tenevākārena ṭhitesu etesu indriyesu. Avijjā pahīyatīti catūsu
saccesu aññāṇabhūtā avijjā pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Evamettha asmīti
taṇhāmānadiṭṭhiyo. Kammassa pañcannañca indriyānaṃ antare eko sandhi, vipākamanaṃ
pañcindriyapakkhikaṃ katvā pañcannañca indriyānaṃ kammassa ca antare eko sandhīti. Iti tayo
papañcā atīto addhā, indriyādīni paccuppanno addhā, tattha kammamanaṃ ādiṃ katvā anāgatassa
paccayo dassitoti. Pañcamaṃ.
6. Khandhasuttavaṇṇanā
48 . Chaṭṭhe rūpakkhandho kāmāvacaro, cattāro khandhā catubhūmakā. Sāsava nti āsavānaṃ
ārammaṇabhāvena paccayabhūtaṃ. Upādāniya nti tatheva ca upādānānaṃ paccayabhūtaṃ. Vacanattho
panettha – ārammaṇaṃ katvā pavattehi saha āsavehīti sāsavaṃ. Upādātabbanti upādāniyaṃ. Idhāpi
rūpakkhandho kāmāvacaro, avasesā tebhūmakā vipassanācāravasena vuttā. Evamettha rūpaṃ rāsaṭṭhena
khandhesu paviṭṭhaṃ, sāsavarāsaṭṭhena upādānakkhandhesu. Vedanādayo sāsavāpi atthi, anāsavāpi atthi.
Te rāsaṭṭhena sabbepi khandhesu paviṭṭhā, tebhūmakā panettha sāsavaṭṭhena upādānakkhandhesu
paviṭṭhāti. Chaṭṭhaṃ.
7-8. Soṇasuttādivaṇṇanā
49-50 . Sattame seyyohamasmīti visiṭṭho uttamo ahamasmi. Kimaññatra yathābhūtassa
adassanāti yathābhūtassa adassanato aññaṃ kiṃ bhaveyya? Adassanaṃ aññāṇameva bhaveyyāti attho.
Idānissa te parivaṭṭaṃ vajirabhedadesanaṃ ārabhanto taṃ kiṃ maññasi soṇotiādimāha. Aṭṭhamaṃ
uttānameva. Sattamaaṭṭhamāni.

9-10. Nandikkhayasutt ādiva ṇṇ an ā
51-52 . Navamadasamesu nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo ti idaṃ nandīti vā
rāgoti vā imesaṃ atthato ninnānākaraṇatāya vuttaṃ. Nibbidānupassanāya vā nibbindanto nandiṃ
pajahati, virāgānupassanāya virajjanto rāgaṃ pajahati. Ettāvatā vipassanaṃ niṭṭhapetvā ‘‘rāgakkhayā
nandikkhayo’’ti idha maggaṃ dassetvā ‘‘nandirāgakkhayā cittaṃ vimutta’’nti phalaṃ dassitanti.
Navamadasam āni.
Attadīpavaggo pañcamo.
Mūlapaṇṇāsako samatto.
6. Upayavaggo
1. Upayasuttavaṇṇanā
53 . Upayavaggassa paṭhame upayo ti taṇhāmānadiṭṭhivasena pañcakkhandhe upagato. Viññāṇanti
kammaviññāṇaṃ. Āpajjeyyāti kammaṃ javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya vuddhiādīni
āpajjeyya. Viññāṇupaya nti padassa aggahaṇe kāraṇaṃ vuttameva. Vocchijjatārammaṇanti
paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya abhāvena ārammaṇaṃ vocchijjati. Patiṭṭhā viññāṇassāti
kammaviññāṇassa patiṭṭhā na hoti. Tadappatiṭṭhita nti taṃ appatiṭṭhitaṃ. Anabhisaṅkhacca vimutta nti
paṭisandhiṃ anabhisaṅkharitvā vimuttaṃ. Paṭhamaṃ.
2. Bījasuttavaṇṇanā
54 . Dutiye bījajātānīti bījāni. Mūlabīja nti vacaṃ vacattaṃ haliddaṃ siṅgiveranti evamādi.
Khandhabīja nti assattho nigrodhoti evamādi. Phalubīja nti ucchu veḷu naḷoti evamādi. Aggabīja nti
ajjukaṃ phaṇijjakanti evamādi. Bījabīja nti sālivīhiādi pubbaṇṇañceva muggamāsādi aparaṇṇañca.
Akhaṇḍānīti abhinnāni. Bhinnakālato paṭṭhāya bījaṃ bījatthāya na upakappati. Apūtikānīti
udakatemanena apūtikāni. Pūtibījañhi bījatthāya na upakappati. Avātātapahatānīti vātena ca ātapena ca
na hatāni, nirojataṃ na pāpitāni. Nirojañhi kasaṭaṃ bījaṃ bījatthāya na upakappati. Sārādānīti
gahitasārāni patiṭṭhitasārāni. Nissārañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Sukhasayitānīti cattāro māse
koṭṭhe pakkhittaniyāmeneva sukhaṃ sayitāni. Pathavīti heṭṭhā patiṭṭhānapathavī. Āpo ti
uparisnehanaāpo. Catasso viññāṇaṭṭhitiyo ti kammaviññāṇassa ārammaṇabhūtā rūpādayo cattāro
khandhā. Te hi ārammaṇavasena patiṭṭhābhūtattā pathavīdhātusadisā. Nandirāgo sinehanaṭṭhena
āpodhātusadiso. Viññāṇaṃ sāhāra nti sappaccayaṃ kammaviññāṇaṃ. Tañhi bījaṃ viya pathaviyaṃ
ārammaṇapathaviyaṃ viruhati. Dutiyaṃ.
3. Udānasuttavaṇṇanā
55 . Tatiye udānaṃ udānesīti balavasomanassasamuṭṭhānaṃ udānaṃ udāhari. Kiṃ nissāya panesa
bhagavato uppannoti. Sāsanassa niyyānikabhāvaṃ. Kathaṃ? Evaṃ kirassa ahosi, ‘‘tayome upanissayā –
dānūpanissayo sīlūpanissayo bhāvanūpanissayo cā’’ti. Tesu dānasīlūpanissayā dubbalā,
bhāvanūpanissayo balavā. Dānasīlūpanissayā hi tayo magge ca phalāni ca pāpenti, bhāvanūpanissayo
arahattaṃ pāpeti. Iti dubbalūpanissaye patiṭṭhito bhikkhu ghaṭento vāyamanto pañcorambhāgiyāni
bandhanāni chetvā tīṇi maggaphalāni nibbatteti, ‘‘aho sāsanaṃ niyyānika’’nti āvajjentassa ayaṃ
udapādi.
Tattha ‘‘dubbalūpanissaye ṭhatvā ghaṭamāno tīṇi maggaphalāni pāpuṇātī’’ti
imassatthass āvibh āvanattha ṃ milakattherassa vatthu veditabba ṃ –so kira gihik āle p āṇā tip ātakammena

jīvika ṃ kappento araññe p āsasatañceva ad ūhalasatañca yojesi. Athekadivasa ṃ
aṅgārapakkamaṃsaṃ khāditvā pāsaṭṭhānesu vicaranto pipāsābhibhūto ekassa araññavāsittherassa
vihāraṃ gantvā therassa caṅkamantassa avidūre ṭhitaṃ pānīyaghaṭaṃ vivari, hatthatemanamattampi
udakaṃ nāddasa. So kujjhitvā āha – ‘‘bhikkhu, bhikkhu tumhe gahapatikehi dinnaṃ bhuñjitvā bhuñjitvā
supatha, pānīyaghaṭe añjalimattampi udakaṃ na ṭhapetha, na yuttameta’’nti. Thero ‘‘mayā pānīyaghaṭo
pūretvā ṭhapito, kiṃ nu kho eta’’nti? Gantvā olokento paripuṇṇaghaṭaṃ disvā pānīyasaṅkhaṃ pūretvā
adāsi. So dvattisaṅkhapūraṃ pivitvā cintesi – ‘‘evaṃ pūritaghaṭo nāma mama kammaṃ āgamma
tattakapālo viya jāto. Kiṃ nu kho anāgate attabhāve bhavissatī’’ti? Saṃviggacitto dhanuṃ chaḍḍetvā,
‘‘pabbājetha maṃ, bhante’’ti āha. Thero tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā taṃ pabbājesi.
Tassa samaṇadhammaṃ karontassa bahūnaṃ migasūkarānaṃ māritaṭṭhānaṃ pāsaadūhalānañca
yojitaṭṭhānaṃ upaṭṭhāti. Taṃ anussarato sarīre dāho uppajjati, kūṭagoṇo viya kammaṭṭhānampi vīthiṃ na
paṭipajjati. So ‘‘kiṃ karissāmi bhikkhubhāvenā’’ti? Anabhiratiyā pīḷito therassa santikaṃ gantvā
vanditvā āha – ‘‘na sakkomi, bhante, samaṇadhammaṃ kātu’’nti. Atha naṃ thero ‘‘hatthakammaṃ
karohī’’ti āha. So ‘‘sādhu, bhante’’ti vatvā udumbarādayo allarukkhe chinditvā mahantaṃ rāsiṃ katvā,
‘‘idāni kiṃ karomī’’ti pucchi? Jhāpehi nanti. So catūsu disāsu aggiṃ datvā jhāpetuṃ asakkonto,
‘‘bhante, na sakkomī’’ti āha. Thero ‘‘tena hi apehī’’ti pathaviṃ dvidhā katvā avīcito
khajjopanakamattaṃ aggiṃ nīharitvā tattha pakkhipi. So tāva mahantaṃ rāsiṃ sukkhapaṇṇaṃ viya
khaṇena jhāpesi. Athassa thero avīciṃ dassetvā, ‘‘sace vibbhamissasi, ettha paccissasī’’ti saṃvegaṃ
janesi. So av īcidassanato paṭṭhāya pavedhamāno ‘‘niyyānikaṃ, bhante, buddhasāsana’’nti pucchi,
āmāvusoti. Bhante, buddhasāsanassa niyyānikatte sati milako attamokkhaṃ karissati, mā cintayitthāti.
Tato paṭṭhāya samaṇadhammaṃ karoti ghaṭeti, tassa vattapaṭivattaṃ pūreti, niddāya bādhayamānāya
tintaṃ palālaṃ sīse ṭhapetvā pāde soṇḍiyaṃ otāretvā nisīdati. So ekadivasaṃ pānīyaṃ parissāvetvā
ghaṭaṃ ūrumhi ṭhapetvā udakamaṇikānaṃ pacchedaṃ āgamayamāno aṭṭhāsi. Atha kho thero
sāmaṇerassa imaṃ uddesaṃ deti –
‘‘Uṭṭhānavato satīmato,
Sucikammassa nisammakārino;
Saññatassa dhammajīvino,
Appamattassa yasobhivaḍḍhatī’’ti. (dha. pa. 24);
So catuppadikampi taṃ gāthaṃ attaniyeva upanesi – ‘‘uṭṭhānavatā nāma mādisena bhavitabbaṃ.
Satimatāpi mādiseneva…pe… appamattenapi mādiseneva bhavitabba’’nti. Evaṃ taṃ gāthaṃ attani
upanetvā tasmiṃyeva padavāre ṭhito pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chinditvā anāgāmiphale
patiṭṭhāya haṭṭhatuṭṭho –
‘‘Allaṃ palālapuñjāhaṃ, sīsenādāya caṅkamiṃ;
Pattosmi tatiyaṃ ṭhānaṃ, ettha me natthi saṃsayo’’ti. –
Imaṃ udānagāthaṃ āha. Evaṃ dubbalūpanissaye ṭhito ghaṭento vāyamanto pañcorambhāgiyāni
saṃyojanāni chinditvā tīṇi maggaphalāni nibbatteti. Tenāha bhagavā – ‘‘no cassaṃ, no ca me siyā,
nābhavissa, na me bhavissatīti evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyya orambhāgiyāni
saṃyojanānī’’ti.
Tattha no cassaṃ, no ca me siyāti sace ahaṃ na bhaveyyaṃ, mama parikkhāropi na bhaveyya.
Sace vā pana me atīte kammābhisaṅkhāro nābhavissa, idaṃ me etarahi khandhapañcakaṃ na bhaveyya.
Nābhavissa, na me bhavissatīti idāni pana tathā parakkamissāmi, yathā me āyatiṃ
khandhābhinibbattako kammasaṅkhāro na bhavissati, tasmiṃ asati āyatiṃ paṭisandhi nāma na me
bhavissati. Evaṃ adhimuccamāno ti evaṃ adhimuccanto bhikkhu dubbalūpanissaye ṭhito
pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni chindeyya. Evaṃ vutte ti evaṃ sāsanassa niyyānikabhāvaṃ
āvajjentena bhagavatā imasmiṃ udāne vutte. Rūpaṃ vibhavissatīti rūpaṃ bhijjissati. Rūpassa

vibhav āti vibhavadassanena sahavipassanena. Sahavipassanak ā hi catt āro magg ā rūpādīna ṃ
vibhavadassanaṃ nāma. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Evaṃ adhimuccamāno, bhante, bhikkhu
chindeyyāti, bhante, evaṃ adhimuccamāno bhikkhu chindeyyeva pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni.
Kasmā na chindissatīti?
Idāni upari maggaphalaṃ pucchanto kathaṃ pana, bhante tiādimāha. Tattha anantarāti dve
anantarāni āsannānantarañca dūrānantarañca. Vipassanā maggassa āsannānantaraṃ nāma, phalassa
dūrānantaraṃ nāma. Taṃ sandhāya ‘‘kathaṃ pana, bhante, jānato kathaṃ passato vipassanānantarā
‘āsavānaṃ khayo’ti saṅkhaṃ gataṃ arahattaphalaṃ hotī’’ti pucchati. Atasitāye ti atasitabbe abhāyitabbe
ṭhānamhi. Tāsaṃ āpajjatīti bhayaṃ āpajjati. Tāso heso ti yā esā ‘‘no cassaṃ, no ca me siyā’’ti evaṃ
pavattā dubbalavipassanā, sā yasmā attasinehaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, tasmā assutavato puthujjanassa
tāso nāma hoti. So hi ‘‘idānāhaṃ ucchijjissāmi, na dāni kiñci bhavissāmī’’ti attānaṃ papāte patantaṃ
viya passati aññataro brāhmaṇo viya. Lohapāsādassa kira heṭṭhā tipiṭakacūḷanāgatthero tilakkhaṇāhataṃ
dhammaṃ parivatteti. Atha aññatarassa brāhmaṇassa ekamante ṭhatvā dhammaṃ suṇantassa saṅkhārā
suññato upaṭṭhahiṃsu. So papāte patanto viya hutvā vivaṭadvārena tato palāyitvā gehaṃ pavisitvā,
puttaṃ ure sayāpetvā, ‘‘tāta, sakyasamayaṃ āvajjento manamhi naṭṭho’’ti āha. Na heso bhikkhu tāso ti
esā evaṃ pavattā balavavipassanā sutavato ariyasāvakassa na tāso nāma hoti. Na hi tassa evaṃ hoti
‘‘ahaṃ ucchijjissāmī’’ti vā ‘‘vinassissāmī’’ti vāti. Evaṃ pana hoti ‘‘saṅkhārāva uppajjanti, saṅkhārāva
nirujjhantī’’ti. Tatiyaṃ.
4. Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā
56 . Catutthe catuparivaṭṭanti ekekasmiṃ khandhe catunnaṃ parivaṭṭanavasena. Rūpaṃ
abbhaññāsinti rūpaṃ dukkhasaccanti abhiññāsiṃ. Evaṃ sabbapadesu catusaccavaseneva attho
veditabbo. Āhārasamudayāti ettha sacchandarāgo kabaḷīkārāhāro āhāro nāma. Paṭipannāti sīlato
paṭṭhāya yāva arahattamaggā paṭipannā honti. Gādhantīti patiṭṭhahanti. Ettāvatā sekkhabhūmiṃ
kathetvā idāni asekkhabhūmiṃ kathento ye ca kho keci, bhikkhave tiādimāha. Suvimuttāti
arahattaphalavimuttiyā suṭṭhu vimuttā. Kevalino ti sakalino katasabbakiccā. Vaṭṭaṃ tesaṃ natthi
paññāpanāyāti yena te avasiṭṭhena vaṭṭena paññāpeyyuṃ, taṃ nesaṃ vaṭṭaṃ natthi paññāpanāya. Atha
vā vaṭṭanti kāraṇaṃ, paññāpanāya kāraṇaṃ natthīti. Ettāvatā asekkhabhūmivāro kathito. Catutthaṃ.
5. Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā
57 . Pañcame sattaṭṭhānakusalo ti sattasu okāsesu cheko. Vusitavāti vusitavāso. Uttamapuriso ti
seṭṭhapuriso. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ pana suttaṃ ussadanandiyañceva
palobhanīyañcāti veditabbaṃ. Yathā hi rājā vijitasaṅgāmo saṅgāme vijayino yodhe uccaṭṭhāne ṭhapetvā
tesaṃ sakkāraṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? Etesaṃ sakkāraṃ disvā sesāpi sūrā bhavituṃ maññissantīti,
evameva bhagavā appameyyaṃ kālaṃ pāramiyo pūretvā mahābodhimaṇḍe kilesamāravijayaṃ katvā
sabbaññutaṃ patto sāvatthiyaṃ jetavanamahāvihāre nisīditvā imaṃ suttaṃ desento khīṇāsave
ukkhipitvā thomesi vaṇṇesi. Kiṃ kāraṇā? Evaṃ avasesā sekkhapuggalā arahattaphalaṃ pattabbaṃ
maññissantīti. Evametaṃ suttaṃ khīṇāsavānaṃ ukkhipitvā pasaṃsitattā ussadanandiyaṃ, sekkhānaṃ
palobhitattā palobhanīyanti veditabbaṃ.
Evaṃkho, bhikkhave, bhikkhu sattaṭṭhānakusalo hotīti ettāvatā cettha
maggaphalapaccavekkhaṇavasena desanaṃ niṭṭhapetvāpi puna kathañca, bhikkhave, bhikkhu
tividhūpaparikkhī hotīti idaṃ ‘‘khīṇāsavo yasmiṃ ārammaṇe satatavihārena viharati, taṃ satto vā
puggalo vā na hoti, dhātuādimattameva pana hotī’’ti evaṃ khīṇāsavassa satatavihārañca, ‘‘imesu
dhammesu kammaṃ katvā ayaṃ āgato’’ti āgamanīyapaṭipadañca dassetuṃ vuttaṃ. Tattha dhātuso
upaparikkhatīti dhātusabhāvena passati oloketi. Sesapadadvayepi eseva nayo. Pañcamaṃ.
6. Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā

58 . Cha ṭṭ he ko adhippay āso ti ko adhikapayogo. Anuppannass āti imañhi magga ṃ
kassapasammāsambuddho uppādesi, antarā añño satthā uppādetuṃ nāsakkhi, iti bhagavā anuppannassa
maggassa uppādetā nāma. Nagaropamasmiñhi avaḷañjanaṭṭhānesu purāṇamaggo jāto, idha
avattamānaṭṭhena anuppannamaggo nāma. Asañjātassāti tasseva vevacanaṃ. Anakkhātassāti
akathitassa. Maggaṃ jānātīti maggaññū. Maggaṃ viditaṃ pākaṭaṃ akāsīti maggavidū. Magge ca
amagge ca kovidoti maggakovido . Maggānugāti maggaṃ anugacchantā. Pacchā samannāgatāti ahaṃ
paṭhamaṃ gato, sāvakā pacchā samannāgatā. Chaṭṭhaṃ.
7. Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā
59 . Sattame pañcavaggiye ti aññāsi koṇḍaññattherādike pañca jane purāṇupaṭṭhāke. Āmantesīti
āsāḷhipuṇṇamadivase dhammacakkappavattanato paṭṭhāya anukkamena sotāpattiphale patiṭṭhite ‘‘idāni
nesaṃ āsavakkhayāya dhammaṃ desessāmī’’ti pañcamiyaṃ pakkhassa āmantesi. Etadavocāti etaṃ
‘‘rūpaṃ, bhikkhave, anattā’’tiādinayappavattaṃ anattalakkhaṇasuttaṃ avoca. Tattha anattāti pubbe
vuttehi catūhi kāraṇehi anattā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave ti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Ettakena
ṭhānena anattalakkhaṇameva kathitaṃ, na aniccadukkhalakkhaṇāni, idāni tāni dassetvā samodhānetvā
tīṇipi lakkhaṇāni dassetuṃ idamāraddhanti veditabbaṃ. Tasmāti yasmā ime pañcakkhandhā aniccā
dukkhā anattā, tasmā. Yaṃkiñci rūpa ntiādīsu vitthārakathā visuddhimagge paññābhāvanādhikāre
khandhaniddese vuttāva. Sesaṃ sabbattha vuttānusāreneva veditabbaṃ. Imasmiṃ pana sutte
anattalakkhaṇameva kathitanti. Sattamaṃ.
8. Mahālisuttavaṇṇanā
60 . Aṭṭhame ekantadukkha ntiādīni dhātusaṃyutte vuttanayāneva. Aṭṭhamaṃ.
9. Ādittasuttavaṇṇanā
61 . Navame āditta nti ekādasahi aggīhi ādittaṃ pajjalitaṃ. Iti dvīsupi imesu suttesu
dukkhalakkhaṇameva kathitaṃ. Navamaṃ.
10. Niruttipathasuttavaṇṇanā
62 . Dasame niruttiyova niruttipathā,atha vā niruttiyo ca tā niruttivasena viññātabbānaṃ atthānaṃ
pathattā pathā cāti niruttipathā. Sesapadadvayepi eseva nayo. Tīṇipi cetāni aññamaññavevacanānevāti
veditabbāni. Asaṃkiṇṇā ti avijahitā, ‘‘ko imehi attho’’ti vatvā achaḍḍitā. Asaṃkiṇṇapubbāti atītepi na
jahitapubb ā. Na saṃkīyantīti etarahipi ‘‘kimetehī’’ti na chaḍḍīyanti. Na saṃkīyissantīti anāgatepi na
chaḍḍīyissanti. Appaṭikuṭṭhāti appaṭibāhitā. Atīta nti attano sabhāvaṃ bhaṅgameva vā atikkantaṃ.
Niruddha nti desantaraṃ asaṅkamitvā tattheva niruddhaṃ vūpasantaṃ. Vipariṇata nti vipariṇāmaṃ
gataṃ naṭṭhaṃ. Ajāta nti anuppannaṃ. Apātubhūta nti apākaṭībhūtaṃ.
Ukkalāti ukkalajanapadavāsino. Vassabhaññāti vasso ca bhañño ca. Dvepi hi te mūladiṭṭhigatikā.
Ahetukavādātiādīsu ‘‘natthi hetu natthi paccayo’’ti gahitattā ahetukavādā. ‘‘Karoto na karīyati
pāpa’’nti gahitattā akiriyavādā. ‘‘Natthi dinna’’ntiādigahaṇato natthikavādā. Tattha ime dve janā,
tisso diṭṭhiyo, kiṃ ekekassa diyaḍḍhā hotīti? Na tathā, yathā pana eko bhikkhu paṭipāṭiyā cattāripi
jh ānāni nibbatteti, evamettha ekeko tissopi diṭṭhiyo nibbattesīti veditabbo. ‘‘Natthi hetu natthi
paccayo’’ti punappunaṃ āvajjentassa āharantassa abhinandantassa assādentassa maggadassanaṃ viya
hoti. So micchattaniyāmaṃ okkamati, so ekantakāḷakoti vuccati. Yathā pana ahetukadiṭṭhiyaṃ, evaṃ
‘‘karoto na karīyati pāpaṃ, natthi dinna’’nti imesupi ṭhānesu micchattaniyāmaṃ okkamati.
Na garahitabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ amaññiṃsūti ettha ‘‘yadetaṃ atītaṃ nāma, nayidaṃ
atītaṃ, idamassa anāgataṃ vā paccuppannaṃ vā’’ti vadanto garahati nāma. Tattha dosaṃ dassetvā ‘‘kiṃ

imin ā garahiten ā’’ ti? Vadanto pa ṭikkosati n āma. Ime pana niruttipathe tepi accantak āḷ ak ā
diṭṭhigatikā na garahitabbe na paṭikkositabbe maññiṃsu. Atītaṃ pana atītameva, anāgataṃ anāgatameva,
paccuppannaṃ paccuppannameva kathayiṃsu. Nindāghaṭṭanabyārosaupārambhabhayāti viññūnaṃ
santikā nindābhayena ca ghaṭṭanabhayena ca dosāropanabhayena ca upārambhabhayena ca. Iti imasmiṃ
sutte catubhūmikakhandhānaṃ paṇṇatti kathitāti. Dasamaṃ.
Upayavaggo chaṭṭho.
7. Arahantavaggo
1. Upādiyamānasuttavaṇṇanā
63 . Arahantavaggassa paṭhame upādiyamāno ti taṇhāmānadiṭṭhivasena gaṇhamāno. Baddho
mārassāti mārassa pāsena baddho nāma. Mutto pāpimato ti pāpimato pāsena mutto nāma hoti.
Paṭhamaṃ.
2. Maññamānasuttavaṇṇanā
64 . Dutiye maññamāno ti taṇhāmānadiṭṭhimaññanāhi maññamāno. Dutiyaṃ.
3. Abhinandamānasuttavaṇṇanā
65 . Tatiye abhinandamāno ti taṇhāmānadiṭṭhiabhinandanāhiyeva abhinandamāno. Tatiyaṃ.
4-5. Aniccasuttādivaṇṇanā
66-68 . Catutthe chando ti taṇhāchando. Pañcamachaṭṭhesupi eseva nayo. Catutthādīni.
7. Anattaniyasuttavaṇṇanā
69 . Sattame anattaniya nti na attano santakaṃ, attano parikkhārabhāvena suññatanti attho.
Sattamaṃ.
8-10. Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā
70-72 . Aṭṭhame rajanīyasaṇṭhita nti rajanīyena ākārena saṇṭhitaṃ, rāgassa paccayabhāvena ṭhitanti
attho. Navamadasamāni rāhulasaṃyutte vuttanayeneva veditabbānīti. Aṭṭhamādīni.
Arahantavaggo sattamo.
8. Khajjanīyavaggo
1-3. Assādasuttādivaṇṇanā
73-75 . Khajjanīyavaggassa ādito tīsu suttesu catusaccameva kathitaṃ. Paṭhamādīni.
4. Arahantasuttavaṇṇanā
76 . Catutthe yāvatā, bhikkhave, sattāvāsāti, bhikkhave, yattakā sattāvāsā nāma atthi. Yāvatā
bhavagga nti yattaka ṃ bhavagga ṃ nāma atthi. Ete agg ā ete se ṭṭ hāti ete aggabh ūtā ceva se ṭṭ habh ūtā ca.

Yadida ṃ arahanto ti ye ime arahanto n āma. Idampi sutta ṃ purimanayeneva ussadanandiyañca
palobhanīyañcāti veditabbaṃ.
Athāparaṃ etadavocāti tadatthaparidīpanāhi ceva visesatthaparidīpanāhi ca gāthāhi etaṃ
‘‘sukhino vata arahanto’’tiādivacanaṃ avoca. Tattha sukhino ti jhānasukhena maggasukhena
phalasukhena ca sukhitā. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti tesaṃ apāyadukkhajanikā taṇhā na vajjati. Evaṃ te
imassapi taṇhāmūlakassa abhāvena sukhitāva. Asmimāno samucchinno ti navavidho asmimāno
arahattamaggena samucchinno. Mohajālaṃ padālita nti ñāṇena avijjājālaṃ phālitaṃ.
Aneja nti ejāsaṅkhātāya taṇhāya pahānabhūtaṃ arahattaṃ. Anupalittāti taṇhādiṭṭhilepehi alittā.
Brahmabhūtāti seṭṭhabhūtā. Pariññāyāti tīhi pariññāhi parijānitvā. Sattasaddhammagocarāti saddhā
hirī ottappaṃ bāhusaccaṃ āraddhavīriyatā upaṭṭhitassatitā paññāti ime satta saddhammā gocaro etesanti
sattasaddhammagocarā.
Sattaratanasampannāti sattahi bojjhaṅgaratanehi samannāgatā. Anuvicarantīti lokiyamahājanāpi
anuvicarantiyeva. Idha pana khīṇāsavānaṃ nirāsaṅkacāro nāma gahito. Tenevāha
‘‘pahīnabhayabheravā’’ ti. Tattha bhayaṃbhayameva, bheravaṃbalavabhayaṃ. Dasahaṅgehi
sampannāti asekkhehi dasahi aṅgehi samannāgatā. Mahānāgāti catūhi kāraṇehi mahānāgā. Samāhitāti
upacārappanāhi samāhitā. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti ‘‘ūno loko atitto taṇhādāsoti kho, mahārāja, tena
bhagavatā’’ti (ma. ni. 2.305) evaṃ vuttā dāsakārikā taṇhāpi tesaṃ natthi. Iminā khīṇāsavānaṃ
bhujissabhāvaṃ dasseti.
Asekhañāṇanti arahattaphalañāṇaṃ. Antimoyaṃ samussayo ti pacchimo ayaṃ attabhāvo. Yo sāro
brahmacariyassāti sāro nāma phalaṃ. Tasmiṃ aparapaccayāti tasmiṃ ariyaphale, na aññaṃ
pattiyāyanti, paccakkhatova paṭivijjhitvā ṭhitā. Vidhāsu na vikampantīti tīsu mānakoṭṭhāsesu na
vikampanti. Dantabhūmi nti arahattaṃ. Vijitāvino ti rāgādayo vijetvā ṭhitā.
Uddha ntiādīsu uddhaṃvuccati kesamatthako, apācīnaṃpādatalaṃ, tiriyaṃvemajjhaṃ.
Uddhaṃ vā atītaṃ, apācīnaṃ anāgataṃ, tiriyaṃ paccuppannaṃ. Uddhaṃ vā vuccati devaloko, apācīnaṃ
apāyaloko, tiriyaṃ manussaloko. Nandī tesaṃ na vijjatīti etesu ṭhānesu saṅkhepato vā
atītānāgatapaccuppannesu khandhesu tesaṃ taṇhā natthi. Idha vaṭṭamūlakataṇhāya abhāvo dassito.
Buddhāti catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhā.
Idaṃ panettha sīhanādasamodhānaṃ – ‘‘vimuttisukhenamhā sukhitā, dukkhajanikā no taṇhā
pahīnā, pañcakkhandhā pariññātā, dāsakārikataṇhā ceva vaṭṭamūlikataṇhā ca pahīnā, anuttaramhā
asadisā, catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhā’’ti bhavapiṭṭhe ṭhatvā abhītanādasaṅkhātaṃ sīhanādaṃ
nadanti khīṇāsavāti. Catutthaṃ.
5. Dutiyaarahantasuttavaṇṇanā
77 . Pañcamaṃ vinā gāthāhi suddhikameva katvā kathiyamānaṃ bujjhanakānaṃ ajjhāsayena
vuttaṃ. Pañcamaṃ.
6. Sīhasuttavaṇṇanā
78 . Chaṭṭhe sīho ti cattāro sīhā – tiṇasīho, kāḷasīho, paṇḍusīho, kesarasīhoti. Tesu tiṇasīho
kapotavaṇṇagāvisadiso tiṇabhakkho ca hoti. Kāḷasīho kāḷagāvisadiso tiṇabhakkhoyeva. Paṇḍusīho
paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso maṃsabhakkho. Kesarasīho lākhārasaparikammakateneva mukhena
agganaṅguṭṭhena catūhi ca pādapariyantehi samannāgato, matthakatopissa paṭṭhāya lākhātūlikāya katvā
viya tisso rājiyo piṭṭhimajjhena gantvā antarasatthimhi dakkhiṇāvattā hutvā ṭhitā, khandhe panassa
satasahassagghanikakambalaparikkhepo viya kesarabhāro hoti, avasesaṭṭhānaṃ parisuddhaṃ

sālipi ṭṭ hasa ṅkhacu ṇṇ apicuva ṇṇ aṃ hoti. Imesu cat ūsu s īhesu aya ṃ kesaras īho idha adhippeto.
Migarājāti migagaṇassa rājā. Āsayāti vasanaṭṭhānato suvaṇṇaguhato vā
rajatamaṇiphalikamanosilāguhato vā nikkhamatīti vuttaṃ hoti. Nikkhamamāno panesa catūhi kāraṇehi
nikkhamati andhakārapīḷito vā ālokatthāya, uccārapassāvapīḷito vā tesaṃ vissajjanatthāya,
jighacch āpīḷito vā gocaratthāya, sambhavapīḷito vā assaddhammapaṭisevanatthāya. Idha pana
gocaratthāya nikkhantoti adhippeto.
Vijambhatīti suvaṇṇatale vā rajatamaṇiphalikamanosilātalānaṃ vā aññatarasmiṃ dve
pacchimapāde samaṃ patiṭṭhāpetvā purimapāde purato pasāretvā sarīrassa pacchābhāgaṃ ākaḍḍhitvā
purimabhāgaṃ abhiharitvā piṭṭhiṃ nāmetvā gīvaṃ ukkhipitvā asanisaddaṃ karonto viya nāsapuṭāni
pothetvā sarīralaggaṃ rajaṃ vidhunanto vijambhati. Vijambhanabhūmiyañca pana taruṇavacchako viya
aparāparaṃ javati. Javato panassa sarīraṃ andhakāre paribbhamantaṃ alātaṃ viya khāyati.
Anuviloketīti kasmā anuviloketi? Parānuddayatāya. Tasmiṃ kira sīhanādaṃ nadante
papātāvāṭādīsu visamaṭṭhānesu carantā hatthigokaṇṇamahiṃsādayo pāṇā papātepi āvāṭepi patanti, tesaṃ
anuddayāya anuviloketi. Kiṃ panassa luddakammassa paramaṃsakhādino anuddayā nāma atthīti? Āma
atthi. Tathā hesa ‘‘kiṃ me bahūhi ghātitehī’’ti? Attano gocaratthāyapi khuddake pāṇe na gaṇhāti, evaṃ
anuddayaṃ karoti. Vuttampicetaṃ – ‘‘māhaṃ kho khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesi’’nti
(a. ni. 10.21).
Sīhanādaṃ nadatīti tikkhattuṃ tāva abhītanādaṃ nadati. Evañca panassa vijambhanabhūmiyaṃ
ṭhatvā nadantassa saddo samantā tiyojanapadesaṃ ekaninnādaṃ karoti, tamassa ninnādaṃ sutvā
tiyojanabbhantaragatā dvipadacatuppadagaṇā yathāṭhāne ṭhātuṃ na sakkonti. Gocarāya pakkamatīti
āhāratthāya gacchati. Kathaṃ? So hi vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇato vā vāmato vā uppatanto
usabhamattaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti, uddhaṃ uppatanto cattāripi aṭṭhapi usabhāni uppatati, samaṭṭhāne
ujukaṃ pakkhandanto soḷasausabhamattampi vīsatiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati, thalā vā
pabbatā vā pakkhandanto saṭṭhiusabhamattampi asītiusabhamattampi ṭhānaṃ pakkhandati, antarāmagge
rukkhaṃ vā pabbataṃ vā disvā taṃ pariharanto vāmato vā dakkhiṇato vā, usabhamattampi apakkamati.
Tatiyaṃ pana sīhanādaṃ naditvā teneva saddhiṃ tiyojane ṭhāne paññāyati. Tiyojanaṃ gantvā nivattitvā
ṭhito attanova nādassa anunādaṃ suṇāti. Evaṃ sīghena javena pakkamatīti.
Yebhuyyenāti pāyena. Bhayaṃ saṃvegaṃ santāsa nti sabbaṃ cittutrāsasseva nāmaṃ. Sīhassa hi
saddaṃ sutvā bahū sattā bhāyanti, appakā na bhāyanti. Ke pana teti? Samasīho hatthājānīyo assājānīyo
usabhājānīyo purisājānīyo khīṇāsavoti. Kasmā panete na bhāyantīti? Samasīho nāma
‘‘jātigottakulasūrabhāvehi samānosmī’’ti na bhāyati, hatthājānīyādayo attano sakkāyadiṭṭhibalavatāya na
bhāyanti, khīṇāsavo sakkāyadiṭṭhipahīnattā na bhāyati.
Bilāsayāti bile sayantā bilavāsino ahinakulagodhādayo. Dakāsayāti udakavāsino
macchakacchapādayo. Vanāsayāti vanavāsino hatthiassagokaṇṇamigādayo. Pavisantīti ‘‘idāni āgantvā
gaṇhissatī’’ti maggaṃ olokentāva pavisanti. Daḷhehīti thirehi. Varattehīti cammarajjūhi.
Mahiddhiko tiādīsu vijambhanabhūmiyaṃ ṭhatvā dakkhiṇapassādīhi usabhamattaṃ, ujukaṃ
vīsatiusabhamattādilaṅghanavasena mahiddhikatā, sesamigānaṃ adhipatibhāvena mahesakkhatā,
samantā tiyojane saddaṃ sutvā palāyantānaṃ vasena mahānubhāvatā veditabbā.
Evamevakho ti bhagavā tesu tesu suttesu tathā tathā attānaṃ kathesi. ‘‘Sīhoti kho, bhikkhave,
tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (a. ni. 5.99; 10.21) imasmiṃ tāva sutte
sīhasadisaṃ attānaṃ kathesi. ‘‘Bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti
(ma. ni. 3.65) imasmiṃ vejjasadisaṃ. ‘‘Brāhmaṇoti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti (a. ni.
8.85) imasmiṃ brāhmaṇasadisaṃ. ‘‘Puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti
(sa ṃ . ni. 3.84) imasmi ṃ maggadesakapurisasadisa ṃ . ‘‘ R ājāhamasmi sel ā’’ ti (su. ni. 559) imasmi ṃ

rājasadisa ṃ . ‘‘ Sīhoti kho tath āgatasseta ṃ adhivacana ’’ nti (a. ni. 5.99; 10.21) imasmi ṃ pana sutte
sīhasadisameva katvā attānaṃ kathento evamāha.
Tatrāyaṃ sadisatā – sīhassa kañcanaguhādīsu vasanakālo viya hi tathāgatassa dīpaṅkarapādamūle
katābhinīhārassa aparimitakālaṃ pāramiyo pūretvā pacchimabhave paṭisandhiggahaṇena ceva
mātukucchito nikkhamanena ca dasasahassilokadhātuṃ kampetvā vuddhimanvāya
dibbasampattisadisaṃ sampattiṃ anubhavamānassa tīsu pāsādesu nivāsakālo daṭṭhabbo. Sīhassa
kañcanaguhādito nikkhantakālo viya tathāgatassa ekūnatiṃse saṃvacchare vivaṭena dvārena kaṇḍakaṃ
āruyha channasahāyassa nikkhamitvā tīṇi rajjāni atikkamitvā anomānadītīre brahmunā dinnāni kāsāyāni
paridahitvā pabbajitassa sattame divase rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍavagiripabbhāre
katabhattakiccassa sammāsambodhiṃ patvā, paṭhamameva magadharaṭṭhaṃ āgamanatthāya yāva rañño
paṭiññādānakālo.
Sīhassa vijambhanakālo viya tathāgatassa dinnapaṭiññassa āḷārakālāmaupasaṅkamanaṃ ādiṃ katvā
yāva sujātāya dinnapāyāsassa ekūnapaṇṇāsāya piṇḍehi paribhuttakālo veditabbo. Sīhassa
kesaravidhunanaṃ viya sāyanhasamaye sottiyena dinnā aṭṭha tiṇamuṭṭhiyo gahetvā
dasasahassacakkavāḷadevatāhi thomiyamānassa gandhādīhi pūjiyamānassa tikkhattuṃ bodhiṃ
padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ āruyha cuddasahatthubbedhe ṭhāne tiṇasantharaṃ santharitvā
caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhāya nisinnassa taṃkhaṇaṃyeva mārabalaṃ vidhamitvā tīsu yāmesu tisso vijjā
visodhetvā anulomapaṭilomaṃ paṭiccasamuppādamahāsamuddaṃ yamakañāṇamanthanena
manthentassa sabbaññutaññāṇe paṭividdhe tadanubhāvena dasasahassilokadhātukampanaṃ veditabbaṃ.
Sīhassa catuddisāvilokanaṃ viya paṭividdhasabbaññutaññāṇassa sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe
viharitvā paribhuttamadhupiṇḍikāhārassa ajapālanigrodhamūle mahābrahmuno dhammadesanāyācanaṃ
paṭiggahetvā tattha viharantassa ekādasame divase ‘‘sve āsāḷhipuṇṇamā bhavissatī’’ti paccūsasamaye
‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti? Āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ ñatvā
dhammadesanatthāya pañcavaggiyānaṃ olokanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sīhassa gocaratthāya tiyojanaṃ
gamanakālo viya attano pattacīvaramādāya ‘‘pañcavaggiyānaṃ dhammacakkaṃ pavattessāmī’’ti
pacchābhatte ajapālanigrodhato vuṭṭhitassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gamanakālo.
Sīhanādakālo viya tathāgatassa aṭṭhārasayojanamaggaṃ gantvā pañcavaggiye saññāpetvā
acalapallaṅke nisinnassa dasahi cakkavāḷasahassehi sannipatitena devagaṇena parivutassa ‘‘dveme,
bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13) nayena
dhammacakkappavattanakālo veditabbo. Imasmiñca pana pade desiyamāne tathāgatasīhassa
dhammaghoso heṭṭhā avīciṃ upari bhavaggaṃ gahetvā dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi. Sīhassa
saddena khuddakapāṇānaṃ santāsaṃ āpajjanakālo viya tathāgatassa tīṇi lakkhaṇāni dīpetvā cattāri
saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi vibhajitvā dhammaṃ kathentassa dīghāyukadevatānaṃ
ñāṇasantāsassa uppattikālo veditabbo.
Yadāti yasmiṃ kāle. Tathāgato ti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato – tathā āgatoti tathāgato,
tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti
tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathāvāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato. Abhibhavanaṭṭhena
tathāgatoti. Tesaṃ vitthāro brahmajālavaṇṇanāyampi (dī. ni. aṭṭha. 1.7) mūlapariyāyavaṇṇanāyampi
(ma. ni. aṭṭha. 1.12) vuttoyeva. Loke ti sattaloke. Uppajjatīti abhinīhārato paṭṭhāya yāva bodhipallaṅkā
vā arahattamaggañāṇā vā uppajjati nāma, arahattaphale pana patte uppanno nāma. Arahaṃ
sammāsambuddho tiādīni visuddhimagge buddhānussatiniddese vitthāritāni.
Iti rūpa nti idaṃ rūpaṃ ettakaṃ rūpaṃ, na ito bhiyyo rūpaṃ atthīti. Ettāvatā sabhāvato sarasato
pariyantato paricchedato paricchindanato yāvatā cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ
upādāyarūpaṃ, taṃ sabbaṃ dassitaṃ hoti. Iti rūpassa samudayo ti ayaṃ rūpassa samudayo nāma.
Ett āvat ā hi ‘‘ āhārasamudayo r ūpasamudayo ’’ ti ādi sabba ṃ dassita ṃ hoti. Iti r ūpassa attha ṅgamo ti

aya ṃ rūpassa attha ṅgamo. Imin āpi ‘‘ āhāranirodh ā rūpanirodho ’’ ti ādi sabba ṃ dassita ṃ hoti. Iti
vedan ātiādīsupi eseva nayo.
Vaṇṇavanto ti sarīravaṇṇena vaṇṇavanto. Dhammadesanaṃ sutvāti imaṃ pañcasu khandhesu
paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā. Yebhuyyenāti idha ke ṭhapeti?
Ariyasāvake deve. Tesañhi khīṇāsavattā cittutrāsabhayampi na uppajjati, saṃviggassa yoniso padhānena
pattabbaṃ pattatāya ñāṇasaṃvegopi. Itaresaṃ pana devānaṃ ‘‘tāso heso bhikkhū’’ti aniccataṃ
manasikarontānaṃ cittutrāsabhayampi, balavavipassanākāle ñāṇabhayampi uppajjati. Bho ti
dhammālapanamattametaṃ. Sakkāyapariyāpannāti pañcakkhandhapariyāpannā. Iti tesaṃ
sammāsambuddhe vaṭṭadosaṃ dassetvā tilakkhaṇāhataṃ katvā dhammaṃ desente ñāṇabhayaṃ nāma
okkamati.
Abhiññāyāti jānitvā. Dhammacakka nti paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampi. Paṭivedhañāṇaṃ
nāma yena ñāṇena bodhipallaṅke nisinno cattāri saccāni soḷasahākārehi saṭṭhiyā ca nayasahassehi
paṭivijjhi. Desanāñāṇaṃnāma yena ñāṇena tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ dhammacakkaṃ pavattesi.
Ubhayampi taṃ dasabalassa ure jātañāṇameva. Tesu idha desanāñāṇaṃ gahetabbaṃ. Taṃ panesa yāva
aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ aññāsikoṇḍaññattherassa sotāpattiphalaṃ uppajjati, tāva pavatteti
nāma. Tasmiṃ uppanne pavattitaṃ nāma hotīti veditabbaṃ. Appaṭipuggalo ti sadisapuggalarahito.
Yasassino ti parivārasampannā. Tādino ti lābhālābhādīhi ekasadisassa. Chaṭṭhaṃ.
7. Khajjanīyasuttavaṇṇanā
79 . Sattame pubbenivāsa nti na idaṃ abhiññāvasena anussaraṇaṃ sandhāya vuttaṃ,
vipassanāvasena pana pubbenivāsaṃ anussarante samaṇabrāhmaṇe sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenevāha –
‘‘sabbete pañcupādānakkhandhe anussaranti, etesaṃ vā aññatara’’nti. Abhiññāvasena hi
samanussarantassa khandhāpi upādānakkhandhāpi khandhapaṭibaddhāpi paṇṇattipi ārammaṇaṃ
hotiyeva. Rūpaṃyeva anussaratīti evañhi anussaranto na aññaṃ kiñci sattaṃ vā puggalaṃ vā
anussarati, atīte pana niruddhaṃ rūpakkhandhameva anussarati. Vedanādīsupi eseva nayoti.
Suññatāpabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Idāni suññatāya lakkhaṇaṃ dassetuṃ kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadethātiādimāha. Yathā hi
naṭṭhaṃ goṇaṃ pariyesamāno puriso gogaṇe caramāne rattaṃ vā kāḷaṃ vā balībaddaṃ disvāpi na
ettakeneva ‘‘ayaṃ mayhaṃ goṇo’’ti sanniṭṭhānaṃ kātuṃ sakkoti. Kasmā? Aññesampi tādisānaṃ
atthitāya. Sarīrapadese panassa sattisūlādilakkhaṇaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ santako’’ti sanniṭṭhānaṃ
hoti, evameva suññatāya kathitāyapi yāva suññatālakkhaṇaṃ na kathīyati, tāva sā akathitāva hoti,
lakkhaṇe pana kathite kathitā nāma hoti. Goṇo viya hi suññatā, goṇalakkhaṇaṃ viya suññatālakkhaṇaṃ.
Yathā goṇalakkhaṇe asallakkhite goṇo na suṭṭhu sallakkhito hoti, tasmiṃ pana sallakkhite so sallakkhito
nāma hoti, evameva suññatālakkhaṇe akathite suññatā akathitāva hoti, tasmiṃ pana kathite sā kathitā
nāma hotīti suññatālakkhaṇaṃ dassetuṃ kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadethātiādimāha.
Tattha kiñcāti kāraṇapucchā, kena kāraṇena rūpaṃ vadetha, kena kāraṇenetaṃ rūpaṃ nāmāti attho.
Ruppatīti kho ti ettha itīti kāraṇuddeso, yasmā ruppati, tasmā rūpanti vuccatīti attho. Ruppatīti kuppati
ghaṭṭīyati pīḷīyati, bhijjatīti attho. Sītenapi ruppatītiādīsu sītena tāva ruppanaṃ lokantarikaniraye
pākaṭaṃ. Tiṇṇaṃ tiṇṇañhi cakkavāḷānaṃ antare ekeko lokantarikanirayo nāma hoti
aṭṭhayojanasahassappamāṇo. Yassa neva heṭṭhā pathavī atthi, na upari candimasūriyadīpamaṇiāloko,
niccandhakāro. Tattha nibbattasattānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti, te vagguliyo viya pabbatapāde
dīghaputhulehi nakhehi laggitvā avaṃsirā olambanti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsāgatā
honti, atha ‘‘bhakkho no laddho’’ti? Maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārake udake
patanti, vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti, patitamattāva accantakhāre udake
tattatele patitapiṭṭhapiṇḍi viya paṭapaṭāyamānā vilīyanti. Evaṃ sītena ruppanaṃ lokantarikaniraye
pāka ṭaṃ . Mahi ṃ sakara ṭṭ hādīsupi himap ātas ītalesu padesesu eta ṃ pāka ṭameva. Tattha hi satt ā sītena

bhinnasar īrā jīvitakkhayampi p āpu ṇanti.
Uṇhena ruppanaṃ avīcimahāniraye pākaṭaṃ hoti. Jighacchāya ruppanaṃ pettivisaye ceva
dubbhikkhakāle ca pākaṭaṃ. Pipāsāya ruppanaṃ kālakañjikādīsu pākaṭaṃ. Eko kira kālakañjikaasuro
pipāsaṃ adhivāsetuṃ asakkonto yojanagambhīravitthāraṃ mahāgaṅgaṃ otari, tassa gatagataṭṭhāne
udakaṃ chijjati, dhūmo uggacchati, tatte piṭṭhipāsāṇe caṅkamanakālo viya hoti. Tassa udakasaddaṃ
sutvā ito cito ca vicarantasseva ratti vibhāyi. Atha naṃ pātova bhikkhācāraṃ gacchantā tiṃsamattā
piṇḍacārikabhikkhū disvā ‘‘ko nāma tvaṃ sappurisā’’ti? Pucchiṃsu. ‘‘Petohamasmi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ
pariyesasī’’ti? ‘‘Pānīyaṃ, bhante’’ti. ‘‘Ayaṃ gaṅgā paripuṇṇā, kiṃ tvaṃ na passasī’’ti? ‘‘Na
upakappati, bhante’’ti. Tena hi gaṅgāpiṭṭhe nipajja, mukhe te pānīyaṃ āsiñcissāmā’’ti. So vālikāpuḷine
uttāno nipajji. Bhikkhū tiṃsamatte patte nīharitvā udakaṃ āharitvā tassa mukhe āsiñciṃsu. Tesaṃ tathā
karontānaṃyeva velā upakaṭṭhā jātā. Tato ‘‘bhikkhācārakālo amhākaṃ sappurisa, kacci te assādamattā
laddhā’’ti āhaṃsu. Peto ‘‘sace me, bhante, tiṃsamattānaṃ ayyānaṃ tiṃsapattehi āsittaudakato
aḍḍhapasatamattampi paragalaṃ gataṃ, petattabhāvato mokkho mā hotū’’ti āha. Evaṃ pipāsāya
ruppanaṃ pettivisaye pākaṭaṃ.
Ḍaṃsādīhi ruppanaṃ ḍaṃsamakkhikādibahulesu padesesu pākaṭaṃ. Ettha ca ḍaṃsāti
piṅgalamakkhikā. Makasāti makasāva. Vātāti kucchivātapiṭṭhivātādivasena veditabbā. Sarīrasmiñhi
vātarogo uppajjitvā hatthapādapiṭṭhiādīni bhindati, kāṇaṃ karoti, khujjaṃ karoti, pīṭhasappiṃ karoti.
Ātapo ti sūriyātapo. Tena ruppanaṃ marukantārādīsu pākaṭaṃ. Ekā kira itthī marukantāre rattiṃ satthato
ohīnā divā sūriye uggacchante vālikāya tappamānāya pāde ṭhapetuṃ asakkontī sīsato pacchiṃ otāretvā
akkami. Kamena pacchiyā uṇhābhitattāya ṭhātuṃ asakkontī tassā upari sāṭakaṃ ṭhapetvā akkami.
Tasmimpi santatte attano aṅkena gahitaputtakaṃ adhomukhaṃ nipajjāpetvā kandantaṃyeva akkamitvā
saddhiṃ tena tasmiṃyeva ṭhāne uṇhābhitattā kālamakāsi.
Sarīsapāti ye keci dīghajātikā sarantā gacchanti. Tesaṃ samphassena ruppanaṃ
āsīvisadaṭṭhakādīnaṃ vasena veditabbaṃ. Iti bhagavatā yāni imāni sāmaññapaccattavasena dhammānaṃ
dve lakkhaṇāni, tesu rūpakkhandhassa tāva paccattalakkhaṇaṃ dassitaṃ. Rūpakkhandhasseva hi etaṃ,
na vedanādīnaṃ, tasmā paccattalakkhaṇanti vuccati. Aniccadukkhānattalakkhaṇaṃ pana vedanādīnampi
hoti, tasmā taṃ sāmaññalakkhaṇanti vuccati.
Kiñca, bhikkhave, vedanaṃ vadethātiādīsu purimasadisaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ
pana purimena asadisaṃ, tassāyaṃ vibhāvanā –sukhampi vedayatīti sukhaṃ ārammaṇaṃ vedeti
anubhavati. Parato padadvayepi eseva nayo. Kathaṃ panetaṃ ārammaṇaṃ sukhaṃ dukkhaṃ
adukkhamasukhaṃ nāma jātanti? Sukhādīnaṃ paccayato. Svāyamattho ‘‘yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ
sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkanta’’nti imasmiṃ mahālisutte (saṃ. ni. 3.60) āgatoyeva. Vedayatīti
ettha ca vedanāva vedayati, na añño satto vā puggalo vā. Vedanā hi vedayitalakkhaṇā, tasmā
vatthārammaṇaṃ paṭicca vedanāva vedayatīti. Evamidha bhagavā vedanāyapi paccattalakkhaṇameva
bhājetvā dassesi.
Nīlampi sañjānātīti nīlapupphe vā vatthe vā parikammaṃ katvā upacāraṃ vā appanaṃ vā pāpento
sañjānāti. Ayañhi saññā nāma parikammasaññāpi upacārasaññāpi appanāsaññāpi vaṭṭati, nīlaṃ nīlanti
uppajjanasaññāpi vaṭṭatiyeva. Pītakādīsupi eseva nayo. Idhāpi bhagavā sañjānanalakkhaṇāya saññāya
paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi.
Rūpaṃ rūpattāya saṅkhatamabhisaṅkharontīti yathā yāgumeva yāguttāya, pūvameva pūvattāya
pacati nāma, evaṃ paccayehi samāgantvā katabhāvena saṅkhatanti laddhanāmaṃ rūpameva rūpattāya
yathā abhisaṅkhataṃ rūpaṃ nāma hoti, tathattāya rūpabhāvāya abhisaṅkharoti āyūhati sampiṇḍeti,
nipphādetīti attho. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayaṃ panettha saṅkhepo – attanā saha jāyamānaṃ rūpaṃ
sampayutte ca vedanādayo dhamme abhisaṅkharoti nibbattetīti. Idhāpi bhagavā cetayitalakkhaṇassa
saṅkhārassa paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi.

Ambilampi vij ānātīti ambaamb āṭ akam ātulu ṅgādiambila ṃ ‘‘ ambila ’’ nti vij ānāti. Eseva nayo
sabbapadesu. Api cettha tittaka nti nimbapaṭolādinānappakāraṃ kaṭuka nti
pippalimaricādinānappakāraṃ. Madhura nti sappiphāṇitādinānappakāraṃ. Khārika nti
vātiṅgaṇanāḷikera caturassavallivettaṅkurādinānappakāraṃ. Akhārika nti yaṃ vā taṃ vā phalajātaṃ
kārapaṇṇādimissakapaṇṇaṃ. Loṇika nti loṇayāguloṇamacchaloṇabhattādinānappakāraṃ.
Aloṇika ntialoṇayāgualoṇamacchaaloṇabhattādinānappakāraṃ. Tasmā viññāṇanti vuccatīti yasmā
imaṃ ambilādibhedaṃ aññamaññavisiṭṭhena ambilādibhāvena jānāti, tasmā viññāṇanti vuccatīti.
Evamidhāpi bhagavā vijānanalakkhaṇassa viññāṇassa paccattalakkhaṇameva bhājetvā dassesi.
Yasmā pana ārammaṇassa ākārasaṇṭhānagahaṇavasena saññā pākaṭā hoti, tasmā sā cakkhudvāre
vibhattā. Yasmā vināpi ākārasaṇṭhānā ārammaṇassa paccattabhedagahaṇavasena viññāṇaṃ pākaṭaṃ
hoti, tasmā taṃ jivhādvāre vibhattaṃ. Imesaṃ pana saññāviññāṇapaññānaṃ asammohato
sabhāvasallakkhaṇatthaṃ sañjānāti, vijānāti, pajānātīti ettha visesā veditabbā. Tattha
upasaggamattameva viseso, jānātīti padaṃ pana aviseso. Tassapi jānanaṭṭhena viseso veditabbo. Saññā
hi nīlādivasena ārammaṇasañjānanamattameva, aniccaṃ dukkhamanattāti lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpetuṃ
na sakkoti. Viññāṇaṃ nīlādivasena ārammaṇañceva jānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhañca pāpeti,
ussakkitvā pana maggapātubhāvaṃ pāpetuṃ na sakkoti. Paññā nīlādivasena ārammaṇampi jānāti,
aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti, ussakkitvā maggapātubhāvampi pāpeti.
Yathā hi heraññikaphalake kahāpaṇarāsimhi kate ajātabuddhidārako gāmikapuriso mahāheraññikoti
tīsu janesu oloketvā ṭhitesu ajātabuddhidārako kahāpaṇānaṃ cittavicittacaturassamaṇḍalādibhāvameva
jānāti, ‘‘idaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ratanasammata’’nti na jānāti. Gāmikapuriso
cittādibhāvañca jānāti, manussānaṃ upabhogaparibhogaratanasammatabhāvañca, ‘‘ayaṃ kūṭo, ayaṃ
cheko, ayaṃ karaṭo, ayaṃ saṇho’’ti na jānāti. Mahāheraññiko cittādibhāvampi ratanasammatabhāvampi
kūṭādibhāvampi jānāti. Jānanto ca pana rūpaṃ disvāpi saddaṃ sutvāpi gandhaṃ ghāyitvāpi rasaṃ
sāyitvāpi hatthena garulahubhāvaṃ upadhāretvāpi ‘‘asukagāme kato’’tipi jānāti, ‘‘asukanigame
asukanagare asukapabbatacchāyāya asukanadītīre kato’’tipi, ‘‘asukācariyena kato’’tipi jānāti. Evameva
saññā ajātabuddhidārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇamattameva jānāti.
Viññāṇaṃ gāmikapurisassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇampi jānāti, aniccādivasena
lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti. Paññā mahāheraññikassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena
ārammaṇampi jānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti, ussakkitvā maggapātubhāvampi
pāpeti.
So pana nesaṃ viseso duppaṭivijjho. Tenāha āyasmā nāgaseno –
‘‘Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā katanti. Kiṃ, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṃ
katanti? Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ, imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ
dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā,
ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta’’’nti (mi. pa. 2.7.16).
Yathā hi tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ vasātelanti imāni pañca telāni
ekacāṭiyaṃ pakkhipitvā divasaṃ yamakamanthe hi manthetvā tato ‘‘idaṃ tilatelaṃ, idaṃ sāsapatela’’nti
ekekassa pāṭiyekkaṃ uddharaṇaṃ nāma dukkaraṃ, idaṃ tato dukkarataraṃ. Bhagavā pana
sabbaññutaññāṇassa suppaṭividdhattā dhammissaro dhammarājā imesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ
ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akāsi. Pañcannaṃ mahānadīnaṃ samuddaṃ paviṭṭhaṭṭhāne
‘‘idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāyā’’ti evaṃ pāṭiyekkaṃ udakuddharaṇenāpi ayamattho
veditabbo.
Iti paṭhamapabbena suññataṃ, dutiyena suññatālakkhaṇanti dvīhi pabbehi anattalakkhaṇaṃ
kathetvā idāni dukkhalakkhaṇaṃ dassetuṃ tatra, bhikkhave tiādimāha. Tattha khajjāmīti na rūpaṃ
sunakho viya ma ṃsa ṃ luñcitv ā luñcitv ā kh ādati, yath ā pana kili ṭṭ havatthanivattho tatonid āna ṃ pīḷ aṃ

sandh āya ‘‘ kh ādati ma ṃ vattha ’’ nti bha ṇati, evamidampi p īḷ aṃ upp ādenta ṃ kh ādati n āmāti
veditabbaṃ. Paṭipanno hotīti sīlaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggā paṭipanno hoti. Yo panettha
balavañāṇo tikkhabuddhi ñāṇuttaro yogāvacaro padhānabhūmiyaṃ vāyamanto khāṇunā vā kaṇṭakena vā
viddho āvudhena vā pahaṭo byagghādīhi vā gahetvā khajjamāno taṃ vedanaṃ abbohārikaṃ katvā
mūlakammaṭṭhānaṃ sammasanto arahattameva gaṇhāti, ayaṃ vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya
paṭipanno nāma vuccati pītamallatthero viya kuṭumbiyaputtamahātissatthero viya vattaniaṭaviyaṃ
tiṃsamattānaṃ bhikkhūnaṃ aññataro byagghamukhe nipannabhikkhu viya kaṇṭakena viddhatthero viya
ca.
Dvādasasu kira bhikkhūsu ghaṇṭiṃ paharitvā araññe padhānamanuyuñjantesu eko sūriye
atthaṅgatamatteyeva ghaṇṭiṃ paharitvā caṅkamaṃ oruyha caṅkamanto tiriyaṃ nimmathento
tiṇapaṭicchannaṃ kaṇṭakaṃ akkami. Kaṇṭako piṭṭhipādena nikkhanto. Tattaphālena vinividdhakālo viya
vedanā vattati. Thero cintesi – ‘‘kiṃ imaṃ kaṇṭakaṃ uddharāmi, udāhu pakatiyā vijjhitvā
ṭhitakaṇṭaka’’nti? Tassa evamahosi – ‘‘iminā kaṇṭakena viddhattā nirayādīsu bhayaṃ nāma natthi,
pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṇṭakaṃyevā’’ti. So taṃ vedanaṃ abbohārikaṃ katvā sabbarattiṃ caṅkamitvā
vibhātāya rattiyā aññassa saññaṃ adāsi. So āgantvā ‘‘kiṃ, bhante’’ti pucchi? ‘‘Kaṇṭakenamhi, āvuso,
viddho’’ti. ‘‘Kāya velāya, bhante’’ti? ‘‘Sāyameva, āvuso’’ti. ‘‘Kasmā na amhe pakkosittha, kaṇṭakaṃ
uddharitvā tattha telampi siñceyyāmā’’ti? ‘‘Pakatiyā vijjhitvā ṭhitakaṇṭakameva uddharituṃ vāyamimhā,
āvuso’’ti. ‘‘Sakkuṇittha, bhante, uddharitu’’nti. ‘‘Ekadesamattena me, āvuso, uddhaṭo’’ti. Sesavatthūni
dīghamajjhimaṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106) satipaṭṭhānasuttaniddese
vitthāritāneva.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave ti kasmā āraddhaṃ? Imasmiṃ pabbe dukkhalakkhaṇameva
kathitaṃ, na aniccalakkhaṇaṃ. Taṃ dassetuṃ idamāraddhaṃ. Tīṇi lakkhaṇāni samodhānetvā
dassetumpi āraddhameva. Apacināti no ācinātīti vaṭṭaṃ vināseti, neva cināti. Pajahati na upādiyatīti
tadeva vissajjeti, na gaṇhāti. Visineti na ussinetīti vikirati na sampiṇḍeti. Vidhūpeti na sandhūpetīti
nibbāpeti na jālāpeti.
Evaṃ passaṃ, bhikkhave ti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Vaṭṭaṃ vināsetvā ṭhitaṃ mahākhīṇāsavaṃ
dassessāmīti āraddhaṃ. Ettakena vā ṭhānena vipassanā kathitā, idāni saha vipassanāya cattāro magge
dassetuṃ idaṃ āraddhaṃ. Atha vā ettakena ṭhānena paṭhamamaggo kathito, idāni saha vipassanāya tayo
magge dassetuṃ idamāraddhaṃ. Ettakena vā ṭhānena tīṇi maggāni kathitāni, idāni saha vipassanāya
arahattamaggaṃ dassetumpi idaṃ āraddhameva.
Sapajāpatikāti saddhiṃ pajāpatinā devarājena. Ārakāva namassantīti dūratova namassanti,
dūrepi ṭhitaṃ namassantiyeva āyasmantaṃ nītattheraṃ viya.
Thero kira pupphacchaḍḍakakulato nikkhamma pabbajito, khuraggeyeva arahattaṃ patvā cintesi –
‘‘ahaṃ ajjeva pabbajito ajjeva me pabbajitakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ,
catupaccayasantosabhāvanārāmamaṇḍitaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūressāmī’’ti. So
paṃsukūlatthāya sāvatthiṃ pavisitvā coḷakaṃ pariyesanto vicari. Atheko mahābrahmā samāpattito
vuṭṭhāya manussapathaṃ olokento theraṃ disvā – ‘‘ajjeva pabbajitvā ajjeva khuragge arahattaṃ patvā
mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūretuṃ coḷakaṃ pariyesatī’’ti añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi.
Tamañño mahābrahmā disvā ‘‘kaṃ namassasī’’ti? Pucchi. Nītattheraṃ namassāmīti. Kiṃ kāraṇāti?
Ajjeva pabbajitvā ajjeva khuragge arahattaṃ patvā mahāariyavaṃsapaṭipadaṃ pūretuṃ coḷakaṃ
pariyesatīti. Sopi naṃ namassamāno aṭṭhāsi. Athañño, athaññoti sattasatā mahābrahmāno namassamānā
aṭṭhaṃsu. Tena vuttaṃ –
‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā,
Brahmā vimānā abhinikkhamitvā;
Nītaṃ namassanti pasannacittā,

‘Kh īṇā savo ga ṇhati pa ṃsuk ūla ṃ’’’ .
‘‘Tā devatā sattasatā uḷārā,
Brahmā vimānā abhinikkhamitvā;
Nītaṃ namassanti pasannacittā,
‘Khīṇāsavo kayirati paṃsukūlaṃ’’’.
‘‘‘Khīṇāsavo dhovati paṃsukūlaṃ’;
‘Khīṇāsavo rajati paṃsukūlaṃ’;
‘Khīṇāsavo pārupati paṃsakūla’’’nti.
Iti bhagavā imasmiṃ sutte desanaṃ tīhi bhavehi vinivattetvā arahattassa kūṭaṃ gaṇhi.
Desanāpariyosāne pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṃsu. Sattamaṃ.
8. Piṇḍolyasuttavaṇṇanā
80 . Aṭṭhame kismiñcideva pakaraṇeti kismiñcideva kāraṇe. Paṇāmetvāti nīharitvā. Kismiṃ pana
kāraṇe ete bhagavatā paṇāmitāti? Ekasmiñhi antovasse bhagavā sāvatthiyaṃ vasitvā vutthavasso
pavāretvā mahābhikkhusaṅghaparivāro sāvatthito nikkhamitvā janapadacārikaṃ caranto kapilavatthuṃ
patvā nigrodhārāmaṃ pāvisi. Sakyarājāno ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pacchābhatte kappiyāni
telamadhuphāṇitādīni ceva pānakāni ca kājasatehi gāhāpetvā vihāraṃ gantvā saṅghassa niyyātetvā
satthāraṃ vanditvā paṭisanthāraṃ karontā ekamante nisīdiṃsu. Satthā tesaṃ madhuradhammakathaṃ
kathento nisīdi. Tasmiṃ khaṇe ekacce bhikkhū senāsanaṃ paṭijagganti, ekacce mañcapīṭhādīni
paññāpenti, sāmaṇerā appaharitaṃ karonti. Bhājanīyaṭṭhāne sampattabhikkhūpi atthi,
asampattabhikkhūpi atthi. Sampattā asampattānaṃ lābhaṃ gaṇhantā, ‘‘amhākaṃ detha, amhākaṃ
ācariyassa detha upajjhāyassa dethā’’ti kathentā mahāsaddamakaṃsu. Satthā sutvā theraṃ pucchi ‘‘ke
pana te, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? Thero etamatthaṃ ārocesi.
Satthā sutvā ‘‘āmisahetu, ānanda, bhikkhū mahāsaddaṃ karontī’’ti āha. ‘‘Āma, bhante’’ti.
‘‘Ananucchavikaṃ, ānanda, appatirūpaṃ. Na hi mayā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni
cīvarādihetu pāramiyo pūritā, nāpi ime bhikkhū cīvarādihetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā,
arahattahetu pabbajitvā anatthaṃ atthasadisaṃ asāraṃ sārasadisaṃ karonti, gacchānanda, te bhikkhū
paṇāmehī’’ti.
Pubbaṇhasamaya nti dutiyadivase pubbaṇhasamayaṃ. Beluvalaṭṭhikāya mūle ti
taruṇabeluvarukkhamūle. Pabāḷho ti pabāhito. Pavāḷhotipi pāṭho, pavāhitoti attho. Ubhayampi
nīhaṭabhāvameva dīpeti. Siyā aññathatta nti pasādaññathattaṃ vā bhāvaññathattaṃ vā bhaveyya.
Kathaṃ? ‘‘Sammāsambuddhena mayaṃ lahuke kāraṇe paṇāmitā’’ti pasādaṃ mandaṃ karontānaṃ
pasādaññathattaṃ nāma hoti. Saliṅgeneva titthāyatanaṃ pakkamantānaṃ bhāvaññathattaṃ nāma. Siyā
vipari ṇāmo ti ettha pana ‘‘mayaṃ satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmāti pabbajitā, naṃ gahetuṃ
asakkontānaṃ kiṃ amhākaṃ pabbajjāyā’’ti? Sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanaṃ vipariṇāmoti
veditabbo. Vacchassāti khīrūpakavacchassa. Aññathatta nti milāyanaaññathattaṃ. Khīrūpako hi vaccho
mātu adassanena khīraṃ alabhanto milāyati kampati pavedhati. Vipariṇāmo ti maraṇaṃ. So hi khīraṃ
alabhamāno khīrapipāsāya sussanto patitvā marati.
Bījānaṃ taruṇāna nti udakena anuggahetabbānaṃ virūḷhabījānaṃ. Aññathatta nti
milāyanaññathattameva. Tāni hi udakaṃ alabhantāni milāyanti. Vipariṇāmo ti vināso. Tāni hi udakaṃ
alabhantāni sukkhitvā vinassanti, palālameva honti. Anuggahito ti āmisānuggahena ceva
dhammānuggahena ca anuggahito. Anuggaṇheyya nti dvīhipi etehi anuggahehi anuggaṇheyyaṃ.
Acirapabbajitā hi sāmaṇerā ceva daharabhikkhū ca cīvarādipaccayavekalle vā sati gelaññe vā satthārā vā
ācariyupajjhāyehi vā āmisānuggahena ananuggahitā kilamantā na sakkonti sajjhāyaṃ vā manasikāraṃ
vā kātuṃ, dhammānuggahena ananuggahitā uddesena ceva ovādānusāsaniyā ca parihāyamānā na

sakkonti akusala ṃ parivajjetv ā kusala ṃ bh āvetu ṃ. Imehi pana dv īhi anuggahehi anuggahit ā
kāyena akilamantā sajjhāyamanasikāre pavattitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānā aparabhāge taṃ
anuggahaṃ alabhantāpi teneva purimānuggahena laddhabalā sāsane patiṭṭhahanti, tasmā bhagavato
evaṃ parivitakko udapādi.
Bhagavato purato pāturahosīti satthu cittaṃ ñatvā – ‘‘ime bhikkhū bhagavatā paṇāmitā, idāni
nesaṃ anuggahaṃ kātukāmo evaṃ cintesi, kāraṇaṃ bhagavā cintesi, ahamettha ussāhaṃ janessāmī’’ti
purato pākaṭo ahosi. Santettha bhikkhūti idaṃ so mahābrahmā yathā nāma byatto sūdo yadeva
ambilaggādīsu rasajātaṃ rañño ruccati, taṃ abhisaṅkhārena sādutaraṃ katvā punadivase upanāmeti,
evameva attano byattatāya bhagavatā āhaṭaupamaṃyeva evametaṃ bhagavātiādivacanehi
abhisaṅkharitvā bhagavantaṃ yācanto bhikkhusaṅghassa anuggahakaraṇatthaṃ vadati. Tattha
abhinandatūti ‘‘mama santikaṃ bhikkhusaṅgho āgacchatū’’ti. Evamassa āgamanaṃ sampiyāyamāno
abhinandatu. Abhivadatūti āgatassa ca ovādānusāsaniṃ dadanto abhivadatu.
Paṭisallānāti ekībhāvā. Iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsīti iddhiṃ akāsi. Ekadvīhikāyāti ekeko
ceva dve dve ca hutvā. Sārajjamānarūpāti ottappamānasabhāvā bhāyamānā. Kasmā pana bhagavā
tesaṃ tathā upasaṅkamanāya iddhimakāsīti? Hitapatthanāya. Yadi hi te vaggavaggā hutvā āgaccheyyuṃ,
‘‘bhagavā bhikkhusaṅghaṃ paṇāmetvā araññaṃ paviṭṭho ekadivasampi tattha vasituṃ nāsakkhi,
vegeneva āgato’’ti keḷimpi kareyyuṃ. Atha nesaṃ neva buddhagāravaṃ paccupaṭṭhaheyya, na
dhammadesanaṃ sampaṭicchituṃ samatthā bhaveyyuṃ. Sabhayānaṃ pana sasārajjānaṃ ekadvīhikāya
āgacchantānaṃ buddhagāravañceva paccupaṭṭhitaṃ bhavissati, dhammadesanañca sampaṭicchituṃ
sakkhissantīti cintetvā tesaṃ hitapatthanāya tathārūpaṃ iddhiṃ akāsi.
Nisīdiṃsūti tesu hi sārajjamānarūpesu āgacchantesu eko bhikkhu ‘‘mamaṃyeva satthā oloketi,
maṃyeva maññe niggaṇhitukāmo’’ti saṇikaṃ āgantvā vanditvā nisīdi, athañño athaññoti evaṃ
pañcabhikkhusatāni nisīdiṃsu. Evaṃ nisinnaṃ pana bhikkhusaṅghaṃ sīdantare sannisinnaṃ
mahāsamuddaṃ viya nivāte padīpaṃ viya ca niccalaṃ disvā satthā cintesi – ‘‘imesaṃ bhikkhūnaṃ
kīdisī dhammadesanā vaṭṭatī’’ti? Athassa etadahosi – ‘‘ime āhārahetu paṇāmitā,
piṇḍiyālopadhammadesanāva nesaṃ sappāyā, taṃ dassetvā matthake tiparivaṭṭadesanaṃ desessāmi,
desanāpariyosāne sabbe arahattaṃ pāpuṇissantī’’ti. Atha nesaṃ taṃ dhammadesanaṃ desento
antamidaṃ, bhikkhave tiādimāha.
Tattha anta nti pacchimaṃ lāmakaṃ. Yadidaṃ piṇḍolya nti yaṃ evaṃ piṇḍapariyesanena jīvikaṃ
kappentassa jīvitaṃ. Ayaṃ panettha padattho – piṇḍāya ulatīti piṇḍolo, piṇḍolassa kammaṃ piṇḍolyaṃ,
piṇḍapariyesanena nipphāditajīvitanti attho. Abhisāpo ti akkoso. Kupitā hi manussā attano paccatthikaṃ
‘‘cīvaraṃ nivāsetvā kapālaṃ gahetvā piṇḍaṃ pariyesamāno carissatī’’ti akkosanti. Atha vā pana ‘‘kiṃ
tuyhaṃ akātabbaṃ atthi, yo tvaṃ evaṃ balavā vīriyasampannopi hirottappaṃ pahāya kapaṇo viya
piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’’ti? Evampi akkosantiyeva. Tañca kho eta nti evaṃ taṃ abhisāpaṃ
samānampi piṇḍolyaṃ. Kulaputtā upenti atthavasikāti mama sāsane jātikulaputtā ca ācārakulaputtā ca
atthavasikā kāraṇavasikā hutvā kāraṇavasaṃ paṭicca upenti.
Rājābhinītātiādīsu ye rañño santakaṃ khāditvā raññā bandhanāgāre bandhāpitā palāyitvā
pabbajanti, te rājābhinītā nāma. Te hi raññā bandhanaṃ abhinītattā rājābhinītānāma. Ye pana corehi
aṭaviyaṃ gahetvā ekaccesu māriyamānesu ekacce ‘‘mayaṃ sāmi tumhehi vissaṭṭhā gehaṃ
anajjhāvasitvā pabbajissāma, tattha yaṃ yaṃ buddhapūjādipuññaṃ karissāma, tato tumhākaṃ pattiṃ
dassāmā’’ti tehi vissaṭṭhā pabbajanti, te corābhinītānāma. Tepi hi corehi māretabbataṃ abhinītāti
corābhinītā nāma. Ye pana iṇaṃ gahetvā paṭidātuṃ asakkontā palāyitvā pabbajanti, te iṇaṭṭā nāma,
iṇapīḷitāti attho. Iṇaṭṭhātipi pāṭho, iṇe ṭhitāti attho. Ye rājacorachātakarogabhayānaṃ aññatarena
abhibhūtā upaddutā pabbajanti, te bhayaṭṭā nāma, bhayapīḷitāti attho. Bhayaṭṭhātipi pāṭho, bhaye ṭhitāti
attho. Ājīvikāpakatāti ājīvikāya upaddutā abhibhūtā, puttadāraṃ posetuṃ asakkontāti attho.
Otiṇṇāmhāti anto anupaviṭṭhā.