Bộ: Anya · Visuddhimagga nidānakathā
Visuddhimagga nidānakathā
Đang xem liên mạch theo sách (43 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa.
Visuddhimagga nidānakathā
Visuddhimaggo nāmāyaṃ gantho piṭakattayasārabhūto sakalaloke paṭipattidīpakaganthānaṃ aggo
hoti seṭṭho pamukho pāmokkho uttamo pavaro cāti viññūhi pasattho. Tattha hi saṅgītittayārūḷhassa
tepiṭakabuddhavacanassa atthaṃ saṃkhipitvā sikkhattayasaṅgahitaṃ brahmacariyaṃ paripuṇṇaṃ
pakāsitaṃ suvisadañca. Evaṃ pasatthassetassa visuddhimaggassa nidānakathāya pi bhavitabbameva.
Tasmādāni tampakāsanatthamidaṃ pañhakammaṃ vuccati –
‘‘So panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato, kimatthaṃ kato,
kiṃ nissāya kato, kena pakārena kato, kissa sakalaloke patthaṭo’’ti.
Tattha kena kato ti ācariya buddhaghosatthera varena tepiṭakasaṅgahaṭṭhakathākārena kato.
Kadā kato ti amhākaṃ bhagavato sammāsambuddhassa sakalalokanāthassa parinibbutikālato
pacchā dasame vassasatake (973 -buddhavasse) kato.
Kattha kato ti sīhaḷadīpe anurādhapure mahāvihāre kato.
Kasmā kato ti visuddhikāmānaṃ sādhujanānaṃ tadadhigamupāyaṃ sammāpaṭipattinayaṃ
ñāpetukāmatāsaṅkhātena attano ajjhāsayena sañcoditattā, saṅghapālattherena ca ajjhesitattā kato.
Ettha pana ṭhatvā ācariyabuddhaghosattherassa uppatti kathetabbā, sā ca mahāvaṃse
(cūḷavaṃsotipi voharite dutiyabhāge) sattatiṃsamaparicchede pannarasādhikadvisatagāthāto (37, 215)
paṭṭhāya bāttiṃsāya gāthāhi pakāsitāyeva. Kathaṃ? –
Mahāvaṃsa-buddhaghosakathā
215 . Bodhimaṇḍasamīpa mhi, jāto brāhmaṇamāṇavo;
Vijjā-sippa-kalā-vedī, tīsu vedesu pāragū.
216 . Samm ā viññ ātasamayo, sabbav ādavis ārado;
Vādatthī jambudīpamhi, āhiṇḍanto pavādiko.
217 . Vih ārameka ’m āgamma, ratti ṃ pātañjal īmata ṃ ;
Parivatteti sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ.
218 . Tattheko revato nāma, mahāthero vijāniya;
‘‘Mahāpañño ayaṃ satto, dametuṃ vaṭṭatī’’ti, so.
219 . ‘‘Ko nu gadrabharāvena, viravanto’’ti abravi;
‘‘Gadrabhānaṃ rave atthaṃ, kiṃ jānāsī’’ti āha taṃ.
220 . ‘‘Ahaṃ jāne’’ti vutto so, otāresi sakaṃ mataṃ;
Puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ viyākāsi, viraddhampi ca dassayi.
221 . ‘‘Tena hi tvaṃ sakaṃ vāda-motārehī’’ti codito;
Pāḷ i’m āhā’bhidhammassa, attha ’massa na so ’dhig ā.
222 . Ā ha ‘‘ kasse ’sa manto ’’ ti, ‘‘ buddhamanto ’’ ti so ’bravi;
‘‘Dehi metaṃ’’ti vutte hi, ‘‘gaṇha pabbajja taṃ’’iti.
223 . Mantatthī pabbajitvā so, uggaṇhi piṭakattayaṃ;
Ekāyano ayaṃ maggo, iti pacchā ta’maggahi.
224 . Buddhassa viya gambhīra-ghosattā naṃ viyākaruṃ;
Buddhaghoso ti ghoso hi, buddho viya mahītale.
225 .
Tattha ñāṇ odaya ṃ [ñāṇ odaya ṃ nāmapakara ṇaṃ id āni kuhiñcipi na dissati;] n āma, katv ā
pakaraṇaṃ tadā;
Dhammasaṅgaṇiyākāsi, kacchaṃ so aṭṭhasāliniṃ
[idāni dissamānā pana aṭṭhasālinī
sīhaḷadīpikāyeva; na jambudīpikā; parato (54-55 piṭṭhesu) esa āvibhavissati] .
226 . Paritta ṭṭ hakatha ñceva [paritta ṭṭ hakathanti pi ṭakattayassa sa ṅkhepato atthava ṇṇ an ābh ūtā
khuddakaṭṭhakathāti adhippetā bhavesu] , kātuṃ ārabhi buddhimā;
Taṃ disvā revato thero, idaṃ vacanamabravi.
227 . ‘‘Pāḷimattaṃ idhānītaṃ, natthi aṭṭhakathā idha [ettha sagībhittayārūḷhā
moggaliputtatissattherassa santikā uggahitā sissānusissaparamparātatā mūlaṭṭhakathā kasmā
jambudīpe sabbaso antarahitāti vimaṃsitabbaṃ];
Tathācariyavādā ca, bhinnarūpā na vijjare.
228 . Sīha ḷaṭṭ hakath ā suddh ā, mahindena mat īmat ā;
Saṅgītittayamārūḷhaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ.
229 . Sāriputtādigītañca, kathāmaggaṃ samekkhiya;
Katā sīhaḷabhāsāya, sīhaḷesu pavattati.
230 . Taṃ tattha gantvā sutvā tvaṃ, māgadhānaṃ niruttiyā;
Parivattehi, sā hoti, sabbalokahitāvahā’’.
231 . Evaṃ vutte pasanno so, nikkhamitvā tato imaṃ;
Dīpaṃ āgā imasseva
[idassevāti imasseva mahānāmarañño kāle 953-975 buddhavasse; ayañca
vassaparicchedo sīhaḷarājavaṃsaṃ nissāya dassito; yuropiyavicakkhaṇānaṃ pana matena 941-
964 buddhavasse iti veditabbo; evamuparipi;] , rañño kāle mahāmati.
232 . Mahāvihāraṃ sampatto, vihāraṃ sabbasādhunaṃ;
Mahāpadhānagharaṃ gantvā, saṅghapālassa santikā.
233 . Sīhaḷaṭṭhakathaṃ sutvā, theravādañca sabbaso;
‘‘Dhammassāmissa esova, adhippāyo’’ti nicchiya.
234 . Tattha saṅghaṃ samānetvā, ‘‘kātuṃ aṭṭhakathaṃ mama;
Potthake detha sabbe’’ti, āha, vīmaṃsituṃ sa taṃ.
235 . Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi ‘‘sāmatthiyaṃ tava;
Ettha dassehi, taṃ disvā, sabbe demāti potthake’’
[234-5 gāthāsu ayamatthayojanā– ‘‘tattha
mahāvihāre saṃghaṃ mahānetvā saṃgha sannipātaṃ kāretvā ācariyapubbaddhaghoso
evamāha ‘aṭṭhakathaṃ kātuṃ sabbe pāḷi-aṭṭhakathā-potthake mama dethā’ti; so saṃgho taṃ
vīmaṃsituṃ saṃyuttanikāyato ‘antojaṭā’tiādikaṃ ca ‘sīle patiṭṭhāyā’tiādikaṃ cāti
gāth ādvaya ṃ tassa ad āsi ‘ettha tava s āmatthiya ṃ ñāṇ appabh āva ṃ dasseti; ta ṃ disv ā sabbe
potthake dem ā’tivatv ā’’ ti; imin ā pana ayamatth ā dassito hoti ‘‘ ācariya buddhaghoso
visuddhimaggaṃ karonto tadeva gāthādvayaṃ oloketvā, kiñcipi aññaṃ potthakaṃ anoloketvā
akāsī’’ti; tassa panatthassa yuttāyuttavicāraṇā parato (39-49-piṭṭhesu) āgamissati]
.
236 . Piṭakattaya’mettheva, saddhiṃ aṭṭhakathāya so;
Visuddhimaggaṃnāmā’kā, saṅgahetvā samāsato.
237 . Tato saṅghaṃ samūhetvā, sambuddhamatakovidaṃ;
Mahābodhisamīpamhi, so taṃ vācetu mārabhi.
238 . Devatā tassa nepuññaṃ, pakāsetuṃ mahājane;
Chādesuṃ potthakaṃ sopi, dvattikkhattumpi taṃ akā
[238 gāthāya ayamattho– ‘‘devatā tassa
buddhaghosassa nepuññaṃ nipuṇaññāppasāvaṃ mahājanassa pakāsetuṃ tena likhitaṃ
visuddhimaggapotthakaṃ chādesuṃ paṭicchādetvā apassiyabhāvaṃ pāpetvā ṭhapesuṃ; sopi
buddhaghoso dutiyampi taṃ likhi, tampi devatā chadesuṃ; tatiyampi likhī’’ti; tena vuttaṃ
‘‘dvattikkhattumpi taṃ akā’’ti; idameva mahāvaṃsavacanaṃ nissāya vittāretvā kathitāya
buddhaghosuppattiyā nāma kathāla ekaratteneva visuddhimaggassa tikkhattumpi likhitvā
niṭṭhāpitabhāvo pakāsito; īdisī pana kathā bahūnaṃ vimhayajananīpi parikkhakānaṃ
saṃsayajananī hoti; tasmā imissāpi vicāraṇā parato (47-8-piṭṭhesu) dassiyissati]
.
239 . Vācetuṃ tatiye vāre, potthake samudāhaṭe;
Potthakadvaya’maññampi, saṇṭhapesuṃ tahiṃ marū.
240 . Vācayiṃsu tadā bhikkhū, potthakattaya’mekato;
Ganthato atthato vāpi, pubbāparavasena vā.
241 . Theravādehi pāḷīhi, padehi byañjanehi vā;
Aññathattamahū neva, potthakesupi tīsupi.
242 . Atha ugghosayī saṅgho, tuṭṭhahaṭṭho visesato;
Nissaṃsayaṃ’sa metteyyo, iti vatvā punappunaṃ.
243 .
Saddhi ṃ aṭṭ hakath āyā’dā, potthake pi ṭakattaye;
Ganthākare vasanto so, vihāre dūrasaṅkare.
244 . Parivattesi sabb āpi, s īha ḷaṭṭ hakath ā tad ā;
Sabbesaṃ mūlabhāsāya, māgadhāya niruttiyā.
245 . Satt āna ṃ sabbabh āsāna ṃ , sā ahosi hit āvah ā;
Theriyācariyā sabbe, pāḷiṃ viya ta’maggahuṃ.
246 . Atha kattabbakiccesu, gatesu parini ṭṭ hiti ṃ ;
Vandituṃ so mahābodhiṃ, jambudīpaṃ upāgamī’’ti [so mahābodhi vandituṃ jambudīpaṃ
upāgamīti idaṃ vacanaṃ purimavacanehi asaṃsaṭṭhaṃ viya hoti; pubbe hi
‘‘ācariyabuddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe jāto’’ti ca, ‘‘sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷaṭṭhakathāyo
māgadhabhāsāya parivattehīti tassācariyena revatattherena vutto’’ti ca vuttaṃ; tasmā idhāpi
ācariyabuddhaghosassa pavatti tadanurūpā ‘‘tā bhāsāparivattitaṭṭhakathāyo ādāya
sāsanujjotanatthaṃ jambudīpaṃ upāgamī’’ti evamādinā sāsanujjotanamūlikā eva bhavituṃ
arahati, na pana mahābodhivandanamūlikāti]
.
Ayañca pana mahāvaṃsakathā 1950 - kharistavasse hābadamahāvijjālayamuddaṇayante
romakkharena mudditassa visuddhimaggapotthakassa purecārikakathāyaṃ ‘‘anekānettha atthi
vic āretabb ānī’’ ti vatv ā dhamm ānandakosamb īnāmakena vicakkha ṇena vic ārit ā. Tamettha
yuttāyuttavicinanāya dassetvā anuvicāraṇampissa karissāma.
Jātidesavicāraṇā
1. Tattha hi tena dhammānandena ‘‘buddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe (buddhagayāyaṃ) jātoti na
yuttameta’’nti vatvā taṃsādhanatthāya cattāri byatirekakāraṇāni dassitāni. Kathaṃ?
(Ka) ‘‘buddhaghosena pakāsitesu taṃkālikavatthūsu ekampi taṃ natthi, yaṃ magadhesu
uppanna’’nti paṭhamaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tadakāraṇameva. Ācariyabuddhaghosatthero hi
saṅgahaṭṭhakathāyo karonto porāṇaṭṭhakathāyoyeva saṃkhipitvā, bhāsāparivattanamattena ca visesetvā
akāsi, na pana yaṃ vā taṃ vā attano diṭṭhasutaṃ dassetvā. Vuttañhetaṃ ācariyena –
‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto,
Tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ;
Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva,
Kurundināmādisu vissutāsu.
Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto,
Yo yuttamatthaṃ apariccajanto;
Athopi antogadhatheravādaṃ,
Saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti
[pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]ca.
‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā,
Vitthāramaggañca samāsayitvā;
Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā,
Tantikkamaṃ kiñci avokkamitvā.
Suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ,
Suttānurūpaṃ paridīpayantī;
Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi,
Sakkacca tasmā anusikkhitabbā’’ti
[pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]ca.
Yatheva ca ācariyabuddhaghosena attano aṭṭhakathāsu taṃkālikāni māgadhikāni vatthūni na
pakāsitāni, tatheva sīhaḷikānipi dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānipi. Na hi tattha vasabharāja kālato (609-653 -
buddhavassa) pacchā uppannavatthūni diṭṭhāni ṭhapetvā mahāsena rājavatthuṃ [pārā. aṭṭha. 2.236-237] ,
ācariyo ca tato tisatamattavassehi pacchātare mahānāmarañño kāle (953-975-bu-va)
sīhaḷadīpamupāgato. Tasmā aṭṭhakathāsu taṃkālikamāgadhikavatthūnaṃ appakāsanamattena na sakkā
takkattā na māgadhikoti ñātunti.
[Kha) punapi tena ‘‘sabbesupi buddhaghosaganthesu uttaraindiyadesāyattaṃ paccakkhato diṭṭhassa
viya pakāsanaṃ natthī’’ti dutiyaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tassapi akāraṇabhāvo purimavacaneneva
veditabbo. Apica sāratthappakāsiniyānāma saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ, sumaṅgalavilāsiniyānāma
dīghanikāyaṭṭhakathāyañca vuttasaṃvaṇṇanāyapi veditabbo. Tattha hi –
‘‘Yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ
hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa
thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo
pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena
nivatt ā. Tasm ā ta ṃ upavattananti vuccat ī’’ ti [sa ṃ . ni. a ṭṭ ha. 1.1.186; d ī. ni. a ṭṭ ha. 2.198] –
Paccakkhato di ṭṭ hassa viya pak āsanampi dissateva. Tampi pana por āṇ aṭṭ hakath āhi
bhāsāparivattanamattamevāti gahetabbaṃ, tādisāya atthasaṃvaṇṇanāya mahāmahindattherakālatoyeva
pabhuti vuttāya eva bhavitabbattāti.
[Ga) punapi tena ‘‘uṇhassāti aggisantāpassa, tassa vanadāhādīsu sambhavo veditabbo’’ti
visuddhimagge (1, 30-piṭṭhe) vuttasaṃvaṇṇanaṃ pakāsetvā ‘‘tassā panassa avahasanīyabhāvo
pākaṭoyevā’’ti ca hīḷetvā ‘‘indiyaraṭṭhe pana uttaradesesu gimhakāle vatthacchādanarahitā
mānusakāyacchavi sūriyasantāpena ekaṃsato dayhati, taṃ na jānanti dakkhiṇaindiyadesikā’’ti tatiyaṃ
kāraṇaṃ daḷhatarabhāvena dassitaṃ. Tattha pana yadi ‘‘sūriyasantāpena ekaṃsato dayhatī’’ti etaṃ
ujukato sūriyarasmisantāpeneva daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati
ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassāna nti pade ātapasaddena samānatthattā na yuttameva.
Yadi pana sūriyasantāpasañjātena uṇhautunā daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati
uttaraindiyadesesu, aññattha ca tādisesu atiuṇhaṭṭhānesu sūriyasantāpasañjātassa uṇhautuno paṭighātāya
cīvaraṃ senāsanañca paṭisevīyatīti ayamattho na na yutto. Tathā hi vuttaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ(3, 58)
‘‘Sītaṃ uṇha nti utuvisabhāgavasena vutta’’nti.
Sā pana visuddhimagge padatthasaṃvaṇṇanā porāṇasuttantaṭṭhakathāhi āgatā bhaveyya. Tathā hi
vuttaṃ papañcasūdaniyānāma majjhimanikāyaṭṭhakathāya sabbāsavasutta vaṇṇanāyaṃ (1, 58)
‘‘uṇha nti cettha aggisantāpova veditabbo, sūriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vutta’’nti. Ettha ca
sacāyamattho ācariyena attano mativasena vutto assa, tassa vatthussa porāṇaṭṭhakathāyaṃ vuttabhāvañca
tassā atthasaṃvaṇṇanāya attano matibhāvañca yuttabhāvañca pakāseyya. Ācariyo hi yattha yattha
porāṇaṭṭhakathāsu avuttatthaṃ visesetvā dasseti, tattha tattha tādisaṃ ñāpakavacanampi pakāsetiyeva,
yathā sumaṅgalavilāsiniyaṃ(1, 72) ‘‘ettha āṇattiyanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu
pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā’’ti vacanaṃ, yathā ca papañcasūdaniyaṃ(1, 30)
‘‘avicāritametaṃ porāṇehi, ayaṃ pana attano matī’’ti vacanaṃ. Na cettha kiñcipi ñāpakavacanaṃ
pakāsitaṃ. Tasmā ‘‘yadetaṃ ‘uṇhassāti aggisantāpassā’ti ca, ‘uṇha nti cettha aggisantāpova
veditabbo’ti ca vacanaṃ, etaṃ porāṇasuttantaṭṭhakathāvacana’’nti veditabbanti.
(Gha) punapi tena ‘‘papañcasūdaniyānāma majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ gopālakasuttaṃ
saṃvaṇṇento
[ma. ni. aṭṭha. 1.350] buddhaghoso ‘magadhavideharaṭṭhānaṃ antare gaṅgāya nadiyā
majjhe vālukatthaladīpakā atthī’ti saddahati maññe. Buddhaghosena pana diṭṭhagaṅgā sīhaḷadīpe
mahāveligaṅgāyeva, na pana indiyaraṭṭhikānaṃ seṭṭhasammatā mahāgaṅgāti pākaṭoyevāyamattho’’ti
catutthaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Taṃ pana idāni mahāgaṅgāya majjhe tasmiṃ ṭhāne tādisaṃ dīpakaṃ
adisvā ‘‘pubbepi evameva bhaveyyā’’ti ekaṃsato gahetvā vuttavacanamattameva. Nadiyo pana
sabbadāpi tenevākārena tiṭṭhantīti na sakkā gahetunti pākaṭoyevāyamattho. Tasmā yathā pubbe tassa
gopālassa kāle tasmiṃ ṭhāne majjhe gaṅgāya tādisā dīpakā saṃvijjamānā ahesuṃ, tatheva
porāṇaṭṭhakathāsu esa attho saṃvaṇṇito, tadeva ca vacanaṃ ācariyena bhāsāparivattanaṃ katvā
pakāsitanti evameva gahetabbaṃ. Tasmā tampi akāraṇamevāti.
Brāhmaṇakulavicāraṇā
2. Atha ‘‘brāhmaṇamāṇavo’’ti padampi tena evaṃ vicāritaṃ –
(Ka) ‘‘buddhaghoso ‘brāhmaṇakulajāto’ti na sakkā gahetuṃ. Kasmā vedakālato paṭṭhāya
yāvajjatanā sabbepi brāhmaṇā
Brāhmaṇosya mukhamāsīdi, bāhū rājanya? Kata?;
Ūrū tadasya yada vagya?, Padbhyāṃ gūdro ajāyatā’’ti
[iruveda, 10-maṇḍala, 90; tathā athava
6 veda 19, 6, 6] .
Ima ṃ purisasutta ṃnāma manta ṃ jānant īti saddahiy ā.
Ayaṃ panassā attho – ‘brāhmaṇo assa (brahmuno) mukhaṃ āsi. Bāhū rājañño kato, khattiyā assa
bāhūti vuttaṃ hoti. Yo vesso, so assa ūrū. Suddo assa pādehi ajāyī’ti.
Buddhaghoso pana ‘paṇḍitabrāhmaṇo’ti ñātopi taṃ gāthaṃ na aññāsi. Tathā hi tena
bandhupādāpaccāti padassa atthavaṇṇanāyaṃ ‘tesaṃ kira ayaṃ laddhi – brāhmaṇā brahmuno mukhato
nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.263; ma. ni.
aṭṭha. 1.508] tissā vedagāthāya asamānattho vaṇṇito’’ti.
Ayaṃ panettha anuvicāraṇā – yadi ca taṃkālikānampi brāhmaṇānaṃ laddhi tatheva bhaveyya yath ā
etissaṃ gāthāyaṃ vuttā, sā catthavaṇṇanā ācariyassa matimattā. Evaṃ sati sā vicāraṇā yuttā bhaveyya.
Etissaṃ pana gāthāyaṃ ‘‘brāhmaṇosya mukhamāsīdi’’ti paṭhamapādena ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato
jātā’’ti attho ujukato na labbhati. Buddhakāle pana brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato
jātā’’ti evameva ahosīti pākaṭoyevāyamattho. Tathā hi dīghanikāye pāthikavagge aggaññasutte (3, 67)
–
‘‘Dissanti kho pana vāseṭṭha brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi
vijāyamānāpi pāyamānāpi. Te ca brāhmaṇā 0 yonijāva samānā evamāhaṃsu – brāhmaṇova
seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇāva
sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā
brahmanimmitā brahmadāyādāti. Te brahmānañceva abbhācikkhanti, musā ca bhāsanti, bahuñca
apuññaṃ pasavantī’’ti –
Bhagavatā mahākāruṇikena vāseṭṭhabhāradvājānaṃ brāhmaṇamāṇavakānaṃ bhāsitaṃ, tehi ca taṃ
abhinanditaṃ. Te pana dvepi māṇavakā jātivasena parisuddhabrāhmaṇā ceva honti tiṇṇampi vedānaṃ
pāraguno ca. Tasmā ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā’’ti vacanassa taṃkālikānaṃ
brāhmaṇānaṃ laddhivasena vuttabhāvo pākaṭoyeva. Yathā cetaṃ, evaṃ ‘‘khattiyā urato, vessā nābhito,
suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’’ti vacanampi ‘‘taṃkālikabrāhmaṇānaṃ laddhiññūhi
porāṇaṭṭhakathācariyehi vutta’’nti saddahitvā ācariyabuddhaghosena taṃ sabbaṃ porāṇaṭṭhakathāto
bhāsāparivattanamattena visesetvā pakāsitaṃ bhaveyya. Tasmā tāyapi vedagāthāya ācariyassa
abrāhmaṇabhāvasādhanaṃ anupapannamevāti.
(Kha) punapi tena ācariyabuddhaghosattherassa abrāhmaṇabhāvasādhanatthaṃ dutiyampi kāraṇaṃ
evamāhaṭaṃ –
‘‘Brāhmaṇaganthesu gabbhaghātavācakaṃ bhrūnahāti padaṃ pāḷiyaṃ bhūnahu (bhūnahano) iti
dissati. Māgaṇḍiyasutte bhariyāya methunasaṃvāsābhāvena uppajjanārahagabbhassa nāsakattaṃ
sandhāya māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ ‘bhūnahu (bhūnahano) samaṇo gotamo’ti
[ma. ni. 2.207
ādayo] āha. Taṃ buddhaghoso na jānātīti pākaṭoyeva tadatthasaṃvaṇṇanāya. Tattha hi tena bhūnahunoti
(bhūnahanassā) padaṃ ‘hatavaḍḍhino mariyādakārakassā’ti [ma. ni. aṭṭha. 2.207] vaṇṇita’’nti.
Tampi ayuttameva. Na hi māgaṇḍiyena phoṭṭhabbārammaṇāparibhogamattameva sandhāya
bhūnahubhāvo vutto, atha kho channampi lokāmisārammaṇānaṃ aparibhogaṃ sandhāya vutto.
Tasmiñhi sutte –
‘‘Cakkhuṃ kho māgaṇḍiya rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ, taṃ tathāgatassa
dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti, idaṃ nu te etaṃ
māgaṇḍiya sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Etadeva kho pana me bho gotama
sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu, evañhi no sutte ocaratīti…pe…
mano kho māgaṇḍiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so tathāgatassa danto gutto
rakkhito sa ṃ vuto, tassa ca sa ṃ var āya dhamma ṃ deseti, ida ṃ nu te eta ṃ m āga ṇḍ iya
sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya
bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu, evañhi no sutte ocaratī’’ti
[ma. ni. 2.207
ādayo] .
Evaṃ bhagavato ca anuyogo māgaṇḍiyassa ca paṭiññā āgatā.
Ettha hi methunappaṭisevanavasena phoṭṭhabbārammaṇaparibhogahetu eva gabbhapatiṭṭhānaṃ
sambhavatīti tadaparibhogameva sandhāya ‘‘bhūnahū’’ti vattuṃ arahati, tadaññesaṃ pana pañcannaṃ
rūpādiārammaṇānaṃ, tatthāpi visesato dhammārammaṇassa suddhamanoviññāṇena paribhogahetu natthi
kiñci gabbhapatiṭṭhānanti tesaṃ aparibhogaṃ sandhāya bhūnahūti vattuṃ na arahatiyeva, māgaṇḍiyena
pana sabbānipi tāni sandhāya vuttabhāvo paṭiññāto, kāraṇañcassa dassitaṃ ‘‘evañhi no sutte ocaratī’’ti.
Tasmā kiñcāpi dāni brāhmaṇaganthesu bhūnahu- (bhrūnahā) saddo gabbhaghātanatthe dissati,
māgaṇḍiyasutte paneso attho na yujjatīti ācariyena ‘‘hatavaḍḍhi mariyādakārako’’ti ayamevattho
porāṇaṭṭhakathāya bhāsāparivattanavasena pakāsitoti veditabbo.
(Ga) punapi tena ‘‘idampana buddhaghosassa abrāhmaṇabhāvasādhakaṃ pacchimakāraṇaṃ, so hi
visuddhimagge sīlaniddese (1, 31) brāhmaṇānaṃ parihāsaṃ karonto ‘evaṃ iminā
piṇḍapātapaṭisevanena purāṇañca jighacchāvedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ
aparimitabhojanapaccayaṃ āharahatthaka alaṃsāṭaka tatravaṭṭaka kākamāsaka
bhuttavamitakabrāhmaṇānaṃaññataro viya na uppādessāmīti paṭisevatī’ti āha. Idaṃ pana ekassa
bhinnabrāhmaṇaladdhikassāpi vacanaṃ siyāti tadeva daḷhakāraṇaṃ katvā na sakkā ‘buddhaghoso
abrāhmaṇo’ti vattu’’nti tatiyaṃ kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ pana atisaṃvejanīyavacanameva. Na hetaṃ
ācariyena brāhmaṇānaṃ parihāsaṃ kātukāmena vuttaṃ, na ca taṃ parihāsavacanena
saṃyojetabbaṭṭhānaṃ, aññadatthu yathābhūtamatthaṃ dassetvā sabrahmacārīnaṃ
ovādānusāsanidānavasena vattabbaṭṭhānaṃ, tathāyeva ca ācariyena vuttaṃ. Tathā hi ye loke
paradattūpajīvino samaṇā vā brāhmaṇā vā aññe vāpi ca puggalā, te paccavekkhaṇañāṇarahitā asaṃvare
ṭhitā kadāci atipaṇītaṃ rasaṃ pahūtaṃ laddhā aparimitampi bhuñjeyyuṃ, visesato pana brāhmaṇā
lokikavatthuvasena ca, jātakādisāsanikavatthuvasena ca tādisā ahesunti pākaṭā. Imasmiñhi loke
vassasatasahassehi vā vassakoṭīhi vā aparicchinnaddhāne ko sakkā vattuṃ ‘‘nedisā bhūtapubbā’’ti.
Tasmā tādisehi viya na aparimitabhojanehi bhavitabbanti ovādānusāsanidānavaseneva vuttaṃ. Tadevaṃ
atthasaṃhitampi samānaṃ ayonisomanasikaroto anatthameva jātaṃ, yathā sabhariyassa
māgaṇḍiyabrāhmaṇassa anāgāmimaggaphalatthāyapi desitā gāthā
[dha. pa. aṭṭha. 1.sāmāvatīvatthu]
tesaṃ dhītuyā anatthāya saṃvattatīti saṃvegoyevettha brūhetabboti.
Patañjalivādavicāraṇā
3. Atha tena ‘‘pātañjalīmataṃ parivattetī’’ti vacanampi evaṃ vicāritaṃ.
(Ka) ‘‘buddhaghoso patañjalissa vā aññesaṃ vā uttaraindiyaraṭṭhikānaṃ vādaṃ appakameva
aññāsi. Patañjalivādesu hi aṇimā laghimāti idameva dvayaṃ dassesi [visuddhi. 1.144] tatuttari
yogasuttaṃ ajānanto, patañjalivādassa ca tuletvā dīpanā tassa ganthesu na dissati, patañjalinā
katapakaraṇañca patañjalīti nāmamattampi ca tattha dīpitaṃ natthi. Visuddhimagge pana
paññābhūminiddese ‘pakativādīnaṃ pakati viyā’ti [visuddhi. 2.584] pakativāda (saṃkhyāvāda)
nāmamattaṃ pakāsitaṃ, tattheva ca ‘paṭiññā hetūtiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti vuccatī’ti
[visuddhi. 2.595] udāharitaṃ, tena ñāyati ‘buddhaghoso indiyatakkanayadīpake ñāyaganthasmiṃ kiñci
mūlabhāgamattaṃ aparipuṇṇaṃ jānātī’ti’’.
Taṃ pana sabbampi kevalaṃ ācariyassa abbhācikkhaṇamattameva. Atigambhīrassa hi
atigarukātabbassa suparisuddhassa piṭakattayassa atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena suparisuddhoyeva
pāḷ inayo ca a ṭṭ hakath ānayo ca por āṇ atherav ādā cāti īdis āyeva atth ā pak āsetabb ā, ya ṃ vā pana
atthasaṃvaṇṇanāya upakārakaṃ saddavinicchayapaṭisaṃyuttaṃ lokiyaganthavacanaṃ, tadeva ca
yathārahaṃ pakāsetabbaṃ, na pana anupakārānipi taṃtaṃganthatakkattunāmāni ca, tehi vuttavacanāni
ca bahūni, na ca tesaṃ appakāsanena ‘‘na te aṭṭhakathācariyo jānātī’’ti vattabbo. Yadi hi yaṃ yaṃ
lokiyaganthaṃ attanā jānāti, taṃ sabbaṃ anupakārampi attano aṭṭhakathāyamānetvā pakāseyya,
ativitthārā ca sā bhaveyya aparisuddhā ca asammānitā ca sāsanikaviññūhīti ācariyena patañjalivādādayo
na vitthārena pakāsitāti ñātabbaṃ, aññadatthu yehi yehi lokiyaganthehi kiñci kiñci ācariyena ānetvā
pakāsitaṃ, te te ca ganthā, aññepi ca tādisā ācariyena ñātātveva jānitabbā viññūhi, yathā samuddassa
ekadesaṃ disvā sabbopi samuddo edisoti ñāyati. Ācariyo pana yattha yattha vedapaṭisaṃyuttavacanāni
āgatāni, tattha tattha vedaganthehipi kiñci kiñci ānetvā pakāsesiyeva. Tathā hi ācariyena
sumaṅgalavilāsiniyaṃnāma dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ –
‘‘Tiṇṇaṃ vedāna nti iruvedayajuvedasāmavedāna’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.256] ca,
‘‘Itihāsapañcamāna nti athabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa itiha āsāti
īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ
itihāsapañcamānaṃ vedāna’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.256] ca,
‘‘Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo’’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.170-172] ca,
‘‘Aggihoma nti evarūpena dārunā evaṃ hute idaṃ nāma hotīti aggijuhanaṃ.
Dabbihomādīnipi aggihomāneva, evarūpāya dabbiyā īdisehi kaṇādīhi hute idaṃ nāma hotīti
evaṃ pavattivasena pana visuṃ vuttānī’’ti
[dī. ni. aṭṭha. 1.21] ca,
‘‘Sāsapādīni pana mukhena gahetvā aggimhi pakkhipanaṃ, vijjaṃ parijappitvā juhanaṃ vā
mukhahoma’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.21] ca –
Evamādinā vedapaṭisaṃyuttavacanāni vedaganthānurūpato vaṇṇitāni. Tāni ca porāṇaṭṭhakathāto
bhāsāparivattanavasena vuttānipi bhaveyyuṃ, vedaganthesu pana akovidena yāthāvato
bhāsāparivattanaṃ kātumpi na sukarameva, tasmā ācariyassa vedaganthesu kovidabhāvopi pākaṭoyeva.
Evaṃ vedaganthesu ca tadaññalokiyaganthesu ca sukovidasseva samānassa tesaṃ vitthārato
appakāsanaṃ yathāvuttakāraṇenevāti veditabbaṃ.
Api ca ācariyo attano ganthārambheyeva –
‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā,
Vitthāramaggañca samāsayitvā;
Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā…pe…
Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpī’’ti
[pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]ca.
‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;
Tantinayānucchavikaṃ, āropetvā vigatadosaṃ.
Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsinaṃ;
Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti
[dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]
ca–
Evaṃ porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanasaṃkhipanavaseneva visesetvā abhinavaṭṭhakathāyo
karissāmīti paṭiññaṃ katvā yathāpaṭiññātameva akāsi, na attano ñāṇappabhāvena visesetvātipi
veditabba ṃ . Tasm ā aṭṭ hakath āsu patañjaliv ādādīna ṃ vitth ārato appak āsanam ārabbha ‘‘ buddhaghoso
patañjaliv ādādīni paripu ṇṇ aṃ na j ānātī’’ ti vacana ṃ kevala ṃ ā cariyassa
abbhācikkhaṇamattamevāti.
Kabbasatthavicāraṇā
4. Punapi so evamāha ‘‘kiñcāpi buddhaghoso rāmāyaṇamahābhāratasaṅkhātānaṃ
mahākabbasatthānaṃ sukusalo viya na dissati, tathāpi tāni dassesi. Kathaṃ? Akkhāna nti
bhāratayujjhanādikaṃ, taṃ yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭatīti [dī. ni. aṭṭha. 1.13] ca,
tassa (samphapalāpassa) dve sambhārā bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā
tathārūpikathākathanañcāti [dī. ni. aṭṭha. 1.8] ca dassesī’’ti.
Taṃ pana purimavacanatopi ahetukataraṃ kevalaṃ anādarīkaraṇamattameva. Atigambhīratthassa
hi atigarukaraṇīyassa piṭakattayassa atthasaṃvaṇṇanāyaṃ niratthakassa
samphapalāpasamudāyabhūtassa kabbasatthassa vitthārato pakāsanena kiṃ siyā payojanaṃ, aññadatthu
sāyevassa asammānitā, anādariyā ca viññūhīti.
Bāhusaccaguṇamakkhanaṃ
5. Punapi dhammānando ācariyassa bāhusaccaguṇaṃ makkhetukāmo evamāha – ‘‘tassa
(buddhaghosassa) samayantarakovidasaṅkhātaṃ bāhusaccaṃ na tato uttaritaraṃ hoti, yaṃ ādhunikānaṃ
ganthantarakovidānaṃ sīhaḷikabhikkhūnaṃ yaṃ vā ekādasame kharistavassasatake (1001-1100)
uppannānaṃ dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānaṃ anuruddha-dhammapālādīnaṃ bhikkhūna’’nti.
Taṃ pana sabbathāpi ayuttavacanameva. Yadi hi ādhunikā vā sīhaḷikabhikkhū, porāṇā vā
ācariyaanuruddha-dhammapālattherādayo samayantarabāhusaccavasena ācariyabuddhaghosena samānā
vā uttaritarā vā bhaveyyuṃ, te ācariyabuddhaghosattherassa aṭṭhakathāhi anāraddhacittā hutvā tato
sundaratarā paripuṇṇatarā ca abhinavaṭṭhakathāyo kareyyuṃ, na pana te tathā karonti, na kevalaṃ na
karontiyeva, atha kho tesaṃ ekopi na evaṃ vadati ‘‘ahaṃ buddhaghosena bāhusaccavasena samasamoti
vā uttaritaro’’ti vā, aññadatthu te ācariyassa aṭṭhakathāyoyeva saṃvaṇṇenti ca upatthambhenti ca,
ācariyaṭṭhāne ca ṭhapenti. Tenetaṃ ñāyati sabbathāpi ayuttavacananti.
Mahāyānikanayavicāraṇā
6. Puna so tāvattakenāpi asantuṭṭho ācariyaṃ avamaññanto evamāha – ‘‘mahāyānanikāyassa
padhānācariyabhūtānaṃ assa ghosa-nāgajjunānaṃnayaṃ vā, nāmamattampi vā tesaṃ na jānāti maññe
buddhaghoso’’ti. Taṃ pana ativiya adhammikaṃ niratthakañca niggahavacanamattameva. Na hi
nikāyantarikānaṃ vādanayānaṃ attano aṭṭhakathāyaṃ appakāsanena so te na jānātīti sakkā vattuṃ.
Nanu ācariyena āgamaṭṭhakathāsu ganthārambheyeva –
‘‘Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsina’’nti ca,
Idhāpi visuddhimagge –
‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissitaṃ;
Visuddhimaggaṃ bhāsissa’’nti
[visuddhi. 1.2] ca,
‘‘Tassā atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādimaṇḍalaṃ otaritvā ācariye
anabbh ācikkhantena sakasamaya ṃ avokkamantena parasamaya ṃ an āyūhantena sutta ṃ
appa ṭib āhantena vinaya ṃ anulomentena mah āpadese olokentena dhamma ṃ dīpentena
atthaṃ saṅgāhentena tamevatthaṃ punarāvattetvā aparehipi pariyāyantarehi niddisantena ca
yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hotī’’ti [visuddhi. 2.581] ca,
‘‘Sāsanaṃ panidaṃ nānā-desanānayamaṇḍitaṃ;
Pubbācariyamaggo ca, abbocchinno pavattati;
Yasmā tasmā tadubhayaṃ, sannissāyatthavaṇṇanaṃ;
Ārabhissāmi etassā’’ti
[visuddhi. 2.581] ca,
Paṭiññaṃ katvā yathāpaṭiññātappakāreneva aṭṭhakathāyo katā. Evametāsaṃ karaṇe kāraṇampettha
pakāsetabbaṃ, tasmā dāni tampakāsanatthaṃ sammāsambuddhassa parinibbutikālato paṭṭhāya yāva
ācariyabuddhaghosassa kālo, tāva sāsanappavattikkamampi vakkhāma.
Sāsanappavattikkamo
Bhagavato hi parinibbutikālato pacchā vassasatabbhantare buddhasāsane kocipi vādabhedo nāma
natthi. Vassasatakāle pana dutiyasaṅgītikārehi therehi nikkaḍḍhitā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ
labhitvā dhammañca vinayañca aññathā katvā mahāsaṅgītināmena visuṃ saṅgītimakaṃsu. Tadā
saṅgītidvayārūḷhapurāṇadhammavinayameva sampaṭicchantānaṃ therānaṃ gaṇo theravādo ti ca
tadaññesaṃ mahāsaṅghiko ti ca voharīyanti.
Puna mahāsaṅghikato (1) gokuliko (2) ekabyohāriko ti dve ācariyagaṇā uppannā. Puna gokulikato
(3) paññattivādo (4) bāhuliko (bahussutiko) ti dve uppannā. Puna bāhulikatopi (5) cetiyavādigaṇo
uppannoti ete pañca mūlabhūtena mahāsaṅghikena saha cha pāṭiyekkā ācariyagaṇā ahesuṃ.
Visuddhattheravādatopi (1) mahisāsako (2) vajjiputtako ti dve ācariyagaṇā uppannā. Puna
mahisāsakato (3) sabbatthivādo (4) dhammaguttiko ti dve uppannā. Puna sabbatthivādatopi (5)
kassapiyo, tatopi (6) saṅkantiko, tatopi (7) suttavādīti tayo uppannā. Vajjiputtakatopi (8)
dhammottariyo (9) bhaddayāniko (10) channāgāriko (11) sammitiyo ti cattāro uppannāti te ekādasa
mūlabhūtena visuddhattheravādena saha dvādasa ācariyagaṇā ahesuṃ. Iti ime ca dvādasa purimā ca
chāti aṭṭhārasa ācariyagaṇā dutiyatatiyasaṅgītīnaṃ antare jātā ahesuṃ.
Tesu mūlabhūto theravādagaṇoyeva porāṇadhammavinayagaruko hutvā anūnamanadhikaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ porāṇikaṃ dhammavinayaṃ dhāresi. Itare pana sattarasa bhinnagaṇā
porāṇikaṃ dhammavinayaṃ aññathā akaṃsu. Tena tesaṃ dhammavinayo katthaci ūno katthaci adhiko
hutvā aparipuṇṇo ceva ahosi aparisuddho ca. Tena vuttaṃ dīpavaṃse pañcamaparicchede –
30 . ‘‘ Nikka ḍḍ hit ā pāpabhikkh ū, therehi vajjiputtak ā;
Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.
31 . Dasasahass ā sam āgantv ā, aka ṃ su dhammasa ṅgaha ṃ ;
Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgītīti vuccati.
32 . Mah āsa ṅgītik ā bhikkh ū, viloma ṃ aka ṃ su s āsane;
Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.
33 . Aññatra sa ṅgahita ṃ sutta ṃ , aññatra akari ṃ su te;
Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu…pe…
49 . Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;
Ganthañca ekadesañhi, cha ḍḍ etv ā añña ṃ aka ṃsu te.
50 . Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇīyāni ca;
Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.
51 . Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;
Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha.
52 .
Nigrodhova mah ārukkho, thera v ādānamuttamo;
Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ;
Kaṇṭakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā.
53 . Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;
Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane’’ti
[kathā. aṭṭha. nidānakathā].
Asokarañño ca kāle parihīnalābhasakkārā aññatitthiyā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu
pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni dīpenti ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana’’nti.
Bhikkhūnaṃ santike pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti, te bhikkhusaṅghena
dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā
anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci
pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci dhammañca vinayañca vobhindissāmāti tathā tathā
paggaṇhanti. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi, asokārāme satta
vassāni uposatho upacchijji [kathā. aṭṭha. nidānakathā; pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā].
Imañca pana pavattiṃ upādāya evampi sakkā gahetuṃ ‘‘sattarasannaṃ bhinnavādagaṇānaṃ
dhammavinayassa pacchimakālesu aparisuddhatarabhāvo īdisenapi kāraṇena ahosī’’ti. Kiñcāpi hi
buddhasāsanabhūte parisuddhadhammavinaye ‘‘kocipi nicco dhuvo sassato nāma natthi aññatra
nibbānadhātuyā, paramatthato attāpi natthi, sabbepi saṅkhārā aniccā addhuvā asassatā anattāyevā’’ti
attho ativiya pākaṭo hoti, tathāpi dāni atheravādikānaṃ ganthesu ca pubbe vetullavādādīsu ca ‘‘buddho
nicco dhuvo sassato attā’’ti ca, ‘‘sabbepi sattā niccā dhuvā sassatā attā’’ti ca attho dissati.
Atha asoko dhammarājā sāsanaṃ visodhetukāmo moggaliputtatissattherassa santike
paṭhamameva samayaṃ uggaṇhitvā ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato kāretvā ekamekaṃ
bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi ‘‘kiṃ vādī bhante sammāsambuddho’’ti. Tato ye ye
‘‘sammāsambuddho sassatavādī’’ti vā, ‘‘ekaccasassatavādī’’ti vā evamādinā attano attano vādānurūpaṃ
micchāvādaṃ āhaṃsu, te te ‘‘nayime bhikkhū, aññatitthiyā ime’’ti tathato ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni
datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassamattā ahesuṃ.
Athaññe bhikkhū pucchitvā tehi ‘‘vibhajjavādī mahārāja sammāsambuddho’’ti vutte ‘‘suddhaṃ
dāni bhante sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha’’nti vatvā ārakkhañca datvā nagaraṃ pāvisi.
Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca
tadā uppannāni vatthūni yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā
dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto parappavādamaddanaṃ kathāvatthuṃnāma
abhidhammapiṭake pañcamaṃ pakaraṇaṃ abhāsi. Tato moggaliputtatissattherappamukhā
tipiṭakapariyattidharā pabhinnapaṭisambhidāpattā sahassaṃ bhikkhū theravādino saṅgītidvayārūḷhaṃ
parisuddhaṃ porāṇadhammavinayaṃ puna saṅgāyitvā surakkhitaṃ rakkhiṃsu
[pārā. aṭṭha.
1.tatiyasaṅgītikathā].
Atha moggaliputtatissatthero navasu paccantaṭṭhānesu sāsanapatiṭṭhāpanatthaṃ nava nāyakatthere
uccinitvā pesesi. Tesu aṭṭhahi therehi attano attano pattaṭṭhānaṃ gantvā buddhasāsane patiṭṭhāpite
mah āmahindatthero chatti ṃsādhikadvisate (236) buddhavasse jambud īpato s īha ḷad īpa ṃ gantv ā
devānaṃpiyatissarāja ppamukhaṃ dīpakajanasamūhaṃ pasādetvā buddhasāsanaṃ sampatiṭṭhāpesi,
tena ca raññā dinnaṃ mahāmeghavanuyyānaṃ paṭiggahetvā tattha mahāvihāraṃnāma saṅghārāmaṃ
patiṭṭhāpesi [pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā]. Tato pabhuti sīhaḷadīpe buddhasāsanaṃ yāva
va ṭṭagāmaṇirāja kālā nikāyantaravādākularahitaṃ nimmalaṃ suparisuddhaṃ hutvā samujjalittha.
Vaṭṭagāmaṇirājakālato pana paṭṭhāya nikāyantaravādāpi sīhaḷadīpamupāgamiṃsu. Tadā
visuddhattherav ādino yathā purāṇadhammavinayo tehi nikāyantaravādehi asammisso amalīno
pakatiparisuddho hutvā tiṭṭheyya, tathā taṃ mahussāhena surakkhitaṃ rakkhiṃsu. Kathaṃ?
Abhayagirinikāyuppatti
Vaṭṭagāmaṇirājā hi (425-buddhavasse) rajjaṃ patvā pañcamāsamattakāle
brāhmaṇatissadāmarikena sattahi ca damiḷayodhehi upadduto saṅgāme ca parājito palāyitvā sādhikāni
cuddasavassāni nilīyitvā aññataravesena vasati [mahāvaṃse 33-paricchede 37-gāthāto paṭṭhāya] . Tadā
laṅkādīpe manussā corabhayena dubbhikkhabhayena ca upaddutā bhikkhūnaṃ catūhi paccayehi
upaṭṭhātuṃ na sakkonti, tena bhikkhū yebhuyyena tato jambudīpaṃ gantvā dhammavinayaṃ dhārentā
viharanti. Laṅkādīpeyeva ohīnāpi therā yathāladdhehi kandamūlapaṇṇehi yāpentā kāye vahante nisīditvā
pariyattidhammaṃ sajjhāyaṃ karonti, avahante vālukaṃ ussāpetvā taṃ parivāretvā sīsāni ekaṭṭhāne
katvā pariyattiṃ sammasanti. Evaṃ dvādasa saṃvaccharāni sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ ahāpetvā
dhārayiṃsu. Yadā pana vaṭṭagāmaṇirājā damiḷarājānaṃ hantvā (455-466 buddhavassabbhantare) punapi
rajjaṃ kāresi
[mahāvaṃse 33, 78-gāthā]. Tadā te therā jambudīpato paccāgatattherehi saddhiṃ
tepiṭakaṃ sodhentā ekakkharampi asamentaṃ nāma na passiṃsu [a. ni. aṭṭha. 1.1.130; vibha. aṭṭha. 810] .
Yopi ca mahāniddeso tasmiṃ kāle ekasseva dussīlabhikkhuno paguṇo ahosi, sopi
mahātipiṭaka ttherena mahārakkhi tattheraṃ tassa santikā uggaṇhāpetvā rakkhito ahosi [pārā. aṭṭha.
2.585] . Evaṃ dubbhikkharaṭṭhakkhobhupaddavehi pīḷitattā duddharasamayepi dhammavinayaṃ
sakkaccaṃ dhārayiṃsu.
Rājā abhayagiriṃnāma vihāraṃ kāretvā attano katūpakārapubbassa mahātissa ttherassa adāsi. So
pana thero kulasaṃsaggabahulattā mahāvihāravāsīhi bhikkhūhi pabbājanīyakammaṃ katvā nīhaṭo.
Tadāssa sisso bahalamassutissa nāmako thero taṃ kammaṃ paṭibāhi, tenassa saṅgho
ukkhepanīyakammaṃ akāsi. So mahāvihāravāsīnaṃ kujjhitvā abhayagirivihārameva gantvā tena
mahātissattherena ekato hutvā visuṃ gaṇaṃ vahanto vasi. Te ca dve therā na mahāvihāraṃ
punāgamiṃsu
[mahāvaṃse 33, 79-gāthādīsu. nikāyasaṅgahe] . Tato paṭṭhāya sīhaḷadīpe mahāvihāravāsī,
abhayagirivāsīti dve nikāyājātā. Idaṃ tāva sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā paṭhamaṃ kāraṇaṃ.
Dhammarucinikāyuppatti
Tadā ca rājā abhayagirivāsīsuyeva bhikkhūsu visesato pasanno hutvā teyeva catūhi paccayehi
pavāretvā paggaṇhāti, rājamahāmattādayopi abhiññātā abhiññātā bahū janā tasmiñca ārāme aññattha ca
bahū āvāse katvā tesaṃ denti. Evaṃ abhayagirivāsino bhikkhū bahūnaṃ abhiññātajanānaṃ sakkatā ceva
honti pūjitā ca mānitā ca. Puna ca abhayagirivāsino bahalamassutissattherādayoindiyaraṭṭhato āgataṃ
vajjiputtakagaṇapariyāpannassa dhammarucinikāyassa dhammavinayabhūtaṃ sakkatabhāsāropitaṃ
abhinavampi piṭakaṃ sampaṭicchanti [mahāvaṃse 33, 99 gāthāsu. nikāyasaṅgahe] , tena tepi
dhammarucinikāyikā nāma ahesuṃ. Idaṃ sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā dutiyaṃ kāraṇaṃ.
Piṭakattayassa potthakāropanaṃ
Mahāvihāravāsino pana porāṇikaṃ pāḷibhāsāya saṇṭhitaṃ parisuddhapiṭakameva paṭiggaṇhanti,
tañca mukhap āṭ heneva dh ārenti. Tad ā pana ther ā pacchimajan āna ṃ satipaññ āhāni ṃ disv ā buddhak ālato
pa ṭṭ hāya y āva ta ṃkālā mukhap āṭ hen ābhata ṃ sāṭṭ hakatha ṃ pi ṭakattaya ṃ potthake āropetu ṃ
samārabhiṃsu. Samārabhamānā ca te anurādharājadhāni purato aṭṭhasaṭṭhimilappamāṇe
malaya janapade mātula [mātale iti etarahi vohāro] nagare āloka leṇe vasantā ekassa tandesikassa
janapad ādhipatino ārakkhaṃ gahetvā taṃ potthakāropanakamma makaṃsu [mahāvaṃse 33, 100-101-
gāthāsu] . Tenidaṃ ñāyati ‘‘tadā mahāvihāravāsino therā rājarājamahāmattehi aladdhūpakārā hutvā
attano baleneva piṭakattayassa potthakāropanakammamakaṃsū’’ti ca, ‘‘tañca yatheva pacchimajanānaṃ
satipaññāhāniṃ disvā kataṃ, tatheva dubbhikkharaṭṭhakkhobhādibhayupaddutakālesu
duddharabhāvampi disvā’’ti ca, tathā ‘‘abhayagirivāsīnaṃ sampaṭicchitasamayantaravādehi
anākulanatthampi kata’’nti ca. Evaṃ mahāvihāravāsino therā parisuddhattheravādapiṭakaṃ
samayantarehi asammissanatthāya yathā pure, tathā pāḷibhāsāya eva potthake āropetvāpi surakkhitaṃ
rakkhiṃsu. Yadi hi tadā tepiṭakaṃ potthakesu anāropitamassa, pacchākālesu samayantarato āgatasuttāni
‘‘netāni amhāka’’nti paṭikkhipituṃ na sukarāni bhaveyyuṃ. Yato ca kho tadā sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ
potthakesu āropitaṃ, tatoyeva anāgatakālesu samayantarāgatasuttāni tehi potthakehi saṃsandetvā
paṭikkhipituṃ sukarāni honti.
Tathā hi bhātiyarāja kāle (524-552-bu-va) mahāvihāravāsīnaṃ abhayagirivāsīhi vinaye vivādo
uppajji. Tadā rājā dīghakārāyanaṃnāma brāhmaṇajātikaṃ amaccaṃ therānaṃ santikaṃ pesesi. So
ubhinnaṃ suttaṃ sutvā vinicchayaṃ adāsi
[pārā. aṭṭha. 2.384] . Tathā vohārakatissarāja kāle ca (758-
780 bu-va) goṭhābhayarāja kāle ca (797-810 bu-va) theravādikā potthakārūḷhena dhammavinayena
saṃsandetvā adhammavādaṃ paṭikkhipiṃsu [nikāyasaṅgahe 12-piṭṭhe] .
Adhammavāduppatti
Ayaṃ pana ādito paṭṭhāya sāsanamalabhūtānaṃ adhammavādānaṃ uppatti. Asokarañño hi kāle
uppabbājetvā nikkaḍḍhitā aññatitthiyābuddhasāsane aladdhapatiṭṭhā kodhābhibhūtā pāṭaliputtato
nikkhamitvā rājagaha samīpe nālandāyaṃsannipatitvā evaṃ sammantayiṃsu ‘‘mahājanassa
buddhasāsane anavagāhatthāya sakyānaṃ dhammavinayo nāsetabbo, tañca kho tesaṃ samayaṃ
ajānantehi na sakkā kātuṃ, tasmā yena kenaci upāyena punapi tattha pabbajitabbamevā’’ti. Te evaṃ
sammantayitvā puna āgantvā visuddhattheravādīnamantaraṃ pavisituṃ asakkontā tadaññesaṃ
sattarasannaṃ mahāsaṅghikādinikāyānaṃ santikaṃ upasaṅkamitvā attano aññatitthiyabhāvaṃ
ajānāpetvā pabbajitvā piṭakattayamuggaṇhitvā tañca viparivattetvā tato kosambiṃgantvā
dhammavinayanāsanāya upāyaṃ mantayitvā 253-buddhavasse chasu ṭhānesu vasantā (1) hemavatiko
(2) rājagiriko (3) siddhatthiko (4) pubbaseliyo (5) aparaseliyo (6) vājiriyo (7) vetullo (8) andhako
(9) aññamahāsaṅghiko ti nava abhinave nikāye uppādesuṃ [nikāyasaṅgahe 9-piṭṭhe] . Tesaṃ nāmāni ca
laddhiyo ca kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ āgatāyeva.
Tesu hemavatikā saddhammapatirūpakaṃ buddhabhāsitabhāvena dassetvā
(1) Vaṇṇapiṭakaṃnāma ganthaṃ akaṃsu.
Rājagirikā (2) aṅgulimālapiṭakaṃ,
Siddhatthikā (3) gūḷhavessantaraṃ,
Pubbaseliyā (4) raṭṭhapālagajjitaṃ,
Aparaseliyā (5) āḷavakagajjitaṃ,
Vajirapabbatavāsino vājiriyā (6) gūḷhavinayaṃnāma ganthaṃ akaṃsu.
Teyeva sabbe m āyājālatanta -sam ājatant ādike aneke tantaganthe ca, mar īcikappa -
herambhakappādike aneke kappaganthe ca akaṃsu.
Vetullavādino pana (7) vetullapiṭaka makaṃsu.
Andhakā ca (8) ratanakūṭā dike ganthe,
Aññamahāsaṅghikā ca (9) akkharasāriyādisuttante akaṃsu [nikāyasaṅgahe 9-piṭṭhe] .
Tesu pana saddhammapatirūpakesu vetullavādo, vājiriyavādo, ratanakūṭasatthanti imāniyeva tīṇi
laṅkādīpamupāgatāni, aññāni pana vaṇṇapiṭakādīni jambudīpeyeva nivattantīti nikāyasaṅgahe vuttaṃ.
Vaṇṇapiṭakādīnampi pana laṅkādīpamupāgatacchāyā dissateva. Tathā hi samantapāsādikāya
vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 9-piṭṭhe)
‘‘Vaṇṇapiṭaka aṅgulimālapiṭakaraṭṭhapālagajjitaāḷavakagajjitagūḷhamaggagūḷhavessantara
gūḷhavinaya vedallapiṭakāni [ettha ‘‘vepulla, vedallaṃ, vetullanti atthako ekaṃ,
bodhisattapiṭakasseva nāma’’nti veditabbaṃ. tathā hi vuttaṃ asaṅgena nāma ācariyena
abhidhammasamuccaye nāma mahāyānikagante (79-piṭṭhe) ‘‘vepullaṃ katamaṃ?
bodhisattapiṭakasampayuttaṃ bhāsitaṃ. yaduccate vepullaṃ, taṃ vedallamapyuccate,
vetullamapyuccate. kimatthaṃ vepullamuccate? sabbasattānaṃ hitasukhādhiṭṭhānato,
udāragambhīradhammadesanāto ca. kimatthamuccate vedallaṃ? sabbāvaraṇavidalanato.
kimatthamuccate vetullaṃ? upamānadhammānaṃ tulanābhāvato’’ti] pana
abuddhavacanāniyevāti vutta’’nti ca.
Sāratthappakāsiniyāsaṃyuttaṭṭhakathāyampi (2, 186-piṭṭhe)
‘‘Gūḷhavinayaṃ gūḷhavessantaraṃ gūḷhamahosadhaṃ vaṇṇapiṭakaṃ aṅgulimālapiṭakaṃ
raṭṭhapālagajjitaṃ āḷavakagajjitaṃ vedallapiṭakanti abuddhavacanaṃ saddhammapatirūpakaṃ
nāmā’’ti ca–
Tesaṃ paṭikkhepo dissati. Na hi tāni asutvā, tesañca atthaṃ ajānitvā sīhaḷaṭṭhakathācariyehi tāni
paṭikkhipituṃ sakkā, nāpi taṃ paṭikkhepavacanaṃ jambudīpikaṭṭhakathācariyānaṃ vacanaṃ bhavituṃ,
mahāmahindattherassa sīhaḷadīpaṃ gamanasamaye tesaṃyeva abhāvato. Tasmā tāni ca tadaññāni ca
mahāyānikapiṭakāni taṃkālikāni yebhuyyena sīhaḷadīpamupāgatānīti gahetabbāni. Tesu ca
vajjiputtakaga ṇapariyāpannassa dhammarucinikāyassa piṭakānaṃ tadupāgamanaṃ pubbeva vuttaṃ.
Tadaññesaṃ pana tadupāgamanaṃ evaṃ veditabbaṃ.
Vetullavādassa paṭhamaniggaho
Vohārakatissa rañño kāle (758-780-bu-va) abhayagirivāsino dhammarucinikāyikā pubbe
vuttappakārena sāsanavināsanatthāya bhikkhuvesadhārīhi vetullavādibrāhmaṇehi racitaṃ vetullapiṭakaṃ
sampaṭiggahetvā ‘‘idaṃ buddhabhāsita’’nti dassenti. Taṃ mahāvihāravāsino theravādikā
dhammavinayena saṃsandetvā adhammavādoti paṭikkhipiṃsu. Taṃ sutvā rājā sabbasatthapāraguṃ
kapilaṃnāma amaccaṃ pesetvā vinicchayaṃ kārāpetvā abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā sabbaṃ
vetullapotthakaṃ jhāpetvā talladdhike ca pāpabhikkhū niggahetvā buddhasāsanaṃ jotesi [nikāyasaṅgahe
12-piṭṭhe] . Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –
36-41 .‘‘ Vetullav āda ṃ madditv ā, kāretv ā pāpaniggaha ṃ;
Kapilena amaccena, sāsanaṃ jotayī ca so’’ti.
Sāgaliyanik āyuppatti
Punapi te abhayagirivāsino goṭhābhaya rañño kāle (797-810-bu-va) vetullavādaṃ tatheva dassenti.
Tadā pana tesu ussiliyātisso nāma mahāthero vohārakatissa rājakāle vetullavādīnaṃ bhikkhūnaṃ
kataniggahaṃ sutvā ‘‘vicāraṇasampannassa rañño samaye tatheva bhaveyya, na bhaddakameta’’nti
cintetvā ‘‘na mayaṃ tehi ekato homā’’ti tisatamatte bhikkhū gahetvā dakkhiṇagirivihāraṃ gantvā
dhammarucinikāya to visuṃ hutvā vasi. Tesu sāgalo nāma mahāthero tattheva dakkhiṇagirimhi
vasanto āgamabyākhyānamakāsi. Tato paṭṭhāya taṃ theramārabbha tassantevāsino sāgaliyānāma
ahesuṃ. Tesampi vādo pacchā mahāsena rājakāle jetavanavihāre patthari [nikāya 13-piṭṭhe] .
Vetullavādassa dutiyaniggaho
Goṭhābhayo pana rājā pañcasu [mahāvihāra, cetiya, thūpārāma, issarasamaṇaka,
vessagirivihārasaṅkhātesu] vihāresu mahābhikkhusaṅghaṃ ekato sannipātetvā taṃ pavattiṃ pucchitvā
vetullavādassa abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā taṃvādino saṭṭhi pāpabhikkhū lakkhaṇāhate katvā raṭṭhato
pabbājesi, vetullapotthakāni ca jhāpetvā buddhasāsanaṃ jotesi [mahāvaṃse 36, 111-112-gāthāsu, nikāya
13-piṭṭhe] .
Tadā raṭṭhato pabbājitesu tesu bhikkhūsu keci kāvīrapaṭṭanaṃgantvā tattha vasanti. Tasmiñca
samaye eko aññatitthiyamāṇavako desantarato kāvīramāgantvā paṭṭanagāmikehi tesaṃ bhikkhūnaṃ
katūpahāraṃ disvā lābhasakkāraṃ nissāya tesaṃ santike pabbajitvā saṅghamitto ti nāmena pākaṭo
ahosi. So mahāvihāravāsīnaṃ dhammavinicchayaṃ nissāya goṭhābhayaraññā vetullavādahetu tesaṃ
bhikkhūnaṃ raṭṭhā pabbājitabhāvaṃ ñatvā mahāvihāravāsīnaṃ kuddho hutvā ‘‘vetullavādaṃ vā ne
gāhāpessāmi, vihāre vā nesaṃ ummūletvā vināsessāmī’’ti sīhaḷadīpaṃ gantvā rājānaṃ pasādetvā tassa
dve putte sippaṃ sikkhāpessāmīti ārabhi. Tathāpi attano vādassa jānanasamatthaṃ jeṭṭhatissaṃohāya
anāgate attano vacanaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ kaniṭṭhaṃ mahāsenakumāra meva saṅgaṇhitvā
sippaṃ sikkhāpesi. Vituno accayena jeṭṭhatissakumāre rajjaṃ patte (810-819-bu-va) so tassa rañño bhīto
kāvīrapaṭṭanameva gato
[mahāvaṃse 36, 113-gāthādīsu, nikāya 14-piṭṭhe] .
Mahāsena rañño pana kāle (819-845-bu-va) so puna sīhaḷadīpamāgantvā abhayagirivihāre vasanto
mahāvihāravāsīhi vetullavādaṃ gāhāpetuṃ nānāpakārehi vāyāmamakāsi. Tathāpi tehi taṃ gāhāpetuṃ
asakkonto rājānaṃ upasaṅkamitvā nānākāraṇehi saññāpetvā ‘‘yo koci ekassapi bhikkhussa
mahāvihāravāsino āhāraṃ dadeyya, tassa sataṃ daṇḍo’’ti rañño āṇāya nagare bheriṃ carāpesi. Tadā
mahāvihāravāsino nagare piṇḍāya carantā tayo divase bhikkhamaladdhā mahāpāsāde sannipatitvā ‘‘sace
mayaṃ khudāhetu adhammaṃ dhammoti gaṇheyyāma, bahū janā taṃ gahetvā apāyagāmino bhavissanti,
mayañca sabbe sāvajjā bhavissāma, tasmā na mayaṃ jīvitahetupi vetullavādaṃ paṭiggaṇhissāmā’’ti
sammantayitvā mahāvihārādike sabbavihāre chaḍḍetvā rohaṇajanapada ñca malayapadesa ñca
agamiṃsu
[mahāvaṃse 37, 2-6-gāthāsu. nikāyasaṅgahe 14-piṭṭhe] .
Vetullavādo
Kīdiso vetullavādo nāma, yato mahāvihāravāsino ativiya jigucchiṃsūti? Idāni vetullavādassa
sarūpaṃ sabbākārena pakāsetuṃ na sakkā, vetullanāmena potthakānaṃ vā nikāyassa vā etarahi
apākaṭabhāvato. Abhidhammapiṭake pana kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ [kathā. aṭṭha. 793-794 ādayo]
katipayā vetullavādā āgatā. Kathaṃ? –
‘‘Paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca
na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti ca (1).
‘‘ Maggaphal āneva sa ṅgho n āma, na ca t āni dakkhi ṇaṃ visodhetu ṃ sakkonti, tasm ā na vattabba ṃ
saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti ca (2).
‘‘Maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati
pivati khādati sāyatī’’ti ca (3).
Maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi
tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti ca (4).
‘‘Buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ
dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala’’nti ca (5).
‘‘Bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati,
nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī’’ti ca (6).
‘‘Tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva, tassa ca desanaṃ
sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā’’ti ca (7).
‘‘Ekādhippāyena methuno dhammo paṭisevitabbo. Ayaṃ panettha attho – kāruññena vā ekena
adhippāyena ekādhippāyo, saṃsāre vā ekato bhavissāmāti itthiyā saddhiṃ buddhapūjādīni katvā
paṇidhivasena eko adhippāyo assāti ekādhippāyo, evarūpo dvinnampi janānaṃ ekādhippāyo methuno
dhammo paṭisevitabbo’’ti ca (8) evaṃ vetullavādīnaṃ laddhiyo āgatā, ettakāyeva nesaṃ vādā
theravādaganthavasena dāni paññāyanti.
Ettha ca ādito catūhi vādehi suttantāgatasaṅgho ca micchā gahito, vinayāgatasaṅgho ca sabbathā
paṭikkhitto. Tadanantaraṃ tayo vādā issaranimmānavādānuvattakā. Antimassa pana
asaddhammavādabhāvo ativiya pākaṭoti.
Abhidhammasamuccaye pana vetullapiṭakassa bodhisattapiṭakabhāvo pakāsito, tasmā
saddhammapuṇḍarikasuttādike bodhisattapiṭake āgatavādopi ‘‘vetullavādo’’ti veditabbo
[abhidhammasamuccaye 79-piṭṭhe] .
Mahāvihāranāsanaṃ
Mahāvihāravāsīsu pana vuttappakārena sabbavihāre chaḍḍetvā gatesu saṅghamitto pāpabhikkhu
rājānaṃ saññāpetvā lohapāsādādike catusaṭṭhyādhike tisatamatte pariveṇapāsāde nāsetvā samūlaṃ
uddharāpetvā abhayagirivihāraṃ ānayāpesi. Vihārabhūmiyañca kasāpetvā aparaṇṇe vapāpesi. Evaṃ tadā
mahāvihāro nava vassāni bhikkhūhi suñño ahosi āvāsavirahito ca. Atha rājā meghavaṇṇābhayassa
nāma kalyāṇamittabhūtassa amaccassa santajjanapubbaṅgamena vacanena mahāvihāraṃ puna
pākatikaṃ katvā te cāpi apakkante bhikkhū ānetvā catūhi paccayehi upaṭṭhahi [mahāvaṃse 37-30-
gāthāsu. nikāyasaṅgahe 14-15-piṭṭhesu] .
Jetavanavāsinikāyuppatti
Punapi rājā dakkhiṇārāma vāsimhi jimhamānase kuhakatissatthere pasanno hutvā tassatthāya
mahāvihārasīmabbhantare jotivanuyyāne jetavanavihāraṃ kāretumārabhi. Mahāvihāravāsino bhikkhū
taṃ nivāretuṃ asakkontā punapi tato apakkamiṃsu. Tadāpi mahāvihāro nava māsāni bhikkhūhi suñño
ahosi. Rājā pana attano ajjhāsayavaseneva tattha jetavanavihāraṃkāretvā tassa kuhakatissattherassa
adāsiyeva. Tattha dakkhiṇagirivihārato sāgaliyābhikkhū āgantvā vasiṃsu. Pacchā ca te
ambasāmaṇerasilākāla rañño kāle (1067-1080-bu-va) vetullavādino ahesuṃ
[mahāvaṃse 37, 32-
gāth ādīsu, nik āyasa ṅgahe 15 -pi ṭṭ he] .
Evaṃ ācariyabuddhaghosattherassa sīhaḷadīpamāgamanakālato (965-bu-va) pubbeyeva
visuddhattheravādīhi mahāvihāravāsīhi viruddhasamayā abhayagirivāsino (455-bu-va) sāgaliyā(797-
810-bu-va) jetavanavāsino (829-845-bu-va) cāti tayo nikāyā uppannā ahesuṃ. Tesu pana
abhayagirivāsinoyeva visesato pākaṭā ceva honti balavanto ca. Tathā hi te visuddhattheravādapiṭakañca
vajjiputtakapariyāpannadhammarucinikāyapiṭakañca mahisāsakādinikāyapiṭakañca mahāyānapiṭakañca
sampaṭicchanti. Tesu dhammarucinikāyapiṭakassa sampaṭicchitabhāvo pākaṭoyeva.
Mahisāsakādinikāyapiṭakassa sampaṭicchitabhāvo pana phāhiya nnāmassa cinabhikkhuno
addhānakkamasallakkhaṇakathāya ceva aṭṭhakathāsu paṭikkhittavaṇṇapiṭakādināmavasena ca veditabbo,
tathā mahāyānapiṭakassa sampaṭicchitabhāvopi.
Phāhiyamaddhānakkamakathā
Phāhiya nnāmena hi cinabhikkhunā 956-buddhavasse sīhaḷadīpato sakkatabhāsāropitaṃ
mahisāsakavinayapiṭakañca dīghāgamo ca saṃyuttāgamo ca sannipātapiṭakañca attanā saha
cinaraṭṭhamānītanti tassa addhānakkamakathāyaṃ dassitaṃ. Tañca sabbaṃ abhayagirivihāratoyeva
laddhamassa, mahāvihāravāsīnaṃ sakkatāropitapiṭakābhāvato. Aṭṭhakathāyaṃ
paṭikkhittavaṇṇapiṭakādīni ca tattheva bhaveyyuṃ, mahāvihāravāsīhi tesaṃ appaṭiggahitabhāvato. Tathā
‘‘phāhiyambhikkhussa sīhaḷadīpe paṭivasanakāle (954-956-bu-va) mahāvihāre tisahassamattā bhikkhū
vasanti, te theravādapiṭakameva uggaṇhanti, na mahāyānapiṭakaṃ. Abhayagirivihāre pañcasahassamattā
bhikkhū vasanti, te pana dvepi piṭakāni uggaṇhanti mahāyānapiṭaka ñceva theravādapiṭaka ñcā’’ti ca
teneva cinabhikkhunā dassitaṃ.
Yasmā pana abhayagirivāsino mahāyānapiṭakampi uggaṇhanti, tasmā tasmiṃ vihāre
mahāyānikānaṃ padhānācariyabhūtehi assaghosanāgajjunehi kataganthāpi saṃvijjamānāyeva
bhaveyyuṃ, tatoyeva tesaṃ nayañca nāmañca ācariyabuddhaghosattheropi aññepi taṃkālikā
mahāvihāravāsino sutasampannā therā jāneyyuṃyeva. Apica dakkhiṇaindiyaraṭṭhe samuddasamīpe
guntājanapade nāgārajunakoṇḍaṃ nāma ṭhānamatthi, yattha nāgajjuno mahāyānikānaṃ
padhānācariyabhūto vasanto buddhasāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Ācariyabuddhaghosassa ca
tandesikabhāvanimittaṃ dissati, taṃ pacchato (33-piṭṭhe) āvibhavissati. Tasmāpi
ācariyabuddhaghosatthero nāgajjunassa ca assaghosassa ca nayañca nāmañca jāneyyayevāti sakkā
anuminituṃ.
Jānatoyeva pana tesaṃ nayassa vā nāmassa vā attano aṭṭhakathāyamappakāsanaṃ tesaṃ
nikāyantarabhāvatoyevassa. Tathā hi tesaṃ assaghosanāgajjunānaṃ assaghoso
[(570-670-
buddhavassabbhantare)] theravādato bhinnesu ekādasasu gaṇesu sabbatthivādagaṇe pariyāpanno,
nāgajjuno ca mahāsaṅghika-cetiyavādi gaṇādīhi jāte mahāyānanikāye pariyāpanno,
mahāvihāravāsino ca āditoyeva paṭṭhāya nikāyantarasamayehi asammissanatthaṃ attano piṭakaṃ atīva
ādaraṃ katvā rakkhanti, ayañca ācariyabuddhaghoso tesamaññataro. Vuttañhi tassa ganthanigamanesu
‘‘mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtenā’’ ti. Tasmā ‘‘ācariyabuddhaghoso tesaṃ nayaṃ
jānantoyeva attano ganthesu nikāyantarasamayehi asammissanatthaṃ nappakāsesī’’ti veditabbaṃ.
Ettāvatā ca yāni ‘‘bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brāhmaṇamāṇavo’’tiādinā vuttassa
mahāvaṃsavacanassa vicāraṇamukhena ācariyabuddhaghosassa vambhanavacanāni
dhammānandakosambinā vuttāni, tāni amūlakabhāvena anuvicāritāni. Tathāpi ‘‘ācariyabuddhaghoso
bodhimaṇḍasamīpe jāto’’ti etaṃ pana atthaṃ sādhetuṃ daḷhakāraṇaṃ na dissateva ṭhapetvā taṃ
mahāvaṃsavacanaṃ, yampi buddhaghosuppattiyaṃ vuttaṃ, tampi mahāvaṃsameva nissāya
vuttavacanatt ā na da ḷhak āra ṇaṃ hot īti.
Marammara ṭṭ hikabh āvakath ā
Ekacce pana marammaraṭṭhikā ‘‘ācariyabuddhaghoso marammaraṭṭhe sathuṃ nāma nagarato
sīhaḷadīpaṃgantvā saṅgahaṭṭhakathāyo akāsī’’ti vadanti. Taṃ dhammānandena anujānitvā ‘‘tampi
thokaṃ yuttisampannaṃ, ahaṃ evaṃ saddahāmi ‘buddhaghoso dakkhiṇaindiyaraṭṭhe telaṅga jātiko’ti,
telaṅgajātikā ca bahū janā maramma raṭṭhe ca indocina raṭṭhe ca gantvā vasanti, talhiṅa? Iti vohāro ca
tatoyeva telaṅgapadato uppanno. Tathā ‘buddhaghoso aṭṭhakathāyo katvā sīhaḷadīpato marammaraṭṭhaṃ
gantvā pacchimabhāge tattheva vasī’tipi gahetuṃ sakkā, tassa hi ganthā marammaraṭṭhe sīhaḷaraṭṭhatopi
surakkhitatarā hontī’’ti ca vatvā patiṭṭhāpitaṃ.
Dakkhiṇaindiyaraṭṭhikabhāvayutti
Bahū pana ādhunikā vicakkhaṇā dhammānandādayo ‘‘ācariyabuddhaghosatthero
dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko’’ ti vadanti. Ayaṃ panettha yutti, yebhuyyena hi aṭṭhakathāṭīkākārā therā
dakkhiṇaindiyaraṭṭhikāyeva. Tathā hi buddhavaṃsaṭṭhakathāya ca abhidhammāvatāraṭṭhakathāya ca
vinayavinicchayaṭṭhakathāya ca kārako ācariyabuddhadattatthero coḷaraṭṭhe tambapaṇṇinadiyaṃ
uraganagare jāto ācariyabuddhaghosena ekakāliko ca. Paramatthavinicchaya-nāmarūpapariccheda-
abhidhammatthasaṅgahānaṃ kārako ācariyaanuruddhatthero [ekacce pana vadanti-
paramatthavinicchayakārako eko, nāmarūpaparicchedaabhidhammatthasaṅgahānaṃ kārako ekoti dve
anuruddhattherāti] kañcivararaṭṭhe kāverinagara jātiko. Khuddakanikāyapariyāpannaudānādipāḷiyā
saṃvaṇṇanābhūtāya paramatthadīpaniyā kārako ācariyadhammapālattheropi dakkhiṇaindiyaraṭṭhe
kañcipurajātiko. Tathevāyampīti veditabbo. Vuttañhi manorathapūraṇiyā nāma aṅguttaraṭṭhakathāya
nigamane –
‘‘Āyācito sumatinā, therena bhadantajotipālena;
Kañcipurādīsu mayā, pubbe saddhiṃ vasantenā’’ti.
Ettha ca kañcipuraṃ nāma madarasanagarassa īsakaṃ pacchimanissite dakkhiṇadisābhāge
pañcacattālīsamilappamāṇe padese idāni kañjīvara iti voharitanagarameva.
Tathā papañcasūdaniyā nāma majjhimaṭṭhakathāya nigamanepi –
‘‘Āyācito sumatinā, therena buddhamittena;
Pubbe mayūradūta
[mayūrarūpa (sī.), mayūrasutta (syā.)] paṭṭanamhi saddhiṃ vasantenā’’ti –
vuttaṃ.
Ettha ca mayūradūtapaṭṭanaṃ nāma idāni madarasanagarasamīpe milapora iti voharitaṭṭhānanti
porāṇappavattigavesīhi vuttaṃ.
Imāhi pana nigamanagāthāhi dakkhiṇaindiyaraṭṭheyeva nivutthapubbataṃ pakāseti,
bodhimaṇḍasamīpe vā, marammaraṭṭhe vā nivutthapubbatāya pakāsanañca na dissati. Tena
ācariyabuddhaghoso dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko na hotīti na sakkā paṭikkhipituṃ.
Samantapāsādikāya mpi vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 13) ācariyena evaṃ vuttaṃ –
‘‘Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘aparikkhitte pamukhe anāpattīti bhūmiyaṃ vinā jagatiyā
pamukhaṃ sandhāya kathita’nti vuttaṃ, taṃ andhakaraṭṭhe pāṭekkasannivesā ekacchadanā
gabbhap āḷ iyo sandh āya vutta ’’ nti.
Imin ā pana vacanena ‘‘ andhaka ṭṭ hakath ā andhakara ṭṭ hikehi therehi kat ā’’ ti p āka ṭā hoti,
ācariyabuddhaghosopi ca andhakaṭṭhakathāya sandhāyabhāsitampi
tandesikagabbhapāḷisannivesākārampi suṭṭhu jānāti, tasmā tandesiko na hotīti na sakkā vattunti.
Tathā imassapi visuddhimaggassa nigamane –‘‘moraṇḍakheṭakavattabbenā’’ ti vuttaṃ. Ettha ca
kheṭoti padassa gāmoti vā, jānapadānaṃ kassakānaṃ nivāsoti vā, khuddakanagaranti vā tayo atthā
sakkatābhidhāne pakāsitā, dakkhiṇaindiyaraṭṭhesu ca yāvajjatanāpi gāmo kheḍā ti voharīyati. Tasmā
moraṇḍavhaye kheṭe jāto moraṇḍakheṭako, moraṇḍakheṭako iti vattabbo moraṇḍakheṭakavattabbo, tena
moraṇḍakheṭakavattabbenāti vacanatthaṃ katvā ‘‘moraṇḍagāme jātoti vattabbena therenā’’ti attho
gahetabbo. Idāni pana dakkhiṇaindiyaraṭṭhe guntājanapade nāgārajunakoṇḍato ekapaṇṇāsamilamatte
(51) amaravatito ca aṭṭhapaṇṇāsamilamatte (58) padese kotanemalipurīti ca gundalapallīti ca
voharitaṃ ṭhānadvayamatthi, tattha ca bahūni buddhasāsanikaporāṇasantakāni diṭṭhāni, nemalīti
telaguvohāro ca morassa, gundalu iti ca aṇḍassa, tasmā taṃ ṭhānadvayameva pubbe moraṇḍakheṭo ti
voharito ācariyabuddhaghosassa jātigāmo bhaveyyāti porāṇaṭṭhānagavesīhi gahito. Yasmā panetaṃ
‘‘moraṇḍakheṭakavattabbenā’’ti padaṃ ‘‘moraṇḍagāmajātenā’’ti padaṃ viya pāḷinayānucchavikaṃ na
hoti, aññehi ca bahūhi visesanapadehi ekato aṭṭhatvā visesyapadassa pacchato visuṃ ṭhitaṃ,
āgamaṭṭhakathādīsu ca na dissati, tasmā etaṃ kenaci taṃkālikena ācariyassa jātiṭṭhānaṃ sañjānantena
pakkhittaṃ viya dissatīti.
Imesu pana tīsu ‘‘ācariyabuddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe jātoti ca marammaraṭṭhikoti ca
dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko’’ti ca vuttavacanesu pacchimameva balavataraṃ hoti ācariyasseva
vacananissitattā, tasmā tadeva nissāya ācariyabuddhaghosattherassa uppatti evaṃ veditabbā.
Ācariyabuddhaghosattherassa aṭṭhuppatti
Ācariyabuddhaghoso dasame buddhavassasatake (901-1000-bu-va) dakkhiṇaindiyaraṭṭhe
moraṇḍagāme brāhmaṇakule jāto, so tīsu vedesu ceva sabbavijjāsippaganthesu ca pāraṅgato hutvā
buddhasāsanadhammaṃ sutvā tampi uggaṇhitukāmo tasmiṃyeva dakkhiṇaindiyaraṭṭhe ekasmiṃ
theravādikavihāre mahāvihāravāsīnaṃ revatattherappamukhānaṃ bhikkhūnaṃ santike pabbajjañceva
upasampadañca gaṇhitvā piṭakattayapāḷimuggaṇhi. So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhantoyeva aññāsi
‘‘ayamekāyanamaggo dassanavisuddhiyā nibbānasacchikiriyāyā’’ti. Ācariyupajjhāyā ca tassa
visiṭṭhañāṇappabhāvasampannabhāvaṃ ñatvā ‘‘imassa buddhasāsane kittighoso buddhassa viya
pavattissatī’’ti sampassamānā ‘‘buddhaghoso’’ ti nāmamakaṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘buddhaghosoti garūhi
gahitanāmadheyyenā’’ti.
So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhitvā madarasa nagarasamīpaṭṭhānabhūte
mayūradūtapaṭṭanamhi ca kañcipurādīsu ca vasanto andhakaṭṭhakathāya paricayaṃ katvā tāya
asantuṭṭhacitto sīhaḷaṭṭhakathāsupi paricayaṃ kātukāmo tā ca pāḷibhāsamāropetvā
abhinavīkātumāsīsanto sīhaḷadīpamagamāsi. Tasmiñca kāle sīhaḷadīpe mahānāmo nāma rājā rajjaṃ
kāreti, so ca rājā abhayagirivāsīsu pasanno teyeva visesato paggaṇhāti.
Ekacce pana ādhunikā vicakkhaṇā evaṃ vadanti ‘‘ācariyabuddhaghosassa sīhaḷadīpāgamanena
sirimeghavaṇṇarāja kālato (846-bu-va) puretaraṃyeva bhavitabba’’nti. Idañca nesaṃ kāraṇaṃ, tassa
rañño navavassakāle (855-bu-va) buddhassa dāṭhādhātukaliṅgaraṭṭha to sīhaḷadīpamānītā, tato
paṭṭhāya sīhaḷarājāno anusaṃvaccharaṃ mahantaṃ dhātupūjāussavaṃ karonti. Yadi ca
ācariyabuddhaghoso tato pacchā sīhaḷadīpamāgaccheyya, tampi pāsādikaṃ mahussavaṃ disvā attano
ganthesu pakāseyya yathā phāhiyaṃ nāma cinabhikkhu mahānāmarājakāle (953-975-bu-va) taṃ disvā
attano addhānakkamakathāyaṃ pakāsesi, na pana ācariyassa ganthesu taṃpakāsanā dissati, tenetaṃ
ñāyati ‘‘ācariyabuddhaghoso dāṭhādhātusampattakālato (855-bu-va) puretaraṃyeva sīhaḷadīpamāgantvā
aṭṭ hakath āyo ak āsī’’ ti. Ta ṃ pana na da ḷhak āra ṇaṃ hoti, tipi ṭakap āḷ iy ā hi atthasa ṃ va ṇṇ an āya ya ṃ vā ta ṃ
vā attano paccakkhadi ṭṭ ha ṃ pak āsetabba ṃ na hoti, na ca atthasa ṃ va ṇṇ an ā
addhānakkamakathāsadisā. Kiñca bhiyyo, samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ dīpavaṃsatopi kiñci
ānetvā pakāsitaṃ, dīpavaṃse ca yāva mahāsenarājakālā (819-845-bu-va) pavatti pakāsitāti
sirimeghavaṇṇarājakālato (845-873-bu-va) pubbe dīpavaṃsoyeva likhito na bhaveyya. Yadi ca
aṭṭhakathāyo tato pubbeyeva katā bhaveyyuṃ, kathaṃ tattha dīpavaṃso sakkā pakāsetunti.
Ācariyabuddhaghoso pana sīhaḷadīpaṃ pattakāle (965-bu-va) mahāvihārameva gantvā tattha
sīhaḷamahātherānaṃ santike sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇi. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ –
‘‘Mahāaṭṭhakathañceva, mahāpaccarimeva ca;
Kurundiñcāti tissopi, sīhaḷaṭṭhakathā imā.
Buddhamittoti nāmena, vissutassa yasassino;
Vinayaññussa dhīrassa, sutvā therassa santike’’ti
[pari. aṭṭha. nigamanakathā].
Iminā pana aṭṭhakathāvacanena mahāaṭṭhakathādīnaṃ tissannaṃyeva aṭṭhakathānaṃ sutabhāvo
dassito. Samantapāsādikāyaṃ pana saṅkhepaandhakaṭṭhakathānampi vinicchayo dassitoyeva, kasmā
pana tā ācariyena sīhaḷattherānaṃ santike na sutāti? Tāsu hi andhakaṭṭhakathā tāva
andhakaraṭṭhikabhāvato, kataparicayabhāvato ca na sutāti pākaṭoyevāyamattho. Saṅkhepaṭṭhakathā pana
mahāpaccariṭṭhakathāya saṃkhittamattabhāvato na sutāti veditabbā. Tathā hi vajirabuddhiṭīkāyaṃ
ganthārambhasaṃvaṇṇanāyaṃ [vijira. ṭī. ganthārambhakathāvaṇṇanā]
cūḷapaccariṭṭhakathāandhakaṭṭhakathānampi ādi -saddena saṅgahitabhāvo vutto, sāratthadīpanī-
vimativinodan īṭīkāsu [sārattha. ṭī. 1.92 pācittiyakaṇḍa; vi. vi. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā]pana
andhakasaṅkhepaṭṭhakathānaṃ saṅgahitabhāvo vutto, samantapāsādikāyañca cūḷapaccarīti nāmaṃ
kuhiñcipi na dissati, mahāṭṭhakathā mahāpaccarī kurundī andhakasaṅkhepaṭṭhakathāti imāniyeva nāmāni
dissanti, bahūsu ca ṭhānesu ‘‘saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ pana mahāpaccariyañca vutta’’ntiādinā [pārā. aṭṭha.
1.94] dvinnampi samānavinicchayo dassito. Tasmā vajirabuddhiyaṃ cūḷapaccarīti vuttaṭṭhakathā
mahāpaccarito uddharitvā saṅkhepena kataṭṭhakathā bhaveyya, sā ca saṅkhepena katattā
saṅkhepaṭṭhakathānāma jātā bhaveyya. Evañca sati mahāpaccariyā sutāya sāpi sutāyeva hotīti na sā
ācariyena sutāti veditabbā.
Evaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇantasseva ācariyabuddhaghosassa
tikkhagambhīrajavanañāṇappabhāvavisesasampannabhāvañca
paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitasīlācārajjavamaddavādiguṇasamudaya-
samuditabhāvañca sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthapaññāveyyatti-
yasamannāgatabhāvañca anekasatthantarocitasaṃvaṇṇanānayasukovidabhāvañca ñatvā
taṃsavanakiccapariniṭṭhitakāle saṅghapālādayo therā taṃ visuddhimaggādiganthānaṃ karaṇatthāya
visuṃ visuṃ āyāciṃsu. Ettha ca ācariyassa yathāvuttaguṇehi sampannabhāvo attano vacaneneva pākaṭo.
Vuttañhi attano ganthanigamanesu –
‘‘Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena
sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena
sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatenā’’tiādi.
Tattha sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthenāti padena
ācariyabuddhaghosatthero mahāvihāravāsīnaṃ visuddhattheravādīnaṃ desanānayasaṅkhāte sakasamaye
ca mahāsaṅghikādimahāyānikapariyosānānaṃ nikāyantarabhūtānaṃ paresaṃ
piṭakaganthantaravādanayasaṅkhāte parasamaye ca tathā taṃkālikaaññatitthiyasamaṇabrāhmaṇānaṃ
vedattayādisaṅkhāte parasamaye ca kovido, tesaṃ sakasamayaparasamayānaṃ
durogāhadubbodhatthasaṅkhāte gahanaṭṭhānepi ca ogāhituṃ samatthoti dīpeti.
Paññāveyyattiyasamannāgato ti padena ācariyabuddhaghosatthero porāṇaṭṭhakathāyo saṅkhipituñca
pa ṭisa ṅkharituñca samatthoti d īpet īti veditabbo.
Āyācanakāraṇaṃ
Kasmā pana te taṃ āyāciṃsūti? Vuccate, mahāvihāravāsino hi āditoyeva paṭṭhāya piṭakattayaṃ
yathā tīsu saṅgītīsu pāḷibhāsāya saṅgītaṃ, yathā ca vaṭṭagāmaṇirāja kāle (455-467-bu-va) potthakesu
āropitaṃ, tathā porāṇaṃ pāḷipiṭakameva uggaṇhanti ceva vācenti ca, na sakkatāropitapiṭakaṃ.
Aṭṭhakathāyo ca tivassasatamattato pure katā. Tathā hi aṭṭhakathāsu vasabharāja kālato (609-653-bu-0)
pacchā sīhaḷikattherānañceva aññesañca vatthu na dissati ṭhapetvā mahāsena rājavatthuṃ [pārā. aṭṭha.
2.236-237] , yāva ācariyabuddhaghosakālāpi ca tā eva porāṇaṭṭhakathāyo atthi na abhinavīkatā. Tena
tesaṃ piṭakesu yebhuyyena janā paricayaṃ kātuṃ asañjātābhilāsā honti asañjātussāhā. Dīpantaresu ca
attano piṭakaṃ pattharāpetuṃ na sakkonti aṭṭhakathānaṃ dīpabhāsāya abhisaṅkhatattā.
Abhayagirivāsino pana vaṭṭagāmaṇirājakālato paṭṭhāya sakkatabhāsāropitaṃ
dhammarucinikāyādipiṭakampi mahāyānapiṭakampi navaṃ navaṃ pariyāpuṇanti ceva vācenti ca, tena
tesaṃ piṭakesu yebhuyyena janā paricayaṃ kātuṃ sañjātābhilāsā honti sañjātussāhā, navaṃ navameva hi
sattā piyāyanti. Tatoyeva te dīpantaresupi attano vādaṃ pattharāpetuṃ sakkonti. Tasmā te
mahāvihāravāsino therā attano sīhaḷaṭṭhakathāyo pāḷibhāsāya abhisaṅkharitukāmā tathā kātuṃ
samatthaṃ ācariyabuddhaghosattherassa ñāṇappabhāvavisesaṃ yathāvuttaguṇasampannabhāvañca ñatvā
āyāciṃsūti veditabbaṃ.
Visuddhimaggassa karaṇaṃ
Tesu tāva visuddhimaggaṃ ācariyabuddhaghoso saṅghapālattherena ajjhesito mahāvihārassa
dakkhiṇabhāge padhānaghare mahānigamassāmino pāsāde
[pari. aṭṭha. nigamanakathā]vasanto akāsi.
Ettāvatā ca ‘‘so panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato’’ti imesaṃ
pañhānamattho vitthārena vibhāvito hoti.
Idāni kimatthaṃ katotiādīnaṃ pañhānamatthaṃ pakāsayissāma. Tattha kimatthaṃ kato ti etassa
pana pañhassa attho ācariyeneva pakāsito. Kathaṃ?
‘‘Sudullabhaṃ labhitvāna, pabbajjaṃ jinasāsane;
Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ, ujuṃ maggaṃ visuddhiyā.
Yathābhūtaṃ ajānantā, suddhikāmāpi ye idha;
Visuddhiṃ nādhigacchanti, vāyamantāpi yogino.
Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ, suvisuddhavinicchayaṃ;
Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissitaṃ.
Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ, taṃ me sakkacca bhāsato;
Visuddhikāmā sabbepi, nisāmayatha sādhavo’’ti
[visuddhi. 1.2] .
Tasmā esa visuddhimaggo visuddhisaṅkhātanibbānakāmānaṃ sādhujanānaṃ
sīlasamādhipaññāsaṅkhātassa visuddhimaggassa yāthāvato jānanatthāya katoti padhānappayojanavasena
veditabbo. Appadhānappayojanavasena pana catūsu āgamaṭṭhakathāsu ganthasallahukabhāvatthāyapi
katoti veditabbo. Tathā hi vuttaṃ āgamaṭṭhakathāsu –
‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;
Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ;
Icceva me kato ’’ ti [d ī. ni. a ṭṭ ha. 1.ganth ārambhakath ā].
Tannissayo
Kiṃ nissāya kato ti etassapi pañhassa attho ācariyeneva pakāsito. Vuttañhi ettha ganthārambhe –
‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissita’’nti [visuddhi. 1.2] .
Tathā nigamanepi –
‘‘Tesaṃ sīlādibhedānaṃ, atthānaṃ yo vinicchayo;
Pañcannampi nikāyānaṃ,vutto aṭṭhakathānaye.
Samāharitvā taṃ sabbaṃ, yebhuyyena sanicchayo;
Sabbasaṅkaradosehi, mutto yasmā pakāsito’’ti
[dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā].
Iminā pana vacanena ayamattho pākaṭo hoti – ‘‘visuddhimaggaṃ kurumāno ācariyo
mahāvihāravāsīnaṃ desanānayasaṅkhātā pañcannampi nikāyānaṃ porāṇaṭṭhakathāyo nissāya tāsu
vuttaṃ gahetabbaṃ sabbaṃ vinicchayaṃ samāharitvā akāsī’’ti. Tasmā yā yā ettha padavaṇṇanā vā
vinicchayo vā sādhakavatthu vā dassīyati, taṃ sabbaṃ tassa tassa
niddhāritapāḷipadassanikāyasaṃvaṇṇanābhūtāya porāṇasīhaḷaṭṭhakathāto ānetvā
bhāsāparivattanavaseneva dassitanti veditabbaṃ. Ayampi hi visuddhimaggo na kevalaṃ attano
ñāṇappabhāvena kato, visuṃ pakaraṇabhāvena ca, atha kho catunnampi āgamaṭṭhakathānaṃ
avayavabhāveneva kato. Vuttañhi tāsaṃ nigamane –
‘‘Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;
Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.
Tasmā tena sahāyaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;
Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsasataṃ hotī’’tiādi
[dī. ni. aṭṭha. 3.nigamanakathā].
Yā pana visuddhimagge maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddese ‘‘ayaṃ tāva visuddhikathāyaṃ
nayo. Ariyavaṃsakathāyaṃ panā’’tiādinā [visuddhi. 2.717] dve kathā vuttā, tāpi mahāvihāravāsīnaṃ
desanānaye antogadhā imassa visuddhimaggassa nissayāyevāti veditabbāti.
Takkaraṇappakāro
Kena pakārena kato ti ettha anantarapañhe vuttappakāreneva kato. Tathā hi ācariyo
saṃyuttanikāyato
‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;
Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti
[saṃ. ni. 1.23] –
Imaṃ gāthaṃ paṭhamaṃ dassetvā tattha padhānavasena vuttā sīlasamādhipaññāyo visuṃ visuṃ
vitthārato vibhajitvā akāsi. Evaṃ kurumāno ca pañcahipi nikāyehi sīlasamādhipaññāpaṭisaṃyuttāni
suttapadāni uddharitvā tesaṃ atthañca sīhaḷaṭṭhakathāhi bhāsāparivattanavasena dassetvā tāsu vuttāni
sīhaḷikavatthūni ca vinicchaye ca pakāsesi. Visesato pana tasmiṃ kāle pākaṭā sakasamayaviruddhā
samayantarā ca bahūsu ṭhānesu dassetvā sahetukaṃ paṭikkhittā. Kathaṃ?
Tattha hi cariyāvaṇṇanāyaṃ‘‘tatra purimā tāva tisso cariyā pubbāciṇṇanidānā dhātudosanidānā
cāti ekacce vadanti. Pubbe kira i ṭṭ happayogasubhakammabahulo r āgacarito hoti, sagg ā vā cavitv ā
idh ūpapanno. Pubbe chedanavadhabandhanaverakammabahulo dosacarito hoti, nirayan āgayon īhi
vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe majjapānabahulo sutaparipucchāvihīno ca mohacarito hoti,
tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapannoti evaṃ pubbāciṇṇanidānāti vadanti. Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ
ussannattā puggalo mohacarito hoti pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca. Itarāsaṃ dvinnaṃ ussannattā
dosacarito. Sabbāsaṃ samattā pana rāgacaritoti. Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti. Vātādhiko
mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito. Vātādhiko rāgacaritoti evaṃ dhātudosanidānāti vadantī’’ti
ekaccevādaṃ dassetvā so ‘‘tattha yasmā pubbe iṭṭhappayogasubhakammabahulāpi saggā cavitvā
idhūpapannāpi ca na sabbe rāgacaritāneva honti, na itare vā dosamohacaritā. Evaṃ dhātūnañca
yathāvutteneva nayena ussadaniyamo nāma natthi. Dosaniyame ca rāgamohadvayameva vuttaṃ, tampi
ca pubbāparaviruddhameva. Tasmā sabbametaṃ aparicchinnavacana’’nti
[visuddhi. 1.44] paṭikkhitto.
Taṃ paramatthamañjūsāya nāma visuddhimaggamahāṭīkāyaṃ‘‘ekacceti upatissattheraṃ
sandhāyāha, tena hi vimuttimagge tathā vutta’’ntiādinā vaṇṇitaṃ [visuddhi. ṭī. 1.44] .
Vimuttimaggapakaraṇaṃ
Ko so vimuttimaggo nāma? Visuddhimaggo viya sīlasamādhipaññānaṃ visuṃ visuṃ vibhajitvā
dīpako eko paṭipattigantho. Tattha hi –
‘‘Sīlaṃ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā;
Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā’’ti
[dī. ni. 2.186; a. ni. 4.1] –
Imaṃ gāthaṃ paṭhamaṃ dassetvā tadatthavaṇṇanāvasena sīlasamādhipaññāvimuttiyo visuṃ visuṃ
vibhajitvā dīpitā. So pana gantho idāni cinaraṭṭhe yeva diṭṭho, cinabhāsāya ca parivattito (1048-bu-va)
saṅghapālena nāma bhikkhunā. Kena pana so kuto ca tattha ānītoti na pākaṭametaṃ. Tassa pana
saṅghapālassa ācariyo guṇabhadro nāma mahāyāniko bhikkhu majjhimaindiyadesiko, so indiyaraṭṭhato
cinaraṭṭhaṃ gacchanto paṭhamaṃ sīhaḷadīpaṃ gantvā tato (978-bu-va) cinaraṭṭhaṃ gato. Tadā so tena
ānīto bhaveyya [vimuttimagga, visuddhimagga] .
Tasmiñhi vimuttimagge pubbāciṇṇanidānadassanaṃ dhātunidānadassanañca yatheva
visuddhimagge ekaccevādo, tathevāgataṃ. Dosanidānadassane pana ‘‘semhādhiko rāgacarito,
pittādhiko dosacarito, vātādhiko mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito, vātādhiko rāgacarito’’ti
tiṇṇampi rāgadosamohānaṃ dosaniyamo vutto. Ācariyabuddhaghosena diṭṭhavimuttimaggapotthake
pana ‘‘pittādhiko dosacarito’’ti pāṭho ūno bhaveyya.
Aññānipi bahūni visuddhimagge paṭikkhittāni tattha vimuttimagge gahetabbabhāvena dissanti.
Kathaṃ?
Sīlaniddese (1, 8-piṭṭhe) ‘‘aññe pana siraṭṭho sīlattho, sītalattho sīlatthoti evamādināpi nayenettha
atthaṃ vaṇṇayantī’’ti paṭikkhitto atthopi tattha gahetabbabhāvena dissati.
Tathā dhutaṅganiddese (1, 78-piṭṭhe) ‘‘yesampi kusalattikavinimuttaṃ dhutaṅgaṃ, tesaṃ atthato
dhutaṅgameva natthi, asantaṃ kassa dhunanato dhutaṅgaṃ nāma bhavissati, dhutaguṇe samādāya
vattatīti vacanavirodhopi ca nesaṃ āpajjati, tasmā taṃ na gahetabba’’nti paṭikkhittaṃ
paññattidhutaṅga mpi tattha dissati. Mahāṭīkāyaṃ (1-104) pana ‘‘yesanti abhayagirivāsike
sandhāyāha, te hi dhutaṅgaṃ nāma paññattīti vadantī’’ti vaṇṇitaṃ.
Tathā pathavīkasiṇaniddese (1, 144) ‘‘paṭipadāvisuddhi nāma sasambhāriko upacāro,
upekkhānubrūhanā nāma appanā, sampahaṃsanā nāma paccavekkhaṇāti evameke vaṇṇayantī’’tiādinā
pa ṭikkhittaekev ādopi tattha dissati. Mah āṭī kāya ṃ (1, 172) pana ‘‘ eketi abhayagiriv āsino ’’ ti va ṇṇ ita ṃ.
Tath ā khandhaniddese (2, 80 -pi ṭṭ he) ‘‘ balar ūpa ṃ sambhavar ūpa ṃ jātir ūpa ṃ rogar ūpa ṃ
ekaccānaṃ matena middharūpa’’nti evaṃ aññānipi rūpāni āharitvā porāṇaṭṭhakathāyaṃ tesaṃ
paṭikkhittabhāvo pakāsito. Mahāṭīkāyaṃ ‘‘ekaccānanti abhayagirivāsīna’’nti vaṇṇitaṃ. Tesu jātirūpaṃ
middharūpañca vimuttimagge dassitaṃ. Na kevalaṃ dassanamattameva, atha kho middharūpassa
atthibhāvopi ‘‘middhaṃ nāma tividhaṃ āhārajaṃ utujaṃ cittajañcāti. Tesu cittajameva nīvaraṇaṃ
hoti, sesā pana dve arahatopi bhaveyyu’’ntiādinā sādhito.
Ettāvatā ca vimuttimagge visuddhimaggena asamānatthānaṃ vuttabhāvo ca abhayagirivāsīhi tassa
ganthassa paṭiggahitabhāvo ca sakkā ñātuṃ. Aññānipi pana īdisāni asamānavacanāni bahūni tattha
saṃvijjantiyeva, tāni pana sabbāni na sakkā idha dassetuṃ.
Yebhuyyena panassa karaṇappakāro visuddhimaggassa viya hoti. Yā yā hi pāḷi
abhidhammavibhaṅgato vā paṭisambhidāmaggato vā aññasuttantehi vā ānetvā sādhakabhāvena
visuddhimagge dassiyati, tatthapi sā sā pāḷi yebhuyyena dissateva. Tāsu kañcimattaṃ uddharitvā
anuminanatthāya dassayissāma.
Yā visuddhimagge (1, 47-piṭṭhe) ‘‘pañca sīlāni pāṇātipātassa pahānaṃ sīla’’ntiādikā
paṭisambhidāmaggapāḷi dassitā, sā vimuttimaggepi dissateva.
Yañca visuddhimagge (1, 137-piṭṭhe) ‘‘samādhi kāmacchandassa paṭipakkho…pe… vicāro
vicikicchāyā’’ti vacanaṃ peṭake vuttanti dassitaṃ, tañca tatthapi tatheva dassetvā ‘‘tipeṭake vutta’’nti
niddiṭṭhaṃ. Tipeṭake ti nāmañca peṭakopadesameva sandhāya vuttaṃ bhaveyya. Tattha hi vivicceva
kāmehīti pāṭhasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘alobhassa pāripūriyā kāmehi viveko sampajjati, adosassa. Amohassa
pāripūriyā akusalehi dhammehi viveko sampajjatī’’ti pāṭhassa tipeṭake vuttabhāvo dassito. So ca pāṭho
peṭakopadese (262-piṭṭhe) ‘‘tattha alobhassa pāripūriyā vivitto hoti kāmehī’’tiādinā dissati.
Yathā ca visuddhimagge (1, 258-piṭṭhe) ‘‘ayampi kho bhikkhave ānāpānassatisamādhi
bhāvito’’tiādikā pāḷi mahāvaggasaṃyuttakato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi.
Yathā ca visuddhimagge (1, 272-piṭṭhe) ‘‘assāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato’’tiādi pāḷi
ca (1, 273-piṭṭhe) kakacūpamapāḷi ca paṭisambhidāmaggato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi.
Yathā ca visuddhimagge (2, 69-piṭṭhe) ‘‘katamā cintāmayā paññā’’tiādikā ca pāḷi ‘‘tattha katamaṃ
āyakosalla’’ntiādikā ca pāḷi (2, 71-piṭṭhe) ‘‘dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’tiādikā ca pāḷi
abhidhammavibhaṅgato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi. Sabbāpi ca tattha vuttā
ekavidhaduvidhādipaññāpabhedakathā visuddhimagge vuttakathāya yebhuyyena samānāyeva.
‘‘Yena cakkhupasādena, rūpāni manupassati;
Parittaṃ sukhumaṃ etaṃ, ūkāsirasamūpama’’nti
[visuddhi. 2.436; dha. sa. aṭṭha. 596] –
Ayampi gāthā vimuttimaggepi āyasmatā sāriputtattherena bhāsitabhāveneva dassitā.
Ūkāsirasamūpama nti padaṃ pana ūkāsamūpama nti tattha dissati, tañca paramparalekhakānaṃ
pamādalekhamattameva siyā.
Catūsu saccesu visuddhimagge viya vacanatthato lakkhaṇato anūnādhikato kamato antogadhānaṃ
pabhedato upamāto ca vinicchayo dassito, so ca yebhuyyena visuddhimaggena [visuddhi. 2.530]
samānoyeva.
Yathā ca visuddhimagge (2, 242-245) sammasanañāṇakathāyaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ
atītādiekādasavidhena ca aniccādilakkhaṇattayena ca visuṃ visuṃ sammasananayo dassito, tatheva
tatthapi. Cakkhādijarāmaraṇapariyosānesu pana dhammesu dhammavicārapariyosānānaṃ saṭṭhiyā eva
dhamm āna ṃ anicc ādilakkha ṇattayena sammasananayo tattha dassito.
Visuddhimagge pana diṭṭhivisuddhiniddese (2, 230-232-piṭṭhesu) vuttā ‘‘yamakaṃ nāmarūpañca…
pe… ubho bhijjanti paccayā’’ti gāthā ca, ‘‘na cakkhuto jāyare’’tiādikā cha gāthāyo ca, ‘‘na sakena
balena jāyare’’tiādikā cha gāthāyo ca vimuttimagge bhaṅgānupassanāñāṇakathāyaṃ dassitā. Tāsu
appamattakoyeva pāṭhabhedo dissati.
Visuddhimagge (2, 261-2-piṭṭhesu) arūpasattakesu ariyavaṃsakathānayena vutto kalāpato ca
yamakato ca sammasananayo vimuttimagge ettheva bhaṅgānupassanāñāṇakathāyaṃ dassito.
Vimuttimagge buddhānussatikathāyaṃ lokavidūti padassa atthavaṇṇanāyaṃ
sattalokasaṅkhāralokavasena dveyeva lokādassitā, na pana okāsaloko yathā visuddhimagge (1, 199-
200-piṭṭhesu).
Ettāvatā ca vimuttimaggo nāma gantho kīdisoti sakkā anuminituṃ. So pana yathā na
mahāvihāravāsīnaṃ gantho hoti, evaṃ mahāyānikānampi na hotiyeva theravādapiṭakameva nissāya
katabhāvato. Yasmā pana tattha na kiñcipi sīhaḷadīpikaṃ nāmaṃ vā theravādo vā dissati, tasmā so
sīhaḷadīpe kataganthopi na hoti. Indiyaraṭṭhikaṃ pana nāmañca vohāro ca tattha bahūsu ṭhānesu dissati,
tasmā indiyaraṭṭhe kataganthova bhaveyya. Yasmā cassa peṭakopadesaṃ nissitabhāvo bahūsu ṭhānesu
dissati, visesato pana middharūpassa atthibhāvo ca, arahatopi tassa atthibhāvo ca tameva nissāya
dassīyati, paṭisambhidāmaggagaṇṭhipade ca peṭaketi padassa [paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.36]
atthavaṇṇanāyaṃ ‘‘suttantapiṭakatthāya aṭṭhakathā peṭakaṃ mahisāsakānaṃgantho’’ti vaṇṇito. Tasmā
eso vimuttimaggo mahisāsakanikāyikena kato bhaveyyāti amhākaṃ mati.
Nissayaṭṭhakathāvibhāvanā
Visuddhimaggo pana na kevalaṃ pubbe vuttappakāreneva kato, atha kho vuccamānappakārenāpi.
Tathā hi ācariyabuddhaghosatthero porāṇaṭṭhakathāhi samāharitvā bhāsāparivattanavasena dassentopi yā
yā atthavaṇṇanā vā vinicchayo vā saṃsayitabbo hoti, tattha tattha vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttanti vā (1,
263), vinayaṭṭhakathāsu vuttaṃ, majjhimaṭṭhakathāsu panāti vā (1, 70), aṅguttarabhāṇakāti vā (1, 72),
aṭṭhakathācariyānaṃ matānusārena vinicchayoti vā (1, 99), vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāsūti vā (1, 118),
taṃ aṭṭhakathāsu paṭikkhittanti vā (1, 134), dīghabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānaṃ matanti vā,
majjhimabhāṇakā icchantīti vā (1, 267), aṭṭhakathāsu vinicchayoti vā, evaṃ tāva dīghabhāṇakā,
majjhimabhāṇakā panāhūti vā (1, 277), aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana…pe… ayaṃ kamo vutto, so pāḷiyā
na sametīti vā (1, 309), evaṃ tāva majjhimabhāṇakā, saṃyuttabhāṇakā panāti vā (2, 62),
saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttanti vā (2, 63), aṭṭhakathāyaṃ panāti vā (2, 80) evaṃ
taṃtaṃatthavaṇṇanāvinicchayānaṃ nissayampi vibhāvetvā pacchimajanānaṃ uppajjamānasaṃsayaṃ
vinodentoyeva te dassesi.
Tenimassa visuddhimaggassa karaṇakāle sabbāpi sīhaḷaṭṭhakathāyo ācariyassa santike santīti ca,
pubbeyeva tā ācariyena sīhaḷattherānaṃ santike sutāti ca, tāhi gahetabbaṃ sabbaṃ gahetvā ayaṃ
visuddhimaggo ācariyena likhitoti ca ayamattho ativiya pākaṭo hoti. Tasmā yaṃ mahāvaṃse –
‘‘Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi sāmatthiyaṃ tavā’’tiādinā ‘‘gāthādvayameva oloketvā kiñcipi
aññaṃ potthakaṃ anoloketvā ācariyabuddhaghoso visuddhimaggaṃ akāsī’’ti adhippāyena
abhitthutivacanaṃ vuttaṃ, taṃ abhitthutimattamevāti veditabbaṃ.
Porāṇavacanadassanaṃ
Na kevala ṃ ā cariyo a ṭṭ hakath āyoyeva nissayabh āvena dassesi, atha kho ‘‘ por āṇā pan āhū’’ ti ādin ā
Visuddhimagga nidānakathā
Visuddhimaggo nāmāyaṃ gantho piṭakattayasārabhūto sakalaloke paṭipattidīpakaganthānaṃ aggo
hoti seṭṭho pamukho pāmokkho uttamo pavaro cāti viññūhi pasattho. Tattha hi saṅgītittayārūḷhassa
tepiṭakabuddhavacanassa atthaṃ saṃkhipitvā sikkhattayasaṅgahitaṃ brahmacariyaṃ paripuṇṇaṃ
pakāsitaṃ suvisadañca. Evaṃ pasatthassetassa visuddhimaggassa nidānakathāya pi bhavitabbameva.
Tasmādāni tampakāsanatthamidaṃ pañhakammaṃ vuccati –
‘‘So panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato, kimatthaṃ kato,
kiṃ nissāya kato, kena pakārena kato, kissa sakalaloke patthaṭo’’ti.
Tattha kena kato ti ācariya buddhaghosatthera varena tepiṭakasaṅgahaṭṭhakathākārena kato.
Kadā kato ti amhākaṃ bhagavato sammāsambuddhassa sakalalokanāthassa parinibbutikālato
pacchā dasame vassasatake (973 -buddhavasse) kato.
Kattha kato ti sīhaḷadīpe anurādhapure mahāvihāre kato.
Kasmā kato ti visuddhikāmānaṃ sādhujanānaṃ tadadhigamupāyaṃ sammāpaṭipattinayaṃ
ñāpetukāmatāsaṅkhātena attano ajjhāsayena sañcoditattā, saṅghapālattherena ca ajjhesitattā kato.
Ettha pana ṭhatvā ācariyabuddhaghosattherassa uppatti kathetabbā, sā ca mahāvaṃse
(cūḷavaṃsotipi voharite dutiyabhāge) sattatiṃsamaparicchede pannarasādhikadvisatagāthāto (37, 215)
paṭṭhāya bāttiṃsāya gāthāhi pakāsitāyeva. Kathaṃ? –
Mahāvaṃsa-buddhaghosakathā
215 . Bodhimaṇḍasamīpa mhi, jāto brāhmaṇamāṇavo;
Vijjā-sippa-kalā-vedī, tīsu vedesu pāragū.
216 . Samm ā viññ ātasamayo, sabbav ādavis ārado;
Vādatthī jambudīpamhi, āhiṇḍanto pavādiko.
217 . Vih ārameka ’m āgamma, ratti ṃ pātañjal īmata ṃ ;
Parivatteti sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ.
218 . Tattheko revato nāma, mahāthero vijāniya;
‘‘Mahāpañño ayaṃ satto, dametuṃ vaṭṭatī’’ti, so.
219 . ‘‘Ko nu gadrabharāvena, viravanto’’ti abravi;
‘‘Gadrabhānaṃ rave atthaṃ, kiṃ jānāsī’’ti āha taṃ.
220 . ‘‘Ahaṃ jāne’’ti vutto so, otāresi sakaṃ mataṃ;
Puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ viyākāsi, viraddhampi ca dassayi.
221 . ‘‘Tena hi tvaṃ sakaṃ vāda-motārehī’’ti codito;
Pāḷ i’m āhā’bhidhammassa, attha ’massa na so ’dhig ā.
222 . Ā ha ‘‘ kasse ’sa manto ’’ ti, ‘‘ buddhamanto ’’ ti so ’bravi;
‘‘Dehi metaṃ’’ti vutte hi, ‘‘gaṇha pabbajja taṃ’’iti.
223 . Mantatthī pabbajitvā so, uggaṇhi piṭakattayaṃ;
Ekāyano ayaṃ maggo, iti pacchā ta’maggahi.
224 . Buddhassa viya gambhīra-ghosattā naṃ viyākaruṃ;
Buddhaghoso ti ghoso hi, buddho viya mahītale.
225 .
Tattha ñāṇ odaya ṃ [ñāṇ odaya ṃ nāmapakara ṇaṃ id āni kuhiñcipi na dissati;] n āma, katv ā
pakaraṇaṃ tadā;
Dhammasaṅgaṇiyākāsi, kacchaṃ so aṭṭhasāliniṃ
[idāni dissamānā pana aṭṭhasālinī
sīhaḷadīpikāyeva; na jambudīpikā; parato (54-55 piṭṭhesu) esa āvibhavissati] .
226 . Paritta ṭṭ hakatha ñceva [paritta ṭṭ hakathanti pi ṭakattayassa sa ṅkhepato atthava ṇṇ an ābh ūtā
khuddakaṭṭhakathāti adhippetā bhavesu] , kātuṃ ārabhi buddhimā;
Taṃ disvā revato thero, idaṃ vacanamabravi.
227 . ‘‘Pāḷimattaṃ idhānītaṃ, natthi aṭṭhakathā idha [ettha sagībhittayārūḷhā
moggaliputtatissattherassa santikā uggahitā sissānusissaparamparātatā mūlaṭṭhakathā kasmā
jambudīpe sabbaso antarahitāti vimaṃsitabbaṃ];
Tathācariyavādā ca, bhinnarūpā na vijjare.
228 . Sīha ḷaṭṭ hakath ā suddh ā, mahindena mat īmat ā;
Saṅgītittayamārūḷhaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ.
229 . Sāriputtādigītañca, kathāmaggaṃ samekkhiya;
Katā sīhaḷabhāsāya, sīhaḷesu pavattati.
230 . Taṃ tattha gantvā sutvā tvaṃ, māgadhānaṃ niruttiyā;
Parivattehi, sā hoti, sabbalokahitāvahā’’.
231 . Evaṃ vutte pasanno so, nikkhamitvā tato imaṃ;
Dīpaṃ āgā imasseva
[idassevāti imasseva mahānāmarañño kāle 953-975 buddhavasse; ayañca
vassaparicchedo sīhaḷarājavaṃsaṃ nissāya dassito; yuropiyavicakkhaṇānaṃ pana matena 941-
964 buddhavasse iti veditabbo; evamuparipi;] , rañño kāle mahāmati.
232 . Mahāvihāraṃ sampatto, vihāraṃ sabbasādhunaṃ;
Mahāpadhānagharaṃ gantvā, saṅghapālassa santikā.
233 . Sīhaḷaṭṭhakathaṃ sutvā, theravādañca sabbaso;
‘‘Dhammassāmissa esova, adhippāyo’’ti nicchiya.
234 . Tattha saṅghaṃ samānetvā, ‘‘kātuṃ aṭṭhakathaṃ mama;
Potthake detha sabbe’’ti, āha, vīmaṃsituṃ sa taṃ.
235 . Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi ‘‘sāmatthiyaṃ tava;
Ettha dassehi, taṃ disvā, sabbe demāti potthake’’
[234-5 gāthāsu ayamatthayojanā– ‘‘tattha
mahāvihāre saṃghaṃ mahānetvā saṃgha sannipātaṃ kāretvā ācariyapubbaddhaghoso
evamāha ‘aṭṭhakathaṃ kātuṃ sabbe pāḷi-aṭṭhakathā-potthake mama dethā’ti; so saṃgho taṃ
vīmaṃsituṃ saṃyuttanikāyato ‘antojaṭā’tiādikaṃ ca ‘sīle patiṭṭhāyā’tiādikaṃ cāti
gāth ādvaya ṃ tassa ad āsi ‘ettha tava s āmatthiya ṃ ñāṇ appabh āva ṃ dasseti; ta ṃ disv ā sabbe
potthake dem ā’tivatv ā’’ ti; imin ā pana ayamatth ā dassito hoti ‘‘ ācariya buddhaghoso
visuddhimaggaṃ karonto tadeva gāthādvayaṃ oloketvā, kiñcipi aññaṃ potthakaṃ anoloketvā
akāsī’’ti; tassa panatthassa yuttāyuttavicāraṇā parato (39-49-piṭṭhesu) āgamissati]
.
236 . Piṭakattaya’mettheva, saddhiṃ aṭṭhakathāya so;
Visuddhimaggaṃnāmā’kā, saṅgahetvā samāsato.
237 . Tato saṅghaṃ samūhetvā, sambuddhamatakovidaṃ;
Mahābodhisamīpamhi, so taṃ vācetu mārabhi.
238 . Devatā tassa nepuññaṃ, pakāsetuṃ mahājane;
Chādesuṃ potthakaṃ sopi, dvattikkhattumpi taṃ akā
[238 gāthāya ayamattho– ‘‘devatā tassa
buddhaghosassa nepuññaṃ nipuṇaññāppasāvaṃ mahājanassa pakāsetuṃ tena likhitaṃ
visuddhimaggapotthakaṃ chādesuṃ paṭicchādetvā apassiyabhāvaṃ pāpetvā ṭhapesuṃ; sopi
buddhaghoso dutiyampi taṃ likhi, tampi devatā chadesuṃ; tatiyampi likhī’’ti; tena vuttaṃ
‘‘dvattikkhattumpi taṃ akā’’ti; idameva mahāvaṃsavacanaṃ nissāya vittāretvā kathitāya
buddhaghosuppattiyā nāma kathāla ekaratteneva visuddhimaggassa tikkhattumpi likhitvā
niṭṭhāpitabhāvo pakāsito; īdisī pana kathā bahūnaṃ vimhayajananīpi parikkhakānaṃ
saṃsayajananī hoti; tasmā imissāpi vicāraṇā parato (47-8-piṭṭhesu) dassiyissati]
.
239 . Vācetuṃ tatiye vāre, potthake samudāhaṭe;
Potthakadvaya’maññampi, saṇṭhapesuṃ tahiṃ marū.
240 . Vācayiṃsu tadā bhikkhū, potthakattaya’mekato;
Ganthato atthato vāpi, pubbāparavasena vā.
241 . Theravādehi pāḷīhi, padehi byañjanehi vā;
Aññathattamahū neva, potthakesupi tīsupi.
242 . Atha ugghosayī saṅgho, tuṭṭhahaṭṭho visesato;
Nissaṃsayaṃ’sa metteyyo, iti vatvā punappunaṃ.
243 .
Saddhi ṃ aṭṭ hakath āyā’dā, potthake pi ṭakattaye;
Ganthākare vasanto so, vihāre dūrasaṅkare.
244 . Parivattesi sabb āpi, s īha ḷaṭṭ hakath ā tad ā;
Sabbesaṃ mūlabhāsāya, māgadhāya niruttiyā.
245 . Satt āna ṃ sabbabh āsāna ṃ , sā ahosi hit āvah ā;
Theriyācariyā sabbe, pāḷiṃ viya ta’maggahuṃ.
246 . Atha kattabbakiccesu, gatesu parini ṭṭ hiti ṃ ;
Vandituṃ so mahābodhiṃ, jambudīpaṃ upāgamī’’ti [so mahābodhi vandituṃ jambudīpaṃ
upāgamīti idaṃ vacanaṃ purimavacanehi asaṃsaṭṭhaṃ viya hoti; pubbe hi
‘‘ācariyabuddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe jāto’’ti ca, ‘‘sīhaḷadīpaṃ gantvā sīhaḷaṭṭhakathāyo
māgadhabhāsāya parivattehīti tassācariyena revatattherena vutto’’ti ca vuttaṃ; tasmā idhāpi
ācariyabuddhaghosassa pavatti tadanurūpā ‘‘tā bhāsāparivattitaṭṭhakathāyo ādāya
sāsanujjotanatthaṃ jambudīpaṃ upāgamī’’ti evamādinā sāsanujjotanamūlikā eva bhavituṃ
arahati, na pana mahābodhivandanamūlikāti]
.
Ayañca pana mahāvaṃsakathā 1950 - kharistavasse hābadamahāvijjālayamuddaṇayante
romakkharena mudditassa visuddhimaggapotthakassa purecārikakathāyaṃ ‘‘anekānettha atthi
vic āretabb ānī’’ ti vatv ā dhamm ānandakosamb īnāmakena vicakkha ṇena vic ārit ā. Tamettha
yuttāyuttavicinanāya dassetvā anuvicāraṇampissa karissāma.
Jātidesavicāraṇā
1. Tattha hi tena dhammānandena ‘‘buddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe (buddhagayāyaṃ) jātoti na
yuttameta’’nti vatvā taṃsādhanatthāya cattāri byatirekakāraṇāni dassitāni. Kathaṃ?
(Ka) ‘‘buddhaghosena pakāsitesu taṃkālikavatthūsu ekampi taṃ natthi, yaṃ magadhesu
uppanna’’nti paṭhamaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tadakāraṇameva. Ācariyabuddhaghosatthero hi
saṅgahaṭṭhakathāyo karonto porāṇaṭṭhakathāyoyeva saṃkhipitvā, bhāsāparivattanamattena ca visesetvā
akāsi, na pana yaṃ vā taṃ vā attano diṭṭhasutaṃ dassetvā. Vuttañhetaṃ ācariyena –
‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto,
Tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ;
Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva,
Kurundināmādisu vissutāsu.
Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto,
Yo yuttamatthaṃ apariccajanto;
Athopi antogadhatheravādaṃ,
Saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti
[pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]ca.
‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā,
Vitthāramaggañca samāsayitvā;
Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā,
Tantikkamaṃ kiñci avokkamitvā.
Suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ,
Suttānurūpaṃ paridīpayantī;
Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi,
Sakkacca tasmā anusikkhitabbā’’ti
[pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]ca.
Yatheva ca ācariyabuddhaghosena attano aṭṭhakathāsu taṃkālikāni māgadhikāni vatthūni na
pakāsitāni, tatheva sīhaḷikānipi dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānipi. Na hi tattha vasabharāja kālato (609-653 -
buddhavassa) pacchā uppannavatthūni diṭṭhāni ṭhapetvā mahāsena rājavatthuṃ [pārā. aṭṭha. 2.236-237] ,
ācariyo ca tato tisatamattavassehi pacchātare mahānāmarañño kāle (953-975-bu-va)
sīhaḷadīpamupāgato. Tasmā aṭṭhakathāsu taṃkālikamāgadhikavatthūnaṃ appakāsanamattena na sakkā
takkattā na māgadhikoti ñātunti.
[Kha) punapi tena ‘‘sabbesupi buddhaghosaganthesu uttaraindiyadesāyattaṃ paccakkhato diṭṭhassa
viya pakāsanaṃ natthī’’ti dutiyaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tassapi akāraṇabhāvo purimavacaneneva
veditabbo. Apica sāratthappakāsiniyānāma saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ, sumaṅgalavilāsiniyānāma
dīghanikāyaṭṭhakathāyañca vuttasaṃvaṇṇanāyapi veditabbo. Tattha hi –
‘‘Yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ
hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa
thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo
pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena
nivatt ā. Tasm ā ta ṃ upavattananti vuccat ī’’ ti [sa ṃ . ni. a ṭṭ ha. 1.1.186; d ī. ni. a ṭṭ ha. 2.198] –
Paccakkhato di ṭṭ hassa viya pak āsanampi dissateva. Tampi pana por āṇ aṭṭ hakath āhi
bhāsāparivattanamattamevāti gahetabbaṃ, tādisāya atthasaṃvaṇṇanāya mahāmahindattherakālatoyeva
pabhuti vuttāya eva bhavitabbattāti.
[Ga) punapi tena ‘‘uṇhassāti aggisantāpassa, tassa vanadāhādīsu sambhavo veditabbo’’ti
visuddhimagge (1, 30-piṭṭhe) vuttasaṃvaṇṇanaṃ pakāsetvā ‘‘tassā panassa avahasanīyabhāvo
pākaṭoyevā’’ti ca hīḷetvā ‘‘indiyaraṭṭhe pana uttaradesesu gimhakāle vatthacchādanarahitā
mānusakāyacchavi sūriyasantāpena ekaṃsato dayhati, taṃ na jānanti dakkhiṇaindiyadesikā’’ti tatiyaṃ
kāraṇaṃ daḷhatarabhāvena dassitaṃ. Tattha pana yadi ‘‘sūriyasantāpena ekaṃsato dayhatī’’ti etaṃ
ujukato sūriyarasmisantāpeneva daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati
ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassāna nti pade ātapasaddena samānatthattā na yuttameva.
Yadi pana sūriyasantāpasañjātena uṇhautunā daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati
uttaraindiyadesesu, aññattha ca tādisesu atiuṇhaṭṭhānesu sūriyasantāpasañjātassa uṇhautuno paṭighātāya
cīvaraṃ senāsanañca paṭisevīyatīti ayamattho na na yutto. Tathā hi vuttaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ(3, 58)
‘‘Sītaṃ uṇha nti utuvisabhāgavasena vutta’’nti.
Sā pana visuddhimagge padatthasaṃvaṇṇanā porāṇasuttantaṭṭhakathāhi āgatā bhaveyya. Tathā hi
vuttaṃ papañcasūdaniyānāma majjhimanikāyaṭṭhakathāya sabbāsavasutta vaṇṇanāyaṃ (1, 58)
‘‘uṇha nti cettha aggisantāpova veditabbo, sūriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vutta’’nti. Ettha ca
sacāyamattho ācariyena attano mativasena vutto assa, tassa vatthussa porāṇaṭṭhakathāyaṃ vuttabhāvañca
tassā atthasaṃvaṇṇanāya attano matibhāvañca yuttabhāvañca pakāseyya. Ācariyo hi yattha yattha
porāṇaṭṭhakathāsu avuttatthaṃ visesetvā dasseti, tattha tattha tādisaṃ ñāpakavacanampi pakāsetiyeva,
yathā sumaṅgalavilāsiniyaṃ(1, 72) ‘‘ettha āṇattiyanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu
pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā’’ti vacanaṃ, yathā ca papañcasūdaniyaṃ(1, 30)
‘‘avicāritametaṃ porāṇehi, ayaṃ pana attano matī’’ti vacanaṃ. Na cettha kiñcipi ñāpakavacanaṃ
pakāsitaṃ. Tasmā ‘‘yadetaṃ ‘uṇhassāti aggisantāpassā’ti ca, ‘uṇha nti cettha aggisantāpova
veditabbo’ti ca vacanaṃ, etaṃ porāṇasuttantaṭṭhakathāvacana’’nti veditabbanti.
(Gha) punapi tena ‘‘papañcasūdaniyānāma majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ gopālakasuttaṃ
saṃvaṇṇento
[ma. ni. aṭṭha. 1.350] buddhaghoso ‘magadhavideharaṭṭhānaṃ antare gaṅgāya nadiyā
majjhe vālukatthaladīpakā atthī’ti saddahati maññe. Buddhaghosena pana diṭṭhagaṅgā sīhaḷadīpe
mahāveligaṅgāyeva, na pana indiyaraṭṭhikānaṃ seṭṭhasammatā mahāgaṅgāti pākaṭoyevāyamattho’’ti
catutthaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Taṃ pana idāni mahāgaṅgāya majjhe tasmiṃ ṭhāne tādisaṃ dīpakaṃ
adisvā ‘‘pubbepi evameva bhaveyyā’’ti ekaṃsato gahetvā vuttavacanamattameva. Nadiyo pana
sabbadāpi tenevākārena tiṭṭhantīti na sakkā gahetunti pākaṭoyevāyamattho. Tasmā yathā pubbe tassa
gopālassa kāle tasmiṃ ṭhāne majjhe gaṅgāya tādisā dīpakā saṃvijjamānā ahesuṃ, tatheva
porāṇaṭṭhakathāsu esa attho saṃvaṇṇito, tadeva ca vacanaṃ ācariyena bhāsāparivattanaṃ katvā
pakāsitanti evameva gahetabbaṃ. Tasmā tampi akāraṇamevāti.
Brāhmaṇakulavicāraṇā
2. Atha ‘‘brāhmaṇamāṇavo’’ti padampi tena evaṃ vicāritaṃ –
(Ka) ‘‘buddhaghoso ‘brāhmaṇakulajāto’ti na sakkā gahetuṃ. Kasmā vedakālato paṭṭhāya
yāvajjatanā sabbepi brāhmaṇā
Brāhmaṇosya mukhamāsīdi, bāhū rājanya? Kata?;
Ūrū tadasya yada vagya?, Padbhyāṃ gūdro ajāyatā’’ti
[iruveda, 10-maṇḍala, 90; tathā athava
6 veda 19, 6, 6] .
Ima ṃ purisasutta ṃnāma manta ṃ jānant īti saddahiy ā.
Ayaṃ panassā attho – ‘brāhmaṇo assa (brahmuno) mukhaṃ āsi. Bāhū rājañño kato, khattiyā assa
bāhūti vuttaṃ hoti. Yo vesso, so assa ūrū. Suddo assa pādehi ajāyī’ti.
Buddhaghoso pana ‘paṇḍitabrāhmaṇo’ti ñātopi taṃ gāthaṃ na aññāsi. Tathā hi tena
bandhupādāpaccāti padassa atthavaṇṇanāyaṃ ‘tesaṃ kira ayaṃ laddhi – brāhmaṇā brahmuno mukhato
nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.263; ma. ni.
aṭṭha. 1.508] tissā vedagāthāya asamānattho vaṇṇito’’ti.
Ayaṃ panettha anuvicāraṇā – yadi ca taṃkālikānampi brāhmaṇānaṃ laddhi tatheva bhaveyya yath ā
etissaṃ gāthāyaṃ vuttā, sā catthavaṇṇanā ācariyassa matimattā. Evaṃ sati sā vicāraṇā yuttā bhaveyya.
Etissaṃ pana gāthāyaṃ ‘‘brāhmaṇosya mukhamāsīdi’’ti paṭhamapādena ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato
jātā’’ti attho ujukato na labbhati. Buddhakāle pana brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato
jātā’’ti evameva ahosīti pākaṭoyevāyamattho. Tathā hi dīghanikāye pāthikavagge aggaññasutte (3, 67)
–
‘‘Dissanti kho pana vāseṭṭha brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi
vijāyamānāpi pāyamānāpi. Te ca brāhmaṇā 0 yonijāva samānā evamāhaṃsu – brāhmaṇova
seṭṭho vaṇṇo, hīnā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇhā aññe vaṇṇā. Brāhmaṇāva
sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā
brahmanimmitā brahmadāyādāti. Te brahmānañceva abbhācikkhanti, musā ca bhāsanti, bahuñca
apuññaṃ pasavantī’’ti –
Bhagavatā mahākāruṇikena vāseṭṭhabhāradvājānaṃ brāhmaṇamāṇavakānaṃ bhāsitaṃ, tehi ca taṃ
abhinanditaṃ. Te pana dvepi māṇavakā jātivasena parisuddhabrāhmaṇā ceva honti tiṇṇampi vedānaṃ
pāraguno ca. Tasmā ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā’’ti vacanassa taṃkālikānaṃ
brāhmaṇānaṃ laddhivasena vuttabhāvo pākaṭoyeva. Yathā cetaṃ, evaṃ ‘‘khattiyā urato, vessā nābhito,
suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’’ti vacanampi ‘‘taṃkālikabrāhmaṇānaṃ laddhiññūhi
porāṇaṭṭhakathācariyehi vutta’’nti saddahitvā ācariyabuddhaghosena taṃ sabbaṃ porāṇaṭṭhakathāto
bhāsāparivattanamattena visesetvā pakāsitaṃ bhaveyya. Tasmā tāyapi vedagāthāya ācariyassa
abrāhmaṇabhāvasādhanaṃ anupapannamevāti.
(Kha) punapi tena ācariyabuddhaghosattherassa abrāhmaṇabhāvasādhanatthaṃ dutiyampi kāraṇaṃ
evamāhaṭaṃ –
‘‘Brāhmaṇaganthesu gabbhaghātavācakaṃ bhrūnahāti padaṃ pāḷiyaṃ bhūnahu (bhūnahano) iti
dissati. Māgaṇḍiyasutte bhariyāya methunasaṃvāsābhāvena uppajjanārahagabbhassa nāsakattaṃ
sandhāya māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ ‘bhūnahu (bhūnahano) samaṇo gotamo’ti
[ma. ni. 2.207
ādayo] āha. Taṃ buddhaghoso na jānātīti pākaṭoyeva tadatthasaṃvaṇṇanāya. Tattha hi tena bhūnahunoti
(bhūnahanassā) padaṃ ‘hatavaḍḍhino mariyādakārakassā’ti [ma. ni. aṭṭha. 2.207] vaṇṇita’’nti.
Tampi ayuttameva. Na hi māgaṇḍiyena phoṭṭhabbārammaṇāparibhogamattameva sandhāya
bhūnahubhāvo vutto, atha kho channampi lokāmisārammaṇānaṃ aparibhogaṃ sandhāya vutto.
Tasmiñhi sutte –
‘‘Cakkhuṃ kho māgaṇḍiya rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ, taṃ tathāgatassa
dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti, idaṃ nu te etaṃ
māgaṇḍiya sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Etadeva kho pana me bho gotama
sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu, evañhi no sutte ocaratīti…pe…
mano kho māgaṇḍiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so tathāgatassa danto gutto
rakkhito sa ṃ vuto, tassa ca sa ṃ var āya dhamma ṃ deseti, ida ṃ nu te eta ṃ m āga ṇḍ iya
sandhāya bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya
bhāsitaṃ ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu, evañhi no sutte ocaratī’’ti
[ma. ni. 2.207
ādayo] .
Evaṃ bhagavato ca anuyogo māgaṇḍiyassa ca paṭiññā āgatā.
Ettha hi methunappaṭisevanavasena phoṭṭhabbārammaṇaparibhogahetu eva gabbhapatiṭṭhānaṃ
sambhavatīti tadaparibhogameva sandhāya ‘‘bhūnahū’’ti vattuṃ arahati, tadaññesaṃ pana pañcannaṃ
rūpādiārammaṇānaṃ, tatthāpi visesato dhammārammaṇassa suddhamanoviññāṇena paribhogahetu natthi
kiñci gabbhapatiṭṭhānanti tesaṃ aparibhogaṃ sandhāya bhūnahūti vattuṃ na arahatiyeva, māgaṇḍiyena
pana sabbānipi tāni sandhāya vuttabhāvo paṭiññāto, kāraṇañcassa dassitaṃ ‘‘evañhi no sutte ocaratī’’ti.
Tasmā kiñcāpi dāni brāhmaṇaganthesu bhūnahu- (bhrūnahā) saddo gabbhaghātanatthe dissati,
māgaṇḍiyasutte paneso attho na yujjatīti ācariyena ‘‘hatavaḍḍhi mariyādakārako’’ti ayamevattho
porāṇaṭṭhakathāya bhāsāparivattanavasena pakāsitoti veditabbo.
(Ga) punapi tena ‘‘idampana buddhaghosassa abrāhmaṇabhāvasādhakaṃ pacchimakāraṇaṃ, so hi
visuddhimagge sīlaniddese (1, 31) brāhmaṇānaṃ parihāsaṃ karonto ‘evaṃ iminā
piṇḍapātapaṭisevanena purāṇañca jighacchāvedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ
aparimitabhojanapaccayaṃ āharahatthaka alaṃsāṭaka tatravaṭṭaka kākamāsaka
bhuttavamitakabrāhmaṇānaṃaññataro viya na uppādessāmīti paṭisevatī’ti āha. Idaṃ pana ekassa
bhinnabrāhmaṇaladdhikassāpi vacanaṃ siyāti tadeva daḷhakāraṇaṃ katvā na sakkā ‘buddhaghoso
abrāhmaṇo’ti vattu’’nti tatiyaṃ kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ pana atisaṃvejanīyavacanameva. Na hetaṃ
ācariyena brāhmaṇānaṃ parihāsaṃ kātukāmena vuttaṃ, na ca taṃ parihāsavacanena
saṃyojetabbaṭṭhānaṃ, aññadatthu yathābhūtamatthaṃ dassetvā sabrahmacārīnaṃ
ovādānusāsanidānavasena vattabbaṭṭhānaṃ, tathāyeva ca ācariyena vuttaṃ. Tathā hi ye loke
paradattūpajīvino samaṇā vā brāhmaṇā vā aññe vāpi ca puggalā, te paccavekkhaṇañāṇarahitā asaṃvare
ṭhitā kadāci atipaṇītaṃ rasaṃ pahūtaṃ laddhā aparimitampi bhuñjeyyuṃ, visesato pana brāhmaṇā
lokikavatthuvasena ca, jātakādisāsanikavatthuvasena ca tādisā ahesunti pākaṭā. Imasmiñhi loke
vassasatasahassehi vā vassakoṭīhi vā aparicchinnaddhāne ko sakkā vattuṃ ‘‘nedisā bhūtapubbā’’ti.
Tasmā tādisehi viya na aparimitabhojanehi bhavitabbanti ovādānusāsanidānavaseneva vuttaṃ. Tadevaṃ
atthasaṃhitampi samānaṃ ayonisomanasikaroto anatthameva jātaṃ, yathā sabhariyassa
māgaṇḍiyabrāhmaṇassa anāgāmimaggaphalatthāyapi desitā gāthā
[dha. pa. aṭṭha. 1.sāmāvatīvatthu]
tesaṃ dhītuyā anatthāya saṃvattatīti saṃvegoyevettha brūhetabboti.
Patañjalivādavicāraṇā
3. Atha tena ‘‘pātañjalīmataṃ parivattetī’’ti vacanampi evaṃ vicāritaṃ.
(Ka) ‘‘buddhaghoso patañjalissa vā aññesaṃ vā uttaraindiyaraṭṭhikānaṃ vādaṃ appakameva
aññāsi. Patañjalivādesu hi aṇimā laghimāti idameva dvayaṃ dassesi [visuddhi. 1.144] tatuttari
yogasuttaṃ ajānanto, patañjalivādassa ca tuletvā dīpanā tassa ganthesu na dissati, patañjalinā
katapakaraṇañca patañjalīti nāmamattampi ca tattha dīpitaṃ natthi. Visuddhimagge pana
paññābhūminiddese ‘pakativādīnaṃ pakati viyā’ti [visuddhi. 2.584] pakativāda (saṃkhyāvāda)
nāmamattaṃ pakāsitaṃ, tattheva ca ‘paṭiññā hetūtiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti vuccatī’ti
[visuddhi. 2.595] udāharitaṃ, tena ñāyati ‘buddhaghoso indiyatakkanayadīpake ñāyaganthasmiṃ kiñci
mūlabhāgamattaṃ aparipuṇṇaṃ jānātī’ti’’.
Taṃ pana sabbampi kevalaṃ ācariyassa abbhācikkhaṇamattameva. Atigambhīrassa hi
atigarukātabbassa suparisuddhassa piṭakattayassa atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena suparisuddhoyeva
pāḷ inayo ca a ṭṭ hakath ānayo ca por āṇ atherav ādā cāti īdis āyeva atth ā pak āsetabb ā, ya ṃ vā pana
atthasaṃvaṇṇanāya upakārakaṃ saddavinicchayapaṭisaṃyuttaṃ lokiyaganthavacanaṃ, tadeva ca
yathārahaṃ pakāsetabbaṃ, na pana anupakārānipi taṃtaṃganthatakkattunāmāni ca, tehi vuttavacanāni
ca bahūni, na ca tesaṃ appakāsanena ‘‘na te aṭṭhakathācariyo jānātī’’ti vattabbo. Yadi hi yaṃ yaṃ
lokiyaganthaṃ attanā jānāti, taṃ sabbaṃ anupakārampi attano aṭṭhakathāyamānetvā pakāseyya,
ativitthārā ca sā bhaveyya aparisuddhā ca asammānitā ca sāsanikaviññūhīti ācariyena patañjalivādādayo
na vitthārena pakāsitāti ñātabbaṃ, aññadatthu yehi yehi lokiyaganthehi kiñci kiñci ācariyena ānetvā
pakāsitaṃ, te te ca ganthā, aññepi ca tādisā ācariyena ñātātveva jānitabbā viññūhi, yathā samuddassa
ekadesaṃ disvā sabbopi samuddo edisoti ñāyati. Ācariyo pana yattha yattha vedapaṭisaṃyuttavacanāni
āgatāni, tattha tattha vedaganthehipi kiñci kiñci ānetvā pakāsesiyeva. Tathā hi ācariyena
sumaṅgalavilāsiniyaṃnāma dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ –
‘‘Tiṇṇaṃ vedāna nti iruvedayajuvedasāmavedāna’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.256] ca,
‘‘Itihāsapañcamāna nti athabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa itiha āsāti
īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ
itihāsapañcamānaṃ vedāna’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.256] ca,
‘‘Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo’’ti [dī. ni. aṭṭha. 1.170-172] ca,
‘‘Aggihoma nti evarūpena dārunā evaṃ hute idaṃ nāma hotīti aggijuhanaṃ.
Dabbihomādīnipi aggihomāneva, evarūpāya dabbiyā īdisehi kaṇādīhi hute idaṃ nāma hotīti
evaṃ pavattivasena pana visuṃ vuttānī’’ti
[dī. ni. aṭṭha. 1.21] ca,
‘‘Sāsapādīni pana mukhena gahetvā aggimhi pakkhipanaṃ, vijjaṃ parijappitvā juhanaṃ vā
mukhahoma’’nti [dī. ni. aṭṭha. 1.21] ca –
Evamādinā vedapaṭisaṃyuttavacanāni vedaganthānurūpato vaṇṇitāni. Tāni ca porāṇaṭṭhakathāto
bhāsāparivattanavasena vuttānipi bhaveyyuṃ, vedaganthesu pana akovidena yāthāvato
bhāsāparivattanaṃ kātumpi na sukarameva, tasmā ācariyassa vedaganthesu kovidabhāvopi pākaṭoyeva.
Evaṃ vedaganthesu ca tadaññalokiyaganthesu ca sukovidasseva samānassa tesaṃ vitthārato
appakāsanaṃ yathāvuttakāraṇenevāti veditabbaṃ.
Api ca ācariyo attano ganthārambheyeva –
‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā,
Vitthāramaggañca samāsayitvā;
Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā…pe…
Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpī’’ti
[pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]ca.
‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;
Tantinayānucchavikaṃ, āropetvā vigatadosaṃ.
Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsinaṃ;
Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti
[dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā]
ca–
Evaṃ porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanasaṃkhipanavaseneva visesetvā abhinavaṭṭhakathāyo
karissāmīti paṭiññaṃ katvā yathāpaṭiññātameva akāsi, na attano ñāṇappabhāvena visesetvātipi
veditabba ṃ . Tasm ā aṭṭ hakath āsu patañjaliv ādādīna ṃ vitth ārato appak āsanam ārabbha ‘‘ buddhaghoso
patañjaliv ādādīni paripu ṇṇ aṃ na j ānātī’’ ti vacana ṃ kevala ṃ ā cariyassa
abbhācikkhaṇamattamevāti.
Kabbasatthavicāraṇā
4. Punapi so evamāha ‘‘kiñcāpi buddhaghoso rāmāyaṇamahābhāratasaṅkhātānaṃ
mahākabbasatthānaṃ sukusalo viya na dissati, tathāpi tāni dassesi. Kathaṃ? Akkhāna nti
bhāratayujjhanādikaṃ, taṃ yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭatīti [dī. ni. aṭṭha. 1.13] ca,
tassa (samphapalāpassa) dve sambhārā bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā
tathārūpikathākathanañcāti [dī. ni. aṭṭha. 1.8] ca dassesī’’ti.
Taṃ pana purimavacanatopi ahetukataraṃ kevalaṃ anādarīkaraṇamattameva. Atigambhīratthassa
hi atigarukaraṇīyassa piṭakattayassa atthasaṃvaṇṇanāyaṃ niratthakassa
samphapalāpasamudāyabhūtassa kabbasatthassa vitthārato pakāsanena kiṃ siyā payojanaṃ, aññadatthu
sāyevassa asammānitā, anādariyā ca viññūhīti.
Bāhusaccaguṇamakkhanaṃ
5. Punapi dhammānando ācariyassa bāhusaccaguṇaṃ makkhetukāmo evamāha – ‘‘tassa
(buddhaghosassa) samayantarakovidasaṅkhātaṃ bāhusaccaṃ na tato uttaritaraṃ hoti, yaṃ ādhunikānaṃ
ganthantarakovidānaṃ sīhaḷikabhikkhūnaṃ yaṃ vā ekādasame kharistavassasatake (1001-1100)
uppannānaṃ dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānaṃ anuruddha-dhammapālādīnaṃ bhikkhūna’’nti.
Taṃ pana sabbathāpi ayuttavacanameva. Yadi hi ādhunikā vā sīhaḷikabhikkhū, porāṇā vā
ācariyaanuruddha-dhammapālattherādayo samayantarabāhusaccavasena ācariyabuddhaghosena samānā
vā uttaritarā vā bhaveyyuṃ, te ācariyabuddhaghosattherassa aṭṭhakathāhi anāraddhacittā hutvā tato
sundaratarā paripuṇṇatarā ca abhinavaṭṭhakathāyo kareyyuṃ, na pana te tathā karonti, na kevalaṃ na
karontiyeva, atha kho tesaṃ ekopi na evaṃ vadati ‘‘ahaṃ buddhaghosena bāhusaccavasena samasamoti
vā uttaritaro’’ti vā, aññadatthu te ācariyassa aṭṭhakathāyoyeva saṃvaṇṇenti ca upatthambhenti ca,
ācariyaṭṭhāne ca ṭhapenti. Tenetaṃ ñāyati sabbathāpi ayuttavacananti.
Mahāyānikanayavicāraṇā
6. Puna so tāvattakenāpi asantuṭṭho ācariyaṃ avamaññanto evamāha – ‘‘mahāyānanikāyassa
padhānācariyabhūtānaṃ assa ghosa-nāgajjunānaṃnayaṃ vā, nāmamattampi vā tesaṃ na jānāti maññe
buddhaghoso’’ti. Taṃ pana ativiya adhammikaṃ niratthakañca niggahavacanamattameva. Na hi
nikāyantarikānaṃ vādanayānaṃ attano aṭṭhakathāyaṃ appakāsanena so te na jānātīti sakkā vattuṃ.
Nanu ācariyena āgamaṭṭhakathāsu ganthārambheyeva –
‘‘Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsina’’nti ca,
Idhāpi visuddhimagge –
‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissitaṃ;
Visuddhimaggaṃ bhāsissa’’nti
[visuddhi. 1.2] ca,
‘‘Tassā atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena vibhajjavādimaṇḍalaṃ otaritvā ācariye
anabbh ācikkhantena sakasamaya ṃ avokkamantena parasamaya ṃ an āyūhantena sutta ṃ
appa ṭib āhantena vinaya ṃ anulomentena mah āpadese olokentena dhamma ṃ dīpentena
atthaṃ saṅgāhentena tamevatthaṃ punarāvattetvā aparehipi pariyāyantarehi niddisantena ca
yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hotī’’ti [visuddhi. 2.581] ca,
‘‘Sāsanaṃ panidaṃ nānā-desanānayamaṇḍitaṃ;
Pubbācariyamaggo ca, abbocchinno pavattati;
Yasmā tasmā tadubhayaṃ, sannissāyatthavaṇṇanaṃ;
Ārabhissāmi etassā’’ti
[visuddhi. 2.581] ca,
Paṭiññaṃ katvā yathāpaṭiññātappakāreneva aṭṭhakathāyo katā. Evametāsaṃ karaṇe kāraṇampettha
pakāsetabbaṃ, tasmā dāni tampakāsanatthaṃ sammāsambuddhassa parinibbutikālato paṭṭhāya yāva
ācariyabuddhaghosassa kālo, tāva sāsanappavattikkamampi vakkhāma.
Sāsanappavattikkamo
Bhagavato hi parinibbutikālato pacchā vassasatabbhantare buddhasāsane kocipi vādabhedo nāma
natthi. Vassasatakāle pana dutiyasaṅgītikārehi therehi nikkaḍḍhitā vajjiputtakā bhikkhū pakkhaṃ
labhitvā dhammañca vinayañca aññathā katvā mahāsaṅgītināmena visuṃ saṅgītimakaṃsu. Tadā
saṅgītidvayārūḷhapurāṇadhammavinayameva sampaṭicchantānaṃ therānaṃ gaṇo theravādo ti ca
tadaññesaṃ mahāsaṅghiko ti ca voharīyanti.
Puna mahāsaṅghikato (1) gokuliko (2) ekabyohāriko ti dve ācariyagaṇā uppannā. Puna gokulikato
(3) paññattivādo (4) bāhuliko (bahussutiko) ti dve uppannā. Puna bāhulikatopi (5) cetiyavādigaṇo
uppannoti ete pañca mūlabhūtena mahāsaṅghikena saha cha pāṭiyekkā ācariyagaṇā ahesuṃ.
Visuddhattheravādatopi (1) mahisāsako (2) vajjiputtako ti dve ācariyagaṇā uppannā. Puna
mahisāsakato (3) sabbatthivādo (4) dhammaguttiko ti dve uppannā. Puna sabbatthivādatopi (5)
kassapiyo, tatopi (6) saṅkantiko, tatopi (7) suttavādīti tayo uppannā. Vajjiputtakatopi (8)
dhammottariyo (9) bhaddayāniko (10) channāgāriko (11) sammitiyo ti cattāro uppannāti te ekādasa
mūlabhūtena visuddhattheravādena saha dvādasa ācariyagaṇā ahesuṃ. Iti ime ca dvādasa purimā ca
chāti aṭṭhārasa ācariyagaṇā dutiyatatiyasaṅgītīnaṃ antare jātā ahesuṃ.
Tesu mūlabhūto theravādagaṇoyeva porāṇadhammavinayagaruko hutvā anūnamanadhikaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ porāṇikaṃ dhammavinayaṃ dhāresi. Itare pana sattarasa bhinnagaṇā
porāṇikaṃ dhammavinayaṃ aññathā akaṃsu. Tena tesaṃ dhammavinayo katthaci ūno katthaci adhiko
hutvā aparipuṇṇo ceva ahosi aparisuddho ca. Tena vuttaṃ dīpavaṃse pañcamaparicchede –
30 . ‘‘ Nikka ḍḍ hit ā pāpabhikkh ū, therehi vajjiputtak ā;
Aññaṃ pakkhaṃ labhitvāna, adhammavādī bahū janā.
31 . Dasasahass ā sam āgantv ā, aka ṃ su dhammasa ṅgaha ṃ ;
Tasmāyaṃ dhammasaṅgīti, mahāsaṅgītīti vuccati.
32 . Mah āsa ṅgītik ā bhikkh ū, viloma ṃ aka ṃ su s āsane;
Bhinditvā mūlasaṅgahaṃ, aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ.
33 . Aññatra sa ṅgahita ṃ sutta ṃ , aññatra akari ṃ su te;
Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, vinaye nikāyesu ca pañcasu…pe…
49 . Atthaṃ dhammañca bhindiṃsu, ekadesañca saṅgahaṃ;
Ganthañca ekadesañhi, cha ḍḍ etv ā añña ṃ aka ṃsu te.
50 . Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ, ākappakaraṇīyāni ca;
Pakatibhāvaṃ jahitvā, tañca aññaṃ akaṃsu te.
51 . Sattarasa bhinnavādā, ekavādo abhinnako;
Sabbevaṭṭhārasa honti, bhinnavādena te saha.
52 .
Nigrodhova mah ārukkho, thera v ādānamuttamo;
Anūnaṃ anadhikañca, kevalaṃ jinasāsanaṃ;
Kaṇṭakā viya rukkhamhi, nibbattā vādasesakā.
53 . Paṭhame vassasate natthi, dutiye vassasatantare;
Bhinnā sattarasa vādā, uppannā jinasāsane’’ti
[kathā. aṭṭha. nidānakathā].
Asokarañño ca kāle parihīnalābhasakkārā aññatitthiyā lābhasakkāraṃ patthayamānā bhikkhūsu
pabbajitvā sakāni sakāni diṭṭhigatāni dīpenti ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsana’’nti.
Bhikkhūnaṃ santike pabbajjaṃ alabhamānāpi sayameva kese chinditvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
vihāresu vicarantā uposathakammādikaraṇakāle saṅghamajjhaṃ pavisanti, te bhikkhusaṅghena
dhammena vinayena satthusāsanena niggayhamānāpi dhammavinayānulomāya paṭipattiyā asaṇṭhahantā
anekarūpaṃ sāsanassa abbudañca malañca kaṇṭakañca samuṭṭhāpenti. Keci aggiṃ paricaranti, keci
pañcātape tapanti, keci ādiccaṃ anuparivattanti, keci dhammañca vinayañca vobhindissāmāti tathā tathā
paggaṇhanti. Tadā bhikkhusaṅgho na tehi saddhiṃ uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā akāsi, asokārāme satta
vassāni uposatho upacchijji [kathā. aṭṭha. nidānakathā; pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā].
Imañca pana pavattiṃ upādāya evampi sakkā gahetuṃ ‘‘sattarasannaṃ bhinnavādagaṇānaṃ
dhammavinayassa pacchimakālesu aparisuddhatarabhāvo īdisenapi kāraṇena ahosī’’ti. Kiñcāpi hi
buddhasāsanabhūte parisuddhadhammavinaye ‘‘kocipi nicco dhuvo sassato nāma natthi aññatra
nibbānadhātuyā, paramatthato attāpi natthi, sabbepi saṅkhārā aniccā addhuvā asassatā anattāyevā’’ti
attho ativiya pākaṭo hoti, tathāpi dāni atheravādikānaṃ ganthesu ca pubbe vetullavādādīsu ca ‘‘buddho
nicco dhuvo sassato attā’’ti ca, ‘‘sabbepi sattā niccā dhuvā sassatā attā’’ti ca attho dissati.
Atha asoko dhammarājā sāsanaṃ visodhetukāmo moggaliputtatissattherassa santike
paṭhamameva samayaṃ uggaṇhitvā ekaladdhike ekaladdhike bhikkhū ekato kāretvā ekamekaṃ
bhikkhusamūhaṃ pakkosāpetvā pucchi ‘‘kiṃ vādī bhante sammāsambuddho’’ti. Tato ye ye
‘‘sammāsambuddho sassatavādī’’ti vā, ‘‘ekaccasassatavādī’’ti vā evamādinā attano attano vādānurūpaṃ
micchāvādaṃ āhaṃsu, te te ‘‘nayime bhikkhū, aññatitthiyā ime’’ti tathato ñatvā tesaṃ setakāni vatthāni
datvā uppabbājesi. Te sabbepi saṭṭhisahassamattā ahesuṃ.
Athaññe bhikkhū pucchitvā tehi ‘‘vibhajjavādī mahārāja sammāsambuddho’’ti vutte ‘‘suddhaṃ
dāni bhante sāsanaṃ, karotu bhikkhusaṅgho uposatha’’nti vatvā ārakkhañca datvā nagaraṃ pāvisi.
Samaggo saṅgho sannipatitvā uposathaṃ akāsi. Tasmiṃ samāgame moggaliputtatissatthero yāni ca
tadā uppannāni vatthūni yāni ca āyatiṃ uppajjissanti, sabbesampi tesaṃ paṭibāhanatthaṃ satthārā
dinnanayavaseneva tathāgatena ṭhapitamātikaṃ vibhajanto parappavādamaddanaṃ kathāvatthuṃnāma
abhidhammapiṭake pañcamaṃ pakaraṇaṃ abhāsi. Tato moggaliputtatissattherappamukhā
tipiṭakapariyattidharā pabhinnapaṭisambhidāpattā sahassaṃ bhikkhū theravādino saṅgītidvayārūḷhaṃ
parisuddhaṃ porāṇadhammavinayaṃ puna saṅgāyitvā surakkhitaṃ rakkhiṃsu
[pārā. aṭṭha.
1.tatiyasaṅgītikathā].
Atha moggaliputtatissatthero navasu paccantaṭṭhānesu sāsanapatiṭṭhāpanatthaṃ nava nāyakatthere
uccinitvā pesesi. Tesu aṭṭhahi therehi attano attano pattaṭṭhānaṃ gantvā buddhasāsane patiṭṭhāpite
mah āmahindatthero chatti ṃsādhikadvisate (236) buddhavasse jambud īpato s īha ḷad īpa ṃ gantv ā
devānaṃpiyatissarāja ppamukhaṃ dīpakajanasamūhaṃ pasādetvā buddhasāsanaṃ sampatiṭṭhāpesi,
tena ca raññā dinnaṃ mahāmeghavanuyyānaṃ paṭiggahetvā tattha mahāvihāraṃnāma saṅghārāmaṃ
patiṭṭhāpesi [pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā]. Tato pabhuti sīhaḷadīpe buddhasāsanaṃ yāva
va ṭṭagāmaṇirāja kālā nikāyantaravādākularahitaṃ nimmalaṃ suparisuddhaṃ hutvā samujjalittha.
Vaṭṭagāmaṇirājakālato pana paṭṭhāya nikāyantaravādāpi sīhaḷadīpamupāgamiṃsu. Tadā
visuddhattherav ādino yathā purāṇadhammavinayo tehi nikāyantaravādehi asammisso amalīno
pakatiparisuddho hutvā tiṭṭheyya, tathā taṃ mahussāhena surakkhitaṃ rakkhiṃsu. Kathaṃ?
Abhayagirinikāyuppatti
Vaṭṭagāmaṇirājā hi (425-buddhavasse) rajjaṃ patvā pañcamāsamattakāle
brāhmaṇatissadāmarikena sattahi ca damiḷayodhehi upadduto saṅgāme ca parājito palāyitvā sādhikāni
cuddasavassāni nilīyitvā aññataravesena vasati [mahāvaṃse 33-paricchede 37-gāthāto paṭṭhāya] . Tadā
laṅkādīpe manussā corabhayena dubbhikkhabhayena ca upaddutā bhikkhūnaṃ catūhi paccayehi
upaṭṭhātuṃ na sakkonti, tena bhikkhū yebhuyyena tato jambudīpaṃ gantvā dhammavinayaṃ dhārentā
viharanti. Laṅkādīpeyeva ohīnāpi therā yathāladdhehi kandamūlapaṇṇehi yāpentā kāye vahante nisīditvā
pariyattidhammaṃ sajjhāyaṃ karonti, avahante vālukaṃ ussāpetvā taṃ parivāretvā sīsāni ekaṭṭhāne
katvā pariyattiṃ sammasanti. Evaṃ dvādasa saṃvaccharāni sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ ahāpetvā
dhārayiṃsu. Yadā pana vaṭṭagāmaṇirājā damiḷarājānaṃ hantvā (455-466 buddhavassabbhantare) punapi
rajjaṃ kāresi
[mahāvaṃse 33, 78-gāthā]. Tadā te therā jambudīpato paccāgatattherehi saddhiṃ
tepiṭakaṃ sodhentā ekakkharampi asamentaṃ nāma na passiṃsu [a. ni. aṭṭha. 1.1.130; vibha. aṭṭha. 810] .
Yopi ca mahāniddeso tasmiṃ kāle ekasseva dussīlabhikkhuno paguṇo ahosi, sopi
mahātipiṭaka ttherena mahārakkhi tattheraṃ tassa santikā uggaṇhāpetvā rakkhito ahosi [pārā. aṭṭha.
2.585] . Evaṃ dubbhikkharaṭṭhakkhobhupaddavehi pīḷitattā duddharasamayepi dhammavinayaṃ
sakkaccaṃ dhārayiṃsu.
Rājā abhayagiriṃnāma vihāraṃ kāretvā attano katūpakārapubbassa mahātissa ttherassa adāsi. So
pana thero kulasaṃsaggabahulattā mahāvihāravāsīhi bhikkhūhi pabbājanīyakammaṃ katvā nīhaṭo.
Tadāssa sisso bahalamassutissa nāmako thero taṃ kammaṃ paṭibāhi, tenassa saṅgho
ukkhepanīyakammaṃ akāsi. So mahāvihāravāsīnaṃ kujjhitvā abhayagirivihārameva gantvā tena
mahātissattherena ekato hutvā visuṃ gaṇaṃ vahanto vasi. Te ca dve therā na mahāvihāraṃ
punāgamiṃsu
[mahāvaṃse 33, 79-gāthādīsu. nikāyasaṅgahe] . Tato paṭṭhāya sīhaḷadīpe mahāvihāravāsī,
abhayagirivāsīti dve nikāyājātā. Idaṃ tāva sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā paṭhamaṃ kāraṇaṃ.
Dhammarucinikāyuppatti
Tadā ca rājā abhayagirivāsīsuyeva bhikkhūsu visesato pasanno hutvā teyeva catūhi paccayehi
pavāretvā paggaṇhāti, rājamahāmattādayopi abhiññātā abhiññātā bahū janā tasmiñca ārāme aññattha ca
bahū āvāse katvā tesaṃ denti. Evaṃ abhayagirivāsino bhikkhū bahūnaṃ abhiññātajanānaṃ sakkatā ceva
honti pūjitā ca mānitā ca. Puna ca abhayagirivāsino bahalamassutissattherādayoindiyaraṭṭhato āgataṃ
vajjiputtakagaṇapariyāpannassa dhammarucinikāyassa dhammavinayabhūtaṃ sakkatabhāsāropitaṃ
abhinavampi piṭakaṃ sampaṭicchanti [mahāvaṃse 33, 99 gāthāsu. nikāyasaṅgahe] , tena tepi
dhammarucinikāyikā nāma ahesuṃ. Idaṃ sīhaḷadīpe sāsanaparihāniyā dutiyaṃ kāraṇaṃ.
Piṭakattayassa potthakāropanaṃ
Mahāvihāravāsino pana porāṇikaṃ pāḷibhāsāya saṇṭhitaṃ parisuddhapiṭakameva paṭiggaṇhanti,
tañca mukhap āṭ heneva dh ārenti. Tad ā pana ther ā pacchimajan āna ṃ satipaññ āhāni ṃ disv ā buddhak ālato
pa ṭṭ hāya y āva ta ṃkālā mukhap āṭ hen ābhata ṃ sāṭṭ hakatha ṃ pi ṭakattaya ṃ potthake āropetu ṃ
samārabhiṃsu. Samārabhamānā ca te anurādharājadhāni purato aṭṭhasaṭṭhimilappamāṇe
malaya janapade mātula [mātale iti etarahi vohāro] nagare āloka leṇe vasantā ekassa tandesikassa
janapad ādhipatino ārakkhaṃ gahetvā taṃ potthakāropanakamma makaṃsu [mahāvaṃse 33, 100-101-
gāthāsu] . Tenidaṃ ñāyati ‘‘tadā mahāvihāravāsino therā rājarājamahāmattehi aladdhūpakārā hutvā
attano baleneva piṭakattayassa potthakāropanakammamakaṃsū’’ti ca, ‘‘tañca yatheva pacchimajanānaṃ
satipaññāhāniṃ disvā kataṃ, tatheva dubbhikkharaṭṭhakkhobhādibhayupaddutakālesu
duddharabhāvampi disvā’’ti ca, tathā ‘‘abhayagirivāsīnaṃ sampaṭicchitasamayantaravādehi
anākulanatthampi kata’’nti ca. Evaṃ mahāvihāravāsino therā parisuddhattheravādapiṭakaṃ
samayantarehi asammissanatthāya yathā pure, tathā pāḷibhāsāya eva potthake āropetvāpi surakkhitaṃ
rakkhiṃsu. Yadi hi tadā tepiṭakaṃ potthakesu anāropitamassa, pacchākālesu samayantarato āgatasuttāni
‘‘netāni amhāka’’nti paṭikkhipituṃ na sukarāni bhaveyyuṃ. Yato ca kho tadā sāṭṭhakathaṃ tepiṭakaṃ
potthakesu āropitaṃ, tatoyeva anāgatakālesu samayantarāgatasuttāni tehi potthakehi saṃsandetvā
paṭikkhipituṃ sukarāni honti.
Tathā hi bhātiyarāja kāle (524-552-bu-va) mahāvihāravāsīnaṃ abhayagirivāsīhi vinaye vivādo
uppajji. Tadā rājā dīghakārāyanaṃnāma brāhmaṇajātikaṃ amaccaṃ therānaṃ santikaṃ pesesi. So
ubhinnaṃ suttaṃ sutvā vinicchayaṃ adāsi
[pārā. aṭṭha. 2.384] . Tathā vohārakatissarāja kāle ca (758-
780 bu-va) goṭhābhayarāja kāle ca (797-810 bu-va) theravādikā potthakārūḷhena dhammavinayena
saṃsandetvā adhammavādaṃ paṭikkhipiṃsu [nikāyasaṅgahe 12-piṭṭhe] .
Adhammavāduppatti
Ayaṃ pana ādito paṭṭhāya sāsanamalabhūtānaṃ adhammavādānaṃ uppatti. Asokarañño hi kāle
uppabbājetvā nikkaḍḍhitā aññatitthiyābuddhasāsane aladdhapatiṭṭhā kodhābhibhūtā pāṭaliputtato
nikkhamitvā rājagaha samīpe nālandāyaṃsannipatitvā evaṃ sammantayiṃsu ‘‘mahājanassa
buddhasāsane anavagāhatthāya sakyānaṃ dhammavinayo nāsetabbo, tañca kho tesaṃ samayaṃ
ajānantehi na sakkā kātuṃ, tasmā yena kenaci upāyena punapi tattha pabbajitabbamevā’’ti. Te evaṃ
sammantayitvā puna āgantvā visuddhattheravādīnamantaraṃ pavisituṃ asakkontā tadaññesaṃ
sattarasannaṃ mahāsaṅghikādinikāyānaṃ santikaṃ upasaṅkamitvā attano aññatitthiyabhāvaṃ
ajānāpetvā pabbajitvā piṭakattayamuggaṇhitvā tañca viparivattetvā tato kosambiṃgantvā
dhammavinayanāsanāya upāyaṃ mantayitvā 253-buddhavasse chasu ṭhānesu vasantā (1) hemavatiko
(2) rājagiriko (3) siddhatthiko (4) pubbaseliyo (5) aparaseliyo (6) vājiriyo (7) vetullo (8) andhako
(9) aññamahāsaṅghiko ti nava abhinave nikāye uppādesuṃ [nikāyasaṅgahe 9-piṭṭhe] . Tesaṃ nāmāni ca
laddhiyo ca kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ āgatāyeva.
Tesu hemavatikā saddhammapatirūpakaṃ buddhabhāsitabhāvena dassetvā
(1) Vaṇṇapiṭakaṃnāma ganthaṃ akaṃsu.
Rājagirikā (2) aṅgulimālapiṭakaṃ,
Siddhatthikā (3) gūḷhavessantaraṃ,
Pubbaseliyā (4) raṭṭhapālagajjitaṃ,
Aparaseliyā (5) āḷavakagajjitaṃ,
Vajirapabbatavāsino vājiriyā (6) gūḷhavinayaṃnāma ganthaṃ akaṃsu.
Teyeva sabbe m āyājālatanta -sam ājatant ādike aneke tantaganthe ca, mar īcikappa -
herambhakappādike aneke kappaganthe ca akaṃsu.
Vetullavādino pana (7) vetullapiṭaka makaṃsu.
Andhakā ca (8) ratanakūṭā dike ganthe,
Aññamahāsaṅghikā ca (9) akkharasāriyādisuttante akaṃsu [nikāyasaṅgahe 9-piṭṭhe] .
Tesu pana saddhammapatirūpakesu vetullavādo, vājiriyavādo, ratanakūṭasatthanti imāniyeva tīṇi
laṅkādīpamupāgatāni, aññāni pana vaṇṇapiṭakādīni jambudīpeyeva nivattantīti nikāyasaṅgahe vuttaṃ.
Vaṇṇapiṭakādīnampi pana laṅkādīpamupāgatacchāyā dissateva. Tathā hi samantapāsādikāya
vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 9-piṭṭhe)
‘‘Vaṇṇapiṭaka aṅgulimālapiṭakaraṭṭhapālagajjitaāḷavakagajjitagūḷhamaggagūḷhavessantara
gūḷhavinaya vedallapiṭakāni [ettha ‘‘vepulla, vedallaṃ, vetullanti atthako ekaṃ,
bodhisattapiṭakasseva nāma’’nti veditabbaṃ. tathā hi vuttaṃ asaṅgena nāma ācariyena
abhidhammasamuccaye nāma mahāyānikagante (79-piṭṭhe) ‘‘vepullaṃ katamaṃ?
bodhisattapiṭakasampayuttaṃ bhāsitaṃ. yaduccate vepullaṃ, taṃ vedallamapyuccate,
vetullamapyuccate. kimatthaṃ vepullamuccate? sabbasattānaṃ hitasukhādhiṭṭhānato,
udāragambhīradhammadesanāto ca. kimatthamuccate vedallaṃ? sabbāvaraṇavidalanato.
kimatthamuccate vetullaṃ? upamānadhammānaṃ tulanābhāvato’’ti] pana
abuddhavacanāniyevāti vutta’’nti ca.
Sāratthappakāsiniyāsaṃyuttaṭṭhakathāyampi (2, 186-piṭṭhe)
‘‘Gūḷhavinayaṃ gūḷhavessantaraṃ gūḷhamahosadhaṃ vaṇṇapiṭakaṃ aṅgulimālapiṭakaṃ
raṭṭhapālagajjitaṃ āḷavakagajjitaṃ vedallapiṭakanti abuddhavacanaṃ saddhammapatirūpakaṃ
nāmā’’ti ca–
Tesaṃ paṭikkhepo dissati. Na hi tāni asutvā, tesañca atthaṃ ajānitvā sīhaḷaṭṭhakathācariyehi tāni
paṭikkhipituṃ sakkā, nāpi taṃ paṭikkhepavacanaṃ jambudīpikaṭṭhakathācariyānaṃ vacanaṃ bhavituṃ,
mahāmahindattherassa sīhaḷadīpaṃ gamanasamaye tesaṃyeva abhāvato. Tasmā tāni ca tadaññāni ca
mahāyānikapiṭakāni taṃkālikāni yebhuyyena sīhaḷadīpamupāgatānīti gahetabbāni. Tesu ca
vajjiputtakaga ṇapariyāpannassa dhammarucinikāyassa piṭakānaṃ tadupāgamanaṃ pubbeva vuttaṃ.
Tadaññesaṃ pana tadupāgamanaṃ evaṃ veditabbaṃ.
Vetullavādassa paṭhamaniggaho
Vohārakatissa rañño kāle (758-780-bu-va) abhayagirivāsino dhammarucinikāyikā pubbe
vuttappakārena sāsanavināsanatthāya bhikkhuvesadhārīhi vetullavādibrāhmaṇehi racitaṃ vetullapiṭakaṃ
sampaṭiggahetvā ‘‘idaṃ buddhabhāsita’’nti dassenti. Taṃ mahāvihāravāsino theravādikā
dhammavinayena saṃsandetvā adhammavādoti paṭikkhipiṃsu. Taṃ sutvā rājā sabbasatthapāraguṃ
kapilaṃnāma amaccaṃ pesetvā vinicchayaṃ kārāpetvā abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā sabbaṃ
vetullapotthakaṃ jhāpetvā talladdhike ca pāpabhikkhū niggahetvā buddhasāsanaṃ jotesi [nikāyasaṅgahe
12-piṭṭhe] . Vuttañhetaṃ mahāvaṃse –
36-41 .‘‘ Vetullav āda ṃ madditv ā, kāretv ā pāpaniggaha ṃ;
Kapilena amaccena, sāsanaṃ jotayī ca so’’ti.
Sāgaliyanik āyuppatti
Punapi te abhayagirivāsino goṭhābhaya rañño kāle (797-810-bu-va) vetullavādaṃ tatheva dassenti.
Tadā pana tesu ussiliyātisso nāma mahāthero vohārakatissa rājakāle vetullavādīnaṃ bhikkhūnaṃ
kataniggahaṃ sutvā ‘‘vicāraṇasampannassa rañño samaye tatheva bhaveyya, na bhaddakameta’’nti
cintetvā ‘‘na mayaṃ tehi ekato homā’’ti tisatamatte bhikkhū gahetvā dakkhiṇagirivihāraṃ gantvā
dhammarucinikāya to visuṃ hutvā vasi. Tesu sāgalo nāma mahāthero tattheva dakkhiṇagirimhi
vasanto āgamabyākhyānamakāsi. Tato paṭṭhāya taṃ theramārabbha tassantevāsino sāgaliyānāma
ahesuṃ. Tesampi vādo pacchā mahāsena rājakāle jetavanavihāre patthari [nikāya 13-piṭṭhe] .
Vetullavādassa dutiyaniggaho
Goṭhābhayo pana rājā pañcasu [mahāvihāra, cetiya, thūpārāma, issarasamaṇaka,
vessagirivihārasaṅkhātesu] vihāresu mahābhikkhusaṅghaṃ ekato sannipātetvā taṃ pavattiṃ pucchitvā
vetullavādassa abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā taṃvādino saṭṭhi pāpabhikkhū lakkhaṇāhate katvā raṭṭhato
pabbājesi, vetullapotthakāni ca jhāpetvā buddhasāsanaṃ jotesi [mahāvaṃse 36, 111-112-gāthāsu, nikāya
13-piṭṭhe] .
Tadā raṭṭhato pabbājitesu tesu bhikkhūsu keci kāvīrapaṭṭanaṃgantvā tattha vasanti. Tasmiñca
samaye eko aññatitthiyamāṇavako desantarato kāvīramāgantvā paṭṭanagāmikehi tesaṃ bhikkhūnaṃ
katūpahāraṃ disvā lābhasakkāraṃ nissāya tesaṃ santike pabbajitvā saṅghamitto ti nāmena pākaṭo
ahosi. So mahāvihāravāsīnaṃ dhammavinicchayaṃ nissāya goṭhābhayaraññā vetullavādahetu tesaṃ
bhikkhūnaṃ raṭṭhā pabbājitabhāvaṃ ñatvā mahāvihāravāsīnaṃ kuddho hutvā ‘‘vetullavādaṃ vā ne
gāhāpessāmi, vihāre vā nesaṃ ummūletvā vināsessāmī’’ti sīhaḷadīpaṃ gantvā rājānaṃ pasādetvā tassa
dve putte sippaṃ sikkhāpessāmīti ārabhi. Tathāpi attano vādassa jānanasamatthaṃ jeṭṭhatissaṃohāya
anāgate attano vacanaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ kaniṭṭhaṃ mahāsenakumāra meva saṅgaṇhitvā
sippaṃ sikkhāpesi. Vituno accayena jeṭṭhatissakumāre rajjaṃ patte (810-819-bu-va) so tassa rañño bhīto
kāvīrapaṭṭanameva gato
[mahāvaṃse 36, 113-gāthādīsu, nikāya 14-piṭṭhe] .
Mahāsena rañño pana kāle (819-845-bu-va) so puna sīhaḷadīpamāgantvā abhayagirivihāre vasanto
mahāvihāravāsīhi vetullavādaṃ gāhāpetuṃ nānāpakārehi vāyāmamakāsi. Tathāpi tehi taṃ gāhāpetuṃ
asakkonto rājānaṃ upasaṅkamitvā nānākāraṇehi saññāpetvā ‘‘yo koci ekassapi bhikkhussa
mahāvihāravāsino āhāraṃ dadeyya, tassa sataṃ daṇḍo’’ti rañño āṇāya nagare bheriṃ carāpesi. Tadā
mahāvihāravāsino nagare piṇḍāya carantā tayo divase bhikkhamaladdhā mahāpāsāde sannipatitvā ‘‘sace
mayaṃ khudāhetu adhammaṃ dhammoti gaṇheyyāma, bahū janā taṃ gahetvā apāyagāmino bhavissanti,
mayañca sabbe sāvajjā bhavissāma, tasmā na mayaṃ jīvitahetupi vetullavādaṃ paṭiggaṇhissāmā’’ti
sammantayitvā mahāvihārādike sabbavihāre chaḍḍetvā rohaṇajanapada ñca malayapadesa ñca
agamiṃsu
[mahāvaṃse 37, 2-6-gāthāsu. nikāyasaṅgahe 14-piṭṭhe] .
Vetullavādo
Kīdiso vetullavādo nāma, yato mahāvihāravāsino ativiya jigucchiṃsūti? Idāni vetullavādassa
sarūpaṃ sabbākārena pakāsetuṃ na sakkā, vetullanāmena potthakānaṃ vā nikāyassa vā etarahi
apākaṭabhāvato. Abhidhammapiṭake pana kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ [kathā. aṭṭha. 793-794 ādayo]
katipayā vetullavādā āgatā. Kathaṃ? –
‘‘Paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca
na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti ca (1).
‘‘ Maggaphal āneva sa ṅgho n āma, na ca t āni dakkhi ṇaṃ visodhetu ṃ sakkonti, tasm ā na vattabba ṃ
saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti ca (2).
‘‘Maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati
pivati khādati sāyatī’’ti ca (3).
Maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi
tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti ca (4).
‘‘Buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ
dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala’’nti ca (5).
‘‘Bhagavā tusitabhavane nibbatto tattheva vasati, na manussalokaṃ āgacchati,
nimmitarūpamattakaṃ panettha dassetī’’ti ca (6).
‘‘Tusitapure ṭhito bhagavā dhammadesanatthāya abhinimmitaṃ pesesi, tena ceva, tassa ca desanaṃ
sampaṭicchitvā āyasmatā ānandena dhammo desito, na buddhena bhagavatā’’ti ca (7).
‘‘Ekādhippāyena methuno dhammo paṭisevitabbo. Ayaṃ panettha attho – kāruññena vā ekena
adhippāyena ekādhippāyo, saṃsāre vā ekato bhavissāmāti itthiyā saddhiṃ buddhapūjādīni katvā
paṇidhivasena eko adhippāyo assāti ekādhippāyo, evarūpo dvinnampi janānaṃ ekādhippāyo methuno
dhammo paṭisevitabbo’’ti ca (8) evaṃ vetullavādīnaṃ laddhiyo āgatā, ettakāyeva nesaṃ vādā
theravādaganthavasena dāni paññāyanti.
Ettha ca ādito catūhi vādehi suttantāgatasaṅgho ca micchā gahito, vinayāgatasaṅgho ca sabbathā
paṭikkhitto. Tadanantaraṃ tayo vādā issaranimmānavādānuvattakā. Antimassa pana
asaddhammavādabhāvo ativiya pākaṭoti.
Abhidhammasamuccaye pana vetullapiṭakassa bodhisattapiṭakabhāvo pakāsito, tasmā
saddhammapuṇḍarikasuttādike bodhisattapiṭake āgatavādopi ‘‘vetullavādo’’ti veditabbo
[abhidhammasamuccaye 79-piṭṭhe] .
Mahāvihāranāsanaṃ
Mahāvihāravāsīsu pana vuttappakārena sabbavihāre chaḍḍetvā gatesu saṅghamitto pāpabhikkhu
rājānaṃ saññāpetvā lohapāsādādike catusaṭṭhyādhike tisatamatte pariveṇapāsāde nāsetvā samūlaṃ
uddharāpetvā abhayagirivihāraṃ ānayāpesi. Vihārabhūmiyañca kasāpetvā aparaṇṇe vapāpesi. Evaṃ tadā
mahāvihāro nava vassāni bhikkhūhi suñño ahosi āvāsavirahito ca. Atha rājā meghavaṇṇābhayassa
nāma kalyāṇamittabhūtassa amaccassa santajjanapubbaṅgamena vacanena mahāvihāraṃ puna
pākatikaṃ katvā te cāpi apakkante bhikkhū ānetvā catūhi paccayehi upaṭṭhahi [mahāvaṃse 37-30-
gāthāsu. nikāyasaṅgahe 14-15-piṭṭhesu] .
Jetavanavāsinikāyuppatti
Punapi rājā dakkhiṇārāma vāsimhi jimhamānase kuhakatissatthere pasanno hutvā tassatthāya
mahāvihārasīmabbhantare jotivanuyyāne jetavanavihāraṃ kāretumārabhi. Mahāvihāravāsino bhikkhū
taṃ nivāretuṃ asakkontā punapi tato apakkamiṃsu. Tadāpi mahāvihāro nava māsāni bhikkhūhi suñño
ahosi. Rājā pana attano ajjhāsayavaseneva tattha jetavanavihāraṃkāretvā tassa kuhakatissattherassa
adāsiyeva. Tattha dakkhiṇagirivihārato sāgaliyābhikkhū āgantvā vasiṃsu. Pacchā ca te
ambasāmaṇerasilākāla rañño kāle (1067-1080-bu-va) vetullavādino ahesuṃ
[mahāvaṃse 37, 32-
gāth ādīsu, nik āyasa ṅgahe 15 -pi ṭṭ he] .
Evaṃ ācariyabuddhaghosattherassa sīhaḷadīpamāgamanakālato (965-bu-va) pubbeyeva
visuddhattheravādīhi mahāvihāravāsīhi viruddhasamayā abhayagirivāsino (455-bu-va) sāgaliyā(797-
810-bu-va) jetavanavāsino (829-845-bu-va) cāti tayo nikāyā uppannā ahesuṃ. Tesu pana
abhayagirivāsinoyeva visesato pākaṭā ceva honti balavanto ca. Tathā hi te visuddhattheravādapiṭakañca
vajjiputtakapariyāpannadhammarucinikāyapiṭakañca mahisāsakādinikāyapiṭakañca mahāyānapiṭakañca
sampaṭicchanti. Tesu dhammarucinikāyapiṭakassa sampaṭicchitabhāvo pākaṭoyeva.
Mahisāsakādinikāyapiṭakassa sampaṭicchitabhāvo pana phāhiya nnāmassa cinabhikkhuno
addhānakkamasallakkhaṇakathāya ceva aṭṭhakathāsu paṭikkhittavaṇṇapiṭakādināmavasena ca veditabbo,
tathā mahāyānapiṭakassa sampaṭicchitabhāvopi.
Phāhiyamaddhānakkamakathā
Phāhiya nnāmena hi cinabhikkhunā 956-buddhavasse sīhaḷadīpato sakkatabhāsāropitaṃ
mahisāsakavinayapiṭakañca dīghāgamo ca saṃyuttāgamo ca sannipātapiṭakañca attanā saha
cinaraṭṭhamānītanti tassa addhānakkamakathāyaṃ dassitaṃ. Tañca sabbaṃ abhayagirivihāratoyeva
laddhamassa, mahāvihāravāsīnaṃ sakkatāropitapiṭakābhāvato. Aṭṭhakathāyaṃ
paṭikkhittavaṇṇapiṭakādīni ca tattheva bhaveyyuṃ, mahāvihāravāsīhi tesaṃ appaṭiggahitabhāvato. Tathā
‘‘phāhiyambhikkhussa sīhaḷadīpe paṭivasanakāle (954-956-bu-va) mahāvihāre tisahassamattā bhikkhū
vasanti, te theravādapiṭakameva uggaṇhanti, na mahāyānapiṭakaṃ. Abhayagirivihāre pañcasahassamattā
bhikkhū vasanti, te pana dvepi piṭakāni uggaṇhanti mahāyānapiṭaka ñceva theravādapiṭaka ñcā’’ti ca
teneva cinabhikkhunā dassitaṃ.
Yasmā pana abhayagirivāsino mahāyānapiṭakampi uggaṇhanti, tasmā tasmiṃ vihāre
mahāyānikānaṃ padhānācariyabhūtehi assaghosanāgajjunehi kataganthāpi saṃvijjamānāyeva
bhaveyyuṃ, tatoyeva tesaṃ nayañca nāmañca ācariyabuddhaghosattheropi aññepi taṃkālikā
mahāvihāravāsino sutasampannā therā jāneyyuṃyeva. Apica dakkhiṇaindiyaraṭṭhe samuddasamīpe
guntājanapade nāgārajunakoṇḍaṃ nāma ṭhānamatthi, yattha nāgajjuno mahāyānikānaṃ
padhānācariyabhūto vasanto buddhasāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Ācariyabuddhaghosassa ca
tandesikabhāvanimittaṃ dissati, taṃ pacchato (33-piṭṭhe) āvibhavissati. Tasmāpi
ācariyabuddhaghosatthero nāgajjunassa ca assaghosassa ca nayañca nāmañca jāneyyayevāti sakkā
anuminituṃ.
Jānatoyeva pana tesaṃ nayassa vā nāmassa vā attano aṭṭhakathāyamappakāsanaṃ tesaṃ
nikāyantarabhāvatoyevassa. Tathā hi tesaṃ assaghosanāgajjunānaṃ assaghoso
[(570-670-
buddhavassabbhantare)] theravādato bhinnesu ekādasasu gaṇesu sabbatthivādagaṇe pariyāpanno,
nāgajjuno ca mahāsaṅghika-cetiyavādi gaṇādīhi jāte mahāyānanikāye pariyāpanno,
mahāvihāravāsino ca āditoyeva paṭṭhāya nikāyantarasamayehi asammissanatthaṃ attano piṭakaṃ atīva
ādaraṃ katvā rakkhanti, ayañca ācariyabuddhaghoso tesamaññataro. Vuttañhi tassa ganthanigamanesu
‘‘mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtenā’’ ti. Tasmā ‘‘ācariyabuddhaghoso tesaṃ nayaṃ
jānantoyeva attano ganthesu nikāyantarasamayehi asammissanatthaṃ nappakāsesī’’ti veditabbaṃ.
Ettāvatā ca yāni ‘‘bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brāhmaṇamāṇavo’’tiādinā vuttassa
mahāvaṃsavacanassa vicāraṇamukhena ācariyabuddhaghosassa vambhanavacanāni
dhammānandakosambinā vuttāni, tāni amūlakabhāvena anuvicāritāni. Tathāpi ‘‘ācariyabuddhaghoso
bodhimaṇḍasamīpe jāto’’ti etaṃ pana atthaṃ sādhetuṃ daḷhakāraṇaṃ na dissateva ṭhapetvā taṃ
mahāvaṃsavacanaṃ, yampi buddhaghosuppattiyaṃ vuttaṃ, tampi mahāvaṃsameva nissāya
vuttavacanatt ā na da ḷhak āra ṇaṃ hot īti.
Marammara ṭṭ hikabh āvakath ā
Ekacce pana marammaraṭṭhikā ‘‘ācariyabuddhaghoso marammaraṭṭhe sathuṃ nāma nagarato
sīhaḷadīpaṃgantvā saṅgahaṭṭhakathāyo akāsī’’ti vadanti. Taṃ dhammānandena anujānitvā ‘‘tampi
thokaṃ yuttisampannaṃ, ahaṃ evaṃ saddahāmi ‘buddhaghoso dakkhiṇaindiyaraṭṭhe telaṅga jātiko’ti,
telaṅgajātikā ca bahū janā maramma raṭṭhe ca indocina raṭṭhe ca gantvā vasanti, talhiṅa? Iti vohāro ca
tatoyeva telaṅgapadato uppanno. Tathā ‘buddhaghoso aṭṭhakathāyo katvā sīhaḷadīpato marammaraṭṭhaṃ
gantvā pacchimabhāge tattheva vasī’tipi gahetuṃ sakkā, tassa hi ganthā marammaraṭṭhe sīhaḷaraṭṭhatopi
surakkhitatarā hontī’’ti ca vatvā patiṭṭhāpitaṃ.
Dakkhiṇaindiyaraṭṭhikabhāvayutti
Bahū pana ādhunikā vicakkhaṇā dhammānandādayo ‘‘ācariyabuddhaghosatthero
dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko’’ ti vadanti. Ayaṃ panettha yutti, yebhuyyena hi aṭṭhakathāṭīkākārā therā
dakkhiṇaindiyaraṭṭhikāyeva. Tathā hi buddhavaṃsaṭṭhakathāya ca abhidhammāvatāraṭṭhakathāya ca
vinayavinicchayaṭṭhakathāya ca kārako ācariyabuddhadattatthero coḷaraṭṭhe tambapaṇṇinadiyaṃ
uraganagare jāto ācariyabuddhaghosena ekakāliko ca. Paramatthavinicchaya-nāmarūpapariccheda-
abhidhammatthasaṅgahānaṃ kārako ācariyaanuruddhatthero [ekacce pana vadanti-
paramatthavinicchayakārako eko, nāmarūpaparicchedaabhidhammatthasaṅgahānaṃ kārako ekoti dve
anuruddhattherāti] kañcivararaṭṭhe kāverinagara jātiko. Khuddakanikāyapariyāpannaudānādipāḷiyā
saṃvaṇṇanābhūtāya paramatthadīpaniyā kārako ācariyadhammapālattheropi dakkhiṇaindiyaraṭṭhe
kañcipurajātiko. Tathevāyampīti veditabbo. Vuttañhi manorathapūraṇiyā nāma aṅguttaraṭṭhakathāya
nigamane –
‘‘Āyācito sumatinā, therena bhadantajotipālena;
Kañcipurādīsu mayā, pubbe saddhiṃ vasantenā’’ti.
Ettha ca kañcipuraṃ nāma madarasanagarassa īsakaṃ pacchimanissite dakkhiṇadisābhāge
pañcacattālīsamilappamāṇe padese idāni kañjīvara iti voharitanagarameva.
Tathā papañcasūdaniyā nāma majjhimaṭṭhakathāya nigamanepi –
‘‘Āyācito sumatinā, therena buddhamittena;
Pubbe mayūradūta
[mayūrarūpa (sī.), mayūrasutta (syā.)] paṭṭanamhi saddhiṃ vasantenā’’ti –
vuttaṃ.
Ettha ca mayūradūtapaṭṭanaṃ nāma idāni madarasanagarasamīpe milapora iti voharitaṭṭhānanti
porāṇappavattigavesīhi vuttaṃ.
Imāhi pana nigamanagāthāhi dakkhiṇaindiyaraṭṭheyeva nivutthapubbataṃ pakāseti,
bodhimaṇḍasamīpe vā, marammaraṭṭhe vā nivutthapubbatāya pakāsanañca na dissati. Tena
ācariyabuddhaghoso dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko na hotīti na sakkā paṭikkhipituṃ.
Samantapāsādikāya mpi vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 13) ācariyena evaṃ vuttaṃ –
‘‘Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘aparikkhitte pamukhe anāpattīti bhūmiyaṃ vinā jagatiyā
pamukhaṃ sandhāya kathita’nti vuttaṃ, taṃ andhakaraṭṭhe pāṭekkasannivesā ekacchadanā
gabbhap āḷ iyo sandh āya vutta ’’ nti.
Imin ā pana vacanena ‘‘ andhaka ṭṭ hakath ā andhakara ṭṭ hikehi therehi kat ā’’ ti p āka ṭā hoti,
ācariyabuddhaghosopi ca andhakaṭṭhakathāya sandhāyabhāsitampi
tandesikagabbhapāḷisannivesākārampi suṭṭhu jānāti, tasmā tandesiko na hotīti na sakkā vattunti.
Tathā imassapi visuddhimaggassa nigamane –‘‘moraṇḍakheṭakavattabbenā’’ ti vuttaṃ. Ettha ca
kheṭoti padassa gāmoti vā, jānapadānaṃ kassakānaṃ nivāsoti vā, khuddakanagaranti vā tayo atthā
sakkatābhidhāne pakāsitā, dakkhiṇaindiyaraṭṭhesu ca yāvajjatanāpi gāmo kheḍā ti voharīyati. Tasmā
moraṇḍavhaye kheṭe jāto moraṇḍakheṭako, moraṇḍakheṭako iti vattabbo moraṇḍakheṭakavattabbo, tena
moraṇḍakheṭakavattabbenāti vacanatthaṃ katvā ‘‘moraṇḍagāme jātoti vattabbena therenā’’ti attho
gahetabbo. Idāni pana dakkhiṇaindiyaraṭṭhe guntājanapade nāgārajunakoṇḍato ekapaṇṇāsamilamatte
(51) amaravatito ca aṭṭhapaṇṇāsamilamatte (58) padese kotanemalipurīti ca gundalapallīti ca
voharitaṃ ṭhānadvayamatthi, tattha ca bahūni buddhasāsanikaporāṇasantakāni diṭṭhāni, nemalīti
telaguvohāro ca morassa, gundalu iti ca aṇḍassa, tasmā taṃ ṭhānadvayameva pubbe moraṇḍakheṭo ti
voharito ācariyabuddhaghosassa jātigāmo bhaveyyāti porāṇaṭṭhānagavesīhi gahito. Yasmā panetaṃ
‘‘moraṇḍakheṭakavattabbenā’’ti padaṃ ‘‘moraṇḍagāmajātenā’’ti padaṃ viya pāḷinayānucchavikaṃ na
hoti, aññehi ca bahūhi visesanapadehi ekato aṭṭhatvā visesyapadassa pacchato visuṃ ṭhitaṃ,
āgamaṭṭhakathādīsu ca na dissati, tasmā etaṃ kenaci taṃkālikena ācariyassa jātiṭṭhānaṃ sañjānantena
pakkhittaṃ viya dissatīti.
Imesu pana tīsu ‘‘ācariyabuddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe jātoti ca marammaraṭṭhikoti ca
dakkhiṇaindiyaraṭṭhiko’’ti ca vuttavacanesu pacchimameva balavataraṃ hoti ācariyasseva
vacananissitattā, tasmā tadeva nissāya ācariyabuddhaghosattherassa uppatti evaṃ veditabbā.
Ācariyabuddhaghosattherassa aṭṭhuppatti
Ācariyabuddhaghoso dasame buddhavassasatake (901-1000-bu-va) dakkhiṇaindiyaraṭṭhe
moraṇḍagāme brāhmaṇakule jāto, so tīsu vedesu ceva sabbavijjāsippaganthesu ca pāraṅgato hutvā
buddhasāsanadhammaṃ sutvā tampi uggaṇhitukāmo tasmiṃyeva dakkhiṇaindiyaraṭṭhe ekasmiṃ
theravādikavihāre mahāvihāravāsīnaṃ revatattherappamukhānaṃ bhikkhūnaṃ santike pabbajjañceva
upasampadañca gaṇhitvā piṭakattayapāḷimuggaṇhi. So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhantoyeva aññāsi
‘‘ayamekāyanamaggo dassanavisuddhiyā nibbānasacchikiriyāyā’’ti. Ācariyupajjhāyā ca tassa
visiṭṭhañāṇappabhāvasampannabhāvaṃ ñatvā ‘‘imassa buddhasāsane kittighoso buddhassa viya
pavattissatī’’ti sampassamānā ‘‘buddhaghoso’’ ti nāmamakaṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘buddhaghosoti garūhi
gahitanāmadheyyenā’’ti.
So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhitvā madarasa nagarasamīpaṭṭhānabhūte
mayūradūtapaṭṭanamhi ca kañcipurādīsu ca vasanto andhakaṭṭhakathāya paricayaṃ katvā tāya
asantuṭṭhacitto sīhaḷaṭṭhakathāsupi paricayaṃ kātukāmo tā ca pāḷibhāsamāropetvā
abhinavīkātumāsīsanto sīhaḷadīpamagamāsi. Tasmiñca kāle sīhaḷadīpe mahānāmo nāma rājā rajjaṃ
kāreti, so ca rājā abhayagirivāsīsu pasanno teyeva visesato paggaṇhāti.
Ekacce pana ādhunikā vicakkhaṇā evaṃ vadanti ‘‘ācariyabuddhaghosassa sīhaḷadīpāgamanena
sirimeghavaṇṇarāja kālato (846-bu-va) puretaraṃyeva bhavitabba’’nti. Idañca nesaṃ kāraṇaṃ, tassa
rañño navavassakāle (855-bu-va) buddhassa dāṭhādhātukaliṅgaraṭṭha to sīhaḷadīpamānītā, tato
paṭṭhāya sīhaḷarājāno anusaṃvaccharaṃ mahantaṃ dhātupūjāussavaṃ karonti. Yadi ca
ācariyabuddhaghoso tato pacchā sīhaḷadīpamāgaccheyya, tampi pāsādikaṃ mahussavaṃ disvā attano
ganthesu pakāseyya yathā phāhiyaṃ nāma cinabhikkhu mahānāmarājakāle (953-975-bu-va) taṃ disvā
attano addhānakkamakathāyaṃ pakāsesi, na pana ācariyassa ganthesu taṃpakāsanā dissati, tenetaṃ
ñāyati ‘‘ācariyabuddhaghoso dāṭhādhātusampattakālato (855-bu-va) puretaraṃyeva sīhaḷadīpamāgantvā
aṭṭ hakath āyo ak āsī’’ ti. Ta ṃ pana na da ḷhak āra ṇaṃ hoti, tipi ṭakap āḷ iy ā hi atthasa ṃ va ṇṇ an āya ya ṃ vā ta ṃ
vā attano paccakkhadi ṭṭ ha ṃ pak āsetabba ṃ na hoti, na ca atthasa ṃ va ṇṇ an ā
addhānakkamakathāsadisā. Kiñca bhiyyo, samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ dīpavaṃsatopi kiñci
ānetvā pakāsitaṃ, dīpavaṃse ca yāva mahāsenarājakālā (819-845-bu-va) pavatti pakāsitāti
sirimeghavaṇṇarājakālato (845-873-bu-va) pubbe dīpavaṃsoyeva likhito na bhaveyya. Yadi ca
aṭṭhakathāyo tato pubbeyeva katā bhaveyyuṃ, kathaṃ tattha dīpavaṃso sakkā pakāsetunti.
Ācariyabuddhaghoso pana sīhaḷadīpaṃ pattakāle (965-bu-va) mahāvihārameva gantvā tattha
sīhaḷamahātherānaṃ santike sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇi. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ –
‘‘Mahāaṭṭhakathañceva, mahāpaccarimeva ca;
Kurundiñcāti tissopi, sīhaḷaṭṭhakathā imā.
Buddhamittoti nāmena, vissutassa yasassino;
Vinayaññussa dhīrassa, sutvā therassa santike’’ti
[pari. aṭṭha. nigamanakathā].
Iminā pana aṭṭhakathāvacanena mahāaṭṭhakathādīnaṃ tissannaṃyeva aṭṭhakathānaṃ sutabhāvo
dassito. Samantapāsādikāyaṃ pana saṅkhepaandhakaṭṭhakathānampi vinicchayo dassitoyeva, kasmā
pana tā ācariyena sīhaḷattherānaṃ santike na sutāti? Tāsu hi andhakaṭṭhakathā tāva
andhakaraṭṭhikabhāvato, kataparicayabhāvato ca na sutāti pākaṭoyevāyamattho. Saṅkhepaṭṭhakathā pana
mahāpaccariṭṭhakathāya saṃkhittamattabhāvato na sutāti veditabbā. Tathā hi vajirabuddhiṭīkāyaṃ
ganthārambhasaṃvaṇṇanāyaṃ [vijira. ṭī. ganthārambhakathāvaṇṇanā]
cūḷapaccariṭṭhakathāandhakaṭṭhakathānampi ādi -saddena saṅgahitabhāvo vutto, sāratthadīpanī-
vimativinodan īṭīkāsu [sārattha. ṭī. 1.92 pācittiyakaṇḍa; vi. vi. ṭī. 1.ganthārambhakathāvaṇṇanā]pana
andhakasaṅkhepaṭṭhakathānaṃ saṅgahitabhāvo vutto, samantapāsādikāyañca cūḷapaccarīti nāmaṃ
kuhiñcipi na dissati, mahāṭṭhakathā mahāpaccarī kurundī andhakasaṅkhepaṭṭhakathāti imāniyeva nāmāni
dissanti, bahūsu ca ṭhānesu ‘‘saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ pana mahāpaccariyañca vutta’’ntiādinā [pārā. aṭṭha.
1.94] dvinnampi samānavinicchayo dassito. Tasmā vajirabuddhiyaṃ cūḷapaccarīti vuttaṭṭhakathā
mahāpaccarito uddharitvā saṅkhepena kataṭṭhakathā bhaveyya, sā ca saṅkhepena katattā
saṅkhepaṭṭhakathānāma jātā bhaveyya. Evañca sati mahāpaccariyā sutāya sāpi sutāyeva hotīti na sā
ācariyena sutāti veditabbā.
Evaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇantasseva ācariyabuddhaghosassa
tikkhagambhīrajavanañāṇappabhāvavisesasampannabhāvañca
paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitasīlācārajjavamaddavādiguṇasamudaya-
samuditabhāvañca sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthapaññāveyyatti-
yasamannāgatabhāvañca anekasatthantarocitasaṃvaṇṇanānayasukovidabhāvañca ñatvā
taṃsavanakiccapariniṭṭhitakāle saṅghapālādayo therā taṃ visuddhimaggādiganthānaṃ karaṇatthāya
visuṃ visuṃ āyāciṃsu. Ettha ca ācariyassa yathāvuttaguṇehi sampannabhāvo attano vacaneneva pākaṭo.
Vuttañhi attano ganthanigamanesu –
‘‘Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena
sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena
sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatenā’’tiādi.
Tattha sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthenāti padena
ācariyabuddhaghosatthero mahāvihāravāsīnaṃ visuddhattheravādīnaṃ desanānayasaṅkhāte sakasamaye
ca mahāsaṅghikādimahāyānikapariyosānānaṃ nikāyantarabhūtānaṃ paresaṃ
piṭakaganthantaravādanayasaṅkhāte parasamaye ca tathā taṃkālikaaññatitthiyasamaṇabrāhmaṇānaṃ
vedattayādisaṅkhāte parasamaye ca kovido, tesaṃ sakasamayaparasamayānaṃ
durogāhadubbodhatthasaṅkhāte gahanaṭṭhānepi ca ogāhituṃ samatthoti dīpeti.
Paññāveyyattiyasamannāgato ti padena ācariyabuddhaghosatthero porāṇaṭṭhakathāyo saṅkhipituñca
pa ṭisa ṅkharituñca samatthoti d īpet īti veditabbo.
Āyācanakāraṇaṃ
Kasmā pana te taṃ āyāciṃsūti? Vuccate, mahāvihāravāsino hi āditoyeva paṭṭhāya piṭakattayaṃ
yathā tīsu saṅgītīsu pāḷibhāsāya saṅgītaṃ, yathā ca vaṭṭagāmaṇirāja kāle (455-467-bu-va) potthakesu
āropitaṃ, tathā porāṇaṃ pāḷipiṭakameva uggaṇhanti ceva vācenti ca, na sakkatāropitapiṭakaṃ.
Aṭṭhakathāyo ca tivassasatamattato pure katā. Tathā hi aṭṭhakathāsu vasabharāja kālato (609-653-bu-0)
pacchā sīhaḷikattherānañceva aññesañca vatthu na dissati ṭhapetvā mahāsena rājavatthuṃ [pārā. aṭṭha.
2.236-237] , yāva ācariyabuddhaghosakālāpi ca tā eva porāṇaṭṭhakathāyo atthi na abhinavīkatā. Tena
tesaṃ piṭakesu yebhuyyena janā paricayaṃ kātuṃ asañjātābhilāsā honti asañjātussāhā. Dīpantaresu ca
attano piṭakaṃ pattharāpetuṃ na sakkonti aṭṭhakathānaṃ dīpabhāsāya abhisaṅkhatattā.
Abhayagirivāsino pana vaṭṭagāmaṇirājakālato paṭṭhāya sakkatabhāsāropitaṃ
dhammarucinikāyādipiṭakampi mahāyānapiṭakampi navaṃ navaṃ pariyāpuṇanti ceva vācenti ca, tena
tesaṃ piṭakesu yebhuyyena janā paricayaṃ kātuṃ sañjātābhilāsā honti sañjātussāhā, navaṃ navameva hi
sattā piyāyanti. Tatoyeva te dīpantaresupi attano vādaṃ pattharāpetuṃ sakkonti. Tasmā te
mahāvihāravāsino therā attano sīhaḷaṭṭhakathāyo pāḷibhāsāya abhisaṅkharitukāmā tathā kātuṃ
samatthaṃ ācariyabuddhaghosattherassa ñāṇappabhāvavisesaṃ yathāvuttaguṇasampannabhāvañca ñatvā
āyāciṃsūti veditabbaṃ.
Visuddhimaggassa karaṇaṃ
Tesu tāva visuddhimaggaṃ ācariyabuddhaghoso saṅghapālattherena ajjhesito mahāvihārassa
dakkhiṇabhāge padhānaghare mahānigamassāmino pāsāde
[pari. aṭṭha. nigamanakathā]vasanto akāsi.
Ettāvatā ca ‘‘so panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato’’ti imesaṃ
pañhānamattho vitthārena vibhāvito hoti.
Idāni kimatthaṃ katotiādīnaṃ pañhānamatthaṃ pakāsayissāma. Tattha kimatthaṃ kato ti etassa
pana pañhassa attho ācariyeneva pakāsito. Kathaṃ?
‘‘Sudullabhaṃ labhitvāna, pabbajjaṃ jinasāsane;
Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ, ujuṃ maggaṃ visuddhiyā.
Yathābhūtaṃ ajānantā, suddhikāmāpi ye idha;
Visuddhiṃ nādhigacchanti, vāyamantāpi yogino.
Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ, suvisuddhavinicchayaṃ;
Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissitaṃ.
Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ, taṃ me sakkacca bhāsato;
Visuddhikāmā sabbepi, nisāmayatha sādhavo’’ti
[visuddhi. 1.2] .
Tasmā esa visuddhimaggo visuddhisaṅkhātanibbānakāmānaṃ sādhujanānaṃ
sīlasamādhipaññāsaṅkhātassa visuddhimaggassa yāthāvato jānanatthāya katoti padhānappayojanavasena
veditabbo. Appadhānappayojanavasena pana catūsu āgamaṭṭhakathāsu ganthasallahukabhāvatthāyapi
katoti veditabbo. Tathā hi vuttaṃ āgamaṭṭhakathāsu –
‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;
Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ;
Icceva me kato ’’ ti [d ī. ni. a ṭṭ ha. 1.ganth ārambhakath ā].
Tannissayo
Kiṃ nissāya kato ti etassapi pañhassa attho ācariyeneva pakāsito. Vuttañhi ettha ganthārambhe –
‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissita’’nti [visuddhi. 1.2] .
Tathā nigamanepi –
‘‘Tesaṃ sīlādibhedānaṃ, atthānaṃ yo vinicchayo;
Pañcannampi nikāyānaṃ,vutto aṭṭhakathānaye.
Samāharitvā taṃ sabbaṃ, yebhuyyena sanicchayo;
Sabbasaṅkaradosehi, mutto yasmā pakāsito’’ti
[dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā].
Iminā pana vacanena ayamattho pākaṭo hoti – ‘‘visuddhimaggaṃ kurumāno ācariyo
mahāvihāravāsīnaṃ desanānayasaṅkhātā pañcannampi nikāyānaṃ porāṇaṭṭhakathāyo nissāya tāsu
vuttaṃ gahetabbaṃ sabbaṃ vinicchayaṃ samāharitvā akāsī’’ti. Tasmā yā yā ettha padavaṇṇanā vā
vinicchayo vā sādhakavatthu vā dassīyati, taṃ sabbaṃ tassa tassa
niddhāritapāḷipadassanikāyasaṃvaṇṇanābhūtāya porāṇasīhaḷaṭṭhakathāto ānetvā
bhāsāparivattanavaseneva dassitanti veditabbaṃ. Ayampi hi visuddhimaggo na kevalaṃ attano
ñāṇappabhāvena kato, visuṃ pakaraṇabhāvena ca, atha kho catunnampi āgamaṭṭhakathānaṃ
avayavabhāveneva kato. Vuttañhi tāsaṃ nigamane –
‘‘Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;
Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.
Tasmā tena sahāyaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;
Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsasataṃ hotī’’tiādi
[dī. ni. aṭṭha. 3.nigamanakathā].
Yā pana visuddhimagge maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddese ‘‘ayaṃ tāva visuddhikathāyaṃ
nayo. Ariyavaṃsakathāyaṃ panā’’tiādinā [visuddhi. 2.717] dve kathā vuttā, tāpi mahāvihāravāsīnaṃ
desanānaye antogadhā imassa visuddhimaggassa nissayāyevāti veditabbāti.
Takkaraṇappakāro
Kena pakārena kato ti ettha anantarapañhe vuttappakāreneva kato. Tathā hi ācariyo
saṃyuttanikāyato
‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;
Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti
[saṃ. ni. 1.23] –
Imaṃ gāthaṃ paṭhamaṃ dassetvā tattha padhānavasena vuttā sīlasamādhipaññāyo visuṃ visuṃ
vitthārato vibhajitvā akāsi. Evaṃ kurumāno ca pañcahipi nikāyehi sīlasamādhipaññāpaṭisaṃyuttāni
suttapadāni uddharitvā tesaṃ atthañca sīhaḷaṭṭhakathāhi bhāsāparivattanavasena dassetvā tāsu vuttāni
sīhaḷikavatthūni ca vinicchaye ca pakāsesi. Visesato pana tasmiṃ kāle pākaṭā sakasamayaviruddhā
samayantarā ca bahūsu ṭhānesu dassetvā sahetukaṃ paṭikkhittā. Kathaṃ?
Tattha hi cariyāvaṇṇanāyaṃ‘‘tatra purimā tāva tisso cariyā pubbāciṇṇanidānā dhātudosanidānā
cāti ekacce vadanti. Pubbe kira i ṭṭ happayogasubhakammabahulo r āgacarito hoti, sagg ā vā cavitv ā
idh ūpapanno. Pubbe chedanavadhabandhanaverakammabahulo dosacarito hoti, nirayan āgayon īhi
vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe majjapānabahulo sutaparipucchāvihīno ca mohacarito hoti,
tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapannoti evaṃ pubbāciṇṇanidānāti vadanti. Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ
ussannattā puggalo mohacarito hoti pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca. Itarāsaṃ dvinnaṃ ussannattā
dosacarito. Sabbāsaṃ samattā pana rāgacaritoti. Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti. Vātādhiko
mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito. Vātādhiko rāgacaritoti evaṃ dhātudosanidānāti vadantī’’ti
ekaccevādaṃ dassetvā so ‘‘tattha yasmā pubbe iṭṭhappayogasubhakammabahulāpi saggā cavitvā
idhūpapannāpi ca na sabbe rāgacaritāneva honti, na itare vā dosamohacaritā. Evaṃ dhātūnañca
yathāvutteneva nayena ussadaniyamo nāma natthi. Dosaniyame ca rāgamohadvayameva vuttaṃ, tampi
ca pubbāparaviruddhameva. Tasmā sabbametaṃ aparicchinnavacana’’nti
[visuddhi. 1.44] paṭikkhitto.
Taṃ paramatthamañjūsāya nāma visuddhimaggamahāṭīkāyaṃ‘‘ekacceti upatissattheraṃ
sandhāyāha, tena hi vimuttimagge tathā vutta’’ntiādinā vaṇṇitaṃ [visuddhi. ṭī. 1.44] .
Vimuttimaggapakaraṇaṃ
Ko so vimuttimaggo nāma? Visuddhimaggo viya sīlasamādhipaññānaṃ visuṃ visuṃ vibhajitvā
dīpako eko paṭipattigantho. Tattha hi –
‘‘Sīlaṃ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā;
Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā’’ti
[dī. ni. 2.186; a. ni. 4.1] –
Imaṃ gāthaṃ paṭhamaṃ dassetvā tadatthavaṇṇanāvasena sīlasamādhipaññāvimuttiyo visuṃ visuṃ
vibhajitvā dīpitā. So pana gantho idāni cinaraṭṭhe yeva diṭṭho, cinabhāsāya ca parivattito (1048-bu-va)
saṅghapālena nāma bhikkhunā. Kena pana so kuto ca tattha ānītoti na pākaṭametaṃ. Tassa pana
saṅghapālassa ācariyo guṇabhadro nāma mahāyāniko bhikkhu majjhimaindiyadesiko, so indiyaraṭṭhato
cinaraṭṭhaṃ gacchanto paṭhamaṃ sīhaḷadīpaṃ gantvā tato (978-bu-va) cinaraṭṭhaṃ gato. Tadā so tena
ānīto bhaveyya [vimuttimagga, visuddhimagga] .
Tasmiñhi vimuttimagge pubbāciṇṇanidānadassanaṃ dhātunidānadassanañca yatheva
visuddhimagge ekaccevādo, tathevāgataṃ. Dosanidānadassane pana ‘‘semhādhiko rāgacarito,
pittādhiko dosacarito, vātādhiko mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito, vātādhiko rāgacarito’’ti
tiṇṇampi rāgadosamohānaṃ dosaniyamo vutto. Ācariyabuddhaghosena diṭṭhavimuttimaggapotthake
pana ‘‘pittādhiko dosacarito’’ti pāṭho ūno bhaveyya.
Aññānipi bahūni visuddhimagge paṭikkhittāni tattha vimuttimagge gahetabbabhāvena dissanti.
Kathaṃ?
Sīlaniddese (1, 8-piṭṭhe) ‘‘aññe pana siraṭṭho sīlattho, sītalattho sīlatthoti evamādināpi nayenettha
atthaṃ vaṇṇayantī’’ti paṭikkhitto atthopi tattha gahetabbabhāvena dissati.
Tathā dhutaṅganiddese (1, 78-piṭṭhe) ‘‘yesampi kusalattikavinimuttaṃ dhutaṅgaṃ, tesaṃ atthato
dhutaṅgameva natthi, asantaṃ kassa dhunanato dhutaṅgaṃ nāma bhavissati, dhutaguṇe samādāya
vattatīti vacanavirodhopi ca nesaṃ āpajjati, tasmā taṃ na gahetabba’’nti paṭikkhittaṃ
paññattidhutaṅga mpi tattha dissati. Mahāṭīkāyaṃ (1-104) pana ‘‘yesanti abhayagirivāsike
sandhāyāha, te hi dhutaṅgaṃ nāma paññattīti vadantī’’ti vaṇṇitaṃ.
Tathā pathavīkasiṇaniddese (1, 144) ‘‘paṭipadāvisuddhi nāma sasambhāriko upacāro,
upekkhānubrūhanā nāma appanā, sampahaṃsanā nāma paccavekkhaṇāti evameke vaṇṇayantī’’tiādinā
pa ṭikkhittaekev ādopi tattha dissati. Mah āṭī kāya ṃ (1, 172) pana ‘‘ eketi abhayagiriv āsino ’’ ti va ṇṇ ita ṃ.
Tath ā khandhaniddese (2, 80 -pi ṭṭ he) ‘‘ balar ūpa ṃ sambhavar ūpa ṃ jātir ūpa ṃ rogar ūpa ṃ
ekaccānaṃ matena middharūpa’’nti evaṃ aññānipi rūpāni āharitvā porāṇaṭṭhakathāyaṃ tesaṃ
paṭikkhittabhāvo pakāsito. Mahāṭīkāyaṃ ‘‘ekaccānanti abhayagirivāsīna’’nti vaṇṇitaṃ. Tesu jātirūpaṃ
middharūpañca vimuttimagge dassitaṃ. Na kevalaṃ dassanamattameva, atha kho middharūpassa
atthibhāvopi ‘‘middhaṃ nāma tividhaṃ āhārajaṃ utujaṃ cittajañcāti. Tesu cittajameva nīvaraṇaṃ
hoti, sesā pana dve arahatopi bhaveyyu’’ntiādinā sādhito.
Ettāvatā ca vimuttimagge visuddhimaggena asamānatthānaṃ vuttabhāvo ca abhayagirivāsīhi tassa
ganthassa paṭiggahitabhāvo ca sakkā ñātuṃ. Aññānipi pana īdisāni asamānavacanāni bahūni tattha
saṃvijjantiyeva, tāni pana sabbāni na sakkā idha dassetuṃ.
Yebhuyyena panassa karaṇappakāro visuddhimaggassa viya hoti. Yā yā hi pāḷi
abhidhammavibhaṅgato vā paṭisambhidāmaggato vā aññasuttantehi vā ānetvā sādhakabhāvena
visuddhimagge dassiyati, tatthapi sā sā pāḷi yebhuyyena dissateva. Tāsu kañcimattaṃ uddharitvā
anuminanatthāya dassayissāma.
Yā visuddhimagge (1, 47-piṭṭhe) ‘‘pañca sīlāni pāṇātipātassa pahānaṃ sīla’’ntiādikā
paṭisambhidāmaggapāḷi dassitā, sā vimuttimaggepi dissateva.
Yañca visuddhimagge (1, 137-piṭṭhe) ‘‘samādhi kāmacchandassa paṭipakkho…pe… vicāro
vicikicchāyā’’ti vacanaṃ peṭake vuttanti dassitaṃ, tañca tatthapi tatheva dassetvā ‘‘tipeṭake vutta’’nti
niddiṭṭhaṃ. Tipeṭake ti nāmañca peṭakopadesameva sandhāya vuttaṃ bhaveyya. Tattha hi vivicceva
kāmehīti pāṭhasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘alobhassa pāripūriyā kāmehi viveko sampajjati, adosassa. Amohassa
pāripūriyā akusalehi dhammehi viveko sampajjatī’’ti pāṭhassa tipeṭake vuttabhāvo dassito. So ca pāṭho
peṭakopadese (262-piṭṭhe) ‘‘tattha alobhassa pāripūriyā vivitto hoti kāmehī’’tiādinā dissati.
Yathā ca visuddhimagge (1, 258-piṭṭhe) ‘‘ayampi kho bhikkhave ānāpānassatisamādhi
bhāvito’’tiādikā pāḷi mahāvaggasaṃyuttakato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi.
Yathā ca visuddhimagge (1, 272-piṭṭhe) ‘‘assāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato’’tiādi pāḷi
ca (1, 273-piṭṭhe) kakacūpamapāḷi ca paṭisambhidāmaggato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi.
Yathā ca visuddhimagge (2, 69-piṭṭhe) ‘‘katamā cintāmayā paññā’’tiādikā ca pāḷi ‘‘tattha katamaṃ
āyakosalla’’ntiādikā ca pāḷi (2, 71-piṭṭhe) ‘‘dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’tiādikā ca pāḷi
abhidhammavibhaṅgato ānetvā dassitā, tatheva tatthapi. Sabbāpi ca tattha vuttā
ekavidhaduvidhādipaññāpabhedakathā visuddhimagge vuttakathāya yebhuyyena samānāyeva.
‘‘Yena cakkhupasādena, rūpāni manupassati;
Parittaṃ sukhumaṃ etaṃ, ūkāsirasamūpama’’nti
[visuddhi. 2.436; dha. sa. aṭṭha. 596] –
Ayampi gāthā vimuttimaggepi āyasmatā sāriputtattherena bhāsitabhāveneva dassitā.
Ūkāsirasamūpama nti padaṃ pana ūkāsamūpama nti tattha dissati, tañca paramparalekhakānaṃ
pamādalekhamattameva siyā.
Catūsu saccesu visuddhimagge viya vacanatthato lakkhaṇato anūnādhikato kamato antogadhānaṃ
pabhedato upamāto ca vinicchayo dassito, so ca yebhuyyena visuddhimaggena [visuddhi. 2.530]
samānoyeva.
Yathā ca visuddhimagge (2, 242-245) sammasanañāṇakathāyaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ
atītādiekādasavidhena ca aniccādilakkhaṇattayena ca visuṃ visuṃ sammasananayo dassito, tatheva
tatthapi. Cakkhādijarāmaraṇapariyosānesu pana dhammesu dhammavicārapariyosānānaṃ saṭṭhiyā eva
dhamm āna ṃ anicc ādilakkha ṇattayena sammasananayo tattha dassito.
Visuddhimagge pana diṭṭhivisuddhiniddese (2, 230-232-piṭṭhesu) vuttā ‘‘yamakaṃ nāmarūpañca…
pe… ubho bhijjanti paccayā’’ti gāthā ca, ‘‘na cakkhuto jāyare’’tiādikā cha gāthāyo ca, ‘‘na sakena
balena jāyare’’tiādikā cha gāthāyo ca vimuttimagge bhaṅgānupassanāñāṇakathāyaṃ dassitā. Tāsu
appamattakoyeva pāṭhabhedo dissati.
Visuddhimagge (2, 261-2-piṭṭhesu) arūpasattakesu ariyavaṃsakathānayena vutto kalāpato ca
yamakato ca sammasananayo vimuttimagge ettheva bhaṅgānupassanāñāṇakathāyaṃ dassito.
Vimuttimagge buddhānussatikathāyaṃ lokavidūti padassa atthavaṇṇanāyaṃ
sattalokasaṅkhāralokavasena dveyeva lokādassitā, na pana okāsaloko yathā visuddhimagge (1, 199-
200-piṭṭhesu).
Ettāvatā ca vimuttimaggo nāma gantho kīdisoti sakkā anuminituṃ. So pana yathā na
mahāvihāravāsīnaṃ gantho hoti, evaṃ mahāyānikānampi na hotiyeva theravādapiṭakameva nissāya
katabhāvato. Yasmā pana tattha na kiñcipi sīhaḷadīpikaṃ nāmaṃ vā theravādo vā dissati, tasmā so
sīhaḷadīpe kataganthopi na hoti. Indiyaraṭṭhikaṃ pana nāmañca vohāro ca tattha bahūsu ṭhānesu dissati,
tasmā indiyaraṭṭhe kataganthova bhaveyya. Yasmā cassa peṭakopadesaṃ nissitabhāvo bahūsu ṭhānesu
dissati, visesato pana middharūpassa atthibhāvo ca, arahatopi tassa atthibhāvo ca tameva nissāya
dassīyati, paṭisambhidāmaggagaṇṭhipade ca peṭaketi padassa [paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.36]
atthavaṇṇanāyaṃ ‘‘suttantapiṭakatthāya aṭṭhakathā peṭakaṃ mahisāsakānaṃgantho’’ti vaṇṇito. Tasmā
eso vimuttimaggo mahisāsakanikāyikena kato bhaveyyāti amhākaṃ mati.
Nissayaṭṭhakathāvibhāvanā
Visuddhimaggo pana na kevalaṃ pubbe vuttappakāreneva kato, atha kho vuccamānappakārenāpi.
Tathā hi ācariyabuddhaghosatthero porāṇaṭṭhakathāhi samāharitvā bhāsāparivattanavasena dassentopi yā
yā atthavaṇṇanā vā vinicchayo vā saṃsayitabbo hoti, tattha tattha vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttanti vā (1,
263), vinayaṭṭhakathāsu vuttaṃ, majjhimaṭṭhakathāsu panāti vā (1, 70), aṅguttarabhāṇakāti vā (1, 72),
aṭṭhakathācariyānaṃ matānusārena vinicchayoti vā (1, 99), vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāsūti vā (1, 118),
taṃ aṭṭhakathāsu paṭikkhittanti vā (1, 134), dīghabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānaṃ matanti vā,
majjhimabhāṇakā icchantīti vā (1, 267), aṭṭhakathāsu vinicchayoti vā, evaṃ tāva dīghabhāṇakā,
majjhimabhāṇakā panāhūti vā (1, 277), aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana…pe… ayaṃ kamo vutto, so pāḷiyā
na sametīti vā (1, 309), evaṃ tāva majjhimabhāṇakā, saṃyuttabhāṇakā panāti vā (2, 62),
saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttanti vā (2, 63), aṭṭhakathāyaṃ panāti vā (2, 80) evaṃ
taṃtaṃatthavaṇṇanāvinicchayānaṃ nissayampi vibhāvetvā pacchimajanānaṃ uppajjamānasaṃsayaṃ
vinodentoyeva te dassesi.
Tenimassa visuddhimaggassa karaṇakāle sabbāpi sīhaḷaṭṭhakathāyo ācariyassa santike santīti ca,
pubbeyeva tā ācariyena sīhaḷattherānaṃ santike sutāti ca, tāhi gahetabbaṃ sabbaṃ gahetvā ayaṃ
visuddhimaggo ācariyena likhitoti ca ayamattho ativiya pākaṭo hoti. Tasmā yaṃ mahāvaṃse –
‘‘Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi sāmatthiyaṃ tavā’’tiādinā ‘‘gāthādvayameva oloketvā kiñcipi
aññaṃ potthakaṃ anoloketvā ācariyabuddhaghoso visuddhimaggaṃ akāsī’’ti adhippāyena
abhitthutivacanaṃ vuttaṃ, taṃ abhitthutimattamevāti veditabbaṃ.
Porāṇavacanadassanaṃ
Na kevala ṃ ā cariyo a ṭṭ hakath āyoyeva nissayabh āvena dassesi, atha kho ‘‘ por āṇā pan āhū’’ ti ādin ā
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).