Bộ: Anya · Mahāvaṃsapāḷi
Mahāvaṃsapāḷi
Đang xem liên mạch theo sách (290 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Mahāvaṃsapāḷi
Pathamapariccheda
Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ
1. Namassitvāna sambuddhaṃ, susuddhaṃ suddhavaṃsajaṃ;
Mahāvaṃsaṃ pavakkhāmi, nānānūnādhikārikaṃ.
2. Porāṇehi kato’peso, ativitthārito kvaci;
Atīva kvaci saṃkhitto, anekapunaruttako.
3.
Vajjita ṃ tehi dosehi, sukhaggaha ṇadh āra ṇaṃ;
Pasādasaṃvegakaraṃ, sutito ca upāgataṃ.
4. Pas ādajanake ṭhāne, tath ā sa ṃvegak ārake;
Janayanto pasādañca, saṃvegañca suṇātha taṃ.
5. Dīpa ṅkarañhi sambuddha ṃ, passitv ā no jino purā;
Lokaṃ dukkhā pamocetuṃ, bodhāya paṇidhiṃ akā.
6. Tato tañceva sambuddha ṃ, ko ṇḍ añña ṃ ma ṅgala ṃ muniṃ;
Sumanaṃ revataṃ buddhaṃ, sobhitañca mahāmuniṃ.
7. Anomadassiṃ sambuddha ṃ, paduma ṃ nārada ṃ jina ṃ;
Padumuttarasambuddhaṃ, sumedhañca tathāgataṃ.
8. Sujātaṃ piyadassiñca, atthadassiñca nāyakaṃ;
Dhammadassiñca siddhatthaṃ, tissaṃ phussajinaṃ tathā.
9. Vipassiṃ sikhīsambuddhaṃ, sambuddhaṃ vessabhuṃ vibhuṃ;
Kakusandhañca sambuddhaṃ, koṇāgamanameva ca.
10 .Kassapaṃ sugatañca’me, sambuddhe catuvīsati;
Ārādhetvā mahāvīro, tehi bodhāya byākato.
11 .Puretvā pāramī sabbā, patvā sambodhimuttamaṃ;
Uttamo gotamo buddho, satte dukkhā pamocayi.
12 .Magadhesu ruvelāyaṃ, bodhimūle mahāmuni;
Visākhapuṇṇamāyaṃ so, patto sambodhimuttamaṃ.
13 .
Sattāhāni tahiṃ satta, so vimuttisukha ṃ para ṃ;
Vindantaṃ madhurattañca, dassayanto vasī vasi.
14 .Tato b ārāṇ asiṃ gantv ā, dhammacakka ṃ pagattayi;
Tattha vassa vasanto’va, saṭṭhiṃ arahataṃ akā.
15 .Te dhammadesanatth āya, vissajjetv āna bhikkhavo;
Vinetvā ca tato tiṃsa-sahā ye bhaddavaggiye.
16 .Sahassaja ṭile n ātho, vinetu ṃ kassap ādike;
Hemante uruvelāya ṃ, vasite parip ācaya ṃ.
17 .Uruvelakassapassa, mahāyaññe upaṭṭhite;
Tassa’ttano nāgamane, icchācāraṃ vijāniya.
18 .Uttarakuruto bhikkhaṃ, āharitvā rimaddano;
Anotattadahe bhutvā, sāyanhasamaye sayaṃ.
19 .
Bodhito navame m āse, phussapu ṇṇ amiya ṃ jino;
Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ, laṅkādīpamupāgami.
20 .Sāsanujjotana ṃ ṭhāna ṃ, la ṃkā ñātā jinena hi;
Yakkhapuṇṇāya laṅkāya, yakkhā nibbā siyāti ca.
21 .Ñātova laṅkāmajjhamhi, gaṅgābhīre manorame;
Tiyojanāya te ramme, ekayojanavitthate.
22 .
Mah ānāgavanuyy āne, yakkhasa ṅgāmabh ūmiy ā;
Laṅkādīpaṭṭhayakkhānaṃ, mahāyakkhasamāgamo.
23 .Up āgato ta ṃ sugato, mah āyakkhasam āgama ṃ;
Samāgamassa majjhamhi, tattha tesaṃ siropari.
24 .Mahiyaṅgaṇathūpassa, ṭhāne vehāyasaṃ jino;
Vuṭṭhivātandhakāresi, tesaṃ saṃvejanaṃ akā.
25 .Te bhayaṭṭhā’bhayaṃ yakkhā, ayācuṃ abhayaṃ jinaṃ;
Jino abhayado āha, yakkhe te’ti bhayaddīte.
26 .Yakkhā bhayaṃ vo dukkhañca, harissāmi idaṃ ahaṃ;
Tumhe nisajjaṭhānaṃ me, samaggā detha no idha.
27 .Āhu te sugataṃ yakkhā, dema mārisa te idha;
Sabbepi sakalaṃ dīpaṃ, dehi no abhayaṃ tuvaṃ.
28 .Bhayaṃ sītaṃ tamaṃ tesaṃ, hantvā taṃ dinnabhūmiyaṃ;
Cammakkhandhaṃ attharitvā, tatthā’ sīno jino tato.
29 .
Cammakkha ṇḍ aṃ pas āresi, āditta ṃ ta ṃ samantato;
Ghammābhibhūtā te bhītā, ṭhitā ante samantato.
30 .Girid īpa ṃ tato n ātho, ramma ṃ tesa ṃ idh ā’nayi;
Tesu tattha paviṭṭhesu, yathāṭhāne ṭhapesi ca.
31 .Nātho ta ṃ sa ṃkhipi dhamma ṃ, tad ā dev ā sam āgamu ṃ;
Tasmiṃ samāgame tesaṃ, satthā dhamma madesayi.
32 .Nekesa ṃ pāṇ ako ṭīna ṃ, dhamm ābhisamayo ahu;
Saraṇesu ca sīlesu, ṭhitā āsuṃ asaṃkhiyā.
33 .Sotāpattiphala ṃ patv ā, sele sumanak ūṭake;
Mahāsumanadevindo, pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.
34 .Siraṃ parāmasitvāna, nīlāmalasiroruho;
Pāṇimatteadā kese, tassa pāṇa hito jino.
35 .So ta ṃ suva ṇṇ aca ṅko ṭa-varen ādāya satthuno;
Nisinnaṭṭhānaracite, nānāratanasañcaye.
36 .Sabbato sattaratane, te ṭhapetvā siroruhe;
So indanīlathūpena, pidahesi namassi ca.
37 .Parinibbutamhi sambuddhe, citakato ca iddhiyā;
Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ, thero sarabhūnāmako.
38 .
Therassa s āriputtassa, sisso ānīya cetiye;
Tasmiṃyeva ṭhapetvāna, bhikkhūhi parivārito.
39 .Ch ādāpetv ā medava ṇṇ a-pāsāṇ ehi mahiddhiko;
Thūpaṃ dvādasahatthuccaṃ, kārāpetvāna pakkami.
40 .Devānaṃpiyatissassa, rañño bhātukudhārako;
Uddhacūḷābhayo nāma, disvā cetiya mabbhutaṃ.
41 .
Ta ṃ ch ādayitv ā kāresi, tiṃsahatthucca cetiya ṃ;
Maddanto damiḷe rājā, tatraṭṭho dukkhagāmaṇi.
42 .As ītihattha ṃ kāresi, tassa kañjukacetiya ṃ;
Mahiyaṅgaṇathūpoya-meso evaṃ patiṭṭhito.
43 .Evaṃ dīpamimaṃkatvā, manussārahamissaro;
Uruvelamagā dhīro, uruvīra parakkamoti.
Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ niṭṭhitaṃ.
Nāgadīpāgamana
44 .Mahākāruṇiko satthā, sabbalokahite rato;
Bodhito pañcame vasse, vasaṃ jetavane jino.
45 .Mahodarassa nāgassa, tathā cūḷodarassa ca;
Mātulabhāgineyyānaṃ, maṇipallaṅkahetukaṃ.
46 .
Disv ā sap ārisajjāna ṃ, sa ṅgāma ṃ paccupa ṭṭhita ṃ;
Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe.
47 .Pātoyeva sam ādāya, pavara ṃ pattac īvara ṃ;
Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.
48 .Mah ādaro ’piso n āgo, tad ā rājā ahiddhiko;
Samudde nāgabhavane, dasaddhasatayojane.
49 .Ka ṇiṭṭhik ā tassa ka ṇhā, va ḍḍ ham ānamhi pabbate;
Nāgarājassa dinnā’si, tassa cūḷodaro suto.
50 .Tassa m ātā mah āmātu, ma ṇipalla ṅkamuttama ṃ;
Datvā kālakatā nāgī, mātulena tathā hi so.
51 .Ahosi bhāgineyyassa, saṅgāmo paccupaṭṭhito;
Pabbateyyā’pi nāgā te, ahesuñhi mahiddhikā.
52 .Samiddhisumano n āma, devo jetavane ṭhita ṃ;
Rājāyatanamādāya, attano bhavanaṃ subhaṃ.
53 .Buddhānumatiyāyeva, chattākāraṃ jinopari;
Dhārayanto upāgañchi, ṭhānaṃ taṃ pubbavuṭṭhakaṃ.
54 .Devo hi so nāgadīpe, manusso’nantare bhave;
Ahosi rājāyatana-ṭhitaṭhāne sa addasa.
55 .
Paccekabuddha bhuñjante, disv ā citta ṃ pas ādiya;
Pattasodhanasākhāyo, tesaṃ pādāsi tena so.
56 .Nibbattitasmiṃ rukkhasmiṃ, jetuyy āne manorame;
Dvārakoṭṭhakapassamhi, pacchā bahi ahosi so.
57 .Devātidevo devassa, tassa vuddhiñca passiya;
Idaṃ ṭhāna hitatthañca, taṃ sarukkhaṃ idhānayi.
58 .
Sa ṅgāmamajjhe ākāse, nisinno tattha n āyako;
Tamaṃ tamonudo tesaṃ, nāgānaṃ hiṃsanaṃ akā.
59 .Ass āsento bhaya ṭṭe te, āloka ṃ paviddha ṃsayi;
Te disvā sugataṃ tuṭṭhā, pāde vandiṃsu satthuno.
60 .Tesaṃ dhammamadesesi, sāmaggikaraṇaṃ jino;
Ubho’pi te patītā taṃ, pallaṅkaṃ munino aduṃ.
61 .Satthā bhūmigato tattha, pasīdisvāna āsane;
Tehi dibbannapānehi, nāgarājehi tappito.
62 .Te jalaṭṭhe talaṭṭhe ca, bhujage’sītikoṭiyo;
Saraṇesu ca sīlesu, patiṭṭhāpesi nāyako.
63 .Mahodarassa nāgassa, mātulo maṇiakkhiko;
Kalyāṇiyaṃ nāgarājā, yuddhaṃ kātuṃ tahiṃ gato.
64 .Buddhagāmamhi paṭhame, sutvā saddhammadesanaṃ;
Ṭhito saraṇasīlesu, tatthā’yāci tathāgataṃ.
65 .
Mahatī anukamp āno, katā nātha tay ā aya ṃ;
Tavānāgamane sabbe, mayaṃ bhasmī bhavāmahe.
66 .Anukamp ā mah ī pite, visu ṃ hotu mahodaya;
Punarāgamanenettha, vāsabhūmiṃ mamā mama.
67 .Adhiv āsayitv ā bhagav ā, tu ṇhibh āve nidh āgama ṃ;
Patiṭṭhāpesi tattheva, rājāyatanacetiyaṃ.
68 .Tañcapi rājāyatana ṃ, pallañca ṅka mah āraha ṃ;
Appesi nāgarājūnaṃ, lokanātho namassituṃ.
69 .Paribhogacetiya ṃ mayha ṃ, nāgarājā namassatha;
Taṃ bhavissati votātā, hitāya ca sukhāya ca.
70 .Iccevamādiṃ sugato, nāgānaṃ anusāsanaṃ;
Katvā jetavanaṃ eva, gato lokānukampakoti.
Nāgad īpāgamana ṃ
Kalyāṇāgamanaṃ
71 .Tato so tatiye vasse,
Nāgindo maṇiakkhiko;
Upasaṅkamma sambuddhaṃ,
Satasaṅghaṃ nimantayi.
72 .Bodhito aṭṭhame vasse, vasaṃ jetavane jino;
Nātho pañcahi bhikkhūnaṃ, satehi parivārito.
73 .Dutiye divase bhatta-kāle ārocite jino;
Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇamāyaṃ munissaro.
74 .
Tattheva p ārupitv āna, sa ṅgh āṭiṃ pattam ādiya;
Āgā kalyāṇidesaṃ taṃ, maṇiakkhinivesanaṃ.
75 .Kaly āṇ i cetiya ṭhāne, kate ratanama ṇḍ ape;
Mahārahamhi pallaṅke, sahasaṅghenu’pāvisi.
76 .Dibbehi khajjabhojjehi, saga ṇo saga ṇaṃ jina ṃ;
Nāgarājā dhammarājaṃ, santappesi sumānaso.
77 .Tattha dhamma ṃ desayitv ā, satth ā lonukampako;
Uggantvā sumane kūṭe, padaṃ dassesi nāyako.
78 .Tasmiṃ pabbatap ādamhi, sahasa ṅgho yath āsukha ṃ;
Divā vihāraṃ katvāna, dīghavāpi mupāgami.
79 .Tattha cetiyaṭhānamhi, sasaṅghova nisīdiya;
Samādhiṃ appayī nātho, ṭhānāgāravapattiyā.
80 .Tato vuṭṭhāya ṭhānamhā, ṭhānāṭhānesu kovido;
Mahāmeghavanārāma-ṭhānamāga mahāmuni.
81 .Mahābodhiṭhitaṭhāne, nisīditvā sasāvako;
Samādhiṃ appayī nātho, mahāthūpaṭhite tathā.
82 .Thūpārāmamhi thūpassa, ṭhitaṭhāne tatheva ca;
Samādhito’tha vuṭṭhāya, silācetiyaṭhānago.
83 .Sahāgate devagaṇo, gaṇī samanusāsiya;
Tato jetavanaṃ buddho, buddhasabbatthako agā.
84 .
Eva ṃ la ṅkāya n ātho, hitamamitamatī ā yatiṃ pekkham āno;
Tasmiṃ kālamhi laṃkāsurabhujagagaṇādīnamatthañca passaṃ;
Āgā tikkhattumetaṃ ativipuladayo lokadīpo sudīpaṃ;
Dīpo tenāyamāsi sujanabahumano dhammadīpāva bhāsīti.
Kalyāṇāgamanaṃ
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Tathāgatābhigamanaṃ nāma
Pa ṭhamo paricchedo.
Dutiyapariccheda
Mahāsammatavaṃsa
1. Mah āsammata rājassa, va ṃsajo hi mah āmuni;
Kappassādimhi rājā’si, mahāsammatanāmako.
2. Rojo ca vararojo ca, tath ā kaly āṇ ak ā duve;
Uposatho ca mandhātā, carako’pacarā duve.
3. Cetīyo mucalo ceva, mahāmūcalanāmako;
Mucalindo sāgaro ceva, sāgaro deva vanāmako.
4. Bharato bhagīratho ceva, ruci ca suruci pica;
Patāpo mahāpatāpo, panādā ca tathā duve.
5. Sudassano ca neru ca, tathā eva duve duve;
Pacchimā cā’ti rājāno, tassa puttapaputtakā.
6. Asaṃkhiyāyukā ete, aṭṭhavīsati bhūmipā;
Kusāvatiṃ rājagahaṃ, mithilañcāpi āvasuṃ.
7. Tato satañca rājano, chappaññāsa ca saṭṭhi ca;
Caturāsīti sahassāni, chattiṃsā ca tato pare.
8.
Dvatti ṃsa a ṭṭ hav īsā ca, dv āvīsati tato pare;
Aṭṭhārasa sattarasa, pañcadasa catuddasa.
9. Nava satta dv ādasa ca, pañcav īsa tatopare;
Pañcavīsaṃ dvādasa ca, dvādasañca navā pica.
10 . Catur āsītisahass āni, makh ādev ādik āpi ca;
Caturāsītisahassāni, kaḷārājanakādayo.
11 . So ḷasa y āva okk āta ṃ, paputt ā rāsito ime;
Visuṃ visuṃ pure rajjaṃ, kamato anusāsisuṃ.
12 . Okk āmukho je ṭṭ haputto, okk ākas ā’si bh ūpati;
Nipuro candīmā candaṃ-mukho ca sivi sañjayo.
13 . Vessantara mahārājā, jālī ca sīhavāhano;
Sīhassaro ca iccete, tassa putta pa puttakā.
14 . Dveasīti sahassāni, sīhassarassa rājino;
Putta pa putta rājāno, jayaseno tadantimo.
15 . Ete kapilavatthusmiṃ, sakyarājāti vissutā;
Sīhahanu mahārājā, jayasenassa atrajo.
16 . Jayasenassa dhītā ca, nāmenā’si yasodharā;
Devadaye devadaha-sakko nāmā’si bhūpati.
17 . Añjano cā’tha kaccānā, āsuṃ tassa sutā duve;
Mahes īcā’si kacc ānā, rañño s īhahanussa s ā.
18 . Āsī añjanasakkassa, mahesī sā yasodharā;
Añjanassa duve dhītā, māyā cātha pajāpati.
19 . Puttā duve daṇḍapāṇī, suppabuddho ca sākiyo;
Pañca puttā duve dhītā, āsuṃ sīhahanussare.
20 .
Suddhodano dhotodano, sakkasukkamitodano;
Amitā pamitācā’ti, ime pañca imā duve.
21 . Suppabuddhassa sakkassa, mahes ī amit ā ahu;
Tassā’suṃ bhaddakaccānā, devadatto duve sutā.
22 . Māyā mahāpajāpati ceva, suddhodana mahesīyo;
Suddhodana mahārañño, putto māyāya so jino.
23 .
Mah ā sammatava ṃsamhi, asambhinne mah āmuni;
Evaṃ pavatte sañjāto, sabba khatthiya muddhani.
24 . Siddhatthassa kum ārassa, bodhisattassa s ā ahu;
Mahesī bhaddakaccānā, putto tassā’si rāhulo.
25 . Bimbisāro ca siddhattha-kumāro ca sahāyakā;
Ubhinnaṃ pitaro cāpi, sahāyāeva te ahuṃ.
26 . Bodhisatto bimbisārā, pañcavassādhiko ahu;
Ekūnatiṃso vayasā, bodhisatto’bhinikkhami.
27 . Padahitvāna chabbassaṃ, bodhiṃ patvā kamena ca;
Pañcatiṃso tha vayasā, bimbisāramupāgami.
28 . Bimbisāro pannarasa-vasso’tha pītaraṃ sayaṃ;
Abhisitto mahāpañño, patto rajjassa tassa tu.
29 . Patte soḷasame vasse, satthā dhammamadesayi;
Dvāpaññāseva vassāni, rajjaṃ kāresi so pana.
30 .
Rajje sam ā pannarasa, pubbe jinasam āgam ā;
Sattatiṃsa samā tassa, dharamāne tathāgate.
31 . Bimbis ārasuto ’jāta -sattuta ṃ gh ātīyā’mati;
Rajjaṃ dvattiṃsavassāni, mahāmittaddukārayī.
32 . Aj ātasattuno vasse, a ṭṭ hame muni nibbuto;
Pacchā so kārayī rajjaṃ, vassāni catuvīsati.
33 . Tath āgato sakalalokaggata ṃ gato;
Aniccatāva samavaso upāgato;
Iti’dha yo bhayajananiṃ aniccataṃ,
Avekkhate sa bhavati dukkhapāragūti.
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Mahāsammatavaṃso nāma
Dutiyo paricchedo.
Tatiya pariccheda
Paṭhamadhammasaṃgīti
1. Pañcanetto jino pañca -catt ālīsasam ā’samo;
Ṭhatvā sabbāni kiccāni, katvā lokassa sabbathā.
2. Kusin ārāyayamaka -sālānamantare vare;
Vesākhapuṇṇamāyaṃ so, dīpo lokassa nibbuto.
3. Saṅkhyāpathamatikkantā, bhikkhū tattha samāgatā;
Khattiyā brāhmaṇā vassā, suddhā devā tatheva ca.
4. Sattasatasahassāni, tesu pāmokkhabhikkhavo;
Thero mahākassapova, saṅghatthero tadā ahu.
5. Satthusarīrasārīra-dhātukiccāni kāriya;
Icchanto so mahāthero, satthu dhammaciraṭṭhitiṃ.
6. Lokanāthe dasabale, sattāhaparinibbute;
Dubbhāsitaṃ subhaddassa, buddhassa vacanaṃ saraṃ.
7. Saraṃ cīvaradānañca, samatte ṭhapanaṃ tathā;
Saddhammaṭhapanatthāya, muninā’nuggahaṃ kataṃ.
8.
Kātu ṃ saddhammasa ṃgīti ṃ, sambuddh ānamate yati;
Navaṅgasāsanadhare, sabbaṅgasamupāgate.
9. Bhikkh ū pañcasateyeva, mah ākh īṇā save vare;
Sammanni ekenūne tu, ānandattherakāraṇā.
10 . Puna ānandatther ā’pi, bhikkh ūhi abhiy ācito;
Sammanni kātuṃ saṃgītiṃ, sā na sakkā hi taṃ vinā.
11 . Sādhuk īḷ anasatt āha ṃ, satt āha ṃ dh ātubh ājana ṃ;
Iccaddhamāsaṃ khepetvā, sabbalokānukampakā.
12 . Vassa ṃ vasa ṃ rājagahe, kass āma dhammasa ṅgaha ṃ;
Nāññehi tatta vatthabba-miti katvāna nicchayaṃ.
13 . Sokāturaṃ tattha tattha, assāsento mahājanaṃ;
Jambudīpamhi te therā, vicaritvāna cārikaṃ.
14 . Āsaḷhisukkapakkhamhi, sukkapakkhaṭhitatthikā;
Upāgamuṃ rājagahaṃ, sampannacatupaccayaṃ.
15 . Tattheva vassūpagatā, te mahākassapādayo;
Therā thiraguṇūpetā, sambuddhamatakovidā.
16 . Vassānaṃ paṭhamaṃ māsaṃ, sabbasenāsanesu’pi;
Kāresuṃ paṭisaṅkhāraṃ, vatvānā’jātasattuno.
17 . Vihārapaṭisaṅkhāre, niṭṭhite ahu bhūpati;
Id āni dhammasa ṃgīti ṃ, kariss āmi maya ṃ iti.
18 . Kattabbaṃ kintipuṭṭhassa, nisajjaṭhānamādisuṃ;
Rājā katthāti pucchitvā, vuttaṭhānamhi tehi so.
19 . Sīghaṃ vebhāraselassa, passe kāresi maṇḍapaṃ;
Sattapaṇṇiguhādvāre, rammaṃ devasabhopamaṃ.
20 .
Sabbath ā ma ṇḍ ayitv ā ta ṃ, atthar āpesi tattha so;
Bhikkhūnaṃ gaṇanāyeva, anagghattharaṇāni ca.
21 . Niss āya dakkhi ṇaṃ bh āga ṃ, uttar āmukhamuttama ṃ;
Therāsanaṃ supaññattaṃ, āsi tattha mahārahaṃ.
22 . Tasmiṃ maṇḍapamajjhasmiṃ, puratthamukhamuttamaṃ;
Dhammāsanaṃ supaññattaṃ, ahosi sugatārahaṃ.
23 .
Rājā’rocayi ther āna ṃ, kamma ṃ no ni ṭṭ hita ṃ iti;
Te therā theramānanda-mānandakaramabravuṃ.
24 . Sve sannip āto ānanda, sekhena gamana ṃ tahi ṃ;
Na yuttante sadatthe tvaṃ, appamatto tato bhava.
25 . Iccevaṃ codito thero, katvāna vīriyaṃ samaṃ;
Iriyāpathato muttaṃ, arahattamapāpuṇi.
26 . Vassānaṃ dutiye māse, dutiye divase pana;
Rucire maṇḍape tasmiṃ, therā sannipatiṃsu te.
27 . Ṭhapetvā’nandattherassa, anucchavikamāsanaṃ;
Āsanesu nisīdiṃsu, arahanto yathārahaṃ.
28 . Thero’rahattapattiṃ so, ñāpetuṃ tehi nāgamā;
Kuhiṃ ānandatthero’ti, vuccamāne tu kehici.
29 . Nimmujjitvā pathaviyā, gantvā jotipathena vā;
Nisīdi thero ānando, attano ṭhapitāsane.
30 .
Up ālithero vinaye, sesadhamme asesake;
Ānandattheramakaruṃ, sabbe therā dhurandhare.
31 . Mah āthero sakatt āna ṃ, vinaya ṃ pucchitu ṃ saya ṃ;
Sammannu’pālithero ca, vissajjetuṃ tameva tu.
32 . Ther āsane nis īditv ā, vinaya ṃ tamapucchi so;
Dhammāsane nisīditvā, vissajjesi tameva so.
33 . Vinayaññ ūnamaggena, vissajjitakamena te;
Sabbe sajjhāyamakaruṃ, vinayaṃ nayakovidā.
34 . Agga ṃ bahussut ādīna ṃ, kos ārakkha ṃ mahesino;
Sammannitvāna attānaṃ, thero dhammamapucchi so.
35 . Tathā sammanniya’ttānaṃ, dhammāsanāgato sayaṃ;
Vissajjesi tamānanda-tthero dhammamasesato.
36 . Vedehamunin ā tena, vissajjitakamena te;
Sabbe sajjhāyamakaruṃ, dhammaṃ dhammatthakovidā.
37 . Evaṃ sattahi māsehi, dhammasaṃgīti niṭṭhitā;
Sabbalokahitatthāya, sabbalokahi tehi sā.
38 . Mahākassapatherena, idaṃ sugatasāsanaṃ;
Pañcavassasahassāni, samatthaṃ vattane kataṃ.
39 .
At īva j ātap āmojj ā, sandh ārakajalantik ā;
Saṃgītipariyosāne, chaddhākampi mahāmahī.
40 . Acchariy āni c ā’hesu ṃ, lokenek āninekadh ā;
Thereheva katattā ca, theriyāyaṃ paramparā.
41 . Paṭhamaṃ saṅgahaṃ katvā, sabbalokahitaṃ bahuṃ;
Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā, therā sabbepi nibbutā.
42 .
Ther ā’pi te matipad īpahatandhak ārā,
Lokandhakārahananamhi mahāpadīpā;
Nibbāpitā maraṇaghoramahānilena,
Tenāpi jīvitamadaṃ matimā jaheyyāti.
Sujanappasādaṃsaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Paṭhamadhammasaṃgītināma
Tatiyo paricchedo.
Catuttha pariccheda
Dutiya saṃgīti
1. Ajātasattu putto taṃ, ghātetvā’dāyi bhaddako;
Rajjaṃ soḷasavassāni, kāresi mittadūbhiko.
2.
Udayabhadda putto ta ṃ, gh ātetv ā anuruddhako;
Anuruddhassa putto taṃ, ghātetvā muṇḍanāmako.
3. Mittadduno dummatino, te ’pi rajjamak ārayu ṃ;
Tesaṃ ubhinnaṃ rajjesu, aṭṭhavassāna’tikkamuṃ.
4. Mu ṇḍ assa putto pitara ṃ, gh ātetv ā nāgad āsako;
Catuvīsativassāni, rajjaṃ kāresi pāpako.
5. Pitugh ātakava ṃso ’ya, m ītikuddh ā’tha n āgar ā;
Nāgadāsaka rājānaṃ, apanetvā samāgatā.
6. Susun āgoti paññ āta ṃ, amacca ṃ sādhusammata ṃ;
Rajje samabhisiñjiṃsu, sabbesaṃ hitamānasā.
7. So aṭṭhārasavassāni, rājā rajjamakārayi;
Kāḷāso ko tassa putto, aṭṭhavīsati kārayi.
8. Atīte dasame vasse, kāḷāsokassa rājino;
Sambuddhaparinibb ānā, eva ṃ vassasata ṃ ahu.
9. Tadā vesāliyā bhikkhū, anekā vajjiputtakā;
Siṅgīloṇaṃ dvaṅgulañca, tathā gāmantarammi ca.
10 . Āvāsā’numatā’ciṇṇaṃ, amathitaṃ jalogi ca;
Nisīdanaṃ adasakaṃ, jātarūpādikaṃ iti.
11 .
Dasavatth ūni d īpesu ṃ, kappant īti alajj īno;
Taṃ sutvāna yasatthero, evaṃ vajjīsu cārikaṃ.
12 . Cha ḷabhiñño balappatto, yaso k āka ṇḍ akatrajo;
Taṃ sametuṃ saussāho, tatthāgami’mahāvanaṃ.
13 . Ṭhapetvā’posathagge te, kaṃsapātiṃ sahodhakaṃ;
Kahāpaṇādiṃ saṅghassa, detha’nā’hu upāsake.
14 .
Na kappate ta ṃ mā detha, iti thero sav ārayi;
Paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ, yasattherassa te karuṃ.
15 . Yācitv ā anud ūta ṃ so, saha tena pura ṃ gato;
Attano dhammavādittaṃ, saññāpetvā’ga sāgare.
16 . Anudūtavaco sutvā, tamukkhipitumāgatā;
Parikkhipiya aṭṭhaṃsu, saraṃ therassa bhikkhavo.
17 . Thero uggamma nabhasā, gantvā kosambiyaṃ tato;
Pāveyyakā vantikānaṃ, bhikkhūnaṃ santikaṃ lahuṃ.
18 . Vesesi dūtetu sayaṃ, gantvā’ho gaṅgapabbataṃ;
Āha sambhūtattherassa, taṃ sabbaṃ sāṇavāsino.
19 . Pāveyyakā saṭṭhitherā, asitā’vantikāpi ca;
Mahākhīṇāsavā sabbe, ahogaṅgamhi otaruṃ.
20 . Bhikkhavo sannipatitā, sabbe tattha tato tato;
Āsuṃ navutisahassāni, mantetvā akhilā’pi te.
21 .
Soreyya revatatthera ṃ, bahussuta man āsava ṃ;
Taṃ kālapamukhaṃ ñatvā, passituṃ nikkhamiṃsu taṃ.
22 . Thero tammantana ṃ sutv ā, ves āli ṃ gantumeva so;
Icchanto phāsugamanaṃ, tato nikkhami taṅkhaṇaṃ.
23 . Pāto p ātova nikkhanta -ṭṭ hāna ṃ tena mahattan ā;
Sāyaṃ sāyamupentānaṃ, sahajotiyamaddasuṃ.
24 . Tattha sambh ūtattherena, yasatthero niyojito;
Saddhammasavanante taṃ, revatathera muttamaṃ.
25 . Upecca dasavatth ūni, pucchi thero pa ṭikkhipi;
Sutvā’dhikaraṇaṃ tañca, nisedhemāti abravi.
26 . Pāpāpi pakkhaṃ pekkhantā, revatatthera muttamaṃ;
Sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ, paṭiyādiya te bahuṃ.
27 . Sīgha ṃ nāvāya gantv āna, sahaj ātisam īpag ā;
Karonti bhattavissaggaṃ, bhattakāle upaṭṭhite.
28 . Sahajātiṃ āvasanto, sāḷathero vicintiyā;
Pāveyyakā dhammavādī, iti passi anāsavo.
29 . Upecca taṃ mahābrahmā, dhamme niṭṭhāti abravi;
Niccaṃ dhamme ṭhitattaṃ so, attano tassa abravi.
30 .
Te parikkh āram ādāya, revatattheramaddasu ṃ;
Thero na gaṇhi tappakkha-gāhī sissaṃ paṇāmayī.
31 . Ves āli ṃ te tato gantv ā, tato pupphapura ṃ gat ā;
Vadiṃsu kāḷāsokassa, narindassa alajjīno.
32 . Satthussa no gandhakuṭiṃ, gopayanto mayaṃ tahiṃ;
Mahāvanavihārasmiṃ, vasāma vajjībhūmiyaṃ.
33 .
Ga ṇhiss āma vih āra ’nti, g āmav āsikasikkhavo;
Āgacchanti mahārāja, maṭisedhaya te iti.
34 . Rājāna ṃ duggahita ṃ te, katv ā ves ālim āgamu ṃ;
Revatatthera mūlamhi, sahajātiyamettha tu.
35 . Bhikkhū satasahassāni, ekādasa samāgatā;
Navutiñca sahassāni, ahu taṃ vatthu santiyā.
36 . Mūlaṭṭhehi vinā vatthu-samanaṃ neva rocayi;
Thero sabbepi bhikkhū te, vesālimāgamuṃ tato.
37 . Duggahitova so rājā, tatthāmacce apesayi;
Mūḷā devānubhāvena, aññattha agamiṃsu te.
38 . Pesetvā te mahīpālo, taṃ rattiṃ supinenaso;
Apassi sakamattānaṃ, pakkhittaṃ lohakumbhiyaṃ.
39 . Atibhīto ahu rājā, tamassā setu māgamā;
Bhaginī nandatherī tu, ākāsena anāsavā.
40 .
Bh āriya ṃ te kata ṃ kamma ṃ, dhammike ’yye kham āpaya;
Pakkho tesaṃ bhavitvā tvaṃ, kuru sāsanapaggahaṃ.
41 . Eva ṃ kate sotthi tuyha ṃ, hessat īti apakkami;
Pasāteyeva vesāliṃ, gantuṃ nikkhami bhūpati.
42 . Gantv ā mah āvana ṃ bhikkh ū-sa ṅgha ṃ so sannip ātiya;
Sutvā ubhinnaṃ vādañca, dhammapakkhañca rociya.
43 . Kham āpetv ā dhammike te, bhikkh ū sabbe mah īpati;
Attano dhammapakkhattaṃ, vatvā tumhe yathāruci.
44 . Sampaggaha ṃ sāsanassa, karoth āti ca bh āsiya;
Datvā ca tesaṃ ārakkhaṃ, agamāsi sakaṃ puraṃ.
45 . Nicchetuṃ tāni vatthūni, saṅgho sannipatī tadā;
Anaggāni tattha bhassāni, saṅghamajjhe ajāyisuṃ.
46 . Tato so revatatthero, s āvetv ā sa ṅghamajjhago;
Ubbhāhikāya taṃ vatthuṃ, sametuṃ nicchayaṃ akā.
47 . Pācinakeca caturo, caturo pāveyyakepi ca;
Ubbhāhikāya sammanni, bhikkhū taṃ vatthu santiyā.
48 . Sabbakāmī ca sāḷho ca, khujjasobhitanāmako;
Vāsabhagāmiko cāti, thero pācinakā ime.
49 .
Revato sāṇ asambh ūto,
Yaso kākoṇḍakatrajo;
Sumano cāti cattāro,
Therā pāveyyakā ime.
50 . Sametuṃ tāni vatthūni, appasaddaṃ anākulaṃ;
Agamuṃ vālukārāmaṃ, aṭṭhattherā anāsavā.
51 . Daharenā’ji te nettha, paññatte āsane subhe;
Nisīdiṃsu mahātherā, mahāmuni mataññuno.
52 .
Tesu vatth ūsu ekeka ṃ, kamato revato mah ā;
Thero theraṃ sabbakāmiṃ, pucchi pucchāsu kovido.
53 . Sabbak āmī mah āthero, tena pu ṭṭ ho ’tha by ākari;
Sabbāni tāni vatthūni, na kappantīti suttato.
54 . Nihanitv ā’dhikara ṇaṃ, ta ṃ te tattha yath ākkama ṃ;
Tatheva saṅghamajjhepi, pucchāvissajjanaṃ karuṃ.
55 . Niggaha ṃ pāpabhikkh ūna ṃ, dasavatthukad īpana ṃ;
Tesaṃ dasasahassānaṃ, mahāthero akaṃsu te.
56 . Sabbak āmī puthaviy ā, sa ṅghatthero tad ā ahu;
So vīsaṃ vassasatiko, tadā’si upasampadā.
57 . Sabbakāmī ca sāḷho ca,
Revato khujjasobhito;
Yaso kākoṇḍakasuto,
Sambhūto sāṇavāsiko.
58 .
Ther ā ā nandattherassa, ete saddhivih ārino;
Vāsabhagāmiko ceva, sumano ca duve pana.
59 . Therā’nuruddhattherassa, ete saddhivihārino;
Aṭṭha therā’pi dhaññā te, diṭṭhapubbā tathāgataṃ.
60 . Bhikkhū satasahassāni, dvādasāsuṃ samāgatā;
Sabbesaṃ revatatthero, bhikkhūnaṃpamukhotadā.
61 . Tato so revatatthero, saddhammaṭṭhitiyā ciraṃ;
Kāretuṃ dhammasaṃgītiṃ, sabbabhikkhusamūhato.
62 . Pabhinnatthādiñāṇānaṃ, piṭakattayadhārinaṃ;
Satāni sattabhikkhūnaṃ, arahantānamuccini.
63 . Te sabbe v āluk ārāme, k āḷā sokena rakkhit ā;
Revatattherapāmokkhā, akaruṃ dhammasaṅgahaṃ.
64 . Pubbe kataṃ tathā eva, dhammaṃ pacchā ca bhāsitaṃ;
Ādāya niṭṭhapesuṃ taṃ, etaṃ māsehi aṭṭhahi.
65 . Evaṃ dutiyasaṃgītiṃ, katvā tepi mahāyasā;
Therā dosakkhayaṃ pattā, pattākālena nibbutiṃ.
66 .
Iti paramamat īna ṃ pattipattabbak āna ṃ,
Tibhavahitakarānaṃ lokanātherasānaṃ;
Sumariyamaraṇaṃ taṃ saṅkhatā sārakattaṃ,
Parigaṇiyamasesaṃ appamatto bhaveyyāti.
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate
Mahāvaṃse dutiyasaṃgīti nāma
Catuttho paricchedo.
Pañcama pariccheda
Tatiyadhammasaṃgīti
1. Yā mahākassapādīhi, mahātherehi ādito;
Katā saddhamma saṃgīti, theriyā’ti pavuccati.
2. Eko’va theravādo so, ādivassasate ahu;
Aññācariyavādātu, tato oraṃ ajāyisuṃ.
3. Tehi saṃgītikārehi, therehi dutiyehi te;
Niggahitā pāpabhikkhū, sabbe dasasahassakā.
4. Akaṃsā’cariyavādaṃ te, mahāsaṃgītināmakā;
Tato gokulikā jātā, ekabbohārikāpi ca.
5.
Gokulikehi pa ṇṇ atti -vādā bāhulik āpi ca;
Cetiyavādā tesveva, samatāsaṅghikā cha te.
6. Pun āpi therav ādehi, mahi ṃsāsakabhikkhavo;
Vajjīputtakabhikkhū ca, duve jātā ime khalu.
7. Jātā’tha dhammuttariy ā, bhadray ānikabhikkhavo;
Channāgārā sammitiyā, vajjīputtiyabhikkhūti.
8. Mahi ṃsāsakabhikkh ūhi, bhikkh ū sabbattha v ādino;
Dhammaguttiyabhikkhū ca, jātā khalu ime duve.
9. Jātā sabbatthiv ādīhi, kassapiy ā tato pana;
Jātā saṅkantikā bhikkhū, suttavādā tato pana.
10 . Theravādena saha te, honti dvādasi’mepi ca;
Pubbe vuttachavādā ca, iti aṭṭhārasā khilā.
11 . Sattarasāpi dutiye, jātā vasassate iti;
Aññ ācariyav ādā tu, tato oramaj āyisu ṃ.
12 . Hematā rājagiriyā, tathā siddhatthikāpi ca;
Pubbaseliyabhikkhū ca, tathā aparaseliyā.
13 . Vājiriyā cha etehi, jambudīpamhi bhinnakā;
Dhammaruci ca sāgaliyā, laṃkādīpamhi bhinnakā.
Ācariyakulavādakathā niṭṭhitā.
Dhammāsokābhiseka
14 .
Kāḷā sokassa putt ā tu, ahesu ṃ dasabh ātik ā;
Bāvīsatiṃ te vassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.
15 . Nava nand ā tato āsu ṃ, kameneva nar ādhip ā;
Te’pi bāvīsavassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.
16 . Moriyānaṃ khattiyānaṃ, vaṃse jātaṃ siridharaṃ;
Candaguttoti paññātaṃ, cāṇakko brāhmaṇo tato.
17 . Navamaṃ dhananandaṃ taṃ, ghātetvā caṇḍakodhasā;
Sakale jambudīpasmiṃ, rajje samabhisiñcī so.
18 . So catuvīsavassāniṃ, rājā rajjamakārayi;
Tassa putto bindusāro, aṭṭhavīsati kārayi.
19 . Bindusārasutā āsuṃ, sataṃ eko ca vissutā;
Asoko āsi tesaṃ tu, puññatejobaliddhiko.
20 . Vemātike bhātaro so, hantvā ekūnakaṃ sataṃ;
Sakale jambudīpasmiṃ, ekarajjamapāpuṇi.
21 . Jinanibbānato pacchā, pure tassābhisekato;
Sāṭṭhārasaṃ vassasata-dvayamevaṃ vijāniya.
22 .
Patv ā cat ūhi vassehi, ekarajja ṃ mah āyaso;
Pure pāṭaliputtasmiṃ, attānamabhisecayi.
23 . Tass ā’bhisekena sama ṃ, ākāse bh ūmiya ṃ tath ā;
Yojane yojane āṇā, niccaṃ pavattitā ahu.
24 . Anotatto dak ākāje, a ṭṭ hanesu ṃ dine dine;
Devā devo akā tehi, saṃvibhāgaṃ janassaca.
25 . Nāgalat ādantaka ṭṭ ha ṃ, ānesu ṃ himavantato;
Anekesaṃ sahassānaṃ, devā eva pahonakaṃ.
26 . Agad ā’malakañceva, tath āgada haritaka ṃ;
Tato’va amapakkañca, vaṇṇagandharasuttamaṃ.
27 . Pañcavaṇṇāni vatthāni, tatthapuñjanapaṭṭakaṃ;
Pītañca dibbapānañca, chaddantadahato maru.
28 . Marantā nagare tasmiṃ, migasūkarapakkhino;
Āgantv āna mah ānasa ṃ, sayameva maranti ca.
29 . Gāvo tattha carāpetvā, vajamānenti dīpino;
Khetta vatthutaḷākādiṃ, pālenti migasūkarā.
30 . Sumanaṃ pupphapaṭakaṃ, abhuttaṃ dibbamuppalaṃ;
Vilepanaṃ añjanañca, nāgānāgāvimānato.
31 .
Sāliv āhasahass āni, navuti ṃ tu suv ā pana;
Chaddantadahatoyeva, āhariṃsu dine dine.
32 . Te s ālinitthusaka ṇe, akha ṇḍ etv āna ta ṇḍ ule;
Akaṃsu mūsikā tehi, bhattaṃ rājakule ahu.
33 . Akaṃsu sassataṃ tassa, madhūni madhumakkhikā;
Tathā kammārasālāsu, acchākūṭāni pātayuṃ.
34 .
Karavik ā saku ṇik ā, manuññamadhurassar ā;
Akaṃsu tassā’gantvāna, rañño madhuravassitaṃ.
35 . Rājā’bhisitto so ’soko,
Kumāraṃ tissasavhayaṃ;
Kaṇiṭṭhaṃ saṃsodariyaṃ, uparajje’bhisecayi.
Dhammāsokābhiseko niṭṭhito
Nigrodhasāmaṇera dassana
36 .
Pit ā sa ṭṭ hisahass āni, br āhma ṇe brahmapakkhike;
Bhojesi sopi teyeva, tīṇi vassāni bhojayi.
37 . Disv ā’nupasama ṃ tesa ṃ, asoko parivesane;
Viceyya dānaṃ dassanti, amacce sanniyojiya.
38 . Āṇā payitv ā matim ā, nānāpāsa ṇḍ ike visu ṃ;
Vīmaṃsitvā nisajjāya, bhojāpetvā visajjayi.
39 . Kāle v ātāyanagato, santa ṃ racch āgata ṃ yati ṃ;
Nigrodhasāmaṇeraṃ so, disvā cittaṃ pasādayi.
40 . Bindusārassa puttānaṃ, sabbesaṃ jeṭṭhabhātuno;
Sumanassa kumārassa, putto so hi kumārako.
41 . Asoko pitarā dinnaṃ, rajjamujjeniyañhi so;
Hitvā’gato pupphapuraṃ, bindusāre gilānake.
42 . Katvā puraṃ sakāyattaṃ, mate pitari bhātaraṃ;
Ghātetvā jeṭṭhakaṃ rajjaṃ, aggahesi pure vare.
43 . Sumanassa kumārassa, devī tannāmikā tato;
Gabbhinī nikkhamitvāna, pācinadvārato bahi.
44 . Caṇḍālagāma magamā, tattha nigrodhadevatā;
Tam ālapiyan āmena, m ā patv ā gharaka ṃ ad ā.
45 . Tadahe ’va vara ṃ putta ṃ, vij āyitv ā sutassa s ā;
Nigrodhoti akā nāmaṃ, devatā nuggahānugā.
46 . Disvā taṃ jeṭṭhacaṇḍālo, attano sāminiṃ viya;
Maññanto taṃ upaṭṭhāsi, sattavassāni sādhukaṃ.
47 . Taṃ mahāvaruṇo thero, tadā disvā kumārakaṃ;
Upanissaya sampannaṃ, arahā pucchi mātaraṃ.
48 .
Pabb ājesi khuragge so, arahattamap āpu ṇi;
Dassanāyo’pa gacchanto, so tato mātudeviyā.
49 . Dakkhi ṇena ca dv ārena, pavisitv ā puruttama ṃ;
Taṃ gāmagāmimaggena, yāti rājaṅgaṇe tadā.
50 . Santāya iriyā yasmiṃ, pasīdi samahīpati;
Pubbe’va sannivāsena, pemaṃ tasmiṃ ajāyatha.
51 .
Pubbe kira tayo āsu ṃ, bh ātaro madhu v āṇ ij ā;
Eko madhuṃ vikkiṇāti, āharanti madhuṃ duve.
52 . Eko paccekasambuddho, va ṇarog āturo ahu;
Añño paccekasambuddho, tadatthaṃ madhuvatthiko.
53 . Piṇḍacārikavattena, nagaraṃ pāvisī tadā;
Titthaṃ jalatthaṃ gacchanti, ekā ceṭī tamaddasa.
54 . Pucchitvā madhukāmattaṃ, ñatvā hatthena ādisi;
Eso madhvāpaṇo bhante, tattha gacchā’ti abravi.
55 . Tattha pattassa buddhassa, vāṇijo so pasādavā;
Vissandayanto mukhato, pattapuraṃ madhuṃ adā.
56 . Puṇṇañca uppatantañca, patitañca mahītale;
Disvā madhuṃ pasanno so, evaṃ paṇidahī tadā.
57 . Jambudīpe ekarajjaṃ, dānenā’nena hotu me;
Ākāse yojane āṇā, bhūmiyaṃ yojaneti ca.
58 .
Bh ātare āgate āha, edisassa madhu ṃ ada ṃ;
Anumodatha tumhe taṃ, tumhākañca yato madhu.
59 . Je ṭṭ ho āha atu ṭṭ ho so,
Caṇḍālo nūna sosiyaṃ;
Nivāsentīti caṇḍālā,
Kāsāyāni sadā iti.
60 . Majjho paccekabuddhaṃ taṃ, khipapāraṇṇave iti;
Pattidānavaco tassa, sutvā te cānumodisuṃ.
61 .
Āpa ṇā desika ṃ yātu, devitta ṃ tassa patthayi;
Ādissamānasandhi ca, rūpaṃ atimanoramaṃ.
62 . Asoko madhudo ’sandhi -mitt ādev ī tu ce ṭik ā;
Ca ṇḍā lav ādī nigrodho, tisso so p ārav ādiko.
63 . Ca ṇḍā lav ādī ca ṇḍā la -gāme āsi yato tu so;
Patthesi mokkhaṃ mokkhañca, satta vassova pāpuṇi.
64 . Niviṭṭhapemo tasmiṃ so, rājā’ti turito tato;
Pakkosāpesi taṃ so tu, santavuttī upāgami.
65 . Nisida tātā’nurūpe, āsane tā’ha bhūpati;
Adisvā bhikkhumaññaṃ so, sīhāsanamupāgami.
66 .
Tasmi ṃ palla ṅkam āyāte, r ājāiti vicintayi;
Ajjā’yaṃ sāmaṇero me, ghare hessati sāmiko.
67 . Ālambitv ā kara ṃ rañño, so palla ṅke sam āruhi;
Nisīdi rājapallaṅke, setacchattassa heṭṭhato.
68 . Disvā tathā nisinnaṃ taṃ, asoko so mahīpati;
Sambhāvetvāna guṇato, tuṭṭho’tīva tadā ahu.
69 .
Attano pa ṭiyattena, khajjabhojjena tappiya;
Sambuddhadesitaṃ dhammaṃ, sāmaṇeramapucchitaṃ.
70 . Tassa ’ppam ādavagga ṃ so, s āma ṇero abh āsatha;
Taṃ sutvā bhūmipālo so, pasanno jinasāsane.
71 . Aṭṭha te niccabhattāni, dammi tātā’ti āha taṃ;
Upajjhāyassa me rāja, tāni dammīti āha so.
72 . Puna aṭṭhasu dinnesu, tāna’dā cariyassa so;
Puna aṭṭhasu dinnesu, bhikkhusaṅghassa tāna’dā.
73 . Puna aṭṭhasu dinnesu, adhivāsesi buddhimā;
Dvattiṃsabhikkhū ādāya, dutiyadivase gato.
74 . Sahatthā tappito raññā, dhammaṃ desiya bhūpatiṃ;
Saraṇesu ca sīlesu, ṭhapesi samahājanaṃ.
Nigrodhasāmaṇeradassanaṃ
Sāsanappavesa
75 .
Tato r ājā pasanno so, digu ṇena dine dine;
Bhikkhū saṭṭhisahassāni, anupubbenu’paṭhahi.
76 . Tatthiy āna ṃ sahass āni, nika ḍḍ hitv āna sa ṭṭ hiso;
Saṭṭhibhikkhusahassāni, ghare niccamabhojayi.
77 . Sa ṭṭ hibhikkhusahass āni , bhojetu ṃ turito hi so;
Paṭiyādāpayitvāna, khajjabhojjaṃ mahārahaṃ.
78 . Bh ūsāpetv āna nagara ṃ, gantv ā sa ṅgha ṃ nimantiya;
Gharaṃ netvāna bhojetvā, datvā sāmaṇakaṃ bahuṃ.
79 . Satthārā desito dhammo, kittakoti apucchatha;
Byākāsi moggaliputto, tissatthero tadassataṃ.
80 . Sutv āna catur āsīti, dhammakkhandh ā’ti so ’bravi;
Pūjemi te’haṃ paccekaṃ, vihārenā’ti bhūpati.
81 . Datvā tadā channavuti-dhanakoṭiṃ mahīpati;
Puresu caturāsīti-sahassesu mahītale.
82 . Tattha tatthe’va rājūhi, vihāre ārabhāpayi;
Sayaṃ asokārāmaṃ tu, kārāpetuṃ samārabhi.
83 .
Ratanattayanigrodha -gil ānānanti s āsane;
Paccekaṃ satasahassaṃ, so dāpesi dine dine.
84 . Dhanena buddhadinnena, th ūpap ūjā anekadh ā;
Anekesu vihāresu, aneke akaruṃ sadā.
85 . Dhanena dhammadinnena, paccaye caturo vare;
Dhammadharānaṃ bhikkhūnaṃ, upanetuṃ sadā narā.
86 .
Anotattodak ājesu, sa ṅghassa caturo ad ā;
Te piṭakānaṃ therānaṃ, saṭṭhiye’kaṃ dine dine.
87 . Eka ṃ asandhimitt āya, deviy ā tu ad āpayi;
Sayaṃ pana duveyeva, paribhuñji mahīpati.
88 . Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ, dantakaṭṭhaṃ dine dine;
Soḷasitthisahassānaṃ, adā nāgalatāvhayaṃ.
89 . Athekadivasaṃ rājā, catusambuddhadassinaṃ;
Kappāyukaṃ mahākāḷaṃ, nāgarājaṃ mahiddhikaṃ.
90 . Suṇitvā tamānetuṃ, soṇḍasaṅkhalibandhanaṃ;
Pesayitvā tamānetvā, setacchattassa heṭṭhato.
91 . Pallaṅkamhi nisīdetvā, nānāpupphehi pūjiya;
Soḷasitthisahassehi, parivāriya abravi.
92 . Saddhammacakkavattissa, sambuddhassa mahesino;
Rūpaṃ anantañāṇassa, dassehi mama bho iti.
93 .
Dvatti ṃsalakkha ṇū peta ṃ, as ītibyañjanujjala ṃ;
Byāmappabhāparikkhittaṃ, ketumālāhi sobhitaṃ.
94 . Nimm āsi n āgar ājā so, buddhar ūpa ṃ manohara ṃ;
Taṃ disvā’ti pasādassa, vimhayassa ca pūrito.
95 . Etena nimmita ṃ rūpa ṃ, īdisa ṃ kīdisa ṃ nukho;
Tathāgatassa rūpanti, āsi pitunnatunnato.
96 . Akkhip ūjanti saññ āta ṃ, ta ṃ satt āha ṃ nirantara ṃ;
Mahāmahaṃ mahārāja, kārāpesi mahiddhiko.
97 . Eva ṃ mah ānubh āvo ca, saddho c āpi mah īpati;
Thero ca moggaliputto, diṭṭhā pubbe vasīhi te.
Sāsanappaveso niṭṭhito.
Moggaliputtatissather ādayo
98 . Dutiye saṅgahe therā, pekkhantā’nāgatehi te;
Sāsanopaddavaṃ tassa, rañño kālamhi addasuṃ.
99 .
Pekkh ānt ā sakale loke, tadupaddavagh ātaka ṃ;
Tissabrahmānamaddakkhuṃ, aciraṭṭhāyi jīvitaṃ.
100 .Tesa ṃ samupasa ṅkamma, āyāci ṃsu mah āpati ṃ;
Manussesu’papajjitvā, tadupaddavaghātanaṃ.
101 .Ad ā pa ṭiñña ṃ tesa ṃ so, s āsanujjotanatthiko;
Siggavaṃ caṇḍavajjiñca avocuṃ dahare yati.
102 .Aṭṭ hāras ādik ā vassa -sat ā upari hessati;
Upaddavo sāsanassa, na sambhossāma taṃ mayaṃ.
103 .Ima ṃ tumh ā’dhikara ṇaṃ, nopagañchittha bhikkhavo;
Daṇḍakammārahā tasmā, daṇḍakammapadañhi vo.
104 .Sāsanujjotanatthāya, tissabrahmā mahāpati;
Moggalibrāhmaṇaghare, paṭisandhiṃ gahessati.
105 .Kāle tumhesu eko taṃ, pabbājetu kumārakaṃ;
Eko taṃ buddhavacanaṃ, uggaṇhāpetu sādhukaṃ.
106 .Ahu upālitherassa,
Thero saddhivihāriko;
Dāsako soṇako tassa,
Dve therā soṇakassime.
107 .Ahu vesāliyaṃ pubbe-dāsako nāma sotthiyo;
Tisissasatajeṭṭho so, vasaṃ ācariyantike.
108 .Dvādasavassikoyeva, vedapāragato caraṃ;
Sasisso vālikārāme, vasantaṃ katasaṅgahaṃ.
109 .Upālitheraṃ passitvā, nisīditvā tadantike;
Vedesu gaṇṭhiṭhānāni, pucchi so tāni byākari.
110 .Sabbadhammānupatito, ekadhammo hi māṇava;
Sabbe dhammā osaranti, ekadhammo hi ko nu so.
111 .Iccāha nāmaṃ sandhāya, thero māṇavako tu so;
Nā’ññāsi pucchito manto, buddhamantoti bhāsito.
112 .
Deh īti āha so āha, dema no vesadh ārino;
Guruṃ āpucchi mantatthaṃ, mātaraṃ pitaraṃ tathā.
113 .Māṇ av āna ṃ satehe ’sa, t īhi therassa santike;
Pabbajitvāna kālena, upasampajji māṇavo.
114 .Kh īṇā savasahassa ṃ so, d āsakattheraje ṭṭ haka ṃ;
Up ālithero v ācesi, sakala ṃ pi ṭakattaya ṃ.
115 .Ga ṇan ā vītivattā te, ses ā’riya puthujjan ā;
Piṭakānuggahitāni, yehi therassa santike.
116 .Kāsīsu kosalo nāma, satthavāhasuto ahu;
Giribbajaṃ vaṇijjāya, gato mātāpitūhi so.
117 .Agā veḷuvanaṃ pañca-dasavaso kumārako;
Māṇavaṃ pañcapaññāsa, parivāriya taṃ gatā.
118 .
Saga ṇaṃ dāsaka ṃ thera ṃ, tattha disv ā pas īdiya;
Pabbajjaṃ yāci so āha, tavā’puccha guruṃ iti.
119 .Bhattattayamabhuñjitv ā, so ṇako so kum ārako;
Mātāpitūhi kāretvā, pabbajjānuññamāgato.
120 .Saddhiṃ tehi kumārehi, dāsakattherasantike;
Pabbajjaṃ upasampajja, uggaṇhi piṭakattayaṃ.
121 .
Kh īṇā savasahassassa, therasissa ga ṇassa so;
Ahosi piṭakaññussa, jeṭṭhako soṇako yati.
122 .Ahosi siggavo n āma, pure p āṭalin āmako;
Paññavā’maccatanayo, aṭṭhārasasamo tu so.
123 .Pāsādesu vasaṃ tīsu, chaḷaḍḍhautusādhusu;
Amaccaputtaṃ ādāya, caṇḍavajjiṃ sahāyakaṃ.
124 .Purisānaṃ dasaddhehi, satehi parivārito;
Gantvāna kukkuṭārāmaṃ, soṇakattheramaddasa.
125 .Samāpattisamāpannaṃ, nisinnaṃ saṃvutindriyaṃ;
Vandi tenālapantaṃ taṃ, ñatvā saṅghamapucchitaṃ.
126 .Samāpattisamāpannā, nālapantī’ti āhu te;
Kathannu vuṭṭhahantīti, vuttā āhaṃsu bhikkhavo.
127 .Pakkosanāya satthussa, saṅghapakkosanāya ca;
Yathā kālaparicchedā, āyukkhayavasena ca.
128 .
Vu ṭṭhahantīti vatv āna, tesa ṃ disvo ’panissaya ṃ;
Pāhesuṃ saṅghavacanaṃ, vuṭṭhāya sa tahiṃ agā.
129 .Kum āro pucchi kiṃ bhante, n ālapitth āti āha so;
Bhuñjimha bhuñjitabbanti, āha bhojetha no api.
130 .Āha amh ādise jāhe, sakk ā bhojayitu ṃ iti;
Mātāpitu anuññāya, so kumārotha siggavo.
131 .Ca ṇḍ avajjī ca tepañca -satāni puris āpi ca;
Pabbajjitvo’pasampajjuṃ, soṇattherassa santike.
132 .Upajjh āyantikeyeva, te duve piṭakattaya ṃ;
Uggahesuñca kālena, chaḷabhiññaṃ labhiṃsu ca.
133 .Ñatvā tissa paṭisandhiṃ, tato pabhuti siggavo;
Thero so sattavassāni, taṃ gharaṃ upasaṅkami.
134 .Gacch āti v ācāmattampi, sattavass āni n ālabhi;
Alattha aṭṭhame vasse, gacchāti vacanaṃ tahiṃ.
135 .Taṃ nikkhamantaṃ pavisanto, disvā moggalibrāhmaṇo;
Kiñci laddhaṃ ghare noti, pucchi āmāti so’bravi.
136 .Gharaṃ gantvāna pucchitvā, dutiye divase tato;
Musāvādena niggaṇhi, theraṃ gharamupāgataṃ.
137 .
Therassa vacana ṃ sutv ā, so pasannamano dvijo;
Attano pakatena’ssa, niccaṃ bhikkhaṃ pavattayi.
138 .Kamena ’ssa pas īdiṃsu, sabbe ’pi gharam ānus ā;
Bhojāpesi dijo niccaṃ, nisīdāpiya taṃ ghare.
139 .Evaṃ kamena gacchanto, kāle soḷasavassiko;
Ahu tissakumāro so, tivedodadhipārago.
140 .
Thero kath āsamu ṭṭhāna ṃ, hessate ’va ghare iti;
Āsanāni na dassesi, ṭhapetvā māṇavāsanaṃ.
141 .Brahmalokagatattāva, sucik āmo ahosi so;
Tasmā so tassa pallaṅko, vāsayitvā lagīyati.
142 .Aññāsanaṃ apassanto, ṭhite there sasambhamo;
Tassa taṃ āsanaṃ tassa, paññapesi ghare jano.
143 .Disvā tattha nisinnaṃ taṃ, āgammā’cariyantikā;
Kujjhitvā māṇavo vācaṃ, amanāpaṃ udīrayi.
144 .Thero māṇava kiṃ mantaṃ, jānāsīti tamabravi;
Tameva pucchaṃ therassa, pacchā rocesi māṇavo.
145 .Jānāmīti paṭiññāya, there theraṃ apucchiso;
Gaṇṭhiṭhānāni vedesu, tassa thero’tha byākari.
146 .Gahaṭṭhoyeva thero so,
Vedapāragato ahu;
Na byākareyya kiṃ tassa,
Pabhinnapaṭisambhido.
Yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati,
Tassa cittaṃ nirujjhissati; Na uppajjissati,
Yassa vā pana cittaṃ nirujjhisati na uppajjissati;
Tassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatīti.
147 .Taṃ cittayamake pañhaṃ, pucchi thero visārado;
Andhakāro viya ahu, tassa so tamavoca so.
148 .
Bhikkhuko n āma mantoti, buddha mantoti so bravi;
Dehīti vutte novesa-dhārino dammi taṃ iti.
149 .Mātāpitūhi’nuññ āto, mantatth āya sa pabbajji;
Kamma ṭṭhānamad ā thero, pabb ājetv ā yath āraha ṃ.
150 .Bh āvana ṃ anuyuñjanto, acirena mah āmatī;
Sotāphattiphalaṃ patto, thero ñatvāna taṃ tathā.
151 .Pesesi caṇḍavajjissa, therassantikamuggahaṃ;
Kātuṃ suttābhidhammānaṃ, sotatthā’kātaduggahaṃ.
152 .Tato so tissadaharo, ārabhitvā vipassanaṃ;
Chaḷabhiñño ahu kāle, therabhāvañca pāpuṇi.
153 .
Atīva p āka ṭo āsi, cando ’va s ūriyo ’vaso;
Loko tassa vaco’maññī, sambuddhassa vacopiya.
Moggaliputtatissatherodayo niṭṭhīto.
154 .Ekāhaṃ uparājā so, adakkhi migavaṃ gato;
Kīḷamāne mige’raññe, disvā etaṃ vicintayi.
155 .
Mig āpi eva ṃ kiḷanti, araññe tiṇagocarā;
Na kiḷissanti kiṃ bhikkhū, sukhāhāravihārino.
156 .Attano cintita ṃ rañño, ārocesi ghara ṃ gato;
Saññāpetuṃ tu sattāhaṃ, rajjaṃ tassa adāsi so.
157 .Anubhohi ime rajjaṃ, sattāhaṃ tvaṃ kumāraka;
Tato taṃ ghātayissāmi, icca’voca mahīpati.
158 .Āhā’ti tamhi sattāhe,
Tvaṃ kenā’si kiso iti;
Maraṇassa bhayenāti,
Vutte rājā’ha taṃ puna.
159 .
Sattāhā’ha ṃ marissa ṃti, tva ṃ na k īḷi ime katha ṃ;
Kīḷissanti yati tāta, sadā maraṇasaññino.
160 .Iccevaṃ bhākarā vutto, sāsanasmiṃ pasīdi so;
Kālena migavaṃ gantvā, theramadakkhi saññataṃ.
161 .Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ, so mahādhammarakkhitaṃ;
Sālasākhāya nāgena, bījayanta manāsavaṃ.
162 .Ayaṃ thero viyā’hampi, pabbajja jina sāsane;
Viharissaṃ kadā raññe, iti cintayi paññavā.
163 .Thero tassa pasādatthaṃ,
Upatitvā vihāyasā;
Gantvā asokārāmassa,
Pokkharañño jale ṭhito.
164 .Ākāse ṭhapayitvāna, cīvarāni varāni so;
Ogāhitvā pokkharaṇī, gattāni parisiñcatha.
165 .Taṃ iddhiṃ uparājā so, disvā’tīva pasīdiya;
Ajjeva pabbajissaṃti, buddhiṃcā’kāsi buddhimā.
166 .Upasaṅkamma rājānaṃ, pabbajjaṃ yāci sādaro;
Niv āretumasakkonto, tam ādāya mah īpati.
167 .Mahatā pariv ārena, vih āramagam ā saya ṃ;
Pabbaji so mahādhamma-rakkhitattherasantike.
168 .Saddhiṃ tena catusata-sahassāni narāpi ca;
Anupabbajitānantu, gaṇanā ca na vajjati.
169 .Bhāgineyyo narindassa, aggi brahmāti vissuto;
Ahosi rañño dhītāya, saṅghamittāya sāmiko.
170 .
Tass ā tassa suto c āpi,
Sumano nāma nāmaso;
Yācitvā so’pi rājānaṃ,
Uparājena pabbaji.
171 .Uparājassa pabbajjā, tassā’sokassa rājino;
Catutthe āsivassesā, mahājanahitodayā.
172 .Tattheva upasampanno, sampannaupanissayo;
Ghaṭento uparājā so, chaḷa’bhiñño’rahā ahu.
173 .
Vih āre tesam āraddhe, sabbe sabbapuresupi;
Sādhukaṃ tīhi vassehi, niṭṭhāpesuṃ manorame.
174 .Therassa indaguttassa, kamm ādiṭṭhāyakassa tu;
Iddhiyā cā’su niṭṭhāsi, asokārāmasavhayo.
175 .Janena paribhuttesu, ṭhānesu ca tahiṃ tahiṃ;
Cetiyāni akāresi, ramaṇīyāni bhūpati.
176 .Purehi caturāsīti-sahassehi samantato;
Lekhe ekāhamānesuṃ, vihārā niṭṭhitā iti.
177 .Lekhe sutv ā mah ārājā, mah ātejiddhi vikkamo;
Kātukāmo sakiṃyeva, sabbārāma mahāmahaṃ.
178 .Pure bheriṃ carāpesi, sattame divase ito;
Sabbārāmamaho hotu, sabbadesesu ekadā.
179 .Yojane yojane dentu, mahādānaṃ mahītale;
Karontu gāmārāmānaṃ, maggānañca vibhūsanaṃ.
180 .Vihāresu ca sabbesu, bhikkhusaṅghassa sabbathā;
Mahādānāni vattentu, yathākālaṃ yathābalaṃ.
181 .Dīpamālā pumphamālā-laṅkārehi tahiṃ tahiṃ;
Tūriyehi ca sabbehi, upahāraṃ anekadhā.
182 .Uposathaṅgānā’dāya, sabbe dhammaṃ suṇantu ca;
Pūjāvisesena’neke ca, karontu tadahepi ca.
183 .
Sabbe sabbattha sabbath ā, yath āṇ attādhik āpi ca;
Pūjā sampaṭiyādesuṃ, devalokamanoramā.
184 .Tasmiṃ dine mah ārājā, sabb āla ṅkāra bh ūsito;
Sahorodho sah āmacco, balogha pariv ārito.
185 .Agam āsi sak ārāma ṃ, bhindanto viya mediniṃ;
Saṅghamajjhamhi aṭṭhāsi, vanditvā saṅghamuttamaṃ.
186 .Tasmiṃ samāgame āsuṃ, asīti bhikkhukoṭi yo;
Ahesuṃ satasahassaṃ, tesu khīṇāsavā yati.
187 .Navuti bhikkhusahassāni, ahū bhikkhuniyo tahiṃ;
Khiṇāsavā bhikkhuniyo, sahassaṃ āsu tāsu tu.
188 .
Lokavivara ṇaṃ nāma, p āṭih īra ṃ aka ṃsu te;
Khīṇāsavā pasādatthaṃ, dhammāsokassa rājino.
189 .Ca ṇḍā sokoti ñ āyittha, pubbe p āpena kammun ā;
Dhammāsokoti ñāyittha, pacchā puññena kammunā.
190 .Samuddapariyantaṃ so, jambudīpaṃ samantato;
Passi sabbe vihāre ca, nānāpūjā vibhūsite.
191 .
Atīva tu ṭṭho te disv ā, sa ṅgha ṃ pucchi nis īdiya;
Kassa bhante pariccāgo, mahāsugata sāsane.
192 .Thero so moggaliputto, rañño pañha ṃ viy ākari;
Dharamāne’pi sugate, natthi cāgī tayāsamo.
193 .Taṃ sutvā vacanaṃ bhiyyo, tuṭṭho rājā apucchi taṃ;
Buddhasāsana dāyādo, hoti kho mādiso iti.
194 .Thero tu rājaputtassa, mahindassū’panissayaṃ;
Tatheva rājadhītāya, saṅghamittāya pekkhiya.
195 .Sāsanassā’bhi vuddhiñca, taṃ hetukama vekkhiya;
Paccābhāsatha rājānaṃ, so sāsanadhurandharo.
196 .Tādiso’pi mahācāgī, dāyādo sāsanassa na;
Paccayadāyako’cceva, vuccate manujādhīpa.
197 .Yo tu puttaṃ dhītaraṃ vā,
Pabbajjāpeti sāsane;
So sāsanassa dāyādo,
Hoti no dāyako api.
198 .Atha sāsana dāyāda-bhāvamicchaṃ mahīpati;
Mahindaṃ saṅghamittañca, ṭhite tatra apucchatha.
199 .Pabbajissatha kiṃ tātā, pabbajjā mahatī matā;
Pituno vacanaṃ sutvā, pitaraṃ te abhāsisuṃ.
200 .Ajjeva pabbajissāma, sace tvaṃ deva icchasi;
Amhañca lābho tumhañca, pabbajjāya bhavissati.
201 .
Uparājassa pabbajja -kālabho pabhutīhi so;
Sā cāpi aggibrahmassa, pabbajjā katanicchayā.
202 .Uparajja ṃ mah īndassa, d ātuk āmo ’pi bh ūpati;
Tato ’pi adhik āsā’ti, pabbajja ṃyeva rocayi.
Mahāvaṃsapāḷi
Pathamapariccheda
Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ
1. Namassitvāna sambuddhaṃ, susuddhaṃ suddhavaṃsajaṃ;
Mahāvaṃsaṃ pavakkhāmi, nānānūnādhikārikaṃ.
2. Porāṇehi kato’peso, ativitthārito kvaci;
Atīva kvaci saṃkhitto, anekapunaruttako.
3.
Vajjita ṃ tehi dosehi, sukhaggaha ṇadh āra ṇaṃ;
Pasādasaṃvegakaraṃ, sutito ca upāgataṃ.
4. Pas ādajanake ṭhāne, tath ā sa ṃvegak ārake;
Janayanto pasādañca, saṃvegañca suṇātha taṃ.
5. Dīpa ṅkarañhi sambuddha ṃ, passitv ā no jino purā;
Lokaṃ dukkhā pamocetuṃ, bodhāya paṇidhiṃ akā.
6. Tato tañceva sambuddha ṃ, ko ṇḍ añña ṃ ma ṅgala ṃ muniṃ;
Sumanaṃ revataṃ buddhaṃ, sobhitañca mahāmuniṃ.
7. Anomadassiṃ sambuddha ṃ, paduma ṃ nārada ṃ jina ṃ;
Padumuttarasambuddhaṃ, sumedhañca tathāgataṃ.
8. Sujātaṃ piyadassiñca, atthadassiñca nāyakaṃ;
Dhammadassiñca siddhatthaṃ, tissaṃ phussajinaṃ tathā.
9. Vipassiṃ sikhīsambuddhaṃ, sambuddhaṃ vessabhuṃ vibhuṃ;
Kakusandhañca sambuddhaṃ, koṇāgamanameva ca.
10 .Kassapaṃ sugatañca’me, sambuddhe catuvīsati;
Ārādhetvā mahāvīro, tehi bodhāya byākato.
11 .Puretvā pāramī sabbā, patvā sambodhimuttamaṃ;
Uttamo gotamo buddho, satte dukkhā pamocayi.
12 .Magadhesu ruvelāyaṃ, bodhimūle mahāmuni;
Visākhapuṇṇamāyaṃ so, patto sambodhimuttamaṃ.
13 .
Sattāhāni tahiṃ satta, so vimuttisukha ṃ para ṃ;
Vindantaṃ madhurattañca, dassayanto vasī vasi.
14 .Tato b ārāṇ asiṃ gantv ā, dhammacakka ṃ pagattayi;
Tattha vassa vasanto’va, saṭṭhiṃ arahataṃ akā.
15 .Te dhammadesanatth āya, vissajjetv āna bhikkhavo;
Vinetvā ca tato tiṃsa-sahā ye bhaddavaggiye.
16 .Sahassaja ṭile n ātho, vinetu ṃ kassap ādike;
Hemante uruvelāya ṃ, vasite parip ācaya ṃ.
17 .Uruvelakassapassa, mahāyaññe upaṭṭhite;
Tassa’ttano nāgamane, icchācāraṃ vijāniya.
18 .Uttarakuruto bhikkhaṃ, āharitvā rimaddano;
Anotattadahe bhutvā, sāyanhasamaye sayaṃ.
19 .
Bodhito navame m āse, phussapu ṇṇ amiya ṃ jino;
Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ, laṅkādīpamupāgami.
20 .Sāsanujjotana ṃ ṭhāna ṃ, la ṃkā ñātā jinena hi;
Yakkhapuṇṇāya laṅkāya, yakkhā nibbā siyāti ca.
21 .Ñātova laṅkāmajjhamhi, gaṅgābhīre manorame;
Tiyojanāya te ramme, ekayojanavitthate.
22 .
Mah ānāgavanuyy āne, yakkhasa ṅgāmabh ūmiy ā;
Laṅkādīpaṭṭhayakkhānaṃ, mahāyakkhasamāgamo.
23 .Up āgato ta ṃ sugato, mah āyakkhasam āgama ṃ;
Samāgamassa majjhamhi, tattha tesaṃ siropari.
24 .Mahiyaṅgaṇathūpassa, ṭhāne vehāyasaṃ jino;
Vuṭṭhivātandhakāresi, tesaṃ saṃvejanaṃ akā.
25 .Te bhayaṭṭhā’bhayaṃ yakkhā, ayācuṃ abhayaṃ jinaṃ;
Jino abhayado āha, yakkhe te’ti bhayaddīte.
26 .Yakkhā bhayaṃ vo dukkhañca, harissāmi idaṃ ahaṃ;
Tumhe nisajjaṭhānaṃ me, samaggā detha no idha.
27 .Āhu te sugataṃ yakkhā, dema mārisa te idha;
Sabbepi sakalaṃ dīpaṃ, dehi no abhayaṃ tuvaṃ.
28 .Bhayaṃ sītaṃ tamaṃ tesaṃ, hantvā taṃ dinnabhūmiyaṃ;
Cammakkhandhaṃ attharitvā, tatthā’ sīno jino tato.
29 .
Cammakkha ṇḍ aṃ pas āresi, āditta ṃ ta ṃ samantato;
Ghammābhibhūtā te bhītā, ṭhitā ante samantato.
30 .Girid īpa ṃ tato n ātho, ramma ṃ tesa ṃ idh ā’nayi;
Tesu tattha paviṭṭhesu, yathāṭhāne ṭhapesi ca.
31 .Nātho ta ṃ sa ṃkhipi dhamma ṃ, tad ā dev ā sam āgamu ṃ;
Tasmiṃ samāgame tesaṃ, satthā dhamma madesayi.
32 .Nekesa ṃ pāṇ ako ṭīna ṃ, dhamm ābhisamayo ahu;
Saraṇesu ca sīlesu, ṭhitā āsuṃ asaṃkhiyā.
33 .Sotāpattiphala ṃ patv ā, sele sumanak ūṭake;
Mahāsumanadevindo, pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.
34 .Siraṃ parāmasitvāna, nīlāmalasiroruho;
Pāṇimatteadā kese, tassa pāṇa hito jino.
35 .So ta ṃ suva ṇṇ aca ṅko ṭa-varen ādāya satthuno;
Nisinnaṭṭhānaracite, nānāratanasañcaye.
36 .Sabbato sattaratane, te ṭhapetvā siroruhe;
So indanīlathūpena, pidahesi namassi ca.
37 .Parinibbutamhi sambuddhe, citakato ca iddhiyā;
Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ, thero sarabhūnāmako.
38 .
Therassa s āriputtassa, sisso ānīya cetiye;
Tasmiṃyeva ṭhapetvāna, bhikkhūhi parivārito.
39 .Ch ādāpetv ā medava ṇṇ a-pāsāṇ ehi mahiddhiko;
Thūpaṃ dvādasahatthuccaṃ, kārāpetvāna pakkami.
40 .Devānaṃpiyatissassa, rañño bhātukudhārako;
Uddhacūḷābhayo nāma, disvā cetiya mabbhutaṃ.
41 .
Ta ṃ ch ādayitv ā kāresi, tiṃsahatthucca cetiya ṃ;
Maddanto damiḷe rājā, tatraṭṭho dukkhagāmaṇi.
42 .As ītihattha ṃ kāresi, tassa kañjukacetiya ṃ;
Mahiyaṅgaṇathūpoya-meso evaṃ patiṭṭhito.
43 .Evaṃ dīpamimaṃkatvā, manussārahamissaro;
Uruvelamagā dhīro, uruvīra parakkamoti.
Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ niṭṭhitaṃ.
Nāgadīpāgamana
44 .Mahākāruṇiko satthā, sabbalokahite rato;
Bodhito pañcame vasse, vasaṃ jetavane jino.
45 .Mahodarassa nāgassa, tathā cūḷodarassa ca;
Mātulabhāgineyyānaṃ, maṇipallaṅkahetukaṃ.
46 .
Disv ā sap ārisajjāna ṃ, sa ṅgāma ṃ paccupa ṭṭhita ṃ;
Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe.
47 .Pātoyeva sam ādāya, pavara ṃ pattac īvara ṃ;
Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.
48 .Mah ādaro ’piso n āgo, tad ā rājā ahiddhiko;
Samudde nāgabhavane, dasaddhasatayojane.
49 .Ka ṇiṭṭhik ā tassa ka ṇhā, va ḍḍ ham ānamhi pabbate;
Nāgarājassa dinnā’si, tassa cūḷodaro suto.
50 .Tassa m ātā mah āmātu, ma ṇipalla ṅkamuttama ṃ;
Datvā kālakatā nāgī, mātulena tathā hi so.
51 .Ahosi bhāgineyyassa, saṅgāmo paccupaṭṭhito;
Pabbateyyā’pi nāgā te, ahesuñhi mahiddhikā.
52 .Samiddhisumano n āma, devo jetavane ṭhita ṃ;
Rājāyatanamādāya, attano bhavanaṃ subhaṃ.
53 .Buddhānumatiyāyeva, chattākāraṃ jinopari;
Dhārayanto upāgañchi, ṭhānaṃ taṃ pubbavuṭṭhakaṃ.
54 .Devo hi so nāgadīpe, manusso’nantare bhave;
Ahosi rājāyatana-ṭhitaṭhāne sa addasa.
55 .
Paccekabuddha bhuñjante, disv ā citta ṃ pas ādiya;
Pattasodhanasākhāyo, tesaṃ pādāsi tena so.
56 .Nibbattitasmiṃ rukkhasmiṃ, jetuyy āne manorame;
Dvārakoṭṭhakapassamhi, pacchā bahi ahosi so.
57 .Devātidevo devassa, tassa vuddhiñca passiya;
Idaṃ ṭhāna hitatthañca, taṃ sarukkhaṃ idhānayi.
58 .
Sa ṅgāmamajjhe ākāse, nisinno tattha n āyako;
Tamaṃ tamonudo tesaṃ, nāgānaṃ hiṃsanaṃ akā.
59 .Ass āsento bhaya ṭṭe te, āloka ṃ paviddha ṃsayi;
Te disvā sugataṃ tuṭṭhā, pāde vandiṃsu satthuno.
60 .Tesaṃ dhammamadesesi, sāmaggikaraṇaṃ jino;
Ubho’pi te patītā taṃ, pallaṅkaṃ munino aduṃ.
61 .Satthā bhūmigato tattha, pasīdisvāna āsane;
Tehi dibbannapānehi, nāgarājehi tappito.
62 .Te jalaṭṭhe talaṭṭhe ca, bhujage’sītikoṭiyo;
Saraṇesu ca sīlesu, patiṭṭhāpesi nāyako.
63 .Mahodarassa nāgassa, mātulo maṇiakkhiko;
Kalyāṇiyaṃ nāgarājā, yuddhaṃ kātuṃ tahiṃ gato.
64 .Buddhagāmamhi paṭhame, sutvā saddhammadesanaṃ;
Ṭhito saraṇasīlesu, tatthā’yāci tathāgataṃ.
65 .
Mahatī anukamp āno, katā nātha tay ā aya ṃ;
Tavānāgamane sabbe, mayaṃ bhasmī bhavāmahe.
66 .Anukamp ā mah ī pite, visu ṃ hotu mahodaya;
Punarāgamanenettha, vāsabhūmiṃ mamā mama.
67 .Adhiv āsayitv ā bhagav ā, tu ṇhibh āve nidh āgama ṃ;
Patiṭṭhāpesi tattheva, rājāyatanacetiyaṃ.
68 .Tañcapi rājāyatana ṃ, pallañca ṅka mah āraha ṃ;
Appesi nāgarājūnaṃ, lokanātho namassituṃ.
69 .Paribhogacetiya ṃ mayha ṃ, nāgarājā namassatha;
Taṃ bhavissati votātā, hitāya ca sukhāya ca.
70 .Iccevamādiṃ sugato, nāgānaṃ anusāsanaṃ;
Katvā jetavanaṃ eva, gato lokānukampakoti.
Nāgad īpāgamana ṃ
Kalyāṇāgamanaṃ
71 .Tato so tatiye vasse,
Nāgindo maṇiakkhiko;
Upasaṅkamma sambuddhaṃ,
Satasaṅghaṃ nimantayi.
72 .Bodhito aṭṭhame vasse, vasaṃ jetavane jino;
Nātho pañcahi bhikkhūnaṃ, satehi parivārito.
73 .Dutiye divase bhatta-kāle ārocite jino;
Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇamāyaṃ munissaro.
74 .
Tattheva p ārupitv āna, sa ṅgh āṭiṃ pattam ādiya;
Āgā kalyāṇidesaṃ taṃ, maṇiakkhinivesanaṃ.
75 .Kaly āṇ i cetiya ṭhāne, kate ratanama ṇḍ ape;
Mahārahamhi pallaṅke, sahasaṅghenu’pāvisi.
76 .Dibbehi khajjabhojjehi, saga ṇo saga ṇaṃ jina ṃ;
Nāgarājā dhammarājaṃ, santappesi sumānaso.
77 .Tattha dhamma ṃ desayitv ā, satth ā lonukampako;
Uggantvā sumane kūṭe, padaṃ dassesi nāyako.
78 .Tasmiṃ pabbatap ādamhi, sahasa ṅgho yath āsukha ṃ;
Divā vihāraṃ katvāna, dīghavāpi mupāgami.
79 .Tattha cetiyaṭhānamhi, sasaṅghova nisīdiya;
Samādhiṃ appayī nātho, ṭhānāgāravapattiyā.
80 .Tato vuṭṭhāya ṭhānamhā, ṭhānāṭhānesu kovido;
Mahāmeghavanārāma-ṭhānamāga mahāmuni.
81 .Mahābodhiṭhitaṭhāne, nisīditvā sasāvako;
Samādhiṃ appayī nātho, mahāthūpaṭhite tathā.
82 .Thūpārāmamhi thūpassa, ṭhitaṭhāne tatheva ca;
Samādhito’tha vuṭṭhāya, silācetiyaṭhānago.
83 .Sahāgate devagaṇo, gaṇī samanusāsiya;
Tato jetavanaṃ buddho, buddhasabbatthako agā.
84 .
Eva ṃ la ṅkāya n ātho, hitamamitamatī ā yatiṃ pekkham āno;
Tasmiṃ kālamhi laṃkāsurabhujagagaṇādīnamatthañca passaṃ;
Āgā tikkhattumetaṃ ativipuladayo lokadīpo sudīpaṃ;
Dīpo tenāyamāsi sujanabahumano dhammadīpāva bhāsīti.
Kalyāṇāgamanaṃ
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Tathāgatābhigamanaṃ nāma
Pa ṭhamo paricchedo.
Dutiyapariccheda
Mahāsammatavaṃsa
1. Mah āsammata rājassa, va ṃsajo hi mah āmuni;
Kappassādimhi rājā’si, mahāsammatanāmako.
2. Rojo ca vararojo ca, tath ā kaly āṇ ak ā duve;
Uposatho ca mandhātā, carako’pacarā duve.
3. Cetīyo mucalo ceva, mahāmūcalanāmako;
Mucalindo sāgaro ceva, sāgaro deva vanāmako.
4. Bharato bhagīratho ceva, ruci ca suruci pica;
Patāpo mahāpatāpo, panādā ca tathā duve.
5. Sudassano ca neru ca, tathā eva duve duve;
Pacchimā cā’ti rājāno, tassa puttapaputtakā.
6. Asaṃkhiyāyukā ete, aṭṭhavīsati bhūmipā;
Kusāvatiṃ rājagahaṃ, mithilañcāpi āvasuṃ.
7. Tato satañca rājano, chappaññāsa ca saṭṭhi ca;
Caturāsīti sahassāni, chattiṃsā ca tato pare.
8.
Dvatti ṃsa a ṭṭ hav īsā ca, dv āvīsati tato pare;
Aṭṭhārasa sattarasa, pañcadasa catuddasa.
9. Nava satta dv ādasa ca, pañcav īsa tatopare;
Pañcavīsaṃ dvādasa ca, dvādasañca navā pica.
10 . Catur āsītisahass āni, makh ādev ādik āpi ca;
Caturāsītisahassāni, kaḷārājanakādayo.
11 . So ḷasa y āva okk āta ṃ, paputt ā rāsito ime;
Visuṃ visuṃ pure rajjaṃ, kamato anusāsisuṃ.
12 . Okk āmukho je ṭṭ haputto, okk ākas ā’si bh ūpati;
Nipuro candīmā candaṃ-mukho ca sivi sañjayo.
13 . Vessantara mahārājā, jālī ca sīhavāhano;
Sīhassaro ca iccete, tassa putta pa puttakā.
14 . Dveasīti sahassāni, sīhassarassa rājino;
Putta pa putta rājāno, jayaseno tadantimo.
15 . Ete kapilavatthusmiṃ, sakyarājāti vissutā;
Sīhahanu mahārājā, jayasenassa atrajo.
16 . Jayasenassa dhītā ca, nāmenā’si yasodharā;
Devadaye devadaha-sakko nāmā’si bhūpati.
17 . Añjano cā’tha kaccānā, āsuṃ tassa sutā duve;
Mahes īcā’si kacc ānā, rañño s īhahanussa s ā.
18 . Āsī añjanasakkassa, mahesī sā yasodharā;
Añjanassa duve dhītā, māyā cātha pajāpati.
19 . Puttā duve daṇḍapāṇī, suppabuddho ca sākiyo;
Pañca puttā duve dhītā, āsuṃ sīhahanussare.
20 .
Suddhodano dhotodano, sakkasukkamitodano;
Amitā pamitācā’ti, ime pañca imā duve.
21 . Suppabuddhassa sakkassa, mahes ī amit ā ahu;
Tassā’suṃ bhaddakaccānā, devadatto duve sutā.
22 . Māyā mahāpajāpati ceva, suddhodana mahesīyo;
Suddhodana mahārañño, putto māyāya so jino.
23 .
Mah ā sammatava ṃsamhi, asambhinne mah āmuni;
Evaṃ pavatte sañjāto, sabba khatthiya muddhani.
24 . Siddhatthassa kum ārassa, bodhisattassa s ā ahu;
Mahesī bhaddakaccānā, putto tassā’si rāhulo.
25 . Bimbisāro ca siddhattha-kumāro ca sahāyakā;
Ubhinnaṃ pitaro cāpi, sahāyāeva te ahuṃ.
26 . Bodhisatto bimbisārā, pañcavassādhiko ahu;
Ekūnatiṃso vayasā, bodhisatto’bhinikkhami.
27 . Padahitvāna chabbassaṃ, bodhiṃ patvā kamena ca;
Pañcatiṃso tha vayasā, bimbisāramupāgami.
28 . Bimbisāro pannarasa-vasso’tha pītaraṃ sayaṃ;
Abhisitto mahāpañño, patto rajjassa tassa tu.
29 . Patte soḷasame vasse, satthā dhammamadesayi;
Dvāpaññāseva vassāni, rajjaṃ kāresi so pana.
30 .
Rajje sam ā pannarasa, pubbe jinasam āgam ā;
Sattatiṃsa samā tassa, dharamāne tathāgate.
31 . Bimbis ārasuto ’jāta -sattuta ṃ gh ātīyā’mati;
Rajjaṃ dvattiṃsavassāni, mahāmittaddukārayī.
32 . Aj ātasattuno vasse, a ṭṭ hame muni nibbuto;
Pacchā so kārayī rajjaṃ, vassāni catuvīsati.
33 . Tath āgato sakalalokaggata ṃ gato;
Aniccatāva samavaso upāgato;
Iti’dha yo bhayajananiṃ aniccataṃ,
Avekkhate sa bhavati dukkhapāragūti.
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Mahāsammatavaṃso nāma
Dutiyo paricchedo.
Tatiya pariccheda
Paṭhamadhammasaṃgīti
1. Pañcanetto jino pañca -catt ālīsasam ā’samo;
Ṭhatvā sabbāni kiccāni, katvā lokassa sabbathā.
2. Kusin ārāyayamaka -sālānamantare vare;
Vesākhapuṇṇamāyaṃ so, dīpo lokassa nibbuto.
3. Saṅkhyāpathamatikkantā, bhikkhū tattha samāgatā;
Khattiyā brāhmaṇā vassā, suddhā devā tatheva ca.
4. Sattasatasahassāni, tesu pāmokkhabhikkhavo;
Thero mahākassapova, saṅghatthero tadā ahu.
5. Satthusarīrasārīra-dhātukiccāni kāriya;
Icchanto so mahāthero, satthu dhammaciraṭṭhitiṃ.
6. Lokanāthe dasabale, sattāhaparinibbute;
Dubbhāsitaṃ subhaddassa, buddhassa vacanaṃ saraṃ.
7. Saraṃ cīvaradānañca, samatte ṭhapanaṃ tathā;
Saddhammaṭhapanatthāya, muninā’nuggahaṃ kataṃ.
8.
Kātu ṃ saddhammasa ṃgīti ṃ, sambuddh ānamate yati;
Navaṅgasāsanadhare, sabbaṅgasamupāgate.
9. Bhikkh ū pañcasateyeva, mah ākh īṇā save vare;
Sammanni ekenūne tu, ānandattherakāraṇā.
10 . Puna ānandatther ā’pi, bhikkh ūhi abhiy ācito;
Sammanni kātuṃ saṃgītiṃ, sā na sakkā hi taṃ vinā.
11 . Sādhuk īḷ anasatt āha ṃ, satt āha ṃ dh ātubh ājana ṃ;
Iccaddhamāsaṃ khepetvā, sabbalokānukampakā.
12 . Vassa ṃ vasa ṃ rājagahe, kass āma dhammasa ṅgaha ṃ;
Nāññehi tatta vatthabba-miti katvāna nicchayaṃ.
13 . Sokāturaṃ tattha tattha, assāsento mahājanaṃ;
Jambudīpamhi te therā, vicaritvāna cārikaṃ.
14 . Āsaḷhisukkapakkhamhi, sukkapakkhaṭhitatthikā;
Upāgamuṃ rājagahaṃ, sampannacatupaccayaṃ.
15 . Tattheva vassūpagatā, te mahākassapādayo;
Therā thiraguṇūpetā, sambuddhamatakovidā.
16 . Vassānaṃ paṭhamaṃ māsaṃ, sabbasenāsanesu’pi;
Kāresuṃ paṭisaṅkhāraṃ, vatvānā’jātasattuno.
17 . Vihārapaṭisaṅkhāre, niṭṭhite ahu bhūpati;
Id āni dhammasa ṃgīti ṃ, kariss āmi maya ṃ iti.
18 . Kattabbaṃ kintipuṭṭhassa, nisajjaṭhānamādisuṃ;
Rājā katthāti pucchitvā, vuttaṭhānamhi tehi so.
19 . Sīghaṃ vebhāraselassa, passe kāresi maṇḍapaṃ;
Sattapaṇṇiguhādvāre, rammaṃ devasabhopamaṃ.
20 .
Sabbath ā ma ṇḍ ayitv ā ta ṃ, atthar āpesi tattha so;
Bhikkhūnaṃ gaṇanāyeva, anagghattharaṇāni ca.
21 . Niss āya dakkhi ṇaṃ bh āga ṃ, uttar āmukhamuttama ṃ;
Therāsanaṃ supaññattaṃ, āsi tattha mahārahaṃ.
22 . Tasmiṃ maṇḍapamajjhasmiṃ, puratthamukhamuttamaṃ;
Dhammāsanaṃ supaññattaṃ, ahosi sugatārahaṃ.
23 .
Rājā’rocayi ther āna ṃ, kamma ṃ no ni ṭṭ hita ṃ iti;
Te therā theramānanda-mānandakaramabravuṃ.
24 . Sve sannip āto ānanda, sekhena gamana ṃ tahi ṃ;
Na yuttante sadatthe tvaṃ, appamatto tato bhava.
25 . Iccevaṃ codito thero, katvāna vīriyaṃ samaṃ;
Iriyāpathato muttaṃ, arahattamapāpuṇi.
26 . Vassānaṃ dutiye māse, dutiye divase pana;
Rucire maṇḍape tasmiṃ, therā sannipatiṃsu te.
27 . Ṭhapetvā’nandattherassa, anucchavikamāsanaṃ;
Āsanesu nisīdiṃsu, arahanto yathārahaṃ.
28 . Thero’rahattapattiṃ so, ñāpetuṃ tehi nāgamā;
Kuhiṃ ānandatthero’ti, vuccamāne tu kehici.
29 . Nimmujjitvā pathaviyā, gantvā jotipathena vā;
Nisīdi thero ānando, attano ṭhapitāsane.
30 .
Up ālithero vinaye, sesadhamme asesake;
Ānandattheramakaruṃ, sabbe therā dhurandhare.
31 . Mah āthero sakatt āna ṃ, vinaya ṃ pucchitu ṃ saya ṃ;
Sammannu’pālithero ca, vissajjetuṃ tameva tu.
32 . Ther āsane nis īditv ā, vinaya ṃ tamapucchi so;
Dhammāsane nisīditvā, vissajjesi tameva so.
33 . Vinayaññ ūnamaggena, vissajjitakamena te;
Sabbe sajjhāyamakaruṃ, vinayaṃ nayakovidā.
34 . Agga ṃ bahussut ādīna ṃ, kos ārakkha ṃ mahesino;
Sammannitvāna attānaṃ, thero dhammamapucchi so.
35 . Tathā sammanniya’ttānaṃ, dhammāsanāgato sayaṃ;
Vissajjesi tamānanda-tthero dhammamasesato.
36 . Vedehamunin ā tena, vissajjitakamena te;
Sabbe sajjhāyamakaruṃ, dhammaṃ dhammatthakovidā.
37 . Evaṃ sattahi māsehi, dhammasaṃgīti niṭṭhitā;
Sabbalokahitatthāya, sabbalokahi tehi sā.
38 . Mahākassapatherena, idaṃ sugatasāsanaṃ;
Pañcavassasahassāni, samatthaṃ vattane kataṃ.
39 .
At īva j ātap āmojj ā, sandh ārakajalantik ā;
Saṃgītipariyosāne, chaddhākampi mahāmahī.
40 . Acchariy āni c ā’hesu ṃ, lokenek āninekadh ā;
Thereheva katattā ca, theriyāyaṃ paramparā.
41 . Paṭhamaṃ saṅgahaṃ katvā, sabbalokahitaṃ bahuṃ;
Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā, therā sabbepi nibbutā.
42 .
Ther ā’pi te matipad īpahatandhak ārā,
Lokandhakārahananamhi mahāpadīpā;
Nibbāpitā maraṇaghoramahānilena,
Tenāpi jīvitamadaṃ matimā jaheyyāti.
Sujanappasādaṃsaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Paṭhamadhammasaṃgītināma
Tatiyo paricchedo.
Catuttha pariccheda
Dutiya saṃgīti
1. Ajātasattu putto taṃ, ghātetvā’dāyi bhaddako;
Rajjaṃ soḷasavassāni, kāresi mittadūbhiko.
2.
Udayabhadda putto ta ṃ, gh ātetv ā anuruddhako;
Anuruddhassa putto taṃ, ghātetvā muṇḍanāmako.
3. Mittadduno dummatino, te ’pi rajjamak ārayu ṃ;
Tesaṃ ubhinnaṃ rajjesu, aṭṭhavassāna’tikkamuṃ.
4. Mu ṇḍ assa putto pitara ṃ, gh ātetv ā nāgad āsako;
Catuvīsativassāni, rajjaṃ kāresi pāpako.
5. Pitugh ātakava ṃso ’ya, m ītikuddh ā’tha n āgar ā;
Nāgadāsaka rājānaṃ, apanetvā samāgatā.
6. Susun āgoti paññ āta ṃ, amacca ṃ sādhusammata ṃ;
Rajje samabhisiñjiṃsu, sabbesaṃ hitamānasā.
7. So aṭṭhārasavassāni, rājā rajjamakārayi;
Kāḷāso ko tassa putto, aṭṭhavīsati kārayi.
8. Atīte dasame vasse, kāḷāsokassa rājino;
Sambuddhaparinibb ānā, eva ṃ vassasata ṃ ahu.
9. Tadā vesāliyā bhikkhū, anekā vajjiputtakā;
Siṅgīloṇaṃ dvaṅgulañca, tathā gāmantarammi ca.
10 . Āvāsā’numatā’ciṇṇaṃ, amathitaṃ jalogi ca;
Nisīdanaṃ adasakaṃ, jātarūpādikaṃ iti.
11 .
Dasavatth ūni d īpesu ṃ, kappant īti alajj īno;
Taṃ sutvāna yasatthero, evaṃ vajjīsu cārikaṃ.
12 . Cha ḷabhiñño balappatto, yaso k āka ṇḍ akatrajo;
Taṃ sametuṃ saussāho, tatthāgami’mahāvanaṃ.
13 . Ṭhapetvā’posathagge te, kaṃsapātiṃ sahodhakaṃ;
Kahāpaṇādiṃ saṅghassa, detha’nā’hu upāsake.
14 .
Na kappate ta ṃ mā detha, iti thero sav ārayi;
Paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ, yasattherassa te karuṃ.
15 . Yācitv ā anud ūta ṃ so, saha tena pura ṃ gato;
Attano dhammavādittaṃ, saññāpetvā’ga sāgare.
16 . Anudūtavaco sutvā, tamukkhipitumāgatā;
Parikkhipiya aṭṭhaṃsu, saraṃ therassa bhikkhavo.
17 . Thero uggamma nabhasā, gantvā kosambiyaṃ tato;
Pāveyyakā vantikānaṃ, bhikkhūnaṃ santikaṃ lahuṃ.
18 . Vesesi dūtetu sayaṃ, gantvā’ho gaṅgapabbataṃ;
Āha sambhūtattherassa, taṃ sabbaṃ sāṇavāsino.
19 . Pāveyyakā saṭṭhitherā, asitā’vantikāpi ca;
Mahākhīṇāsavā sabbe, ahogaṅgamhi otaruṃ.
20 . Bhikkhavo sannipatitā, sabbe tattha tato tato;
Āsuṃ navutisahassāni, mantetvā akhilā’pi te.
21 .
Soreyya revatatthera ṃ, bahussuta man āsava ṃ;
Taṃ kālapamukhaṃ ñatvā, passituṃ nikkhamiṃsu taṃ.
22 . Thero tammantana ṃ sutv ā, ves āli ṃ gantumeva so;
Icchanto phāsugamanaṃ, tato nikkhami taṅkhaṇaṃ.
23 . Pāto p ātova nikkhanta -ṭṭ hāna ṃ tena mahattan ā;
Sāyaṃ sāyamupentānaṃ, sahajotiyamaddasuṃ.
24 . Tattha sambh ūtattherena, yasatthero niyojito;
Saddhammasavanante taṃ, revatathera muttamaṃ.
25 . Upecca dasavatth ūni, pucchi thero pa ṭikkhipi;
Sutvā’dhikaraṇaṃ tañca, nisedhemāti abravi.
26 . Pāpāpi pakkhaṃ pekkhantā, revatatthera muttamaṃ;
Sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ, paṭiyādiya te bahuṃ.
27 . Sīgha ṃ nāvāya gantv āna, sahaj ātisam īpag ā;
Karonti bhattavissaggaṃ, bhattakāle upaṭṭhite.
28 . Sahajātiṃ āvasanto, sāḷathero vicintiyā;
Pāveyyakā dhammavādī, iti passi anāsavo.
29 . Upecca taṃ mahābrahmā, dhamme niṭṭhāti abravi;
Niccaṃ dhamme ṭhitattaṃ so, attano tassa abravi.
30 .
Te parikkh āram ādāya, revatattheramaddasu ṃ;
Thero na gaṇhi tappakkha-gāhī sissaṃ paṇāmayī.
31 . Ves āli ṃ te tato gantv ā, tato pupphapura ṃ gat ā;
Vadiṃsu kāḷāsokassa, narindassa alajjīno.
32 . Satthussa no gandhakuṭiṃ, gopayanto mayaṃ tahiṃ;
Mahāvanavihārasmiṃ, vasāma vajjībhūmiyaṃ.
33 .
Ga ṇhiss āma vih āra ’nti, g āmav āsikasikkhavo;
Āgacchanti mahārāja, maṭisedhaya te iti.
34 . Rājāna ṃ duggahita ṃ te, katv ā ves ālim āgamu ṃ;
Revatatthera mūlamhi, sahajātiyamettha tu.
35 . Bhikkhū satasahassāni, ekādasa samāgatā;
Navutiñca sahassāni, ahu taṃ vatthu santiyā.
36 . Mūlaṭṭhehi vinā vatthu-samanaṃ neva rocayi;
Thero sabbepi bhikkhū te, vesālimāgamuṃ tato.
37 . Duggahitova so rājā, tatthāmacce apesayi;
Mūḷā devānubhāvena, aññattha agamiṃsu te.
38 . Pesetvā te mahīpālo, taṃ rattiṃ supinenaso;
Apassi sakamattānaṃ, pakkhittaṃ lohakumbhiyaṃ.
39 . Atibhīto ahu rājā, tamassā setu māgamā;
Bhaginī nandatherī tu, ākāsena anāsavā.
40 .
Bh āriya ṃ te kata ṃ kamma ṃ, dhammike ’yye kham āpaya;
Pakkho tesaṃ bhavitvā tvaṃ, kuru sāsanapaggahaṃ.
41 . Eva ṃ kate sotthi tuyha ṃ, hessat īti apakkami;
Pasāteyeva vesāliṃ, gantuṃ nikkhami bhūpati.
42 . Gantv ā mah āvana ṃ bhikkh ū-sa ṅgha ṃ so sannip ātiya;
Sutvā ubhinnaṃ vādañca, dhammapakkhañca rociya.
43 . Kham āpetv ā dhammike te, bhikkh ū sabbe mah īpati;
Attano dhammapakkhattaṃ, vatvā tumhe yathāruci.
44 . Sampaggaha ṃ sāsanassa, karoth āti ca bh āsiya;
Datvā ca tesaṃ ārakkhaṃ, agamāsi sakaṃ puraṃ.
45 . Nicchetuṃ tāni vatthūni, saṅgho sannipatī tadā;
Anaggāni tattha bhassāni, saṅghamajjhe ajāyisuṃ.
46 . Tato so revatatthero, s āvetv ā sa ṅghamajjhago;
Ubbhāhikāya taṃ vatthuṃ, sametuṃ nicchayaṃ akā.
47 . Pācinakeca caturo, caturo pāveyyakepi ca;
Ubbhāhikāya sammanni, bhikkhū taṃ vatthu santiyā.
48 . Sabbakāmī ca sāḷho ca, khujjasobhitanāmako;
Vāsabhagāmiko cāti, thero pācinakā ime.
49 .
Revato sāṇ asambh ūto,
Yaso kākoṇḍakatrajo;
Sumano cāti cattāro,
Therā pāveyyakā ime.
50 . Sametuṃ tāni vatthūni, appasaddaṃ anākulaṃ;
Agamuṃ vālukārāmaṃ, aṭṭhattherā anāsavā.
51 . Daharenā’ji te nettha, paññatte āsane subhe;
Nisīdiṃsu mahātherā, mahāmuni mataññuno.
52 .
Tesu vatth ūsu ekeka ṃ, kamato revato mah ā;
Thero theraṃ sabbakāmiṃ, pucchi pucchāsu kovido.
53 . Sabbak āmī mah āthero, tena pu ṭṭ ho ’tha by ākari;
Sabbāni tāni vatthūni, na kappantīti suttato.
54 . Nihanitv ā’dhikara ṇaṃ, ta ṃ te tattha yath ākkama ṃ;
Tatheva saṅghamajjhepi, pucchāvissajjanaṃ karuṃ.
55 . Niggaha ṃ pāpabhikkh ūna ṃ, dasavatthukad īpana ṃ;
Tesaṃ dasasahassānaṃ, mahāthero akaṃsu te.
56 . Sabbak āmī puthaviy ā, sa ṅghatthero tad ā ahu;
So vīsaṃ vassasatiko, tadā’si upasampadā.
57 . Sabbakāmī ca sāḷho ca,
Revato khujjasobhito;
Yaso kākoṇḍakasuto,
Sambhūto sāṇavāsiko.
58 .
Ther ā ā nandattherassa, ete saddhivih ārino;
Vāsabhagāmiko ceva, sumano ca duve pana.
59 . Therā’nuruddhattherassa, ete saddhivihārino;
Aṭṭha therā’pi dhaññā te, diṭṭhapubbā tathāgataṃ.
60 . Bhikkhū satasahassāni, dvādasāsuṃ samāgatā;
Sabbesaṃ revatatthero, bhikkhūnaṃpamukhotadā.
61 . Tato so revatatthero, saddhammaṭṭhitiyā ciraṃ;
Kāretuṃ dhammasaṃgītiṃ, sabbabhikkhusamūhato.
62 . Pabhinnatthādiñāṇānaṃ, piṭakattayadhārinaṃ;
Satāni sattabhikkhūnaṃ, arahantānamuccini.
63 . Te sabbe v āluk ārāme, k āḷā sokena rakkhit ā;
Revatattherapāmokkhā, akaruṃ dhammasaṅgahaṃ.
64 . Pubbe kataṃ tathā eva, dhammaṃ pacchā ca bhāsitaṃ;
Ādāya niṭṭhapesuṃ taṃ, etaṃ māsehi aṭṭhahi.
65 . Evaṃ dutiyasaṃgītiṃ, katvā tepi mahāyasā;
Therā dosakkhayaṃ pattā, pattākālena nibbutiṃ.
66 .
Iti paramamat īna ṃ pattipattabbak āna ṃ,
Tibhavahitakarānaṃ lokanātherasānaṃ;
Sumariyamaraṇaṃ taṃ saṅkhatā sārakattaṃ,
Parigaṇiyamasesaṃ appamatto bhaveyyāti.
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate
Mahāvaṃse dutiyasaṃgīti nāma
Catuttho paricchedo.
Pañcama pariccheda
Tatiyadhammasaṃgīti
1. Yā mahākassapādīhi, mahātherehi ādito;
Katā saddhamma saṃgīti, theriyā’ti pavuccati.
2. Eko’va theravādo so, ādivassasate ahu;
Aññācariyavādātu, tato oraṃ ajāyisuṃ.
3. Tehi saṃgītikārehi, therehi dutiyehi te;
Niggahitā pāpabhikkhū, sabbe dasasahassakā.
4. Akaṃsā’cariyavādaṃ te, mahāsaṃgītināmakā;
Tato gokulikā jātā, ekabbohārikāpi ca.
5.
Gokulikehi pa ṇṇ atti -vādā bāhulik āpi ca;
Cetiyavādā tesveva, samatāsaṅghikā cha te.
6. Pun āpi therav ādehi, mahi ṃsāsakabhikkhavo;
Vajjīputtakabhikkhū ca, duve jātā ime khalu.
7. Jātā’tha dhammuttariy ā, bhadray ānikabhikkhavo;
Channāgārā sammitiyā, vajjīputtiyabhikkhūti.
8. Mahi ṃsāsakabhikkh ūhi, bhikkh ū sabbattha v ādino;
Dhammaguttiyabhikkhū ca, jātā khalu ime duve.
9. Jātā sabbatthiv ādīhi, kassapiy ā tato pana;
Jātā saṅkantikā bhikkhū, suttavādā tato pana.
10 . Theravādena saha te, honti dvādasi’mepi ca;
Pubbe vuttachavādā ca, iti aṭṭhārasā khilā.
11 . Sattarasāpi dutiye, jātā vasassate iti;
Aññ ācariyav ādā tu, tato oramaj āyisu ṃ.
12 . Hematā rājagiriyā, tathā siddhatthikāpi ca;
Pubbaseliyabhikkhū ca, tathā aparaseliyā.
13 . Vājiriyā cha etehi, jambudīpamhi bhinnakā;
Dhammaruci ca sāgaliyā, laṃkādīpamhi bhinnakā.
Ācariyakulavādakathā niṭṭhitā.
Dhammāsokābhiseka
14 .
Kāḷā sokassa putt ā tu, ahesu ṃ dasabh ātik ā;
Bāvīsatiṃ te vassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.
15 . Nava nand ā tato āsu ṃ, kameneva nar ādhip ā;
Te’pi bāvīsavassāni, rajjaṃ samanusāsisuṃ.
16 . Moriyānaṃ khattiyānaṃ, vaṃse jātaṃ siridharaṃ;
Candaguttoti paññātaṃ, cāṇakko brāhmaṇo tato.
17 . Navamaṃ dhananandaṃ taṃ, ghātetvā caṇḍakodhasā;
Sakale jambudīpasmiṃ, rajje samabhisiñcī so.
18 . So catuvīsavassāniṃ, rājā rajjamakārayi;
Tassa putto bindusāro, aṭṭhavīsati kārayi.
19 . Bindusārasutā āsuṃ, sataṃ eko ca vissutā;
Asoko āsi tesaṃ tu, puññatejobaliddhiko.
20 . Vemātike bhātaro so, hantvā ekūnakaṃ sataṃ;
Sakale jambudīpasmiṃ, ekarajjamapāpuṇi.
21 . Jinanibbānato pacchā, pure tassābhisekato;
Sāṭṭhārasaṃ vassasata-dvayamevaṃ vijāniya.
22 .
Patv ā cat ūhi vassehi, ekarajja ṃ mah āyaso;
Pure pāṭaliputtasmiṃ, attānamabhisecayi.
23 . Tass ā’bhisekena sama ṃ, ākāse bh ūmiya ṃ tath ā;
Yojane yojane āṇā, niccaṃ pavattitā ahu.
24 . Anotatto dak ākāje, a ṭṭ hanesu ṃ dine dine;
Devā devo akā tehi, saṃvibhāgaṃ janassaca.
25 . Nāgalat ādantaka ṭṭ ha ṃ, ānesu ṃ himavantato;
Anekesaṃ sahassānaṃ, devā eva pahonakaṃ.
26 . Agad ā’malakañceva, tath āgada haritaka ṃ;
Tato’va amapakkañca, vaṇṇagandharasuttamaṃ.
27 . Pañcavaṇṇāni vatthāni, tatthapuñjanapaṭṭakaṃ;
Pītañca dibbapānañca, chaddantadahato maru.
28 . Marantā nagare tasmiṃ, migasūkarapakkhino;
Āgantv āna mah ānasa ṃ, sayameva maranti ca.
29 . Gāvo tattha carāpetvā, vajamānenti dīpino;
Khetta vatthutaḷākādiṃ, pālenti migasūkarā.
30 . Sumanaṃ pupphapaṭakaṃ, abhuttaṃ dibbamuppalaṃ;
Vilepanaṃ añjanañca, nāgānāgāvimānato.
31 .
Sāliv āhasahass āni, navuti ṃ tu suv ā pana;
Chaddantadahatoyeva, āhariṃsu dine dine.
32 . Te s ālinitthusaka ṇe, akha ṇḍ etv āna ta ṇḍ ule;
Akaṃsu mūsikā tehi, bhattaṃ rājakule ahu.
33 . Akaṃsu sassataṃ tassa, madhūni madhumakkhikā;
Tathā kammārasālāsu, acchākūṭāni pātayuṃ.
34 .
Karavik ā saku ṇik ā, manuññamadhurassar ā;
Akaṃsu tassā’gantvāna, rañño madhuravassitaṃ.
35 . Rājā’bhisitto so ’soko,
Kumāraṃ tissasavhayaṃ;
Kaṇiṭṭhaṃ saṃsodariyaṃ, uparajje’bhisecayi.
Dhammāsokābhiseko niṭṭhito
Nigrodhasāmaṇera dassana
36 .
Pit ā sa ṭṭ hisahass āni, br āhma ṇe brahmapakkhike;
Bhojesi sopi teyeva, tīṇi vassāni bhojayi.
37 . Disv ā’nupasama ṃ tesa ṃ, asoko parivesane;
Viceyya dānaṃ dassanti, amacce sanniyojiya.
38 . Āṇā payitv ā matim ā, nānāpāsa ṇḍ ike visu ṃ;
Vīmaṃsitvā nisajjāya, bhojāpetvā visajjayi.
39 . Kāle v ātāyanagato, santa ṃ racch āgata ṃ yati ṃ;
Nigrodhasāmaṇeraṃ so, disvā cittaṃ pasādayi.
40 . Bindusārassa puttānaṃ, sabbesaṃ jeṭṭhabhātuno;
Sumanassa kumārassa, putto so hi kumārako.
41 . Asoko pitarā dinnaṃ, rajjamujjeniyañhi so;
Hitvā’gato pupphapuraṃ, bindusāre gilānake.
42 . Katvā puraṃ sakāyattaṃ, mate pitari bhātaraṃ;
Ghātetvā jeṭṭhakaṃ rajjaṃ, aggahesi pure vare.
43 . Sumanassa kumārassa, devī tannāmikā tato;
Gabbhinī nikkhamitvāna, pācinadvārato bahi.
44 . Caṇḍālagāma magamā, tattha nigrodhadevatā;
Tam ālapiyan āmena, m ā patv ā gharaka ṃ ad ā.
45 . Tadahe ’va vara ṃ putta ṃ, vij āyitv ā sutassa s ā;
Nigrodhoti akā nāmaṃ, devatā nuggahānugā.
46 . Disvā taṃ jeṭṭhacaṇḍālo, attano sāminiṃ viya;
Maññanto taṃ upaṭṭhāsi, sattavassāni sādhukaṃ.
47 . Taṃ mahāvaruṇo thero, tadā disvā kumārakaṃ;
Upanissaya sampannaṃ, arahā pucchi mātaraṃ.
48 .
Pabb ājesi khuragge so, arahattamap āpu ṇi;
Dassanāyo’pa gacchanto, so tato mātudeviyā.
49 . Dakkhi ṇena ca dv ārena, pavisitv ā puruttama ṃ;
Taṃ gāmagāmimaggena, yāti rājaṅgaṇe tadā.
50 . Santāya iriyā yasmiṃ, pasīdi samahīpati;
Pubbe’va sannivāsena, pemaṃ tasmiṃ ajāyatha.
51 .
Pubbe kira tayo āsu ṃ, bh ātaro madhu v āṇ ij ā;
Eko madhuṃ vikkiṇāti, āharanti madhuṃ duve.
52 . Eko paccekasambuddho, va ṇarog āturo ahu;
Añño paccekasambuddho, tadatthaṃ madhuvatthiko.
53 . Piṇḍacārikavattena, nagaraṃ pāvisī tadā;
Titthaṃ jalatthaṃ gacchanti, ekā ceṭī tamaddasa.
54 . Pucchitvā madhukāmattaṃ, ñatvā hatthena ādisi;
Eso madhvāpaṇo bhante, tattha gacchā’ti abravi.
55 . Tattha pattassa buddhassa, vāṇijo so pasādavā;
Vissandayanto mukhato, pattapuraṃ madhuṃ adā.
56 . Puṇṇañca uppatantañca, patitañca mahītale;
Disvā madhuṃ pasanno so, evaṃ paṇidahī tadā.
57 . Jambudīpe ekarajjaṃ, dānenā’nena hotu me;
Ākāse yojane āṇā, bhūmiyaṃ yojaneti ca.
58 .
Bh ātare āgate āha, edisassa madhu ṃ ada ṃ;
Anumodatha tumhe taṃ, tumhākañca yato madhu.
59 . Je ṭṭ ho āha atu ṭṭ ho so,
Caṇḍālo nūna sosiyaṃ;
Nivāsentīti caṇḍālā,
Kāsāyāni sadā iti.
60 . Majjho paccekabuddhaṃ taṃ, khipapāraṇṇave iti;
Pattidānavaco tassa, sutvā te cānumodisuṃ.
61 .
Āpa ṇā desika ṃ yātu, devitta ṃ tassa patthayi;
Ādissamānasandhi ca, rūpaṃ atimanoramaṃ.
62 . Asoko madhudo ’sandhi -mitt ādev ī tu ce ṭik ā;
Ca ṇḍā lav ādī nigrodho, tisso so p ārav ādiko.
63 . Ca ṇḍā lav ādī ca ṇḍā la -gāme āsi yato tu so;
Patthesi mokkhaṃ mokkhañca, satta vassova pāpuṇi.
64 . Niviṭṭhapemo tasmiṃ so, rājā’ti turito tato;
Pakkosāpesi taṃ so tu, santavuttī upāgami.
65 . Nisida tātā’nurūpe, āsane tā’ha bhūpati;
Adisvā bhikkhumaññaṃ so, sīhāsanamupāgami.
66 .
Tasmi ṃ palla ṅkam āyāte, r ājāiti vicintayi;
Ajjā’yaṃ sāmaṇero me, ghare hessati sāmiko.
67 . Ālambitv ā kara ṃ rañño, so palla ṅke sam āruhi;
Nisīdi rājapallaṅke, setacchattassa heṭṭhato.
68 . Disvā tathā nisinnaṃ taṃ, asoko so mahīpati;
Sambhāvetvāna guṇato, tuṭṭho’tīva tadā ahu.
69 .
Attano pa ṭiyattena, khajjabhojjena tappiya;
Sambuddhadesitaṃ dhammaṃ, sāmaṇeramapucchitaṃ.
70 . Tassa ’ppam ādavagga ṃ so, s āma ṇero abh āsatha;
Taṃ sutvā bhūmipālo so, pasanno jinasāsane.
71 . Aṭṭha te niccabhattāni, dammi tātā’ti āha taṃ;
Upajjhāyassa me rāja, tāni dammīti āha so.
72 . Puna aṭṭhasu dinnesu, tāna’dā cariyassa so;
Puna aṭṭhasu dinnesu, bhikkhusaṅghassa tāna’dā.
73 . Puna aṭṭhasu dinnesu, adhivāsesi buddhimā;
Dvattiṃsabhikkhū ādāya, dutiyadivase gato.
74 . Sahatthā tappito raññā, dhammaṃ desiya bhūpatiṃ;
Saraṇesu ca sīlesu, ṭhapesi samahājanaṃ.
Nigrodhasāmaṇeradassanaṃ
Sāsanappavesa
75 .
Tato r ājā pasanno so, digu ṇena dine dine;
Bhikkhū saṭṭhisahassāni, anupubbenu’paṭhahi.
76 . Tatthiy āna ṃ sahass āni, nika ḍḍ hitv āna sa ṭṭ hiso;
Saṭṭhibhikkhusahassāni, ghare niccamabhojayi.
77 . Sa ṭṭ hibhikkhusahass āni , bhojetu ṃ turito hi so;
Paṭiyādāpayitvāna, khajjabhojjaṃ mahārahaṃ.
78 . Bh ūsāpetv āna nagara ṃ, gantv ā sa ṅgha ṃ nimantiya;
Gharaṃ netvāna bhojetvā, datvā sāmaṇakaṃ bahuṃ.
79 . Satthārā desito dhammo, kittakoti apucchatha;
Byākāsi moggaliputto, tissatthero tadassataṃ.
80 . Sutv āna catur āsīti, dhammakkhandh ā’ti so ’bravi;
Pūjemi te’haṃ paccekaṃ, vihārenā’ti bhūpati.
81 . Datvā tadā channavuti-dhanakoṭiṃ mahīpati;
Puresu caturāsīti-sahassesu mahītale.
82 . Tattha tatthe’va rājūhi, vihāre ārabhāpayi;
Sayaṃ asokārāmaṃ tu, kārāpetuṃ samārabhi.
83 .
Ratanattayanigrodha -gil ānānanti s āsane;
Paccekaṃ satasahassaṃ, so dāpesi dine dine.
84 . Dhanena buddhadinnena, th ūpap ūjā anekadh ā;
Anekesu vihāresu, aneke akaruṃ sadā.
85 . Dhanena dhammadinnena, paccaye caturo vare;
Dhammadharānaṃ bhikkhūnaṃ, upanetuṃ sadā narā.
86 .
Anotattodak ājesu, sa ṅghassa caturo ad ā;
Te piṭakānaṃ therānaṃ, saṭṭhiye’kaṃ dine dine.
87 . Eka ṃ asandhimitt āya, deviy ā tu ad āpayi;
Sayaṃ pana duveyeva, paribhuñji mahīpati.
88 . Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ, dantakaṭṭhaṃ dine dine;
Soḷasitthisahassānaṃ, adā nāgalatāvhayaṃ.
89 . Athekadivasaṃ rājā, catusambuddhadassinaṃ;
Kappāyukaṃ mahākāḷaṃ, nāgarājaṃ mahiddhikaṃ.
90 . Suṇitvā tamānetuṃ, soṇḍasaṅkhalibandhanaṃ;
Pesayitvā tamānetvā, setacchattassa heṭṭhato.
91 . Pallaṅkamhi nisīdetvā, nānāpupphehi pūjiya;
Soḷasitthisahassehi, parivāriya abravi.
92 . Saddhammacakkavattissa, sambuddhassa mahesino;
Rūpaṃ anantañāṇassa, dassehi mama bho iti.
93 .
Dvatti ṃsalakkha ṇū peta ṃ, as ītibyañjanujjala ṃ;
Byāmappabhāparikkhittaṃ, ketumālāhi sobhitaṃ.
94 . Nimm āsi n āgar ājā so, buddhar ūpa ṃ manohara ṃ;
Taṃ disvā’ti pasādassa, vimhayassa ca pūrito.
95 . Etena nimmita ṃ rūpa ṃ, īdisa ṃ kīdisa ṃ nukho;
Tathāgatassa rūpanti, āsi pitunnatunnato.
96 . Akkhip ūjanti saññ āta ṃ, ta ṃ satt āha ṃ nirantara ṃ;
Mahāmahaṃ mahārāja, kārāpesi mahiddhiko.
97 . Eva ṃ mah ānubh āvo ca, saddho c āpi mah īpati;
Thero ca moggaliputto, diṭṭhā pubbe vasīhi te.
Sāsanappaveso niṭṭhito.
Moggaliputtatissather ādayo
98 . Dutiye saṅgahe therā, pekkhantā’nāgatehi te;
Sāsanopaddavaṃ tassa, rañño kālamhi addasuṃ.
99 .
Pekkh ānt ā sakale loke, tadupaddavagh ātaka ṃ;
Tissabrahmānamaddakkhuṃ, aciraṭṭhāyi jīvitaṃ.
100 .Tesa ṃ samupasa ṅkamma, āyāci ṃsu mah āpati ṃ;
Manussesu’papajjitvā, tadupaddavaghātanaṃ.
101 .Ad ā pa ṭiñña ṃ tesa ṃ so, s āsanujjotanatthiko;
Siggavaṃ caṇḍavajjiñca avocuṃ dahare yati.
102 .Aṭṭ hāras ādik ā vassa -sat ā upari hessati;
Upaddavo sāsanassa, na sambhossāma taṃ mayaṃ.
103 .Ima ṃ tumh ā’dhikara ṇaṃ, nopagañchittha bhikkhavo;
Daṇḍakammārahā tasmā, daṇḍakammapadañhi vo.
104 .Sāsanujjotanatthāya, tissabrahmā mahāpati;
Moggalibrāhmaṇaghare, paṭisandhiṃ gahessati.
105 .Kāle tumhesu eko taṃ, pabbājetu kumārakaṃ;
Eko taṃ buddhavacanaṃ, uggaṇhāpetu sādhukaṃ.
106 .Ahu upālitherassa,
Thero saddhivihāriko;
Dāsako soṇako tassa,
Dve therā soṇakassime.
107 .Ahu vesāliyaṃ pubbe-dāsako nāma sotthiyo;
Tisissasatajeṭṭho so, vasaṃ ācariyantike.
108 .Dvādasavassikoyeva, vedapāragato caraṃ;
Sasisso vālikārāme, vasantaṃ katasaṅgahaṃ.
109 .Upālitheraṃ passitvā, nisīditvā tadantike;
Vedesu gaṇṭhiṭhānāni, pucchi so tāni byākari.
110 .Sabbadhammānupatito, ekadhammo hi māṇava;
Sabbe dhammā osaranti, ekadhammo hi ko nu so.
111 .Iccāha nāmaṃ sandhāya, thero māṇavako tu so;
Nā’ññāsi pucchito manto, buddhamantoti bhāsito.
112 .
Deh īti āha so āha, dema no vesadh ārino;
Guruṃ āpucchi mantatthaṃ, mātaraṃ pitaraṃ tathā.
113 .Māṇ av āna ṃ satehe ’sa, t īhi therassa santike;
Pabbajitvāna kālena, upasampajji māṇavo.
114 .Kh īṇā savasahassa ṃ so, d āsakattheraje ṭṭ haka ṃ;
Up ālithero v ācesi, sakala ṃ pi ṭakattaya ṃ.
115 .Ga ṇan ā vītivattā te, ses ā’riya puthujjan ā;
Piṭakānuggahitāni, yehi therassa santike.
116 .Kāsīsu kosalo nāma, satthavāhasuto ahu;
Giribbajaṃ vaṇijjāya, gato mātāpitūhi so.
117 .Agā veḷuvanaṃ pañca-dasavaso kumārako;
Māṇavaṃ pañcapaññāsa, parivāriya taṃ gatā.
118 .
Saga ṇaṃ dāsaka ṃ thera ṃ, tattha disv ā pas īdiya;
Pabbajjaṃ yāci so āha, tavā’puccha guruṃ iti.
119 .Bhattattayamabhuñjitv ā, so ṇako so kum ārako;
Mātāpitūhi kāretvā, pabbajjānuññamāgato.
120 .Saddhiṃ tehi kumārehi, dāsakattherasantike;
Pabbajjaṃ upasampajja, uggaṇhi piṭakattayaṃ.
121 .
Kh īṇā savasahassassa, therasissa ga ṇassa so;
Ahosi piṭakaññussa, jeṭṭhako soṇako yati.
122 .Ahosi siggavo n āma, pure p āṭalin āmako;
Paññavā’maccatanayo, aṭṭhārasasamo tu so.
123 .Pāsādesu vasaṃ tīsu, chaḷaḍḍhautusādhusu;
Amaccaputtaṃ ādāya, caṇḍavajjiṃ sahāyakaṃ.
124 .Purisānaṃ dasaddhehi, satehi parivārito;
Gantvāna kukkuṭārāmaṃ, soṇakattheramaddasa.
125 .Samāpattisamāpannaṃ, nisinnaṃ saṃvutindriyaṃ;
Vandi tenālapantaṃ taṃ, ñatvā saṅghamapucchitaṃ.
126 .Samāpattisamāpannā, nālapantī’ti āhu te;
Kathannu vuṭṭhahantīti, vuttā āhaṃsu bhikkhavo.
127 .Pakkosanāya satthussa, saṅghapakkosanāya ca;
Yathā kālaparicchedā, āyukkhayavasena ca.
128 .
Vu ṭṭhahantīti vatv āna, tesa ṃ disvo ’panissaya ṃ;
Pāhesuṃ saṅghavacanaṃ, vuṭṭhāya sa tahiṃ agā.
129 .Kum āro pucchi kiṃ bhante, n ālapitth āti āha so;
Bhuñjimha bhuñjitabbanti, āha bhojetha no api.
130 .Āha amh ādise jāhe, sakk ā bhojayitu ṃ iti;
Mātāpitu anuññāya, so kumārotha siggavo.
131 .Ca ṇḍ avajjī ca tepañca -satāni puris āpi ca;
Pabbajjitvo’pasampajjuṃ, soṇattherassa santike.
132 .Upajjh āyantikeyeva, te duve piṭakattaya ṃ;
Uggahesuñca kālena, chaḷabhiññaṃ labhiṃsu ca.
133 .Ñatvā tissa paṭisandhiṃ, tato pabhuti siggavo;
Thero so sattavassāni, taṃ gharaṃ upasaṅkami.
134 .Gacch āti v ācāmattampi, sattavass āni n ālabhi;
Alattha aṭṭhame vasse, gacchāti vacanaṃ tahiṃ.
135 .Taṃ nikkhamantaṃ pavisanto, disvā moggalibrāhmaṇo;
Kiñci laddhaṃ ghare noti, pucchi āmāti so’bravi.
136 .Gharaṃ gantvāna pucchitvā, dutiye divase tato;
Musāvādena niggaṇhi, theraṃ gharamupāgataṃ.
137 .
Therassa vacana ṃ sutv ā, so pasannamano dvijo;
Attano pakatena’ssa, niccaṃ bhikkhaṃ pavattayi.
138 .Kamena ’ssa pas īdiṃsu, sabbe ’pi gharam ānus ā;
Bhojāpesi dijo niccaṃ, nisīdāpiya taṃ ghare.
139 .Evaṃ kamena gacchanto, kāle soḷasavassiko;
Ahu tissakumāro so, tivedodadhipārago.
140 .
Thero kath āsamu ṭṭhāna ṃ, hessate ’va ghare iti;
Āsanāni na dassesi, ṭhapetvā māṇavāsanaṃ.
141 .Brahmalokagatattāva, sucik āmo ahosi so;
Tasmā so tassa pallaṅko, vāsayitvā lagīyati.
142 .Aññāsanaṃ apassanto, ṭhite there sasambhamo;
Tassa taṃ āsanaṃ tassa, paññapesi ghare jano.
143 .Disvā tattha nisinnaṃ taṃ, āgammā’cariyantikā;
Kujjhitvā māṇavo vācaṃ, amanāpaṃ udīrayi.
144 .Thero māṇava kiṃ mantaṃ, jānāsīti tamabravi;
Tameva pucchaṃ therassa, pacchā rocesi māṇavo.
145 .Jānāmīti paṭiññāya, there theraṃ apucchiso;
Gaṇṭhiṭhānāni vedesu, tassa thero’tha byākari.
146 .Gahaṭṭhoyeva thero so,
Vedapāragato ahu;
Na byākareyya kiṃ tassa,
Pabhinnapaṭisambhido.
Yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati,
Tassa cittaṃ nirujjhissati; Na uppajjissati,
Yassa vā pana cittaṃ nirujjhisati na uppajjissati;
Tassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatīti.
147 .Taṃ cittayamake pañhaṃ, pucchi thero visārado;
Andhakāro viya ahu, tassa so tamavoca so.
148 .
Bhikkhuko n āma mantoti, buddha mantoti so bravi;
Dehīti vutte novesa-dhārino dammi taṃ iti.
149 .Mātāpitūhi’nuññ āto, mantatth āya sa pabbajji;
Kamma ṭṭhānamad ā thero, pabb ājetv ā yath āraha ṃ.
150 .Bh āvana ṃ anuyuñjanto, acirena mah āmatī;
Sotāphattiphalaṃ patto, thero ñatvāna taṃ tathā.
151 .Pesesi caṇḍavajjissa, therassantikamuggahaṃ;
Kātuṃ suttābhidhammānaṃ, sotatthā’kātaduggahaṃ.
152 .Tato so tissadaharo, ārabhitvā vipassanaṃ;
Chaḷabhiñño ahu kāle, therabhāvañca pāpuṇi.
153 .
Atīva p āka ṭo āsi, cando ’va s ūriyo ’vaso;
Loko tassa vaco’maññī, sambuddhassa vacopiya.
Moggaliputtatissatherodayo niṭṭhīto.
154 .Ekāhaṃ uparājā so, adakkhi migavaṃ gato;
Kīḷamāne mige’raññe, disvā etaṃ vicintayi.
155 .
Mig āpi eva ṃ kiḷanti, araññe tiṇagocarā;
Na kiḷissanti kiṃ bhikkhū, sukhāhāravihārino.
156 .Attano cintita ṃ rañño, ārocesi ghara ṃ gato;
Saññāpetuṃ tu sattāhaṃ, rajjaṃ tassa adāsi so.
157 .Anubhohi ime rajjaṃ, sattāhaṃ tvaṃ kumāraka;
Tato taṃ ghātayissāmi, icca’voca mahīpati.
158 .Āhā’ti tamhi sattāhe,
Tvaṃ kenā’si kiso iti;
Maraṇassa bhayenāti,
Vutte rājā’ha taṃ puna.
159 .
Sattāhā’ha ṃ marissa ṃti, tva ṃ na k īḷi ime katha ṃ;
Kīḷissanti yati tāta, sadā maraṇasaññino.
160 .Iccevaṃ bhākarā vutto, sāsanasmiṃ pasīdi so;
Kālena migavaṃ gantvā, theramadakkhi saññataṃ.
161 .Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ, so mahādhammarakkhitaṃ;
Sālasākhāya nāgena, bījayanta manāsavaṃ.
162 .Ayaṃ thero viyā’hampi, pabbajja jina sāsane;
Viharissaṃ kadā raññe, iti cintayi paññavā.
163 .Thero tassa pasādatthaṃ,
Upatitvā vihāyasā;
Gantvā asokārāmassa,
Pokkharañño jale ṭhito.
164 .Ākāse ṭhapayitvāna, cīvarāni varāni so;
Ogāhitvā pokkharaṇī, gattāni parisiñcatha.
165 .Taṃ iddhiṃ uparājā so, disvā’tīva pasīdiya;
Ajjeva pabbajissaṃti, buddhiṃcā’kāsi buddhimā.
166 .Upasaṅkamma rājānaṃ, pabbajjaṃ yāci sādaro;
Niv āretumasakkonto, tam ādāya mah īpati.
167 .Mahatā pariv ārena, vih āramagam ā saya ṃ;
Pabbaji so mahādhamma-rakkhitattherasantike.
168 .Saddhiṃ tena catusata-sahassāni narāpi ca;
Anupabbajitānantu, gaṇanā ca na vajjati.
169 .Bhāgineyyo narindassa, aggi brahmāti vissuto;
Ahosi rañño dhītāya, saṅghamittāya sāmiko.
170 .
Tass ā tassa suto c āpi,
Sumano nāma nāmaso;
Yācitvā so’pi rājānaṃ,
Uparājena pabbaji.
171 .Uparājassa pabbajjā, tassā’sokassa rājino;
Catutthe āsivassesā, mahājanahitodayā.
172 .Tattheva upasampanno, sampannaupanissayo;
Ghaṭento uparājā so, chaḷa’bhiñño’rahā ahu.
173 .
Vih āre tesam āraddhe, sabbe sabbapuresupi;
Sādhukaṃ tīhi vassehi, niṭṭhāpesuṃ manorame.
174 .Therassa indaguttassa, kamm ādiṭṭhāyakassa tu;
Iddhiyā cā’su niṭṭhāsi, asokārāmasavhayo.
175 .Janena paribhuttesu, ṭhānesu ca tahiṃ tahiṃ;
Cetiyāni akāresi, ramaṇīyāni bhūpati.
176 .Purehi caturāsīti-sahassehi samantato;
Lekhe ekāhamānesuṃ, vihārā niṭṭhitā iti.
177 .Lekhe sutv ā mah ārājā, mah ātejiddhi vikkamo;
Kātukāmo sakiṃyeva, sabbārāma mahāmahaṃ.
178 .Pure bheriṃ carāpesi, sattame divase ito;
Sabbārāmamaho hotu, sabbadesesu ekadā.
179 .Yojane yojane dentu, mahādānaṃ mahītale;
Karontu gāmārāmānaṃ, maggānañca vibhūsanaṃ.
180 .Vihāresu ca sabbesu, bhikkhusaṅghassa sabbathā;
Mahādānāni vattentu, yathākālaṃ yathābalaṃ.
181 .Dīpamālā pumphamālā-laṅkārehi tahiṃ tahiṃ;
Tūriyehi ca sabbehi, upahāraṃ anekadhā.
182 .Uposathaṅgānā’dāya, sabbe dhammaṃ suṇantu ca;
Pūjāvisesena’neke ca, karontu tadahepi ca.
183 .
Sabbe sabbattha sabbath ā, yath āṇ attādhik āpi ca;
Pūjā sampaṭiyādesuṃ, devalokamanoramā.
184 .Tasmiṃ dine mah ārājā, sabb āla ṅkāra bh ūsito;
Sahorodho sah āmacco, balogha pariv ārito.
185 .Agam āsi sak ārāma ṃ, bhindanto viya mediniṃ;
Saṅghamajjhamhi aṭṭhāsi, vanditvā saṅghamuttamaṃ.
186 .Tasmiṃ samāgame āsuṃ, asīti bhikkhukoṭi yo;
Ahesuṃ satasahassaṃ, tesu khīṇāsavā yati.
187 .Navuti bhikkhusahassāni, ahū bhikkhuniyo tahiṃ;
Khiṇāsavā bhikkhuniyo, sahassaṃ āsu tāsu tu.
188 .
Lokavivara ṇaṃ nāma, p āṭih īra ṃ aka ṃsu te;
Khīṇāsavā pasādatthaṃ, dhammāsokassa rājino.
189 .Ca ṇḍā sokoti ñ āyittha, pubbe p āpena kammun ā;
Dhammāsokoti ñāyittha, pacchā puññena kammunā.
190 .Samuddapariyantaṃ so, jambudīpaṃ samantato;
Passi sabbe vihāre ca, nānāpūjā vibhūsite.
191 .
Atīva tu ṭṭho te disv ā, sa ṅgha ṃ pucchi nis īdiya;
Kassa bhante pariccāgo, mahāsugata sāsane.
192 .Thero so moggaliputto, rañño pañha ṃ viy ākari;
Dharamāne’pi sugate, natthi cāgī tayāsamo.
193 .Taṃ sutvā vacanaṃ bhiyyo, tuṭṭho rājā apucchi taṃ;
Buddhasāsana dāyādo, hoti kho mādiso iti.
194 .Thero tu rājaputtassa, mahindassū’panissayaṃ;
Tatheva rājadhītāya, saṅghamittāya pekkhiya.
195 .Sāsanassā’bhi vuddhiñca, taṃ hetukama vekkhiya;
Paccābhāsatha rājānaṃ, so sāsanadhurandharo.
196 .Tādiso’pi mahācāgī, dāyādo sāsanassa na;
Paccayadāyako’cceva, vuccate manujādhīpa.
197 .Yo tu puttaṃ dhītaraṃ vā,
Pabbajjāpeti sāsane;
So sāsanassa dāyādo,
Hoti no dāyako api.
198 .Atha sāsana dāyāda-bhāvamicchaṃ mahīpati;
Mahindaṃ saṅghamittañca, ṭhite tatra apucchatha.
199 .Pabbajissatha kiṃ tātā, pabbajjā mahatī matā;
Pituno vacanaṃ sutvā, pitaraṃ te abhāsisuṃ.
200 .Ajjeva pabbajissāma, sace tvaṃ deva icchasi;
Amhañca lābho tumhañca, pabbajjāya bhavissati.
201 .
Uparājassa pabbajja -kālabho pabhutīhi so;
Sā cāpi aggibrahmassa, pabbajjā katanicchayā.
202 .Uparajja ṃ mah īndassa, d ātuk āmo ’pi bh ūpati;
Tato ’pi adhik āsā’ti, pabbajja ṃyeva rocayi.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).