Bộ: Anya · Jinavaṃsadīpaṃ
Jinavaṃsadīpaṃ
Đang xem liên mạch theo sách (182 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Jinava ṃ sad īpa ṃ
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1. Mah ādayo yo hadayo ’dayo ’dayo
Hitāya dukkhānubhave bhave bhave,
Akāsi sambodhipadaṃ padaṃ padaṃ
Tamābhivandāmi jinaṃ jinaṃ jinaṃ; (Yamakabandhanaṃ)
2.
Pah āya yatth ā’bhirati ṃ rati ṃ rati ṃ
Ramanti dhammeva munī munī munī,
Vimuttidaṃ sabbabhavā bhavā’bhavā
Tamābhivande mahitaṃ hitaṃ hitaṃ; (Yamakabandhanaṃ)
3. Nipītasaddhammarasā rasā’rasā
Supuññakhetto’rasataṃ sataṃ sataṃ,
Gatā vidhūtā vinayena yena ye
Tamābhivande’sigaṇaṅgaṇa’ṅgaṇaṃ; (Yamakabandhanaṃ)
4. Jinā’natambhoruha haṃsarājinī
Jinorasānaṃ mukhapañjarā’li nī,
Sadatthasāraṃ sarasaṃ visūda nī
Upetu me mānasameva vāṇi nī;
5. Kammāvasesā vicito’pajātyā
Ganthā’hisaṅkhāravibandhakā me,
Paṇāma puññātisayena’nena
Mā pākadānā’vasarā bhavantu;
6. Suvaṇṇavaṇṇassa jinassa vaṇṇaṃ
Vaṇṇeyya kapakpampi kajito suvaṇṇo,
Kappassi’vosāna manattatāya
Na pāpuṇe buddhaguṇāna mantaṃ;
7. Niddhanta cāmīkara cāru rūpaṃ
Sarassatī bhūsaṇa bhāsanaṃca,
Anañña sādhāraṇa ñāṇamassa
Avāviyā’cintiya mapakpameyyaṃ;
8.
Kuhi ṃ as ādh āra ṇa r ūpa l īlā
Kuhiṃ asādhāraṇa vāṇi līlā,
Kuhiṃ asādhāraṇañāṇa līlā
Kuhiṃ nu me mandamatissa līlā;
9. Vibhāvimānī paravamhino ye
Issā’bhimānena vibhaññamānā,
Gavesayantī’dha parassa ravdhaṃ
Tesaṃ pasaṃsāgarahāhi kimme;
10 .
Pasattha satth āgama p āradass ī
Ye sādhavo sādhu guṇappasantā,
Ganthassa nimmāṇaparissamaṃ no
Jānanti teyeva idhappamāṇā;
11 . Ādiccavaṃsappabhavassa tassa
Jinassa satth āgamakovidehi,
Vuttopi pubb ācariyehi yesu
Ganthesu saṅkhepavasena vaṃso;
12 . Na tehi sakk ā sugatassa va ṃsa ṃ
Kiñcāpi viññātu masesayitvā,
Sampuṇṇavaṃsassa vibhāvanāya
Tasmā samussāhita mānasena;
13 .
Abhippasanno ratanattayamhi
Pasatthavaṃsappabhavo pabhunaṃ,
Vibhusaṇo vissutakittighoso
Yo bhāti laṅkāya muḷārabhāgyo;
14 . Amandacāgā’bhiratassa
Punandu nāmassa dayādhanassa,
Buddhe pasādātisayassa tassa
Ajjhesanañcāpi paṭiggahetvā;
15 . Nassāya pubbācariyo’padesaṃ
Sotūna matthāya mayā hitāya,
Niruttiyā māgadhikāya sammā
Vidhīyate’daṃ jinavaṃsadīpaṃ;
16 . Saddhāsinehānugatāya paññā-
Dasāya sotūhi manovimāne,
Padīpito’yaṃ jinavaṃsadīpa-
Dīpoharepāpatamappabandhaṃ;
17 .
Pura ṅgapu ṇṇā sirijambud īpe
Sampattibhārena divā’vatiṇṇā,
Yā devarājassa’marāvatī’vā-
Marāvatīnāma purī pure’sī;
18 .
Vijj ādhar ānañca viha ṅgam āna ṃ
Vibandha vehāsagatiṃ bahāsa,
Yasmiṃ purasmiṃ jitaveri cakkaṃ
Pākāracakkaṃ viya cakkavāḷaṃ;
19 .
Sañcumbitamhoja rajo pabandha -
Supiñjarāpā parikhāhirāmā,
Puritthi pākāra nitambabhāge
Samubbahī kañcana mekhalā’bhaṃ;
20 . Rattindivā rattamaṇi’ndanīla-
Maṇippabhārañjita rājadhāni,
Babandha yā’mandasurindacāpa-
Samujjalākāsatalabbilāsaṃ;
21 . Yahiṃvadhūnaṃ vadanambujehi
Katāvamānaṃ hariṇaṅkabimbaṃ,
Pabhāhi nīlopalatoraṇātaṃ
Sokābhībhūtaṃca vivaṇṇamāpa;
22 . Saroruha’ntī maṇimandirābhā-
Sañcumbita ṃ pu ṇṇ asasa ṅkabimba ṃ;
Sa ṅkāya r āmājanat ā’bhir āmā
Kare pasāresi puramhi yasmiṃ;
23 . Yattha ’ṅgan āna ṃ pa ṭibimbit āni
Ādāsabhittīsu mukhambujāni,
Āsuṃ vighātāya madhubbatānaṃ
Vilocanālīna manuggahāya;
24 .
Sammatta m āta ṅga dhar ādharehi
Yasmiṃ abhissanda madassavanti,
Turaṅga raṅgehī taraṅga mālā
Samākulevā’si vidhūta dhūlī;
25 . Nikkhittavīṇā maṇinupurānaṃ
Vilāsinīnaṃ mudupāṇi pāde,
Mattālimālā kalanādinī kiṃ
Nālaṅkaruṃ yattha katāvakāsā;
26 . Dhavatthinīnaṃ kucasārasehi
Nettālibhārā’nananīrajehi,
Yā hāsavīcīhi purī rajanyā
Rarāja samaphullasarojinī’va;
27 . Candappabhā cumbita candakanta
Pāsāṇadhārā maṇicandikāsū,
Candānanānaṃ yahi maṅganāhaṃ
Parissamasso’pasamāya’hesuṃ;
28 .
Yasmi ṃ pūre uddhamadho vinaddha -
Jutippabandho maṇimandirānaṃ,
Samubbahī geruka paṅka diddha-
Vitāna paccattharaṇabbilāsaṃ
29 .
Suva ṇṇ a mutt ā ma ṇi va ṃsava ṇṇā -
Pavāḷa rūpī vajirehiñcā’pi,
Yā sattadhaññehi dhanehi phītā
Ahū puri dhaññavatī’va nārī; (Silesabandhanaṃ)
30 .
Pas ārit ā’nekadis āmukhesu
Vicittavatthā’bharaṇādipūrā,
Yatthā’paṇā nijjitakapparukkhā
Kariṃsu lokābhimatatthasiddhiṃ;
31 . Parāgarattā madhupātimattā
Samhinnavelā ghananīlavālā,
Haṃsāsayā pañcasarābhirāmā
Yasmiṃ taḷākā viya kāmabhogī; (Silesabandhanaṃ)
32 . Purantarasmiṃ ratanagghikānaṃ
Raṃsippabandhehi hatandhakāre,
Kundāravindabbhudayenayasmiṃ
Rattindivābheda mavedi loko;
33 . Mātaṅgajīmūtaghaṭāya ghaṇṭā-
Ṭaṅkāragambh īrarav āya yasmi ṃ,
Palambh ītā mattasikha ṇḍ im ālā
Akā vikālepi akhaṇḍakīḷaṃ;
34 . Puramhi yasmi ṃ cara ṇambujehi
Vadhūjato bandhitanūpurehi,
Vikāsa kokāsana sīsa baddha
Mattāli sesa’mbujinī ajesi;
35 .
Ras ātala ṃ nāgapha ṇā vanaddha ṃ
Nabhotalaṃ vijjulatāvanaddhaṃ,
Yā chāditā rūpiyajātarūpa-
Dhajāvalīhā’jini rājadhānī;
36 . Nānatthasāraṃ mitadhātuvaṇṇaṃ
Chandārahaṃ pāṇagaṇā’bhirāmaṃ,
Kavippasatthaṃ sarasaṃ silesā-
Laṅkārapajjaṃ’va puraṃ yamāsi; (Silesabandhanaṃ)
37 . Puramhi tasmiṃ karuṇānidhāno
Buddhaṅkuro brāhmaṇasāravaṃse,
Asaṅkhakappāna mito catunnaṃ
Lakkhādikānaṃ udapādi pubbe;
38 . Bhovādivaṃse’kadivākarassa
Puññānubhāvo’dayamaṅgalehi,
Jātassa kho sampati jambudīpo
Vilumpayī maṅgalavāsalīlaṃ;
39 .
Jātakkha ṇe tassa sar īrajena
Gandhena vaṇṇena sake nikete,
Hatappabhā candanateladīpā
Saṇṭhānamattehi vijāniyāsuṃ;
40 .
Vimuttados āhi sukhedhit āhi
Dhātīhi kumbhorupayodharāhi,
Bhato kumāro sukumārakāyo
Khepesi so kānici vāsarāni;
41 .
Mah āmahec ā’tha pavattam āne
Saveda vedaṅakga vidū vidūhi,
Kārāpayuṃ te pitaro’rasassa
Nāmaṃ sumedho’ti padatthasāraṃ;
42 . Uḷārabhāgyena samaṃ kumāre
Saṃvaddhamāne jananī na tittiṃ,
Pāyāsi nīlāmakalalocanāliṃ
Mukhambujaṃ tassa’bhicumbamānā;
43 . Sukhedhita’ṅgāvayavo kumāro
Vimānabhumyā maṇinimmitāya,
Parodi mātāpitaro’bhiyācaṃ
Bimbaṃ kanijaṃ jānuyugena gacchaṃ;
44 . Suvaṇṇabimbo’pamacārurūpo
Sam ācara ṃ dh ātibhuj ā’valamba ṃ,
Viññ āsap āda ’ṅgulimañjar īhi
Salīlamāvāsamalaṅkarittha;
45 . Nijena tejena ca jivaloka ṃ
Yasena’pubbācarimaṃ phusanto,
Tirokaritvā ravicandasobhaṃ
Saṃvaḍḍhi dhīro ubhato sujato;
46 .
So sattam ā yāva pit āmahassa
Yugā sagabbhāsayasuddhiko’si,
Nihīnajacco’ti na jātivādā
Khitto’pakuṭṭho bhavi vippaseṭṭho;
47 . Vedantayaṃ so sanighaṇṭu satthaṃ
Sakeṭubhaṃ sākkharabheda satthaṃ,
Sādhabbatabbedi’tihāsa satthaṃ
Avedi vedaṅgayutaṃ pa satthaṃ;
48 . Ajjhāyako mantadharo pavīṇo
Kalāsu lokāyatalakkhaṇesu,
Papūrakāri padako kavīnaṃ
Tetā’si veyyākaraṇo gaṇiso;
49 . Kandappadappā’naladhumarāji-
Līlāvalambi nijamassurāji,
Na kevalaṃ komalagaṇḍabhāgaṃ
Manampi thīnaṃ malinīkarittha;
50 .
Tandebhava ṇṇā yatana ’ṇṇ avamhi
Narūpataṇhātaraṇi narānaṃ,
Pāyāsi cakkhāyatanappiyāhi
Tīrantaraṃ cittaniyāmakaṭṭhā;
51 .
Dvijo sumedho suvisuddhamedho
Mātāpitunnaṃ nidhanāvasāne,
Puññānubhāvappabhavaṃ agāra-
Majjhāvasaṃ kāmasukhaṃ’nubhuñjī;
52 .
Nisajja p āsādatale ’kad ā so
Pallaṅkamādhāya rahogatova,
Punabbhavuppatti sarīrabhedo
Dukkho’ti cintesi sabhāvacintī;
53 . Jāto sa’haṃ jātijarārujādi-
Dhammo’mhi tasmā bhavadukkhasuññaṃ,
Niccaṃ ajātiṃ ajaraṃ arogaṃ
Gavesituṃ vaṭṭati nibbuti’nti;
54 . Yathāpidukkhe sati ca’tthisātaṃ
Tadaññamuṇhe sati sītamatthi,
Bhavamhi sante vibhavo’pi evaṃ
Nibbāṇamatthī tividhaggisante;
55 . Sāvajjadhamme ihavijjamāne
Sa ṃvijjate bho niravajjadhammo,
Ajāti hoti sati jātiy ā’ti
Evaṃ vicintesi sadatthavintī;
56 .Disv ā yath ā guthagato ta ḷā ka ṃ
Na tassa doso na tamotareyya,
Kilesadhove amatamhi sante
Tathā na sevetha na tassa doso;
57 .
Pāpāriruddho sati khemamagge
Na tassa doso na sukhaṃ vajeyya,
Pāpāriruddho sati khemamagge
Tathā nagaccheyya na tassa doso; (Yamakabandhanaṃ)
58 . Yathāpi vejje sati ghorarogī
Na tassa doso ta labhe tikicchaṃ,
Rāgādirogī sati buddhavejje
Dhammosadhaṃ ne’cchati kassa doso;
59 .Yo kaṇṭhabaddhaṃ kuṇapaṃ pahāya
Yathāsukhaṃ gacchati sericārī,
Tathevi’maṃ kucchita pūtikāyaṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
60 .Uccāraṭhānamhi janā’napekkhā
Katvā karīsāni kayathā vajanti,
Tathā sarīraṃ kuṇapehi pūraṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
61 .
Nāva ṃ yath ā jajjaram āpag āhiṃ
Vajeyya netā atapekkhakova,
Tathā navadvārasavaṃ sarīraṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
62 .
Corehi gaccha ṃ avah ārabh īty ā
Khemaṃ sumedho puramotareyya,
Tathā sarīraṃ kusalāvahāraṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
63 .
Nekkhamma sa ṅkappa paro ’pam āhi
Anussaritve’vamuḷāravīro,
Hato’rapāre tibhave asāre
Vihāsi ukkaṇṭhitamānaso so;
64 . Suvaṇṇa muttā maṇi rūpiyādi-
Dhanehi dhaññehi ca pūritāni,
Avāpuritvāna,tha kosakoṭṭhā-
Gārāni taṃ dassayi rāsivaḍḍho;
65 .Pitāmahānaṃ pakapitāmahānaṃ
Mātāpitunnaṃ vibhavā panettha,
Anappakāthāvarajaṅgamāte
Saṃdissare dhīra sumedhavippa;
66 .So sattamā yāva paveṇivaṭṭā
Vibh āvayitv ā vibhavassarāsiṃ,
Dhan āgamass āpi dhanabbayassa
Pamāṇa’mācīkkhipamāṇadassiṃ;
67 .Ku ṭumbameta ṃ pa ṭipajjam āno
Kāmesu devoviya indriyāni,
Icchānurūpaṃ paricārayassu
Icceva mārocayi rāsivaḍḍho;
68 .
Amu ṃ mahanta ṃ dhanadhaññarāsiṃ
Samāvinitve’ka kahāpaṇampi,
Nā’dāya mātāpitaropya’ho to
Gatā yathākamma mito parattha;
69 .Tabbatthusāraggahaṇātisūro
Vossaggasanto atha sattasāro,
Rañño samārociya etamatthaṃ
Bheriṃ carāpesi sake puramhi;
70 .Santappayi bherivirāvagandha-
Māghāya sampattajātā’lijātaṃ,
Bhovādi nānāratanādibhoga-
Madhūhi sattāha’manāthanātho;
71 . Tadagga yaññālaya vārivāha-
Dhārānipātaddhanavuṭṭhihetu,
Mahā janassā’dhikavatthutaṇhā-
Taṭāni bhinnāni manodahesu;
72 .
Sukhedhito k āmasukha ṃ pah āya
Gharā’bhīnikkhamma tato sumedho,
Ajjhogahetvā himavanta’māpa
Dhammesako dhammakapakabbata’ntaṃ;
73 .
Vitakkamaññ āya ’tha devaraññ ā
Vyāpārito māpayi vissakammo,
Tahiṃ vivekakkhamaka massamañca
Manoramaṃ caṅkamabhumibhāgaṃ;
74 .
Tamassama ṃ pabbajitehi suñña ṃ
Upecca soñcāramavāpuritvā,
Ñatvā tadantolikhita’kkharāni
Khāriṃparikkhārabharaṃavekkhi;
75 .Nivatthavatthaṃnavavadosupetaṃ
Vivajjiyāvajjiyavajjadassi,
Dhāresitaṃbārasadhānisaṃsa-
Manojapupphattharavākacīraṃ;
76 .Punnāgapupphattharakā’bhirāmaṃ
Aṃse vidhāyā’jinacammakhaṇḍaṃ,
Katvā jaṭāmaṇḍala mittamaṅge
Tivaṅka mādāya’tha khārikājaṃ;
77 .Bhujaṅgabhogo’rubhujena dhīro
Ādāya c ālambanada ṇḍ ako ṭiṃ,
Samaggah ī tāpasavesameva ṃ
Virattacittoka vibhaveva bhave’pi;
78 . So ca ṅkam ī ca ṅkamamotaritv ā
Silātalasmiñca divā nisajji,
Sāyaṃ paviṭṭho vasi paṇṇasālaṃ
Nipajji kaṭṭhattharasesamañce;
79 .
Pacac ūsak ālamhi pabujjhito so
Āvajjayitvā’gamanappavattiṃ,
Vivekakāmassa mame’ttha vāso
Kāmaṃ gharāvāsasamo siyā’ti;
80 .Aduñhi paṇṇacchadanaṃ kapota-
Pādāruṇaṃ beluvapakkavaṇṇā,
Bhūmīpi bhittī rajatāvadātā
Mañco’pi cittattharavārurūpo;
81 . Subhāka manāpā mama pakaṇṇasālā
Sādīnavā dupparibhāriyā’yaṃ,
Paṇītabhikkhā pariyeṭṭhi mūla-
Dukkhassa natthi’ti pamāṇa manto;
82 .Agārasaññāya paṭikkhapitvā
Tañca’ṭṭhadosā kulapaṇṇasālaṃ,
Dasaṅga sādhāraṇa rukkhamūlaṃ
Phalāphakhalāhāra mupecca bhojī;
83 .
Sumedhaso so divas āni satta
Mahāpadhānaṃ padahaṃ sumedho,
Patto abhiññāsu vasisu pāraṃ
Sabbaṃka samāpattisukhaṃ avindi;
84 .
Tasmiṃkha ṇe k ānana devatāhi
Sādhū’ti nigghositapītighoso,
Abbhuggato tassa yasena saddhiṃ
Visuddhavijjācaraṇu’bbhavena;
85 .
Vijjādharā taggu ṇad īpak āni
Mutiṅgavīṇādhanibandhavāni,
Gāyiṃsu gītāni’va naccamāno
Himācalo sampati sampavedhi;
86 .Muddhaṅkuraṃ bhudharakuṭabāhu-
Satehi tannijjhara cāmarehi,
Vidhūyamānehi vidhūtapāpaṃ
Katopahāreva mahāsarā’pī;
87 . Akālameghaddhani bherirāva-
Vyāpāritā mattasikhaṇḍisaṇḍā;
Ajjhāvasantaṃ vanasaṇḍamajjhaṃ
Mahiṃsucā’khaṇḍanataṇḍavena;
88 .Mandā’nilā’mandabhujā’valamba-
Sun īlas ākh āma ṇivijan īhi,
Lata ṅgan ā’liṅgitas ālas āmī
Saṃvijayuṃ vitadarampi dhīraṃ;
90 . Kap ītan ā’soka tam āla n īpā
Kapītanā’soka tamāla nīpā, (samattapādabhyāsa mahā yamakaṃ)
Kapītanā’soka tamāla nīpā
Kapītanā’soka tamāla nīpā;
91 .
Na velalitā kiṃ pasavak ā’vata ṃsā
Latāvitānā madhupālisālī,
Latāvitānā madhupā’lisālī
Na vellitā kiṃ pakasavā’vataṃsā;(Samuggabheda yamakaṃ)
92 . Pupphāvalī kandala pāṭalaggā
Kalāpinī sā vanarājinīlā,
Pupphākulī kandana pāṭalakkhī
Kalāpanīlā vara rājinīva; (Addhagomuttikā bandhanaṃ)
93 . Natāsiro mañjarikāsuramhā
Natāsiro pañjalikāva ramme,
Vane nibaddhaṃ ramito vibhāsi
Vineyya bandhūracīto pahāro; (Pādagomuttikā bandhanaṃ)
94 .Rajokirantā’vanatā latāsuṃ
Lājokirantā vanitā natāva,
Dvijoaraññaṃ vasitā pitāgho
Gajotarantova latā vitānaṃ; (Silokagomuttikā bandhanaṃ ākulajālamitipi)
95 .
Mata ṅgajind ā na masakkariṃsu
Pādāni natvāna padipadhāmaṃ,
Paññādhavaṃ pīna tapaṃ phalehi
Himaddipāde parisuttamañhi; (Kabbanāma gabbha cakkaṃ)
96 .
Mettāya chatta ṃ’va pha ṇaṃ pha ṇindo
Dhāresi sīse vasino cacāra,
Nathāmavā’kāva’balesu kiñci
Medhāya nando thiravāci kheme; (Kavināma gabbha cakkaṃ)
97 .
No ’sitehi’ssa santāsa ’nū’na tosa vato do,
Dāyato vasato na’nusantāsassa hitesino; (Gāthaddhavisaya paṭiloma yamakaṃ)
98 .Yok ā’sā’vāsa k āyo k āma ’kāma ’mak āma ’kā,
Sakāyanā’nāya’kāsa vāma nā ga ganā’mavā; (Sabbato bhadda bandhanaṃ)
99 . Day āya vasito d āye y āpajāsiva m āsad ā,
Yajārahaṃ rañjamāno vasihaṃso ciraṃvasi; (Addhabbhama bandhanaṃ)
100 .Madhumada madhukara virute virute
Malayaja surahīta pavane pavane
Himavati vikasita padume padume
Adhisukha manubhavi savasi savakasi; (Pādanta yamakaṃ)
Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakalakavijana hadayānandadānanidāne
jinava ṃsad īpe d ūrenid āne sumedhabrāhma ṇā pad ānaparid īpo.
Pa ṭhamo saggo.
1. (Mandā’kkantā) marapurasiriṃ sabbasampattisāraṃ
Jambuddīpā’sama sarasije kaṇṇikā sannikāsaṃ,
Rammaṃ rammavhaya puravaraṃ pāramīpāradassī
Buddho dīpaṅkara dasabalo sabbalokekadī; ()
Tasmiṃ kāle vipulakaruṇā nārisañcodita’tto
Nānā khīṇāsava parivuto cārikaṃ sañcaranto,
Saṃvattento sunipuṇatayaṃ dhammacakkaṃ kamena
Patvā tasmiṃ paṭivasati sodassanavhe vihāre; ()
3.
Sutv ā dipa ṅkara bhagavato n āgarā kittisadda ṃ
Sambuddho so itipi arahaṃ tyādinā’bbhuggataṃ taṃ,
Gāhāpetvā tuvaṭatuvaṭaṃ vatthabhesajja pānaṃ
Tannittā’suṃ pamuditamatā gandhamakālādihatthā; ()
4.
Patv ā dīpa ṅkaratarihariṃ gandham ālādikehi
Pūjetvāta’ñajalimukulikā ekamantaṃ nisinnā,
Dhammaṃ sutvā savaṇasubhagaṃ buddhapāmokkhasaṅghaṃ
Saṃyācitvā muditahadayā svāttayā’pagañjuṃ; ()
5. Sajjetvā te dutiyadivase sajjanā dānasālaṃ
Ussāpattā dhajakadaliyo puṇṇakumbhe ṭhapennā,
Kubbantā’pi dhavalasuḷinu’kkhepa lājopahāraṃ
Evaṃ tassā’gamana mayanaṃ laṅkarontā vihāsuṃ; ()
6. Abbhuggantvā atha himavatā so sumedho tapassi
Gacchaṃ tesaṃ upari nabhasā vākacīraṃ dhunanno,
Disvā pītippamuditajate añjasaṃ sodhayante
Sañjhāmegho riva parilasaṃ dhataritthe’kamantaṃ; ()
7. Saṃsodhentā kalalavisamaṭṭhāna saṅkāradhānaṃ
Kasmā tumhe paṭipathamimaṃ’laṅkarothā’ti pucchi,
Bhante dīpaṅkaratarahari’dāni nissāya rammaṃ
Buddho hutvā viharati mahādhammasaṅkhaṃ dhamanto; ()
8.
So sambuddho parivutamah ābhikkhusa ṅgho yato no
Gāmakkhettaṃ pavisati tato’laṅkaromā’bruviṃsu,
Buddhūppādo kimuta sutaraṃ dullabho buddhasaddo
Iccevaṃso sumariya alaṅkattukāmo’si maggaṃ; ()
9. Jhānā’bhiññā ratatakavacu’jjotamāna’ttabhāvo
Saddhāye’so acalasadiso iddhimā tāpaso’ti,
Sallakkhetvā kalalavisamaṃ duggamaggappadesaṃ
Sajjetuṃ te sapadi muditā sādhavo tassa’daṃsu; ()
10 .
Nānāpuppha ṃ jalajathalaja ṃ ocinitv ā vanamh ā
Tetvā devāsurabhavanato koviḷārādipupphe,
Ānetvā’haṃ bhujagabhavatā phullakaṇḍuppalāni
Chekosmī’ti vithariya pathaṃ iddhiyā saṃvidhātuṃ; ()
11 .Katve’vaṃ me hadayamakuḷaṃ tovikāseyya tasmā
Veyyāvaccaṃ visadamatino kāyikaṃ saṃvidhāya,
Ajjevā’haṃ vipulakusalaṃ sañcinissa’ntī dhīro
Sa ṃsodhetu ṃ kalalakalusa ṃ añjasa ṃ ā rabhittha; ()
12 . Passant āna ṃ vimalanayano ’bh āsa jim ūtagabbhe
Buddhobuddho’tya’bhihitavaco vijjurājīva cārī,
Tasmiṃ paṅke nijakaratala’mebhājapacchihi dhīmā
Paṃsuṃ datvā rajatadhavalaṃ vālukaṃ vokiranto; ()
13 . Tasmi ṭhāne kallalulite suṭṭhu nā’laṅkateva
Saddhiṃ dīpaṅkara’nadhivaro’nekakhīṇāsavehi,
Patto brahmā’maranaraphaṇisiddhavijjādharānaṃ
Saṃvattante suvipulamahe pāṭihīre uḷāre; ()
14 .
Hema ’mbhojo ’pamasuvadana ṃ ma ṇḍ ita ṃ lakkha ṇho -
Sītyā’nubyañjanavilasitaṃ ketumālāvilāsaṃ,
Satthāraṃ taṃ disidisi pabhāniccharanta’ñjasambhi
Āgacchantaṃ viya maṇitale mattamātaṅgarājā; ()
15 .
Oloketv ā vimalanayanañcandaniluppal āni
Ummiletvā ratanaphalakaṃ akkamantova piṭṭhiṃ,
Nānākhīṇāsavaparicuto kaddamaṃ nā’kkamitvā
Sambuddhoyaṃ vajatu iti me dīgharattaṃ hitāya; ()
16 .
Sallakkhetv ā khara ’jinaja ṭā vākac īrāni kese
Omuñcitvā visamakalale pattharitvā’ttabhāvaṃ,
Setuṃ katvā paramapaṇidhī kominī codita’tto
Pañcā’bhiññāratanamaṇimā svā’cakujjo nipajji; ()
17 . Sutvā gāthāpadampi na me bhāriyaṃ saṃkilese
Viddhaṃsetvā varasivuraṃ pattumicche sacā’haṃ,
Saṃvijjante tibhavabhavane dukkhitā’nantasatte
So’bhaṃ eko kathamadhigame dhamma maññātaveso;()
18 . Yannūnā’haṃ parahitarato sammadaññāya bodhiṃ
Āropetvā nikhilajanataṃ’nuttaraṃ dhammanāvaṃ,
Uttāretvā varasivapuraṃ vaṭṭadukkhodadhimhā
Pacchā dīpaṅkaramuni yathā nibbutiṃ pāpuṇissaṃ; ()
19 . Iccevaṃ so pumariya samodhānayitvā’ṭṭhadhamme
Saṃsāramhā’vataraṇamahāseturūpo pajānaṃ,
Muddhābaddha’ñjalipuṭajaṭo paṅkapiṭṭhe nipanno
Sambodhatthaṃ paṇidhimakari tāva tappādamūle; ()
20 . Ussisaṭho sapadi bhagavā pañcavaṇṇappasādaṃ
Ummīletvā nayanayugalaṃ phullanīluppalābhaṃ,
Disvā nīlopalamaṇimayaṃ vātapānañcayaṃ’va
Ugghāṭento isivaramhāpaṅkajaṃ paṅkapiṭṭhe; ()
21 .
Etassi ’jajhissati iti aya ṃ patthan ā’nāgata ṃsa -
Ñāṇaṃ sammā patiniya ito kappalakkhādhikānaṃ,
Āvajjento upari caturāsaṅkhiyānantya’vedi
Patvā bodhiṃ ahamiva siyā gotamo nāma buddho; ()
22 .
Tumhe sampassatha iti ima ṃ tāpasa ṃ sa ṅghamajjhe
Vatve’vaṃ so padamasadisaṃ dhammarājā dadanto,
Samhinditthā’dharakisalayā’lattakaṃ nāgataṃya-
Paññ āmudd ā’ṅkitapadasata ṃ vattasandesagabbha ṃ; ()
23 . Vāsa ṭṭ hāna ṃ kapilanagara ṃ nāma m āsāmahesi
Mātā suddhodananarapati te pitā’diccavaṃse,
Bimbā bimbā dharavati piyā hema bimbā bhirāmā
Tasmiṃkāle tanujaratanaṃ rāhulo hessate te; ()
24 . Hessante te paṭhamadutiyassāvakā sāriputta-
Moggallānā dvijakulabhavā bhuripaññiddhimanto,
Ānandākhyo yati pati rupaṭṭhāyakosāvikānaṃ
Khemātheri parama yugalaṃ uppalabbaṇṇatheri; ()
25 .
Assattho te vijayavi ṭap ī tvañca kho gotamavho
Chabbassānī padahiya gharā nikkhamitvā sakamhā,
Pāyāsaggaṃ parivisiya bho tvaṃ sujātāya dinnaṃ
Bodhiṃ bujjhissasi iti dhuvaṃ bodhimūle nisajja; ()
26 .
Satth ā sañjh āghanapa ṭalato muttavijjullate,va
Sandassetvā nijabhujalataṃ cīvarabbhantaramhā,
Pakhyākāsi jaladhararavā’kāragambhīraghoyaṃ
Nicchāretvā suradhanurivo’bhāsa chabbaṇṇaraṃsi; ()
27 .
Amhe d īpa ṅkarabhagavato s āsane n ā’vabuddh ā
Lacchāmā’ti tava parimukhe’vā’yatiṃ mokkhadhammaṃ,
Tasmiṃ pattā’khīla suranarāpatthayuṃ taṅkhaṇevaṃ
Pūjetvā’tañjalisarasije pādapīṭhamhi tassa; ()
28 . Buddho brahmāmaranarasiro cumbitaṅghī sarojo
Sampūjetvā’ṭṭhahi jaṭilakaṃ pupphamuṭṭhīhi tamhā,
Pakkāmi so kanakasikharīhāri kiñjakkhabhāre
Ubbhūta’mhoruhavanasire appayanto padāni; ()
29 . Rammaṃ rammaṃ mahīya jaṭilaṃ pupphamuṭṭhīhi katvā
Khīṇā khīṇāsavavasigaṇā dakkhiṇaṃ pakkamiṃsu,
Devā’devā pavuramakaruṃ vandanāmānapūjaṃ
Dīpaṃ dīpaṅkaradasabalañcā’nugantvā nivattā; ()
30 . Tamhā ṭhānā gatasati jane sannisinnassa tassa
Pallaṅkenā’maranara pariccanta pupphāsanamhi,
Jātikkhettā tahimupagatā devatā etamatthaṃ
Ārocesuṃ mahitavaraṇā añjalimañjarīhiṃ; ()
31 . Pubbe pupphāsanupari samārūḷhabuddhaṅkurānaṃ
Addhāne’ve’tarahi bhavatocā’sanārohaṇamhi,
Ekālokā dasahi guṇitā lokadhātu sahassī
Saṃvattante tvamanavarataṃ hessase tena buddho; ()
32 .
Tāsa ṃ vāca ṃ sava ṇamadhura ṃ devat āna ṃ nisamma
Bhiyyo cittappabhavavīriyo pītivipphāritatto,
Pubbe sattuttamaparicitā bodhisambhāradhammā
Āvajjesi kati iti sudhī dhammadhātuṃ sahetuṃ; ()
33 .
Okujjitv ā dhara ṇiṭhapito pu ṇṇ a kumbho sumedha
Vissandetvā salilamkhilaṃ kintupaccāharetha,
Evaṃ datvā dhanasutakalatta’ṅgapaccaṅgajīve
Nibbinno m ā bhavi ’ti pa ṭhama ṃ pārami ṃ’dhi ṭṭ hahi so; ()
34 . Nā’pekkhitv ā yathariva nija ṃ jīvita ṃ jīvita ṃ’va
Rakkhanto sañcarati camari cāmara candikābhaṃ,
Evaṃ sīlaṃ varasivapuradvāramārakkha dhīra
Ajjhiṭṭhāsi iti sadutiyaṃ pāramiṃ suddhasīlo; ()
35 . Saṃviggo yo ciraparivasaṃ ghorakārāgharamhi
Muttīṃ tamhā’gamayati yathā hohi nekkhammanitto
Nibbinno tvaṃ tathariva bhave bandhanāgārarūpe
Ajjhiṭṭhāsi tatiyampi so pāramintye’kacārī; ()
36 .
Hīnukka ṭṭ ha ṃ kulamanughara ṃ bhikkhako bhikkhu bhikkha ṃ
Aṇvāhiṇḍaṃ labhati naciraṃ saṃvaraṭṭho yathe’vaṃ,
Sambodhattha bhaja paṭibale paṇḍite puṭṭhapañho
Ajjhiṭṭhāsi tvamiti matimā pāramiṃ so catutthiṃ; ()
37 .
Niccuss āho vicarati yath ā kesar ī seric ārī
Evaṃ ṭhāne gamanasayanecā’sane tvaṃ sumedha,
Ussoḷhī tyāsithilavīriyo hoti sambodhanatthaṃ
Ajjhīṭṭhāsi thiravīriyavā pañcamiṃ pāramiṃ so; ()
38 .
Iṭṭ hāni ṭṭ ha ṃ pathaviriva bho sabbam ānāvam āna ṃ
Nāpajjitvā manasiviktiṃ tvaṃ sahanto khamanto,
Sambodhatthaṃ paravadhakhamo hohi’tī khantivādī
Ajjhiṭṭhāsi parahitarato chaṭṭhamiṃ pāramiṃ so; ()
39 . Vīthiṃ nātikkamati niyamaṃ osadhītārakā’yaṃ
Evaṃ santuttama paricitaṃ saccavācaṃ sumedha,
Tvaṃ māvitikkami karahaci boddhukāmo subodhiṃ
Ajjhiṭṭhāsi’tya’vitathakathi sattamiṃ pāramiṃ so; ()
40 . Tamhāṭhānā balavapavane vāyamāne’pi thokaṃ
Kappaṭṭhāsi tacalati yathā pabbato suppataṭṭho,
Tvaṃ tiṭṭhāhi tathariva adhiṭṭhānadhammesu daḷhaṃ
Ajjhiṭṭhāsī’tyavalasadiso ca’ṭṭhamiṃ pāramiṃ so; ()
41 . Otiṇṇesu udakarahado bho nihīnuttamesu
Sītattaṃ sampharati hi samaṃ vārinā bhāvayeni,
Mettāyevaṃ tibhavabhavane sabbasattesu tulyaṃ
Ajjhiṭṭhāsi samuti navamiṃ pāramiṃ metta citto; ()
42 . Iṭṭhāniṭṭhe sati paṭihate vatthujāte yathāhi
Majjhattā’yaṃ vasumativadhū hoti dukkhe sukheka vā,
Evaṃ bho tvaṃ bhava samatulāsantibho’pekkha ko’ti
Ajjhiṭṭhāsi savasi dasamiṃ pāramiṃ bhurimedho; ()
43 .
Ālolento tidasapamita ṃ pāramis āgara ṃ so
Sattādhiso nisitamatimā ñāṇamatthā’calena,
Āvajjesi vasumatavadhu sādhukāraṃ’va denti
Saṃkampi sampati satimato dhammatejena tena; ()
44 .
Bh īrūcchamh ī gha ṇapathaviy ā kampam ātāyi ’māya
Patvā dīpaṅkarabhagavato rammavāsī samīpaṃ,
Sampucchiṃsu vasumati bhusaṃ kampi taṃkissahetu
Āvajjetv ā samuti munino tampavatti ṃ kathesi; ()
45 . Nikka ṅkh ā te punapi nagar ā nāgar ā ta ṃ upecca
Sampūjesuṃ caraṇayugalaṃ gandhamālādikehi,
Katvā tena’ñjalisarasije yena dīpaṅkare’ṇo
Uṭṭhāsi so purisatisaho sannīsinnāsanamhā; ()
46 . Mā te rogo bhavi paṭibhayaṃ mā bhavi chambhitattaṃ
Saṅkappo te paramapaṇidhi sijjhataṃ khippameva,
Itthañcā’sithutipadasataṃ jātikhettā gatā taṃ
Pupphādīhi mahīya jaṭilaṃ nijjarā byāhariṃsu; ()
47 .
Abbhuggantv ā pavanapadavi ṃ devat āna ṃ man āni
Bodhātvo himavati sakaṃ assamaṃ tāpaso so,
Patto atthācalamupagamī taṅkhaṇe raṃsimālī
Saṅkocetvā sarasijavanaṃ saṃharitvā’ṃsujālaṃ; ()
48 .
Ramma ṃ dīpa ṅkarabhagavato rammavaty ā’bhidh āna ṃ
Vāsaṭṭhānaṃ janakajananī dve sudevassumedhā,
Niccopaṭṭhāyakayativaro sāgatomaṅgaloca
Tissocā’suṃ paṭhamadutiyassāvakā theranāgā; ()
49 .
Nānākh īṇā savaparivuto c ā’si nand ā sunand ā
Tassā’hesuṃ paṭhamadutiyassāvikā aggabhūtā,
Kāyo’sitiratanapamito pipphalināmabodhi
Aṭṭhāsi so pacurajanataṃ tārayaṃ vassalakkhaṃ; ()
50 . Satthā dīpaṅkaravho suranarasaraṇodīpadīpocirassaṃ
Dīpevo dhammadīpaṃ tibhuvanabhavane vīta’vijjandhakāraṃ
Aggikkhandho’vabhāsaṃ vihariya parinibbāyi khīṇāsavā’pi
Khīṇasnehāpadīpāyathariva ariyā sāvakā nibbutā’suṃ; ()
Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakalakavijana hadayānandadānanidāne
jitava ṃsadīpe dūrenidāne sumedha tāpasassa mūlapaṇiṭhānaṭṭhapanapavatti paridīpo dutiyo saggo.
1. Loka ṃ (’vasantatilako) kumud ākara ṃ mā
Koṇḍaññanāmabhagavā’tha pabodhayatto,
Jāto tadā varamatī vijitāvi rājā
Sampanna cakkaratano’bhavi cakkamatti; ()
2.
Sa ṅghassa buddhapamukhassa u ḷā rad āna ṃ
Datvā vidhāya paṇidhiṃ varabodhiyā so,
Rajjaṃ pahāya jinasāsanamotaritvā
Jhānānya’lattha paṭilaṅvarappadāno; ()
3. Tassā’si rammavatināma puraṃ sunando
Rājā ahosi janako jananī sujātā,
Bhaddassubhaddasamaṇā varasāvakā’suṃ
Tisso’patissa’samaṇi varasāvikāyo; ()
4. Lakkhāyuko vijayabodhi visālasāla-
Kalyāṇi nāma tadupaṭṭhahi cā’nuruddho,
Tassā’ṭṭha sītiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
5. Tassā’parena samayeni’ha’naṅgabhaṅgo
Uppajji ma ṅgalajino janama ṅakgal āya,
Buddha ṅkuro ’tiruciro suruc ī samañño
Āsi tadā’vatisuro dvijavaṃsaketu; ()
6. Datv ā sas āvakajitassa din āni satta
Patthesi bodhimasamaṃ gavapānadānaṃ,
Pabyākato bhagavatā bhavanā’hīgantvā
Pabbajjito sukhamavitdi samādhijaṃ so; ()
7.
Tassu ’ntara ṃ puravara ṃ pitaro ’ttara ’vh ā
Āsuṃ sudevasamaṇo vasi dhammaseno,
Tassā’ggasāvakayugaṃ sakasāvikānaṃ
Bhaddaṃyugaṃ abhavi sivalicā’pya’sokā; ()
8. Taṃ pālito jinamupaṭṭhahi aṭṭha’sīti
Hattho’si tassa vajirūpamarūpakāyo,
Bodhī’pi nāgataru sāvakasantipātā
Āsuṃ tayo navutivassasahassamāyu; ()
9. Tassā’parena sumano karuṇānidhāno
Nātho manojamathano udapādi loke,
Buddhaṅkuro’bhavi tadā’tulanāgarājā
Teja’ggijālajalito atuliddhimā so; ()
10 . Nāgo’pi nāgabhavanamhi sasāvakassa
Buddhassa dibbaturiyehi katupahāro,
Datvāna dānamatulaṃ paṇidhiṃ akāsi
Buddho bhavissasi tuvanti ahāsi buddho; ()
11 .
Khemavhaya ṃ puramah ū janako sudanto
Rājā janetti sirimā nijasāvakānaṃ;
Aggā bhaviṃsu saraṇo vasi bhāvitatto
Soṇā tadaggasamaṇi’si tathu’pasoṇā; ()
12 .
Tass ā’si n āgataru bodhi udenatero -
Paṭṭhāyako navutivassasahassamāyu,
Ubbedhato navutihatthamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
13 .
Tass ā’parena udap ādi ’ha revat ākhyo
Devādivanditapado bhuvi devadevo,
Sattuttamo bhavi tadā atidevanāmo
Bhovādivaṃsatilako catuvedavedī; ()
14 . Baddhañjalī sirasi dhammakathaṃ nisamma
Gantvāna taṃ saraṇamuttaramuttariyaṃ;
Datvā’hipatthayi sukhodhimatho mahesi
Buddho bhavissasi tuvantī visākarittha; ()
15 . Tassā’si dhaññavatināma puraṃ jinassa
Mātā mahesi vipulā vipulo pitā’si,
Sabrahmadevavaruṇo bhavi saṅghamajjhe
Bhaddā ca bhaddayugalaṃ duvidhaṃ subhaddā; ()
16 . Taṃ sambhavo vasi upaṭṭhahi nāgabodhi
Rukkhopya ’sitiratana ṃ bhavi attabh āvo,
Āyuppam āṇ ampi sa ṭṭhisahassavassa ṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātāta;
17 . Tass ā’paramhi samaye janap ārijāto
Uppajji sobhitajino jitapañcamāro,
Ajjhāyako sakalaveda muḷārabhogī
Buddhaṅkuro bhavi tadā’jitanāmavappo;
18 .
Dhamma ṃ nisamma sara ṇesu patiṭṭhahitv ā
Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ,
Datvā padhānapaṇidhāna makāsi dhīro
Tvaṃ lacchasi’ti varabodhi mahāsi satthā; ()
19 . Rammaṃ sudhammamahu tassa puraṃ sudhammo
Rājā ahosi janako janikā sudhammā
Tassā’ggasāvakayugaṃ asamo sunetto
Tassāvikā’ggayugalaṃ nakulā sujātā; ()
20 . Nāgassa nāgataru bodhi sarīramaṭṭha-
Paṇṇāsahatthapamitaṃ tamatomathero,
Sopaṭṭhahī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo ariya sāvaka sannipātā; ()
21 . Uppajji tassa aparena anomadassi
Buddho pabuddhakamalāmalanīlanetto,
Buddhaṅkuro jitasurāri tadāni yakkha-
Senāpatī bhavi mahiddhimahānubhāvo; ()
22 .
Sambodhi maggapuriso pa ṇidh ānaya ṃ so
Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ,
Pādāsi tisu saraṇesu patiṭṭhahitvā
Buddho bhavissasi tuvanti jino’bruvitaṃ; ()
23 .
Ṭhānañhi candavatin āma yasodharākhy ā
Mātā mahesi yasavā janako janindo,
Tassa’ggasāvakayugaṃ nisabho atomo
Dve sundarī ca sumanā carasāvikā’suṃ; ()
24 .
Bodh ī’pi tassa kakudho munidehama ṭṭha -
Paṇṇāsahatthapamitaṃ varuṇābhidhāno,
Thero upaṭṭhahi ca lakkhapamāṇamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
25 . Tassā’parena padumo dipadānamindo
Jāto pabujjhitamanopadumo pajānaṃ,
Dhīro babhūva varavāraṇakumbhabhedī
Sīho tadā rucirakesarabhāragīvo; ()
26 . Buddhaṃ nirodhasukhavediyanaṃ vatamhi
Sattāhamakkhipadūmehi tamaccayitvā,
Cittaṃ pasādiya punā’gatasāvakesu
Sīho vibhāsi paṭiladdhavarappadāno; ()
27 . Tassā’si campakapuraṃ padumābhidhāno
Rājā ahosi janako asam ā janettī,
Sālopas ālayatayo varas āvak ā’su ṃ
Rāmā’pi tassa paramāsamaṇi surāmā; ()
28 . Nāmenu ’pa ṭṭhahi vasi varu ṇo tama ṭṭha -
Paṇṇāsahatthamita massa sarīramā’si,
Bodhi’pi soṇataru lakkhapamāṇamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
29 .
Tass ā’parena varado muni n āradavho
Pāpandhakāranikaraṃ bhīduro’dapādi,
Buddhaṅkuro bhavi tadā’khilajhātabhiññā-
Lābhī pavattaphalabhoji tapodhanīso; ()
30 . Katvānu’ḷārapaṇidhāna muḷāraviro
Datvā sasāvakajinassa uḷāradānaṃ,
Pūjesi taṃ surabhinā haricandanena
Satthāpi sampati viyākaraṇaṃ adāsi; ()
31 . Tassā’si dhaññavatināma puraṃ sumedho
Rājā ahosi janako jananī anomā,
Dve bhaddasālajitamittavasi vasina-
Maggo’ntarā samaṇi phagguṇi bhikkhunītaṃ; ()
32 . Vāseṭṭhabhikkhu tadupaṭṭhahi rūpakāyo
Tassā’ṭṭhasitiratanaṃ mahasoṇasākhī,
Bodhiddumo navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasantipātā; ()
33 .
Tass ā’parena padumuttara dhammarājā
Jāto tilokapadumo padumappitaṅghī,
Aḍḍho uḷāravibhavo maharaṭṭhiyo so
Buddhaṅkuro bhavi tadā jaṭilābhidhāno;()
34 .
Sambodhiy ā’dhigama paccayapatthana ṃ so
Virovidhāya padumuttarapādamūle,
Saṅghassa buddhapamukhassa ticivarāni
Pādāsi tīsuratanesu abhippasanno; ()
35 .
Tass ā’si ha ṃsavatin āma pura ṃ jinassa
Ānandabhupati pitā janikā sujātā,
Dve tassa devalasujātavasi vasinaṃ
Aggā bhaviṃsu samaṇisvāmitāsamā’ggā; ()
36 . Lakkhāyuko sajayabodhika visālasāla
Rukkho upaṭṭhahi muniṃ sumanābhidhāno,
Tassa’ṭṭha’sitiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo bhagavato gaṇasannipātā; ()
37 . Tassā’parena samayena sumedhanāmo
Lokamhi pātubhavi lokahitāya satthā,
Buddhaṅkuro kira tadānyu’bhato sujāto
Svā’sitikoṭivibhavo’ttara māṇavo’si; ()
38 . Vissajjiyāna vibhavaṃ tamsitikoṭiṃ
Datv āna d ānamasma ṃ sugate sasa ṅghe,
Pabbajjito paramabodhi mapatthayittha
Byākāsi somuni ta’mijjhanabhāva’maddhā; ()
39 . Ramma ṃ sudassanamah ū nagara ṃ sudanto
Tassā’si bhūpati pitā jananī sudattā,
Saṅghesu’hosu saraṇo vasi sabbakāmo
Rāmā yamāni paramānya’bhavuṃka surāmā; ()
40 .
Bodh ī’pi n īpataru s āgaran āmathero
’Paṭṭhāsi taṃ navutivassasahassamāyu,
Tassā’ḍhasitiratanu’ggatamāsi gattaṃ
Āsuṃ tayo satimato gaṇasantipātā; ()
41 . Tassā’parena samayena janappadīpo
Jāto sujātabhagavā jitapañcamāro,
Sampannasattaratato varacakkavatti
Rājā babhūvi’ha mahāpuriso tadāso; ()
42 . Dhammā’matena mudito ratanadvayassa
Datvā sasattaratanaṃ catudīparajjaṃ,
Pabbajji bodhipaṇidhiṃ paṇidhāya dhīmā
Ñatvā mahāmuni tamijjhanabhāvamāha;
43 . Rammaṃ sumaṅgalamahū puramuggatākhyo
Rājā pitābhavi pabhāvatināma mātā,
Aggābhaviṃsu ca sudassanadevatherā
Nāgā gaṇassadasi nāgasamālatheri; ()
44 .
Ta ṃ nāradomuniru ’pa ṭṭhahi ca ’ttabh āvo
Paṇṇāsahatthapamito bhaviveṇubodhi,
Tassā’bhavī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo dhītimato gaṇasannipātā; ()
45 .
Tass ā’pareni’ha nirūpamarūpas āro
Jātobabhūva piyadassisamantadassi,
Dhīro tadanya’bhavi kassapamāṇavo so
Vedesu tīsu kusalo kusalaṃ gavesi; ()
46 .
So ko ṭilakkhaparim āṇ adhatabbayena
Saṅgassa buddhapamukhassa mahāvihāraṃ,
Katvā padāsi abhipatthitabuddhabhāvo
Buddho’pi tappaṇidhisiddhi siyā’tya’bhāsi; ()
47 . Candāmahesi jananī janako pudinno
Rājā babhūva puramassa anomanāmaṃ,
Āsuṃ tadaggayugalāni sujātadhamma-
Dinnā gaṇassadasi pakālitasabbadassi; ()
48 . Taṃ sotavhasamaṇo samupaṭṭhahittha
Bodhī piyaṅgu bhagavā’si asitihattho,
Aṭṭhāsika so navutivassasahassama’ssa
Āsuṃ tayo matimato gaṇasannipātā; ()
49 . Tassā’parena samayenu’dapādi loke
Lokatthas ādhanarato munira ’tthadass ī,
Sattuntamo ’pi niratikkamadhammasimo
Tejiddhimā isi tadā’si susimanāmo; ()
50 . Ānīya dibbabhavan ā kusum āni tassa
Mandāravāni supatiṭṭhitapādapīṭhe,
Sampūjiyāna paṇidhānamakāsi satthā
Tvaṃ mādiso’bruvi bhavissasi cā’yatinti; ()
51 .
Tass ā’si sobhitapura ṃ bhavis āgaravho
Rājā pitā janatidevi sudassanākhyā,
Santopasantasamaṇā varasāvakā’suṃ
Dhammā tadaggasamaṇipya’bhavuṃ sudhammā; ()
52 . Tañcā’bhayo munirūpaṭṭhahi sopya’sīti-
Hatthuggato satasahassapamāṇamāyu,
Campeyyasākhi bhavi bodhi subodhihetu
Āsuṃ tayo ariyasavakasannitā; ()
53 . Tassā’parena udapādi’ha dhammadassī
Nissīmadhī’nadhivaro bhavapāradassi,
So tāvatiṃsabhavatamhi mahānubhāvo
Buddhaṅkuro bhavi tadā kira devarājā;()
54 . Dibbāni gandhakusumāni kathāgatassa
Cakkaṅkitorucaraṇamburuhāsanamhi,
Pūjesi dibbaturiyehi ca buddhabhāvaṃ
So patthayaṃ munitamijjha nabhāvamāha; ()
55 .
Ṭhāniyam āsi sara ṇaṃ sugatassa tassa
Rājā pitā’si saraṇo janani sunandā,
Aggābhaviṃsu padumovasi phussadevo
Khemā ca bhikkhusamaṇisva’pi sabbanāmā; ()
56 .
Thero sunettavisuto tadupa ṭṭhahi so
Lakkhāyuko’si jayabodhi ñca bimbijālo,
Tassā’pya’sitiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
57 .
Tass ā’parena samayeni’ga siddhabodhi
Siddhatthanāmavidito udapādi satthā,
Buddhaṅkuro bhavi tadā’khīlaṅajhānalābhī
Bhoji pavattitaphalaṃ vasi maṅgalākhyo; ()
58 . Sampannagandharasikaṃ paripakkamekaṃ
Ānīya so vipakulajambubhalaṃ vanamhā,
Pādāsi tassa paṇidhīkatabuddhabhāvo
Tañcānubhuya bhagavāpi viyākarittha; ()
59 . Vehāramāsi nagaraṃ jayasenanāmo
Rājā ahosi janako jananī suphassā
Bhikkhūsu tassa vasi sambahulo sumitto
Dve sīvali ñca samaṇīsu varā surāmā; ()
60 . Taṃ revatomuni munindamuṭṭhahittha
Bodh ī’pi tassa ka ṇik āramabh īruho ’si,
Lakkh āyuko sa ’naras ārathi sa ṭṭhihattho
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
61 . Tass ā’pareni’ha samubbhavi nissan āmo
Satthā pasatthacaraṇo caturo’ghatiṇṇo,
Buddhaṅkuro bhavi tadāni sujātarājā
Rājaññamoḷimaṇilaṅkatapādapīṭho; ()
62 .
Hitv ā sa ’rajjamisiveyadharo sudh īro
Dibbehi’nekakusumehi jinaṃ vajantaṃ,
Pūjesi muddhani tamāpavitānasobhaṃ
Satthā’pi tappaṇidhisiddhi siyā’tya’bhāsi; ()
63 . Khemaṃ purañhi janako janasandhanāmo
Rājā janetti padumā nijasaṅakghamajjhe,
Dve brahmadevudaya vissutatheranāgā
Phussā ca aggayugalānya’bhavuṃ sudattā; ()
64 . Taṃ sambhavovasi vasindamupaṭṭhahittha
Tassā’sanavhataru bodhi sa’saṭṭhitattho,
Aṭṭhāsi vassagaṇanāya mahesi lakkhaṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
65 . Tassā’parena bhavasāgarapādassi
Phusso mahāmuniri’hakabbhudapādi loke,
Dhīro tadāni vijitāvi jitārivaggo
Rājā babhūva surarājanibho’rutejo; ()
66 .
Sambodhi maggapuriso pa ṇīdh āya ph īta ṃ
Rajjaṃ vivajjiya sa’pabbajito janassa,
Aññāya tīṇipiṭakāni kathesi dhammaṃ
Vyākāsi phussabhagavā’pi’va pubbabuddhā; ()
67 .
Tass ā’si k āsinagara ṃ jayasenan āmo
Rājā pitā’si janati sirimā mahesi,
Saṅghesu’bhosu’pi surakkhitadhammasetā
Cālā tadaggayugalāni tathū’pañcālā; ()
68 .
Bodhiddum ā’malakas ākhi sarīrama ṭṭha -
Paṇṇāsahatthapamitaṃ sabhiyābhidhāno,
Sopaṭṭhahī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo bhakavato gaṇasannipātā; ()
69 . Tassā’parena sanarāmarasattasāro
Satthā vipassi’ha samubbhavi sabbadassī,
Kammena kenaci mahiddhimahānubhāvo
Buddhaṅkuro’bhavi tadā’tulanāgarājā; ()
70 . Aṅgīrasassa ghanakañcanahaddapīṭhaṃ
Pādāsi tassa khavitaṃ ratanehi nānā,
So buddhabhāvamahipatthiya bodhisatto
Vyākāsi tatthasunisajja jino vipassi; ()
71 . Tassā’si bandhumatināmapuraṃ tadeva-
Nāmo pitā janani bandhumatī mahesi,
Dve kha ṇḍ atissavasino varas āvak ā’su ṃ
Candā ca bhaddayugalaṃ bhavi candamittā; ()
72 . Deha ṃ asitiratata ṃ tamasokathero -
Paṭṭhāsi bodhiviṭapī bhavi kaṇhavaṇṭā,
Vāsaṃakā munira’sītisahassavassaṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
73 .
Tass ā’parena adhis īlasam ādhipañño
Satthā samubbhavī sikhī janakappasākhī,
Dhīro tadā’bhavi arindamanāmarājā
Saddho pahūtaratato ratanattayamhi; ()
74 . Bhikkhañca sattaratanābharaṇābhirāmaṃ
Ñatvāna hatthiratanaṃ sugate sasaṅghe,
So buddhabhāvamahipatthayi sattasāro
Vyākāsi lacchasi sukhodhipadanti satthā; ()
75 . Buddhassa cāriṇvatī nagaraṃ ahosi
Mātā pabhāvati pitā aruṇavha rājā,
Saṅghesu’bhosu abhibhuvasi sambhavo ca
Aggābhaviṃsu makhilāpadumābhidhānā; ()
76 . Khemaṅkaro jinamupaṭṭhahi sattatiṃsa-
Hatthucchito vijayabodhi ca puṇḍariko,
So sattatiṃsatisahassa mitāyuko’si
Āsuṃ tayo tadiyasāvakasannipātā; ()
77 .
Tass ā’pareni ’ha samubbhavi ketum ālā-
Byāmappabhāparilasaṃ munivessabhū’ti,
Buddhaṅkuro kira tadāni sudassanavha-
Rājā babhūva pararājagajindasīho; ()
78 .
Sa ṅghassa buddhapamukhassa sac īvara ṃ so
Datvāna dānamatulaṃ jinasāsanamhi,
Sabbaññubodhimabhipatthiya pabbajittha
Buddho bhavissasi dhuvanti tamāhasatthā; ()
79 .
Tass ā’pya ’nopamapura ṃ bhavi suppat īto
Rājā pitā yasavatī janikā mahesī,
Soṇuttarā ca nijasāvakasāvikānaṃ
Dāmā matiddhiparamā paramā samālā; ()
80 . Bodhī’pi tassa bhavi sālamahīrūho’pa-
Sampannabhikkhu tadupaṭṭhahi saṭṭhihattho,
Satthā vihāsi samasaṭṭhisahassavassaṃ
Āsuṃ tayo tadiyasāvakasattipātā; ()
81 . Tassā’pareni’kaha samubbhavi saccasando
Veneyyabandhu bhagavā kakusandhanāmo,
Buddhaṅkuro bhuvi tadā’bhavi khemarājā
Dānappabandhajalasekasudhotahattho; ()
82 . So pattacīvarapabhūtikamannapānaṃ
Datv ā sas āvakajinassa ghar ā’bhigantv ā,
Pabbajji bodhipa ṇidhi ṃ pa ṇidh āya r ājā
Satthāsayā’tya’vaca tappaṇidhānasiddhi; ()
83 . Khemavahaya ṃ nagaramassa pit ā’ggidatto
Vippo vibhāvi abhavi janikā visākhā,
Sañjivatheradutiyo vidhuro ca thero
Sāmā tadaggayugalaṃ bhavi campakākhyā; ()
84 .
Ta ṃ buddhijo jinamupa ṭṭ hahi tassa gatta ṃ
Tāḷisahatthamitamāsi sirisabodhi,
Tāḷisahāyanasahassapamāṇamāyu
Eko’va tassa bhavi sāvakasannipāto; ()
85 . Tassā’paramhi samaye karuṇānidhāno
Lokābhibhū kanakabhudharahārirūpo,
Uppajji koṇagamanomuni pabbatākhyo
Bhumissaro bhavi mahāpuriso tadāni; ()
86 . Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ
Datvā mahagghavaracivarasāṭake ca,
So pakabbajittha abhipatthita buddhabhāvo
Buddho bhavissasi tuvanti tamāhasatthā; ()
87 . Nāmena sobhavati tampuramuttarākhyā
Mātā pitā’vanisuro bhavi yaññadatto,
Hīyosottaravasī samaṇi samuddā
Tasso’ttarā ca paramā parisāsu’bhosu; ()
88 .
Ta ṃ sotthijo jinamupa ṭṭ hahi ti ṃsahattho
Aṅgīraso bhavi udumbarasākhi bodhi,
So tiṃsahāyanasahassamitāyuko’si
Eko’va tassa bhavi sāvakasantipāto; ()
89 .
Tass ā’pareni ’ha mah āmuni kassap ākhyo
Lokamhi pātubhavi khaggavisāṇakappo,
Buddhaṅkuro bhuvi tadā’bhavi jotipālo
Vedesu tīsu sakalāsu kalāsu cheko; ()
90 .
Kaly āṇ amittadutiyo sugata ṃ upecca
Sutvāna dhammamathasāsana motaritvā,
Sabbaññubhāvamhipatthayi māṇavo so
Vyākāsi kassapamunī’pi munī’ca pubbā; ()
91 . Bārāṇasi nagaramāsi pitā ca mātā
Dve brahmadattadhanavatya’bhidhānavanto,
Bhikkhusu tassa samaṇisva’pi tissabhāra-
Dvājā ca bhaddayugalātya’nuloruvelā; ()
92 . Taṃ sabbamittasamaṇo samupaṭṭhahittha
Nigrodhasākhī jayabodhi sa’vīsahattho,
Tassā’si visatisahassa pamāṇamāyu
Eko’va’hū ariyasāvakasannīpāto; ()
Iti medhānandābhidhānena yatitā viracite sakalakavijana hadayānanda dānanidāne
jinava ṃsadīpe dūrenidāne bodhisattassa sesapaṇidhātaṭṭhapana pavatti paridīpo tatiyo saggo.
1. Dīpa ṅkar ādicatuv īsati buddhap āda -
Mūlesu laṅapaṇidhāna mahānidhāno,
Lakkhādhikaṃ caturasaṅkhiyakapakpasaṅkhaṃ
Puññābhisandamabhisaṅkhari bodhisatto; ()
2. Etthantare vividhabāhiravatthujātaṃ
Sisa’kkhimaṃsarudhirāni ca puttadāre,
So jivitampi kapaṇaḍikayācakānaṃ
Vīro pariccaji pajāya hitatthameva; ()
3.
Dānādhimuttipariyesana vippaveso
Patvā tapovanamakitti tapodhanassa,
Tihaṃ alattha sakaṭāhamaloṇaḍākaṃ
Yassā’bhibhūtajaṭharassa jighacchitattā; () (Akitticariyaṃ)
4.
Kant āramagga pa ṭipanna man ātapatta ṃ
Pacceka buddhamahipassiya saṅakkhavippo,
Phuṭṭhaṃ sakiccapasuto sūriyātapena
Yo chattupāhaṇamadāsi sudhotapāṇi; () (Saṅkhacariyaṃ)
5.
Dubbhikkhap īḷ anabhayena kali ṅgara ṭṭ hā
Saṃyācataṃ yadupagamma dhanañjayavho,
Soṇḍāya gayha nijamañjana nāgarājaṃ
Yo dakkhiṇodaka nisekamakāsi rājā; () (Kurudhammacariyaṃ)
6. Hutvāna yo mahasudassana cakkavattī
Rājā kusāvatipuramhi divā ca ratto,
Vatthattapānamupatesi carāpayitvā
Bheriṃka asesakapaṇḍikayācakānaṃ; () (Mahāsudassanacariyaṃ)
7. Yo sattabhumibhujasāsi purohito’pi
Rājūhi laddhamakhilaṃ dhanadhaññarāsiṃ,
Sampattayācakajanassa paricchajitvā
Puññappabandhamabhisañcini bodhihetu; () (Mahāgovindacariyaṃ)
8. Dhammānusāsi nimināma mahībhujo’pi
Sālaṃ vidhāya mithilāya catummukhaṃ yo,
Acchinnamatthijanapakkhicatuppadānaṃ
Dānaṃ pavattayī purā dadataṃ variṭṭho; () (Nimirājacariyaṃ)
9. Yo ekarājasutacandakumārabhūto
Muddhābhiseka karaṇāya janehi gacchaṃ,
Saṃvejito savibhave tibhave’pi yaññā-
Vāṭaṃ vidhāya’bhipavattayi dānavaṭṭaṃ; () (Candakumāracariyaṃ)
10 .
Yo vatthus āragaha ṇena atittar ūpo
Bhumissaro’pi sivināma surādhipassa,
Jaccandhavesagahitassa vilocanāni
Uppāṭayitva padadaṃ labhi dibbacakkhū; () (Sivirājacariyaṃ;)
11 .
Dānādhimuttiparamo sasapa ṇḍ ito yo
Mittenu sāsiya adhiṭṭhituposathaṅgo,
Aṅgāramuddhani papāta sajīvitāsaṃ
Hitv ā dvijassa tanuma ṃsapad ātuk āmo; () (Sasapa ṇḍ itacariya ṃ; Itid ānap āram īṃ )
12 . Yo m ātuposakakari bhisamuddharatto
Andhāya hatthidamakena kareṇukāya,
Soṇḍāya suṭṭhugahito’pya’vikaṇḍitassa
Sīlassa khaṇḍanabhayā najanesi kopaṃ; () (Mātuposakacariyaṃ)
13 . Yo bhuridattabhujago’parivammikaṭṭho,
Sīlabbataṃ visadharo samadhiṭṭhahitvā,
Peḷāya khittabhujage ahiguṇṭhikamhi
Sīlassa kuppanabhayena jahāsi kopaṃ; () (Bhuridattacariyaṃ;)
14 .
Sīlabbat ādivibhavo jalitiddhim ā yo
Campeyyanāmabhujago ahiguṇṭhikamhi,
Icchānurūpavicaro camarī’va vālaṃ
Sīlaṃ jugopa napi tabbadhake cukopa; () (Campeyyacariyaṃ;)
15 .
Yo c ūlabodhivisuto samadi ṭṭ hahatv ā
Sīlabbataṃ vanamupecca vasaṃ piyāya,
Tāyaṃ pasayha gahitāya’pi kāsiraññā
Sīlabbisodhanaparo pajahittha rosaṃ; () (Cūlabodhicariyaṃ)
16 .
Yo bhi ṃsar ūpi mahiso ’pi valimukhassa
Āguṃ titikkhamakhīlaṃ parisuddhasilo,
Rukkhaṭṭhayakkhavacanāni paṭikkhipitvā
Taṃ sīlabhaṅgabhayato bhayato mumoca; ()
17 . Yo vuyhamānamapanīya nadīpavāhā
Mittadduhiṃ putasajīvitadānahetu,
Raññā mumoca vadhiyaṃ avikopanena
Sīlassa rūruhariṇo’pi harissavaṇṇo, () (rūrumigarājacariyaṃ;)
18 . Yo dantakaṭṭhasakalehi jaṭākulehi
Kuddhena kuṭajaṭilena katāhisāpo,
Mātaṅakganāmamuni sīladhanaṃ jugopa
Sampātasāparipumiddhibalena rakkhaṃ; () (Mātaṅgacariyaṃ;)
19 . Maggāvatiṇṇamadhamaṃ kalhābhīlāsā-
Saṅghaṭṭitobhayarathaṅgamadhammayakkhaṃ,
Kopagginā naparijhāpayamiddhimā yo
Sīlaṃ rarakkha khalu dhammikayakkharājā; () (Dhammādhamma devaputtacariyaṃ;)
20 . Yo porisādavasagassa jayaddisassa
Rañño paṭiññamadhikicca vijivitāso,
Khīttāyudho tadupagamma alīnasatto
Yakkhaṃ damesi nanu sīlavataṃ nidānā; () (Alīnasattacariyaṃ;)
21 .
Yo sa ṅkhap ālabhujago nijabhogap ūra -
Vyābhaṅgibhārataravāhiti bhojaputte,
Kāruññamāpa abhigantumapādatāya
Sīlassa bhaṅgabhayato’pi hutāsatejo; () (Saṅkhapālacariyaṃ; Iti sīlapāramiṃ;)
22 .
Sa ṅkh āradhammakha ṇabha ṅgasabh āvadassi
Ussāvabinduvilayaṃ’va yudhañjayo yo,
Rājā janassa rudato pavihāya rajjaṃ
Nekkhammap āramimapurayi pabbajitv ā; () ( Yudhañjaya cariya ṃ;)
23 . Yo somanassavisuto kurur ājaputto
Dussīlakuṭajaṭilabbacanaṃ paṭicca,
Raññā niyojitavadho vadhakāvakāsaṃ
Laddhānusāsiya’bhinikkhami cattarajjo; () (Somanassa cariyaṃ;)
24 . Yo kāsirājatanujo’pi ayogharākhyo
Īhaṃ bhato ciramayogharavāsahīrū,
Rajjaṃ pahāya paramaṃ pitarā padattaṃ
Nekkhammapāramiparo vanamotarittha; () (Ayogharacariyaṃ;)
25 .
Yo pañcak āmagu ṇad īpanato ’padi ṭṭ ha -
Sambhattamittavacanampi paṭikkhipitvā,
Niddhantakañcananibhacchavi kañcanākhyo
Patvā tapovanamapabbaji bandhavehi; () (Bhisacariyaṃ;)
26 .
Pakkhittadaddulanah āruriv ā’nalamhi
Saṅkhāradhammavisaye paṭivaṭṭitatto,
Yo soṇabhusurasudhī vibhavaṃ pahāya
Pabbajjituṃ sapariso pavanaṃ jagāma; () (Soṇapaṇḍitacariyaṃ; Iti nekkhamma pārami;)
27 .
Yo se ṇako sudhi pasibbakagabbhas āyi ṃ
Vippassi mohakalusikatamānasassa,
Sappaṃ sughoramupadassiya dīghadassī
Paññāsupāramimapūrayi bhurimedho; () (Seṇakapaṇḍita cariyaṃ;)
28 . Yo yaṃ mahosadhasamākhyasudhī sudhīso
Ummaggasaṃvutanisaggavatisamo’pi,
Ummaggato’va sabalaṃ mithilādhināthaṃ
Paññāpajāpatipati riputo mumoca; () (Mahosadhacariyaṃ iti paññā pāramī;)
29 . Vālenu’ḷāravīriyo vīriyena ghoraṃ
Saṃsāradukkhamiva yo kisakālako’pi,
Gambhīrasāgarajalaṃ sapajānukampī
Ussiñcituṃ satatamārahi sattasāro; () (Kālaka cariyaṃ)
30 . Rājāmahādijanako janakundacando
Gambhīrabhurisalilaṃ salilākaraṃ yo,
Sūro’rubāhuvīriyo vīriyaṃ tatāra
Saṃsārasindhutaraṇe taraṇīsarūpo; () (Mahājanakacariyaṃ; Iti vīriyapārami;)
31 . Yo khantitintahadayo yatikhantivādī
Chedāpite’pi sakalaṃ sakalattabhāve,
Samapūtakhantijalamevabhūsaṃ siseca
Vyāpādapāvakapadittakalāburāje; () (Khantivādī cariyaṃ)
32 .
Yo dhammap ālanaparo susu dhammap ālo
Kārāpite’pi vadhakeha’simālakammaṃ,
Āsannatāpanirayamhi patāparāje
Khantiṃ pavattayi manappitakhantimetto; () (Dhammapāla cariyaṃ; Iti khantipāramī;)
33 .
Yo antar īpagabhaya ṃkarasu ṃsum āra -
Muddhāsamappitapado kapirājabhūto,
Dinnaṃ paṭiññamanukubbamanaññalabbhaṃ
Najj ā pap āta parat īramasaccabh īrū; () ( Kapir āja cariya ṃ)
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1. Mah ādayo yo hadayo ’dayo ’dayo
Hitāya dukkhānubhave bhave bhave,
Akāsi sambodhipadaṃ padaṃ padaṃ
Tamābhivandāmi jinaṃ jinaṃ jinaṃ; (Yamakabandhanaṃ)
2.
Pah āya yatth ā’bhirati ṃ rati ṃ rati ṃ
Ramanti dhammeva munī munī munī,
Vimuttidaṃ sabbabhavā bhavā’bhavā
Tamābhivande mahitaṃ hitaṃ hitaṃ; (Yamakabandhanaṃ)
3. Nipītasaddhammarasā rasā’rasā
Supuññakhetto’rasataṃ sataṃ sataṃ,
Gatā vidhūtā vinayena yena ye
Tamābhivande’sigaṇaṅgaṇa’ṅgaṇaṃ; (Yamakabandhanaṃ)
4. Jinā’natambhoruha haṃsarājinī
Jinorasānaṃ mukhapañjarā’li nī,
Sadatthasāraṃ sarasaṃ visūda nī
Upetu me mānasameva vāṇi nī;
5. Kammāvasesā vicito’pajātyā
Ganthā’hisaṅkhāravibandhakā me,
Paṇāma puññātisayena’nena
Mā pākadānā’vasarā bhavantu;
6. Suvaṇṇavaṇṇassa jinassa vaṇṇaṃ
Vaṇṇeyya kapakpampi kajito suvaṇṇo,
Kappassi’vosāna manattatāya
Na pāpuṇe buddhaguṇāna mantaṃ;
7. Niddhanta cāmīkara cāru rūpaṃ
Sarassatī bhūsaṇa bhāsanaṃca,
Anañña sādhāraṇa ñāṇamassa
Avāviyā’cintiya mapakpameyyaṃ;
8.
Kuhi ṃ as ādh āra ṇa r ūpa l īlā
Kuhiṃ asādhāraṇa vāṇi līlā,
Kuhiṃ asādhāraṇañāṇa līlā
Kuhiṃ nu me mandamatissa līlā;
9. Vibhāvimānī paravamhino ye
Issā’bhimānena vibhaññamānā,
Gavesayantī’dha parassa ravdhaṃ
Tesaṃ pasaṃsāgarahāhi kimme;
10 .
Pasattha satth āgama p āradass ī
Ye sādhavo sādhu guṇappasantā,
Ganthassa nimmāṇaparissamaṃ no
Jānanti teyeva idhappamāṇā;
11 . Ādiccavaṃsappabhavassa tassa
Jinassa satth āgamakovidehi,
Vuttopi pubb ācariyehi yesu
Ganthesu saṅkhepavasena vaṃso;
12 . Na tehi sakk ā sugatassa va ṃsa ṃ
Kiñcāpi viññātu masesayitvā,
Sampuṇṇavaṃsassa vibhāvanāya
Tasmā samussāhita mānasena;
13 .
Abhippasanno ratanattayamhi
Pasatthavaṃsappabhavo pabhunaṃ,
Vibhusaṇo vissutakittighoso
Yo bhāti laṅkāya muḷārabhāgyo;
14 . Amandacāgā’bhiratassa
Punandu nāmassa dayādhanassa,
Buddhe pasādātisayassa tassa
Ajjhesanañcāpi paṭiggahetvā;
15 . Nassāya pubbācariyo’padesaṃ
Sotūna matthāya mayā hitāya,
Niruttiyā māgadhikāya sammā
Vidhīyate’daṃ jinavaṃsadīpaṃ;
16 . Saddhāsinehānugatāya paññā-
Dasāya sotūhi manovimāne,
Padīpito’yaṃ jinavaṃsadīpa-
Dīpoharepāpatamappabandhaṃ;
17 .
Pura ṅgapu ṇṇā sirijambud īpe
Sampattibhārena divā’vatiṇṇā,
Yā devarājassa’marāvatī’vā-
Marāvatīnāma purī pure’sī;
18 .
Vijj ādhar ānañca viha ṅgam āna ṃ
Vibandha vehāsagatiṃ bahāsa,
Yasmiṃ purasmiṃ jitaveri cakkaṃ
Pākāracakkaṃ viya cakkavāḷaṃ;
19 .
Sañcumbitamhoja rajo pabandha -
Supiñjarāpā parikhāhirāmā,
Puritthi pākāra nitambabhāge
Samubbahī kañcana mekhalā’bhaṃ;
20 . Rattindivā rattamaṇi’ndanīla-
Maṇippabhārañjita rājadhāni,
Babandha yā’mandasurindacāpa-
Samujjalākāsatalabbilāsaṃ;
21 . Yahiṃvadhūnaṃ vadanambujehi
Katāvamānaṃ hariṇaṅkabimbaṃ,
Pabhāhi nīlopalatoraṇātaṃ
Sokābhībhūtaṃca vivaṇṇamāpa;
22 . Saroruha’ntī maṇimandirābhā-
Sañcumbita ṃ pu ṇṇ asasa ṅkabimba ṃ;
Sa ṅkāya r āmājanat ā’bhir āmā
Kare pasāresi puramhi yasmiṃ;
23 . Yattha ’ṅgan āna ṃ pa ṭibimbit āni
Ādāsabhittīsu mukhambujāni,
Āsuṃ vighātāya madhubbatānaṃ
Vilocanālīna manuggahāya;
24 .
Sammatta m āta ṅga dhar ādharehi
Yasmiṃ abhissanda madassavanti,
Turaṅga raṅgehī taraṅga mālā
Samākulevā’si vidhūta dhūlī;
25 . Nikkhittavīṇā maṇinupurānaṃ
Vilāsinīnaṃ mudupāṇi pāde,
Mattālimālā kalanādinī kiṃ
Nālaṅkaruṃ yattha katāvakāsā;
26 . Dhavatthinīnaṃ kucasārasehi
Nettālibhārā’nananīrajehi,
Yā hāsavīcīhi purī rajanyā
Rarāja samaphullasarojinī’va;
27 . Candappabhā cumbita candakanta
Pāsāṇadhārā maṇicandikāsū,
Candānanānaṃ yahi maṅganāhaṃ
Parissamasso’pasamāya’hesuṃ;
28 .
Yasmi ṃ pūre uddhamadho vinaddha -
Jutippabandho maṇimandirānaṃ,
Samubbahī geruka paṅka diddha-
Vitāna paccattharaṇabbilāsaṃ
29 .
Suva ṇṇ a mutt ā ma ṇi va ṃsava ṇṇā -
Pavāḷa rūpī vajirehiñcā’pi,
Yā sattadhaññehi dhanehi phītā
Ahū puri dhaññavatī’va nārī; (Silesabandhanaṃ)
30 .
Pas ārit ā’nekadis āmukhesu
Vicittavatthā’bharaṇādipūrā,
Yatthā’paṇā nijjitakapparukkhā
Kariṃsu lokābhimatatthasiddhiṃ;
31 . Parāgarattā madhupātimattā
Samhinnavelā ghananīlavālā,
Haṃsāsayā pañcasarābhirāmā
Yasmiṃ taḷākā viya kāmabhogī; (Silesabandhanaṃ)
32 . Purantarasmiṃ ratanagghikānaṃ
Raṃsippabandhehi hatandhakāre,
Kundāravindabbhudayenayasmiṃ
Rattindivābheda mavedi loko;
33 . Mātaṅgajīmūtaghaṭāya ghaṇṭā-
Ṭaṅkāragambh īrarav āya yasmi ṃ,
Palambh ītā mattasikha ṇḍ im ālā
Akā vikālepi akhaṇḍakīḷaṃ;
34 . Puramhi yasmi ṃ cara ṇambujehi
Vadhūjato bandhitanūpurehi,
Vikāsa kokāsana sīsa baddha
Mattāli sesa’mbujinī ajesi;
35 .
Ras ātala ṃ nāgapha ṇā vanaddha ṃ
Nabhotalaṃ vijjulatāvanaddhaṃ,
Yā chāditā rūpiyajātarūpa-
Dhajāvalīhā’jini rājadhānī;
36 . Nānatthasāraṃ mitadhātuvaṇṇaṃ
Chandārahaṃ pāṇagaṇā’bhirāmaṃ,
Kavippasatthaṃ sarasaṃ silesā-
Laṅkārapajjaṃ’va puraṃ yamāsi; (Silesabandhanaṃ)
37 . Puramhi tasmiṃ karuṇānidhāno
Buddhaṅkuro brāhmaṇasāravaṃse,
Asaṅkhakappāna mito catunnaṃ
Lakkhādikānaṃ udapādi pubbe;
38 . Bhovādivaṃse’kadivākarassa
Puññānubhāvo’dayamaṅgalehi,
Jātassa kho sampati jambudīpo
Vilumpayī maṅgalavāsalīlaṃ;
39 .
Jātakkha ṇe tassa sar īrajena
Gandhena vaṇṇena sake nikete,
Hatappabhā candanateladīpā
Saṇṭhānamattehi vijāniyāsuṃ;
40 .
Vimuttados āhi sukhedhit āhi
Dhātīhi kumbhorupayodharāhi,
Bhato kumāro sukumārakāyo
Khepesi so kānici vāsarāni;
41 .
Mah āmahec ā’tha pavattam āne
Saveda vedaṅakga vidū vidūhi,
Kārāpayuṃ te pitaro’rasassa
Nāmaṃ sumedho’ti padatthasāraṃ;
42 . Uḷārabhāgyena samaṃ kumāre
Saṃvaddhamāne jananī na tittiṃ,
Pāyāsi nīlāmakalalocanāliṃ
Mukhambujaṃ tassa’bhicumbamānā;
43 . Sukhedhita’ṅgāvayavo kumāro
Vimānabhumyā maṇinimmitāya,
Parodi mātāpitaro’bhiyācaṃ
Bimbaṃ kanijaṃ jānuyugena gacchaṃ;
44 . Suvaṇṇabimbo’pamacārurūpo
Sam ācara ṃ dh ātibhuj ā’valamba ṃ,
Viññ āsap āda ’ṅgulimañjar īhi
Salīlamāvāsamalaṅkarittha;
45 . Nijena tejena ca jivaloka ṃ
Yasena’pubbācarimaṃ phusanto,
Tirokaritvā ravicandasobhaṃ
Saṃvaḍḍhi dhīro ubhato sujato;
46 .
So sattam ā yāva pit āmahassa
Yugā sagabbhāsayasuddhiko’si,
Nihīnajacco’ti na jātivādā
Khitto’pakuṭṭho bhavi vippaseṭṭho;
47 . Vedantayaṃ so sanighaṇṭu satthaṃ
Sakeṭubhaṃ sākkharabheda satthaṃ,
Sādhabbatabbedi’tihāsa satthaṃ
Avedi vedaṅgayutaṃ pa satthaṃ;
48 . Ajjhāyako mantadharo pavīṇo
Kalāsu lokāyatalakkhaṇesu,
Papūrakāri padako kavīnaṃ
Tetā’si veyyākaraṇo gaṇiso;
49 . Kandappadappā’naladhumarāji-
Līlāvalambi nijamassurāji,
Na kevalaṃ komalagaṇḍabhāgaṃ
Manampi thīnaṃ malinīkarittha;
50 .
Tandebhava ṇṇā yatana ’ṇṇ avamhi
Narūpataṇhātaraṇi narānaṃ,
Pāyāsi cakkhāyatanappiyāhi
Tīrantaraṃ cittaniyāmakaṭṭhā;
51 .
Dvijo sumedho suvisuddhamedho
Mātāpitunnaṃ nidhanāvasāne,
Puññānubhāvappabhavaṃ agāra-
Majjhāvasaṃ kāmasukhaṃ’nubhuñjī;
52 .
Nisajja p āsādatale ’kad ā so
Pallaṅkamādhāya rahogatova,
Punabbhavuppatti sarīrabhedo
Dukkho’ti cintesi sabhāvacintī;
53 . Jāto sa’haṃ jātijarārujādi-
Dhammo’mhi tasmā bhavadukkhasuññaṃ,
Niccaṃ ajātiṃ ajaraṃ arogaṃ
Gavesituṃ vaṭṭati nibbuti’nti;
54 . Yathāpidukkhe sati ca’tthisātaṃ
Tadaññamuṇhe sati sītamatthi,
Bhavamhi sante vibhavo’pi evaṃ
Nibbāṇamatthī tividhaggisante;
55 . Sāvajjadhamme ihavijjamāne
Sa ṃvijjate bho niravajjadhammo,
Ajāti hoti sati jātiy ā’ti
Evaṃ vicintesi sadatthavintī;
56 .Disv ā yath ā guthagato ta ḷā ka ṃ
Na tassa doso na tamotareyya,
Kilesadhove amatamhi sante
Tathā na sevetha na tassa doso;
57 .
Pāpāriruddho sati khemamagge
Na tassa doso na sukhaṃ vajeyya,
Pāpāriruddho sati khemamagge
Tathā nagaccheyya na tassa doso; (Yamakabandhanaṃ)
58 . Yathāpi vejje sati ghorarogī
Na tassa doso ta labhe tikicchaṃ,
Rāgādirogī sati buddhavejje
Dhammosadhaṃ ne’cchati kassa doso;
59 .Yo kaṇṭhabaddhaṃ kuṇapaṃ pahāya
Yathāsukhaṃ gacchati sericārī,
Tathevi’maṃ kucchita pūtikāyaṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
60 .Uccāraṭhānamhi janā’napekkhā
Katvā karīsāni kayathā vajanti,
Tathā sarīraṃ kuṇapehi pūraṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
61 .
Nāva ṃ yath ā jajjaram āpag āhiṃ
Vajeyya netā atapekkhakova,
Tathā navadvārasavaṃ sarīraṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
62 .
Corehi gaccha ṃ avah ārabh īty ā
Khemaṃ sumedho puramotareyya,
Tathā sarīraṃ kusalāvahāraṃ
Yaṃnūna gaccheyyamahaṃ jahitvā;
63 .
Nekkhamma sa ṅkappa paro ’pam āhi
Anussaritve’vamuḷāravīro,
Hato’rapāre tibhave asāre
Vihāsi ukkaṇṭhitamānaso so;
64 . Suvaṇṇa muttā maṇi rūpiyādi-
Dhanehi dhaññehi ca pūritāni,
Avāpuritvāna,tha kosakoṭṭhā-
Gārāni taṃ dassayi rāsivaḍḍho;
65 .Pitāmahānaṃ pakapitāmahānaṃ
Mātāpitunnaṃ vibhavā panettha,
Anappakāthāvarajaṅgamāte
Saṃdissare dhīra sumedhavippa;
66 .So sattamā yāva paveṇivaṭṭā
Vibh āvayitv ā vibhavassarāsiṃ,
Dhan āgamass āpi dhanabbayassa
Pamāṇa’mācīkkhipamāṇadassiṃ;
67 .Ku ṭumbameta ṃ pa ṭipajjam āno
Kāmesu devoviya indriyāni,
Icchānurūpaṃ paricārayassu
Icceva mārocayi rāsivaḍḍho;
68 .
Amu ṃ mahanta ṃ dhanadhaññarāsiṃ
Samāvinitve’ka kahāpaṇampi,
Nā’dāya mātāpitaropya’ho to
Gatā yathākamma mito parattha;
69 .Tabbatthusāraggahaṇātisūro
Vossaggasanto atha sattasāro,
Rañño samārociya etamatthaṃ
Bheriṃ carāpesi sake puramhi;
70 .Santappayi bherivirāvagandha-
Māghāya sampattajātā’lijātaṃ,
Bhovādi nānāratanādibhoga-
Madhūhi sattāha’manāthanātho;
71 . Tadagga yaññālaya vārivāha-
Dhārānipātaddhanavuṭṭhihetu,
Mahā janassā’dhikavatthutaṇhā-
Taṭāni bhinnāni manodahesu;
72 .
Sukhedhito k āmasukha ṃ pah āya
Gharā’bhīnikkhamma tato sumedho,
Ajjhogahetvā himavanta’māpa
Dhammesako dhammakapakabbata’ntaṃ;
73 .
Vitakkamaññ āya ’tha devaraññ ā
Vyāpārito māpayi vissakammo,
Tahiṃ vivekakkhamaka massamañca
Manoramaṃ caṅkamabhumibhāgaṃ;
74 .
Tamassama ṃ pabbajitehi suñña ṃ
Upecca soñcāramavāpuritvā,
Ñatvā tadantolikhita’kkharāni
Khāriṃparikkhārabharaṃavekkhi;
75 .Nivatthavatthaṃnavavadosupetaṃ
Vivajjiyāvajjiyavajjadassi,
Dhāresitaṃbārasadhānisaṃsa-
Manojapupphattharavākacīraṃ;
76 .Punnāgapupphattharakā’bhirāmaṃ
Aṃse vidhāyā’jinacammakhaṇḍaṃ,
Katvā jaṭāmaṇḍala mittamaṅge
Tivaṅka mādāya’tha khārikājaṃ;
77 .Bhujaṅgabhogo’rubhujena dhīro
Ādāya c ālambanada ṇḍ ako ṭiṃ,
Samaggah ī tāpasavesameva ṃ
Virattacittoka vibhaveva bhave’pi;
78 . So ca ṅkam ī ca ṅkamamotaritv ā
Silātalasmiñca divā nisajji,
Sāyaṃ paviṭṭho vasi paṇṇasālaṃ
Nipajji kaṭṭhattharasesamañce;
79 .
Pacac ūsak ālamhi pabujjhito so
Āvajjayitvā’gamanappavattiṃ,
Vivekakāmassa mame’ttha vāso
Kāmaṃ gharāvāsasamo siyā’ti;
80 .Aduñhi paṇṇacchadanaṃ kapota-
Pādāruṇaṃ beluvapakkavaṇṇā,
Bhūmīpi bhittī rajatāvadātā
Mañco’pi cittattharavārurūpo;
81 . Subhāka manāpā mama pakaṇṇasālā
Sādīnavā dupparibhāriyā’yaṃ,
Paṇītabhikkhā pariyeṭṭhi mūla-
Dukkhassa natthi’ti pamāṇa manto;
82 .Agārasaññāya paṭikkhapitvā
Tañca’ṭṭhadosā kulapaṇṇasālaṃ,
Dasaṅga sādhāraṇa rukkhamūlaṃ
Phalāphakhalāhāra mupecca bhojī;
83 .
Sumedhaso so divas āni satta
Mahāpadhānaṃ padahaṃ sumedho,
Patto abhiññāsu vasisu pāraṃ
Sabbaṃka samāpattisukhaṃ avindi;
84 .
Tasmiṃkha ṇe k ānana devatāhi
Sādhū’ti nigghositapītighoso,
Abbhuggato tassa yasena saddhiṃ
Visuddhavijjācaraṇu’bbhavena;
85 .
Vijjādharā taggu ṇad īpak āni
Mutiṅgavīṇādhanibandhavāni,
Gāyiṃsu gītāni’va naccamāno
Himācalo sampati sampavedhi;
86 .Muddhaṅkuraṃ bhudharakuṭabāhu-
Satehi tannijjhara cāmarehi,
Vidhūyamānehi vidhūtapāpaṃ
Katopahāreva mahāsarā’pī;
87 . Akālameghaddhani bherirāva-
Vyāpāritā mattasikhaṇḍisaṇḍā;
Ajjhāvasantaṃ vanasaṇḍamajjhaṃ
Mahiṃsucā’khaṇḍanataṇḍavena;
88 .Mandā’nilā’mandabhujā’valamba-
Sun īlas ākh āma ṇivijan īhi,
Lata ṅgan ā’liṅgitas ālas āmī
Saṃvijayuṃ vitadarampi dhīraṃ;
90 . Kap ītan ā’soka tam āla n īpā
Kapītanā’soka tamāla nīpā, (samattapādabhyāsa mahā yamakaṃ)
Kapītanā’soka tamāla nīpā
Kapītanā’soka tamāla nīpā;
91 .
Na velalitā kiṃ pasavak ā’vata ṃsā
Latāvitānā madhupālisālī,
Latāvitānā madhupā’lisālī
Na vellitā kiṃ pakasavā’vataṃsā;(Samuggabheda yamakaṃ)
92 . Pupphāvalī kandala pāṭalaggā
Kalāpinī sā vanarājinīlā,
Pupphākulī kandana pāṭalakkhī
Kalāpanīlā vara rājinīva; (Addhagomuttikā bandhanaṃ)
93 . Natāsiro mañjarikāsuramhā
Natāsiro pañjalikāva ramme,
Vane nibaddhaṃ ramito vibhāsi
Vineyya bandhūracīto pahāro; (Pādagomuttikā bandhanaṃ)
94 .Rajokirantā’vanatā latāsuṃ
Lājokirantā vanitā natāva,
Dvijoaraññaṃ vasitā pitāgho
Gajotarantova latā vitānaṃ; (Silokagomuttikā bandhanaṃ ākulajālamitipi)
95 .
Mata ṅgajind ā na masakkariṃsu
Pādāni natvāna padipadhāmaṃ,
Paññādhavaṃ pīna tapaṃ phalehi
Himaddipāde parisuttamañhi; (Kabbanāma gabbha cakkaṃ)
96 .
Mettāya chatta ṃ’va pha ṇaṃ pha ṇindo
Dhāresi sīse vasino cacāra,
Nathāmavā’kāva’balesu kiñci
Medhāya nando thiravāci kheme; (Kavināma gabbha cakkaṃ)
97 .
No ’sitehi’ssa santāsa ’nū’na tosa vato do,
Dāyato vasato na’nusantāsassa hitesino; (Gāthaddhavisaya paṭiloma yamakaṃ)
98 .Yok ā’sā’vāsa k āyo k āma ’kāma ’mak āma ’kā,
Sakāyanā’nāya’kāsa vāma nā ga ganā’mavā; (Sabbato bhadda bandhanaṃ)
99 . Day āya vasito d āye y āpajāsiva m āsad ā,
Yajārahaṃ rañjamāno vasihaṃso ciraṃvasi; (Addhabbhama bandhanaṃ)
100 .Madhumada madhukara virute virute
Malayaja surahīta pavane pavane
Himavati vikasita padume padume
Adhisukha manubhavi savasi savakasi; (Pādanta yamakaṃ)
Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakalakavijana hadayānandadānanidāne
jinava ṃsad īpe d ūrenid āne sumedhabrāhma ṇā pad ānaparid īpo.
Pa ṭhamo saggo.
1. (Mandā’kkantā) marapurasiriṃ sabbasampattisāraṃ
Jambuddīpā’sama sarasije kaṇṇikā sannikāsaṃ,
Rammaṃ rammavhaya puravaraṃ pāramīpāradassī
Buddho dīpaṅkara dasabalo sabbalokekadī; ()
Tasmiṃ kāle vipulakaruṇā nārisañcodita’tto
Nānā khīṇāsava parivuto cārikaṃ sañcaranto,
Saṃvattento sunipuṇatayaṃ dhammacakkaṃ kamena
Patvā tasmiṃ paṭivasati sodassanavhe vihāre; ()
3.
Sutv ā dipa ṅkara bhagavato n āgarā kittisadda ṃ
Sambuddho so itipi arahaṃ tyādinā’bbhuggataṃ taṃ,
Gāhāpetvā tuvaṭatuvaṭaṃ vatthabhesajja pānaṃ
Tannittā’suṃ pamuditamatā gandhamakālādihatthā; ()
4.
Patv ā dīpa ṅkaratarihariṃ gandham ālādikehi
Pūjetvāta’ñajalimukulikā ekamantaṃ nisinnā,
Dhammaṃ sutvā savaṇasubhagaṃ buddhapāmokkhasaṅghaṃ
Saṃyācitvā muditahadayā svāttayā’pagañjuṃ; ()
5. Sajjetvā te dutiyadivase sajjanā dānasālaṃ
Ussāpattā dhajakadaliyo puṇṇakumbhe ṭhapennā,
Kubbantā’pi dhavalasuḷinu’kkhepa lājopahāraṃ
Evaṃ tassā’gamana mayanaṃ laṅkarontā vihāsuṃ; ()
6. Abbhuggantvā atha himavatā so sumedho tapassi
Gacchaṃ tesaṃ upari nabhasā vākacīraṃ dhunanno,
Disvā pītippamuditajate añjasaṃ sodhayante
Sañjhāmegho riva parilasaṃ dhataritthe’kamantaṃ; ()
7. Saṃsodhentā kalalavisamaṭṭhāna saṅkāradhānaṃ
Kasmā tumhe paṭipathamimaṃ’laṅkarothā’ti pucchi,
Bhante dīpaṅkaratarahari’dāni nissāya rammaṃ
Buddho hutvā viharati mahādhammasaṅkhaṃ dhamanto; ()
8.
So sambuddho parivutamah ābhikkhusa ṅgho yato no
Gāmakkhettaṃ pavisati tato’laṅkaromā’bruviṃsu,
Buddhūppādo kimuta sutaraṃ dullabho buddhasaddo
Iccevaṃso sumariya alaṅkattukāmo’si maggaṃ; ()
9. Jhānā’bhiññā ratatakavacu’jjotamāna’ttabhāvo
Saddhāye’so acalasadiso iddhimā tāpaso’ti,
Sallakkhetvā kalalavisamaṃ duggamaggappadesaṃ
Sajjetuṃ te sapadi muditā sādhavo tassa’daṃsu; ()
10 .
Nānāpuppha ṃ jalajathalaja ṃ ocinitv ā vanamh ā
Tetvā devāsurabhavanato koviḷārādipupphe,
Ānetvā’haṃ bhujagabhavatā phullakaṇḍuppalāni
Chekosmī’ti vithariya pathaṃ iddhiyā saṃvidhātuṃ; ()
11 .Katve’vaṃ me hadayamakuḷaṃ tovikāseyya tasmā
Veyyāvaccaṃ visadamatino kāyikaṃ saṃvidhāya,
Ajjevā’haṃ vipulakusalaṃ sañcinissa’ntī dhīro
Sa ṃsodhetu ṃ kalalakalusa ṃ añjasa ṃ ā rabhittha; ()
12 . Passant āna ṃ vimalanayano ’bh āsa jim ūtagabbhe
Buddhobuddho’tya’bhihitavaco vijjurājīva cārī,
Tasmiṃ paṅke nijakaratala’mebhājapacchihi dhīmā
Paṃsuṃ datvā rajatadhavalaṃ vālukaṃ vokiranto; ()
13 . Tasmi ṭhāne kallalulite suṭṭhu nā’laṅkateva
Saddhiṃ dīpaṅkara’nadhivaro’nekakhīṇāsavehi,
Patto brahmā’maranaraphaṇisiddhavijjādharānaṃ
Saṃvattante suvipulamahe pāṭihīre uḷāre; ()
14 .
Hema ’mbhojo ’pamasuvadana ṃ ma ṇḍ ita ṃ lakkha ṇho -
Sītyā’nubyañjanavilasitaṃ ketumālāvilāsaṃ,
Satthāraṃ taṃ disidisi pabhāniccharanta’ñjasambhi
Āgacchantaṃ viya maṇitale mattamātaṅgarājā; ()
15 .
Oloketv ā vimalanayanañcandaniluppal āni
Ummiletvā ratanaphalakaṃ akkamantova piṭṭhiṃ,
Nānākhīṇāsavaparicuto kaddamaṃ nā’kkamitvā
Sambuddhoyaṃ vajatu iti me dīgharattaṃ hitāya; ()
16 .
Sallakkhetv ā khara ’jinaja ṭā vākac īrāni kese
Omuñcitvā visamakalale pattharitvā’ttabhāvaṃ,
Setuṃ katvā paramapaṇidhī kominī codita’tto
Pañcā’bhiññāratanamaṇimā svā’cakujjo nipajji; ()
17 . Sutvā gāthāpadampi na me bhāriyaṃ saṃkilese
Viddhaṃsetvā varasivuraṃ pattumicche sacā’haṃ,
Saṃvijjante tibhavabhavane dukkhitā’nantasatte
So’bhaṃ eko kathamadhigame dhamma maññātaveso;()
18 . Yannūnā’haṃ parahitarato sammadaññāya bodhiṃ
Āropetvā nikhilajanataṃ’nuttaraṃ dhammanāvaṃ,
Uttāretvā varasivapuraṃ vaṭṭadukkhodadhimhā
Pacchā dīpaṅkaramuni yathā nibbutiṃ pāpuṇissaṃ; ()
19 . Iccevaṃ so pumariya samodhānayitvā’ṭṭhadhamme
Saṃsāramhā’vataraṇamahāseturūpo pajānaṃ,
Muddhābaddha’ñjalipuṭajaṭo paṅkapiṭṭhe nipanno
Sambodhatthaṃ paṇidhimakari tāva tappādamūle; ()
20 . Ussisaṭho sapadi bhagavā pañcavaṇṇappasādaṃ
Ummīletvā nayanayugalaṃ phullanīluppalābhaṃ,
Disvā nīlopalamaṇimayaṃ vātapānañcayaṃ’va
Ugghāṭento isivaramhāpaṅkajaṃ paṅkapiṭṭhe; ()
21 .
Etassi ’jajhissati iti aya ṃ patthan ā’nāgata ṃsa -
Ñāṇaṃ sammā patiniya ito kappalakkhādhikānaṃ,
Āvajjento upari caturāsaṅkhiyānantya’vedi
Patvā bodhiṃ ahamiva siyā gotamo nāma buddho; ()
22 .
Tumhe sampassatha iti ima ṃ tāpasa ṃ sa ṅghamajjhe
Vatve’vaṃ so padamasadisaṃ dhammarājā dadanto,
Samhinditthā’dharakisalayā’lattakaṃ nāgataṃya-
Paññ āmudd ā’ṅkitapadasata ṃ vattasandesagabbha ṃ; ()
23 . Vāsa ṭṭ hāna ṃ kapilanagara ṃ nāma m āsāmahesi
Mātā suddhodananarapati te pitā’diccavaṃse,
Bimbā bimbā dharavati piyā hema bimbā bhirāmā
Tasmiṃkāle tanujaratanaṃ rāhulo hessate te; ()
24 . Hessante te paṭhamadutiyassāvakā sāriputta-
Moggallānā dvijakulabhavā bhuripaññiddhimanto,
Ānandākhyo yati pati rupaṭṭhāyakosāvikānaṃ
Khemātheri parama yugalaṃ uppalabbaṇṇatheri; ()
25 .
Assattho te vijayavi ṭap ī tvañca kho gotamavho
Chabbassānī padahiya gharā nikkhamitvā sakamhā,
Pāyāsaggaṃ parivisiya bho tvaṃ sujātāya dinnaṃ
Bodhiṃ bujjhissasi iti dhuvaṃ bodhimūle nisajja; ()
26 .
Satth ā sañjh āghanapa ṭalato muttavijjullate,va
Sandassetvā nijabhujalataṃ cīvarabbhantaramhā,
Pakhyākāsi jaladhararavā’kāragambhīraghoyaṃ
Nicchāretvā suradhanurivo’bhāsa chabbaṇṇaraṃsi; ()
27 .
Amhe d īpa ṅkarabhagavato s āsane n ā’vabuddh ā
Lacchāmā’ti tava parimukhe’vā’yatiṃ mokkhadhammaṃ,
Tasmiṃ pattā’khīla suranarāpatthayuṃ taṅkhaṇevaṃ
Pūjetvā’tañjalisarasije pādapīṭhamhi tassa; ()
28 . Buddho brahmāmaranarasiro cumbitaṅghī sarojo
Sampūjetvā’ṭṭhahi jaṭilakaṃ pupphamuṭṭhīhi tamhā,
Pakkāmi so kanakasikharīhāri kiñjakkhabhāre
Ubbhūta’mhoruhavanasire appayanto padāni; ()
29 . Rammaṃ rammaṃ mahīya jaṭilaṃ pupphamuṭṭhīhi katvā
Khīṇā khīṇāsavavasigaṇā dakkhiṇaṃ pakkamiṃsu,
Devā’devā pavuramakaruṃ vandanāmānapūjaṃ
Dīpaṃ dīpaṅkaradasabalañcā’nugantvā nivattā; ()
30 . Tamhā ṭhānā gatasati jane sannisinnassa tassa
Pallaṅkenā’maranara pariccanta pupphāsanamhi,
Jātikkhettā tahimupagatā devatā etamatthaṃ
Ārocesuṃ mahitavaraṇā añjalimañjarīhiṃ; ()
31 . Pubbe pupphāsanupari samārūḷhabuddhaṅkurānaṃ
Addhāne’ve’tarahi bhavatocā’sanārohaṇamhi,
Ekālokā dasahi guṇitā lokadhātu sahassī
Saṃvattante tvamanavarataṃ hessase tena buddho; ()
32 .
Tāsa ṃ vāca ṃ sava ṇamadhura ṃ devat āna ṃ nisamma
Bhiyyo cittappabhavavīriyo pītivipphāritatto,
Pubbe sattuttamaparicitā bodhisambhāradhammā
Āvajjesi kati iti sudhī dhammadhātuṃ sahetuṃ; ()
33 .
Okujjitv ā dhara ṇiṭhapito pu ṇṇ a kumbho sumedha
Vissandetvā salilamkhilaṃ kintupaccāharetha,
Evaṃ datvā dhanasutakalatta’ṅgapaccaṅgajīve
Nibbinno m ā bhavi ’ti pa ṭhama ṃ pārami ṃ’dhi ṭṭ hahi so; ()
34 . Nā’pekkhitv ā yathariva nija ṃ jīvita ṃ jīvita ṃ’va
Rakkhanto sañcarati camari cāmara candikābhaṃ,
Evaṃ sīlaṃ varasivapuradvāramārakkha dhīra
Ajjhiṭṭhāsi iti sadutiyaṃ pāramiṃ suddhasīlo; ()
35 . Saṃviggo yo ciraparivasaṃ ghorakārāgharamhi
Muttīṃ tamhā’gamayati yathā hohi nekkhammanitto
Nibbinno tvaṃ tathariva bhave bandhanāgārarūpe
Ajjhiṭṭhāsi tatiyampi so pāramintye’kacārī; ()
36 .
Hīnukka ṭṭ ha ṃ kulamanughara ṃ bhikkhako bhikkhu bhikkha ṃ
Aṇvāhiṇḍaṃ labhati naciraṃ saṃvaraṭṭho yathe’vaṃ,
Sambodhattha bhaja paṭibale paṇḍite puṭṭhapañho
Ajjhiṭṭhāsi tvamiti matimā pāramiṃ so catutthiṃ; ()
37 .
Niccuss āho vicarati yath ā kesar ī seric ārī
Evaṃ ṭhāne gamanasayanecā’sane tvaṃ sumedha,
Ussoḷhī tyāsithilavīriyo hoti sambodhanatthaṃ
Ajjhīṭṭhāsi thiravīriyavā pañcamiṃ pāramiṃ so; ()
38 .
Iṭṭ hāni ṭṭ ha ṃ pathaviriva bho sabbam ānāvam āna ṃ
Nāpajjitvā manasiviktiṃ tvaṃ sahanto khamanto,
Sambodhatthaṃ paravadhakhamo hohi’tī khantivādī
Ajjhiṭṭhāsi parahitarato chaṭṭhamiṃ pāramiṃ so; ()
39 . Vīthiṃ nātikkamati niyamaṃ osadhītārakā’yaṃ
Evaṃ santuttama paricitaṃ saccavācaṃ sumedha,
Tvaṃ māvitikkami karahaci boddhukāmo subodhiṃ
Ajjhiṭṭhāsi’tya’vitathakathi sattamiṃ pāramiṃ so; ()
40 . Tamhāṭhānā balavapavane vāyamāne’pi thokaṃ
Kappaṭṭhāsi tacalati yathā pabbato suppataṭṭho,
Tvaṃ tiṭṭhāhi tathariva adhiṭṭhānadhammesu daḷhaṃ
Ajjhiṭṭhāsī’tyavalasadiso ca’ṭṭhamiṃ pāramiṃ so; ()
41 . Otiṇṇesu udakarahado bho nihīnuttamesu
Sītattaṃ sampharati hi samaṃ vārinā bhāvayeni,
Mettāyevaṃ tibhavabhavane sabbasattesu tulyaṃ
Ajjhiṭṭhāsi samuti navamiṃ pāramiṃ metta citto; ()
42 . Iṭṭhāniṭṭhe sati paṭihate vatthujāte yathāhi
Majjhattā’yaṃ vasumativadhū hoti dukkhe sukheka vā,
Evaṃ bho tvaṃ bhava samatulāsantibho’pekkha ko’ti
Ajjhiṭṭhāsi savasi dasamiṃ pāramiṃ bhurimedho; ()
43 .
Ālolento tidasapamita ṃ pāramis āgara ṃ so
Sattādhiso nisitamatimā ñāṇamatthā’calena,
Āvajjesi vasumatavadhu sādhukāraṃ’va denti
Saṃkampi sampati satimato dhammatejena tena; ()
44 .
Bh īrūcchamh ī gha ṇapathaviy ā kampam ātāyi ’māya
Patvā dīpaṅkarabhagavato rammavāsī samīpaṃ,
Sampucchiṃsu vasumati bhusaṃ kampi taṃkissahetu
Āvajjetv ā samuti munino tampavatti ṃ kathesi; ()
45 . Nikka ṅkh ā te punapi nagar ā nāgar ā ta ṃ upecca
Sampūjesuṃ caraṇayugalaṃ gandhamālādikehi,
Katvā tena’ñjalisarasije yena dīpaṅkare’ṇo
Uṭṭhāsi so purisatisaho sannīsinnāsanamhā; ()
46 . Mā te rogo bhavi paṭibhayaṃ mā bhavi chambhitattaṃ
Saṅkappo te paramapaṇidhi sijjhataṃ khippameva,
Itthañcā’sithutipadasataṃ jātikhettā gatā taṃ
Pupphādīhi mahīya jaṭilaṃ nijjarā byāhariṃsu; ()
47 .
Abbhuggantv ā pavanapadavi ṃ devat āna ṃ man āni
Bodhātvo himavati sakaṃ assamaṃ tāpaso so,
Patto atthācalamupagamī taṅkhaṇe raṃsimālī
Saṅkocetvā sarasijavanaṃ saṃharitvā’ṃsujālaṃ; ()
48 .
Ramma ṃ dīpa ṅkarabhagavato rammavaty ā’bhidh āna ṃ
Vāsaṭṭhānaṃ janakajananī dve sudevassumedhā,
Niccopaṭṭhāyakayativaro sāgatomaṅgaloca
Tissocā’suṃ paṭhamadutiyassāvakā theranāgā; ()
49 .
Nānākh īṇā savaparivuto c ā’si nand ā sunand ā
Tassā’hesuṃ paṭhamadutiyassāvikā aggabhūtā,
Kāyo’sitiratanapamito pipphalināmabodhi
Aṭṭhāsi so pacurajanataṃ tārayaṃ vassalakkhaṃ; ()
50 . Satthā dīpaṅkaravho suranarasaraṇodīpadīpocirassaṃ
Dīpevo dhammadīpaṃ tibhuvanabhavane vīta’vijjandhakāraṃ
Aggikkhandho’vabhāsaṃ vihariya parinibbāyi khīṇāsavā’pi
Khīṇasnehāpadīpāyathariva ariyā sāvakā nibbutā’suṃ; ()
Iti medhānandābhidhānena yatinā viracite sakalakavijana hadayānandadānanidāne
jitava ṃsadīpe dūrenidāne sumedha tāpasassa mūlapaṇiṭhānaṭṭhapanapavatti paridīpo dutiyo saggo.
1. Loka ṃ (’vasantatilako) kumud ākara ṃ mā
Koṇḍaññanāmabhagavā’tha pabodhayatto,
Jāto tadā varamatī vijitāvi rājā
Sampanna cakkaratano’bhavi cakkamatti; ()
2.
Sa ṅghassa buddhapamukhassa u ḷā rad āna ṃ
Datvā vidhāya paṇidhiṃ varabodhiyā so,
Rajjaṃ pahāya jinasāsanamotaritvā
Jhānānya’lattha paṭilaṅvarappadāno; ()
3. Tassā’si rammavatināma puraṃ sunando
Rājā ahosi janako jananī sujātā,
Bhaddassubhaddasamaṇā varasāvakā’suṃ
Tisso’patissa’samaṇi varasāvikāyo; ()
4. Lakkhāyuko vijayabodhi visālasāla-
Kalyāṇi nāma tadupaṭṭhahi cā’nuruddho,
Tassā’ṭṭha sītiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
5. Tassā’parena samayeni’ha’naṅgabhaṅgo
Uppajji ma ṅgalajino janama ṅakgal āya,
Buddha ṅkuro ’tiruciro suruc ī samañño
Āsi tadā’vatisuro dvijavaṃsaketu; ()
6. Datv ā sas āvakajitassa din āni satta
Patthesi bodhimasamaṃ gavapānadānaṃ,
Pabyākato bhagavatā bhavanā’hīgantvā
Pabbajjito sukhamavitdi samādhijaṃ so; ()
7.
Tassu ’ntara ṃ puravara ṃ pitaro ’ttara ’vh ā
Āsuṃ sudevasamaṇo vasi dhammaseno,
Tassā’ggasāvakayugaṃ sakasāvikānaṃ
Bhaddaṃyugaṃ abhavi sivalicā’pya’sokā; ()
8. Taṃ pālito jinamupaṭṭhahi aṭṭha’sīti
Hattho’si tassa vajirūpamarūpakāyo,
Bodhī’pi nāgataru sāvakasantipātā
Āsuṃ tayo navutivassasahassamāyu; ()
9. Tassā’parena sumano karuṇānidhāno
Nātho manojamathano udapādi loke,
Buddhaṅkuro’bhavi tadā’tulanāgarājā
Teja’ggijālajalito atuliddhimā so; ()
10 . Nāgo’pi nāgabhavanamhi sasāvakassa
Buddhassa dibbaturiyehi katupahāro,
Datvāna dānamatulaṃ paṇidhiṃ akāsi
Buddho bhavissasi tuvanti ahāsi buddho; ()
11 .
Khemavhaya ṃ puramah ū janako sudanto
Rājā janetti sirimā nijasāvakānaṃ;
Aggā bhaviṃsu saraṇo vasi bhāvitatto
Soṇā tadaggasamaṇi’si tathu’pasoṇā; ()
12 .
Tass ā’si n āgataru bodhi udenatero -
Paṭṭhāyako navutivassasahassamāyu,
Ubbedhato navutihatthamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
13 .
Tass ā’parena udap ādi ’ha revat ākhyo
Devādivanditapado bhuvi devadevo,
Sattuttamo bhavi tadā atidevanāmo
Bhovādivaṃsatilako catuvedavedī; ()
14 . Baddhañjalī sirasi dhammakathaṃ nisamma
Gantvāna taṃ saraṇamuttaramuttariyaṃ;
Datvā’hipatthayi sukhodhimatho mahesi
Buddho bhavissasi tuvantī visākarittha; ()
15 . Tassā’si dhaññavatināma puraṃ jinassa
Mātā mahesi vipulā vipulo pitā’si,
Sabrahmadevavaruṇo bhavi saṅghamajjhe
Bhaddā ca bhaddayugalaṃ duvidhaṃ subhaddā; ()
16 . Taṃ sambhavo vasi upaṭṭhahi nāgabodhi
Rukkhopya ’sitiratana ṃ bhavi attabh āvo,
Āyuppam āṇ ampi sa ṭṭhisahassavassa ṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātāta;
17 . Tass ā’paramhi samaye janap ārijāto
Uppajji sobhitajino jitapañcamāro,
Ajjhāyako sakalaveda muḷārabhogī
Buddhaṅkuro bhavi tadā’jitanāmavappo;
18 .
Dhamma ṃ nisamma sara ṇesu patiṭṭhahitv ā
Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ,
Datvā padhānapaṇidhāna makāsi dhīro
Tvaṃ lacchasi’ti varabodhi mahāsi satthā; ()
19 . Rammaṃ sudhammamahu tassa puraṃ sudhammo
Rājā ahosi janako janikā sudhammā
Tassā’ggasāvakayugaṃ asamo sunetto
Tassāvikā’ggayugalaṃ nakulā sujātā; ()
20 . Nāgassa nāgataru bodhi sarīramaṭṭha-
Paṇṇāsahatthapamitaṃ tamatomathero,
Sopaṭṭhahī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo ariya sāvaka sannipātā; ()
21 . Uppajji tassa aparena anomadassi
Buddho pabuddhakamalāmalanīlanetto,
Buddhaṅkuro jitasurāri tadāni yakkha-
Senāpatī bhavi mahiddhimahānubhāvo; ()
22 .
Sambodhi maggapuriso pa ṇidh ānaya ṃ so
Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ,
Pādāsi tisu saraṇesu patiṭṭhahitvā
Buddho bhavissasi tuvanti jino’bruvitaṃ; ()
23 .
Ṭhānañhi candavatin āma yasodharākhy ā
Mātā mahesi yasavā janako janindo,
Tassa’ggasāvakayugaṃ nisabho atomo
Dve sundarī ca sumanā carasāvikā’suṃ; ()
24 .
Bodh ī’pi tassa kakudho munidehama ṭṭha -
Paṇṇāsahatthapamitaṃ varuṇābhidhāno,
Thero upaṭṭhahi ca lakkhapamāṇamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
25 . Tassā’parena padumo dipadānamindo
Jāto pabujjhitamanopadumo pajānaṃ,
Dhīro babhūva varavāraṇakumbhabhedī
Sīho tadā rucirakesarabhāragīvo; ()
26 . Buddhaṃ nirodhasukhavediyanaṃ vatamhi
Sattāhamakkhipadūmehi tamaccayitvā,
Cittaṃ pasādiya punā’gatasāvakesu
Sīho vibhāsi paṭiladdhavarappadāno; ()
27 . Tassā’si campakapuraṃ padumābhidhāno
Rājā ahosi janako asam ā janettī,
Sālopas ālayatayo varas āvak ā’su ṃ
Rāmā’pi tassa paramāsamaṇi surāmā; ()
28 . Nāmenu ’pa ṭṭhahi vasi varu ṇo tama ṭṭha -
Paṇṇāsahatthamita massa sarīramā’si,
Bodhi’pi soṇataru lakkhapamāṇamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
29 .
Tass ā’parena varado muni n āradavho
Pāpandhakāranikaraṃ bhīduro’dapādi,
Buddhaṅkuro bhavi tadā’khilajhātabhiññā-
Lābhī pavattaphalabhoji tapodhanīso; ()
30 . Katvānu’ḷārapaṇidhāna muḷāraviro
Datvā sasāvakajinassa uḷāradānaṃ,
Pūjesi taṃ surabhinā haricandanena
Satthāpi sampati viyākaraṇaṃ adāsi; ()
31 . Tassā’si dhaññavatināma puraṃ sumedho
Rājā ahosi janako jananī anomā,
Dve bhaddasālajitamittavasi vasina-
Maggo’ntarā samaṇi phagguṇi bhikkhunītaṃ; ()
32 . Vāseṭṭhabhikkhu tadupaṭṭhahi rūpakāyo
Tassā’ṭṭhasitiratanaṃ mahasoṇasākhī,
Bodhiddumo navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo ariyasāvakasantipātā; ()
33 .
Tass ā’parena padumuttara dhammarājā
Jāto tilokapadumo padumappitaṅghī,
Aḍḍho uḷāravibhavo maharaṭṭhiyo so
Buddhaṅkuro bhavi tadā jaṭilābhidhāno;()
34 .
Sambodhiy ā’dhigama paccayapatthana ṃ so
Virovidhāya padumuttarapādamūle,
Saṅghassa buddhapamukhassa ticivarāni
Pādāsi tīsuratanesu abhippasanno; ()
35 .
Tass ā’si ha ṃsavatin āma pura ṃ jinassa
Ānandabhupati pitā janikā sujātā,
Dve tassa devalasujātavasi vasinaṃ
Aggā bhaviṃsu samaṇisvāmitāsamā’ggā; ()
36 . Lakkhāyuko sajayabodhika visālasāla
Rukkho upaṭṭhahi muniṃ sumanābhidhāno,
Tassa’ṭṭha’sitiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo bhagavato gaṇasannipātā; ()
37 . Tassā’parena samayena sumedhanāmo
Lokamhi pātubhavi lokahitāya satthā,
Buddhaṅkuro kira tadānyu’bhato sujāto
Svā’sitikoṭivibhavo’ttara māṇavo’si; ()
38 . Vissajjiyāna vibhavaṃ tamsitikoṭiṃ
Datv āna d ānamasma ṃ sugate sasa ṅghe,
Pabbajjito paramabodhi mapatthayittha
Byākāsi somuni ta’mijjhanabhāva’maddhā; ()
39 . Ramma ṃ sudassanamah ū nagara ṃ sudanto
Tassā’si bhūpati pitā jananī sudattā,
Saṅghesu’hosu saraṇo vasi sabbakāmo
Rāmā yamāni paramānya’bhavuṃka surāmā; ()
40 .
Bodh ī’pi n īpataru s āgaran āmathero
’Paṭṭhāsi taṃ navutivassasahassamāyu,
Tassā’ḍhasitiratanu’ggatamāsi gattaṃ
Āsuṃ tayo satimato gaṇasantipātā; ()
41 . Tassā’parena samayena janappadīpo
Jāto sujātabhagavā jitapañcamāro,
Sampannasattaratato varacakkavatti
Rājā babhūvi’ha mahāpuriso tadāso; ()
42 . Dhammā’matena mudito ratanadvayassa
Datvā sasattaratanaṃ catudīparajjaṃ,
Pabbajji bodhipaṇidhiṃ paṇidhāya dhīmā
Ñatvā mahāmuni tamijjhanabhāvamāha;
43 . Rammaṃ sumaṅgalamahū puramuggatākhyo
Rājā pitābhavi pabhāvatināma mātā,
Aggābhaviṃsu ca sudassanadevatherā
Nāgā gaṇassadasi nāgasamālatheri; ()
44 .
Ta ṃ nāradomuniru ’pa ṭṭhahi ca ’ttabh āvo
Paṇṇāsahatthapamito bhaviveṇubodhi,
Tassā’bhavī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo dhītimato gaṇasannipātā; ()
45 .
Tass ā’pareni’ha nirūpamarūpas āro
Jātobabhūva piyadassisamantadassi,
Dhīro tadanya’bhavi kassapamāṇavo so
Vedesu tīsu kusalo kusalaṃ gavesi; ()
46 .
So ko ṭilakkhaparim āṇ adhatabbayena
Saṅgassa buddhapamukhassa mahāvihāraṃ,
Katvā padāsi abhipatthitabuddhabhāvo
Buddho’pi tappaṇidhisiddhi siyā’tya’bhāsi; ()
47 . Candāmahesi jananī janako pudinno
Rājā babhūva puramassa anomanāmaṃ,
Āsuṃ tadaggayugalāni sujātadhamma-
Dinnā gaṇassadasi pakālitasabbadassi; ()
48 . Taṃ sotavhasamaṇo samupaṭṭhahittha
Bodhī piyaṅgu bhagavā’si asitihattho,
Aṭṭhāsika so navutivassasahassama’ssa
Āsuṃ tayo matimato gaṇasannipātā; ()
49 . Tassā’parena samayenu’dapādi loke
Lokatthas ādhanarato munira ’tthadass ī,
Sattuntamo ’pi niratikkamadhammasimo
Tejiddhimā isi tadā’si susimanāmo; ()
50 . Ānīya dibbabhavan ā kusum āni tassa
Mandāravāni supatiṭṭhitapādapīṭhe,
Sampūjiyāna paṇidhānamakāsi satthā
Tvaṃ mādiso’bruvi bhavissasi cā’yatinti; ()
51 .
Tass ā’si sobhitapura ṃ bhavis āgaravho
Rājā pitā janatidevi sudassanākhyā,
Santopasantasamaṇā varasāvakā’suṃ
Dhammā tadaggasamaṇipya’bhavuṃ sudhammā; ()
52 . Tañcā’bhayo munirūpaṭṭhahi sopya’sīti-
Hatthuggato satasahassapamāṇamāyu,
Campeyyasākhi bhavi bodhi subodhihetu
Āsuṃ tayo ariyasavakasannitā; ()
53 . Tassā’parena udapādi’ha dhammadassī
Nissīmadhī’nadhivaro bhavapāradassi,
So tāvatiṃsabhavatamhi mahānubhāvo
Buddhaṅkuro bhavi tadā kira devarājā;()
54 . Dibbāni gandhakusumāni kathāgatassa
Cakkaṅkitorucaraṇamburuhāsanamhi,
Pūjesi dibbaturiyehi ca buddhabhāvaṃ
So patthayaṃ munitamijjha nabhāvamāha; ()
55 .
Ṭhāniyam āsi sara ṇaṃ sugatassa tassa
Rājā pitā’si saraṇo janani sunandā,
Aggābhaviṃsu padumovasi phussadevo
Khemā ca bhikkhusamaṇisva’pi sabbanāmā; ()
56 .
Thero sunettavisuto tadupa ṭṭhahi so
Lakkhāyuko’si jayabodhi ñca bimbijālo,
Tassā’pya’sitiratanappamitaṃ sarīraṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
57 .
Tass ā’parena samayeni’ga siddhabodhi
Siddhatthanāmavidito udapādi satthā,
Buddhaṅkuro bhavi tadā’khīlaṅajhānalābhī
Bhoji pavattitaphalaṃ vasi maṅgalākhyo; ()
58 . Sampannagandharasikaṃ paripakkamekaṃ
Ānīya so vipakulajambubhalaṃ vanamhā,
Pādāsi tassa paṇidhīkatabuddhabhāvo
Tañcānubhuya bhagavāpi viyākarittha; ()
59 . Vehāramāsi nagaraṃ jayasenanāmo
Rājā ahosi janako jananī suphassā
Bhikkhūsu tassa vasi sambahulo sumitto
Dve sīvali ñca samaṇīsu varā surāmā; ()
60 . Taṃ revatomuni munindamuṭṭhahittha
Bodh ī’pi tassa ka ṇik āramabh īruho ’si,
Lakkh āyuko sa ’naras ārathi sa ṭṭhihattho
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
61 . Tass ā’pareni’ha samubbhavi nissan āmo
Satthā pasatthacaraṇo caturo’ghatiṇṇo,
Buddhaṅkuro bhavi tadāni sujātarājā
Rājaññamoḷimaṇilaṅkatapādapīṭho; ()
62 .
Hitv ā sa ’rajjamisiveyadharo sudh īro
Dibbehi’nekakusumehi jinaṃ vajantaṃ,
Pūjesi muddhani tamāpavitānasobhaṃ
Satthā’pi tappaṇidhisiddhi siyā’tya’bhāsi; ()
63 . Khemaṃ purañhi janako janasandhanāmo
Rājā janetti padumā nijasaṅakghamajjhe,
Dve brahmadevudaya vissutatheranāgā
Phussā ca aggayugalānya’bhavuṃ sudattā; ()
64 . Taṃ sambhavovasi vasindamupaṭṭhahittha
Tassā’sanavhataru bodhi sa’saṭṭhitattho,
Aṭṭhāsi vassagaṇanāya mahesi lakkhaṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
65 . Tassā’parena bhavasāgarapādassi
Phusso mahāmuniri’hakabbhudapādi loke,
Dhīro tadāni vijitāvi jitārivaggo
Rājā babhūva surarājanibho’rutejo; ()
66 .
Sambodhi maggapuriso pa ṇīdh āya ph īta ṃ
Rajjaṃ vivajjiya sa’pabbajito janassa,
Aññāya tīṇipiṭakāni kathesi dhammaṃ
Vyākāsi phussabhagavā’pi’va pubbabuddhā; ()
67 .
Tass ā’si k āsinagara ṃ jayasenan āmo
Rājā pitā’si janati sirimā mahesi,
Saṅghesu’bhosu’pi surakkhitadhammasetā
Cālā tadaggayugalāni tathū’pañcālā; ()
68 .
Bodhiddum ā’malakas ākhi sarīrama ṭṭha -
Paṇṇāsahatthapamitaṃ sabhiyābhidhāno,
Sopaṭṭhahī navutivassasahassamāyu
Āsuṃ tayo bhakavato gaṇasannipātā; ()
69 . Tassā’parena sanarāmarasattasāro
Satthā vipassi’ha samubbhavi sabbadassī,
Kammena kenaci mahiddhimahānubhāvo
Buddhaṅkuro’bhavi tadā’tulanāgarājā; ()
70 . Aṅgīrasassa ghanakañcanahaddapīṭhaṃ
Pādāsi tassa khavitaṃ ratanehi nānā,
So buddhabhāvamahipatthiya bodhisatto
Vyākāsi tatthasunisajja jino vipassi; ()
71 . Tassā’si bandhumatināmapuraṃ tadeva-
Nāmo pitā janani bandhumatī mahesi,
Dve kha ṇḍ atissavasino varas āvak ā’su ṃ
Candā ca bhaddayugalaṃ bhavi candamittā; ()
72 . Deha ṃ asitiratata ṃ tamasokathero -
Paṭṭhāsi bodhiviṭapī bhavi kaṇhavaṇṭā,
Vāsaṃakā munira’sītisahassavassaṃ
Āsuṃ tayo ariyasāvakasannipātā; ()
73 .
Tass ā’parena adhis īlasam ādhipañño
Satthā samubbhavī sikhī janakappasākhī,
Dhīro tadā’bhavi arindamanāmarājā
Saddho pahūtaratato ratanattayamhi; ()
74 . Bhikkhañca sattaratanābharaṇābhirāmaṃ
Ñatvāna hatthiratanaṃ sugate sasaṅghe,
So buddhabhāvamahipatthayi sattasāro
Vyākāsi lacchasi sukhodhipadanti satthā; ()
75 . Buddhassa cāriṇvatī nagaraṃ ahosi
Mātā pabhāvati pitā aruṇavha rājā,
Saṅghesu’bhosu abhibhuvasi sambhavo ca
Aggābhaviṃsu makhilāpadumābhidhānā; ()
76 . Khemaṅkaro jinamupaṭṭhahi sattatiṃsa-
Hatthucchito vijayabodhi ca puṇḍariko,
So sattatiṃsatisahassa mitāyuko’si
Āsuṃ tayo tadiyasāvakasannipātā; ()
77 .
Tass ā’pareni ’ha samubbhavi ketum ālā-
Byāmappabhāparilasaṃ munivessabhū’ti,
Buddhaṅkuro kira tadāni sudassanavha-
Rājā babhūva pararājagajindasīho; ()
78 .
Sa ṅghassa buddhapamukhassa sac īvara ṃ so
Datvāna dānamatulaṃ jinasāsanamhi,
Sabbaññubodhimabhipatthiya pabbajittha
Buddho bhavissasi dhuvanti tamāhasatthā; ()
79 .
Tass ā’pya ’nopamapura ṃ bhavi suppat īto
Rājā pitā yasavatī janikā mahesī,
Soṇuttarā ca nijasāvakasāvikānaṃ
Dāmā matiddhiparamā paramā samālā; ()
80 . Bodhī’pi tassa bhavi sālamahīrūho’pa-
Sampannabhikkhu tadupaṭṭhahi saṭṭhihattho,
Satthā vihāsi samasaṭṭhisahassavassaṃ
Āsuṃ tayo tadiyasāvakasattipātā; ()
81 . Tassā’pareni’kaha samubbhavi saccasando
Veneyyabandhu bhagavā kakusandhanāmo,
Buddhaṅkuro bhuvi tadā’bhavi khemarājā
Dānappabandhajalasekasudhotahattho; ()
82 . So pattacīvarapabhūtikamannapānaṃ
Datv ā sas āvakajinassa ghar ā’bhigantv ā,
Pabbajji bodhipa ṇidhi ṃ pa ṇidh āya r ājā
Satthāsayā’tya’vaca tappaṇidhānasiddhi; ()
83 . Khemavahaya ṃ nagaramassa pit ā’ggidatto
Vippo vibhāvi abhavi janikā visākhā,
Sañjivatheradutiyo vidhuro ca thero
Sāmā tadaggayugalaṃ bhavi campakākhyā; ()
84 .
Ta ṃ buddhijo jinamupa ṭṭ hahi tassa gatta ṃ
Tāḷisahatthamitamāsi sirisabodhi,
Tāḷisahāyanasahassapamāṇamāyu
Eko’va tassa bhavi sāvakasannipāto; ()
85 . Tassā’paramhi samaye karuṇānidhāno
Lokābhibhū kanakabhudharahārirūpo,
Uppajji koṇagamanomuni pabbatākhyo
Bhumissaro bhavi mahāpuriso tadāni; ()
86 . Saṅghassa buddhapamukhassa uḷāradānaṃ
Datvā mahagghavaracivarasāṭake ca,
So pakabbajittha abhipatthita buddhabhāvo
Buddho bhavissasi tuvanti tamāhasatthā; ()
87 . Nāmena sobhavati tampuramuttarākhyā
Mātā pitā’vanisuro bhavi yaññadatto,
Hīyosottaravasī samaṇi samuddā
Tasso’ttarā ca paramā parisāsu’bhosu; ()
88 .
Ta ṃ sotthijo jinamupa ṭṭ hahi ti ṃsahattho
Aṅgīraso bhavi udumbarasākhi bodhi,
So tiṃsahāyanasahassamitāyuko’si
Eko’va tassa bhavi sāvakasantipāto; ()
89 .
Tass ā’pareni ’ha mah āmuni kassap ākhyo
Lokamhi pātubhavi khaggavisāṇakappo,
Buddhaṅkuro bhuvi tadā’bhavi jotipālo
Vedesu tīsu sakalāsu kalāsu cheko; ()
90 .
Kaly āṇ amittadutiyo sugata ṃ upecca
Sutvāna dhammamathasāsana motaritvā,
Sabbaññubhāvamhipatthayi māṇavo so
Vyākāsi kassapamunī’pi munī’ca pubbā; ()
91 . Bārāṇasi nagaramāsi pitā ca mātā
Dve brahmadattadhanavatya’bhidhānavanto,
Bhikkhusu tassa samaṇisva’pi tissabhāra-
Dvājā ca bhaddayugalātya’nuloruvelā; ()
92 . Taṃ sabbamittasamaṇo samupaṭṭhahittha
Nigrodhasākhī jayabodhi sa’vīsahattho,
Tassā’si visatisahassa pamāṇamāyu
Eko’va’hū ariyasāvakasannīpāto; ()
Iti medhānandābhidhānena yatitā viracite sakalakavijana hadayānanda dānanidāne
jinava ṃsadīpe dūrenidāne bodhisattassa sesapaṇidhātaṭṭhapana pavatti paridīpo tatiyo saggo.
1. Dīpa ṅkar ādicatuv īsati buddhap āda -
Mūlesu laṅapaṇidhāna mahānidhāno,
Lakkhādhikaṃ caturasaṅkhiyakapakpasaṅkhaṃ
Puññābhisandamabhisaṅkhari bodhisatto; ()
2. Etthantare vividhabāhiravatthujātaṃ
Sisa’kkhimaṃsarudhirāni ca puttadāre,
So jivitampi kapaṇaḍikayācakānaṃ
Vīro pariccaji pajāya hitatthameva; ()
3.
Dānādhimuttipariyesana vippaveso
Patvā tapovanamakitti tapodhanassa,
Tihaṃ alattha sakaṭāhamaloṇaḍākaṃ
Yassā’bhibhūtajaṭharassa jighacchitattā; () (Akitticariyaṃ)
4.
Kant āramagga pa ṭipanna man ātapatta ṃ
Pacceka buddhamahipassiya saṅakkhavippo,
Phuṭṭhaṃ sakiccapasuto sūriyātapena
Yo chattupāhaṇamadāsi sudhotapāṇi; () (Saṅkhacariyaṃ)
5.
Dubbhikkhap īḷ anabhayena kali ṅgara ṭṭ hā
Saṃyācataṃ yadupagamma dhanañjayavho,
Soṇḍāya gayha nijamañjana nāgarājaṃ
Yo dakkhiṇodaka nisekamakāsi rājā; () (Kurudhammacariyaṃ)
6. Hutvāna yo mahasudassana cakkavattī
Rājā kusāvatipuramhi divā ca ratto,
Vatthattapānamupatesi carāpayitvā
Bheriṃka asesakapaṇḍikayācakānaṃ; () (Mahāsudassanacariyaṃ)
7. Yo sattabhumibhujasāsi purohito’pi
Rājūhi laddhamakhilaṃ dhanadhaññarāsiṃ,
Sampattayācakajanassa paricchajitvā
Puññappabandhamabhisañcini bodhihetu; () (Mahāgovindacariyaṃ)
8. Dhammānusāsi nimināma mahībhujo’pi
Sālaṃ vidhāya mithilāya catummukhaṃ yo,
Acchinnamatthijanapakkhicatuppadānaṃ
Dānaṃ pavattayī purā dadataṃ variṭṭho; () (Nimirājacariyaṃ)
9. Yo ekarājasutacandakumārabhūto
Muddhābhiseka karaṇāya janehi gacchaṃ,
Saṃvejito savibhave tibhave’pi yaññā-
Vāṭaṃ vidhāya’bhipavattayi dānavaṭṭaṃ; () (Candakumāracariyaṃ)
10 .
Yo vatthus āragaha ṇena atittar ūpo
Bhumissaro’pi sivināma surādhipassa,
Jaccandhavesagahitassa vilocanāni
Uppāṭayitva padadaṃ labhi dibbacakkhū; () (Sivirājacariyaṃ;)
11 .
Dānādhimuttiparamo sasapa ṇḍ ito yo
Mittenu sāsiya adhiṭṭhituposathaṅgo,
Aṅgāramuddhani papāta sajīvitāsaṃ
Hitv ā dvijassa tanuma ṃsapad ātuk āmo; () (Sasapa ṇḍ itacariya ṃ; Itid ānap āram īṃ )
12 . Yo m ātuposakakari bhisamuddharatto
Andhāya hatthidamakena kareṇukāya,
Soṇḍāya suṭṭhugahito’pya’vikaṇḍitassa
Sīlassa khaṇḍanabhayā najanesi kopaṃ; () (Mātuposakacariyaṃ)
13 . Yo bhuridattabhujago’parivammikaṭṭho,
Sīlabbataṃ visadharo samadhiṭṭhahitvā,
Peḷāya khittabhujage ahiguṇṭhikamhi
Sīlassa kuppanabhayena jahāsi kopaṃ; () (Bhuridattacariyaṃ;)
14 .
Sīlabbat ādivibhavo jalitiddhim ā yo
Campeyyanāmabhujago ahiguṇṭhikamhi,
Icchānurūpavicaro camarī’va vālaṃ
Sīlaṃ jugopa napi tabbadhake cukopa; () (Campeyyacariyaṃ;)
15 .
Yo c ūlabodhivisuto samadi ṭṭ hahatv ā
Sīlabbataṃ vanamupecca vasaṃ piyāya,
Tāyaṃ pasayha gahitāya’pi kāsiraññā
Sīlabbisodhanaparo pajahittha rosaṃ; () (Cūlabodhicariyaṃ)
16 .
Yo bhi ṃsar ūpi mahiso ’pi valimukhassa
Āguṃ titikkhamakhīlaṃ parisuddhasilo,
Rukkhaṭṭhayakkhavacanāni paṭikkhipitvā
Taṃ sīlabhaṅgabhayato bhayato mumoca; ()
17 . Yo vuyhamānamapanīya nadīpavāhā
Mittadduhiṃ putasajīvitadānahetu,
Raññā mumoca vadhiyaṃ avikopanena
Sīlassa rūruhariṇo’pi harissavaṇṇo, () (rūrumigarājacariyaṃ;)
18 . Yo dantakaṭṭhasakalehi jaṭākulehi
Kuddhena kuṭajaṭilena katāhisāpo,
Mātaṅakganāmamuni sīladhanaṃ jugopa
Sampātasāparipumiddhibalena rakkhaṃ; () (Mātaṅgacariyaṃ;)
19 . Maggāvatiṇṇamadhamaṃ kalhābhīlāsā-
Saṅghaṭṭitobhayarathaṅgamadhammayakkhaṃ,
Kopagginā naparijhāpayamiddhimā yo
Sīlaṃ rarakkha khalu dhammikayakkharājā; () (Dhammādhamma devaputtacariyaṃ;)
20 . Yo porisādavasagassa jayaddisassa
Rañño paṭiññamadhikicca vijivitāso,
Khīttāyudho tadupagamma alīnasatto
Yakkhaṃ damesi nanu sīlavataṃ nidānā; () (Alīnasattacariyaṃ;)
21 .
Yo sa ṅkhap ālabhujago nijabhogap ūra -
Vyābhaṅgibhārataravāhiti bhojaputte,
Kāruññamāpa abhigantumapādatāya
Sīlassa bhaṅgabhayato’pi hutāsatejo; () (Saṅkhapālacariyaṃ; Iti sīlapāramiṃ;)
22 .
Sa ṅkh āradhammakha ṇabha ṅgasabh āvadassi
Ussāvabinduvilayaṃ’va yudhañjayo yo,
Rājā janassa rudato pavihāya rajjaṃ
Nekkhammap āramimapurayi pabbajitv ā; () ( Yudhañjaya cariya ṃ;)
23 . Yo somanassavisuto kurur ājaputto
Dussīlakuṭajaṭilabbacanaṃ paṭicca,
Raññā niyojitavadho vadhakāvakāsaṃ
Laddhānusāsiya’bhinikkhami cattarajjo; () (Somanassa cariyaṃ;)
24 . Yo kāsirājatanujo’pi ayogharākhyo
Īhaṃ bhato ciramayogharavāsahīrū,
Rajjaṃ pahāya paramaṃ pitarā padattaṃ
Nekkhammapāramiparo vanamotarittha; () (Ayogharacariyaṃ;)
25 .
Yo pañcak āmagu ṇad īpanato ’padi ṭṭ ha -
Sambhattamittavacanampi paṭikkhipitvā,
Niddhantakañcananibhacchavi kañcanākhyo
Patvā tapovanamapabbaji bandhavehi; () (Bhisacariyaṃ;)
26 .
Pakkhittadaddulanah āruriv ā’nalamhi
Saṅkhāradhammavisaye paṭivaṭṭitatto,
Yo soṇabhusurasudhī vibhavaṃ pahāya
Pabbajjituṃ sapariso pavanaṃ jagāma; () (Soṇapaṇḍitacariyaṃ; Iti nekkhamma pārami;)
27 .
Yo se ṇako sudhi pasibbakagabbhas āyi ṃ
Vippassi mohakalusikatamānasassa,
Sappaṃ sughoramupadassiya dīghadassī
Paññāsupāramimapūrayi bhurimedho; () (Seṇakapaṇḍita cariyaṃ;)
28 . Yo yaṃ mahosadhasamākhyasudhī sudhīso
Ummaggasaṃvutanisaggavatisamo’pi,
Ummaggato’va sabalaṃ mithilādhināthaṃ
Paññāpajāpatipati riputo mumoca; () (Mahosadhacariyaṃ iti paññā pāramī;)
29 . Vālenu’ḷāravīriyo vīriyena ghoraṃ
Saṃsāradukkhamiva yo kisakālako’pi,
Gambhīrasāgarajalaṃ sapajānukampī
Ussiñcituṃ satatamārahi sattasāro; () (Kālaka cariyaṃ)
30 . Rājāmahādijanako janakundacando
Gambhīrabhurisalilaṃ salilākaraṃ yo,
Sūro’rubāhuvīriyo vīriyaṃ tatāra
Saṃsārasindhutaraṇe taraṇīsarūpo; () (Mahājanakacariyaṃ; Iti vīriyapārami;)
31 . Yo khantitintahadayo yatikhantivādī
Chedāpite’pi sakalaṃ sakalattabhāve,
Samapūtakhantijalamevabhūsaṃ siseca
Vyāpādapāvakapadittakalāburāje; () (Khantivādī cariyaṃ)
32 .
Yo dhammap ālanaparo susu dhammap ālo
Kārāpite’pi vadhakeha’simālakammaṃ,
Āsannatāpanirayamhi patāparāje
Khantiṃ pavattayi manappitakhantimetto; () (Dhammapāla cariyaṃ; Iti khantipāramī;)
33 .
Yo antar īpagabhaya ṃkarasu ṃsum āra -
Muddhāsamappitapado kapirājabhūto,
Dinnaṃ paṭiññamanukubbamanaññalabbhaṃ
Najj ā pap āta parat īramasaccabh īrū; () ( Kapir āja cariya ṃ)
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).