Bộ: Anya · Telakaṭāhagāthā

Telakaṭāhagāthā

Đang xem liên mạch theo sách (10 trang nguồn)

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Telaka ṭā hag āth ā
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1. La ṃkissaro jayatu v āra ṇar ājag āmī
Bhogindabhoga rucirāyata pīṇa bāhu,
Sādhupacāranirato guṇasannivāso
Dhamme ṭhito vīgatakodhamadāvalepo;
2.
Yo sabbalokamahito karu ṇā dhiv āso
Mokkhākaro ravikulambara puṇṇa cando,
Ñeyyodadhiṃ suvipulaṃ sakalaṃ vibuddho
Lokuttamaṃ namatha taṃ sirasā munindaṃ;
3. Sopānamālamamalaṃ tidasālayassa
Saṃsāra sāgarasamuttaraṇāya setuṃ,
Sabbāgatībhaya vivajjita khema maggaṃ
Dhammaṃ namassatha sadā muninā paṇītaṃ;
4. Deyyaṃ tadappamapi yattha pasanna cittā
Datvā narā phalamuḷārataraṃ labhante,
Taṃ sabbadā dasabalenapi suppasatthaṃ
Saṅghaṃ namassatha sadāmitapuññakhettaṃ;
5. Tejo balena mahatā ratanattayassa
Lokattayaṃ samadhigacchati yena mokkhaṃ,
Rakkhā na catthi ca samā ratanattayassa
Tasmā sadā bhajatha taṃ ratanattayaṃ bho;
6.
La ṃkissaro parahitekarato nir āso
Rattimpi jāgararato karuṇādhivāso,
Lokaṃ vibodhayati lokahitāya kāmaṃ
Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;
7.
Sattopak āra nirat ā kusale sah āyā
Bho dullabhā bhuvi narā vihatappamādā,
Laṃkādhipaṃ guṇadhanaṃ kusale sahāyaṃ
Āgamma saṃcaratha dhammamalaṃ pamādaṃ;
8.
Dhammo tiloka sara ṇo paramo ras āna
Dhammo mahaggharatano ratanesu loke,
Dhammo bhave tibhavadukkha vināsahetu
Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;
9. Niddaṃ vinodayatha bhāvayathappameyyaṃ
Dukkhaṃ aniccampi ceha anattatañca,
Dehe ratiṃ jahatha ja jajjarabhājanābho
Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;
10 . Okāsa majja mama natthi suve karissaṃ
Dhammaṃ itīhalasatā kusalappayoge,
Nā’laṃ tiyaddhasu tathā bhuvanattaye ca
Kāmaṃ na catthi manujo maraṇā pamutto;
11 . Khitto yathā nabhasi kenacideva leḍḍu

Bh ūmi ṃ sam āpatti bh āratay ā kha ṇena,
Jātattameva khalu kāraṇamekamatra
Lokaṃ sadā nanu dhuvaṃ maraṇāya gantuṃ;
12 . Kāmaṃ narassa patato girimuddhanāto
Majjhe na kiñci bhayanissaraṇāya hetu,
Kāmaṃ vajanti maraṇaṃ tibhavesu sattā
Bhoge ratiṃ pajahathāpi ca jīvite ca;
13 .
Kāma ṃ patanti mahiy ā khalu vassadh ārā
Vijjullatā vitatamegha mukhā pamuttā,
Evaṃ narā maraṇabhīma papātamajjhe
Kāmaṃ patanti nahi koci bhavesu nicco;
14 .
Vel āta ṭe pa ṭutaroru tara ṃgam ālā
Nāsaṃ vajanti satataṃ salilālayassa,
Nāsaṃ tathā samupayanti narāmarānaṃ
Pāṇāni dāruṇatare maraṇodadhimhi;
15 .
Ruddhopi so rathavarassagaj ādhipehi
Yodhehi cāpi sabalehi ca sāyudhehi,
Lokaṃ vivaṃciya sadā maraṇūsabho so
Kāmaṃ nihanti bhuvanattaya sāli daṇḍaṃ;
16 . Bho mārutena mahatā vihato padīpo
Khippaṃ vināsa mukhameti mahappabhopi,
Loke tathā maraṇacaṇḍa samīraṇena
Khippaṃ vinassati narāyumahā padīpo;
17 Rāmajjunappabhūti bhūpati puṃgavā ca
Sūrā pure raṇamukhe vijitāri saṅghā,
Tepīha caṇḍa maraṇogha nimuggadehā
Nāsaṃ gatā jagati ke maraṇā pamuttā?
18 . Lakkhī ca sāgarapaṭā sadharādharā ca
Sampattiyo ca vividhā api rūpasobhā,
Sabbā ca tā api ca mittasutā ca dārā
Ke cāpi kaṃ anugatā maraṇaṃ vajantaṃ?
19 . Brahmāsurāsuragaṇā ca mahānubhāvā
Gandhabbakinnaramahoragarakkhasā ca,
Te cā pare ca maraṇaggisikhāya sabbe
Ante patanti salabhā iva khīṇapuññā;
20 .
Ye s āriputtapamukh ā munis āvak ā ca
Suddhā sadāsavanudā paramiddhipattā,
Te cāpi maccuvaḷabhā mukha sannimuggā
Dīpānivānalahatā khayataṃ upetā;
21 .
Buddh āpi buddhakamal āmalac ārunett ā
Battiṃsalakkhaṇa virājita rūpasobhā,
Sabbāsacakkhayakarāpi ca lokanāthā
Sammadditā maraṇamattamahāgajena;
22 .
Rog āturesu karu ṇā na jar āturesu

Khi ḍḍā paresu sukum ārakum ārakesu,
Lokaṃ sadā hanati maccu mahāgajindo
Davānalo vanamivāvarataṃ asesaṃ;
23 . Āpuṇṇatā na salile na jalāsayassa
Kaṭṭhassa cāpi bahutā na hutāsanassa,
Bhutvāna so tibhūvanampi tathā asesaṃ
Bho niddayo na khalu pītimupeti maccu;
24 .
Bho moha mohitatay ā vivaso adhañño
Loko patatyapipi maccumukhe subhīme,
Bhoge ratiṃ samupayāti nihīnapañño
Dolā taraṅgacapale supinopameyye;
25 .
Ekopi maccurabhihantumala ṃ tiloka
Kiṃ niddayā api jarāmaraṇānuyāyī,
Ko vā kareyya vibhasuvesu ca jīvitāsaṃ
Jāto naro supina saṃgama sannibhesu;
26 .
Nicc ātura ṃ jagadida ṃ sabhaya ṃ sasoka ṃ
Disvā ca kodhamadamohajarābhibhūtaṃ,
Ubbegamattamapi yassa na vijjatī ce
So dāruṇona maraṇaṃ vata taṃ dhiratthu!
Bho bho na passatha jarāsidharañhi maccu
Māhaññamānamakhilaṃ satataṃ tilokaṃ,
Kiṃ niddayā nayatha vītabhayā tiyāmaṃ
Dhammaṃ sadā’savanudaṃ caratha’ppamattā;
28 .
Bh āvetha bho mara ṇam āravivajjan āya
Loke sadā maraṇa saññamimaṃ yatattā,
Evañhi bhāvanaratassa narassa tassa
Taṇhā pahīyati sarīragatā asesā;
29 .
Rūpa ṃ jar ā piyataramalin īkaroti
Sabbaṃ balaṃ harati attani ghorarogo,
Nānūpabhoga parirakkhita mattabhāvaṃ
Bho maccu saṃharati kiṃ phalamattabhāve?
30 .
Kamm ānil āpahatarogatara ṃgabha ṃge
Saṃsāra sāgara mukhe vitate vipannā,
Mā māpamādamakarittha karotha mokkhaṃ
Dukkhodayo nanu pamādamayaṃ narānaṃ;
31 . Bhogā ca mittasutaporisa bandhavā ca
Nārī ca jīvitasamā api khettavatthu,
Sabbāni tāni paralokamito vajantaṃ
Nānubbajanti kusalākusalaṃva loke;
32 . Bho vijjucaṃcalatare bhavasāgaramhi
Khittā purā katamahāpavanena tena,
Kāmaṃ vibhijjati khaṇena sarīranāvā
Hatthe karotha paramaṃ guṇahatthasāraṃ;
33 . Niccaṃ vibhijjatiha āmaka bhājanaṃva
Sa ṃrakkhitopi bahudh ā iha attabh āvo,

Dhamma ṃ sam ācaratha saggapatippati ṭṭ ha ṃ
Dhammo suciṇṇamihameva phalaṃ dadāti;
34 . Rantv ā sad ā piyatare divi devarajje
Namhā cavanti vibudhā api khīṇapuññā,
Sabbaṃ sukhaṃ divi bhuvīha viyoganiṭṭhaṃ
Ko paññavā bhavasukhesu ratiṃ kareyya?
35 .
Buddho sas āvakaga ṇo jagadekan ātho
Tārāvalīparivutopi ca puṇṇacando,
Indopi devamakuṭaṃkita pādakañjo
Ko pheṇapiṇḍa-na-samo tibhavesu jāto?
36 . Līlāvataṃsamapi yobbana rūpasobhaṃ
Attūpamaṃ piyajanena ca sampayogaṃ,
Disvāpi vijjucapalaṃ kurute pamādaṃ
Bho mohamohitajano bhavarāgaratto;
37 . Putto pitā bhavati mātu patīha putto
Nārī kadāci jananī ca pitā ca putto,
Evaṃ sadā viparivattati jīvaloko
Citte sadāticapale khalu jātiraṅge;
38 . Rantvā pure vividhaphullalatākulehi
Devāpi nandanavane surasundarīhi,
Te ve’kadā vitatakaṇṭakasaṃkaṭesu
Bho koṭisimbalivanesu phusanti dukkhaṃ;
39 .
Bhutv ā sudhannamapi kañcanabh ājanesu
Sagge pure suravarā paramiddhipattā,
Te cāpi pajjalitalohagulaṃ gilanti
Kāmaṃ kadāci narakālaya vāsabhūtā;
40 .
Bhutv ā narissaravar ā ca mahiasesa
Devādhipā ca divi dibbasukhaṃ surammaṃ,
Vāsaṃ kadāci khurasañcitabhūtalesu
Te vā mahārathagaṇānugatā divīha;
41 .
Deva ṅgan ā lalitabhinnatara ṅgam āle
Raṅge mahissarajaṭāmakuṭānuyāte,
Rantvā pure suravarā pamadāsahāyā
Te cāpi ghorataravetaraṇiṃ patanti;
42 . Phullāni pallavalatāphalasaṃkulāni
Rammāni nandanavanāni manoramāni,
Dibbaccharālalitapuṇṇadarīmukhāni
Kelāsamerusikharāni ca yanti nāsaṃ;
43 . Dolānilā’nalataraṃgasamā hi bhogā
Vijjuppabhāticapalāni ca jīvitāni,
Māyāmarīcijalasomasamaṃ sarīraṃ
Ko jīvite ca vibhave ca kareyya rāgaṃ?
44 . Kiṃ dukkhamatthi na bhavesu ca dāruṇesu
Sattopi tassa vividhassa na bh ājano ko,

Jāto yath ā mara ṇarogajar ābhibh ūto
Ko sajjano bhavaratiṃ pihayeyya’bālo?
45 . Ke v āpi pajjalitalohagula ṃ gilanti
Sakkā kathañcidapi pāṇitalena bhīmaṃ,
Dukkhodayaṃ asucinissavanaṃ anantaṃ
Ko kāmayetha khalu dehamimaṃ abālo?
46 .
Loke na maccusamamatthi bhaya ṃ nar āna
Na vyādhidukkhasamamatthi ca kiṃci dukkhaṃ,
Evaṃ virūpakaraṇaṃ na jarāsamānaṃ
Mohena bho ratimupeti tathāpi dehe;
47 . Nissārato nalakalīkadalīsamānaṃ
Attānameva parihaññati attahetu,
Sampositopi kusahāya ivākataññū
Kāyo na yassa anugacchati kālakerā;
48 . Taṃ pheṇapiṇḍasadisaṃ visasūlakappaṃ
Toyānilā’nalamahīuragādhivāsaṃ,
Jiṇṇālayaṃva paridubbalamattabhāvaṃ
Disvā naro kathamupeti ratiṃ sapañño?
49 . Āyukkhayaṃ samupayāti khaṇe khaṇepi
Anveti maccu hananāya jarāsipāṇī,
Kālaṃ tathā na parivattati taṃ atītaṃ
Dukkhaṃ idaṃ nanu bhavesu acintanīyaṃ?
50 .
App āyukassa mara ṇaṃ sulabha ṃ bhavesu
Dīghāyukassa ca jarā vyasanaṃ ca’nekaṃ,
Evaṃ bhave ubhayatopi ca dukkhameva
Dhammaṃ samācaratha dukkhavināsanāya;
51 .
Dukkhaggin ā sumahat ā parip īḷ itesu
Lokattayassa vasato bhavavārakesu,
Sabbattatā sucaritassa pamādakālo
Bho bho na hoti paramaṃ kusalaṃ ciṇātha;
52 .
Appasukha ṃ jalalava ṃ viya bho ti ṇagge
Dukkhantu sāgarajalaṃ viya sabbaloke,
Saṃkappanā tadapi hoti sabhāvato hi
Sabbaṃ tilokamapi kevaladukkhameva;
53 . Kāyo na yassa anugacchati kāyahetu
Bālo anekavidhamācaratīha dukkhaṃ,
Kāyo sadā kali malākalilañhi loke
Kāye rato’navarataṃ vyasanaṃ pareti
54 . Mīḷhākaraṃ kalimalākaramāmagandhaṃ
Sūḷāsisallavisapannagarogabhūtaṃ,
Dehaṃ vipassatha jarāmaraṇādhivāsaṃ
Tucchaṃ sadā vigatasāramimaṃ vinindyaṃ;
55 . Dukkhaṃ aniccamasubhaṃ vata attabhāvaṃ
Mā sa ṃkilesaya na vijjati j ātu nicco,

Ambho na vijjati hi appamap īha s āra ṃ
Sāraṃ samācaratha dhammamalaṃ pamādaṃ;
56 . M āyāmar īcikadal īnalaphe ṇapuñja -
Gaṃgātaraṅgajalabubbulasannibhesu,
Khandhesu pañcasu chaḷāyatanesu tesu
Attā na vijjati hi ko na vadeyya’bālo?
57 .
Vañjh āsuto sasavis āṇ amaye rathe tu,
Dhāveyya ce cirataraṃ sadhuraṃ gahetvā,
Dīpaccimālamiva taṃ khaṇabhaṅgabhūtaṃ
Attāti dubbalatarantu vadeyya dehaṃ;
58 . Bālo yathā salilabubbulabhājanena
Ākaṇṭhato vata pibeyya marīcitoyaṃ,
Attāni sārarahitaṃ kadalīsamānaṃ
Mohā bhaṇeyya khalu dehamimaṃ anattaṃ;
59 . Yo’dumbarassa kusumena marīcitoyaṃ
Vāsaṃ yadicchati sa khedamupeti bālo,
Attānameva parihaññati attahetu
Attā na vijjati kadācidapīha dehe;
60 . Poso yathā hi kadalī suvinibbhujanto
Sāraṃ tadappampi nopalabheyya kāmaṃ,
Khandhesu paṃcasu chaḷāyatanesu tesu
Suññesu kiñcidapi nopalabheyya sāraṃ;
61 .
Sutta ṃ vin ā na pa ṭabh āvamihatthi ki ṃci
Dehaṃ vinā na khalu koci mihatthi satto,
Deho sabhāvarahito khaṇabhaṃgayutto,
Ko attahetu aparo bhuvi vijjatīha?
62 .
Disv ā mar īcisalilañhi sud ūrato bho
Bālo migo samupadhāvati toyasaññī,
Evaṃ sabhāvarahite viparītasiddhe
Dehe pareti parikappanayā hi rāgaṃ;
63 .
Dehe sabh āvarahite parikappasiddhe
Attā na vijjati hi vijjumivantalikkhe,
Bhāvetha bhāvanaratā vigatappamādā
Sabbāsavappahananāya anattasaññaṃ;
64 . Lālākarīsarudhirassuvasānulittaṃ
Dehaṃ imaṃ kalimalākalilaṃ asāraṃ,
Sattā sadā pariharanti jigucchanīyaṃ
Nānāsucīhi paripuṇṇaghaṭaṃ yatheva;
65 . Ṇahātvā jalañhi sakalaṃ catusāgarassa
Meruppamāṇamapi gandhamanuttarañca,
Pappoti neva manujo hi suciṃ kadāci
Kiṃ bho vipassatha guṇaṃ kimu attabhāve?
66 . Deho sa eva vividhāsucisannidhāno
Deho sa eva vadhabandhanarogabh ūto,

Deho sa eva navadh ā paribhinnaga ṇḍ o
Dehaṃ vinā bhayakaraṃ na susānamatthi;
67 . Antogatayadiva muttakar īsabh āgo
Dehā bahiṃ aticareyya vinikkhamitvā,
Mātā pitā vikaruṇā ca vinaṭṭhapemā
Kāmaṃ bhaveyyu kimu bandhusutā ca dārā?
68 .
Deha ṃ yath ā navamukha ṃ kimisa ṅghageha ṃ
Maṃsaṭṭhisedarudhirākalilaṃ vigandhaṃ,
Posenti ye vividhapāpamihācaritvā
Te mohitā maraṇadhammamaho vatevaṃ!
69 . Gaṇḍūpame vividharoga nivāsabhūte
Kāye sadā rudhiramuttakarīsapuṇṇe,
Yo ettha nandati naro sasigālabhakkhe
Kāmañhi socati parattha sa bālabuddhi;
70 . Bho pheṇapiṇḍasadiso viya sārahīno
Mīḷhālayo viya sadā paṭikūlagandho,
Āsīvisālayanibho sabhayo sadukkho
Deho sadā savati loṇaghaṭova bhinno;
71 . Jātaṃ yathā na kamalaṃ bhuvi nindanīyaṃ
Paṅkesu bho asucitoya samākulesu,
Jātaṃ tathā parahitampi ca dehabhūtaṃ
Taṃ nindanīyamiha jātu na hoti loke;
72 .
Dvatti ṃsabh āgaparip ūrataro viseso
Kāyo yathā hi naranāri gaṇassa loke,
Kāyesu kiṃ phalamihatthi ca paṇḍitānaṃ
Kāmaṃ tadeva nanu hoti paropakāraṃ;
73 .
Posona pa ṇḍ itatarena tath āpi deho
Sabbattanā cirataraṃ paripālanīyo,
Dhammaṃ careyya suciraṃ khalu jīvamāno
Dhamme have maṇivaro iva kāmado bho
74 .
Kh īre yath ā suparibh āvitamosadhamhi
Snehena osadhabalaṃ paribhāsateva,
Dhammo tathā iha samācarito hi loke
Chāyāva yāti paraloka mito vajantaṃ;
75 . Kāyassa bho viracitassa yathānukūlaṃ
Chāyā vibhāti rucirāmaladappaṇe tu,
Katvā tatheva paramaṃ kusalaṃ parattha
Sambhūsitā iva bhavanti phalena tena;
76 . Dehe tathā vividhadukkha nivāsabhūte
Mohā pamādavasagā sukhasaññamūḷhā,
Tikkhe yathā khuramukhe madhulehamāno
Bāḷhañca dukkhamanugacchati hīnapañño;
77 . Saṃkapparāgavigate niratattabhāve
Dukkha ṃ sad ā samadhigacchati appapañño,

M ūḷ hassa ceva sukhasaññamihatthiloke
Kiṃpakkameva nanu hoti vicāramāne;
78 . Sabbopabhoga dhanadhaññavisesal ābh ī
Rūpena bho sa makaraddhajasannibhopi,
Yo yobbanepi maraṇaṃ labhate akāmaṃ
Kāmaṃ paratthaparapāṇaharo naro hi;
79 .
So y ācako bhavati bhinnakap ālahattho
Muṇḍo dhigakkharasatehi ca tajjayanto,
Bhikkhaṃ sadāribhavane sakucelavāso
Dehe paratthi paracittaharo naro yo;
80 . Itthī namuñcati sadā puna itthibhāvā
Nārī sadā bhavati so puriso parattha,
Yo ācareyya paradāramalaṅghanīyaṃ
Ghorañca vindati sadā vyasanañca nekaṃ;
81 . Dīno vigandhavadano ca jaḷo apañño
Mūgo sadā bhavati appiyadassano ca,
Pappoti dukkhamatulañca manussabhūto
Vācaṃ musā bhaṇati yo hi apaññasatto;
82 . Ummattakā vigatalajjaguṇā bhavanti
Dīnā sadā vyasanasokaparāyaṇā ca,
Jātā bhavesu vividhesu virūpadehā
Pītvā halāhalavisaṃva suraṃ vipaññā;
83 .
Pāpāni yena iha ācarit āni y āni
Yo vassakoṭinahutāni anappakāni,
Laddhāna ghoramatulaṃ narakesu dukkhaṃ
Pappoti cettha vividhavyasanañca nekaṃ;
84 .
Lokattayesu sakalesu sama ṃ na ki ṃci
Lokassa santikaraṇaṃ ratanattayena,
Taṃtejasā sumahatā jitasabbapāpo
Sohaṃ sadādhigatasabbasukho bhaveyyaṃ;
85 .
Lokattayesu sakalesu ca sabbasatt ā
Mittā ca majjharipubandhujanā ca sabbe,
Te sabbadā vigatarogabhayā visokā
Sabbaṃ sukhaṃ adhigatā muditā bhavantu;
86 . Kāyo karīsabharito viya bhinnakumbho
Kāyo sadā kalimalavyasanādhivāso,
Kāye vihaññati ca sabbasukhanti loko
Kāyo sadā maraṇarogajarādhivāso;
87 . So yobbanoti thaviroti ca bālakoti
Satte na pekkhati vihaññatireva maccu,
Sohaṃ ṭhitopi sayitopi ca pakkamanto
Gacchāmi maccuvadanaṃ niyataṃ tathā hi;
88 . Evaṃ yathā vihitadosamidaṃ sarīraṃ
Nicca ṃva taggataman ā hadaye karotha,

Metta ṃ parittamasubha ṃ mara ṇassatiñca
Bhāvetha bhāvanaratā satataṃ yatattā;
89 . Dānādi puññakiriy āni sukhudray āni
Katvā ca tamphalamasesa mihappameyyaṃ,
Deyyaṃ sadā parahitāya sukhāya ceva
Kimbho tadeva nanu hatthagatañhi sāraṃ?
90 .
Hetu ṃ vin ā na bhavat ī hi ca ki ṃci loke
Saddova pāṇitalaghaṭṭanahetujāto,
Evañca hetuphala bhāvavibhāgabhinno
Loko udeti ca vinassati tiṭṭhatī ca;
91 . Kammassa kāraṇāmayañhi yathā avijjā
Bho kammanā samadhigacchati jātibhedaṃ,
Jātiṃ paṭicca ca jarāmaraṇādidukkhaṃ
Sattā sadā paṭilabhanti anādikāle;
92 . Kammaṃ yathā na bhavatīha ca mohanāsā
Kammakkhayāpi ca na hoti bhavesu jāti,
Jātikkhayā iha jarāmaraṇādidukkhaṃ
Sabbakkhayo bhavati dīpevānilena;
93 . Yo passatīha satataṃ munidhammakāyaṃ
Buddhaṃ sa passati naro iti so avoca,
Buddhañca dhammamamalañca tilokanāthaṃ
Sampassituṃ vicinathā’pi ca dhammataṃ bho;
94 .
Salla ṃva bho sunisita ṃ hadaye nimugga
Dosattayaṃ vividhapāpamalena littaṃ,
Nānāvidhabyasanabhājanamappasannaṃ
Paññāmayena balisena nirākarotha;
95 .
Nākampayanti sakal āpi ca lokadhamm ā
Cittaṃ sadāpagatapāpakilesasallaṃ,
Rūpādayo ca vividhā visayā samaggā
Phuṭṭhaṃva merusikharaṃ mahatānilena;
96 .
Sa ṃsāradukkhamaga ṇeyya yath ā munindo
Gambhirapāramita sāgaramuttaritvā,
Ñeyyaṃ abodhi nipuṇaṃ hatamohajālo
Tasmā sadā parahitaṃ paramaṃ ciṇātha;
97 . Ohāya so’dhigatamokkhasukhaṃ paresaṃ
Atthāya saṃcari bhavesu mahabbhayesu,
Evaṃ sadā parahitaṃ purato karitvā
Dhammo mayānucarito jagadatthameva;
98 . Laddhāna dullabhatarañca manussayoniṃ
Sabbaṃ papañcarahitaṃ khaṇasampadañca,
Ñatvāna āsavanudekahitañca dhammaṃ
Ko paññavā anavaraṃ na bhajeyya dhammaṃ?
99 . Laddhāna buddhasamayaṃ atidullabhaṃca
Saddhamma maggamasama ṃ sivada ṃ tatheva,

Kaly āṇ amittapavare matisampadañca
Ko buddhimā anavaraṃ na bhajeyya dhammaṃ?
100 . Evampi dullabhatara ṃ vibhave suladdh ā
Maccheradosa viratā ubhayatthakāmā,
Saddhādidhammasahitā satatappamattā
Bho! Bho! Karotha amat ādhigam āya puñña ṃ;
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).