Theragāthā-aṭṭhakathā_2

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Khuddakanikāye
Theragāthā-aṭṭhakathā
(Dutiyo bhāgo)
4. Catukkanipāto
1. Nāgasamālattheragāthāvaṇṇanā
Alaṅkatātiādikā āyasmato nāgasamālattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi padumuttarassa
bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto gimhasamaye sūriyātapasantattāya bhūmiyā
gacchantaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso chattaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu
saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sakyarājakule nibbattitvā nāgasamālo ti laddhanāmo vayappatto
ñātisamāgame paṭiladdhasaddho pabbajitvā kiñci kālaṃ bhagavato upaṭṭhāko ahosi. So ekadivasaṃ
nagaraṃ piṇḍāya paviṭṭho alaṅkatapaṭiyattaṃ aññataraṃ naccakiṃ mahāpathe tūriyesu vajjantesu
naccantiṃ disvā, ‘‘ayaṃ cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena karajakāyassa tathā tathā parivatti, aho
aniccā saṅkhārā’’ti khayavayaṃ paṭṭhapetvā vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ
apadāne (apa. thera 2.46.37-48) –
‘‘Aṅgārajātā pathavī, kukkuḷānugatā mahī;
Padumuttaro bhagavā, abbhokāsamhi caṅkami.
‘‘Paṇḍaraṃ chattamādāya, addhānaṃ paṭipajjahaṃ;
Tattha disvāna sambuddhaṃ, vitti me upapajjatha.
‘‘Marīciyotthaṭā bhūmi, aṅgārāva mahī ayaṃ;
Upahanti mahāvātā, sarīrassāsukhepanā.
‘‘Sītaṃ uṇhaṃ vihanantaṃ, vātātapanivāraṇaṃ;
Paṭiggaṇha imaṃ chattaṃ, phassayissāmi nibbutiṃ.
‘‘Anukampako kāruṇiko, padumuttaro mahāyaso;
Mama saṅkappamaññāya, paṭiggaṇhi tadā jino.
‘‘Tiṃsakappāni devindo, devarajjamakārayiṃ;
Satānaṃ pañcakkhattuñca, cakkavattī ahosahaṃ.
‘‘Padesarajjaṃ vipulaṃ, gaṇanāto asaṅkhiyaṃ;
Anubhomi sakaṃ kammaṃ, pubbe sukatamattano.
‘‘Ayaṃ me pacchimā jāti, carimo vattate bhavo;
Ajjāpi setacchattaṃ me, sabbakālaṃ dharīyati.
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ chattamadadiṃ tadā;
Duggati ṃ nābhij ānāmi, chattad ānassida ṃ phala ṃ .

‘‘ Kiles ā jh āpit ā mayha ṃ … pe … kata ṃ buddhassa s āsana ’’ nti.
Arahattaṃ pana patvā –
267 .
‘‘ Ala ṅkat ā suvasan ā, m ālin ī candanussad ā;
Majjhe mahāpathe nārī, tūriye naccati naṭṭakī.
268 .‘‘ Pi ṇḍ ik āya pavi ṭṭ hoha ṃ , gacchanto na ṃ udikkhisa ṃ ;
Alaṅkataṃ suvasanaṃ, maccupāsaṃva oḍḍitaṃ.
269 .‘‘ Tato me manas īkāro, yoniso udapajjatha;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
270 .‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
Catūhi gāthāhi attano paṭipattikittanamukhena aññaṃ byākāsi.
Tattha alaṅkatāti hatthūpagādiābharaṇehi alaṅkatagattā. Suvasanāti sundaravasanā
sobhanavatthanivatthā. Mālinīti mālādhārinī piḷandhitapupphamālā. Candanussadāti
candanānulepalittasarīrā. Majjhe mahāpathe nārī, tūriye naccati naṭṭakīti yathāvuttaṭṭhāne ekā nārī
naṭṭakī nāṭakitthī nagaravīthiyā majjhe pañcaṅgike tūriye vajjante naccati, yathāpaṭṭhapitaṃ naccaṃ
karoti.
Piṇḍikāyāti bhikkhāya. Paviṭṭhoha nti nagaraṃ paviṭṭho ahaṃ. Gacchanto naṃ udikkhisa nti
nagaravīthiyaṃ gacchanto parissayapariharaṇatthaṃ vīthiṃ olokento taṃ naṭṭakiṃ olokesiṃ. Kiṃ viya?
Maccupāsaṃva oḍḍita nti yathā maccussa maccurājassa pāsabhūto rūpādiko oḍḍito loke anuvicaritvā
ṭhito ekaṃsena sattānaṃ anatthāvaho, evaṃ sāpi appaṭisaṅkhāne ṭhitānaṃ andhaputhujjanānaṃ
ekaṃsato anatthāvahāti maccupāsasadisī vuttā.
Tato ti tasmā maccupāsasadisattā. Me ti mayhaṃ. Manasīkāro yoniso udapajjathāti ‘‘ayaṃ
aṭṭhisaṅghāto nhārusambandho maṃsena anupalitto chaviyā paṭicchanno
asuciduggandhajegucchapaṭikkūlo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo īdise
vikāre dassetī’’ti evaṃ yoniso manasikāro uppajji. Ādīnavo pāturahūti evaṃ kāyassa
sabhāvūpadhāraṇamukhena tassa ca taṃnissitānañca cittacetasikānaṃ udayabbayaṃ
sarasapabhaṅgutañca manasi karoto tesu ca yakkharakkhasādīsu viya bhayato upaṭṭhahantesu tattha me
anekākāraādīnavo doso pāturahosi. Tappaṭipakkhato ca nibbāne ānisaṃso. Nibbidā samatiṭṭhathāti
nibbindanaṃ ādīnavānupassanānubhāvasiddhaṃ nibbidāñāṇaṃ mama hadaye saṇṭhāsi, muhuttampi
tesaṃ rūpārūpadhammānaṃ gahaṇe cittaṃ nāhosi, aññadatthu muñcitukāmatādivasena tattha
udāsīnameva jātanti attho.
Tato ti vipassanāñāṇato paraṃ. Cittaṃ vimucci me ti lokuttarabhāvanāya vattamānāya
maggapaṭipāṭiyā sabbakilesehi mama cittaṃ vimuttaṃ ahosi. Etena phaluppattiṃ dasseti. Maggakkhaṇe
hi kilesā vimuccanti nāma, phalakkhaṇe vimuttāti. Sesaṃ vuttanayameva.
Nāgasamālattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Bhaguttheragāthāvaṇṇanā
Ahaṃ middhenātiādikā āyasmato bhaguttherassa gāthā. Kā uppatti? Ayaṃ kira padumuttarassa
bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto satthari parinibbute tassa dhātuyo pupphehi pūjesi.
So tena puññakammena nimm ānarat īsu nibbattitv ā apar āpara ṃ devamanussesu sa ṃ saranto imasmi ṃ

buddhupp āde sakyar ājakule nibbattitv ā bhag ūti laddhan āmo vayappatto anuruddhakimilehi
saddhiṃ nikkhamitvā pabbajitvā bālakaloṇakagāme vasanto ekadivasaṃ thinamiddhābhibhavaṃ
vinodetuṃ vihārato nikkhamma caṅkamaṃ abhiruhanto papatitvā tadeva aṅkusaṃ katvā thinamiddhaṃ
vinodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.49-57) –
‘‘Parinibbute bhagavati, padumuttare mahāyase;
Pupphavaṭaṃsake katvā, sarīramabhiropayiṃ.
‘‘Tattha cittaṃ pasādetvā, nimmānaṃ agamāsahaṃ;
Devalokagato santo, puññakammaṃ sarāmahaṃ.
‘‘Ambarā pupphavasso me, sabbakālaṃ pavassati;
Saṃsarāmi manusse ce, rājā homi mahāyaso.
‘‘Tahiṃ kusumavasso me, abhivassati sabbadā;
Tasseva pupphapūjāya, vāhasā sabbadassino.
‘‘Ayaṃ pacchimako mayhaṃ, carimo vattate bhavo;
Ajjāpi pupphavasso me, abhivassati sabbadā.
‘‘Satasahassito kappe, yaṃ pupphamabhiropayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, dehapūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmento satthārā ekavihāraṃ
anumodituṃ upagatena – ‘‘kacci tvaṃ, bhikkhu, appamatto viharasī’’ti puṭṭho attano appamādavihāraṃ
nivedento –
271 .
‘‘ Aha ṃ middhena pakato, vih ārā upanikkhami ṃ ;
Caṅkamaṃ abhiruhanto, tattheva papatiṃ chamā.
272 .‘‘ Gatt āni parimajjitv ā, punap āruyha ca ṅkama ṃ ;
Caṅkame caṅkamiṃ sohaṃ, ajjhattaṃ susamāhito.
273 .‘‘ Tato me manas īkāro, yoniso udapajjatha;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
274 .‘‘ Tato citta ṃ vimucci me, passa dhammasudhammata ṃ ;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
Imā catasso gāthā abhāsi.
Tattha middhena pakato ti kāyālasiyasaṅkhātena asattivighātasabhāvena middhena abhibhūto.
Vihārāti senāsanato. Upanikkhami nti caṅkamituṃ nikkhamiṃ. Tattheva papatiṃ chamāti tattheva
caṅkamasopāne niddābhibhūtatāya bhūmiyaṃ nipatiṃ. Gattāni parimajjitvāti bhūmiyaṃ patanena
paṃsukitāni attano sarīrāvayavāni anumajjitvā. Punapāruyha caṅkama nti ‘‘patito dānāha’’nti
saṅkocaṃ anāpajjitvā punapi caṅkamaṭṭhānaṃ āruhitvā. Ajjhattaṃ susamāhito ti gocarajjhatte
kammaṭṭhāne nīvaraṇavikkhambhanena suṭṭhu samāhito ekaggacitto hutvā caṅkaminti yojanā. Sesaṃ
vuttanayameva. Idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosi.
Bhaguttherag āth āva ṇṇ an ā ni ṭṭ hit ā.

3. Sabhiyattherag āth āva ṇṇ an ā
Pare cātiādikā āyasmato sabhiyattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro
tattha tattha bhave puññāni upacinanto kakusandhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ
patto ekadivasaṃ satthāraṃ divāvihārāya gacchantaṃ disvā pasannamānaso upāhanaṃ adāsi. So tena
puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassape bhagavati parinibbute patiṭṭhite suvaṇṇacetiye chahi
kulaputtehi saddhiṃ attasattamo sāsane pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto visesaṃ
nibbattetuṃ asakkonto itare āha – ‘‘mayaṃ piṇḍapātāya gacchanto jīvite sāpekkhā homa, jīvite
sāpekkhena ca na sakkā lokuttaradhammaṃ adhigantuṃ, puthujjanakālaṅkiriyā ca dukkhā. Handa,
mayaṃ nisseṇiṃ bandhitvā pabbataṃ abhiruyha kāye ca jīvite ca anapekkhā samaṇadhammaṃ
karomā’’ti. Te tathā akaṃsu.
Atha nesaṃ mahāthero upanissayasampannattā tadaheva chaḷabhiñño hutvā uttarakuruto
piṇḍapātaṃ upanesi. Itare – ‘‘tumhe, bhante, katakiccā tumhehi saddhiṃ sallāpamattampi papañco,
samaṇadhammameva mayaṃ karissāma, tumhe attanā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuñjathā’’ti vatvā
piṇḍapātaṃ paṭikkhipiṃsu. Thero ne sampaṭicchāpetuṃ asakkonto agamāsi.
Tato nesaṃ eko dvīhatīhaccayena abhiññāparivāraṃ anāgāmiphalaṃ sacchikatvā tatheva vatvā tehi
paṭikkhitto agamāsi. Tesu khīṇāsavatthero parinibbāyi, anāgāmī suddhāvāsesu uppajji. Itare
puthujjanakālaṅkiriyameva katvā chasu kāmasaggesu anulomapaṭilomato dibbasampattiṃ anubhavitvā
amhākaṃ bhagavato kāle devalokā cavitvā eko mallarājakule paṭisandhiṃ gaṇhi, eko gandhārarājakule,
eko bāhiraraṭṭhe, eko rājagahe ekissā kuladārikāya kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Itaro aññatarissā
paribbājikāya kucchimhi paṭisandhiṃ aggahesi. Sā kira aññatarassa khattiyassa dhītā, naṃ mātāpitaro –
‘‘amhākaṃ dhītā samayantaraṃ jānātū’’ti ekassa paribbājakassa niyyādayiṃsu. Atheko paribbājako tāya
saddhiṃ vippaṭipajji. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi. Taṃ gabbhiniṃ disvā paribbājakā nikkaḍḍhiṃsu. Sā
aññattha gacchantī antarāmagge sabhāyaṃ vijāyi. Tenassa sabhiyo tveva nāmaṃ akāsi. So vaḍḍhitvā
paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā nānāsatthāni uggahetvā mahāvādī hutvā vādappasuto vicaranto attanā
sadisaṃ adisvā nagaradvāre assamaṃ kāretvā khattiyakumārādayo sippaṃ sikkhāpento viharanto attano
mātuyā itthibhāvaṃ jigucchitvā jhānaṃ uppādetvā brahmaloke uppannāya abhisaṅkharitvā dinne
vīsatipañhe gahetvā te te samaṇabrāhmaṇe pucchi. Te cassa tesaṃ pañhānaṃ atthaṃ byākātuṃ
nāsakkhiṃsu. Sabhiyasuttavaṇṇanāyaṃ(su. ni. aṭṭha. 2. sabhiyasuttavaṇṇanā) pana
‘‘suddhāvāsabrahmā te pañhe abhisaṅkharitvā adāsī’’ti āgataṃ.
Yadā pana bhagavā pavattavaradhammacakko anupubbena rājagahaṃ āgantvā veḷuvane vihāsi,
tadā sabhiyo tattha gantvā satthāraṃ upasaṅkamitvā te pañhe pucchi. Satthā tassa te pañhe byākāsīti
sabbaṃ sabhiyasutte (su. ni. sabhiyasuttaṃ) āgatanayena veditabbaṃ. Sabhiyo pana bhagavatā tesu
pañhesu byākatesu paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ
apadāne (apa. thera 2.46.27-31) –
‘‘Kakusandhassa munino, brāhmaṇassa vusīmato;
Divāvihāraṃ vajato, akkamanamadāsahaṃ.
‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, akkamanassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahā pana hutvā devadatte saṅghabhedāya parakkamante devadattapakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ
ovādaṃ dento –
275 .
‘‘ Pare ca na vij ānanti, mayamettha yam āmase;
Ye ca tattha vij ānanti, tato sammanti medhag ā.

276 .‘‘ Yad ā ca avij ānant ā, iriyantyamar ā viya;
Vijānanti ca ye dhammaṃ, āturesu anāturā.
277 .‘‘Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ;
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphalaṃ.
278 .‘‘Yassa sabrahmacārīsu, gāravo nūpalabbhati;
Ārakā hoti saddhammā, nabhaṃ puthaviyā yathā’’ti. –
Catūhi gāthāhi dhammaṃ desesi.
Tattha pare ti paṇḍite ṭhapetvā tato aññe – ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti ‘‘dhammaṃ
adhammo’’tiādibhedakaravatthudīpanavasena vivādappasutā pare nāma. Te tattha vivādaṃ karontā
‘‘mayaṃ yamāmase uparamāma nassāma satataṃ samitaṃ maccusantikaṃ gacchāmā’’ti na jānanti. Ye
ca tattha vijānantīti ye tattha paṇḍitā – ‘‘mayaṃ maccusamīpaṃ gacchāmā’’ti vijānanti. Tato
sammanti medhagāti evañhi te jānantā yonisomanasikāraṃ uppādetvā medhagānaṃ kalahānaṃ
vūpasamāya paṭipajjanti. Atha nesaṃ tāya paṭipattiyā te medhagā sammanti. Atha vā pare cāti ye satthu
ovādānusāsaniyā aggahaṇena sāsanato bāhiratāya pare, te yāva ‘‘mayaṃ micchāgāhaṃ gahetvā ettha
idha loke sāsanassa paṭiniggāhena yamāmase vāyamāmā’’ti na vijānanti, tāva vivādā na vūpasammanti,
yadā pana tassa gāhassa vissajjanavasena ye ca tattha tesu vivādappasutesu adhammadhammādike
adhammadhammādito yathābhūtaṃ vijānanti, tato tesaṃ santikā te paṇḍitapurise nissāya vivādasaṅkhātā
medhagā sammantīti evampettha attho veditabbo.
Yadāti yasmiṃ kāle. Avijānantāti vivādassa vūpasamūpāyaṃ, dhammādhamme vā yāthāvato
ajānantā. Iriyantyamarā viyāti amarā viya jarāmaraṇaṃ atikkantā viya uddhatā unnaḷā capalā mukharā
vippakiṇṇavācā hutvā vattanti caranti vicaranti tadā vivādo na vūpasammateva. Vijānanti ca ye
dhammaṃ, āturesu anāturāti ye pana satthu sāsanadhammaṃ yathābhūtaṃ jānanti, te kilesarogena
āturesu sattesu anāturā nikkilesā anīghā viharanti, tesaṃ vasena vivādo accantameva vūpasammatīti
adhippāyo.
Yaṃ kiñci sithilaṃ kamma nti oliyitvā karaṇena sithilagāhaṃ katvā sāthalibhāvena kataṃ yaṃ
kiñci kusalakammaṃ. Saṃkiliṭṭha nti vesīādike agocare caraṇena, kuhanādimicchājīvena vā
saṃkiliṭṭhaṃ vatasamādānaṃ. Saṅkassara nti saṅkāhi saritabbaṃ, vihāre kiñci asāruppaṃ sutvā –
‘‘nūna asukena kata’’nti parehi asaṅkitabbaṃ, uposathakiccādīsu aññatarakiccavasena sannipatitampi
saṅghaṃ disvā, ‘‘addhā ime mama cariyaṃ ñatvā maṃ ukkhipitukāmā sannipatitā’’ti evaṃ attano vā
āsaṅkāhi saritaṃ usaṅkitaṃ parisaṅkitaṃ. Na taṃ hotīti taṃ evarūpaṃ brahmacariyaṃ
samaṇadhammakaraṇaṃ tassa puggalassa mahapphalaṃ na hoti. Tassa amahapphalabhāveneva
paccayadāyakānampissa na mahapphalaṃ hoti. Tasmā sallekhavuttinā bhavitabbaṃ. Sallekhavuttino ca
vivādassa avasaro eva natthīti adhippāyo.
Gāravo nūpalabbhatīti anusāsaniyā apadakkhiṇaggāhibhāvena garukātabbesu sabrahmacārīsu
yassa puggalassa gāravo garukaraṇaṃ na vijjati. Ārakā hoti saddhammāti so evarūpo puggalo
paṭipattisaddhammatopi paṭivedhasaddhammatopi dūre hoti, na hi taṃ garū sikkhāpenti, asikkhiyamāno
anādiyanto na paṭipajjati, appaṭipajjanto kuto saccāni paṭivijjhissatīti. Tenāha – ‘‘ārakā hoti
saddhammā’’ti. Yathā kiṃ? ‘‘Nabhaṃ puthaviyā yathā’’ ti yathā nabhaṃ ākāsaṃ puthaviyā
pathavīdhātuyā sabhāvato dūre. Na kadāci sammissabhāvo. Tenevāha –
‘‘Nabhañca dūre pathavī ca dūre, pāraṃ samuddassa tadāhu dūre;
Tato have dūrataraṃ vadanti, satañca dhammo asatañca rājā’’ti.(jā. 2.21.414);
Sabhiyattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Nandakattherag āth āva ṇṇ an ā
Dhiratthūtiādikā āyasmato nandakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi kira padumuttarassa
bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahāvibhavo seṭṭhi hutvā satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ
ekaṃ bhikkhuṃ bhikkhunovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā
satasahassagghanikena vatthena bhagavantaṃ pūjetvā paṇidhānamakāsi, satthu bodhirukkhe
padīpapūjañca pavatteti. So tato paṭṭhāya devamanussesu saṃsaranto kakusandhassa bhagavato kāle
karavikasakuṇo hutvā madhurakūjitaṃ kūjanto satthāraṃ padakkhiṇaṃ akāsi. Aparabhāge mayūro hutvā
aññatarassa paccekabuddhassa vasanaguhāya dvāre pasannamānaso divase divase tikkhattuṃ
madhuravassitaṃ vassi, evaṃ tattha tattha puññāni katvā amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ
kulagehe nibbattitvā nandako ti laddhanāmo vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā
paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera
2.46.22-26) –
‘‘Padumuttarabuddhassa bodhiyā pādaputtame;
Pasannacitto sumano, tayo ukke adhārayiṃ.
‘‘Satasahassito kappe, sohaṃ ukkamadhārayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, ukkadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahā pana hutvā vimuttisukhena vītināmento satthārā bhikkhunīnaṃ ovāde āṇatto ekasmiṃ
uposathadivase pañca bhikkhunisatāni ekovādeneva arahattaṃ pāpesi. Tena naṃ bhagavā
bhikkhunovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Athekadivasaṃ theraṃ sāvatthiyaṃ piṇḍāya carantaṃ
aññatarā purāṇadutiyikā itthī kilesavasena oloketvā hasi. Thero tassā taṃ kiriyaṃ disvā sarīrassa
paṭikkūlavibhāvanamukhena dhammaṃ kathento –
279 .‘‘Dhiratthu pūre duggandhe, mārapakkhe avassute;
Navasotāni te kāye, yāni sandanti sabbadā.
280 .‘‘Mā purāṇaṃ amaññittho, māsādesi tathāgate;
Saggepi te na rajjanti, kimaṅgaṃ pana mānuse.
281 .‘‘Ye ca kho bālā dummedhā, dummantī mohapārutā;
Tādisā tattha rajjanti, mārakhittamhi bandhane.
282 .
‘‘ Yesa ṃ rāgo ca doso ca, avijj ā ca vir ājit ā;
Tādī tattha na rajjanti, chinnasuttā abandhanā’’ti. – gāthā abhāsi;
Tattha dhīti jigucchanatthe nipāto, ratthūti ra-kāro padasandhikaro, dhī atthu taṃ jigucchāmi tava
dhikkāro hotūti attho. Pūre tiādīni tassā dhikkātabbabhāvadīpanāni āmantanavacanāni. Pūre ti ativiya
jegucchehi n ānākuṇapehi nānāvidhaasucīhi sampuṇṇe. Duggandhe ti kuṇapapūritattā eva
sabhāvaduggandhe. Mārapakkhe ti yasmā visabhāgavatthu andhaputhujjanānaṃ
ayonisomanasikāranimittatāya kilesamāraṃ vaḍḍheti, devaputtamārassa ca otāraṃ paviṭṭhaṃ deti.
Tasmā mārassa pakkho hoti. Tena vuttaṃ ‘‘mārapakkhe’’ti. Avassute ti sabbakālaṃ kilesāvassavanena
tahiṃ tahiṃ asucinissandanena ca avassute. Idānissā navasotāni te kāye, yāni sandanti sabbadāti
‘‘akkhimhā akkhigūthako’’tiādinā (su. ni. 199) vuttaṃ asucino avassavanaṭṭhānaṃ dasseti.
Evaṃ pana navachiddaṃ dhuvassavaṃ asucibharitaṃ kāyaṃ yathābhūtaṃ jānantī mā purāṇaṃ
amaññittho ti purāṇaṃ ajānanakāle pavattaṃ hasitalapitaṃ kīḷitaṃ mā maññi, ‘‘idānipi evaṃ
pa ṭipajjissat ī’’ ti m ā cintehi. Māsādesi tath āgate ti yath ā upanissayasampattiy ā purimak ā buddhas āvak ā

āgat ā, yath ā vā te samm āpa ṭipattiy ā gat ā pa ṭipann ā, yath ā ca r ūpārūpadhamm āna ṃ tathalakkha ṇaṃ
tathadhamme ca ariyasaccāni āgatā adhigatā avabuddhā, tathā imepīti evaṃ tathā āgamanādiatthena
tathāgate ariyasāvake pakatisatte viya avaññāya kilesavasena ca upasaṅkamamānā māsādesi.
Anāsādetabbatāya kāraṇamāha. Saggepi te na rajjanti, kimaṅgaṃ pana mānuse ti
sabbaññubuddhenāpi akkhānena pariyosāpetuṃ asakkuṇeyyasukhe saggepi te sāvakabuddhā na rajjanti,
saṅkhāresu ādīnavassa suparidiṭṭhattā rāgaṃ na janenti, kimaṅgaṃ pana mīḷharāsisadise mānuse
kāmaguṇe, tattha na rajjantīti vattabbameva natthi.
Ye ca kho ti ye pana bālyappayogato bālā,dhammojapaññāya abhāvato dummedhā,asubhe
subhānupassanena ducintitacintitāya dummantī,mohena aññāṇena sabbaso paṭicchāditacittatāya
mohapārutātādisātathārūpā andhaputhujjanā, tattha tasmiṃ itthisaññite, mārakhittamhi bandhane
mārena oḍḍite mārapāse, rajjanti rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhopannā tiṭṭhanti.
Virājitāti yesaṃpana khīṇāsavānaṃ telañjanarāgo viya dummocanīyasabhāvo rāgo sapatto viya
laddhokāso dussanasabhāvo doso aññāṇasabhāvā avijjā ca ariyamaggavirāgena sabbaso virājitāpahīnā
samucchinnā, tādisā aggamaggasatthena chinna bhavanetti suttātato eva katthacipi bandhanābhāvato
abandhanā tattha tasmiṃ yathāvutte mārapāse na rajjanti. Evaṃ thero tassā itthiyā dhammaṃ
kathetvā gato.
Nandakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Jambukattheragāthāvaṇṇanā
Pañcapaññāsātiādikā āyasmato jambukattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto tissassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā
viññutaṃ patto satthu sammāsambodhiṃ saddahanto bodhirukkhaṃ vanditvā bījanena pūjesi. So tena
puññakammena devamanussesu saṃsaranto kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā viññutaṃ
patto sāsane pabbajitvā aññatarena upāsakena kārite ārāme āvāsiko hutvā viharati tena upaṭṭhīyamāno.
Athekadivasaṃ eko khīṇāsavatthero lūkhacīvaradharo kesoharaṇatthaṃ araññato gāmābhimukho
āgacchati, taṃ disvā so upāsako iriyāpathe pasīditvā kappakena kesamassūni ohārāpetvā
paṇītabhojanaṃ bhojetvā sundarāni cīvarāni datvā ‘‘idheva, bhante, vasathā’’ti vasāpeti. Taṃ disvā
āvāsiko issāmaccherapakato khīṇāsavattheraṃ āha – ‘‘varaṃ te, bhikkhu, iminā pāpupāsakena
upaṭṭhīyamānassa evaṃ idha vasanato aṅgulīhi kese luñcitvā acelassa sato gūthamuttāhārajīvana’’nti.
Evañca pana vatvā tāvadeva vaccakuṭiṃ pavisitvā pāyāsaṃ vaḍḍhento viya hatthena gūthaṃ vaḍḍhetvā
vaḍḍhetvā yāvadatthaṃ khādi, muttañca pivi. Iminā niyāmena yāvatāyukaṃ ṭhatvā kālaṅkatvā niraye
paccitvā puna gūthamuttāhāro vasitvā tasseva kammassa vipākāvasesena manussesu uppannopi pañca
jātisatāni nigaṇṭho hutvā gūthabhakkho ahosi.
Puna imasmiṃ buddhuppāde manussayoniyaṃ nibbattamānopi ariyūpavādabalena duggatakūle
nibbattitvā thaññaṃ vā khīraṃ vā sappiṃ vā pāyamāno, taṃ chaḍḍetvā muttameva pivati, odanaṃ
bhojiyamāno, taṃ chaḍḍetvā gūthameva khādati, evaṃ gūthamuttaparibhogena vaḍḍhanto vayappattopi
tadeva paribhuñjati. Manussā tato vāretuṃ asakkontā pariccajiṃsu. So ñātakehi pariccatto
naggapabbajjaṃ pabbajitvā na nhāyati, rajojalladharo kesamassūni luñcitvā aññe iriyāpathe
paṭikkhipitvā ekapādena tiṭṭhati, nimantanaṃ na sādiyati, māsopavāsaṃ adhiṭṭhāya puññatthikehi
dinnaṃ bhojanaṃ māse māse ekavāraṃ kusaggena gahetvā divā jivhaggena lehati, rattiyaṃ pana
‘‘allagūthaṃ sappāṇaka’’nti akhāditvā sukkhagūthameva khādati, evaṃ karontassa pañcapaññāsavassāni
vītivattāni mahājano ‘‘mahātapo paramappiccho’’ti maññamāno tanninno tappoṇo ahosi.
Atha bhagavā tassa hadayabbhantare ghaṭe padīpaṃ viya arahattūpanissayaṃ pajjalantaṃ disvā
sayameva tattha gantvā dhammaṃ desetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā, ehibhikkhūpasampadāya
laddh ūpasampada ṃ vipassana ṃ ussukk āpetv ā arahatte pati ṭṭ hāpesi. Ayamettha sa ṅkhepo. Vitth āro pana

dhammapade ‘‘ m āse m āse kusaggen ā’’ ti g āth āva ṇṇ an āya (dha. pa. a ṭṭ ha. 1.jambukattheravatthu)
vuttanayena veditabbo. Arahatte pana patiṭṭhito parinibbānakāle ‘‘ādito micchā paṭipajjitvāpi
sammāsambuddhaṃ nissāya sāvakena adhigantabbaṃ mayā adhigata’’nti dassento –
283 .‘‘Pañcapaññāsavassāni, rajojallamadhārayiṃ;
Bhuñjanto māsikaṃ bhattaṃ, kesamassuṃ alocayiṃ.
284 .‘‘Ekapādena aṭṭhāsiṃ, āsanaṃ parivajjayiṃ;
Sukkhagūthāni ca khādiṃ, uddesañca na sādiyiṃ.
285 .‘‘Etādisaṃ karitvāna, bahuṃ duggatigāminaṃ;
Vuyhamāno mahoghena, buddhaṃ saraṇamāgamaṃ.
286 .‘‘Saraṇagamanaṃ passa, passa dhammasudhammataṃ;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
Imā catasso gāthā abhāsi.
Tattha pañcapaññāsavassāni, rajojallamadhārayinti naggapabbajjūpagamanena
nhānapaṭikkhepato pañcādhikāni paññāsavassāni sarīre laggaṃ āgantukareṇusaṅkhātaṃ rajo,
sarīramalasaṅkhātaṃ jallañca kāyena dhāresiṃ. Bhuñjanto māsikaṃ bhatta nti rattiyaṃ gūthaṃ
khādanto lokavañcanatthaṃ māsopavāsiko nāma hutvā puññatthikehi dinnaṃ bhojanaṃ māse māse
ekavāraṃ jivhagge paṭhanavasena bhuñjanto alocayinti tādisacchārikāpakkhepena sithilamūlaṃ
kesamassuṃ aṅgulīhi luñcāpesiṃ.
Ekapādenaaṭṭhāsiṃ, āsanaṃ parivajjayinti sabbena sabbaṃ āsanaṃ nisajjaṃ parivajjesiṃ,
tiṭṭhanto ca ubho hatthe ukkhipitvā ekeneva pādena aṭṭhāsiṃ. Uddesa nti nimantanaṃ. Udissakatanti
keci. Na sādiyinti na sampaṭicchiṃ paṭikkhipinti attho.
Etādisaṃ karitvāna, bahuṃ duggatigāmina nti etādisaṃ evarūpaṃ vipākanibbattanakaṃ
duggatigāminaṃ bahuṃ pāpakammaṃ purimajātīsu idha ca katvā uppādetvā. Vuyhamāno
mahoghenāti kāmoghādinā mahatā oghena visesato diṭṭhoghena apāyasamuddaṃ patiākaḍḍhiyamāno,
buddhaṃ saraṇamāgama nti tādisena puññakammacchiddena kicchena manussattabhāvaṃ labhitvā
idāni puññabalena buddhaṃ ‘‘saraṇa’’nti āgamāsiṃ, ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’ti aveccapasādena
satthari pasīdiṃ. Saraṇagamanaṃ passa, passa dhammasudhammata nti āyatanagataṃ mama
saraṇagamanaṃ passa, passa sāsanadhammassa ca sudhammataṃ yohaṃ tathāmicchāpaṭipannopi
ekovādeneva satthārā edisaṃ sampattiṃ sampāpito. ‘‘Tisso vijjā’’tiādinā taṃ sampattiṃ dasseti tenāha
(apa. thera 2.46.17-21) –
‘‘Tissassāhaṃ bhagavato, bodhirukkhamavandiyaṃ;
Paggayha bījaniṃ tattha, sīhāsanamabījahaṃ.
‘‘Dvenavute ito kappe, sīhāsanamabījahaṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, bījanāya idaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Jambukattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
6. Senakattheragāthāvaṇṇanā
Svāgataṃ vatātiādikā āyasmato senakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu

kat ādhik āro tattha tattha bhave puññ āni upacinanto sikhissa bhagavato k āle kulagehe nibbattitv ā
viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso morahatthena bhagavantaṃ pūjesi. So tena
puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde brāhmaṇakule nibbattitvā
uruvelakassapattherassa bhaginiyā kucchimhi nibbatti, senako tissa nāmaṃ ahosi. So vayappatto
brāhmaṇānaṃ vijjāsippesu nipphattiṃ gato gharāvāsaṃ vasati. Tena ca samayena mahājano
saṃvacchare saṃvacchare phaggunamāse uttaraphaggunanakkhatte ussavaṃ anubhavanto gayāyaṃ
titthābhisekaṃ karoti. Tena taṃ ussavaṃ ‘‘gayāphaggū’’ti vadanti. Atha bhagavā tādise ussavadivase
veneyyānukampāya gayātitthasamīpe viharati, mahājanopi titthābhisekādhippāyena tato tato taṃ ṭhānaṃ
upagacchati. Tasmiṃ khaṇe senakopi titthābhisekatthaṃ taṃ ṭhānaṃ upagato satthāraṃ dhammaṃ
desentaṃ disvā upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā vipassanāya kammaṃ
karonto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.46.9-16) –
‘‘Morahatthaṃ gahetvāna, upesiṃ lokanāyakaṃ;
Pasannacitto sumano, morahatthamadāsahaṃ.
‘‘Iminā morahatthena, cetanāpaṇidhīhi ca;
Nibbāyiṃsu tayo aggī, labhāmi vipulaṃ sukhaṃ.
‘‘Aho buddho aho dhammo, aho no satthusampadā;
Datvānahaṃ morahatthaṃ, labhāmi vipulaṃ sukhaṃ.
‘‘Tiyaggī nibbutā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
Sabbāsavā parikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ dānamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, morahatthassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā sañjātasomanasso udānavasena –
287 .‘‘Svāgataṃ vata me āsi, gayāyaṃ gayaphagguyā;
Yaṃ addasāsiṃ sambuddhaṃ, desentaṃ dhammamuttamaṃ.
288 .‘‘Mahappabhaṃ gaṇācariyaṃ, aggapattaṃ vināyakaṃ;
Sadevakassa lokassa, jinaṃ atuladassanaṃ.
289 .‘‘Mahānāgaṃ mahāvīraṃ, mahājutimanāsavaṃ;
Sabbāsavaparikkhīṇaṃ, satthāramakutobhayaṃ.
290 .‘‘Cirasaṅkiliṭṭhaṃ vata maṃ, diṭṭhisandānabandhitaṃ;
Vimocayi so bhagavā, sabbaganthehi senaka’’nti. –
Catasso gāthā abhāsi.
Tattha svāgataṃ vata me āsīti mayā suṭṭhu āgataṃ vata āsi. Mama vā sundaraṃ vata āgamanaṃ
āsi. Gayāya nti gayātitthasamīpe. Gayaphagguyāti ‘‘gayāphaggū’’ti laddhavohāre phaggunamāsassa
uttaraphaggunīnakkhatte. ‘‘Ya’’ntiādi svāgatabhāvassa kāraṇadassanaṃ. Tattha ya nti yasmā.
Addasāsinti addakkhiṃ. Sambuddha nti sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sambuddhaṃ.
Desentaṃ dhammamuttama nti uttamaṃ aggaṃ sabbaseṭṭhaṃ ekantaniyyānikaṃ dhammaṃ
veneyyajjh āsay ānur ūpa ṃ bh āsanta ṃ .

Mahappabha nti mahatiy ā sar īrappabh āya ñ āṇ appabh āya ca samann āgata ṃ . Ga ṇā cariya nti
bhikkhuparisādīnaṃ gaṇānaṃ uttamena damathena ācārasikkhāpanena gaṇācariyaṃ. Aggabhūtānaṃ
sīlādīnaṃ guṇānaṃ adhigamena aggappattaṃ. Devamanussādīnaṃ paramena vinayena vinayanato,
sayaṃ nāyakarahitattā ca vināyakaṃ. Kenaci anabhibhūto hutvā sakalaṃ lokaṃ abhibhavitvā ṭhitattā,
pañcannampi mārānaṃ jitattā ca sadevakassa lokassa jinaṃsadevake loke aggajinaṃ,
bāttiṃsavaramahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanādipaṭimaṇḍitarūpakāyatāya
dasabalacatuvesārajjādiguṇapaṭimaṇḍitadhammakāyatāya ca sadevakena lokena aparimeyyadassanatāya
asadisadassanatāya ca atuladassanaṃ.
Gatibalaparakkamādisampattiyā mahānāgasadisattā, nāgesupi khīṇāsavesu mahānubhāvatāya ca
mahānāgaṃ. Mārasenāvimathanato mahāvikkantatāya ca mahāvīraṃ. Mahājutinti mahāpatāpaṃ
mahātejanti attho. Natthi etassa cattāropi āsavāti anāsavaṃ. Sabbe āsavā savāsanā parikkhīṇā etassāti
sabbāsavaparikkhīṇaṃ. Kāmaṃ sāvakabuddhā paccekabuddhā ca khīṇāsavāva, sabbaññubuddhā eva
pana savāsane āsave khepentīti dassanatthaṃ ‘‘anāsava’’nti vatvā puna ‘‘sabbāsavaparikkhīṇa’’nti
vuttaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbe āsavā savāsanā parikkhīṇā etassāti sabbāsavaparikkhīṇa’’nti.
Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ veneyyānaṃ anusāsanato satthāraṃ,
catuvesārajjavisāradatāya kutocipi bhayābhāvato akutobhayaṃ,evarūpaṃ sammāsambuddhaṃ yaṃ
yasmā addasāsiṃ, tasmā svāgataṃ vata me āsīti yojanā.
Idāni satthu dassanena attanā laddhaguṇaṃ dassento catutthaṃ gāthamāha. Tassattho –
kañjiyapuṇṇalābu viya takkabharitacāṭi viya vasāpītapilotikā viya ca saṃkilesavatthūhi anamatagge
saṃsāre cirakālaṃ saṃkiliṭṭhaṃ. Gaddulabandhitaṃ viya thambhe sārameyaṃ sakkāyathambhe
diṭṭhisandānena, diṭṭhibandhanena bandhitaṃbaddhaṃ, tato vimocento ca abhijjhādīhi sabbaganthe
hi maṃ senakaṃariyamaggahatthena, vimocayi vata so bhagavāmayhaṃ satthāti bhagavati
abhippasādaṃ pavedeti.
Senakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
7. Sambhūtattheragāthāvaṇṇanā
Yo dandhakāle tiādikā āyasmato sambhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni karonto buddhasuññe loke candabhāgāya nadiyā tīre
kinnarayoniyaṃ nibbatto. Ekadivasaṃ aññataraṃ paccekabuddhaṃ disvā pasannamānaso vanditvā
katañjalī ajjunapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ
buddhuppāde kulagehe nibbattitvā sambhūto ti laddhanāmo vayappatto bhagavato parinibbānassa
pacchā dhammabhaṇḍāgārikassa santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā
samaṇadhammaṃ karonto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera
2.52.28-36) –
‘‘Candabhāgānadītīre, ahosiṃ kinnaro tadā;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, sayambhuṃ aparājitaṃ.
‘‘Pasannacitto sumano, vedajāto katañjalī;
Gahetvā ajjunaṃ pupphaṃ, sayambhuṃ abhipūjayiṃ.
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
Jahitvā kinnaraṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
‘‘Chattisakkhattuṃ devindo, devarajjamakārayiṃ;
Dasakkhattuṃ cakkavattī, mahārajjamakārayiṃ.

‘‘ Padesarajja ṃ vipula ṃ , ga ṇan āto asa ṅkhiya ṃ ;
Sukhette vappitaṃ bījaṃ, sayambhumhi aho mama.
‘‘Kusalaṃ vijjate mayhaṃ, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
Pūjāraho ahaṃ ajja, sakyaputtassa sāsane.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhena viharanto vassasataparinibbute bhagavati vesālikesu
vajjiputtakesu dasa vatthūni paggayha ṭhitesu kākaṇḍakaputtena yasattherena ussāhitehi sattasatehi
khīṇāsavehi taṃ diṭṭhiṃ bhinditvā saddhammaṃ paggaṇhantehi dhammavinayasaṅgahe kate tesaṃ
vajjiputtakānaṃ uddhammaubbinayadīpane dhammasaṃvegena thero –
291 .
‘‘ Yo dandhak āle tarati, tara ṇī ye ca dandhaye;
Ayonisaṃvidhānena, bālo dukkhaṃ nigacchati.
292 .‘‘ Tassatth ā parih āyanti, k āḷ apakkheva candim ā;
Āyasakyañca pappoti, mittehi ca virujjhati.
293 .‘‘ Yo dandhak āle dandheti, tara ṇī ye ca t āraye;
Yoniso saṃvidhānena, sukhaṃ pappoti paṇḍito.
294 .‘‘Tassatthā paripūrenti, sukkapakkheva candimā;
Yaso kittiñca pappoti, mittehi na virujjhatī’’ti. –
Imā gāthā bhaṇanto aññaṃ byākāsi.
Tattha yo dandhakāle taratīti kismiñci kattabbavatthusmiṃ – ‘‘kappati nu kho, na nu kho
kappatī’’ti vinayakukkucce uppanne yāva viyattaṃ vinayadharaṃ pucchitvā taṃ kukkuccaṃ na
vinodeti, tāva dandhakāle tassa kiccassa dandhāyitabbasamaye tarati madditvā vītikkamaṃ karoti.
Taraṇīye ca dandhaye ti gahaṭṭhassa tāva saraṇagamanasīlasamādānādike, pabbajitassa
vattapaṭivattakaraṇādike samathavipassanānuyoge ca taritabbe sampatte sīghaṃ taṃ kiccaṃ
ananuyuñjitvā – ‘‘āgamanamāse pakkhe vā karissāmī’’ti dandhāyeyya, taṃ kiccaṃ akarontova kālaṃ
vītināmeyya. Ayonisaṃvidhānenāti evaṃ dandhāyitabbe taranto taritabbe ca dandhāyanto
anupāyasaṃvidhānena upāyasaṃvidhānābhāvena bālo, mandabuddhiko puggalo, sampati āyatiñca
dukkhaṃ anatthaṃ pāpuṇāti.
Tassatthā parihāyantīti tassa tathārūpassa puggalassa diṭṭhadhammikādibhedā atthā kāḷapakkhe
candimāviya, parihāyanti divase divase parikkhayaṃ pariyādānaṃ gacchanti. ‘‘Asuko puggalo
assaddho appasanno kusīto hīnavīriyo’’tiādinā. Āyasakyaṃ viññūhi garahitabbataṃ pappoti pāpuṇāti.
Mittehi ca virujjhatīti ‘‘evaṃ paṭipajja, mā evaṃ paṭipajjā’’ti ovādadāyakehi kalyāṇamittehi
‘‘avacanīyā maya’’nti ovādassa anādāneneva viruddho nāma hoti.
Sesagāthādvayassa vuttavipariyāyena attho veditabbo. Keci panettha – ‘‘tarati
dandhaye’’tipadānaṃ atthabhāvena bhāvanācittassa paggahaniggahe uddharanti. Taṃ pacchimagāthāsu
yujjati. Purimā hi dve gāthā pabbajitakālato paṭṭhāya caritabbaṃ samaṇadhammaṃ akatvā
kukkuccapakatatāya dasa vatthūni dīpetvā saṅghena nikkaḍḍhite vajjiputtake sandhāya therena vuttā.
Pacchimā pana attasadise sammā paṭipanne sakatthaṃ nipphādetvā ṭhiteti.
Sambhūtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
8. R āhulattherag āth āva ṇṇ an ā

Ubhayen āti ādik ā āyasmato r āhulattherassa g āth ā. K ā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā
viññutaṃ patto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ sikkhākāmānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ
ṭhānantaraṃ patthetvā senāsanavisodhanavijjotanādikaṃ uḷāraṃ puññaṃ katvā paṇidhānamakāsi. So
tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde amhākaṃ bodhisattaṃ paṭicca
yasodharāya deviyā kucchimhi nibbattitvā rāhulo ti laddhanāmo mahatā khattiyaparivārena vaḍḍhi, tassa
pabbajjāvidhānaṃ khandhake (mahāva. 105) āgatameva. So pabbajitvā satthu santike anekehi
suttapadehi suladdhovādo paripakkañāṇo vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ
apadāne (apa. thera 1.2.68-85) –
‘‘Padumuttarassa bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino;
Sattabhūmamhi pāsāde, ādāsaṃ santhariṃ ahaṃ.
‘‘Khīṇāsavasahassehi, parikiṇṇo mahāmuni;
Upāgami gandhakuṭiṃ, dvipadindo narāsabho.
‘‘Virocento gandhakuṭiṃ, devadevo narāsabho;
Bhikkhusaṅghe ṭhito satthā, imā gāthā abhāsatha.
‘‘Yenāyaṃ jotitā seyyā, ādāsova susanthato;
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
‘‘Soṇṇamayā rūpimayā, atho veḷuriyāmayā;
Nibbattissanti pāsādā, ye keci manaso piyā.
‘‘Catusaṭṭhikkhattuṃ devindo, devarajjaṃ karissati;
Sahassakkhattuṃ cakkavattī, bhavissati anantarā.
‘‘Ekavīsatikappamhi, vimalo nāma khattiyo;
Cāturanto vijitāvī, cakkavattī bhavissati.
‘‘Nagaraṃ reṇuvatī nāma, iṭṭhakāhi sumāpitaṃ;
Āyāmato tīṇi sataṃ, caturassasamāyutaṃ.
‘‘Sudassano nāma pāsādo, vissakammena māpito;
Kūṭāgāravarūpeto, sattaratanabhūsito.
‘‘Dasasaddāvivittaṃ taṃ, vijjādharasamākulaṃ;
Sudassanaṃva nagaraṃ, devatānaṃ bhavissati.
‘‘Pabhā niggacchate tassa, uggacchanteva sūriye;
Virocessati taṃ niccaṃ, samantā aṭṭhayojanaṃ.
‘‘Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo;
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
‘‘Tusitā so cavitvāna, sukkamūlena codito;
Gotamassa bhagavato, atrajo so bhavissati.
‘‘Sacevaseyya agāraṃ, cakkavattī bhaveyya so;

Aṭṭ hānameta ṃ ya ṃ tādī, ag āre ratimajjhag ā.
‘‘Nikkhamitvā agāramhā, pabbajissati subbato;
Rāhulo nāma nāmena, arahā so bhavissati.
‘‘Kikīva aṇḍaṃ rakkheyya, cāmarī viya vāladhiṃ;
Nipako sīlasampanno, mamaṃ rakkhi mahāmuni.
‘‘Tassāhaṃ dhammamaññāya, vihāsiṃ sāsane rato;
Sabbāsave pariññāya, viharāmi anāsavo.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā aññaṃ byākaronto –
295 .‘‘Ubhayeneva sampanno, rāhulabhaddoti maṃ vidū;
Yañcamhi putto buddhassa, yañca dhammesu cakkhumā.
296 .‘‘Yañca me āsavā khīṇā, yañca natthi punabbhavo;
Arahā dakkhiṇeyyomhi, tevijjo amataddaso.
297 .‘‘Kāmandhā jālapacchannā, taṇhāchadanachāditā;
Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe.
298 .
‘‘ Ta ṃ kāma ṃ ahamujjhitv ā, chetv ā m ārassa bandhana ṃ ;
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, sītibhūtosmi nibbuto’’ti. –
Catasso gāthā abhāsi.
Tattha ubhayeneva sampanno ti jātisampadā, paṭipattisampadāti ubhayasampattiyāpi sampanno
samannāgato. Rāhulabhaddoti maṃ vidūti ‘‘rāhulabhaddo’’ti maṃ sabrahmacārino sañjānanti. Tassa
hi jātasāsanaṃ sutvā bodhisattena ‘‘rāhu jāto, bandhanaṃ jāta’’nti vuttavacanaṃ upādāya
suddhodanamahārājā ‘‘rāhulo’’ti nāmaṃ gaṇhi. Tattha ādito pitarā vuttapariyāyameva gahetvā āha –
‘‘rāhulabhaddoti maṃ vidū’’ti. Bhaddo ti ca pasaṃsāvacanametaṃ.
Idāni taṃ ubhayasampattiṃ dassetuṃ ‘‘yañcamhī’’ tiādi vuttaṃ. Tattha ya nti yasmā. Ca -saddo
samuccayattho. Amhi putto buddhassāti sammāsambuddhassa orasaputto amhi. Dhammesū ti lokiyesu
lokuttaresu ca dhammesu, catusaccadhammesūti attho. Cakkhumā ti maggapaññācakkhunā cakkhumā
ca amhīti yojetabbaṃ.
Puna aparāparehipi pariyāyehi attani ubhayasampattiṃ dassetuṃ –‘‘yañca me āsavā khīṇā’’ ti
gāthamāha. Tattha dakkhiṇeyyo ti dakkhiṇāraho. Amataddaso ti nibbānassa dassāvī. Sesaṃ
suviññeyyameva.
Idāni yāya vijjāsampattiyā ca vimuttisampattiyā ca abhāvena sattakāyo kumine bandhamacchā viya
saṃsāre parivattati, taṃ ubhayasampattiṃ attani dassetuṃ ‘‘kāmandhā’’ ti gāthādvayamāha. Tattha
kāmehi kāmesu vā andhāti kāmandhā. ‘‘Chando rāgo’’tiādivibhāgehi (cūḷani.
ajitamāṇavapucchāniddesa 8) kilesakāmehi rūpādīsu vatthukāmesu anādīnavadassitāya andhīkatā.
Jālapacchannāti sakalaṃ bhavattayaṃ ajjhottharitvā ṭhitena visattikājālena pakārato channā
paliguṇṭhitā. Taṇhāchadanachāditāti tato eva taṇhāsaṅkhātena chadanena chāditā nivutā sabbaso
paṭikujjitā. Pamattabandhunā baddhā, macchāva kumināmukhe ti kumināmukhe macchabandhānaṃ
macchapasibbakamukhe baddh ā macch ā viya pamattabandhun ā m ārena yena kāmabandhanena baddh ā

ime satt ā tato na nigacchanti antobandhanagat āva honti.
Taṃ tathārūpaṃ kāmaṃ bandhanabhūtaṃ ujjhitvāpubbabhāgapaṭipattiyā pahāya kilesa mārassa
bandhanaṃ chetvā,puna ariyamaggasatthena anavasesato samucchinditvā tato eva avijjāsaṅkhātena
mūlena samūlaṃ,kāmataṇhādikaṃ taṇhaṃ abbuyha uddharitvā sabbakilesadarathapariḷāhābhāvato,
sītibhūto saupādisesāya nibbānadhātuyā nibbuto, ahaṃ asmi homīti attho.
Rāhulattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
9. Candanattheragāthāvaṇṇanā
Jātarūpenātiādikā āyasmato candanattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekatiṃse kappe buddhasuññe loke rukkhadevatā
hutvā nibbatto sudassanaṃ nāma paccekabuddhaṃ pabbatantare vasantaṃ disvā pasannamānaso
kuṭajapupphehi pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ
buddhuppāde sāvatthiyaṃ vibhavasampanne kule nibbattitvā candano ti laddhanāmo vayappatto
gharāvāsaṃ vasanto satthu santike dhammaṃ sutvā sotāpanno ahosi. So ekaṃ puttaṃ labhitvā
gharāvāsaṃ pahāya pabbajitvā vipassanāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññe viharanto satthāraṃ
vandituṃ sāvatthiṃ āgato susāne vasati. Tassa āgatabhāvaṃ sutvā purāṇadutiyikā alaṅkatapaṭiyattā
dārakaṃ ādāya mahatā parivārena therassa santikaṃ gacchati – ‘‘itthikuttādīhi naṃ palobhetvā
uppabbājessāmī’’ti. Thero taṃ āgacchantiṃ dūratova disvā ‘‘idānissā avisayo bhavissāmī’’ti
yathāraddhaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā chaḷabhiñño ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.37-
43) –
‘‘Himavantassāvidūre, vasalo nāma pabbato;
Buddho sudassano nāma, vasate pabbatantare.
‘‘Pupphaṃ hemavantaṃ mayha, vehāsaṃ agamāsahaṃ;
Tatthaddasāsiṃ sambuddhaṃ, oghatiṇṇamanāsavaṃ.
‘‘Pupphaṃ kuṭajamādāya, sire katvāna añjaliṃ;
Buddhassa abhiropesiṃ, sayambhussa mahesino.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ pupphamabhipūjayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Chaḷabhiñño pana hutvā ākāse ṭhatvā tassā dhammaṃ desetvā saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā
sayaṃ attanā pubbe vasitaṭṭhānameva gato. Sahāyabhikkhūhi – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni,
kacci tayā saccāni paṭividdhānī’’ti puṭṭho –
299 .‘‘Jātarūpena sañchannā, dāsīgaṇapurakkhatā;
Aṅkena puttamādāya, bhariyā maṃ upāgami.
300 .
‘‘ Tañca disv āna āyanti ṃ , sakaputtassa m ātara ṃ ;
Alaṅkataṃ suvasanaṃ, maccupāsaṃva oḍḍitaṃ.
301 .‘‘ Tato me manas īkāro, yoniso udapajjatha;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
302 .‘‘ Tato citta ṃ vimucci me, passa dhammasudhammata ṃ ;

Tisso vijj ā anuppatt ā, kata ṃ buddhassa s āsana ’’ nti. –
Imāhi gāthāhi attano paṭipattiṃ kathento aññaṃ byākāsi.
Tattha jātarūpena sañchannāti jātarūpamayena sīsūpagādialaṅkārena alaṅkaraṇavasena
paṭicchāditasarīrā, sabbābharaṇabhūsitāti attho. Dāsīgaṇapurakkhatāti yathārahaṃ alaṅkatapaṭiyattena
attano dāsigaṇena purato katā parivāritāti attho. Aṅkena puttamādāyāti ‘‘api nāma puttampi disvā
gehassitasāto bhaveyyā’’ti puttaṃ attano aṅkena gahetvā.
Āyanti nti āgacchantiṃ. Sakaputtassa mātara nti mama orasaputtassa jananiṃ, mayhaṃ
purāṇadutiyikanti attho. Sabbamidaṃ thero attano kāmarāgasamucchedaṃ bahumaññanto vadati.
Yoniso udapajjathāti ‘‘evarūpāpi nāma sampatti jarābyādhimaraṇehi abhibhuyyati, aho saṅkhārā
aniccā adhuvā anassāsikā’’ti evaṃ yonisomanasikāro uppajji. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
Candanattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
10. Dhammikattheragāthāvaṇṇanā
Dhammo have tiādikā āyasmato dhammikattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sikhissa bhagavato kāle migaluddako hutvā
ekadivasaṃ araññāyatane devaparisāya satthu dhammaṃ desentassa ‘‘dhammo eso vuccatī’’ti desanāya
nimittaṃ gaṇhi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde
kosalaraṭṭhe brāhmaṇakule nibbattitvā dhammiko ti laddhanāmo vayappatto jetavanapaṭiggahaṇe
laddhappasādo pabbajitvā aññatarasmiṃ gāmakāvāse āvāsiko hutvā viharanto āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ
vattāvattesu ujjhānabahulo akkhamo ahosi. Tena bhikkhū taṃ vihāraṃ chaḍḍetvā pakkamiṃsu. So
ekakova ahosi. Vihārasāmiko upāsako taṃ kāraṇaṃ sutvā bhagavato taṃ pavattiṃ ārocesi. Satthā taṃ
bhikkhuṃ pakkosetvā tamatthaṃ pucchitvā tena ‘‘evaṃ, bhante’’ti vutte – ‘‘nāyaṃ idāneva akkhamo,
pubbepi akkhamo ahosī’’ti vatvā bhikkhūhi yācito rukkhadhammaṃ (jā. 1.1.74) kathetvā upari tassa
ovādaṃ dento –
303 .‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī.
304 .‘‘Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggatiṃ.
305 .
‘‘ Tasm ā hi dhammesu kareyya chanda ṃ , iti modam āno sugatena t ādin ā;
Dhamme ṭhitā sugatavarassa sāvakā, nīyanti dhīrā saraṇavaraggagāmino.
306 .‘‘ Vippho ṭito ga ṇḍ am ūlo, ta ṇhājālo sam ūhato;
So khīṇasaṃsāro na catthi kiñcanaṃ,
Cando yathā dosinā puṇṇamāsiya’’nti. – catasso gāthā abhāsi;
Tattha dhammo ti lokiyalokuttaro sucaritadhammo. Rakkhatīti apāyadukkhato rakkhati,
saṃsāradukkhato ca vivaṭṭūpanissayabhūto rakkhatiyeva. Dhammacāri nti taṃ dhammaṃ carantaṃ
paṭipajjantaṃ. Suciṇṇoti suṭṭhu ciṇṇo kammaphalāni saddahitvā sakkaccaṃ cittīkatvā upacito. Sukha nti
lokiyalokuttarasukhaṃ. Tattha lokiyaṃ tāva kāmāvacarādibhedo dhammo yathāsakaṃ sukhaṃ diṭṭhe vā
dhamme upapajje vā apare vā pariyāye āvahati nipphādeti, itaraṃ pana vivaṭṭūpanissaye ṭhatvā ciṇṇo
paramparāya āvahatīti vattuṃ vaṭṭati anupanissayassa tadabhāvato. Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na
duggatiṃ gacchati dhammacārīti dhammacārī puggalo dhamme suciṇṇe taṃnimittaṃ duggatiṃ na
gacchatīti eso dhamme suciṇṇe ānisaṃso udrayoti attho.

Yasm ā dhammeneva sugatigamana ṃ, adhammeneva ca duggatigamana ṃ, tasm ā ‘‘ dhammo
adhammo’’ti ime aññamaññaṃ asaṃkiṇṇaphalāti dassetuṃ ‘‘na hi dhammo’’ tiādinā dutiyaṃ
gāthamāha. Tattha adhammo ti dhammapaṭipakkho duccaritaṃ. Samavipākino ti sadisavipākā
samānaphalā.
Tasmāti yasmā dhammādhammānaṃ ayaṃ yathāvutto vipākabhedo, tasmā. Chanda nti
kattukamyatāchandaṃ. Iti modamāno sugatena tādināti iti evaṃ vuttappakārena ovādadānena
sugatena sammaggatena sammāpaṭipannena iṭṭhādīsu tādibhāvappattiyā tādināmavatā hetubhūtena
modamāno tuṭṭhiṃ āpajjamāno dhammesu chandaṃ kareyyāti yojanā. Ettāvatā vaṭṭaṃ dassetvā idāni
vivaṭṭaṃ dassento ‘‘dhamme ṭhitā’’ tiādimāha. Tassattho – yasmā sugatassa varassa sugatesu ca varassa
sammāsambuddhassa sāvakātassa dhamme ṭhitā dhīrāativiya aggabhūtasaraṇagāmino teneva
saraṇagamanasaṅkhāte dhamme ṭhitabhāvena sakalavaṭṭadukkhatopi nīyanti nissaranti, tasmā hi
dhammesu kareyya chandanti.
Evaṃ satthārā tīhi gāthāhi dhamme desite desanānusārena yathānisinnova vipassanaṃ vaḍḍhetvā
arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.52.44-50) –
‘‘Migaluddo pure āsiṃ, araññe vipine ahaṃ;
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, devasaṅghapurakkhataṃ.
‘‘Catusaccaṃ pakāsentaṃ, desentaṃ amataṃ padaṃ;
Assosiṃ madhuraṃ dhammaṃ, sikhino lokabandhuno.
‘‘Ghose cittaṃ pasādesiṃ, asamappaṭipuggale;
Tattha cittaṃ pasādetvā, uttariṃ duttaraṃ bhavaṃ.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ saññamalabhiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, ghosasaññāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Tathā arahatte patiṭṭhito. Arahattaṃ pana patvā attanā adhigataṃ visesaṃ satthu nivedento
carimagāthāya aññaṃ byākāsi.
Tattha vipphoṭito ti vidhuto, maggañāṇena paṭinissaṭṭhoti attho. Gaṇḍamūlo ti avijjā. Sā hi gaṇḍati
savati. ‘‘Gaṇḍoti kho, bhikkhu, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.103; a.
ni. 6.23; 8.56; 9.15; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 137) evaṃ satthārā vuttassa dukkhamūlayogato,
kilesāsucipaggharaṇato, uppādajarābhaṅgehi uddhumātapakkapabhijjanato ca, gaṇḍābhidhānassa
upādānakkhandhapañcakassa mūlaṃ kāraṇaṃ taṇhājālo samūhato ti taṇhāsaṅkhāto jālo maggena
samugghāṭito. So khīṇasaṃsāro na catthi kiñcana nti so ahaṃ evaṃ pahīnataṇhāvijjatāya
parikkhīṇasaṃsāro pahīnabhavamūlattā eva na catthi, na ca upalabbhati rāgādikiñcanaṃ. Cando yathā
dosinā puṇṇamāsiya nti yathā nāma cando abbhamahikādidosarahito puṇṇamāsiyaṃ paripuṇṇakāle
evaṃ ahampi arahattādhigamena apetarāgādikiñcano paripuṇṇadhammakoṭṭhāso ahosinti.
Dhammikattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
11. Sappakattheragāthāvaṇṇanā
Yadā balākātiādikā āyasmato sappakattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto ito ekatiṃse kappe mahānubhāvo nāgarājā hutvā
nibbatto sambhavassa nāma paccekabuddhassa abbhokāse samāpattiyā nisinnassa mahantaṃ padumaṃ
gahetvā uparimuddhani dhārento pūjaṃ akāsi. So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto

imasmi ṃ buddhupp āde s āvatthiya ṃ br āhma ṇakule nibbattitv ā sappako ti laddhan āmo viññuta ṃ
patto bhagavato santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā
ajakaraṇiyā nāma nadiyā tīre leṇagirivihāre vasanto nacirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ
apadāne (apa. thera 2.52.78-83) –
‘‘Himavantassāvidūre, romaso nāma pabbato;
Buddhopi sambhavo nāma, abbhokāse vasī tadā.
‘‘Bhavanā nikkhamitvāna, padumaṃ dhārayiṃ ahaṃ;
Ekāhaṃ dhārayitvāna, bhavanaṃ punarāgamiṃ.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ buddhamabhipūjayiṃ;
Duggatiṃ nābhijānāmi, buddhapūjāyidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
So arahattaṃ patvā satthāraṃ vandituṃ sāvatthiṃ āgato ñātīhi upaṭṭhīyamāno tattha katipāhaṃ
vasitvā dhammaṃ desetvā ñātake saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpetvā yathāvuttaṭṭhānameva gantukāmo
ahosi. Taṃ ñātakā ‘‘idheva, bhante, vasatha, mayaṃ paṭijaggissāmā’’ti yāciṃsu. So gamanākāraṃ
dassetvā ṭhito attanā vasitaṭṭhānakittanāpadesena vivekābhiratiṃ pakāsento –
307 .
‘‘ Yad ā bal ākā sucipa ṇḍ aracchad ā, kāḷ assa meghassa bhayena tajjit ā;
Palehiti ālayamālayesinī, tadā nadī ajakaraṇī rameti maṃ.
308 .‘‘ Yad ā bal ākā suvisuddhapa ṇḍ ar ā, kāḷ assa meghassa bhayena tajjit ā;
Pariyesati leṇamaleṇadassinī, tadā nadī ajakaraṇī rameti maṃ.
309 .‘‘ Ka ṃ nu tattha na ramenti, jambuyo ubhato tahi ṃ;
Sobhentī āpagākūlaṃ, mama leṇassa pacchato.
310 .‘‘ Tāmatamadasa ṅghasuppah īnā, bhek ā mandavat ī pan ādayanti;
Nājja girinadīhi vippavāsasamayo,
Khemā ajakaraṇī sivā surammā’’ti. – catasso gāthā abhāsi;
Tattha yadāti yasmiṃ kāle. Balākāti balākāsakuṇikā. Sucipaṇḍaracchadāti
sucisuddhadhavalapakkhā. Kāḷassa meghassa bhayena tajjitāti jalabhārabharitatāya kāḷassa
añjanagirisannikāsassa pāvussakameghassa gajjato vuṭṭhibhayena nibbijjitā bhiṃsāpitā. Palehitīti
gocarabhūmito uppatitvā gamissati. Ālaya nti nilayaṃ attano kulāvakaṃ. Ālayesinīti tattha ālayanaṃ
nilīyanameva icchantī. Tadā nadī ajakaraṇī rameti ma nti tasmiṃ pāvussakakāle ajakaraṇīnāmikā nadī
navodakassa pūrā hārahārinī kulaṅkasā maṃ rameti mama cittaṃ ārādhetīti
utupadesavisesakittanāpadesena vivekābhiratiṃ pakāsesi.
Suvisuddhapaṇḍarāti suṭṭhu visuddhapaṇḍaravaṇṇā, asammissavaṇṇā sabbasetāti attho.
Pariyesatīti maggati. Leṇanti vasanaṭṭhānaṃ. Aleṇadassinīti vasanaṭṭhānaṃ apassantī. Pubbe
nibaddhavasanaṭṭhānassa abhāvena aleṇadassinī, idāni pāvussakakāle meghagajjitena āhitagabbhā
pariyesati leṇanti nibaddhavasanaṭṭhānaṃ kulāvakaṃ karotīti attho.
Kaṃ nu tattha…pe… pacchato ti mama vasanakamahāleṇassa pacchato pacchābhāge
āpagākūlaṃajakaraṇīnadiyā ubhatotīraṃ tahiṃ tahiṃito cito ca sobhentiyo niccakālaṃ
phalabhāranamitasākhā siniddhapaṇṇacchāyā jambuyo tattha tasmiṃ ṭhāne kaṃ nāma sattaṃ na
ramenti nu, sabba ṃ ramentiyeva.

Tāmatamadasa ṅghasuppah īnāti amata ṃ vuccati agada ṃ, tena majjant īti amatamad ā, sapp ā,
tesaṃ saṅgho amatamadasaṅgho, tato suṭṭhu pahīnā apagatā. Bhekāmaṇḍūkiyo, mandavatīsaravatiyo,
panādayanti taṃ ṭhānaṃ madhurena vassitena ninnādayanti. Nājja girinadīhi vippavāsasamayoti ajja
etarahi aññāhipi pabbateyyāhi nadīhi vippavāsasamayo na hoti, visesato pana
vāḷamacchasusumārādivirahitato khemā ajakaraṇī nadī. Sundaratalatitthapulinasampattiyā sivā. Suṭṭhu
rammā ramaṇīyā, tasmā tattheva me mano ramatīti adhippāyo.
Evaṃ pana vatvā ñātake vissajjetvā attano vasanaṭṭhānameva gato. Suññāgārābhiratidīpanena
idameva ca therassa aññābyākaraṇaṃ ahosīti.
Sappakattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
12. Muditattheragāthāvaṇṇanā
Pabbaji ntiādikā āyasmato muditattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto vipassissa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā
viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthāraṃ disvā pasannamānaso ekaṃ mañcamadāsi. So tena
puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde kosalaraṭṭhe gahapatikule
nibbattitvā mudito ti laddhanāmo viññutaṃ pāpuṇi. Tena ca samayena taṃ kulaṃ raññā kenacideva
karaṇīyena palibuddhaṃ ahosi. Mudito rājabhayābhīto palāyitvā araññaṃ paviṭṭho aññatarassa
khīṇāsavattherassa vasanaṭṭhānaṃ upagacchi. Thero tassa bhītabhāvaṃ ñatvā ‘‘mā bhāyī’’ti
samassāsesi. So ‘‘kittakena nu kho, bhante, kālena idaṃ me bhayaṃ vūpasamessatī’’ti pucchitvā
‘‘sattaṭṭhamāse atikkamitvā’’ti vutte – ‘‘ettakaṃ kālaṃ adhivāsetuṃ na sakkomi, pabbajissāmahaṃ,
bhante, pabbājetha ma’’nti jīvitarakkhaṇatthaṃ pabbajjaṃ yāci. Thero taṃ pabbājesi. So pabbajitvā
sāsane paṭiladdhasaddho bhaye vūpasantepi samaṇadhammaṃyeva rocento kammaṭṭhānaṃ gahetvā
vipassanāya kammaṃ karonto – ‘‘arahattaṃ appatvā imasmā vasanagabbhā bahi na
nikkhamissāmī’’tiādinā paṭiññaṃ katvā vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ
apadāne (apa. thera 1.36.30-33) –
‘‘Vipassino bhagavato, lokajeṭṭhassa tādino;
Ekaṃ mañcaṃ mayā dinnaṃ, pasannena sapāṇinā.
‘‘Hatthiyānaṃ assayānaṃ, dibbayānaṃ samajjhagaṃ;
Tena mañcakadānena, pattomhi āsavakkhayaṃ.
‘‘Ekanavutito kappe, yaṃ mañcamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, mañcadānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento sahāyabhikkhūhi adhigataṃ pucchito attano
paṭipannākāraṃ kathento –
311 .
‘‘ Pabbaji ṃ jīvikatthoha ṃ, laddh āna upasampada ṃ;
Tato saddhaṃ paṭilabhiṃ, daḷhavīriyo parakkamiṃ.
312 .‘‘ Kāma ṃ bhijjatuya ṃ kāyo, ma ṃsapes ī vis īyaru ṃ;
Ubho jaṇṇukasandhīhi, jaṅghāyo papatantu me.
313 .‘‘ Nāsissa ṃ na piviss āmi, vih ārā ca na nikkhame;
Napi passa ṃ nip ātessa ṃ, ta ṇhāsalle an ūhate.

314 .‘‘ Tassa meva ṃ viharato, passa v īriyaparakkama ṃ;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
Catasso gāthā abhāsi.
Tattha jīvikattho ti jīvikāya atthiko jīvikappayojano. ‘‘Ettha pabbajitvā nibbhayo sukhena
akilamanto jīvissāmī’’ti evaṃ jīvikatthāya pabbajinti attho. Laddhāna upasampada nti paṭhamaṃ
sāmaṇerapabbajjāyaṃ ṭhito ñatticatutthena kammena upasampadaṃ labhitvā. Tato saddhaṃ
paṭilabhi nti tato upasampannakālato paṭṭhāya kalyāṇamitte sevanto dve mātikā, tisso anumodanā,
ekaccaṃ suttaṃ, samathakammaṭṭhānaṃ, vipassanāvidhiñca uggaṇhanto buddhādīnaṃ
mahānubhāvataṃ disvā – ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti
ratanattaye saddhaṃ paṭilabhiṃ. Daḷhavīriyo parakkami nti evaṃ paṭiladdhasaddho hutvā vipassanāya
kammaṃ karonto nacirasseva saccapaṭivedhāya daḷhavīriyo thiravīriyo hutvā parakkamiṃ, akusalānaṃ
dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya sammadeva padahiṃ.
Yathā pana parakkamiṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘kāma’’ ntiādi vuttaṃ. Tattha kāma nti yathākāmaṃ
ekaṃsato vā bhijjatu. Ayaṃ kāyo ti ayaṃ mama pūtikāyo, iminā vīriyapatāpena bhijjati ce, bhijjatu
chinnabhinnaṃ hotu. Maṃsapesī visīyaru nti iminā daḷhaparakkamena imasmā kāyā maṃsapesiyo
visīyanti ce, visīyantu ito cito viddhaṃsantu. Ubho jaṇṇukasandhīhi, jaṅghāyo papatantu me ti
ubhohi jaṇṇukasandhīhi saha mama ubho jaṅghāyo satthiyo ūrubandhato bhijjitvā bhūmiyaṃ papatantu.
‘‘Ma’’ntipi pāṭho, so evattho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
Muditattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
Catukkanipātavaṇṇanā niṭṭhitā.
5. Pañcakanipāto
1. Rājadattattheragāthāvaṇṇanā
Pañcakanipāte bhikkhu sivathikaṃ gantvātiādikā āyasmato rājadattattherassa gāthā. Kā uppatti?
Ayampi purimabuddhesu katādhikāro, tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ puññaṃ upacinanto, ito
catuddase kappe buddhasuññe loke kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patto, ekadivasaṃ kenacideva
karaṇīyena vanantaṃ upagato tattha aññataraṃ paccekabuddhaṃ rukkhamūle nisinnaṃ disvā
pasannamānaso suparisuddhaṃ ambāṭakaphalaṃ adāsi. So tena puññakammena devamanussesu
saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ satthavāhakule nibbatti. Tassa mahārājaṃ vessavaṇaṃ
ārādhetvā paṭiladdhabhāvato mātāpitaro rājadatto ti nāmaṃ akaṃsu. So vayappatto pañcahi sakaṭasatehi
bhaṇḍaṃ ādāya vāṇijjavasena rājagahaṃ agamāsi. Tena ca samayena rājagahe aññatarā gaṇikā abhirūpā
dassanīyā paramasobhaggayogato divase divase sahassaṃ labhati. Atha so satthavāhaputto divase divase
tassā gaṇikāya sahassaṃ datvā saṃvāsaṃ kappento nacirasseva sabbaṃ dhanaṃ khepetvā duggato hutvā
ghāsacchādanamattampi alabhanto ito cito ca paribbhamanto saṃvegappatto ahosi. So ekadivasaṃ
upāsakehi saddhiṃ veḷuvanaṃ agamāsi.
Tena ca samayena satthā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. So
parisapariyante nisīditvā satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā dhutaṅgāni
samādiyitvā susāne vasati. Tadā aññataropi satthavāhaputto sahassaṃ datvā tāya gaṇikāya saha vasati.
Sā ca gaṇikā tassa hatthe mahaggharatanaṃ disvā lobhaṃ uppādetvā aññehi dhuttapurisehi taṃ
mārāpetvā taṃ ratanaṃ gaṇhi. Atha tassa satthavāhaputtassa manussā taṃ pavattiṃ sutvā
ocarakamanusse pesesuṃ. Te rattiyaṃ tassā gaṇikāya gharaṃ pavisitvā chaviādīni anupahacceva taṃ
māretv ā sivathik āya cha ḍḍ esu ṃ. Rājadattatthero asubhanimitta ṃ gahetu ṃ sus āne vicaranto tass ā

ga ṇik āya ka ḷevara ṃ pa ṭikkulato manasi k ātu ṃ upagato katipayav āre yoniso manasi katv ā
aciramatabhāvato soṇasiṅgālādīhi anupahatachavitāya visabhāgavatthutāya ca ayoniso manasikaronto,
tattha kāmarāgaṃ uppādetvā saṃviggataramānaso attano cittaṃ paribhāsitvā muhuttaṃ ekamantaṃ
apasakkitvā ādito upaṭṭhitaṃ asubhanimittameva gahetvā yoniso manasikaronto jhānaṃ uppādetvā taṃ
jh ānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā tāvadeva arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa.
thera 2.44.55-59) –
‘‘Vipine buddhaṃ disvāna, sayambhuṃ aparājitaṃ;
Ambāṭakaṃ gahetvāna, sayambhussa adāsahaṃ.
‘‘Ekatiṃse ito kappe, yaṃ phalamadadiṃ tadā;
Duggatiṃ nābhijānāmi, phaladānassidaṃ phalaṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā pītisomanassajāto –
315 .
‘‘ Bhikkhu sivathika ṃ gantv ā, addasa itthimujjhita ṃ;
Apaviddhaṃ susānasmiṃ, khajjantiṃ kimihī phuṭaṃ.
316 .‘‘ Yañhi eke jigucchanti, mata ṃ disv āna p āpaka ṃ;
Kāmarāgo pāturahu, andhova savatī ahuṃ.
317 .‘‘ Ora ṃ odanap ākamh ā, tamh ā ṭ hānā apakkami ṃ;
Satimā sampajānohaṃ, ekamantaṃ upāvisiṃ.
318 .‘‘ Tato me manas īkāro, yoniso udapajjatha;
Ādīnavo pāturahu, nibbidā samatiṭṭhatha.
319 .‘‘Tato cittaṃ vimucci me, passa dhammasudhammataṃ;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti. –
Imā pañca gāthā abhāsi.
Tattha bhikkhu sivathikaṃ gantvāti saṃsāre bhayassa ikkhanato bhikkhu,
asubhakammaṭṭhānatthaṃ āmakasusānaṃ upagantvā. ‘‘Bhikkhū’’ti cetaṃ attānaṃ sandhāya thero
sayaṃ vadati. Itthi nti thīyati ettha sukkasoṇitaṃ sattasantānabhāvena saṃhaññatīti thī, mātugāmo.
Evañca sabhāvaniruttivasena ‘‘itthī’’tipi vuccati. Vañjhādīsu pana taṃsadisatāya
taṃsabhāvānativattanato ca tabbohāro. ‘‘Itthī’’ti itthikaḷevaraṃ vadati. Ujjhita nti pariccattaṃ
ujjhaniyattā eva apaviddhaṃanapekkhabhāvena khittaṃ. Khajjantiṃ kimihī phuṭanti kimīhi pūritaṃ
hutvā khajjamānaṃ.
Yañhi eke jigucchanti, mataṃ disvāna pāpaka nti yaṃ apagatāyuusmāviññāṇatāya mataṃ
kaḷevaraṃ pāpakaṃ nihīnaṃ lāmakaṃ eke cokkhajātikā jigucchanti, oloketumpi na icchanti. Kāmarāgo
pāturahūti tasmiṃ kuṇape ayonisomanasikārassa balavatāya kāmarāgo mayhaṃ pāturahosi uppajji.
Andhova savatī ahu nti tasmiṃ kaḷevare navahi dvārehi asuciṃ savati sandante asucibhāvassa
adassanena andho viya ahosiṃ. Tenāha –
‘‘Ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passati;
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti ca.
‘‘Kāmacchando kho, brāhmaṇa, andhakaraṇo acakkhukaraṇo’’ti ca ādi. Keci panettha takārāgamaṃ

katv ā ‘‘ kilesapariyu ṭṭ hānena avasavatti kilesassa v ā vasavatt ī’’ ti attha ṃ vadanti. Apare ‘‘ andhova
asati ahu’’nti pāḷiṃ vatvā ‘‘kāmarāgena andho eva hutvā satirahito ahosi’’nti atthaṃ vadanti.
Tadubhayaṃ pana pāḷiyaṃ natthi.
Oraṃ odanapākamhāti odanapākato oraṃ, yāvatā kālena suparidhotatintataṇḍulanāḷiyā odanaṃ
pacati, tato orameva kālaṃ, tatopi lahukālena rāgaṃ vinodento, tamhā ṭhānā apakkamiṃyasmiṃ
ṭhāne ṭhitassa me rāgo uppajji, tamhā ṭhānā apakkamiṃ apasakkiṃ. Apakkantova satimā
sampajānohaṃsamaṇasaññaṃ upaṭṭhapetvā satipaṭṭhānamanasikāravasena satimā, sammadeva
dhammasabhāvajānanena sampajāno ca hutvā ekamantaṃ upāvisiṃ, pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdiṃ.
Nisinnassa ca tato me manasīkāro, yoniso udapajjathātiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.
Rājadattattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
2. Subhūtattheragāthāvaṇṇanā
Ayoge tiādikā āyasmato subhūtattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro
tattha tattha bhave puññāni upacinanto kassapassa bhagavato kāle bārāṇasiyaṃ gahapatimahāsālakule
nibbattitvā viññutaṃ patto ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ sutvā pasannamānaso saraṇesu ca sīlesu
ca patiṭṭhāya māse māse aṭṭhakkhattuṃ catujjātiyagandhena satthu gandhakuṭiṃ opuñjāpesi. So tena
puññakammena nibbattanibbattaṭṭhāne sugandhasarīro hutvā, imasmiṃ buddhuppāde magadharaṭṭhe
gahapatikule nibbattitvā subhūto ti laddhanāmo vayappatto, nissaraṇajjhāsayatāya gharāvāsaṃ pahāya
titthiyesu pabbajitvā tattha sāraṃ alabhanto, satthu santike upatissakolitaselādike bahū samaṇabrāhmaṇe
pabbajitvā sāmaññasukhaṃ anubhavante disvā sāsane paṭiladdhasaddho pabbajitvā ācariyupajjhāye
ārādhetvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā vivekavāsaṃ vasanto vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena
vuttaṃ apadāne (apa. thera 2.55.272-308) –
‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso;
Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.
‘‘Anubyañjanasampanno, bāttiṃsavaralakkhaṇo;
Byāmappabhāparivuto, raṃsijālasamotthaṭo.
‘‘Assāsetā yathā cando, sūriyova pabhaṅkaro;
Nibbāpetā yathā megho, sāgarova guṇākaro.
‘‘Dharaṇīriva sīlena, himavāva samādhinā;
Ākāso viya paññāya, asaṅgo anilo yathā.
‘‘Tadāhaṃ bārāṇasiyaṃ, upapanno mahākule;
Pahūtadhanadhaññasmiṃ, nānāratanasañcaye.
‘‘Mahatā parivārena, nisinnaṃ lokanāyakaṃ;
Upecca dhammamassosiṃ, amataṃva manoharaṃ.
‘‘Dvattiṃsalakkhaṇadharo, sanakkhattova candimā;
Anubyañjanasampanno, sālarājāva phullito.
‘‘Raṃsijālaparikkhitto, dittova kanakācalo;
Byāmappabhāparivuto, sataraṃsī divākaro.

‘‘ So ṇṇā nano jinavaro, sama ṇī va siluccayo;
Karuṇāpuṇṇahadayo, guṇena viya sāgaro.
‘‘Lokavissutakitti ca, sinerūva naguttamo;
Yasasā vitthato vīro, ākāsasadiso muni.
‘‘Asaṅgacitto sabbattha, anilo viya nāyako;
Patiṭṭhā sabbabhūtānaṃ, mahīva munisattamo.
‘‘Anupalitto lokena, toyena padumaṃ yathā;
Kuvādagacchadahano, aggikkhandhova sobhati.
‘‘Agado viya sabbattha, kilesavisanāsako;
Gandhamādanaselova, guṇagandhavibhūsito.
‘‘Guṇānaṃ ākaro vīro, ratanānaṃva sāgaro;
Sindhūva vanarājīnaṃ, kilesamalahārako.
‘‘Vijayīva mahāyodho, mārasenāvamaddano;
Cakkavattīva so rājā, bojjhaṅgaratanissaro.
‘‘Mahābhisakkasaṅkāso, dosabyādhitikicchako;
Sallakatto yathā vejjo, diṭṭhigaṇḍaviphālako.
‘‘So tadā lokapajjoto, sanarāmarasakkato;
Parisāsu narādicco, dhammaṃ desayate jino.
‘‘Dānaṃ datvā mahābhogo, sīlena sugatūpago;
Bhāvanāya ca nibbāti, iccevamanusāsatha.
‘‘Desanaṃ taṃ mahassādaṃ, ādimajjhantasobhanaṃ;
Suṇanti parisā sabbā, amataṃva mahārasaṃ.
‘‘Sutvā sumadhuraṃ dhammaṃ, pasanno jinasāsane;
Sugataṃ saraṇaṃ gantvā, yāvajīvaṃ namassahaṃ.
‘‘Munino gandhakuṭiyā, opuñjesiṃ tadā mahiṃ;
Catujjātena gandhena, māse aṭṭha dinesvahaṃ.
‘‘Paṇidhāya sugandhattaṃ, sarīravissagandhino;
Tadā jino viyākāsi, sugandhatanulābhitaṃ.
‘‘Yo yaṃ gandhakuṭibhūmiṃ, gandhenopuñjate sakiṃ;
Tena kammavipākena, upapanno tahiṃ tahiṃ.
‘‘Sugandhadeho sabbattha, bhavissati ayaṃ naro;
Guṇagandhayutto hutvā, nibbāyissatināsavo.
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
Jahitv ā mānusa ṃ deha ṃ, tāvati ṃsamagacchaha ṃ.

‘‘ Pacchime ca bhave d āni, j āto vippakule aha ṃ;
Gabbhaṃ me vasato mātā, dehenāsi sugandhitā.
‘‘Yadā ca mātukucchimhā, nikkhamāmi tadā purī;
Sāvatthi sabbagandhehi, vāsitā viya vāyatha.
‘‘Pupphavassañca surabhi, dibbagandhaṃ manoramaṃ;
Dhūpāni ca mahagghāni, upavāyiṃsu tāvade.
‘‘Devā ca sabbagandhehi, dhūpapupphehi taṃ gharaṃ;
Vāsayiṃsu sugandhena, yasmiṃ jāto ahaṃ ghare.
‘‘Yadā ca taruṇo bhaddo, paṭhame yobbane ṭhito;
Tadā selaṃ saparisaṃ, vinetvā narasārathi.
‘‘Tehi sabbehi parivuto, sāvatthipuramāgato;
Tadā buddhānubhāvaṃ taṃ, disvā pabbajito ahaṃ.
‘‘Sīlaṃ samādhipaññañca, vimuttiñca anuttaraṃ;
Bhāvetvā caturo dhamme, pāpuṇiṃ āsavakkhayaṃ.
‘‘Yadā pabbajito cāhaṃ, yadā ca arahā ahuṃ;
Nibbāyissaṃ yadā cāhaṃ, gandhavasso tadā ahu.
‘‘Sarīragandho ca sadātiseti me, mahārahaṃ candanacampakuppalaṃ;
Tatheva gandhe itare ca sabbaso, pasayha vāyāmi tato tahiṃ tahiṃ.
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
Arahattaṃ pana patvā titthiyesu pabbajitvā attano pattaṃ attakilamathānuyogaṃ dukkhaṃ, sāsane
pabbajitvā pattaṃ jhānādisukhañca cintetvā attano paṭipattipaccavekkhaṇamukhena aññaṃ byākaronto –
320 .‘‘Ayoge yuñjamattānaṃ, puriso kiccamicchako;
Caraṃ ce nādhigaccheyya, taṃ me dubbhagalakkhaṇaṃ.
321 .‘‘Abbūḷhaṃ aghagataṃ vijitaṃ, ekañce ossajeyya kalīva siyā;
Sabbānipi ce ossajeyya andhova siyā, samavisamassa adassanato.
322 .
‘‘ Yañhi kayir ā tañhi vade, ya ṃ na kayir ā na ta ṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
323 .‘‘ Yath āpi rucira ṃ puppha ṃ, va ṇṇ avanta ṃ agandhaka ṃ;
Evaṃ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato.
324 .‘‘ Yath āpi rucira ṃ puppha ṃ, va ṇṇ avanta ṃ sugandhaka ṃ;
Evaṃ subhāsitā vācā, saphalā hoti kubbato’’ti. –
Imā pañca gāthā abhāsi.
Tattha ayoge ti ayuñjitabbe asevitabbe antadvaye. Idha pana attakilamathānuyogavasena attho
veditabbo. Yuñja nti tasmiṃ attānaṃ yuñjanto yojento tathā paṭipajjanto. Kiccamicchako ti
ubhayahitāvahaṃ kiccaṃ icchanto, tappaṭipakkhato ayoge caraṃcaranto ce bhaveyya.

Nādhigaccheyy āti yath ādhippeta ṃ hitasukha ṃ na p āpu ṇeyy āti ñ āyo. Tasm ā ya ṃ aha ṃ
titthiyamatavañcito ayoge yuñjiṃ, taṃ me dubbhagalakkhaṇaṃapuññasabhāvo.
‘‘Purimakammabyāmohito ayoge yuñji’’nti dasseti.
Abbūḷhaṃ aghagataṃ vijita nti vibādhanasabhāvatāya aghā nāma rāgādayo, aghāni eva
aghagataṃ, aghagatānaṃ vijitaṃ saṃsārappavatti, tesaṃ vijayo kusaladhammābhibhavo. ‘‘Aghagataṃ
vijita’’nti anunāsikalopaṃ akatvā vuttaṃ. Taṃ abbūḷhaṃ anuddhataṃ yena, taṃ abbūḷhāghagataṃ
vijitaṃ katvā evaṃbhūto hutvā, kilese asamucchinditvāti attho. Ekañce ossajeyyāti adutiyatāya
padhānatāya ca ekaṃ appamādaṃ sammāpayogameva vā ossajeyya pariccajeyya ce. Kalīva so puggalo
kāḷakaṇṇī viya siyā. Sabbānipi ce ossajeyyāti sabbānipi vimuttiyā paripācakāni
saddhāvīriyasatisamādhipaññindriyāni ossajeyya ce, abhāvanāya chaḍḍeyya ce, andhova siyā
samavisamassa adassanato .
Yathāti opammasampaṭipādanatthe nipāto. Rucira nti sobhanaṃ. Vaṇṇavanta nti
vaṇṇasaṇṭhānasampannaṃ. Agandhaka nti gandharahitaṃ
pālibhaddakagirikaṇṇikajayasumanādibhedaṃ. Evaṃ subhāsitā vācāti subhāsitā vācā nāma tepiṭakaṃ
buddhavacanaṃ vaṇṇasaṇṭhānasampannapupphasadisaṃ. Yathā hi agandhakaṃ pupphaṃ dhārentassa
sarīre gandho na pharati, evaṃ etampi yo sakkaccasavanādīhi ca samācarati, tassa sakkaccaṃ
asamācarantassa yaṃ tattha kattabbaṃ, taṃ akubbato sutagandhaṃ paṭipattigandhañca na āvahati aphalā
hoti. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ subhāsitā vācā, aphalā hoti akubbato’’ti.
Sugandhaka nti sumanacampakanīluppalapupphādibhedaṃ. Eva nti yathā taṃ pupphaṃ
dhārentassa sarīre gandho pharati, evaṃ tepiṭakabuddhavacanasaṅkhātā subhāsitā vācāpi yo
sakkaccasavanādīhi tattha kattabbaṃ karoti, assa puggalassa saphalā hoti,
sutagandhapaṭipattigandhānaṃ āvahanato mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Tasmā yathovādaṃ
paṭipajjeyya, yathākārī tathāvādī ca bhaveyyāti. Sesaṃ vuttanayameva.
Subhūtattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Girimānandattheragāthāvaṇṇanā
Vassatidevo tiādikā āyasmato girimānandattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu
katādhikāro tattha tattha bhave puññāni upacinanto sumedhassa bhagavato kāle kulagehe nibbattitvā
vayappatto gharāvāsaṃ vasanto attano bhariyāya putte ca kālaṅkate sokasallasamappito araññaṃ
paviṭṭho satthārā tattha gantvā dhammaṃ kathetvā sokasalle abbūḷhe pasannamānaso sugandhapupphehi
pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā sirasi añjaliṃ katvā abhitthavi.
So tena puññakammena devamanussesu saṃsaranto imasmiṃ buddhuppāde rājagahe
bimbisārarañño purohitassa putto hutvā nibbatti, girimānando tissa nāmaṃ ahosi. So viññutaṃ patto
satthu rājagahagamane buddhānubhāvaṃ disvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā samaṇadhammaṃ karonto
katipayaṃ divasaṃ gāmakāvāse vasitvā satthāraṃ vandituṃ rājagahaṃ agamāsi. Bimbisāramahārājā
tassa āgamanaṃ sutvā upasaṅkamitvā ‘‘idheva, bhante, vasatha, ahaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahāmī’’ti
sampavāretvā gato bahukiccatāya na sari. ‘‘Thero abbhokāse vasatī’’ti devatā therassa temanabhayena
vassaṃ vāresuṃ. Rājā avassanakāraṇaṃ sallakkhetvā therassa kuṭikaṃ kārāpesi. Thero kuṭikāyaṃ
vasanto senāsanasappāyalābhena samādhānaṃ labhitvā vīriyasamataṃ yojetvā vipassanaṃ
ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. thera 1.40.419-448) –
‘‘Bhariyā me kālaṅkatā, putto sivathikaṃ gato;
Mātā pitā matā bhātā, ekacitamhi ḍayhare.
‘‘ Tena sokena santatto, kiso pa ṇḍ u ahosaha ṃ;

Cittakkhepo ca me āsi, tena sokena a ṭṭ ito.
‘‘Sokasallaparetohaṃ, vanantamupasaṅkamiṃ;
Pavattaphalaṃ bhuñjitvā, rukkhamūle vasāmahaṃ.
‘‘Sumedho nāma sambuddho, dukkhassantakaro jino;
Mamuddharitukāmo so, āgañchi mama santikaṃ.
‘‘Padasaddaṃ suṇitvāna, sumedhassa mahesino;
Paggahetvānahaṃ sīsaṃ, ullokesiṃ mahāmuniṃ.
‘‘Upāgate mahāvīre, pīti me udapajjatha;
Tadāsimekaggamano, disvā taṃ lokanāyakaṃ.
‘‘Satiṃ paṭilabhitvāna, paṇṇamuṭṭhimadāsahaṃ;
Nisīdi bhagavā tattha, anukampāya cakkhumā.
‘‘Nisajja tattha bhagavā, sumedho lokanāyako;
Dhammaṃ me kathayī buddho, sokasallavinodanaṃ.
‘‘Anavhitā tato āguṃ, ananuññātā ito gatā;
Yathāgatā tathā gatā, tattha kā paridevanā.
‘‘Yathāpi pathikā sattā, vassamānāya vuṭṭhiyā;
Sabhaṇḍā upagacchanti, vassassāpatanāya te.
‘‘Vasse ca te oramite, sampayanti yadicchakaṃ;
Evaṃ mātā pitā tuyhaṃ, tattha kā paridevanā.
‘‘Āgantukā pāhunakā, caliteritakampitā;
Evaṃ mātā pitā tuyhaṃ, tattha kā paridevanā.
‘‘Yathāpi urago jiṇṇaṃ, hitvā gacchati saṃ tacaṃ;
Evaṃ mātā pitā tuyhaṃ, saṃ tanuṃ idha hīyare.
‘‘Buddhassa giramaññāya, sokasallaṃ vivajjayiṃ;
Pāmojjaṃ janayitvāna, buddhaseṭṭhaṃ avandahaṃ.
‘‘Vanditvāna mahānāgaṃ, pūjayiṃ girimañjariṃ;
Dibbagandhaṃ sampavantaṃ, sumedhaṃ lokanāyakaṃ.
‘‘Pūjayitvāna sambuddhaṃ, sire katvāna añjaliṃ;
Anussaraṃ guṇaggāni, santhaviṃ lokanāyakaṃ.
‘‘Nittiṇṇosi mahāvīra, sabbaññu lokanāyaka;
Sabbe satte uddharasi, ñāṇena tvaṃ mahāmune.
‘‘Vimatiṃ dveḷhakaṃ vāpi, sañchindasi mahāmune;
Paṭipādesi me maggaṃ, tava ñāṇena cakkhuma.