Bộ: Anya · Dāṭhāvaṃso

Dāṭhāvaṃso

Đang xem liên mạch theo sách (30 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
D āṭ hāva ṃ so
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1. Vis ārada ṃ vādapath āti vattina ṃ,
Tilokapajjotamasayhasāhinaṃ;
Asesa ñeyyāvaraṇappahāyinaṃ,
Namāmi satthāramanantagocaraṃ.
2.
Tiloka n āthappabhava ṃ bhay āpaha ṃ,
Visuddhavijjācaraṇehi sevitaṃ;
Papañca saṃyojanabandhanacchidaṃ,
Namāmi dhammaṃ nipuṇaṃ sududdasaṃ.
3. Pasādamattena’pi yattha pāṇino,
Phūsanti dukkhakkhayamaccutaṃ padaṃ;
Tamāhuṇeyyaṃ susamāhitindriyaṃ,
Namāmi saṅghaṃ munirājasāvakaṃ.
4. Vibhusayaṃ kāḷakanāgaranva yaṃ,
Parakkamo kāruṇiko camūpati;
Gavesamāno jinasāsanassa yo,
Virūḷhimatthañca janassa patthayaṃ.
5. Sudhāmayūkhāmala paṇḍuvaṃsajaṃ,
Virūḷhasaddhaṃ munirājasāsane;
Piyaṃ vadaṃ nītipathānuvattiniṃ,
Sadā pajānaṃ janikaṃ’va mātaraṃ.
6.
Piya ṃ parakkantibhujassa r ājino,
Mahesi maccunnatakhuddhisampadaṃ;
Vidhāya līlāvatimicchitatthadaṃ,
Asesa laṅkātalarajjalakkhiyaṃ.
7.
Kum āram ārādhitas ādhumantina ṃ,
Mahādayaṃ paṇḍunarinda vaṃsajaṃ;
Vidhāya saddhaṃ madhurindanāmakaṃ,
Susikkhītaṃ pāvacane kalāsu ca.
8.
Narindasuñña ṃ sucira ṃ tis īha ḷaṃ,
Itippatītaṃ ayasaṃ apānudi;
Ciraṃ paṇītena ca civarādinā,
Susaññate saṃyamino atappayi.
9. Ciraṭṭhitiṃ pāvacanassa icchatā,
Kataññunā vikkama buddisālinā;
Satīmatā candima bandhukittinā,
Sagāravaṃ tena’bhīyācito ahaṃ.
10 . Sadesa bhāsāya kavīhi sīhaḷe,
Katampi vaṃsaṃ jinadantadhātuyā;
Niruttiyā māgadhikāya vuddhiyā,
Karomi dīpantaravāsinaṃ api.
11 . Jīno’yamiddhe amaravhaye pure,

Kad āci hutv āna sumedhan āmako;
Savedavedaṅgavibhāgakovido,
Mahaddhane vippakulamhi māṇavo.
12 . Ahañhi jātibyasanena pīḷito,
Jarābhibhuto maraṇena otthaṭo;
Sivaṃ padaṃ jātijarādinissaṭaṃ,
Gavesayissaṃ’ti raho vicintiya.
13 .
Anekasa ṅkha ṃ dhanadhaññasampada ṃ,
Patiṭṭhapetvā kapaṇesi duccajaṃ;
Anappake pemabharānubandhino,
Vihāya mitte ca suteca bandhave.
14 .
Pah āya k āme nikhile manorame,
Gharābhinikkhamma himācalantike;
Mahīdharaṃ dhammikanāma vissutaṃ,
Upecca nānātarurājibhusitaṃ.
15 .
Manonuk ūle surar ājanimm īte,
Asammigānaṃ agatimhi assame;
Nivattacīro ajinakkhipaṃ vahaṃ,
Jaṭādharo tāpasa vesamaggahī.
16 . Susaññatattoparivāri tindriyo,
Phalāphalādīhi pavattayaṃ tanuṃ;
Gato abhiñgñāsu ca pāramiṃ vasī,
Tahiṃ samāpatti sukhaṃ avindi so.
17 . Susajjite rammapurādhivāsinā,
Mahājanena’ttamanena añjase;
Pathappadese abhiyantamattano,
Aniṭṭhiteyeva sumedha tāpaso.
18 . Agādhañeyyodadhīpāradassinaṃ,
Bhavantaguṃ nibbanathaṃ vināyakaṃ;
Anekakhīṇāsavalakkhasevitaṃ,
Kadā ci dīpaṅkarabuddhamaddasa.
19 . Tato sasaṅghassa tilokabhattuno,
Pariccajitvāna tanumpi jīvitaṃ;
Pasārayitvāna jaṭājinādikaṃ,
Vidhāya setuṃ tanumeva pallale.
20 .
Anakkamitv ā kalala ṃ mah ādaye,
Sabhikkhuko gaccatu piṭṭhiyā iti;
Adhiṭṭhahitvāna nipannako tahiṃ,
Anātha metaṃ tibhavaṃ samekkhiya.
21 .
Day āya sañcoditam ānaso jane,
Bhavaṇṇavā uddharituṃ dukhaddite;
Akāsi sambodhipadassa pattiyā,
Mahābhinīhāramudaggavikkamo.
22 .
Atho viditv ā vasino tam āsaya ṃ,

Ad āsi so vy ākara ṇaṃ mah āmuni;
Tato puraṃ tamhi tathāgate gate,
Sayaṃvasī sammasi pāramiguṇe.
23 . Tato ca kappānamalīnavikkamo,
Asaṃkhiye so caturo salakkhake;
Tahiṃ tahiṃ jātisu bodhipācane,
Visuddhasambhāraguṇe apūrayi;
Athābhijāto tusite mahāyaso,
Visuddhasambodhipadopaladdhiyā;
Udikkhamāno samayaṃ dayādhano,
Ciraṃ vibhutiṃ anubhosi sabbaso.
25 . Sahassasaṅkhā dasacakkavālato,
Samāgatānekasurādhipādihi;
Udaggudaggehi jinattapattiyā,
Sagāravaṃ so abhigamma yācito.
26 . Tato cavitvā kapiḷavhaye pure,
Sadā sato sakyakulekaketuno;
Ahosi suddhodanabhumibhattuno,
Mahādimāyāya mahesiyā suto.
27 . Vijātamatto’va vasundharāya so,
Patiṭṭhahitvāna disā vilokayī;
Tadā ahesuṃ vivaṭaṅganā disā,
Apūjayuṃ tattha ca devamānusā.
28 .
Ādh ārayu ṃ ā tapav āra ṇā dika ṃ,
Adissamānāva nabhambhi devatā;
Padāni so satta ca uttarāmukho,
Upecca nicchārayi vācamāsabhiṃ.
29 .
Yathatthasiddhattakum āran āmako,
Mahabbalo yobbanahāriviggaho;
Ututtayānucchavikesu tīsu so,
Nubhosi pāsādavaresu sampadaṃ.
30 .
Kad āci uyy ānapathe jar āhata ṃ,
Tathāturaṃ kālakatañca saṃyamiṃ;
Kamena disvāna virattamānaso,
Bhavesu so pabbajituṃ akāmayi.
31 . Sapupphadīpādīkarehi rattiyaṃ,
Purakkhato so tidivādhivāsihi;
Sachannako kantakavājiyānato,
Tato mahākāruṇiko’bhinikkhami.
32 . Kamena patvāna anomamāpagaṃ,
Sudhotamuttāphalahārisekate;
Patiṭṭhahitvā varamoḷibandhanaṃ,
Sitāsilūnaṃ gagane samukkhipī.
33 . Paṭiggahetvā tidasānamissaro,
Suva ṇnaca ṅgo ṭavarena ta ṃ tad ā;

Tiyojana ṃ nīlama ṇī hi cetiya ṃ,
Akāsi cūḷāmaṇimattano pure.
34 . Tato gha ṭī kārasarojayonin ā,
Samāhaṭaṃ dhārayī cīvarādikaṃ;
Atho sakaṃ vatthayugaṃ nabhatthale,
Pasatthavesaggahaṇo samukkhipī.
35 .
Pa ṭiggahetv āna tamambuj āsano,
Mahiddhiko bhattibharena codito;
Sake bhave dvādasayojanaṃ akā,
Maṇīhi nīlādihi dussacetiyaṃ.
36 . Susaññatatto satimā jitindriyo,
Vinītaveso rasagedhavajjito;
Chahāyanāneva anomavikkamo,
Mahāpadhānaṃ padahittha dukkaraṃ.
37 . Visākhamāsassatha puṇṇamāsiyaṃ,
Upecca mūlaṃ sahajāya bodhiyā;
Tiṇāsane cuddasahatthasammite,
Adhiṭṭhahitvā vīriyaṃ nisajji so.
38 . Avattharantiṃ vasudhaṃca ambaraṃ,
Virūpavesaggahaṇena bhiṃsanaṃ;
Pakampayanto sadharādharaṃ mahiṃ,
Jino padose’jini māravāhiṇiṃ.
39 .
Sur āsurabrahmaga ṇehi sajjite,
Jagattaye pupphamayagaghikādinā;
Pavattamāne suradundubhissare,
Abujjhibodhiṃ rajanīparikkhaye.
40 .
Tad ā pakampi ṃsu saselak ānan ā,
Sahassasaṃkhā dasalokadhātuyo;
Agañji so loṇapayodhi sādhutaṃ,
Mahāvabhāso bhuvanesu pattharī.
41 .
Labhi ṃsu andh ā vimale vilocane,
Suṇiṃsu sadde badhirāpi jātiyā;
Lapiṃsu mūgā vacanena vaggunā,
Cariṃsu khelaṃ padasā’va paṅgulā.
42 . Bhaviṃsu khujjā ujusommaviggahā,
Sikhī’pi nibbāyi avīciādisu;
Apāgamuṃ bandhanato’pi jantavo,
Khudādikaṃ petabhavā apakkamī.
43 . Samiṃsu rogavyasanāni pāṇinaṃ,
Bhayaṃ tiraccānagate na pīḷayī;
Janā ahesuṃ sakhilā piyaṃvadā,
Pavattayuṃ koñcanadaṃ mataṅgajā.
44 . Hayā ca hesiṃsu pahaṭṭhamānasā,
Nadi ṃsu sabb ā sayameva dundubh ī;

Ravi ṃsu deh ābhara ṇā ni p āṇ ina ṃ,
Disā pasīdiṃsu samā samantato.
45 . Pav āyi mando sukhas ītam āruto,
Pavassi megho’pi akālasambavo;
Jahiṃsu ākāsagatiṃ vihaṅgamā,
Mahiṃ samubhijjajalaṃ samuṭṭhahī.
46 .
Asandam ānā’va ṭhit ā savantiyo,
Nabhe virociṃsu asesajotiyo;
Bhavā ahesuṃ vivaṭā samantato,
Janassa nāsuṃ vacanūpapattiyo.
47 . Samekkhataṃ nāvaraṇā nagādayo,
Pavāyi gandho api dibbasammato;
Dumā ahesuṃ phalapuppha dhārino,
Ahosi channo kamalehi aṇṇavo.
48 . Thalesu toyesu ca pupphamānakā,
Vicittapupphā vikasiṃsu sabbathā;
Nirantaraṃ pupphasugandhavuṭṭhiyā,
Ahosi sabbaṃ vasudhambarannaraṃ.
49 . Nisajja pallaṅkavare tahiṃ jino,
Sukhaṃ samāpattivihārasambhavaṃ;
Tato’nubhonto sucirābhipatthitaṃ,
Dināni satteva atikkamāpayī.
50 .
Samuppatitv ā gaga ṇaṅgana ṃ tato,
Padassayitvā yamakaṃ mahāmuni;
Sapāṭihīraṃ tidivādhivāsinaṃ,
Jinattane saṃsayitaṃ nirākari.
51 .
Athotaritv āna jay āsanassa so,
Ṭhito’va pubbuttarakaṇṇanissito;
Dināni sattānimisena cakkhunā,
Tamāsanaṃ bodhitaruṃca’pūjayi.
52 .
Atha ’ntar āḷ e ma ṇica ṅkame jino,
Ṭhitappadesassa ca āsanassa ca;
Mahārahe devavarābhinimmite,
Dināni satteva akāsi vaṅkamaṃ.
53 . Tato disāyaṃ aparāya bodhiyā,
Upāvisitvā ratanālaye jino;
Samantapaṭṭhānanayaṃ vicintayaṃ,
Dināni satteva savītināmayi.
54 . Viniggato satthusarīrato tadā,
Jutippabandho paṭibandhavajjito;
Pamāṇasuññāsu ca lokadhātusu,
Samantato uddhamadho ca pattharī.
55 . Vaṭassa mūle ajapālasaññino,
Sukha ṃ phusanto pavivekasambhava ṃ;

Vin āyako satta vih āsi v āsare,
Anantadassī surarājapūjito.
56 . Vih āsi m ūle mucalindas ākhino,
Nisajja bhogāvalimandirodare;
Vikiṇṇapupphe mucalindabhogino,
Samādhinā vāsarasattakaṃ jino.
57 .
Dume ’pi r ājāyatane sam ādhin ā,
Vihāsi rattindiva sattakaṃ muni;
Sahassanetto atha dantapoṇakaṃ,
Mukhodakañcāpi adāsi satthuno.
58 . Tato mahārājavarehi ābhataṃ,
Silāmayaṃ patta catukkamekakaṃ;
Vidhāya matthaṃ madhupiṇḍikaṃ tahiṃ,
Paṭiggahetvāna savāṇijāhaṭā.
59 . Katannakicco saraṇesu te ubho,
Patiṭṭhapetvāna tapassubhallike;
Adāsi tesaṃ abhipūjituṃ sakaṃ,
Parāmasitvāna siraṃ siroruhe.
60 . Vaṭassamule ajapālasaññino,
Sahampatībrahmavarena yācito;
Janassa kātuṃ varadhammasaṅgahaṃ,
Agañchi bārāṇasimekako muni.
61 .
Gantv ā so dhammar ājā vanamisipatana ṃ saññat ānaniketa ṃ,
Pallaṅkasmiṃ nisinno tahimavicalitaṭṭhānasampāditamhi;
Āsāḷhe puṇṇamāyaṃ sitaruciruciyā jotite cakkavāḷe,
Devabrahmādikānaṃ duritamalaharaṃ vattayi dhammacakkaṃ.
62 .
Sutv ā saddhammamagga ṃ tibh ūvanakuhar ābhogavitth ārika ṃ ta ṃ,
Aññākoṇḍaññanāmadvijamunipamukhāṭṭhārasabrahmakoṭī;
Aññāsuṃ maggadhammaṃ parimitarahite cakkavāḷe uḷāro,
Obhāso pātubhuto sapadi bahuvidhaṃ āsi accherakañca.
Paṭhamo paricchedo.
63 .
Tato pa ṭṭ hāya so satth ā vinento devam ānuse,
Bodhito phussamāsamhi navame puṇṇamāsiyaṃ.
64 . La ṅkam āgamma ga ṅgāya t īre yojanavitthate,
Mahānāgavanuyyāne āyāmena tiyojane.
65 . Yakkh ānasamiti ṃ gantv ā ṭ hatv āna gagane tahi ṃ;
Vātandhakāravuṭṭhihi katvā yakkhe bhayaddite.
66 . Laddhābhayehi yakkhehi tehi dinnāya bhumiyā;
Cammakhaṇḍaṃ pasāretvā nisīditvāna taṅkhaṇe.
67 . Cammakhaṇḍaṃ padittaggi jālāmālāsamākulaṃ;
Iddhiy ā va ḍḍ hayitv āna y āva sindhusamantato.

68 . Javena sindhuvel āya r āsibhute nis ācare;
Giridīpamidhānetvā patiṭṭhāpesi te tahiṃ.
69 . Desayitvā jino dhammaṃ tadā devasamāgame;
Bahunnaṃ pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayaṃ akā.
70 . Mahāsumanadevassa sele sumanakūṭake;
Datvā namassituṃ kese agā jetavanaṃ jino.
71 .
Pati ṭṭ hapetv ā te satthu nisinn āsanabhumiya ṃ;
Indanīlamayaṃ thūpaṃ karitvā so apūjayi.
72 . Niss āya ma ṇipalla ṅka ṃ pabbata ṇṇ avav āsino;
Disvā yuddhatthike nāge cūḷodara mahodare.
73 . Bodhito pañcame vasse cittamāse mahāmuni;
Uposathe kālapakkhe nāgadīpamupāgamī.
74 .
Tad ā samiddhisumano devo jetavane ṭhita ṃ;
Attano bhavanaṃyeva rājāyatanapādapaṃ.
75 . Indan īladdik ūṭ aṃ’va gahetv ātu ṭṭ ham ānaso;
Dhārayitvā sahāgañchi chattaṃ katvāna satthuno.
76 . Ubhinnaṃ nāgarājūnaṃ vattamāne mahāhave;
Nisinno gagane nātho māpayittha mahātamaṃ.
77 . Ālokaṃ dassayitvātha assāsetvāna bhogino;
Sāmaggikaraṇaṃ dhammaṃ abhāsi purisāsabho.
78 . Asītikoṭiyo nāgā acalambudhivāsino;
Patiṭṭhahiṃsu muditā sīlesu saraṇesu ca.
79 . Datvāna maṇipallaṅkaṃ satthuno bhujagādhipā;
Tatthāsīnaṃ mahāvīraṃ annapānehi tappayuṃ.
80 . Patiṭṭhapetvā so tattha rājāyatanapādapaṃ;
Pallaṅkaṃ tañca nāgānaṃ adāsi abhipūjituṃ.
81 .
Bodhito a ṭṭ hame vasse ves ākhe pu ṇṇ am āsiya ṃ;
Maṇiakkhikanāmena nāgindena nimantito.
82 . Nāgar ājassa tasseva bhavanasādhu sajj īta ṃ;
Kalyāṇiyaṃ pañcabhikkhū satehi saha āgami.
83 . Kaly āṇ icetiya ṭṭ hāne kate ratana ma ṇḍ ape;
Mahārahamhi pallaṅke upāvisi narāsabho.
84 . Dibbehi khajjabhojjehi sasa ṅgha ṃ lokan āyaka ṃ;
Santappesi phaṇindo so bhujaṅgehi purakkhato.
85 . Desayitv āna saddhamma ṃ saggamokkhasukh āvaha ṃ;
So satthā sumane kūṭe dassesi padalañchanaṃ.
86 . Tato pabbatapādamhi sasaṅgho so vināyako;
Divāvihāraṃ katvāna dīghavāpiṃ upāgami.

87 . Th ūpa ṭṭ hāne tahibuddho sasa ṅgho ’bhinis īdiya;
Samāpatti samubabhutaṃ avindi asamaṃ sukhaṃ.
88 . Mahābodhitaruṭṭhāne samādhiṃ appayi jino;
Mahāthūpappadese ca viharittha samādhinā.
89 . Thūpārāmamhi thūpassa ṭhāne jhānasukhena so;
Sabhikkhusaṅgho sambuddho muhuttaṃ vītināmayī.
90 .
Sil āthupappadesamhi ṭhatv ākālāvid ū muni;
Deve samanusāsitvā tato jetavanaṃ agā.
91 . Agiddho l ābhasakk āre asayhamavam ānana ṃ;
Sahanto kevalaṃ sabba lokanittharaṇatthiko.
92 . Saṃvaccharāni ṭhatvāna cattāḷīsañca pañca ca;
Desayitvāna suttādi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ.
93 .
Tāretv ā bhavakant ārā jane sa ṅkhy ātivattino;
Buddhakiccāni sabbāni niṭṭhāpetvāna cakkhumā.
94 . Kusin ārāpure rañña ṃ mall ānamupavattane;
Sālavanamhi yamakasālarukkhānamantare.
95 . Mahārahe supaññatte mañce uttarasīsakaṃ;
Nipanno sīhaseyyāya vesākhe puṇṇamāsiyaṃ.
96 . Desetvā paṭhame yāme mallānaṃ dhammamuttamaṃ;
Subhaddaṃ majjhime yāme pāpetvā amataṃ padaṃ.
97 . Bhikkhu pacchimayāmamhi dhammakkhandhe asesake;
Saṅgayha ovaditvāna appamāda padena ca.
98 . Paccusasamaye jhānasamāpattivihārato;
Uṭṭhāya parinibbāyi sesopādivivajjito.
99 . Mahīkampādayo āsuṃ tadā acchariyāvahā;
Pūjāvisesā vattiṃsu devamānusakā bahū.
100 .
Parinibb āṇ asuttante vutt ānukkamato pana;
Pūjāviseso viññeyyo icchantehi asesato.
101 .Ahatehi ca vatthehi ve ṭhetv ā pa ṭhamajina ṃ;
Veṭhayitvāna kappāsapicunā vihatena ca.
102 .Eva ṃ pañcasatakkhattu ṃ ve ṭhayitv āna s ādhuka ṃ;
Pakkhipitvā suvaṇṇāya telapuṇṇāya doṇiyā.
103 .Vīsa ṃhatthasatubbedha ṃ gandhad ārūhi sa ṅkhata ṃ;
Āropayiṃsu citakaṃ mallānaṃ pamukhā tadā.
104 .Mah ākassapatherena dhammar āje avandite;
Citakaṃ mā jalitthāti devadhiṭṭhānato pana.
105 . Pāmokkhā mallarājūnaṃ vāyamantopa’nekadhā;
Citakaṃ taṃ na sakkhiṃsu gāhāpetuṃ hutāsanaṃ.

106 .Mah ākassapatherena adhi ṭṭ hānena attano;
Vatthādīni mahādoṇiṃ citakañca mahārahaṃ.
107 .Dvidhā katvāna nikkhamma sakasīse patiṭṭhitā;
Vanditā satthuno pādā yathāṭṭhāne patiṭṭhitā.
108 .Tato devānubhāvena pajjalittha citānalo;
Na masi satthudehassa daḍḍhassāsi na chārikā.
109 .
Dh ātuyo avasissi ṃsu mutt ābh ā kañcanappabh ā;
Adiṭṭhānena buddhassa vippakinṇā anekadhā.
110 . Uṇhīsa ṃ akkhak ā dve ca catasso dantadh ātuyo;
Iccetā dhātuyo satta vippakiṇṇā na satthuno.
111 .Ākāsato patitvāpi uggantvāpi mahītalā;
Samantā jaladhārāyo nibbāpesuṃ citānalaṃ.
112 .
Therassa s āriputtassa antev āsi mahiddhiko;
Sarabhunāmako thero pabhinna paṭisambhido.
113 .Gīvādh ātu ṃ gahetv āna citato mahiya ṅga ṇe;
Patiṭṭhapetvā thūpamhi akā kañcukacetiyaṃ.
114 .Khemavhayo kāruṇiko khīṇasaṃyojano muni;
Citakā to tato vāmadāṭhādhātuṃ samaggahi.
115 .Aṭṭhannamatha rājunaṃ dhātuatthāya satthuno;
Uppannaṃ viggahaṃ doṇo sametvāna dvijuttamo.
116 . Katvāna aṭṭha koṭṭhāse bhājetvā sesadhātuyo;
Adāsi aṭṭharājūnaṃ taṃ taṃ nagaravāsinaṃ.
117 .Haṭṭhatuṭṭhā gahetvāna dhātuyo tā narādhipā;
Gantvā sake sake raṭṭhe cetiyāni akārayuṃ.
118 .Ekā dāṭhā surindena ekā gandhāravāsihi;
Ekā bhujaṅgarājūhi āsi sakkatapūjitā.
119 .
Dantadh ātu ṃ tato khemo attan ā gahita ṃ ad ā;
Dantapure kaliṅgassa brahmadattassa rājino.
120 .Desayitv āna so dhamma ṃ bhetv ā sabb ā kudi ṭṭ hiyo;
Rājānaṃ taṃ pasādesi aggambhī ratanattaye.
121 . Ajjhog āḷ ho munindassa dhamm āmatamaha ṇṇ ava ṃ;
So narindopavāhesi malaṃ macchariyādikaṃ.
122 .Pāvussako yath ā megho n ānā ratanavassato;
Dāḷiddiyanidāghaṃ so nibbāpesi naruttamo.
123 .Suva ṇṇ akhacit ālamba mutt ājālehi sobhita ṃ;
Kūṭāgārasatākīṇṇaṃ taruṇādiccasannibhaṃ.
124 .Nānāratanasobhāya dudikkhaṃ cakkhumūsanaṃ;
Yānaṃ saggāpavaggassa pasādātisayāvahaṃ.

125 .Kārayitv āna so r ājā dāṭ hādh ātunivesana ṃ;
Dhātupīṭhañca tattheva kāretvā ratanujjalaṃ.
126 .Tahiṃ samappayitvāna dāṭhādhātuṃ mahesino;
Pūjāvatthūhi pūjesi rattindivamatandito.
127 . Iti so sañcinitvāna puññasambhāra sampadaṃ;
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ saggakāyamalaṅkari.
128 .
Anuj āto tato tassa k āsir ājavhayo suto;
Rajjaṃ laddhā amaccānaṃ sokasallamapānudī.
129 .Pupphagandh ādin ā dantadh ātu ṃ tamabhip ūjiya;
Niccaṃ maṇippadīpehi jotayi dhātumandiraṃ.
130 .Iccevamādiṃ so rājā katvā kusalasañcayaṃ;
Jahitvāna nijaṃ dehaṃ devindapuramajjhagā.
131 .
Sunando n āma r ājindo ānandajanano sata ṃ;
Tassa’trajo tato āsi buddhasāsanamāmako.
132 .Samm ānetv āna so dantadh ātu ṃ ñeyyantadassino;
Mahatā bhattiyogena agā devasahavyataṃ.
133 . Tato parañca aññe’pi bahavo vasudhādhipā;
Dantadhātuṃ munindassa kamena abhipūjayuṃ.
134 .Guhasīvavhayo rājā duratikkama sāsano;
Tato rajjasiriṃ patvā anugaṇhi mahājanaṃ.
135 .Saparatthānabhiññe so lābhasakkāralolupe;
Māyāvino avijjandhe niganṭhe samupaṭṭhahi.
136 .Vassāratte yathā cando mohakkhandhena āvaṭo;
Nāsakkhī guṇaraṃsīhi jalituṃ so narāsabho.
137 .Dhammamaggā apete’pi paviṭṭhe diṭṭhikānanaṃ;
Tasmiṃ sādhupathaṃ aññe nātivattiṃsu pāṇino
138 .
Hematora ṇam ālāhi dhajehi kadalihi ca;
Pupphagaghiyehi’nekehi sajjetvā nāgarā puraṃ
139 .Ma ṅgalatthuti ghosehi naccag ītādikehi ca;
Hemarūpiyapupphehi gandhacuṇṇādikehi ca.
140 .Pūjent ā munir ājassa d āṭ hādh ātu ṃ kud ācana ṃ;
Akaṃsu ekanigghosaṃ saṃvaṭṭambudhisannibhaṃ.
141 .Uggh āṭ etv ā narindo so p āsāde sihapañjara ṃ;
Passanto janamaddakkhī pūjāvidhiparāyaṇaṃ.
142 .Ath āmaccasabh āmajetdha r ājā vimbh īta m ānaso;
Kotuhalākulo hutvā idaṃ vacanamabravī.
143 .Accherakaṃ kimetannu kīdisaṃ pāṭihāriyaṃ;
Mametaṃ nagaraṃ kasmā chaṇanissitakaṃ iti.

144 . Tato amacco ācikkhi medh āvī buddham āmako;
Rājino tassa sambuddhānubhāvamavijānato.
145 .Sabbābhibhussabuddassa tanhāsaṅkayadassino;
Esā dhātu mahārāja khemattherena āhaṭā.
146 .Taṃ dhātuṃ pūjayitvāna rājāno pubbakā idha;
Kalyāṇamitte nissāya devakāyamupāgamuṃ.
147 .
Nāgar āpi ime sabbe sampar āya sukatthik ā;
Pūjayanti samāgamma dhātuṃ taṃ satthuno iti.
148 .Tass āmaccassa so r ājā sutv ā dhammasubh āsita ṃ;
Dulladdhīmalamujjhitvā pasīdi ratanattaye.
149 . Dhātupūjaṃ karonto so rājā acchariyā vahaṃ;
Titthiye dummane’kāsi sumane cetare jane.
150 .
Ime ahirik ā sabbe saddh ādigu ṇavajjit ā;
Thaddhā saṭhā ca duppaññā saggamokkhavibandhakā.
151 .Iti so cintayitv āna guhas īvo nar ādhipo;
Pabbājesi sakā raṭṭhā nigaṇṭhe te asesake.
152 .Tato nigṇṭhā sabbe’pi ghatasittānalā yathā;
Kodhaggijalitā’gañchuṃ puraṃ pāṭaliputtakaṃ.
153 .Tattha rājā mahātejo jambudīpassa issaro;
Paṇḍunāmo tadā āsi anantabalavāhaṇo.
154 . Kodhandhātha nigaṇṭhā te sabbe pesuññakārakā;
Upasaṅkamma rājānaṃ idaṃ vacanamabravūṃ.
155 .Sabbadevamanussehi vandanīye mahiddhike;
Sivabrahmādayo deve niccaṃ tumhe namassatha.
156 .Tuyhaṃ sāmantabhupālo guhasīvo panādhunā;
Nindanno tādise deve chavaṭṭhiṃ vandate iti.
157 .
Sutv āna vacana ṃ tesa ṃ rājā kodhavas ānugo;
Sūraṃ sāmantabhūpālaṃ cittayānamatha’bravī.
158 .Kali ṅgara ṭṭ ha ṃ gantv āna guhas īvamidh ānaya;
Pūjitaṃ taṃ chavaṭṭhiñca tena rattindivaṃ iti.
159 .Cittay āno tato r ājā mahaticatura ṅgini ṃ;
Sannayahitvā sakaṃ senaṃ purā tamhābhinikkhami.
160 . Gantv āna so mah īpālo sena ṅgehi purakkhato;
Dantapurassāvidūre khandhāvāraṃ nivesayi.
161 .Sutv ā ā gamanatassa kali ṅgo so mahipati;
Gajindapābhatādihi taṃ tosesi narādhipaṃ.
162 .Hitajjhāsayataṃ ñatvā guhasīvassa rājino;
Dantapuraṃ cittayāno saddhiṃ senāya pāvisi.

163 .Pākāragopura ṭṭā lap āsādagaghikacittita ṃ;
Dānasālāhi so rājā samiddhaṃ puramaddasa.
164 .Tato so sumano gantvā paviṭṭho rājamandiraṃ;
Guhasīvassa ācikkhi paṇḍurājassa sāsanaṃ.
165 . Sutvāna sāsanaṃ tassa dāruṇaṃ duratikkamaṃ;
Pasannamukhavaṇṇo’va cittayānaṃ samabravī.
166 .
Sabbalokahitatth āya ma ṃsanett ādid ānato;
Anappakappe sambhāre sambharitvā atandito.
167 .Jetv ā namucino sena ṃ patv ā sabb āsavakkhaya ṃ;
Anāvaraṇañāṇena sabbadhammesu pāragu.
168 .Diṭṭhadhammasukassādaṃ agaṇetvāna attano;
Dhammanāvāya tāresi janataṃ yo bhavaṇṇavā.
169 .
Dev ātideva ṃ ta ṃ buddhasara ṇaṃ sabbap āṇ ina ṃ;
Jano hi avajānanto addhā so vañcito iti.
170 . Iccevam ādi ṃ sutv āna so r ājā satthuva ṇṇ ana ṃ;
Ānandassuppabandhehi pavedesi pasannataṃ.
171 .Guhasīvo pasannaṃ taṃ cittayānaṃ udikkhiya;
Tena saddhiṃ mahagghaṃ taṃ agamā dhātumandiraṃ.
172 .Haricandanasambhutaṃ dvārabāhādikehi ca;
Pavāḷavāḷamālāhi lambamuttālatāhi ca.
173 .Indanīlakavāṭehi maṇikiṅkiṇikāhi ca;
Sovaṇṇakaṇṇamālāhi sobhitaṃ maṇithūpikaṃ.
174 .Uccaṃ veluriyubbhāsi chadanaṃ makarākulaṃ;
Dhātumandiramaddakkhi ratanujjala pīṭhakaṃ.
175 .Tato setātapattassa heṭṭhā ratanacittitaṃ;
Disvā dhātukaranḍañca tuṭṭho vimbhayamajjhagā.
176 .
Tato kali ṅgan ātho so vivaritv ā kara ṇḍ aka ṃ;
Mahītale nihantvāna dakkhiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ.
177 .Añjali ṃ paggahetv āna gu ṇe dasabal ādike;
Saritvā buddhaseṭṭhassa akāsi abhiyācanaṃ.
178 .Ga ṇḍ ambarukkham ūlamhi tay ā titth īyamaddane;
Yamakaṃ dassayantena pāṭihāriyamabbhutaṃ.
179 .Pubbak āyādinikkhantajal ānalasam ākula ṃ;
Cakkavāḷaṅgaṇaṃ katvā janā sabbe pasāditā.
180 .Desetv āna tayo m āse abhidhammasudh āsina ṃ;
Nagaraṃ otarantena saṅkassaṃ tāvatiṃsato.
181 . Chattavāmarasaṅkhādigāhakehi anekadhā;
Brahmadevāsurādīhi pūjitena tayā pana.

182 .Ṭhatv āna ma ṇisop āṇ e vissakamm ābhinimmite;
Lokavivaraṇaṃ nāma dassitaṃ pāṭihāriyaṃ.
183 .Tathānekesu ṭhānesu munirāja tayāpuna;
Bahūni pāṭihirāni dassitāni sayambhunā.
184 .Pāṭihāriyamajjāpi saggamokkhasukhāvahaṃ;
Passantānaṃ manussānaṃ dassanīyaṃ tayā iti.
185 .
Abbhuggantv ā gaga ṇa kuhara ṃ candalekh ābhir āmā,
Vissajjenti rajata dhavalā raṃsiyo dantadhātu;
Dhūpāyanti sapadi bahudhā pajjalantī muhuttaṃ,
Nibbāyantī nayanasubhagaṃ pāṭihīraṃ akāsi.
186 .Accheraṃ taṃ parama ruciraṃ cittayāno narindo,
Disvā haṭṭho ciraparicitaṃ diṭṭhijālaṃ jahitvā;
Gantvā buddhaṃ saraṇamasamaṃ sabbaseṇīhi saddhiṃ,
Aggaṃ puññaṃ pasavi bahudhā dhātusammānanāya.
Dutiyo paricchedo
187 . Tato kaliṅgādhipatissa tassasocittayānoparamappatīto;
Taṃ sāsanaṃ paṇḍunarādhipassa ñāpesi dhīro duratikkamaṃ’ti.
188 .Rājātato dantapuraṃ dhajehi pupphehi dhūpehi ca toraṇehi;
Alaṅkaritvāna mahāvitāna nivāritādiccamarīcijālaṃ.
189 .
Assuppabandh āvutalocanehi purakkhato negama n āgarehi;
Samubbahanto sirasā nijena mahārahaṃ dhātukaraṇḍakaṃ taṃ.
190 .Samussitod āra sit ātapatta ṃ sa ṅkhodarod āta tura ṅgayutta ṃ;
Rathaṃ navādiccasamānavaṇṇa māruyha cittattharaṇābhirāmaṃ.
191 .Anekasa ṅkhehi balehi saddhi ṃ vel ātivattambudhisannibheh ī;
Nivattamānassa bahujjanassa vināpi dehaṃ manasānuyāto
192 . Susanthata ṃ sabbadhiv āluk āhi susajjita ṃ pu ṇṇ a gha ṭā dikehi;
Pupphābhikiṇṇaṃ paṭipajji dīghaṃ suvitthataṃ pāṭaliputtamaggaṃ.
193 .Kali ṅghan ātho kusum ādikehi naccehi g ītehi ca v āditehi;
Dine dine addhani dantadhātuṃ pūjesi saddhiṃ vanadevatāhi.
194 .Suduggamaṃ sindhumahīdharehi kamena maddhānamatikkamitvā;
Ādāya dhātuṃ manujādhinātho agā puraṃ pāṭali puttanāmaṃ.
195 .Rājādhirājo’tha sabhāya majjhe disvāna taṃ vītabhayaṃ visaṅkaṃ;
Kaliṅgarājaṃ paṭighābhibhuto abhāsi pesuññakare nigaṇṭhe
196 .Deve jahitvāna namassanīye chavaṭṭhimetena namassitaṃ’taṃ;
Aṅgārarāsimhi sajotibhūte nikkhippa khippaṃ dahathādhuneti.
197 . Pahaṭṭhacittā’vatato nigaṇṭhārājaṅgaṇe te mahatiṃ gabhīraṃ;
Vītaccikaṅgāraka rāsi puṇṇaṃ aṅgārakāsuṃ abhisaṅkhariṃsu.
198 .Samantato pajjalitāya tāya sajotiyā roruvabheravāya;
Mohandhabhut ā atha titthiy ā te ta ṃ dantadh ātu ṃ abhinikkhipi ṃsu.

199 .Tass ānubh āvena tamagg īrāsi ṃ hetv ā saroja ṃ rathacakkamatta ṃ;
Samantato uggatareṇujāla muṭṭhāsi kiñjakkha bharābhirāmaṃ.
200 .Tasmiṃ khaṇe paṅkaja kaṇṇikāya patiṭṭhahitvā jinadantadhātu;
Kundāvadātāhi pabhāhi sabbā disā pabhāsesi pabhassarāhi.
201 . Disvāna taṃ acchariyaṃ manussā pasannacittā ratanādikehi;
Sampūjayitvā jinadantadhātuṃ sakaṃ sakaṃ diṭṭhimavossajiṃsu.
202 .
So pa ṇḍ ur ājā pana di ṭṭ hij āla ṃ cir ānubaddha ṃ apariccajanto;
Patiṭṭhapetvā’dhikaraññametaṃ kuṭena ghātāpayi dantadhātuṃ.
203 .Tassa ṃ nimugg ā’dhikaraññames ā upa ḍḍ habh āge naca dissam ānā;
Pubbācalaṭṭho’va sudhāmarīci jotesi raṃsīhi disā samantā.
204 .Disvānubhāvaṃ jinadantadhātu yāpajji so vimbhaya maggarājā;
Eko’tha issāpasuto nigaṇṭho taṃ rājarājānamidaṃ avoca.
205 .
Rāmādayo deva janaddanassa n ānāvat ārā bhuvane ahesu ṃ;
Tassekadeso’ca idaṃ chavaṭṭhinoce’nubhāvokathamīdisoti.
206 . Addh ā manussattamup āgatassa devassa pacch ā tidiva ṃ gatassa;
Dehekadeso ṭhapito hitatthametanti saccaṃvacanaṃbhaveyya.
207 .Saṃvaṇṇayitvāna guṇe pahūte nārāyaṇassa’ssamahiddhikassa;
Nimuggamettā’dhikaraññametaṃsampassato mebahinīharitvā.
208 .Sampādayitvāna mahājanānaṃ mukhāni paṅkeruhasundarāni;
Yaṭicchitaṃ gaṇhatha vatthujātaṃ iccāha rājā mukhare nigaṇṭhe.
209 .Te titthiyā viṇahusuraṃ guṇehi vicitta rūpehi abhitthavitvā;
Toyena siñciṃsu saṭhā tathāpi ṭhitappadesā na calittha dhātu.
210 .Jigucchamāno atha te nigaṇṭhe so dhātuyānīharaṇe upāyaṃ;
Anvesamāno vasudhādhinātho bheriṃ carāpesi sake puramhi.
211 . Nimuggametthā’dhikaraññamajji yo dhātumetaṃ bahi nīhareyya;
Laddhāna so issariyaṃ mahantaṃ raññosakāsāsukhamessatīti
212 .
Sutv ā na ta ṃ bherirava ṃuḷā ra ṃpuñaññatthikobuddhabalepasanno;
Tasmiṃ pure seṭṭhisuto subhaddo pāvekkhirañño samitiṃ pagabbho.
213 .Tamaggar āja ṃ atha so namitv ā sāmājik ānahadaya ṅgam āya;
Bhāsāya sabbaññuguṇappabhāvaṃ vaṇṇesi sārajjavimutta citto.
214 .Bhumi ṃ ki ṇitv ā mahat ā dhanena manoramajetavana ṃ vih āra ṃ;
Yo kārayitvāna jinassa datvā upaṭṭhahi taṃ catupaccayehi.
215 . An āthapi ṇḍ ippadase ṭṭ hise ṭṭ hosodi ṭṭ hadhammopapit āmahome;
Tilokanāthe mama dhammarāje tumhe’dhunāpassathabhattibhāraṃ.
216 .Ittha ṃ naditv āna pah ūtapañeññ ā katv āna eka ṃsamathuttar īya ṃ;
Mahītalaṃ dakkhiṇajānukena āhacca baddhañjaliko avoca.
217 .Chaddantanāgo savisena viddho sallena yo lohitamakkhi taṅgo;
Chabbaṇṇaraṃsīhi samujjalante chetvāna luddāya adāsi dante.

218 .Saso ’pi hutv āna visuddhas īlo ajjhattad ānābhirato dvij āya;
Yo’dajjidehampi sakaṃ nipacca aṅgārarāsimhi bubhukkhitāya.
219 . Yo bodhiyā bāhiravatthudānā atittarūpo sivirāja seṭṭho;
Adāsi cakkhūni pabhassarāni dvijāya jiṇṇāya acakkhukāya.
220 .Yokhantivādī’pi kalāburāje chedāpayante’pi sahatthapādaṃ;
Pariplutaṅgorudhire titikkhimettāyamāno yasadāyake’va.
221 .
Yo dhammap ālo api sattam āsa j ātopadu ṭṭ he janakesakamhi;
Kārāpayante asimālakammaṃ cittaṃ na dūsesi patāparāje.
222 .Sākh āmigo yo asat ā pumena vane pap ātā sayamuddha ṭena;
Silāya bhinne’pi sake lalāṭe taṃ khemabhumiṃ anayitthamūḷhaṃ.
223 .Ruṭṭhena mārena’bhinimmitampi aṅgārakāsuṃ jalitaṃ vihijja;
Samuṭṭhite sajjumahāravinde ṭhatvāna yo seṭṭhi adāsi dānaṃ.
224 .
Migena yen āpevijaññameka ṃ bh īta ṃvadh āmocayitu ṃkura ṅgi ṃ;
Āghātane attasiraṃṭhapetvāpamocitā’ñññapipāṇisaṅghā.
225 .Yo sattavasso visikh āya pa ṃsu k īḷā paro sambhavan āmako ’pi;
Sabbaññulīḷhāya niguḷhapañhaṃ puṭṭho viyākāsi sucīratena.
226 .Hitvā nikantiṃ sakajīvite’pi baddhāsakucchimhi ca vettavalliṃ;
Sākhāmige nekasahassasaṅkhe vadhāpamocesi kapissaroyo.
227 .Santappayaṃ dhammasudhārasena yo mānuse tuṇḍilasūkaro’pi;
Isī’va katvā atha ñāyaganthaṃ nijaṃ pavattesi cirāya dhammaṃ.
228 . Paccatthikaṃ puṇṇakayakkhamuggaṃ mahiddhikaṃ kāmaguṇesu giddhaṃ;
Yo tikkhapaññovidhurābhidhānodamesi kāḷāgirimattakamhi.
229 .Kulāvasāyi avirūḷhapakkho yo buddhimā vaṭṭakapotako’pi;
Saccena dāvaggimabhijjalantaṃ vassena nibbāpayi vārido’va.
230 .Yo maccharājāpi avuṭṭhikāledisvānamacche tasitekilante;
Saccenavākyenamahoghapuṇṇaṃmuhuttamattenaakāsiraṭṭhaṃ.
231 .
Vicittahatthassa rath ādik āni vasundhar ā kampana k āra ṇā ni;
Putte’nujāte sadisecadāreyo’dajjivessantarajātiyampi.
232 . Buddho bhavitv ā api di ṭṭ hadhamma sukh ānapekkho karu ṇā nuvatt ī;
Sabbaṃ sahanto avamānanādiṃ yodukkaraṃ lokahitaṃakāsi.
233 .Balena saddhi ṃ catura ṅgikena abhiddavanta ṃ atibhi ṃsanena;
Ajeyyasatthaṃ paramiddhipattaṃ damesi yo ālavakampī yakkhaṃ.
234 .Deh ābhinikkhanta hut āsanacci m ālākula ṃ brahmabhava ṃ karitv ā;
Bhetvāna diṭṭhiṃ sucirānubaddhaṃ damesi yo brahmavaraṃ munindo.
235 .Acca ṅkusa ṃ dānasudhota ga ṇḍ aṃ nip ātita ṭṭ hālaka gopur ādi ṃ;
Dhāvantamagge dhanapālahatthiṃ damesi yo dāruṇamantakaṃ’va.
236 . Manussarattāruṇapāṇipādamukkhippa khaggaṃ anubandhamānaṃ;
Mahādayo duppasahaṃ parehi damesi yo aṅgulimālacoraṃ.

237 .Yo dhammar ājā vijit ārisa ṅgho pavattayanto varadhammacakka ṃ;
Saddhamma saññaṃ ratanākarañca ogāhayī saṃ parisaṃ samaggaṃ.
238 .Tasseva saddhamma varādhipassatathāgatassa’ppaṭipuggalassa;
Anantañāṇassa visāradassa esā mahākāruṇikassa dhātu.
239 .Anena saccena jinassa dhātu khippaṃ samāruyha nabhantarāḷaṃ;
Sudhaṃsulekheva samujjalanti kaṅkhaṃ vinodetu mahājanassa.
240 .
Tasmi ṃ kha ṇe s ā jinadantadh ātu nabha ṃ samuggamma pabh āsayant ī;
Sabbā disā osadhitārakā’va janaṃ pasādesi vtiṇṇakaṅkhaṃ.
241 .Athotaritv ā gagana ṅga ṇamh ā sā matthake se ṭṭ hisutassa tassa;
Patiṭṭhahitvāna sudhābhisittagattaṃ’va taṃ pīṇayi bhattitinnaṃ.
242 .Dasvāna taṃ acchariyaṃ nigaṇṭhā iccabravuṃ paṇḍunarādhipaṃ taṃ;
Vijjābalaṃ seṭṭhisutassa etaṃ na dhātuyā deva ayampabhāvo.
243 .
Nisamma tesa ṃ vacananarindo iccabrav ī se ṭṭ hisuta ṃ subhadda ṃ;
Yathā ca ete abhisaddaheyyuṃ tathāvidhaṃ dassaya iddhimaññaṃ.
244 .Tato subhaddo tapan īyapatte sugandhis ītodakap ūritamhi;
Vaḍḍhesi dhātuṃ munipuṅgavassa anussaranto caritabbhutāni.
245 . Sā rājahaṃ sī’va vidhāvamānā sugandhitoyamhi padakkhiṇena;
Ummujjamānā ca nimujjamānā jane pamodassudhare akāsi.
246 .Tato ca kāsuṃ visikhāyamajjhe katvā tahiṃ dhātumabhikkhipitvā;
Paṃsūhi sammā abhipūrayitvā bahūhi maddāpayi kuñjarehi.
247 .Bhetvā mahiṃuṭṭhahi cakkamattaṃ virājamānaṃ maṇikaṇṇikāya;
Pabhassaraṃ rūpiyakesarehi saroruhaṃ kañcanapattapāḷiṃ.
248 .Patiṭṭhabhitvāna tahiṃ saroje mandānilāvattitareṇu jāle;
Obhāsayanti’va disā pabhāhi diṭṭhā muhuttena jinassadhātu.
249 .Khipiṃsu vatthābharaṇāni maccā pavassayuṃ pupphamayañca vassaṃ;
Ukkuṭṭhisaddehi ca sadhukāranādehi puṇṇaṃ nagaraṃ akaṃsu.
250 .
Te titthiy ā ta ṃ abhivañcana ṃ’ti r ājādhir āja ṃ atha saññapetv ā;
Jigucchanīye kuṇapādikehi khipiṃsu dhātuṃ parikhāya piṭṭhe.
251 .Tasmi ṃ kha ṇe pañcavidhambujehisañch ādit āha ṃsaga ṇopabhutt ā;
Madhubbatālī virutābhirāmā ahosipokkharaṇī’va nandā.
252 .Gaj ādhip ā koññcarava ṃ ravi ṃsu kari ṃsu hes āninada ṃ tura ṅgā;
Ukkuṭṭhinādaṃ akariṃsu maccā suvāditā dundubhiādayo’pi.
253 .Thomi ṃsu macc ā thutig ītakehi nacci ṃsu ottappavibhusan ā’pi;
Vatthāni sīse bhamayiṃsu mattā bhujāni poṭhesumudaggacittā.
254 . Dh ūpehi k ālāgarusambhavehi ghan āvanaddha ṃ’va nabhaahosi;
Samussitānekadhajāvalīhi puraṃ tadā vatthamayaṃ’va āsi.
255 .Disvā tamaccheramacintanīyaṃ āmoditāmaccagaṇā samaggā;
Atthe niyojetu mupecca tassa vadiṃsu paṇḍussa narādhipassa.

256 .Disv āna yo īdisakampi r āja iddh ānubh āva ṃ munipu ṅgavassa;
Pasādamattampi kareyya noce kimatthiyā tassa bhaveyya paññā.
257 .Pasādanīyesu guṇesu rāja pasādanaṃ sādhujanassa dhammo;
Pupphanti sabbe sayameva vande samuggate komudakānanāni.
258 . Vācāya tesaṃ pana dummatīnaṃ mā saggamaggaṃ pajahittha rāja;
Andhe gahetvā vicareyya ko hi anvesamāno supathaṃ amūḷho.
259 .
Nar ādhip ā kappi ṇa bimbis āra suddhodan ādi api tejavant ā;
Taṃ dhammarājaṃ saraṇaṃ upecca piviṃsu dhammāmatamādarena.
260 .Sahassanetto tidas ādhipo ’pi kh īṇā yuko khi ṇabhava ṃ muninda ṃ;
Upecca dhammaṃ vimalaṃ nisamma alattha āyuṃ api diṭṭhadhammo.
261 .Tuvampi tasmiṃ jitapañcamāre devātideve varadhammarāje;
Saggāpavaggādhigamāya khippaṃ cittaṃ pasādehi narādhirāja.
262 .
Sutv ānatesa ṃ vacananarindo viki ṇṇ aka ḍkho ratanattayamhi;
Senāpatiṃ atthavaraṃ avoca pahaṭṭhabhāvo parisāya majjhe.
263 .Asaddah āno ratanattayassa gu ṇe bhavacchedanak āra ṇassa;
Cirāya dulladdhipathe caranto ṭhito sarajje api vañcitohaṃ.
264 .Mohena khajjopanakaṃ dhamesiṃ sītaddito dhumasikhe jalante;
Pipāsito sindhujalaṃ pahāya piviṃ pamādena marīcitoyaṃ.
265 .Pariccajitvā amataṃ cirāya jivatthiko tikkhavisaṃ akhādiṃ;
Vihāya’haṃ campakapupphadāmaṃ adhārayiṃ jattusu nāgabhāraṃ.
266 . Gantvāna khippaṃ parikhā samīpaṃ ārādhayitvā jinadantadhātuṃ;
Ānehi pūjāvidhinā karissaṃ puññāni sabbattha sukhāvahāni.
267 .Gantvātatesoparikhāsamīpaṃ senādhinātho paramappatīto;
Dhātuṃ munindassa namassamāno ajjhesi rañño hitamā caranto
268 .Cirāgataṃ diṭṭhimalaṃ pahāya alattha saddhaṃ sugate narindo;
Pāsādamāgamma pasādamassa vaḍḍhehi rañño ratanattayamhi.
269 .
Tasmi ṃ kha ṇe pokkhara ṇī vicitt ā phullehi sova ṇṇ asaroruhehi;
Alaṅkarontī gaganaṃ ahosi mandākinīvābhinavāvatārā.
270 .Ha ṃsa ṅga ṇev ātha munindadh ātu s ā pa ṅkaj ā pa ṅkajamokkamanti;
Kundāvadātāhi pabhāhi sabbaṃ khirodakucchiṃ’va puraṃ akāsi.
271 . Tato surattañjalipa ṅkajamhi pati ṭṭ hahitv āna camupatissa;
Sandissamānā mahatā janena mahapphalaṃ mānusakaṃ akattha.
272 .Sutv āna vuttantamima ṃ narindo paha ṭṭ habh āvopadas ā’va gantv ā;
Saṃsūcayanto diguṇaṃ pasādaṃ suvimhitopañjalikoavoca.
273 .Voh āradakkh ā manuj ā muninda sa ṅgha ṭṭ ayitv ā nikasopalamhi;
Karontiagghaṃ varakañcanassa esohi dhammo caritopurāṇo.
274 .Maṇiṃ pasatthākarasambhavampi hutāsakammehabhīsaṅkharitvā;
Pāpentirājaññakirīṭakoṭiṃ vibhusanattaṃ vidunomanussā.

275 . Vīma ṃsanatth āya tav ādhun āpi may ā kata ṃ sabbamida ṃ muninda;
Āguṃ mahantaṃ khama bhuripañña khippaṃ mamālaṅkuru uttamaṅgaṃ.
276 .Patiṭṭhitā tassa tato kirīṭe maṇippabhā bhāsini dantadhātu;
Amuñci raṃsī dhavalā pajāsu sinehajātā iva khīradhārā.
277 .So dantadhātuṃ sirasāvahanto padakkhiṇaṃtaṃnagaraṃ karitvā;
Sampūjayanto kusumādikehi susajjitante puramāharittha.
278 .
Samussitod ārasit ātapatte palla ṅkase ṭṭ he ratanujjalamhi;
Patiṭṭhapetvāna jinassa dhātuṃ pūjesi rājā ratanādikehi.
279 .Buddh ādivatthuttayameva r ājā ā pāṇ ako ṭiṃ sara ṇaṃ upecca;
Hitvā vihiṃsaṃ karuṇādhivāso ārādhayī sabbajanaṃ guṇehi.
280 . Kāresi nānāratanappabhāhi sahassaraṃsīṃ’va virocamānaṃ;
Narādhipo bhattibharānurūpaṃ sucittitaṃ dhātunivesanampi.
281 .
Va ḍḍ hesi so dh ātugharamhi dh ātu ṃ ala ṅkaritv ā sakala ṃ purampi;
Sesena pūjāvidhinā atitto pūjesi raṭṭhaṃ sadhanaṃ sabhoggaṃ.
282 .Āmantayitv ā guhas īvar āja ṃ samm ānita ṃ attasama ṃ karitv ā;
Dānādikaṃ puññamanekarūpaṃ saddhādhano sañciṇirājaseṭṭho.
283 .Tato so bhupālo kumatijanasaṃsaggamanayaṃ,
Nirākatvā magge sugatavacanujjotasugame;
Padhāvanto sammā saparahitasampatticaturo,
Pasatthaṃ lokatthaṃ acari caritāvajjitajano.
Tatiyo paricchedo.
284 .
Carati dhara ṇi p āle r ājadhammesu tasmi ṃ,
Samaracaturaseno khīradhāro narindo;
Nijabhujabalalīlā’rātidappappamāthī,
Vibhavajanitamāno yuddhasajjo’bhigañchi.
285 .
Karivaramatha disv ā so guh ādv āray āta ṃ,
Paṭibhayarahitatto sīharājā’va rājā;
Nijanagarasamīpāyātametaṃ narindaṃ,
Amitabalamamahoghenottharantā’bhiyāyi.
286 .
Uditabaha ḷadh ūlīpāḷ iruddhanta ḷikkho,
Samadavividhayodhārāvasaṃrambhabhīme;
Nisitasarasatālīvassadhārākarāḷe,
Ajini mahati yuddhe paṇḍuko khīradhāraṃ.
287 .
Atha narapatise ṭṭ ho sa ṅgahetv āna ra ṭṭ ha ṃ,
Nija tanuja varasmiṃ rajjabhāraṃ nidhāya;
Sugata dasana dhātuṃ sampaṭicchāpayitvā,
Pahiṇi ca guhasīvaṃ sakkaritvā saraṭṭhaṃ.
288 .Suviramavanīpālo saññamaṃ ajjhupeto,
Vividha vibhava dānāyācake tappayitvā;
Tidasapura samājaṃ dehabhedā payāto,
Kusala phalamanappaṃ patthitaṃ paccalattha.

289 .Narapati guhas īvo ta ṃ munindassa dh ātu ṃ,
Sakapuramupanetvā sādhu sammānayanto;
Sugati gamana magge pāṇino yojayanto,
Sucarita mabhirūpaṃ sañciṇanto vihāsi.
290 . Agaṇitamahimassujje nirañño tanūjo,
Purima vayasi yevāraddhasaddhābhiyogo;
Dasabala tanudhātuṃ pūjituṃ tassa rañño,
Puravara mupāyāto dantanāmo kumāro.
291 .
Gu ṇajanita pas āda ṃ ta ṃ kali ṅgādhin ātha ṃ,
Nikhila guṇa nivāso so kumāro karitvā;
Vividha mahavidhānaṃ sādhusampādayanto,
Avasi sugatadhātuṃ anvahaṃ vandamāno.
292 .
Abhavi ca guhas īvass āvan īsassa dhit ā,
Vikaca kuvalayakkhī haṃsakantābhiyātā;
Vadana jita sarojā hāridhammillabhārā,
Kucabharanamitaṅgi hema mālābhidhānā.
293 .
Akhilagu ṇanidh āna ṃ bandhubh āvānur ūpa ṃ,
Suvimalakulajātaṃ taṃ kumāraṃ viditvā;
Narapati guhasīvo attano dhītaraṃ taṃ,
Adadi sabahumānaṃ rājaputtassa tassa.
294 .Manujapati kumāraṃ dhāturakkhādhikāre,
Pacuraparijanaṃ taṃ sabbathā yojayitvā;
Gava mahisa sahassādīhi sampīṇayitvā,
Saka vibhava sarikkhe issaratte ṭhapesi.
295 .Samarabhuvi vinaṭṭhe khīradhāre narinde,
Malayavanamupetā bhāgineyyā kumārā;
Pabala mati mahantaṃ saṃharitvā balaggaṃ,
Upapuramupagañchuṃ dhātuyā gaṇhanatthaṃ.
296 .Atha nagarasamīpe te nivesaṃ karitvā,
Savaṇakaṭukametaṃ sāsanaṃ pesayiṃsu;
Sugatadasanadhātuṃ dehi vā khippamamhaṃ,
Yasasirijananiṃ vā kīḷa saṅgāmakeḷiṃ.
297 . Sapadi dharaṇipālo sāsanaṃ taṃ suṇitvā,
Avadi rahasi vācaṃ rājaputtassa tassa;
Nahi sati mama dehe dhātumaññassa dassaṃ,
Ahamapi yadi jetuṃ neva te sakkuṇeyyaṃ.
298 .
Suranara namita ṃ ta ṃ dantadh ātu ṃ gahetv ā,
Gahita dijavilāso sīhaḷaṃ yāhi dīpaṃ;
Iti vacanamudāraṃ mātulassātha sutvā,
Tamavaca guhasīvaṃ dantanāmo kumāro.
299 .
Tavaca mamaca ko v ā sīha ḷe bandhubh ūto,
Jinavaraṇasaroje bhattiyutto ca kovā;
Jalanīdhiparatīre sīhaḷaṃ khuddadesaṃ,
Kathamahamatinessa ṃ dantadh ātu ṃ jinassa.

300 . Tamavadi guhas īvo bh āgineyya ṃ kum āra ṃ,
Dasabalatanudhātu saṇṭhitā sīhaḷasmiṃ;
Bhavabhayahatidakkho vattate satthudhammo,
Gaṇanapathamatītā bhikkhavo cāvasiṃsu.
301 .Mama ca piyasahāyo so mahāsena rājā,
Jinacaraṇasarojadvandasevābhiyutto;
Salilamapi ca phuṭṭhaṃ dhātuyā patthayanto,
Vividharatanajātaṃ pābhataṃ pesayittha.
302 .
Pabhavati manujindo sabbad ā buddhim ā so,
Sugatadasanadhātuṃ pūjituṃ pūjaneyyaṃ;
Paricitavisayamhā vippavutthaṃ bhavantaṃ,
Vividhavibhavadānā sādhu saṅgaṇhituñca.
303 .
Nija duhitupati ṃ ta ṃ ittham ārādhayitv ā,
Narapati guhasīvo saṅgahetvāna senaṃ;
Raṇadharaṇimupeto so kumārehi saddhiṃ,
Maraṇaparavasattaṃ ajjhagā yujjhamāno.
304 .
Atha narapati putto dantan āmo su ṇitv ā,
Savaṇa kaṭukametaṃ mātulassappavattiṃ;
Gahita dijavilāso dantadhātuṃ gahetvā,
Turita turita bhūto so puramhā paḷāyi.
305 .Sarabhasa mupagantvā dakkhiṇaṃ cātha desaṃ,
Avicalitasabhāvo iddhiyā devatānaṃ;
Nadimatimahatiṃ so uttaritvāna puṇṇaṃ,
Nidahi dasanadhātuṃ vālukārāsimajjhe.
306 .Puna puramupagantvā taṃ gahītaññavesaṃ,
Bhariyamapi gahetvā āgato tattha khippaṃ;
Sugatadasanadhātuṃ vālukāthupakucchiṃ,
Ṭhapitamupacaranto acchi gumbantarasmiṃ.
307 . Sapadi nabhasi thero gacchamāno paneko,
Vividhakiraṇajālaṃ vālukārāsithūpā;
Aviraḷitamudentaṃ dhātuyā tāya disvā,
Paṇami sugatadhātuṃ otaritvāna tattha.
308 .Munisutamatha disvā jampatī te patītā,
Nijagamanavidhānaṃ sabbamārocayiṃsu;
Dasabalatanujo so dhāturakkhā niyutto,
Parahitaniratatto te ubho ajjhabhāsi.
309 .
Dasabalatanudh ātu ṃ sīha ḷaṃ netha tumhe,
Agaṇita tanukhedā vītasārajjametaṃ;
Api ca gamanamagge jātamatte vighāte,
Saratha mamamanekopaddavacchedadakkhaṃ.
310 .
Iti sugatanan ūjo jampat īna ṃ kathetv ā,
Puna’pi tadanurūpaṃ desayitvāna dhammaṃ;
Puthutaramapanetvā sokasallañca gāḷhaṃ,
Sakavasatimupeto antalikkhena dh īro.

311 .Bhujagabhavanav āsī ninnag āyātha tass ā,
Bhujagapati mahiddhi paṇḍuhārābhidhāno;
Sakapurapavaramhā nikkhamitvā caranto,
Samupagami tadā taṃ ṭhānamicchāvasena.
312 .Vimalapulinathūpā so samuggacchamānaṃ,
Sasiruciramarīcijjālamālokayitvā;
Ṭhitamatha munidhātuṃ vālukārasigabbhe,
Kimidamiti sakaṅkhaṃ pekkhamāno avedi.
313 .
Sapadi sabahum āno so asandissam āno,
Ratanamayakaraṇḍaṃ dhātuyuttaṃ gilitvā;
Vitataputhuladeho bhogamālāhi tuṅgaṃ,
Kaṇakasikharirājaṃ veṭhayitvā sayittha.
314 .
Salilanidhisam īpa ṃ jampat ī gantuk āmā,
Pulinatalagataṃ taṃ dantadhātuṃ adisvā;
Nayanasaliladhāraṃ sokajātaṃ kirantā,
Sugatasutavaraṃ taṃ taṅkhaṇe’nussariṃsu.
315 .
Atha sugatasuto so cintita ṃ sa ṃviditv ā,
Agami savidhamesaṃ sokadinānanānaṃ;
Asuṇi ca jinadhātuṃ vālukārāsimajjhe,
Nīhitamapi adiṭṭhaṃ pūjitaṃ jampatīhi.
316 .Sayitamatha yatīso dibbacakkhuppabhāvā,
Ratanagirinikuñje nāgarājaṃ apassi;
Vihagapatisarīraṃ māpayi tammuhutte,
Vitataputhulapakkhena’ntaḷikkhaṃ thakentaṃ.
317 . Jaladhimatigabhīraṃ taṃ dvidhā so karitvā,
Pabalapavanavegena’ttano pakkhajena;
Sarabhasa mahidhāvaṃ bhīmasaṃrambhayogā,
Abhigami bhujagindaṃ merupāde nipannaṃ.
318 .Jahitabhujagaveso taṅkhaṇe so phaṇindo,
Paṭibhayacakitatto saṃkhipitvāna bhoge;
Sarabhasa mupagantvā tassa pāde namitvā,
Vinayamadhuramitthaṃ taṃ munīsaṃ avoca.
319 .Sakalajanahitatthaṃ eva jāyanti buddhā,
Bhavati janahitatthaṃ dhātumattassa pūjā;
Ahamapi jinadhātuṃ pūjayitvā mahagghaṃ,
Kusalaphalamanappaṃ sañciṇissaṃ’ti gaṇhiṃ.
320 .
Atha manujaga ṇā na ṃ saccabodh ārah āna ṃ,
Vasatibhavanamesā nīyyate sīhaḷaṃ taṃ;
Munivaratanudhātuṃ tena dehīti vutto,
Bhujagapati karaṇḍaṃ dhātugabbhaṃ adajji.
321 .
Vihagapatitanu ṃ ta ṃ sa ṃharitv āna thero,
Jalacarasatabhīmā aṇṇavā uppatitvā;
Sakalapathavicakke rajjalakkhiṃ’va dhātuṃ,
Narapatitanuj āna ṃ jampat īna ṃ ad āsi.

322 .Iti katabahuk āre sa ṃyaminde pay āte,
Sugatadasanadhātuṃ muddhanā ubbahantā;
Mahati vipinadevādīhi magge payutte,
Vividhamahavidhāne te tato nikkhamiṃsu.
323 . Mudusurabhīsamīro kaṇṭakādivyapeto,
Vimalapulinahārī āsī sabbattha maggo;
Ayanamupagate te dantadhātuppabhāvā,
Nigamanagaravāsī sādhu sammānayiṃsu.
324 .
Kusumasurabhicu ṇṇā ki ṇṇ ahatth āhi nicc ā,
Sakutukamanuyātā kānane devatāhī;
Acalagahaṇaduggaṃ khepayitvāna maggaṃ,
Agamumaturitā te paṭṭanaṃ tāmalittiṃ.
325 .
Acalapadarabaddha ṃ su ṭṭ hitod ārak ūpa ṃ,
Uditaputhulakāraṃ dakkhanīyāmakañca;
Sayamabhimatalaṅkāgāminiṃ nāvamete,
Sapadi samuparūḷhaṃ addasuṃ vāṇijehi.
326 .
Atha dijapavar ā te s īha ḷaṃ gantumiccha ṃ,
Sarabhasa mupagantvā nāvikassāvadiṃsu;
Sutisukhavacasā so sādhuvuttena cesaṃ,
Pamuditahadayo te nāvamāropayittha.
327 .Jalanidhimabhirūḷhesvesu ādāya dhātuṃ,
Samabhavumupasannā lolakallolamālā;
Samasurabhimanuñño uttaro vāyi vāto,
Vimalarucirasobhā sabbathā’suṃ disā’pi.
328 .Nabhasi asitasobhe venateyyo’va nāvā,
Pabalapavanavegā sattataṃ dhāvamānā;
Nayanavisayabhāvātītatīrācalādiṃ,
Pavisi jaladhimajjhaṃ pheṇapupphābhikiṇṇaṃ.
329 . Atha abhavi samuddo bhīmasaṃvaṭṭavātā,
Bhīhatasikharikūṭākāravīcippabandho;
Savanabhiduraghorārāvarundhantalikkho,
Bhayacakitamanussakkandito sabbarattiṃ.
330 .Udayasikharisīsaṃ nūtanādiccabimbe,
Upagatavati tassā rattiyā accayamhi;
Salilanidhijalaṃ taṃ santakallolamālaṃ,
Asitamaṇivicittaṃ koṭṭimaṃ’vāvabhāsi.
331 .
Atha vitatapha ṇā lī bhi ṃsan ā keci n āgā,
Surabhikusumahatthā keci dibbattabhāvā;
Ruciramaṇipadīpe keci sandhārayantā,
Nijasirasi karontā keci kaṇḍuppalānī.
332 .
Phu ṭakumudakal āpe jattuneke vahant ā,
Kaṇakakalasamālā ukkhipattā ca keci;
Pavanacalitaketuggāhakā keci eke,
Rucira ka ṇaka cu ṇṇā pu ṇṇ aca ṅgo ṭahatth ā.

333 .Sala ḷitarama ṇiyakeci nacca ṃ karont ā,
Salayamadhuragītaṃ gāyamānā’va keci;
Pacuraturiyabhaṇḍe āhanantā’va eke,
Munivaratanudhātuṃ pūjituṃ uṭṭhahiṃsu.
334 .Rucirakacakalāpā rājakaññāya tassā,
Munivaradasanaṃ taṃ niggatevindulekhā;
Ujurajatasalākā sannibhe muñci raṃsī.
335 .
Atulitamanubh āva ṃ dh ātuy ā pekkhata ṃ ta ṃ,
Pamuditahadayānaṃ taṅkhaṇe pannagānaṃ;
Paṭiravaharitānaṃ sādhuvādādikānaṃ,
Gaganamapariyantaṃ’vāsi vitthāritānaṃ.
336 .Pavisi sugata dāṭhādhātu sā moḷigabbhaṃ,
Puna gaganatalamhā otaritvāna tassā;
Phaṇadharanivahā te taṃ tariṃ vārayitvā,
Mahamakarumudāraṃ sattarattindivaṃhi.
337 .Acalamiva vimānaṃ antalikkhamhi nāvaṃ,
Gativirahitamamhorāsimajjhamhi disvā;
Bhayavilulitacittā jampatī te samaggā,
Dasabalatanujaṃ taṃ iddhimantaṃ sariṃsu.
338 .Sapadi munisuto so cittamesaṃ viditvā,
Nabhasi jaladharālī maddamāno’bhigantvā;
Vihagapatisarīraṃ māpayitvā mahantaṃ,
Bhayacakitabhujaṅge te paḷāpesi khippaṃ.
339 .
Ittha ṃ buddhisute bhuja ṅgajanita ṃ bh īti ṃ sametv ā gate,
nāvā pavanā pakampitadhajā tuṅgaṃ taraṅgāvaliṃ;
Bhīndantī gativegasā puthutaraṃ meghāvalīsannibhaṃ,
Laṅkāpaṭṭanamotarittha sahasā therassa tassiddhiyā.
Catuttho paricchedo.
340 .
Sa ṃvaccharamhi navamamhi mah ādisena,
Puttassa kittisirimeghanarādhipassa;
Te jampatī tamatha paṭṭanamotaritvā,
Devālaye paṭivasiṃsu manobhirāme.
341 .
Disv āna te dvijavaro pathike nis āya ṃ,
Santappayittha madhurāsanapānakehi;
Rattikkhaye ca anurādhapurassa maggaṃ,
Chāyāpatīnamatha so abhivedayittha.
342 .
Ādāya te dasanadh ātuvara ṃ jinassa,
Sammānitā dvijavarena’tha paṭṭanamhā;
Nikkhamma dūrataramaggamatikkamitvā,
Padvāragāmamanurādhapurassa’gañchuṃ.
343 .Yaṃ dhammikaṃ naravaraṃ abhitakkayitvā,
Jāyāpatī visayametamupāgamiṃsu;
Taṃ vyādhinā samuditena mahādisena,
La ṅkissara ṃsucirak ālakata ṃ su ṇiṃsu.

344 .Sokena te sikharineva samuggatena,
Ajjhotthaṭā bahutaraṃ vilapīṃsu muḷhā;
Kāyiṃsu tesamatha mucchitamānasānaṃ,
Sabbā disā ca vidisā ca ghanandhakārā
345 . Sutvāna kittisirimeghanarādhipassa,
Rajjeṭhitassa ratanattayamāmakattaṃ;
Vassena nibbutamahādahanā’va kacchā,
Te jampatī samabhavuṃ hatasokatāpā.
346 .
Sutv āna meghagirin āmamah āvih āre,
Bhikkhussa kassaci narādhipavallabhattaṃ;
Tassa’ntikaṃ samupagamma katātitheyyā,
Dhātuppavattimavadiṃsu ubho samecca.
347 .
Sutv āna so munivaro dasanappavatti ṃ,
Haṭṭho yathāmatarasena’hisittagatto;
Gehe sake sapadi paṭṭavitānakehi,
Vaḍḍhesi dhātumamalaṃ samalaṅkatamhi.
348 .
Tesañca j ānipatik ānamubhinnameso,
Katvāna saṅgahamuḷārataraṃ yathicchaṃ;
Vuttantametamabhivedayituṃ pasatthaṃ,
Laṅkādhipassa savidhaṃ pahiṇittha bhikkhuṃ.
349 .Rājā vasantasamaye saha kāminīhi,
Uyyānakeḷisukha mekadine’nubhonto;
Āgacchamānamatha tattha sudurato’ca,
Taṃ vippasannamukhavaṇṇamapassi bhikkhuṃ.
350 .So saṃyami samupagamma narādhipaṃ taṃ,
Vuttantametamabhivedayi tuṭṭhacitto;
Sutvāna taṃ paramapītibharaṃ vahanto,
Sampattacakkaratano’va ahosi rājā.
351 . Laṅkissaro dvijavarā jinadantadhātu,
Mādāya jānipatayo ubhaye samecca;
Essanti laṅkamacirena itīritaṃ taṃ,
Nemittikassa vacanañca tathaṃ amaññi.
352 .Rājā tato mahatiyā parisāya saddhiṃ,
Tassānurādhanagarassa puruttarāya;
Āsāya taṃ sapadi meghagiriṃ vihāraṃ,
Saddho agañchi padasā’va pasannacitto.
353 .
Disv ā tato sugatadh ātumalabbhaneyya ṃ,
Ānandajassunivahehi ca tārahāraṃ;
Siñcaṃ vidhāya paṇidhiṃ bahumānapubbaṃ,
Romañcakañcukadharo iti cintayittha.
354 .
So ’ha ṃ anekaratanujjalamo ḷidh āri ṃ,
Pūjeyyamajja yadi duccajamuttamaṅgaṃ;
Lokattayekasaraṇassa tathāgatassa,
No dh ātuy ā mahamanucchavika ṃ kareyya ṃ.

355 .Eta ṃ pah ūtaratana ṃ sadhana ṃ sabhogga ṃ,
Sampūjayaṃ api dharāvalayaṃ asesaṃ;
Pūjaṃ karomi tadanucchavikaṃ ahaṃ’ti,
Cinteyya kohi bhuvanesu amūḷhatitto.
356 .Laṅkādhipaccamidamappataraṃ mamāsi,
Buddho guṇehi vividhehi pamāṇa suñño;
So’haṃ parittavibhavo tibhavekanāthaṃ,
Taṃ tādisaṃ dasabalaṃ kathamaccayissaṃ.
357 .
Ittha ṃ punappuna tadeva vicintayanto,
Āpajji so dhitiyuto’pi visaññibhāvaṃ;
Saṃvījito sapadi cāmaramārutena,
Khinnena sevakajanena alattha saññaṃ.
358 .
Thokampi b ījamatha v ā abhiropayant ā,
Medhāvino mahatiyā’pi masundharāya;
Kālena patta tava pupphaphaladikāni,
Vindanti patthitaphalāni anappakāni.
359 .
Eva ṃ gu ṇehi vividhehi ’pi appameyya,
Dhammissaramhi mahamappatarampi katvā;
Kālaccayena pariṇāma visesarammaṃ,
Saggāpavaggasukhamappaṭimaṃ labhissaṃ.
360 . Itthaṃ vicintiya pamodabharātireka,
Sampuṇṇacandimasarikkhamukho narindo;
Sabbaññuno dasanadhātuvarassa tassa,
Pūjesi sabbamapi sīhaḷadīpametaṃ.
361 .Bhikkhū’pi tepiṭaka jātakabhāṇakādi,
Takkagamādi kusalā api buddhimanto;
Vatthuttayekasaraṇā api poravaggā,
Kotuhalā sapadi sannipatiṃsu tattha.
362 .Rājā tato mahatiya parisāya majjhe,
Iccabruvī munivaro hi susukkadāṭho;
Dāṭhā jinassa yadi osadhitārakā’va,
Setā bhaveyya kimayaṃ malināvabhāsā.
363 . Tasmiṃ khaṇe dasanadhātu munissarassa,
Pakkhe pasāriya duve viya rājahaṃsī;
Vitthāritaṃ’suni vahā gaganaṅganamhi,
Āvaṭṭato chavi javena muhuttamattaṃ.
364 .
Paccagghamatthara ṇaka ṃ sitamattharitv ā,
Bhaddāsanamhi vinidhāya munindadhātuṃ;
Taṃ jātipupphanikarena thakesi rājā,
Vassaccayambudharakūṭasamappabhena.
365 .
Uggamma khippamatha dh ātu munissarassa,
Sā puppharāsisikharamhi patiṭṭhahitvā;
Raṃsīhi duddhadhavalehi virocamānā,
Sampassata ṃ animise nayane ak āsi.
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).