Bộ: Anya · Kavidappaṇanīti
Kavidappaṇanīti
Đang xem liên mạch theo sách (26 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Kavidappaṇanīti
Mātikā
Yathādhammikarājūnaṃ, amaccā ca purohitā;
Nītisatthaṃ sunissāya, nicchayanti vinicchayaṃ.
Aṅgāni vedā cattāro, mīmaṃsānyāya vitthāro;
Dhammasatthaṃ purāṇañca, vijjā hetā catuddasa.
Āyubbedo manubbedo, gandhabbo ceti te tayo;
Atthasatthaṃ catutthañca, vijjāhyāṭṭharasa matā.
Sutisamutisaṅkhyā ca, rogānīti visesakā;
Gandhabbā gaṇikā ceva, dhanubbedā ca pūraṇā.
Tikicchā itihāso ca, jotimāyā ca chandati;
Ketumantā ca saddā ca, sippāṭṭhārasakā ime.
Damo daṇḍo itikhyāto, taṭṭhādaṇḍo mahīpati;
Tassa nīti daṇḍanīti, nayanānīti vuccati.
Daṇḍena nīyate cedaṃ, daṇḍaṃ nayati vā puna;
Daṇḍanīti itikhyāto, tilokā nati vattate.
Nānāsatthoddhataṃ vakkhe, rājanīti samuccayaṃ;
Sabbabījamiduṃ satthaṃ, cāṇakya sārasaṅgahaṃ.
Mūlasuttaṃ pavakkhāmi, cāṇakyena yathoditaṃ;
Yassaṃ viññātamattena, mūḷho bhavati paṇḍito.
Mittalābho suhadabhedo, viggaho sandhireva ca;
Pañcatandrā tathāññasmā, ganthā kassiyalikhyate.
Lokanītimhā –
(1) Paṇḍitakaṇḍa. (2) Sujanakaṇḍa. (3) Bāladujjana kaṇḍa. (4) Mittakaṇḍa. (5) Itthikaṇḍa. (6)
Rājakaṇḍa. (7) Pakiṇṇaka kaṇḍa-
Lokanīti –
Paṇḍito sujano kaṇḍo, dujjano mittaitthī ca;
Rājapakiṇṇako cāti, sattakaṇḍe vibhūsino.
Cakkindābhisirināyaṃ, sodhito kāsike sāke;
Chanotyaṃ dutiyāsaḷhe, kāḷasattama ādihe.
Lokanītiṃ pavakkhāmi, nānāsatthasamuddhaṭaṃ;
Māgadheneva saṅkhepaṃ, vanditvā ratanattayaṃ.
Nīti loke purisassa s āro,
Mātā pit ā ā cariyo mitto;
Tasmā hi nītiṃ puriso vijaññā,
Ñāṇīmahā hoti bahussuto.
Mahārahanīti –
(1) Paṇḍitakathā. (2) Sambhedakathā. (3) Mittakathā. (4) Nāyaka kathā. (5) Itthikathā
Mahāraha rahaṃsakya-muniṃ nīvaraṇā taṇhā;
Muttaṃ muttaṃ sudassanaṃ, vande bodhivaraṃ varaṃ.
Nītidha jantūnaṃ sāro, mittācariyā ca pitaro;
Nītimā subuddhibyatto, sutavā atthadassimā.
Dhammanīti –
(1) Ācariyakathā (2) sippakathā (3) paññākathā (4) sutakathā (5) kathānakathā (6) dhanakathā
(7) desakathā (8) nissayakathā (9) mittakathā (10) dujjanakathā (11) sujanakathā (12) balakathā (13)
itthikathā (14) yuttakathā (15) dāsakathā (16) gharāvāsakathā (17) kātabbakathā (18) akātabbakathā
(19) ñātabbakathā (20) alaṅkārakathā (21) rājadhammakathā (22) upasevakakathā (23)
dukkhādimissakakathā (24) pakiṇṇakakathā
Cakkāticakkacakkindo, devātidevādevindo,
Brahmāti brahmabrahmindo, jino pūretu me bhāvaṃ.
Ciraṃ tiṭṭhatu lokamhi, dhaṃsakaṃ sabbapāṇinaṃ;
Mahāmohatamaṃ jayaṃ, jotantaṃ jinasāsanaṃ.
Vanditvā ratanaṃ seṭṭhaṃ, nissāya pubbake garu;
Nītidhammaṃ pavakkhāmi, sabbaloka sukhāvahaṃ.
Ācariyo ca sippañca, paññāsutakathādhanaṃ;
Desañca nissayo mittaṃ, dujjano sujano balaṃ.
Itthī putto ca dāso ca, gharāvāso katākato;
Ñātabbo ca alaṅkāro, rājadhammā pasevako;
Dukkhādimissako ceva, pakiṇṇakāti mātikā.
Rājanīti –
Sīhā ekaṃ bakā ekaṃ, sikkhe cattāri kukkuṭā;
Pañca kākā rājā nāma, cha sunakkhā tīṇi gadrabhā.
1. Mahākammaṃ khuddakaṃ vā, yaṃ kammaṃ kātumicchati;
Sabbārambhena kātabbaṃ, sīhā ekaṃ tadā bhave.
2. Indriyāni susaṃyama, bakova paṇḍito bhave;
Desaka lomapannāni, sabbakammāni sādhaye.
3. Pubbaṭṭhānañca yuddhañca, saṃvibhāgañca bandhu hi;
Thiyā akkamma bhuttañca, sikkhe cattāri kukkuṭo.
4. Guyhe methunaṃ pekkhitvā, bhojanaṃ ñātisaṅgaho;
Vilok ā pekkhan ālasya ṃ, pañca sikkheyya v āyas ā.
5. An ālassa ṃtisavant āso, suniddh ā suppabodhan ā;
Daḷhabhatti ca sūrañca, cha etesvānato guṇo.
6. Khinnova vahate bhāraṃ, sītuṇhañca na cintayī;
Santuṭṭho ca bhave niccaṃ, tīṇi sikkheyya gadrabhā.
7. Vīsati tāni guṇāni, careyya iha paṇḍito;
Vijeyya ripū sabbepi, tejassī so bhavissati.
(1) Paṇḍitakaṇḍa (2) sujanakaṇḍa (3) bāladujjanakaṇḍa (4) mittakaṇḍa (5) rājakaṇḍa (6)
nāyakakaṇḍa (7) puttakaṇḍa (8) vejjācariyakaṇḍa (9) dāsakakaṇḍa (10) itthikaṇḍa (11)
pakiṇṇakakaṇḍa
Kavidappaṇanītiṃyo, vācuggataṃ karoti ce;
Bhuvanamajjhe eso hi, viññū paṇḍitajātiko.
Kavidappaṇanīti
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Ratanattayapaṇāma
1. Mahākavivaraṃ buddhaṃ, dhammañca tena sevitaṃ;
Saṅghaṃ niraṅgaṇañcāpi, vandāmi sirasā daraṃ.
2.
Kariss āmi sam āsena, n ānāsattha samuddha ṭaṃ;
Hitāya kavinaṃ nītiṃ, kavidappaṇanāmakaṃ.
Paṇḍitakaṇḍa
3. Nīti sāro manussānaṃ, mitto ācariyopi ca;
Mātā pitā ca nītimā, sutavā ganthakārako.
4. Alasassa kuto sippaṃ, asippassa kuto dhanaṃ;
Adhanassa kuto mittaṃ, amittassa kuto sukhaṃ;
Asukhassa kuto puññaṃ, apuññassa kuto varaṃ.
5.
Sucintitacint ī ceva, subh āsitabh āsīpi ca;
Sukatakammakārī ca, paṇḍito sādhumānuso.
6. Kaviheraññak ā katv ā, uttatta ṃ satthakañcana ṃ;
Bhūsanaṃ gajjapajjādiṃ, karonti ca manoharaṃ.
7. Bahu ṃ lahuñca gaha ṇaṃ, samm ūpadh āra ṇampi ca;
Gahita asammussanaṃ, etaṃ suviññulakkhaṇaṃ.
8. Ajar āmara ṃva pañño, vijjamatthañca cintaye;
Gahito iva kesesu, maccunā dhammamācare.
9. Sippasamaṃ dhanaṃ natthi, sippaṃ corā na gaṇhare;
Idha loke sippaṃ mittaṃ, paraloke sukhāvahaṃ.
10 . Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ, mukhaṃ hotīti no vade;
Yaṃ vātaṃ vā mukhāruḷhaṃ, vacanaṃ paṇḍito naro.
11 . Dummedhehi pasa ṃsā ca, viññ ūhi garah ā ca y ā;
Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṃsanā.
12 . Acintiye sāṭṭhakathe, paṇḍito jinabhāsite;
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
13 .
Gar ūpadesah īno hi, atthas āra ṃ na vindati;
Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.
14 . Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;
Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.
15 . Sabbadabbesu vijjeva, dabbamāhu anuttaraṃ;
Ahārattā anagghattā, akkhayattā ca sabbadā.
16 . Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.
17 . Paṇḍite ca guṇā sabbe, mūḷhe dosā hi kevalaṃ;
Tasmā mūḷhasahassesu, pañño eko visesiyate.
18 . Bālā issanti dummedhā, guṇī niddosakārino;
Garuko paṇḍito etasa-missaṃ tehyavidvā samo.
19 .
Manuññameva bh āseyya, n āmanuñña ṃ kud ācana ṃ;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahu.
20 .
Vijj ā dad āti vinaya ṃ, vinay ā yāti pattata ṃ;
Pattattā dhanaṃ pappoti, dhanā dhammaṃ tato sukhaṃ.
21 . Ye vuḍḍhamapacayanti, narā dhammassa kovidā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatiṃ.
22 . Mātariva paradāresu, paradabbesu ledduṃva;
Attanīva sabbabhūtesu, yo passati so paṇḍito.
23 . Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Anavajjesu kammesu, pasaṃsitesu sādhubhi.
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
24 .
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya pa ṇḍ ito;
Puññakriyavatthūsu, pasaṃsitesu viññubhi.
25 . Loke uss āhavant āna ṃ, jan āna ṃ kimas ādhiya ṃ;
Sāgarepi mahāsetuṃ, kapiyūthehi bandhati.
26 . Kiṃ kulena visālena, guṇahīno tu yo naro;
Akulinopi satthañño, devatāhipi pujjate.
27 . Ukka ṭṭ he sūramicchanti, mant īsu akut ūhala ṃ;
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitaṃ.
28 . Rūpayobbannasampannā, visālakulasambhavā;
Vijjāhīnā na sobhante, niggandhā iva kiṃ sukā.
29 . Vutyaṃ visadañāṇassa, ñāto attho tarassana;
Sūrappabhāya ādāso, chāyaṃ disse na mākare.
30 .
Aveyy ākara ṇo tvandho, badhiro kosavajjito;
Sāhiccarahito paṅgu, mūgo takkavivajjito.
31 . Dh īro ca vividh ānaññ ū, paresa ṃ vivar ānug ū;
Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā.
32 . Mahātejopi tejoyaṃ, mattikaṃ na muduṃ kare;
Āpo āpesi mudukaṃ, sādhuvācāva kakkhaḷaṃ.
33 .
Kottho puttena j ātena, yo na vid ū na dhammiko;
Kāṇena cakkhunā kiṃ vā, cakkhu pīḷeva kevalaṃ.
34 . Mudun āva ripu ṃ jeti, mudun ā jeti d āru ṇaṃ;
No na siddhaṃ mudu kiñci, tato ca mudunā jaye.
35 . Sajāto yena jātena, yāti vaṃso samunnatiṃ;
Parivattinisaṃsāre, mato ko vā na jāyate.
36 . Dāne tapasi sūre ca, yassa na patthito yaso;
Vijjāya matthalābhe ca, kevalaṃ adhikovaso.
37 . Varo eko guṇī putto, na ca mūḷhasatānyapi;
Eko cando tamo hanati, na ca tārāgaṇo tathā.
38 . Puññatitthakato yena, tapo kvāpi sudukkaro;
Tassa putto bhave vasso, samiddho dhammiko suddhe.
39 . Lālaye pañcavassāni, dasavassāni tālaye;
Pattetu soḷase vasse, puttaṃ mittaṃva ācare.
40 .
Lālane bahavo dos ā, tālane bahavo gu ṇā ;
Tasmā puttañca sissañca, tālaye na tu lālaye.
41 . Māgadh ā pākat ā ceva, sakkatavoh āropi ca;
Etesu kovido pañño, dhīro pāḷiṃ visodhaye.
42 . Sakkata ṃ pākatañceva -pabha ṃso ca pis ācik ī;
Māgadhī sorasenīva, cha bhāsā parikittitā.
43 . Candana ṃ sītala ṃ loke, candik ā sītal ā tato;
Candana candikātopi, vākyaṃ sādhu subhāsitaṃ.
44 . Pattak ālodita ṃ appa ṃ, vākya ṃ subh āsita ṃ bhave;
Khuditassa kadannampi, bhuttaṃ sādurasaṃ siyā.
45 . Satthakāpi bahūvācā, nādarā bahubhāṇino;
Sopakāramudāsinā, nanu diṭṭhaṃ nadījalaṃ.
46 . Pāsāṇ achatta ṃ garuka ṃ, tato dev ānācikkhan ā;
Tato vuḍḍhānamovādo, tato buddhassa sāsanaṃ.
47 . Tūlaṃ sallahukaṃ loke, tato capalajātiko;
Tatonosāvako tato, yati dhammapamādako.
48 . Paṇḍitassa pasaṃsāya, daṇḍo bālena dīyate;
Paṇḍito paṇḍiteneva, vaṇṇitova suvaṇṇito.
49 .
Satesu j āyate s ūro, sahassesu ca pa ṇḍ ito;
Vuttā satasahassesu, dātā bhavati vā na vā.
50 . Vidvattañca r ājattañca, neva tulya ṃ kad ācipi;
Sadese pūjito rājā, vidvā sabbattha pūjito.
51 . Sataṃ dīghāyukaṃ sabba-sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;
Asataṃ pana sabbesaṃ, dukkhahetu na saṃsayo.
52 .
Pa ṇḍ ite sujane sante, sabbepi sujan ā jan ā;
Jātekasmiṃ sāragandhe, sabbe gandhamayā dumā.
53 . Att āva yadi vin īto, nijassit ā mah ājan ā;
Vinītaṃ yanti sabbepi, ko taṃ nāseyya paṇḍito.
54 . Sarīrassa guṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;
Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsī, kappantaṭṭhāyino guṇā.
55 . Ambuṃ pivanti no najjo, rukkho khādati no phalaṃ;
Megho kvacipi no sassaṃ, paratthāya sataṃ dhanaṃ.
56 . Saccaṃ punapi saccanti, bhujamukkhippa muccate;
Sakattho natthi nattheva, parassattha makubbato.
57 . Sataṃ pharusavācāhi, na yāti vikatiṃ mano;
Tiṇukkāhi na sakkāva, tāpetuṃ sāgare jalaṃ.
58 . Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati;
Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā.
59 .
Dhammatthak āmamokkh āna ṃ, yassekopi na vijjati;
Ajagalathanasseva, tassa jāti niratthakā.
60 . Na kammamapi cintetv ā, caje uyyogamattano;
Anuyyogena telāni, tilehi na sakkā laddhuṃ.
61 . Yath ā hyekena cakkena, na rathassa pati bhave;
Evaṃ purisakārena, vinā kammaṃ na sijjhati.
62 . Uyy āmena hi sijjhanti, k āriy āni na manoratha ṃ;
Na hi suttassa sīhassa, pavisanti migāmukhe.
63 . Mātāpitu kat ābhy āso, gu ṇitameti b ālako;
Na gabbhajātimattena, putto bhavati paṇḍito.
64 . Mātā sattu pitā verī, yena bālo na pāṭhito;
Na sobhate sabhāmajjhe, haṃsamajjhe bako yathā.
65 . Kāco kañcanasa ṃsaggo, dhatte marakati ṃ juti ṃ;
Tathā sabbhisannidhānā, mūḷho yāti pavīṇataṃ.
66 . Tasmā akkharakosallaṃ, sammādeyya hitatthiko;
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
67 . Uṭṭhānā upaṭṭhānā, ca, sussūsā pāricarīyā;
Sakkaccaṃ sippuggahaṇā, garuṃ ārādhaye budho.
68 .
Kābyasattha vinodena, k ālo gacchati dh īmata ṃ;
Byasanena ca mūḷhānaṃ, nidāya kalahena vā.
69 . Cha dos ā puriseneha, h ātabb ā bh ūtimicchat ā;
Niddātandī bhayaṃ kodho, ālasyaṃ dīghasuttatā.
Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;
Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ.
70 . Nigguṇesupi sattesu, dayā kubbanti sādhavo;
Na hi saṃharate jutiṃ, cando caṇḍālavesme.
71 . Yatra vidvajjano natthi, sīlāghyo tatra appadhipi;
Niratthapādame dese, eraṇḍopi dumāyate.
72 . Ṭhānabhaṭṭhā na sobhante, dantā kesā nakhā narā;
Itiviññāya matimā, saṭṭhānaṃ na pariccaje.
73 .
Paropadese pa ṇḍ icca ṃ, sabbesa ṃ sukarañhi kho;
Dhamme sayamanuṭṭhānaṃ, kassacisumahattano.
74 . Appam āda ṃ pasa ṃsanti, puññakiriy āsu pa ṇḍ it ā;
Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito.
75 . Nidh īna ṃva pavatt āra ṃ, ya ṃ passe vajjadassina ṃ;
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;
Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
76 . Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.
77 . Dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati;
Yattha so jāyatī dhīro, taṃ kulaṃ sukha medhati.
78 . Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
Pattāpi surati vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
79 . Nipuṇe sutameseyya, vicinitvā sutatthiko;
Bhattaṃ ukkhaliyaṃ pakkaṃ, bhājanepi tathā bhave.
80 .
Appaka ṃ nātimaññeyya, citte suta ṃ nidh āpaye;
Vammikodakabindūva, cirena paripūrati.
81 . Gaccha ṃ kipilliko y āti, yojan āna ṃ sat ānipi;
Agaccha ṃ venayyoapi, padameka ṃ na gacchati.
82 . Sele sele na ma ṇika ṃ, gaje gaje na muttika ṃ;
Vane vane na candanaṃ, ṭhāne ṭhāne na paṇḍito.
83 . Paṇḍito sutasampanno, yattha atthīti ce suto;
Mahussāhena taṃ ṭhānaṃ, gantabbaṃva sutesinā.
84 . Potthakesu ca yaṃ sippaṃ, parahatthesu yaṃ dhanaṃ;
Yathākicce samuppanne, na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.
85 .
Uppalena jala ṃ jaññ ā, kiriy āya kula ṃ naro;
Byattippamāṇa vācāya, jaññā tiṇena medaniṃ.
Jalappamāṇaṃ kumudamālaṃ,
Kulappamāṇaṃ vinayopamāṇaṃ;
Byattippamāṇaṃ kathitavākyaṃ,
Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇamilātaṃ –
86 .
Appassuto suta ṃ appa ṃ, bahu ṃ maññati m ānav ā;
Sindhudakamapassanto, kūpe toyaṃva maṇḍuko.
87 . Pa ṭhame sippa ṃ ga ṇheyya, eseyya dutiye dhana ṃ;
Careyya tatiye dhammaṃ, esā janāna dhammatā.
88 . Sussūsā suttavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;
Paññāya atthaṃ jānāti, attho ñāto sukhāvaho.
89 . Natthi vijjāsamaṃ mittaṃ, na ca byādhisamo ripu;
Na ca atthasamaṃ pemaṃ, na ca kammasamaṃ balaṃ.
90 . Vinā satthaṃ na gaccheyya, sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;
Paṇḍitvaddhagū vāṇijo, videsagamano tathā.
91 . Dhananāsaṃ manotāpaṃ, ghare duccaritāni ca;
Vañcanañca avamānaṃ, paṇḍito na pakāsaye.
92 . Anavhāyaṃ gamayanto, apucchā bahubhāsako;
Attaguṇaṃ pakāsanto, tividho hīnapuggalo.
93 .
Ha ṃso majjhe na k ākāna ṃ, sīho gunna ṃ na sobhate;
Gadrabhamajjhe turaṅgo, bālamajjheva paṇḍito.
94 . Patt ānur ūpaka ṃ vākya ṃ, sabh āvānur ūpa ṃ piya ṃ;
Attānurūpakaṃ kodhaṃ, yo jānāti sa paṇḍito.
95 . Appar ūpo bahu ṃbh āso, appapañño pak āsako;
Appapūro ghaṭo khobhe, appakhīrā gāvī cale.
96 . Na titti r ājā dhanamhi, pa ṇḍ itopi subh āsite;
Cakkhupi piyadassane, na titti sāgaro jale.
97 . Hīnaputto rājamacco, b ālaputto ca pa ṇḍ ito;
Adhanassa dhanaṃbahu, purisānaṃ na maññatha.
98 . Yo sisso sippalobhena, bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;
Mūgova supinaṃ passaṃ, kathetumpi na ussahe.
99 . Na bhijjetu ṃ kumbhak āro, sobhetu ṃ kumbha gha ṭati;
Na khipituṃ apāyesu, sissānaṃ vuḍḍhikāraṇā.
100 .Adhanassa rasaṃkhādo, abalassa hato naro;
Appaññassa vākyakaro, ummattaka samāhikho.
101 .Ekenāpi surukkhena, pupphitena sugandhinā;
Vāsitaṃ kānanaṃ sabbaṃ, suputtena kulaṃ yathā.
102 .
Iṇakatt ā pit ā sattu, m ātā ca byabhic ārin ī;
Bhariyā rūpavatī sattu, putto sattu apaṇḍito.
103 .Gu ṇadosamasatthaññ ū, jano vibhajate katha ṃ;
Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiyaṃ.
104 .Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavicecanaṃ;
Yaṃ karoti vināsatthaṃ, sāhasaṃ kimatodhikaṃ.
105 .
Nih īyati puriso nih īnasev ī,
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,
Tasmā attano uttariṃ bhaje.
106 .
Paccuppannañca yo dhamma ṃ, tattha tattha vipassati;
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.
107 .Chand ā dos ā bhay ā moh ā, yo dhamma ṃ nātivattati;
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā.
108 .Pa ṇḍ ito sīlasampanno, sa ṇho ca pa ṭibh ānav ā;
Nivātavutti athaddho, tādiso labhate yasaṃ.
109 .Dullabha ṃ pākatika ṃ vākya ṃ, dullabho khemakaro suto;
Dullabhā sadisī jāyā, dullabho sajano piyo.
110 .Atthaṃ mahantamāpajja, vijjaṃ sampattimeva ca;
Careyyāmānathaddho yo, paṇḍito so pavuccati.
111 .Sutasanniccayā dhīrā, tuṇhībhūtā apucchitā;
Puṇṇāsubhāsitenāpi, ghaṇṭādī ghaṭṭitā yathā.
112 .Apuṭṭho paṇḍito bherī, pajjunno hoti pucchito;
Bālo puṭṭho apuṭṭho ca, bahuṃ vikatthate sadā.
113 .Parūpavāde badhiro, paravajje alocano;
Paṅgulo aññanārīsu, dussatakke acetano.
Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā;
Paññavāssa yathāmūgo, balavā dubbaloriva;
Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyitaṃ.
114 .Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;
Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.
115 .Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;
Iti vissa ṭṭ hakammante, atth ā accenti m āṇ ave.
116 .Yo ca s ītañca u ṇhañca, ti ṇā bhiyyo na maññati;
Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyati.
117 .Yasmiṃdese na sammāno, na piyo na ca bandhavo;
Na ca vijjāgamo koci, na tattha divasaṃ vase.
118 .Dhanavā sutavā rājā, nadī vajjo ime pañca;
Yattha dese na vijjanti, na tattha divasaṃ vase.
119 .
Nabhassa bh ūsana ṃ cando, n ārīna ṃ bh ūsana ṃ pati;
Chamāya bhūsanaṃ rājā, vijjā sabbassa bhūsanaṃ.
120 .Sukhatthiko sace vijja ṃ, vijjatthiko caje sukha ṃ;
Sukhatthino kuto vijjā, kuto vijjatthino sukhaṃ.
121 .Khaṇena kaṇena ceva, vijjāmatthañca sādhaye;
Khaṇacāge kuto vijjā, kaṇacāge kato dhanaṃ.
122 .
Ācariy ā pādam ādatte, p āda ṃ sisso saj ānan ā;
Pādaṃ sabrahmacārīhi, pādaṃ kālakkamena ca.
123 .Dhammo jaye no adhammo, sacca ṃ jayati n āsacca ṃ;
Khamā jayati no kodho, devo jayati nāsūro.
124 .Hatthassa bhūsanaṃ dānaṃ, saccaṃ kaṇṭhassa bhūsanaṃ;
Sotassa bhūsanaṃ satthaṃ, bhūsane kiṃ payojanaṃ.
125 .Videsetu dhanaṃ vijjā, byasanesu dhanaṃ mati;
Paraloke dhanaṃ dhammo, sīlaṃ sabbattha ve dhanaṃ.
126 .Padose dīpako cando, pabhāte dīpako ravi;
Tiloke dīpako dhammo, suputto kuladīpako.
127 .Vidvā eva vijānāti, vidvajjanaparissamaṃ;
Na hi vañjhā vijānāti, guruṃ pasavavedanaṃ.
128 .Yassa natthi sayaṃ paññā, satthaṃ tassa karoti kiṃ;
Locanehi vihīnassa, dappaṇo kiṃ karissati.
129 .
Ki ṃ karissanti vatt āro, sota ṃ yattha na vijjate;
Naggakapaṇake dese, rajako kiṃ karissati.
130 .Mūḷ hasidhass āpadesena, kun ārībhara ṇena ca;
Khalasattūhi saṃyogā, paṇḍitopyāvasīdati.
131 .Natthi attasama ṃ pema ṃ, natthi dhaññasama ṃ dhana ṃ;
Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā.
132 .Bhuja ṅgama ṃ pāvakañca khattiyañca yasassina ṃ;
Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare.
133 .Tasm ā hi pa ṇḍ ito poso, sampassa ṃ atthamattano;
Buddhe dhamme ca saṅghe ca, dhīro saddhaṃ nivesaye.
134 .Guṇo seṭṭhaṅgataṃ yāti, na ucce sayane vase;
Pāsādasikhare vāso, kāko kiṃ garuḷo siyā.
135 .An āgata ṃ bhaya ṃ disv ā, dūrato parivajjaye;
Āgatañca bhayaṃ disvā, abhīto hoti paṇḍito.
136 .Asajjāya malāmantā, anuṭṭhānamalā gharā;
Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ.
137 .Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.
138 .
Yañhi kayir ā tañhi vade, ya ṃ na kayir ā na ta ṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
139 .Visama ṃ sabhaya ṃ ativ āto, pa ṭicchanna ṃ devanissita ṃ ;
Pantho ca saṅgāmo titthaṃ, aṭṭhete parivajjiyā.
140 .Rattoduṭṭho ca muḷho ca, mānī luddho tathālaso;
Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā.
141 .
Ratto du ṭṭ ho ca m ūḷ ho ca, bh īru āmisagaruko;
Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo dārakopi ca.
142 .Navate puggal ā loke, ittar ā calit ā cal ā;
Etehi mantitaṃ guyhaṃ, khippaṃ bhavati pākaṭaṃ.
143 .Yo niruttiṃ na sikkheyya, sikkhanto piṭakattayaṃ;
Pade pade vikaṅkheyya, vane andhagajo yathā.
144 .Suttaṃ dhātu gaṇoṇvādi, nāmaliṅgānusāsanaṃ;
Yassa tiṭṭhati jivhagge, sabyākaraṇakesarī.
145 .Saddatthalakkhaṇe bhedī, yo yo nicchitalakkhaṇe;
So so ñātumakicchena, pahoti piṭakattaye.
146 .Yo saddasatthakusalo kusalo nighaṇḍu,
Chando alaṅkatisu niccakatābhiyogo;
So yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhyaṃ,
Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.
147 .Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,
Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;
Yantagato madhurasaṃ na jahāti ucchu,
Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.
148 .Dhanadhaññappayogesu, tathā vijjāgamesu ca;
Āhāre byavahāre ca, cattalajjo sadā bhave.
149 .Sābhāvikī ca paṭibhā, sutañca bahunimmalaṃ;
Amando cābhiyogoyaṃ, hetu hotiha bandhane.
150 .Jaheyya pāpake mitte, bhajeyya paṇḍite jane;
Sādhavo abhiseveyya, suṇeyya dhammamuttamaṃ.
151 .Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vappate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.
152 .Chando nid āna ṃ gāth āna ṃ , akkhar ā tāsa ṃ viyañjana ṃ ;
Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo.
153 .Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ hitamattano;
Paññavantaṃbhipūjeyya, cetiyaṃ viya sādaro.
154 .Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena sahasaṃvase;
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
155 .
Naya ṃ nayati medh āvī, adhur āya ṃ na yuñjati;
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
156 .Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni,
Careyya tenattamano satimā.
157 .
No ce labhetha nipaka ṃ sah āya ṃ ,
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,
Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
158 .
Soka ṭṭ hānasahass āni , bhaya ṭṭ hānasat āni ca;
Divase divase mūḷha-māvisanti na paṇḍitaṃ.
159 .Jalabindunip ātena, cirena p ūrate gha ṭo;
Tathā sakalavijjānaṃ, dhammassa ca dhanassa ca.
160 .Pa ṇḍ it ā dukkha ṃ patv āna, na bhavanti vis ādino;
Pavissa rāhuno mukhaṃ, kiṃ no deti puna sasī.
161 .Javena assaṃ jānanti, vāhena ca balibaddhaṃ;
Duhena dhenuṃ jānanti, bhāsamānena paṇḍitaṃ.
162 .Manasā cintitaṃ kammaṃ, vacasā na pakāsaye;
Aññalakkhitakāriyassa, yato siddhi na jāyate.
163 .Anabhyāse visaṃ vijjā, ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;
Visaṃ sabhā daliddassa, vuddhassa taruṇī visaṃ.
Cattāro pañca ālope, ābhutvā udakaṃ pive;
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.
164 .
Yassa eso pasutopi, gu ṇav ā pujjate naro;
Dhanu vaṃsavisuddhopi, nigguṇo kiṃ karissati.
165 .Iss ī day ī asa ṃ tu ṭṭ ho, kodhano niccasa ṅkīto;
Parabhāgyopajīvī ca, chaḷete dukkhabhāgino.
166 .Sumahant āni satt ānī, dh ārayant ā bahussut ā;
Chettāro saṃsayānañca, kaliṃ yanti lobhamohitā.
167 .Nadītīre khate kūpe, araṇītālavaṇṭake;
Na vade dakādī natthīti, mukhe ca vacanaṃ tathā.
168 .Sabba ṃ su ṇā ti sotena, sabba ṃ passati cakkhun ā;
Na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ uccitu marahati.
169 .Bālādapi gahetabbaṃ, yuttamuttamanīsibhi;
Ravissāvisaye kiṃ na, padīpassa pakāsanaṃ.
170 .Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ attamattano;
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
171 .
Ki ṃ tena j ātuj ātena, m ātuyobbannah ārin ā;
Ārohati na yo saka-vaṃsaagge dhajo yathā.
172 .Samm ā upaparikkhitv ā, akkharesu padesu ca;
Coraghāto siyā sisso, guru coraṭṭakārako.
173 .Adantadamanaṃ satthaṃ, khalānaṃ kurute madaṃ;
Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ, ulūkānaṃmivandhakaṃ.
174 .
Naratta ṃ dullabha ṃ loke, vijj ā tatra sudullabh ā;
Kavittaṃ dullabhaṃ tatra, satti tatra sudullabhā.
175 .Yebhuyyena hi satt āna ṃ , vin āse paccupa ṭṭ hite;
Anayo nayarūpena, buddhimāgamma tiṭṭhati.
Sujanakaṇḍa
176 .Saddhāsīlādidhammehi, sappanno seṭṭhamānuso;
Vutto buddhādisantehi, sādhusappuriso iti.
Saddādhanaṃ sīladhanaṃ, hirīottappiyaṃ dhanaṃ;
Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.
Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā;
Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;
Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsanaṃ.
177 .
Sabbhireva sam āsetha, sabbhi kubbetha santhava ṃ ;
Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.
178 .Caja dujjanasaṃsaggaṃ, bhaja sādhusamāgamaṃ;
Kara puññamahorattaṃ, sara niccamaniccataṃ.
179 .Yo ve kataññū katavedī dhīro,
Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;
Dukkhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,
Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.
180 .
M ātāpettibhara ṃ jantu ṃ , kule je ṭṭ hāpac āyina ṃ ;
Saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ, pesuṇeyyappahāyinaṃ.
181 .Maccheravinaye yuttaṃ, saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ;
Taṃ ve devā tāvatiṃsā, āhu ‘‘sappuriso’’iti.
182 .Kulaj āto kulaputto, kulava ṃ sasurakkhato;
Attanā dukkhappattopi, hīnakammaṃ na kāraye.
183 .Udeyya bhāṇu pacchime, nameyya meruaddipi;
Sītalaṃ yadi naraggi, pabbatagge ca uppalaṃ;
Vikase na viparitā, sādhuvācā kudācanaṃ.
184 .
Sukh ā rukkhassa ch āyāva, tato ñ ātim ātāpitu;
Tato ācerassa rañño, tato buddhassanekadhā.
185 .Bhamar ā pupphamicchanti, gu ṇamicchanti sajjan ā;
Makkhikā pūtimicchanti, dosamicchanti dujjanā.
186 .Mātuhīno dubbhāso hi, pituhīno dukkiriyo;
Ubho mātupituhīnā, dubbhāsā ca dukkiriyā.
187 .Mātuseṭṭho subhāso hi, pituseṭṭho sukiriyo;
Ubhomātu pituseṭṭhā, subhāsā ca sukiriyā.
188 .Sunakho sunakhaṃ disvā, dantaṃ dasseti hiṃsituṃ;
Dujjano sujanaṃ disvā, rosayaṃ hiṃsamicchati.
189 .Na ca vegena kiccāni, kattabbāni kudācanaṃ;
Sahasā kāritaṃ kammaṃ, bālo pacchānutappati.
190 .Kodhaṃ vadhitvā na kadāci socati,
Makkhappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;
Sabbesaṃ vuttaṃ pharusaṃ khametha,
Etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo.
191 .Dukkho nivāso sambādhe, ṭhāne asucīsaṅkate;
Tato arimhi appiye, tatopi akataññunā.
192 .Ovadeyyā’nusāseyya, asabbhā ca nivāraye;
Satañhi so piyo hoti, asataṃ hotiappiyo.
193 .Uttamattanivātena, kakkhaḷaṃ mudunā jaye;
Nīcaṃ appakadānena, vāyāmena samaṃ jaye.
194 .
Na visa ṃ visamicc āha, dhana ṃ sa ṅghassa uccate;
Visaṃ ekaṃva hanati, hanati saṅghassa sabbaṃ.
195 .Dhanamappampi sādh ūna ṃ , kūpe v āriva nissayo;
Bahuṃapi asādhūnaṃ, na ca vāriva aṇṇave.
196 .Apattheyya ṃ na pattheyya, acinteyya ṃ na cintaye;
Dhammameva sucinteyya, kālaṃ moghaṃ na icchaye.
197 .Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā.
198 .Asantassa piyo hoti, sante na kurute piya ṃ ;
Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ.
199 .Guṇā kubbanti dūtattaṃ, dūrepi vasataṃ sataṃ;
Ketake gandhaṃ ghāyitvā, gacchanti bhamarā sayaṃ.
200 .Pubbaj ātikata ṃ kamma ṃ , ta ṃ kammam īti kathyate;
Tasmā purisākārenaṃ, yataṃ kare atandito.
201 .Mattikapiṇḍato kattā, kurute yaṃ yadicchati;
Evamattakataṃ kammaṃ, māṇavo paṭipajjate.
202 .Uṭṭhāyoṭṭhāya bodheyyaṃ, mahabbhaya mupaṭṭhitaṃ;
Maraṇabyādhisokānaṃ, kimajja nipatissati.
203 .
Pāṇā yath āttanobhi ṭṭ hā, bh ūtānamapi te tath ā;
Attopamena bhūtesu, dayaṃ kubbanti sādhavo.
Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno;
Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.
204 .Bālo vā yadi vā vuddho, yuvā vā gehamāgato;
Tassa pūjā vidhātabbā, sabbassābhyāgato garu.
205 .Ākiṇṇopi asantehi, asaṃsaṭṭhova bhaddako;
Bahunā sannajātena, gacchena ubbattenidha.
Bāladujjanakaṇḍa
206 .
K āyaduccarit ādīhi , sampanno p āpam ānujo;
Bāloti lokanāthena, kittito dhammasāminā.
207 .Ducintitacint ī ceva, dubbh āsitabh āsīpi ca;
Dukkaṭakammakārī ca, pāpako bālamānujo.
208 .Atipiyo na k ātabbo, khalo kotuhala ṃ karo;
Sirasā vahamānopi, aḍḍhapūro ghaṭo yathā.
209 .Sappo du ṭṭ ho khalo du ṭṭ ho, sapp ā du ṭṭ hataro khalo;
Mantosadhehi taṃ sappaṃ, khalaṃ kenupasammati.
210 .Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tenaso;
Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve bāloti vuccati.
211 .Madhūva maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati;
Yadā ca paccati pāpaṃ, atha dukkhaṃ nigacchati.
212 .Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati.
213 .Ghare duṭṭho mūsiko ca, vane duṭṭho ca vānaro;
Sakuṇe ca duṭṭho kāko, nareduṭṭho ca brāhmaṇo.
214 .Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;
Dīgho bālānasaṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.
215 .
Tilamatta ṃ paresañca, appadosañca passati;
Nāḷikerampi sadosaṃ, khalajāto na passati.
216 .Nattadosa ṃ pare jaññ ā, jaññ ā dosa ṃ parassatu;
Guyho kumm āva a ṅgāni, paradosañca lakkhaye.
217 . Luddha ṃ atthena ga ṇheyya, thaddha ṃ añjalikammun ā;
Chandānuvattiyā mūḷhaṃ, yathābhūtena paṇḍitaṃ.
218 . Yathā udumbarapakkā, bahi rattakā eva ca;
Antokimila sampuṇṇā, evaṃ dujjanahadayā.
219 . Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;
Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.
220 .
Carañce n ādhigaccheyya, seyya ṃ sadisamattano;
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.
221 . Aj ātamatam ūḷ hāna ṃ, varam ādayo na cantimo;
Sakiṃ dukkhakarāvāda-yontimo tu pade pade.
222 . Dujjanena samaṃ veraṃ, sakhyañcāpi na kāraye;
Uṇho dahati caṅgāro, sīto kaṇhāyate karaṃ.
223 .
Dujjano piyav ādī ca, neta ṃ viss āsak āra ṇaṃ;
Madhu tiṭṭhati jivhagge, hadaye halāhalaṃ visaṃ.
224 . Dujjano parih ātabbo, vijj āyāla ṅkatopi ca;
Maṇinā bhūsito sappo, kimeso na bhayaṅkaro.
225 . Nāḷikerasamākārā, dissantepi hi sajjanā;
Aññe badarikākārā, bahireva manoharā.
Yath āpi pana sapakk ā, bahi ka ṇṭ akameva ca;
Anto amatasampuṇṇā, evaṃ sujanahadayā.
Yathā udumbarapakkā, bahi rattakameva ca;
Evaṃ kimilasampuṇā, evaṃ dujjanahadayā.
226 . Dosabhīto anārambho, taṃ kā purisalakkhaṇaṃ;
Kohyajiṇṇabhayā nanu, bhojanaṃ parihīyate.
227 . Payopānaṃ bhujaṅgānaṃ, kevalaṃ visavaḍḍhanaṃ;
Upadeso hi mūḷhānaṃ, pakopāya na santiyā.
228 . Na ṭhātabbaṃ na gantabbaṃ, dujjanena samaṃ kvaci;
Dujjano hi dukkhaṃ deti, na so sukhaṃ kadācipi.
229 .
Abaddh ā tattha bajjhanti, yattha b ālā pabh āsare;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare.
230 . Paritta ṃ dārum āruyha, yath ā sīde maha ṇṇ ave;
Evaṃ kusitamāgamma, sādhu jīvipi sīdati;
Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
231 . Saddhāsīlādisampanno, sumitto sādhumānuso;
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, vuddhikāmo vicakkhaṇo.
232 . Dānādiguṇaseṭṭhehi, miditabbo mitto hi kho;
Tādisaṃ avaṅkeneva, manasā bhajeyya sudhī.
333 . Hitakkaro paro bandhu, bandhupi ahito paro;
Ahito dehajo byādhi, hitaṃ araññamosadhaṃ.
234 . Parokkhe kiccahant āra ṃ, paccakkhe piyav ādina ṃ;
Vajjaye tādisaṃ mittaṃ, visakumbhaṃ payomukhaṃ.
135 . Dhanahīne caje mitto, puttadārā sahodarā;
Dhanavanteva sevanti, dhanaṃ loke mahāsakhā.
236 . Jāniyā pesane bhacce, bandhave byasanāgame;
Mittañca āpadikāle, bhariyañca vibhavakkhaye.
237 .
Ussave byasane ceva, dubbhikkhe sattuviggahe;
Rājadvāre susāne ca, yo tiṭṭhati so bandhavā.
238 . Na 2 vissase amittassa, mittañc āpi na vissase;
Kadāci kupite mitte, sabbadosaṃ pakāsati.
239 . Mātā mittaṃ pitā ceti, sabhāvā taṃ tayaṃ hitaṃ;
Kammakaraṇato caññe, bhavanti hitabuddhiyo.
240 .
Āpad āsu mitta ṃ jaññ ā, yuddhe s ūra ṃ iṇe suci ṃ;
Bhariyaṃ khīṇesu vittesu, byasanesu ca bandhavaṃ.
241 . Saki ṃ du ṭṭ hañca yo mitta ṃ, puna sandh ātumicchati;
Sa maccumupagaṇhāti, gabbhaṃ assatarī yathā.
242 . Iṇaseso aggiseso, rogaseso tatheva ca;
Punappunaṃ vivaḍḍhanti, tasmā sesaṃ na kāraye.
243 . Padumaṃva mukhaṃ yassa, vācā candanasītalā;
Tādisaṃ no paseveyya, hadaye tu halāhalaṃ.
244 . Na seve pharusaṃ sāmiṃ, na ca seveyya macchariṃ;
Tato apaggaṇha sāmiṃ, neva niggahitaṃ tato.
245 . Kudesañca kumittañca, kukulañca kubandhavaṃ;
Kudārañca kudāsañca, dūrato parivajjaye.
246 . Sītavāco bahumitto, pharuso appamittako;
Upamā ettha ñātabbā, sūriyacandarājūnaṃ.
247 .
Ahit ā pa ṭisedho ca, hitesu ca payojana ṃ;
Byasane apariccāgo, itidaṃ mittalakkhaṇaṃ.
248 . Piyo garu bh āvan īyo, vatt ā ca vacanakkhamo;
Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.
Piyo garu bhāva nīyo, vattā ca vacanakkhamo;
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako.
Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantidha puggale;
So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato;
Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho.
249 . Orasaṃ katasambandhaṃ, tathā vaṃsakkamāgataṃ;
Rakkhako byasanehi, mitta ṃ ñeyya ṃ catubbidha ṃ.
250 . Piyo garu bh āvaniyo, vatt ā ca vacanakkhamo;
Gambhirañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;
Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviyaṃ.
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.
Rājakaṇḍa
251 .
Mah ājana ṃ yo rañjeti, cat ūhipi vatth ūhi v ā;
Rājāti vuccate loke, iti sallakkhaye vidvā.
252 . Dānañca atthacariyā, piyavācā attasamaṃ;
Saṅgahā caturo ime, munindena pakāsitā.
Dānampi atthacariyatañca, piyavāditañca samānattatañca;
Kariyacariyasusaṅgahaṃ bahūnaṃ, anavamatena guṇena yāti saggaṃ;
Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha;
Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;
Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.
253 . Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;
Akkodhaṃ avihiṃsañca, khantī ca avirodhanaṃ;
Dasete dhamme rājāno, appamattena dhārayyuṃ.
254 .
Ekay āma ṃ saye r ājā, dviy ā maññeva pa ṇḍ ito;
Gharāvāso tiyāmova, catuyāmo tu yācako.
255 . Aputtakaṃ gharaṃ suññaṃ, raṭṭhaṃ suññaṃ arājakaṃ;
Asippassa mukhaṃ suññaṃ, sabbasuññaṃ daliddattaṃ.
256 . Dhanamicche vāṇijeyya, vijjamicche bhaje sutaṃ;
Puttamicche taruṇitthiṃ, rājāmaccaṃ icchāgate.
257 . Pakkhīnaṃ balamākāso, macchānamudakaṃ balaṃ;
Dubbalassa balaṃ rājā, kumārānaṃ rudaṃ balaṃ.
258 . Khamā jāgariyuṭṭhānaṃ, saṃvibhāgo dayikkhaṇā;
Nāyakassa guṇā ete, icchitabbā sataṃ sadā.
259 . Sakiṃ vadanti rājāno, sakiṃ samaṇabrāhmaṇā;
Sakiṃ sappurisā loke, esa dhammo sanantano.
260 .
Alaso g īhi k āmabhog ī na s ādhu,
Asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī,
Yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
261 . Āyaṃ khayaṃ sayaṃ jaññā, katākataṃ sayaṃ jaññā;
Niggahe niggahārahaṃ, paggahe paggahārahaṃ.
262 . Mātā puttakataṃ pāpaṃ, sissakataṃ guru tathā;
Rājā ra ṭṭ hakata ṃ pāpa ṃ, rājakata ṃ purohito.
263 . Akkodhena jine kodha ṃ, as ādhu ṃ sādhun ā jine;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ.
264 . Adantadamanaṃ dānaṃ, dānaṃ sabbatthasādhakaṃ;
Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.
Adantadamanaṃ dānaṃ, adānaṃ dantadūsakaṃ;
Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.
265 .
Dāna ṃ sinehabhesajja ṃ, macchera ṃ dosanosadha ṃ;
Dānaṃ yasassībhesajjaṃ, maccheraṃ kapaṇosadhaṃ.
266 . Na raññā samakaṃ bhuñje, kāmabhogaṃ kudācanaṃ;
Ākappaṃ rasabhuttaṃ vā, mālāgandhavilepanaṃ;
Vatthasabbamalaṅkāraṃ, na raññā sadisaṃ kare.
267 . Na me rājā sakhā hoti, na rājā hoti samako;
Eso sāmiko mayhanti, citte niṭṭhaṃ saṇṭhāpaye.
268 .
Nātid ūre bhaje rañño, nacc āsanne pav ātake;
Ujuke nātininne ca, na bhaje uccamāsane;
Cha dose vajje sevako, aggīva saṃyato tiṭṭhe.
Na pacchato na purato, nāpi āsannadūrato;
Na kacche nopi paṭivāte, na cāpi oṇatuṇṇate;
Ime dose vivajjetvā, ekamantaṃ ṭhitā ahu –
269 .
Jappena mantena subh āsitena,
Anuppadānena paveṇiyā vā;
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ,
Tathā tathā tattha parakkameyya.
270 . Kassako vāṇijo macco, samaṇo sutasīla vā;
Tesu vipulajātesu, raṭṭhampi vipulaṃ siyā.
271 .
Tesu dubbalaj ātesu, ra ṭṭ hampi dubbala ṃ siy ā;
Tasmā saraṭṭhaṃ vipulaṃ, dhāraye raṭṭhabhāravā.
272 . Mah ārukkhassa phalino, āma ṃ chindati yo phala ṃ;
Rasañcassa na jānāti, bījañcassa vinassati.
273 . Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, adhammena pasāsati;
Rasañcassa na jānāti, raṭṭhañcassa vinassati.
274 . Mahārukkhassa phalino, pakkaṃ chindati yo phalaṃ;
Rasañcassa vijānāti, bījañjassa na nassati.
275 . Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, dhammena yo pasāsati;
Rasañcassa vijānāti, raṭṭhañcassa na nassati.
Nāyaka kaṇḍa
276 .
An āyak ā vinassanti, nassanti bahun āyak ā;
Th īnāyak ā vinassanti, nassanti susun āyak ā.
277 . Gava ṃ ce taram ānāna ṃ, uju ṃ gacchati pu ṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.
278 . Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā.
Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃyanti, nette ujuṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko.
279 . Nodayāha vināsāya, bahunāyakatā bhusaṃ;
Milāyanti vinassanti, padmānyakkehi sattahi.
280 . Sutārakkho abhiyogo, kulārakkho vattaṃ bhave;
Vijjā hi kulaputtassa, nāyakassāpamādako.
Puttakaṇḍa
281 .
Abhij āta ṃ anuj āta ṃ, puttamicchanti pa ṇḍ it ā;
Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.
282 . Pañca ṭṭ hānāni sampassa ṃ, puttamicchanti pa ṇḍ it ā;
Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.
283 . Kulava ṃso cira ṃ ti ṭṭ he, d āyajja ṃ pa ṭipajjati;
Atha vā pana petānaṃ, dakkhinaṃ anupadassati.
284 . Bahuputte pit ā eko, avassa ṃ poseti sad ā;
Bahuputtā na sakkonti, posetuṃ pitarekakaṃ.
285 . Puttaṃ vā bhātaraṃ duṭṭhu, anusāseyya no jahe;
Kinnu chejjaṃ karaṃ pādaṃ, littaṃ asucinā siyā.
Vejjācariya kaṇḍa
286 . Āyubedakatābhyāso, sabbesaṃ piyadassano;
Ariyasīlaguṇopeto, esa vejjo vidhīyate.
287 .
Nānāganthaj ānanañca, sudi ṭṭ hakammasampad ā;
Dakkhatā hatthasīghatā, pasādasūrasattitā.
288 . Sābh āvikata ṅkha ṇika -ñāṇ asubh āsit āpi ca;
Ussāho dabbo sabbatā, vejjācerassa lakkhaṇaṃ;
289 . Kili ṭṭ havattha ṃ kodho ca, atim ānañca gammat ā;
Animantitagamanaṃ, ete pañca vivajjiyā.
290 . Di ṭṭ hakammat ā socañca, dakkhat ā vidit āgamo;
Cattāro subhisakkassa, suguṇā viññunā matā.
291 . Ruj āya jayalakkha ṇaṃ, raso ca bhesajjampi ca;
Tilakkha ṇabhedo ceva, viññeyyo bhisakkena ve.
D āsaka ka ṇḍ a
292 .Antoj āto dhanakk īto, d āsabyopagato saya ṃ ;
Dāsākaramarānīto-ccevaṃ te catudhā siyuṃ.
293 .Pubbu ṭṭ hā pacch ānip ātī, dinnassa ādāyīpi ca;
Sukatakammakaro ca, kittivaṇṇaharopi ca.
294 .D āsā 0.0177 pañceva corayya -sakh āñātyattas ādis ā;
Tathā viññūhi viññeyyā, mittadārā ca bandhavā.
Itthikaṇḍa
295 .Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tasmā tāyo hitvāna, brūheyya vivekaṃ sudhī.
Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
Sāratthā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayaṃ.
296 .
Loke hi a ṅgan ā nāma, kodhan ā mittabhedik ā;
Pisukā akataññū ca dūrato parivajjaye.
297 .Yath ā nad ī ca pantho ca, p ānāgāra ṃ sabh ā pap ā;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā.
298 .Sabb ā nad ī va ṅkagat ī, sabbe ka ṭṭ hamay ā van ā;
Sabbitthiyo kare pāpaṃ, labhamāne nivātake.
299 .Gha ṭakumbhasam ā nārī, tattha ṅgārasamo pum ā;
Tasmā ghatañca aggiñca, nekatra ṭhapaye budho.
300 .Itth īnañca dhana ṃ rūpa ṃ , puris āna ṃ vijj ā dhana ṃ ;
Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ, rājānañca dhanaṃ balaṃ.
301 .Pañcāratyā sugandhabbā, sattāratyā dhanuggahā;
Ekamāsā subhariyā, aḍḍhamāsā sissā malā.
302 .Jiṇṇe annaṃ pasaṃseyya, dārañca gatayobbane;
Raṇapunāgate sūraṃ, sassañca gehamāgate.
303 .Dvitipati nārī ceva, vihāradviti bhikkhu ca;
Sakuṇo dvitipāto ca, katamāyābahutarā.
304 .Ratti vinā na candimā, vīcivinā ca sāgaro;
Haṃsavinā pokkharaṇī, pativinā kaññā sobhe.
305 .Asantuṭṭhā yatī naṭṭhā, santuṭṭhāpi ca patthi vā;
Salajjā gaṇikā naṭṭhā, nillajjā ca kulitthiyo.
306 .
Cor īna ṃ bahubuddh īna ṃ , yāsu sacca ṃ sudullabha ṃ ;
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevo’dake gataṃ.
307 .Anal ā mudusambh āsā, dupp ūrā tā nad īsam ā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
308 .Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
309 .Itthīpi hi ekacciyā, seyyā posa janādhipa;
Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā;
310 .
Tass ā yo j āyati poso,
Sūro hosa disampati;
Tādisā subhagiyā putto,
Rajjampi anusāsati.
311 .Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape;
Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati;
Na tveva eko ekāya, mātugāmena sallape.
312 .
Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti pa ṇḍ ito;
Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.
313 .Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti pa ṇḍ ito;
Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṃ atthavicintikā.
314 .Kūpodakaṃ vaṭacchāyā, sāmāthī iṭṭhakālayaṃ;
Sītakāle bhave uṇhaṃ, uṇhakāle ca sītalaṃ.
315 .Itthiyo ekacciyāpi, seyyā vuttāva muninā;
Bhaṇḍānaṃ uttamā itthī, aggūpaṭṭhāyikā iti.
Pakiṇṇakakaṇḍa
316 .
Kulas īlagu ṇopeto , sabbadhammapar āya ṇo;
Pavīṇo pesanājjhakkho, dhammajjhakkho vidhīyate.
317 .Vedaveda ṅgatatvañño, jappahomapar āya ṇo;
Āsīvādavacoyutto, esa rājapurohito.
Kappo byākaraṇaṃ joti – satthaṃ sikkhā nirutti ca;
Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.
318 .Sakiṃ vuttagahitatto, lahuhattho jitakkharo;
Sabbasatthasamālokī, pakaṭṭho nāma lekhako.
319 .Samattanītisatthañño, vāhane pūritassamo;
Sūravīraguṇopeto, senājhakkho vidhīyate.
320 .Sudhī vākyapaṭu, pañño, paracittopalakkhaṇo;
Dhīro yathātthavādī ca, esa dūto vidhīyate.
321 .
Puttanattagu ṇopeto, satthañño rasap ācako;
Sūro ca kathino ceva, sūpakāro sa vuccate.
322 .Iṅgit ākāratattañño, balav āpiyadassano;
Appam ādī sad ā dakkho, pat īhāro sa uccate.
323 .Itthimisse kuto s īla ṃ , ma ṃ sabhakkhe kuto day ā;
Surāpāne kuto saccaṃ, mahālobhe kuto lajjā;
Mahātande kuto sippaṃ, mahākodhe kuto dhanaṃ.
324 .
Sur āyogo vel ālo ca, samajjacara ṇaṅgato;
Khiḍḍā dhutto pāpamitto, alaso bhoganāsakā.
325 .Jīvant āpi mat ā pañca, by āsena parikittit ā;
Dukkhito byādhiti mūḷho, iṇavā niccasevako.
326 .Nidd āluko pam ādo ca, sukhito rogav ālaso;
Kāmuko kammārāmo ca, sattete satthavajjitā.
327 .Goṇāhi sabbagihīnaṃ, posakā bhogadāyako;
Tasmā hi mātāpitūva, mānaye sakkareyya ca.
328 .Yathā mātā pitā bhātā, aññevāpi ca ñātakā;
Gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā.
329 .Annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā tathā;
Etamatthavasaṃ ñatvā, nāsu gāvo haniṃsu te.
330 .Ye ca khādanti gomaṃsaṃ, mātumaṃsaṃva khādare;
Matesu tesu gijjhānaṃ, dade sote ca vāhaye.
331 .Dviguṇo thīnamāhāro, buddhicāpi catugguṇo;
Chagguṇo hoti vāyāmo, kāmotvaṭṭhaguṇo bhave.
332 .
Na loke sobhate m ūḷ ho, kevalattapasa ṃ sako;
Api sampihite kūpe, katavijjo pakāsate.
333 .Kosajja ṃ bhayato disv ā, vīriy ārambhañca khemato;
Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī.
334 .Viv āda ṃ bhayato disv ā, aviv ādañca khemato;
Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī.
335 .Pam āda ṃ bhayato disv ā, appam ādañca khemato;
Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, esā buddhānusāsanī.
336 .Garah ā ca pasa ṃ sā ca, anicc ā tāvak ālik ā;
Appakācekadesāva, na tā ikkheyya paṇḍito;
Dhammādhammaṃva ikkheyya, atthānatthaṃ hitāhitaṃ.
Kavidappaṇanīti
1. Pakhukkūpuraseṭṭhassa, pacchime āsi vissuto;
Catugāvutadesamhī, kanarayagāmo susobhano.
2.
Dvino dviveka s ākamhi, tamhi j ātena j ātiy ā;
Laṅkābhārataādīsu, vuṭṭhapubba sutesinā.
3. Visut ārāma s īhāna ṃ , sikkhitena tipe ṭaka ṃ ;
Santike navavass āni, sa ṃ gītikiccak ārin ā.
4. Dakkhi ṇā rāma v āsīna ṃ , santikepi suviññuna ṃ ;
Sikkhitena sattavīsa-vassitvāna yasassinā.
5. Sundare puraseṭṭhamhi, sundare visute subhe;
Sundare jotipālamhi, vasatā gaṇavācinā.
6. Nissāya peṭake ceva, anekanīti potthake;
Bahule ganthaseṭṭhepi, katoyaṃ vidhumānito.
7.
Ti ṭṭ hata ṃ aya ṃ me gantho, sus āro y āva s āsana ṃ ;
Tiṭṭhateva sutesīnaṃ, susāraṃ supakāsayaṃ.
8. Anena suvisi ṭṭ hena, puññenaññena kammun ā;
Manisibhigurūheva, gaccheyyaṃ amataṃ sivaṃ.
‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante’’
‘‘Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;
Ate‘va’ññehi māsehi, dumapumphehi sobhati’’.
‘‘Vanappagumbe yathaphussitagge,
Gimhāna māse paṭhamasmiṃ gimhe’’ –
Namo tassa bhagavato arahato sambāsambuddhassa
Paṇāma paṭiññā
Vatthuttayaṃ namasitvā, ācere kavipuṅgave;
Kassaṃ dvādasamāsānaṃ, bandhaṃ tammāsavasikaṃ.
1.
Cittasammatam āso hi, atevaññehi sobhati;
Rammakamāso rammamāso, teneva vohāro bhavi.
2. Tasmi ṃ sucittam āsamhi, n āgadum ā supupphare;
Pupphanti asanadumā, vāyanti kānane hi ve.
3. Sa ṅkanta mahussavopi, tamhi m āsamhi vattate;
Gandhodakehi aññoññaṃ, siñcamānā sumodare.
Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;
Ate‘va’ññehi māsehi, dumapupphehi sobhati.
Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe;
Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ;
Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.
4. Vesākhavhayamāso tu, suvisiṭṭho supākaṭo;
Lokagganāthaṃ paṭicca, santehi abhilakkhito.
5. Tamhi vesākhamāsamhi, campakāpi supupphare;
Bodhiṃ dakehi siñcitvā, sajjanā sampamodare.
6.
Vanesuva potak āpi, pakkhandanti disodisa ṃ ;
Vikūjantā sabhāsāya, janasotarasāyanaṃ.
Dutiye divase bhatta -kāle ārocite jino;
Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇāmāyaṃ munissaro.
7. Je ṭṭ hasammatam āsopi, sogatajanabbhantare;
Vikhyāto lakkhañño ceva, jeṭṭhena saṃyuto hi ve.
8. Tasmi ṃ hi je ṭṭ ham āsamhi, suman ā vanamallik ā;
Pupphanti ca pavāyanti, sabbajanamanoharā.
9. Parikkha ṇā susabh āpi, abhavi mranam āma ṇḍ ale;
Khetale jeṭṭhajotipi, pajjali tasmiñhi ve.
10 . Āsāḷho nāma māsopi, atīva visiṭṭho bhavi;
Paṭisandhiṃ gaṇhi buddho, tasmiñhi muni sudhī.
11 . Nikkhamipi ca sambuddho, dhammacakkaṃ pavattayi;
Upasampadakammampi, karonti tasmiṃpi hi.
12 . Punnāgadumā pupphanti, pavāyanti disodisaṃ;
Ādicco tiṭṭhati tamhi, uttarāyānakoṭiyaṃ.
13 . Sīhe sāvaṇamāsamhi, salākadānamuttamaṃ;
Denti sādhavo mānusā, saddahantā vatthuttayaṃ.
14 . Pupphanti kaṭeruhāpi, tamhi sāvaṇamāsake;
Khe savaṇanakkhattampi, atīva jotayī hi ve.
15 .
Vassabbhantarabh ūte ca, sama ṇā sugatoras ā;
Māse vācanauggaṇha-kammaṃkaṃsu sukhāsayā.
16 . Kaññ ārāsisammatehi , po ṭṭ hap ādasum āsake;
Nadīsu dakapūritā, kaṭapatthatasādisā.
17 . N āvāmah āussavampi, karonti m ānuj ā tad ā;
Kīḷanti sampamodanti, vijite nara nāriyo.
18 . Kañcanayamadum āpi, vikasanti tad ā hi ve;
Megho thokaṃ thokaṃ himaṃ, vassati patatipi ca.
19 . Vassike assayujimhi, vikasanti anekadh ā;
Padumādidakajāni, pupphāni manuññāni ve.
20 . Mahāpadīpapantīhi, sakalamranamābhūtale;
Pūjenti lokagganāthaṃ, sādhavo sogatājanā.
21 . Tapodhanā vicaranti, vassaṃvuṭṭhā disodisaṃ;
Sādhavo dānasoṇḍāva, sītāyanti sukhanti ca.
22 . Kattikamāsaseṭṭhepi, sampamodanti mānujā;
Kosītakīpupphāni ca, vikasanti vāyanti ca.
23 . Kathinamahādānampi, dadanti sādhavo janā;
Tadā candakiraṇopi, atīva pajjoto ahu.
24 . Ahosi himapāto ca, uttaravāto pavāyati;
Kattikajoticha ṇopi, ahosi tasmiñhi ve.
Kavidappaṇanīti
Mātikā
Yathādhammikarājūnaṃ, amaccā ca purohitā;
Nītisatthaṃ sunissāya, nicchayanti vinicchayaṃ.
Aṅgāni vedā cattāro, mīmaṃsānyāya vitthāro;
Dhammasatthaṃ purāṇañca, vijjā hetā catuddasa.
Āyubbedo manubbedo, gandhabbo ceti te tayo;
Atthasatthaṃ catutthañca, vijjāhyāṭṭharasa matā.
Sutisamutisaṅkhyā ca, rogānīti visesakā;
Gandhabbā gaṇikā ceva, dhanubbedā ca pūraṇā.
Tikicchā itihāso ca, jotimāyā ca chandati;
Ketumantā ca saddā ca, sippāṭṭhārasakā ime.
Damo daṇḍo itikhyāto, taṭṭhādaṇḍo mahīpati;
Tassa nīti daṇḍanīti, nayanānīti vuccati.
Daṇḍena nīyate cedaṃ, daṇḍaṃ nayati vā puna;
Daṇḍanīti itikhyāto, tilokā nati vattate.
Nānāsatthoddhataṃ vakkhe, rājanīti samuccayaṃ;
Sabbabījamiduṃ satthaṃ, cāṇakya sārasaṅgahaṃ.
Mūlasuttaṃ pavakkhāmi, cāṇakyena yathoditaṃ;
Yassaṃ viññātamattena, mūḷho bhavati paṇḍito.
Mittalābho suhadabhedo, viggaho sandhireva ca;
Pañcatandrā tathāññasmā, ganthā kassiyalikhyate.
Lokanītimhā –
(1) Paṇḍitakaṇḍa. (2) Sujanakaṇḍa. (3) Bāladujjana kaṇḍa. (4) Mittakaṇḍa. (5) Itthikaṇḍa. (6)
Rājakaṇḍa. (7) Pakiṇṇaka kaṇḍa-
Lokanīti –
Paṇḍito sujano kaṇḍo, dujjano mittaitthī ca;
Rājapakiṇṇako cāti, sattakaṇḍe vibhūsino.
Cakkindābhisirināyaṃ, sodhito kāsike sāke;
Chanotyaṃ dutiyāsaḷhe, kāḷasattama ādihe.
Lokanītiṃ pavakkhāmi, nānāsatthasamuddhaṭaṃ;
Māgadheneva saṅkhepaṃ, vanditvā ratanattayaṃ.
Nīti loke purisassa s āro,
Mātā pit ā ā cariyo mitto;
Tasmā hi nītiṃ puriso vijaññā,
Ñāṇīmahā hoti bahussuto.
Mahārahanīti –
(1) Paṇḍitakathā. (2) Sambhedakathā. (3) Mittakathā. (4) Nāyaka kathā. (5) Itthikathā
Mahāraha rahaṃsakya-muniṃ nīvaraṇā taṇhā;
Muttaṃ muttaṃ sudassanaṃ, vande bodhivaraṃ varaṃ.
Nītidha jantūnaṃ sāro, mittācariyā ca pitaro;
Nītimā subuddhibyatto, sutavā atthadassimā.
Dhammanīti –
(1) Ācariyakathā (2) sippakathā (3) paññākathā (4) sutakathā (5) kathānakathā (6) dhanakathā
(7) desakathā (8) nissayakathā (9) mittakathā (10) dujjanakathā (11) sujanakathā (12) balakathā (13)
itthikathā (14) yuttakathā (15) dāsakathā (16) gharāvāsakathā (17) kātabbakathā (18) akātabbakathā
(19) ñātabbakathā (20) alaṅkārakathā (21) rājadhammakathā (22) upasevakakathā (23)
dukkhādimissakakathā (24) pakiṇṇakakathā
Cakkāticakkacakkindo, devātidevādevindo,
Brahmāti brahmabrahmindo, jino pūretu me bhāvaṃ.
Ciraṃ tiṭṭhatu lokamhi, dhaṃsakaṃ sabbapāṇinaṃ;
Mahāmohatamaṃ jayaṃ, jotantaṃ jinasāsanaṃ.
Vanditvā ratanaṃ seṭṭhaṃ, nissāya pubbake garu;
Nītidhammaṃ pavakkhāmi, sabbaloka sukhāvahaṃ.
Ācariyo ca sippañca, paññāsutakathādhanaṃ;
Desañca nissayo mittaṃ, dujjano sujano balaṃ.
Itthī putto ca dāso ca, gharāvāso katākato;
Ñātabbo ca alaṅkāro, rājadhammā pasevako;
Dukkhādimissako ceva, pakiṇṇakāti mātikā.
Rājanīti –
Sīhā ekaṃ bakā ekaṃ, sikkhe cattāri kukkuṭā;
Pañca kākā rājā nāma, cha sunakkhā tīṇi gadrabhā.
1. Mahākammaṃ khuddakaṃ vā, yaṃ kammaṃ kātumicchati;
Sabbārambhena kātabbaṃ, sīhā ekaṃ tadā bhave.
2. Indriyāni susaṃyama, bakova paṇḍito bhave;
Desaka lomapannāni, sabbakammāni sādhaye.
3. Pubbaṭṭhānañca yuddhañca, saṃvibhāgañca bandhu hi;
Thiyā akkamma bhuttañca, sikkhe cattāri kukkuṭo.
4. Guyhe methunaṃ pekkhitvā, bhojanaṃ ñātisaṅgaho;
Vilok ā pekkhan ālasya ṃ, pañca sikkheyya v āyas ā.
5. An ālassa ṃtisavant āso, suniddh ā suppabodhan ā;
Daḷhabhatti ca sūrañca, cha etesvānato guṇo.
6. Khinnova vahate bhāraṃ, sītuṇhañca na cintayī;
Santuṭṭho ca bhave niccaṃ, tīṇi sikkheyya gadrabhā.
7. Vīsati tāni guṇāni, careyya iha paṇḍito;
Vijeyya ripū sabbepi, tejassī so bhavissati.
(1) Paṇḍitakaṇḍa (2) sujanakaṇḍa (3) bāladujjanakaṇḍa (4) mittakaṇḍa (5) rājakaṇḍa (6)
nāyakakaṇḍa (7) puttakaṇḍa (8) vejjācariyakaṇḍa (9) dāsakakaṇḍa (10) itthikaṇḍa (11)
pakiṇṇakakaṇḍa
Kavidappaṇanītiṃyo, vācuggataṃ karoti ce;
Bhuvanamajjhe eso hi, viññū paṇḍitajātiko.
Kavidappaṇanīti
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Ratanattayapaṇāma
1. Mahākavivaraṃ buddhaṃ, dhammañca tena sevitaṃ;
Saṅghaṃ niraṅgaṇañcāpi, vandāmi sirasā daraṃ.
2.
Kariss āmi sam āsena, n ānāsattha samuddha ṭaṃ;
Hitāya kavinaṃ nītiṃ, kavidappaṇanāmakaṃ.
Paṇḍitakaṇḍa
3. Nīti sāro manussānaṃ, mitto ācariyopi ca;
Mātā pitā ca nītimā, sutavā ganthakārako.
4. Alasassa kuto sippaṃ, asippassa kuto dhanaṃ;
Adhanassa kuto mittaṃ, amittassa kuto sukhaṃ;
Asukhassa kuto puññaṃ, apuññassa kuto varaṃ.
5.
Sucintitacint ī ceva, subh āsitabh āsīpi ca;
Sukatakammakārī ca, paṇḍito sādhumānuso.
6. Kaviheraññak ā katv ā, uttatta ṃ satthakañcana ṃ;
Bhūsanaṃ gajjapajjādiṃ, karonti ca manoharaṃ.
7. Bahu ṃ lahuñca gaha ṇaṃ, samm ūpadh āra ṇampi ca;
Gahita asammussanaṃ, etaṃ suviññulakkhaṇaṃ.
8. Ajar āmara ṃva pañño, vijjamatthañca cintaye;
Gahito iva kesesu, maccunā dhammamācare.
9. Sippasamaṃ dhanaṃ natthi, sippaṃ corā na gaṇhare;
Idha loke sippaṃ mittaṃ, paraloke sukhāvahaṃ.
10 . Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ, mukhaṃ hotīti no vade;
Yaṃ vātaṃ vā mukhāruḷhaṃ, vacanaṃ paṇḍito naro.
11 . Dummedhehi pasa ṃsā ca, viññ ūhi garah ā ca y ā;
Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṃsanā.
12 . Acintiye sāṭṭhakathe, paṇḍito jinabhāsite;
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
13 .
Gar ūpadesah īno hi, atthas āra ṃ na vindati;
Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.
14 . Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;
Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.
15 . Sabbadabbesu vijjeva, dabbamāhu anuttaraṃ;
Ahārattā anagghattā, akkhayattā ca sabbadā.
16 . Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;
Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.
17 . Paṇḍite ca guṇā sabbe, mūḷhe dosā hi kevalaṃ;
Tasmā mūḷhasahassesu, pañño eko visesiyate.
18 . Bālā issanti dummedhā, guṇī niddosakārino;
Garuko paṇḍito etasa-missaṃ tehyavidvā samo.
19 .
Manuññameva bh āseyya, n āmanuñña ṃ kud ācana ṃ;
Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;
Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahu.
20 .
Vijj ā dad āti vinaya ṃ, vinay ā yāti pattata ṃ;
Pattattā dhanaṃ pappoti, dhanā dhammaṃ tato sukhaṃ.
21 . Ye vuḍḍhamapacayanti, narā dhammassa kovidā;
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatiṃ.
22 . Mātariva paradāresu, paradabbesu ledduṃva;
Attanīva sabbabhūtesu, yo passati so paṇḍito.
23 . Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Anavajjesu kammesu, pasaṃsitesu sādhubhi.
Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
24 .
Vāyametheva puriso, na nibbindeyya pa ṇḍ ito;
Puññakriyavatthūsu, pasaṃsitesu viññubhi.
25 . Loke uss āhavant āna ṃ, jan āna ṃ kimas ādhiya ṃ;
Sāgarepi mahāsetuṃ, kapiyūthehi bandhati.
26 . Kiṃ kulena visālena, guṇahīno tu yo naro;
Akulinopi satthañño, devatāhipi pujjate.
27 . Ukka ṭṭ he sūramicchanti, mant īsu akut ūhala ṃ;
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitaṃ.
28 . Rūpayobbannasampannā, visālakulasambhavā;
Vijjāhīnā na sobhante, niggandhā iva kiṃ sukā.
29 . Vutyaṃ visadañāṇassa, ñāto attho tarassana;
Sūrappabhāya ādāso, chāyaṃ disse na mākare.
30 .
Aveyy ākara ṇo tvandho, badhiro kosavajjito;
Sāhiccarahito paṅgu, mūgo takkavivajjito.
31 . Dh īro ca vividh ānaññ ū, paresa ṃ vivar ānug ū;
Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā.
32 . Mahātejopi tejoyaṃ, mattikaṃ na muduṃ kare;
Āpo āpesi mudukaṃ, sādhuvācāva kakkhaḷaṃ.
33 .
Kottho puttena j ātena, yo na vid ū na dhammiko;
Kāṇena cakkhunā kiṃ vā, cakkhu pīḷeva kevalaṃ.
34 . Mudun āva ripu ṃ jeti, mudun ā jeti d āru ṇaṃ;
No na siddhaṃ mudu kiñci, tato ca mudunā jaye.
35 . Sajāto yena jātena, yāti vaṃso samunnatiṃ;
Parivattinisaṃsāre, mato ko vā na jāyate.
36 . Dāne tapasi sūre ca, yassa na patthito yaso;
Vijjāya matthalābhe ca, kevalaṃ adhikovaso.
37 . Varo eko guṇī putto, na ca mūḷhasatānyapi;
Eko cando tamo hanati, na ca tārāgaṇo tathā.
38 . Puññatitthakato yena, tapo kvāpi sudukkaro;
Tassa putto bhave vasso, samiddho dhammiko suddhe.
39 . Lālaye pañcavassāni, dasavassāni tālaye;
Pattetu soḷase vasse, puttaṃ mittaṃva ācare.
40 .
Lālane bahavo dos ā, tālane bahavo gu ṇā ;
Tasmā puttañca sissañca, tālaye na tu lālaye.
41 . Māgadh ā pākat ā ceva, sakkatavoh āropi ca;
Etesu kovido pañño, dhīro pāḷiṃ visodhaye.
42 . Sakkata ṃ pākatañceva -pabha ṃso ca pis ācik ī;
Māgadhī sorasenīva, cha bhāsā parikittitā.
43 . Candana ṃ sītala ṃ loke, candik ā sītal ā tato;
Candana candikātopi, vākyaṃ sādhu subhāsitaṃ.
44 . Pattak ālodita ṃ appa ṃ, vākya ṃ subh āsita ṃ bhave;
Khuditassa kadannampi, bhuttaṃ sādurasaṃ siyā.
45 . Satthakāpi bahūvācā, nādarā bahubhāṇino;
Sopakāramudāsinā, nanu diṭṭhaṃ nadījalaṃ.
46 . Pāsāṇ achatta ṃ garuka ṃ, tato dev ānācikkhan ā;
Tato vuḍḍhānamovādo, tato buddhassa sāsanaṃ.
47 . Tūlaṃ sallahukaṃ loke, tato capalajātiko;
Tatonosāvako tato, yati dhammapamādako.
48 . Paṇḍitassa pasaṃsāya, daṇḍo bālena dīyate;
Paṇḍito paṇḍiteneva, vaṇṇitova suvaṇṇito.
49 .
Satesu j āyate s ūro, sahassesu ca pa ṇḍ ito;
Vuttā satasahassesu, dātā bhavati vā na vā.
50 . Vidvattañca r ājattañca, neva tulya ṃ kad ācipi;
Sadese pūjito rājā, vidvā sabbattha pūjito.
51 . Sataṃ dīghāyukaṃ sabba-sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;
Asataṃ pana sabbesaṃ, dukkhahetu na saṃsayo.
52 .
Pa ṇḍ ite sujane sante, sabbepi sujan ā jan ā;
Jātekasmiṃ sāragandhe, sabbe gandhamayā dumā.
53 . Att āva yadi vin īto, nijassit ā mah ājan ā;
Vinītaṃ yanti sabbepi, ko taṃ nāseyya paṇḍito.
54 . Sarīrassa guṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;
Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsī, kappantaṭṭhāyino guṇā.
55 . Ambuṃ pivanti no najjo, rukkho khādati no phalaṃ;
Megho kvacipi no sassaṃ, paratthāya sataṃ dhanaṃ.
56 . Saccaṃ punapi saccanti, bhujamukkhippa muccate;
Sakattho natthi nattheva, parassattha makubbato.
57 . Sataṃ pharusavācāhi, na yāti vikatiṃ mano;
Tiṇukkāhi na sakkāva, tāpetuṃ sāgare jalaṃ.
58 . Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati;
Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā.
59 .
Dhammatthak āmamokkh āna ṃ, yassekopi na vijjati;
Ajagalathanasseva, tassa jāti niratthakā.
60 . Na kammamapi cintetv ā, caje uyyogamattano;
Anuyyogena telāni, tilehi na sakkā laddhuṃ.
61 . Yath ā hyekena cakkena, na rathassa pati bhave;
Evaṃ purisakārena, vinā kammaṃ na sijjhati.
62 . Uyy āmena hi sijjhanti, k āriy āni na manoratha ṃ;
Na hi suttassa sīhassa, pavisanti migāmukhe.
63 . Mātāpitu kat ābhy āso, gu ṇitameti b ālako;
Na gabbhajātimattena, putto bhavati paṇḍito.
64 . Mātā sattu pitā verī, yena bālo na pāṭhito;
Na sobhate sabhāmajjhe, haṃsamajjhe bako yathā.
65 . Kāco kañcanasa ṃsaggo, dhatte marakati ṃ juti ṃ;
Tathā sabbhisannidhānā, mūḷho yāti pavīṇataṃ.
66 . Tasmā akkharakosallaṃ, sammādeyya hitatthiko;
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
67 . Uṭṭhānā upaṭṭhānā, ca, sussūsā pāricarīyā;
Sakkaccaṃ sippuggahaṇā, garuṃ ārādhaye budho.
68 .
Kābyasattha vinodena, k ālo gacchati dh īmata ṃ;
Byasanena ca mūḷhānaṃ, nidāya kalahena vā.
69 . Cha dos ā puriseneha, h ātabb ā bh ūtimicchat ā;
Niddātandī bhayaṃ kodho, ālasyaṃ dīghasuttatā.
Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;
Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ.
70 . Nigguṇesupi sattesu, dayā kubbanti sādhavo;
Na hi saṃharate jutiṃ, cando caṇḍālavesme.
71 . Yatra vidvajjano natthi, sīlāghyo tatra appadhipi;
Niratthapādame dese, eraṇḍopi dumāyate.
72 . Ṭhānabhaṭṭhā na sobhante, dantā kesā nakhā narā;
Itiviññāya matimā, saṭṭhānaṃ na pariccaje.
73 .
Paropadese pa ṇḍ icca ṃ, sabbesa ṃ sukarañhi kho;
Dhamme sayamanuṭṭhānaṃ, kassacisumahattano.
74 . Appam āda ṃ pasa ṃsanti, puññakiriy āsu pa ṇḍ it ā;
Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito.
75 . Nidh īna ṃva pavatt āra ṃ, ya ṃ passe vajjadassina ṃ;
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;
Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.
76 . Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;
Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.
77 . Dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati;
Yattha so jāyatī dhīro, taṃ kulaṃ sukha medhati.
78 . Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;
Pattāpi surati vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.
79 . Nipuṇe sutameseyya, vicinitvā sutatthiko;
Bhattaṃ ukkhaliyaṃ pakkaṃ, bhājanepi tathā bhave.
80 .
Appaka ṃ nātimaññeyya, citte suta ṃ nidh āpaye;
Vammikodakabindūva, cirena paripūrati.
81 . Gaccha ṃ kipilliko y āti, yojan āna ṃ sat ānipi;
Agaccha ṃ venayyoapi, padameka ṃ na gacchati.
82 . Sele sele na ma ṇika ṃ, gaje gaje na muttika ṃ;
Vane vane na candanaṃ, ṭhāne ṭhāne na paṇḍito.
83 . Paṇḍito sutasampanno, yattha atthīti ce suto;
Mahussāhena taṃ ṭhānaṃ, gantabbaṃva sutesinā.
84 . Potthakesu ca yaṃ sippaṃ, parahatthesu yaṃ dhanaṃ;
Yathākicce samuppanne, na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.
85 .
Uppalena jala ṃ jaññ ā, kiriy āya kula ṃ naro;
Byattippamāṇa vācāya, jaññā tiṇena medaniṃ.
Jalappamāṇaṃ kumudamālaṃ,
Kulappamāṇaṃ vinayopamāṇaṃ;
Byattippamāṇaṃ kathitavākyaṃ,
Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇamilātaṃ –
86 .
Appassuto suta ṃ appa ṃ, bahu ṃ maññati m ānav ā;
Sindhudakamapassanto, kūpe toyaṃva maṇḍuko.
87 . Pa ṭhame sippa ṃ ga ṇheyya, eseyya dutiye dhana ṃ;
Careyya tatiye dhammaṃ, esā janāna dhammatā.
88 . Sussūsā suttavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;
Paññāya atthaṃ jānāti, attho ñāto sukhāvaho.
89 . Natthi vijjāsamaṃ mittaṃ, na ca byādhisamo ripu;
Na ca atthasamaṃ pemaṃ, na ca kammasamaṃ balaṃ.
90 . Vinā satthaṃ na gaccheyya, sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;
Paṇḍitvaddhagū vāṇijo, videsagamano tathā.
91 . Dhananāsaṃ manotāpaṃ, ghare duccaritāni ca;
Vañcanañca avamānaṃ, paṇḍito na pakāsaye.
92 . Anavhāyaṃ gamayanto, apucchā bahubhāsako;
Attaguṇaṃ pakāsanto, tividho hīnapuggalo.
93 .
Ha ṃso majjhe na k ākāna ṃ, sīho gunna ṃ na sobhate;
Gadrabhamajjhe turaṅgo, bālamajjheva paṇḍito.
94 . Patt ānur ūpaka ṃ vākya ṃ, sabh āvānur ūpa ṃ piya ṃ;
Attānurūpakaṃ kodhaṃ, yo jānāti sa paṇḍito.
95 . Appar ūpo bahu ṃbh āso, appapañño pak āsako;
Appapūro ghaṭo khobhe, appakhīrā gāvī cale.
96 . Na titti r ājā dhanamhi, pa ṇḍ itopi subh āsite;
Cakkhupi piyadassane, na titti sāgaro jale.
97 . Hīnaputto rājamacco, b ālaputto ca pa ṇḍ ito;
Adhanassa dhanaṃbahu, purisānaṃ na maññatha.
98 . Yo sisso sippalobhena, bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;
Mūgova supinaṃ passaṃ, kathetumpi na ussahe.
99 . Na bhijjetu ṃ kumbhak āro, sobhetu ṃ kumbha gha ṭati;
Na khipituṃ apāyesu, sissānaṃ vuḍḍhikāraṇā.
100 .Adhanassa rasaṃkhādo, abalassa hato naro;
Appaññassa vākyakaro, ummattaka samāhikho.
101 .Ekenāpi surukkhena, pupphitena sugandhinā;
Vāsitaṃ kānanaṃ sabbaṃ, suputtena kulaṃ yathā.
102 .
Iṇakatt ā pit ā sattu, m ātā ca byabhic ārin ī;
Bhariyā rūpavatī sattu, putto sattu apaṇḍito.
103 .Gu ṇadosamasatthaññ ū, jano vibhajate katha ṃ;
Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiyaṃ.
104 .Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavicecanaṃ;
Yaṃ karoti vināsatthaṃ, sāhasaṃ kimatodhikaṃ.
105 .
Nih īyati puriso nih īnasev ī,
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,
Tasmā attano uttariṃ bhaje.
106 .
Paccuppannañca yo dhamma ṃ, tattha tattha vipassati;
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.
107 .Chand ā dos ā bhay ā moh ā, yo dhamma ṃ nātivattati;
Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā.
108 .Pa ṇḍ ito sīlasampanno, sa ṇho ca pa ṭibh ānav ā;
Nivātavutti athaddho, tādiso labhate yasaṃ.
109 .Dullabha ṃ pākatika ṃ vākya ṃ, dullabho khemakaro suto;
Dullabhā sadisī jāyā, dullabho sajano piyo.
110 .Atthaṃ mahantamāpajja, vijjaṃ sampattimeva ca;
Careyyāmānathaddho yo, paṇḍito so pavuccati.
111 .Sutasanniccayā dhīrā, tuṇhībhūtā apucchitā;
Puṇṇāsubhāsitenāpi, ghaṇṭādī ghaṭṭitā yathā.
112 .Apuṭṭho paṇḍito bherī, pajjunno hoti pucchito;
Bālo puṭṭho apuṭṭho ca, bahuṃ vikatthate sadā.
113 .Parūpavāde badhiro, paravajje alocano;
Paṅgulo aññanārīsu, dussatakke acetano.
Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā;
Paññavāssa yathāmūgo, balavā dubbaloriva;
Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyitaṃ.
114 .Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;
Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.
115 .Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;
Iti vissa ṭṭ hakammante, atth ā accenti m āṇ ave.
116 .Yo ca s ītañca u ṇhañca, ti ṇā bhiyyo na maññati;
Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyati.
117 .Yasmiṃdese na sammāno, na piyo na ca bandhavo;
Na ca vijjāgamo koci, na tattha divasaṃ vase.
118 .Dhanavā sutavā rājā, nadī vajjo ime pañca;
Yattha dese na vijjanti, na tattha divasaṃ vase.
119 .
Nabhassa bh ūsana ṃ cando, n ārīna ṃ bh ūsana ṃ pati;
Chamāya bhūsanaṃ rājā, vijjā sabbassa bhūsanaṃ.
120 .Sukhatthiko sace vijja ṃ, vijjatthiko caje sukha ṃ;
Sukhatthino kuto vijjā, kuto vijjatthino sukhaṃ.
121 .Khaṇena kaṇena ceva, vijjāmatthañca sādhaye;
Khaṇacāge kuto vijjā, kaṇacāge kato dhanaṃ.
122 .
Ācariy ā pādam ādatte, p āda ṃ sisso saj ānan ā;
Pādaṃ sabrahmacārīhi, pādaṃ kālakkamena ca.
123 .Dhammo jaye no adhammo, sacca ṃ jayati n āsacca ṃ;
Khamā jayati no kodho, devo jayati nāsūro.
124 .Hatthassa bhūsanaṃ dānaṃ, saccaṃ kaṇṭhassa bhūsanaṃ;
Sotassa bhūsanaṃ satthaṃ, bhūsane kiṃ payojanaṃ.
125 .Videsetu dhanaṃ vijjā, byasanesu dhanaṃ mati;
Paraloke dhanaṃ dhammo, sīlaṃ sabbattha ve dhanaṃ.
126 .Padose dīpako cando, pabhāte dīpako ravi;
Tiloke dīpako dhammo, suputto kuladīpako.
127 .Vidvā eva vijānāti, vidvajjanaparissamaṃ;
Na hi vañjhā vijānāti, guruṃ pasavavedanaṃ.
128 .Yassa natthi sayaṃ paññā, satthaṃ tassa karoti kiṃ;
Locanehi vihīnassa, dappaṇo kiṃ karissati.
129 .
Ki ṃ karissanti vatt āro, sota ṃ yattha na vijjate;
Naggakapaṇake dese, rajako kiṃ karissati.
130 .Mūḷ hasidhass āpadesena, kun ārībhara ṇena ca;
Khalasattūhi saṃyogā, paṇḍitopyāvasīdati.
131 .Natthi attasama ṃ pema ṃ, natthi dhaññasama ṃ dhana ṃ;
Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā.
132 .Bhuja ṅgama ṃ pāvakañca khattiyañca yasassina ṃ;
Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare.
133 .Tasm ā hi pa ṇḍ ito poso, sampassa ṃ atthamattano;
Buddhe dhamme ca saṅghe ca, dhīro saddhaṃ nivesaye.
134 .Guṇo seṭṭhaṅgataṃ yāti, na ucce sayane vase;
Pāsādasikhare vāso, kāko kiṃ garuḷo siyā.
135 .An āgata ṃ bhaya ṃ disv ā, dūrato parivajjaye;
Āgatañca bhayaṃ disvā, abhīto hoti paṇḍito.
136 .Asajjāya malāmantā, anuṭṭhānamalā gharā;
Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ.
137 .Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.
138 .
Yañhi kayir ā tañhi vade, ya ṃ na kayir ā na ta ṃ vade;
Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.
139 .Visama ṃ sabhaya ṃ ativ āto, pa ṭicchanna ṃ devanissita ṃ ;
Pantho ca saṅgāmo titthaṃ, aṭṭhete parivajjiyā.
140 .Rattoduṭṭho ca muḷho ca, mānī luddho tathālaso;
Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā.
141 .
Ratto du ṭṭ ho ca m ūḷ ho ca, bh īru āmisagaruko;
Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo dārakopi ca.
142 .Navate puggal ā loke, ittar ā calit ā cal ā;
Etehi mantitaṃ guyhaṃ, khippaṃ bhavati pākaṭaṃ.
143 .Yo niruttiṃ na sikkheyya, sikkhanto piṭakattayaṃ;
Pade pade vikaṅkheyya, vane andhagajo yathā.
144 .Suttaṃ dhātu gaṇoṇvādi, nāmaliṅgānusāsanaṃ;
Yassa tiṭṭhati jivhagge, sabyākaraṇakesarī.
145 .Saddatthalakkhaṇe bhedī, yo yo nicchitalakkhaṇe;
So so ñātumakicchena, pahoti piṭakattaye.
146 .Yo saddasatthakusalo kusalo nighaṇḍu,
Chando alaṅkatisu niccakatābhiyogo;
So yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhyaṃ,
Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.
147 .Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,
Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;
Yantagato madhurasaṃ na jahāti ucchu,
Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.
148 .Dhanadhaññappayogesu, tathā vijjāgamesu ca;
Āhāre byavahāre ca, cattalajjo sadā bhave.
149 .Sābhāvikī ca paṭibhā, sutañca bahunimmalaṃ;
Amando cābhiyogoyaṃ, hetu hotiha bandhane.
150 .Jaheyya pāpake mitte, bhajeyya paṇḍite jane;
Sādhavo abhiseveyya, suṇeyya dhammamuttamaṃ.
151 .Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;
Yādisaṃ vappate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.
152 .Chando nid āna ṃ gāth āna ṃ , akkhar ā tāsa ṃ viyañjana ṃ ;
Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo.
153 .Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ hitamattano;
Paññavantaṃbhipūjeyya, cetiyaṃ viya sādaro.
154 .Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena sahasaṃvase;
Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.
155 .
Naya ṃ nayati medh āvī, adhur āya ṃ na yuñjati;
Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;
Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.
156 .Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni,
Careyya tenattamano satimā.
157 .
No ce labhetha nipaka ṃ sah āya ṃ ,
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,
Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
158 .
Soka ṭṭ hānasahass āni , bhaya ṭṭ hānasat āni ca;
Divase divase mūḷha-māvisanti na paṇḍitaṃ.
159 .Jalabindunip ātena, cirena p ūrate gha ṭo;
Tathā sakalavijjānaṃ, dhammassa ca dhanassa ca.
160 .Pa ṇḍ it ā dukkha ṃ patv āna, na bhavanti vis ādino;
Pavissa rāhuno mukhaṃ, kiṃ no deti puna sasī.
161 .Javena assaṃ jānanti, vāhena ca balibaddhaṃ;
Duhena dhenuṃ jānanti, bhāsamānena paṇḍitaṃ.
162 .Manasā cintitaṃ kammaṃ, vacasā na pakāsaye;
Aññalakkhitakāriyassa, yato siddhi na jāyate.
163 .Anabhyāse visaṃ vijjā, ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;
Visaṃ sabhā daliddassa, vuddhassa taruṇī visaṃ.
Cattāro pañca ālope, ābhutvā udakaṃ pive;
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.
164 .
Yassa eso pasutopi, gu ṇav ā pujjate naro;
Dhanu vaṃsavisuddhopi, nigguṇo kiṃ karissati.
165 .Iss ī day ī asa ṃ tu ṭṭ ho, kodhano niccasa ṅkīto;
Parabhāgyopajīvī ca, chaḷete dukkhabhāgino.
166 .Sumahant āni satt ānī, dh ārayant ā bahussut ā;
Chettāro saṃsayānañca, kaliṃ yanti lobhamohitā.
167 .Nadītīre khate kūpe, araṇītālavaṇṭake;
Na vade dakādī natthīti, mukhe ca vacanaṃ tathā.
168 .Sabba ṃ su ṇā ti sotena, sabba ṃ passati cakkhun ā;
Na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ uccitu marahati.
169 .Bālādapi gahetabbaṃ, yuttamuttamanīsibhi;
Ravissāvisaye kiṃ na, padīpassa pakāsanaṃ.
170 .Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ attamattano;
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
171 .
Ki ṃ tena j ātuj ātena, m ātuyobbannah ārin ā;
Ārohati na yo saka-vaṃsaagge dhajo yathā.
172 .Samm ā upaparikkhitv ā, akkharesu padesu ca;
Coraghāto siyā sisso, guru coraṭṭakārako.
173 .Adantadamanaṃ satthaṃ, khalānaṃ kurute madaṃ;
Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ, ulūkānaṃmivandhakaṃ.
174 .
Naratta ṃ dullabha ṃ loke, vijj ā tatra sudullabh ā;
Kavittaṃ dullabhaṃ tatra, satti tatra sudullabhā.
175 .Yebhuyyena hi satt āna ṃ , vin āse paccupa ṭṭ hite;
Anayo nayarūpena, buddhimāgamma tiṭṭhati.
Sujanakaṇḍa
176 .Saddhāsīlādidhammehi, sappanno seṭṭhamānuso;
Vutto buddhādisantehi, sādhusappuriso iti.
Saddādhanaṃ sīladhanaṃ, hirīottappiyaṃ dhanaṃ;
Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.
Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā;
Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.
Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;
Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsanaṃ.
177 .
Sabbhireva sam āsetha, sabbhi kubbetha santhava ṃ ;
Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.
178 .Caja dujjanasaṃsaggaṃ, bhaja sādhusamāgamaṃ;
Kara puññamahorattaṃ, sara niccamaniccataṃ.
179 .Yo ve kataññū katavedī dhīro,
Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;
Dukkhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,
Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.
180 .
M ātāpettibhara ṃ jantu ṃ , kule je ṭṭ hāpac āyina ṃ ;
Saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ, pesuṇeyyappahāyinaṃ.
181 .Maccheravinaye yuttaṃ, saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ;
Taṃ ve devā tāvatiṃsā, āhu ‘‘sappuriso’’iti.
182 .Kulaj āto kulaputto, kulava ṃ sasurakkhato;
Attanā dukkhappattopi, hīnakammaṃ na kāraye.
183 .Udeyya bhāṇu pacchime, nameyya meruaddipi;
Sītalaṃ yadi naraggi, pabbatagge ca uppalaṃ;
Vikase na viparitā, sādhuvācā kudācanaṃ.
184 .
Sukh ā rukkhassa ch āyāva, tato ñ ātim ātāpitu;
Tato ācerassa rañño, tato buddhassanekadhā.
185 .Bhamar ā pupphamicchanti, gu ṇamicchanti sajjan ā;
Makkhikā pūtimicchanti, dosamicchanti dujjanā.
186 .Mātuhīno dubbhāso hi, pituhīno dukkiriyo;
Ubho mātupituhīnā, dubbhāsā ca dukkiriyā.
187 .Mātuseṭṭho subhāso hi, pituseṭṭho sukiriyo;
Ubhomātu pituseṭṭhā, subhāsā ca sukiriyā.
188 .Sunakho sunakhaṃ disvā, dantaṃ dasseti hiṃsituṃ;
Dujjano sujanaṃ disvā, rosayaṃ hiṃsamicchati.
189 .Na ca vegena kiccāni, kattabbāni kudācanaṃ;
Sahasā kāritaṃ kammaṃ, bālo pacchānutappati.
190 .Kodhaṃ vadhitvā na kadāci socati,
Makkhappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;
Sabbesaṃ vuttaṃ pharusaṃ khametha,
Etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo.
191 .Dukkho nivāso sambādhe, ṭhāne asucīsaṅkate;
Tato arimhi appiye, tatopi akataññunā.
192 .Ovadeyyā’nusāseyya, asabbhā ca nivāraye;
Satañhi so piyo hoti, asataṃ hotiappiyo.
193 .Uttamattanivātena, kakkhaḷaṃ mudunā jaye;
Nīcaṃ appakadānena, vāyāmena samaṃ jaye.
194 .
Na visa ṃ visamicc āha, dhana ṃ sa ṅghassa uccate;
Visaṃ ekaṃva hanati, hanati saṅghassa sabbaṃ.
195 .Dhanamappampi sādh ūna ṃ , kūpe v āriva nissayo;
Bahuṃapi asādhūnaṃ, na ca vāriva aṇṇave.
196 .Apattheyya ṃ na pattheyya, acinteyya ṃ na cintaye;
Dhammameva sucinteyya, kālaṃ moghaṃ na icchaye.
197 .Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā.
198 .Asantassa piyo hoti, sante na kurute piya ṃ ;
Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ.
199 .Guṇā kubbanti dūtattaṃ, dūrepi vasataṃ sataṃ;
Ketake gandhaṃ ghāyitvā, gacchanti bhamarā sayaṃ.
200 .Pubbaj ātikata ṃ kamma ṃ , ta ṃ kammam īti kathyate;
Tasmā purisākārenaṃ, yataṃ kare atandito.
201 .Mattikapiṇḍato kattā, kurute yaṃ yadicchati;
Evamattakataṃ kammaṃ, māṇavo paṭipajjate.
202 .Uṭṭhāyoṭṭhāya bodheyyaṃ, mahabbhaya mupaṭṭhitaṃ;
Maraṇabyādhisokānaṃ, kimajja nipatissati.
203 .
Pāṇā yath āttanobhi ṭṭ hā, bh ūtānamapi te tath ā;
Attopamena bhūtesu, dayaṃ kubbanti sādhavo.
Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno;
Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.
204 .Bālo vā yadi vā vuddho, yuvā vā gehamāgato;
Tassa pūjā vidhātabbā, sabbassābhyāgato garu.
205 .Ākiṇṇopi asantehi, asaṃsaṭṭhova bhaddako;
Bahunā sannajātena, gacchena ubbattenidha.
Bāladujjanakaṇḍa
206 .
K āyaduccarit ādīhi , sampanno p āpam ānujo;
Bāloti lokanāthena, kittito dhammasāminā.
207 .Ducintitacint ī ceva, dubbh āsitabh āsīpi ca;
Dukkaṭakammakārī ca, pāpako bālamānujo.
208 .Atipiyo na k ātabbo, khalo kotuhala ṃ karo;
Sirasā vahamānopi, aḍḍhapūro ghaṭo yathā.
209 .Sappo du ṭṭ ho khalo du ṭṭ ho, sapp ā du ṭṭ hataro khalo;
Mantosadhehi taṃ sappaṃ, khalaṃ kenupasammati.
210 .Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tenaso;
Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve bāloti vuccati.
211 .Madhūva maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati;
Yadā ca paccati pāpaṃ, atha dukkhaṃ nigacchati.
212 .Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;
Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati.
213 .Ghare duṭṭho mūsiko ca, vane duṭṭho ca vānaro;
Sakuṇe ca duṭṭho kāko, nareduṭṭho ca brāhmaṇo.
214 .Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;
Dīgho bālānasaṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.
215 .
Tilamatta ṃ paresañca, appadosañca passati;
Nāḷikerampi sadosaṃ, khalajāto na passati.
216 .Nattadosa ṃ pare jaññ ā, jaññ ā dosa ṃ parassatu;
Guyho kumm āva a ṅgāni, paradosañca lakkhaye.
217 . Luddha ṃ atthena ga ṇheyya, thaddha ṃ añjalikammun ā;
Chandānuvattiyā mūḷhaṃ, yathābhūtena paṇḍitaṃ.
218 . Yathā udumbarapakkā, bahi rattakā eva ca;
Antokimila sampuṇṇā, evaṃ dujjanahadayā.
219 . Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;
Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.
220 .
Carañce n ādhigaccheyya, seyya ṃ sadisamattano;
Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.
221 . Aj ātamatam ūḷ hāna ṃ, varam ādayo na cantimo;
Sakiṃ dukkhakarāvāda-yontimo tu pade pade.
222 . Dujjanena samaṃ veraṃ, sakhyañcāpi na kāraye;
Uṇho dahati caṅgāro, sīto kaṇhāyate karaṃ.
223 .
Dujjano piyav ādī ca, neta ṃ viss āsak āra ṇaṃ;
Madhu tiṭṭhati jivhagge, hadaye halāhalaṃ visaṃ.
224 . Dujjano parih ātabbo, vijj āyāla ṅkatopi ca;
Maṇinā bhūsito sappo, kimeso na bhayaṅkaro.
225 . Nāḷikerasamākārā, dissantepi hi sajjanā;
Aññe badarikākārā, bahireva manoharā.
Yath āpi pana sapakk ā, bahi ka ṇṭ akameva ca;
Anto amatasampuṇṇā, evaṃ sujanahadayā.
Yathā udumbarapakkā, bahi rattakameva ca;
Evaṃ kimilasampuṇā, evaṃ dujjanahadayā.
226 . Dosabhīto anārambho, taṃ kā purisalakkhaṇaṃ;
Kohyajiṇṇabhayā nanu, bhojanaṃ parihīyate.
227 . Payopānaṃ bhujaṅgānaṃ, kevalaṃ visavaḍḍhanaṃ;
Upadeso hi mūḷhānaṃ, pakopāya na santiyā.
228 . Na ṭhātabbaṃ na gantabbaṃ, dujjanena samaṃ kvaci;
Dujjano hi dukkhaṃ deti, na so sukhaṃ kadācipi.
229 .
Abaddh ā tattha bajjhanti, yattha b ālā pabh āsare;
Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare.
230 . Paritta ṃ dārum āruyha, yath ā sīde maha ṇṇ ave;
Evaṃ kusitamāgamma, sādhu jīvipi sīdati;
Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.
231 . Saddhāsīlādisampanno, sumitto sādhumānuso;
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, vuddhikāmo vicakkhaṇo.
232 . Dānādiguṇaseṭṭhehi, miditabbo mitto hi kho;
Tādisaṃ avaṅkeneva, manasā bhajeyya sudhī.
333 . Hitakkaro paro bandhu, bandhupi ahito paro;
Ahito dehajo byādhi, hitaṃ araññamosadhaṃ.
234 . Parokkhe kiccahant āra ṃ, paccakkhe piyav ādina ṃ;
Vajjaye tādisaṃ mittaṃ, visakumbhaṃ payomukhaṃ.
135 . Dhanahīne caje mitto, puttadārā sahodarā;
Dhanavanteva sevanti, dhanaṃ loke mahāsakhā.
236 . Jāniyā pesane bhacce, bandhave byasanāgame;
Mittañca āpadikāle, bhariyañca vibhavakkhaye.
237 .
Ussave byasane ceva, dubbhikkhe sattuviggahe;
Rājadvāre susāne ca, yo tiṭṭhati so bandhavā.
238 . Na 2 vissase amittassa, mittañc āpi na vissase;
Kadāci kupite mitte, sabbadosaṃ pakāsati.
239 . Mātā mittaṃ pitā ceti, sabhāvā taṃ tayaṃ hitaṃ;
Kammakaraṇato caññe, bhavanti hitabuddhiyo.
240 .
Āpad āsu mitta ṃ jaññ ā, yuddhe s ūra ṃ iṇe suci ṃ;
Bhariyaṃ khīṇesu vittesu, byasanesu ca bandhavaṃ.
241 . Saki ṃ du ṭṭ hañca yo mitta ṃ, puna sandh ātumicchati;
Sa maccumupagaṇhāti, gabbhaṃ assatarī yathā.
242 . Iṇaseso aggiseso, rogaseso tatheva ca;
Punappunaṃ vivaḍḍhanti, tasmā sesaṃ na kāraye.
243 . Padumaṃva mukhaṃ yassa, vācā candanasītalā;
Tādisaṃ no paseveyya, hadaye tu halāhalaṃ.
244 . Na seve pharusaṃ sāmiṃ, na ca seveyya macchariṃ;
Tato apaggaṇha sāmiṃ, neva niggahitaṃ tato.
245 . Kudesañca kumittañca, kukulañca kubandhavaṃ;
Kudārañca kudāsañca, dūrato parivajjaye.
246 . Sītavāco bahumitto, pharuso appamittako;
Upamā ettha ñātabbā, sūriyacandarājūnaṃ.
247 .
Ahit ā pa ṭisedho ca, hitesu ca payojana ṃ;
Byasane apariccāgo, itidaṃ mittalakkhaṇaṃ.
248 . Piyo garu bh āvan īyo, vatt ā ca vacanakkhamo;
Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.
Piyo garu bhāva nīyo, vattā ca vacanakkhamo;
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako.
Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantidha puggale;
So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato;
Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho.
249 . Orasaṃ katasambandhaṃ, tathā vaṃsakkamāgataṃ;
Rakkhako byasanehi, mitta ṃ ñeyya ṃ catubbidha ṃ.
250 . Piyo garu bh āvaniyo, vatt ā ca vacanakkhamo;
Gambhirañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;
Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviyaṃ.
Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;
Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.
Rājakaṇḍa
251 .
Mah ājana ṃ yo rañjeti, cat ūhipi vatth ūhi v ā;
Rājāti vuccate loke, iti sallakkhaye vidvā.
252 . Dānañca atthacariyā, piyavācā attasamaṃ;
Saṅgahā caturo ime, munindena pakāsitā.
Dānampi atthacariyatañca, piyavāditañca samānattatañca;
Kariyacariyasusaṅgahaṃ bahūnaṃ, anavamatena guṇena yāti saggaṃ;
Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha;
Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;
Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.
253 . Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;
Akkodhaṃ avihiṃsañca, khantī ca avirodhanaṃ;
Dasete dhamme rājāno, appamattena dhārayyuṃ.
254 .
Ekay āma ṃ saye r ājā, dviy ā maññeva pa ṇḍ ito;
Gharāvāso tiyāmova, catuyāmo tu yācako.
255 . Aputtakaṃ gharaṃ suññaṃ, raṭṭhaṃ suññaṃ arājakaṃ;
Asippassa mukhaṃ suññaṃ, sabbasuññaṃ daliddattaṃ.
256 . Dhanamicche vāṇijeyya, vijjamicche bhaje sutaṃ;
Puttamicche taruṇitthiṃ, rājāmaccaṃ icchāgate.
257 . Pakkhīnaṃ balamākāso, macchānamudakaṃ balaṃ;
Dubbalassa balaṃ rājā, kumārānaṃ rudaṃ balaṃ.
258 . Khamā jāgariyuṭṭhānaṃ, saṃvibhāgo dayikkhaṇā;
Nāyakassa guṇā ete, icchitabbā sataṃ sadā.
259 . Sakiṃ vadanti rājāno, sakiṃ samaṇabrāhmaṇā;
Sakiṃ sappurisā loke, esa dhammo sanantano.
260 .
Alaso g īhi k āmabhog ī na s ādhu,
Asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī,
Yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
261 . Āyaṃ khayaṃ sayaṃ jaññā, katākataṃ sayaṃ jaññā;
Niggahe niggahārahaṃ, paggahe paggahārahaṃ.
262 . Mātā puttakataṃ pāpaṃ, sissakataṃ guru tathā;
Rājā ra ṭṭ hakata ṃ pāpa ṃ, rājakata ṃ purohito.
263 . Akkodhena jine kodha ṃ, as ādhu ṃ sādhun ā jine;
Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ.
264 . Adantadamanaṃ dānaṃ, dānaṃ sabbatthasādhakaṃ;
Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.
Adantadamanaṃ dānaṃ, adānaṃ dantadūsakaṃ;
Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.
265 .
Dāna ṃ sinehabhesajja ṃ, macchera ṃ dosanosadha ṃ;
Dānaṃ yasassībhesajjaṃ, maccheraṃ kapaṇosadhaṃ.
266 . Na raññā samakaṃ bhuñje, kāmabhogaṃ kudācanaṃ;
Ākappaṃ rasabhuttaṃ vā, mālāgandhavilepanaṃ;
Vatthasabbamalaṅkāraṃ, na raññā sadisaṃ kare.
267 . Na me rājā sakhā hoti, na rājā hoti samako;
Eso sāmiko mayhanti, citte niṭṭhaṃ saṇṭhāpaye.
268 .
Nātid ūre bhaje rañño, nacc āsanne pav ātake;
Ujuke nātininne ca, na bhaje uccamāsane;
Cha dose vajje sevako, aggīva saṃyato tiṭṭhe.
Na pacchato na purato, nāpi āsannadūrato;
Na kacche nopi paṭivāte, na cāpi oṇatuṇṇate;
Ime dose vivajjetvā, ekamantaṃ ṭhitā ahu –
269 .
Jappena mantena subh āsitena,
Anuppadānena paveṇiyā vā;
Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ,
Tathā tathā tattha parakkameyya.
270 . Kassako vāṇijo macco, samaṇo sutasīla vā;
Tesu vipulajātesu, raṭṭhampi vipulaṃ siyā.
271 .
Tesu dubbalaj ātesu, ra ṭṭ hampi dubbala ṃ siy ā;
Tasmā saraṭṭhaṃ vipulaṃ, dhāraye raṭṭhabhāravā.
272 . Mah ārukkhassa phalino, āma ṃ chindati yo phala ṃ;
Rasañcassa na jānāti, bījañcassa vinassati.
273 . Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, adhammena pasāsati;
Rasañcassa na jānāti, raṭṭhañcassa vinassati.
274 . Mahārukkhassa phalino, pakkaṃ chindati yo phalaṃ;
Rasañcassa vijānāti, bījañjassa na nassati.
275 . Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, dhammena yo pasāsati;
Rasañcassa vijānāti, raṭṭhañcassa na nassati.
Nāyaka kaṇḍa
276 .
An āyak ā vinassanti, nassanti bahun āyak ā;
Th īnāyak ā vinassanti, nassanti susun āyak ā.
277 . Gava ṃ ce taram ānāna ṃ, uju ṃ gacchati pu ṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.
278 . Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā.
Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā gāvī ujuṃyanti, nette ujuṃ gate sati.
Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko.
279 . Nodayāha vināsāya, bahunāyakatā bhusaṃ;
Milāyanti vinassanti, padmānyakkehi sattahi.
280 . Sutārakkho abhiyogo, kulārakkho vattaṃ bhave;
Vijjā hi kulaputtassa, nāyakassāpamādako.
Puttakaṇḍa
281 .
Abhij āta ṃ anuj āta ṃ, puttamicchanti pa ṇḍ it ā;
Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.
282 . Pañca ṭṭ hānāni sampassa ṃ, puttamicchanti pa ṇḍ it ā;
Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.
283 . Kulava ṃso cira ṃ ti ṭṭ he, d āyajja ṃ pa ṭipajjati;
Atha vā pana petānaṃ, dakkhinaṃ anupadassati.
284 . Bahuputte pit ā eko, avassa ṃ poseti sad ā;
Bahuputtā na sakkonti, posetuṃ pitarekakaṃ.
285 . Puttaṃ vā bhātaraṃ duṭṭhu, anusāseyya no jahe;
Kinnu chejjaṃ karaṃ pādaṃ, littaṃ asucinā siyā.
Vejjācariya kaṇḍa
286 . Āyubedakatābhyāso, sabbesaṃ piyadassano;
Ariyasīlaguṇopeto, esa vejjo vidhīyate.
287 .
Nānāganthaj ānanañca, sudi ṭṭ hakammasampad ā;
Dakkhatā hatthasīghatā, pasādasūrasattitā.
288 . Sābh āvikata ṅkha ṇika -ñāṇ asubh āsit āpi ca;
Ussāho dabbo sabbatā, vejjācerassa lakkhaṇaṃ;
289 . Kili ṭṭ havattha ṃ kodho ca, atim ānañca gammat ā;
Animantitagamanaṃ, ete pañca vivajjiyā.
290 . Di ṭṭ hakammat ā socañca, dakkhat ā vidit āgamo;
Cattāro subhisakkassa, suguṇā viññunā matā.
291 . Ruj āya jayalakkha ṇaṃ, raso ca bhesajjampi ca;
Tilakkha ṇabhedo ceva, viññeyyo bhisakkena ve.
D āsaka ka ṇḍ a
292 .Antoj āto dhanakk īto, d āsabyopagato saya ṃ ;
Dāsākaramarānīto-ccevaṃ te catudhā siyuṃ.
293 .Pubbu ṭṭ hā pacch ānip ātī, dinnassa ādāyīpi ca;
Sukatakammakaro ca, kittivaṇṇaharopi ca.
294 .D āsā 0.0177 pañceva corayya -sakh āñātyattas ādis ā;
Tathā viññūhi viññeyyā, mittadārā ca bandhavā.
Itthikaṇḍa
295 .Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tasmā tāyo hitvāna, brūheyya vivekaṃ sudhī.
Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;
Sāratthā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;
Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayaṃ.
296 .
Loke hi a ṅgan ā nāma, kodhan ā mittabhedik ā;
Pisukā akataññū ca dūrato parivajjaye.
297 .Yath ā nad ī ca pantho ca, p ānāgāra ṃ sabh ā pap ā;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā.
298 .Sabb ā nad ī va ṅkagat ī, sabbe ka ṭṭ hamay ā van ā;
Sabbitthiyo kare pāpaṃ, labhamāne nivātake.
299 .Gha ṭakumbhasam ā nārī, tattha ṅgārasamo pum ā;
Tasmā ghatañca aggiñca, nekatra ṭhapaye budho.
300 .Itth īnañca dhana ṃ rūpa ṃ , puris āna ṃ vijj ā dhana ṃ ;
Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ, rājānañca dhanaṃ balaṃ.
301 .Pañcāratyā sugandhabbā, sattāratyā dhanuggahā;
Ekamāsā subhariyā, aḍḍhamāsā sissā malā.
302 .Jiṇṇe annaṃ pasaṃseyya, dārañca gatayobbane;
Raṇapunāgate sūraṃ, sassañca gehamāgate.
303 .Dvitipati nārī ceva, vihāradviti bhikkhu ca;
Sakuṇo dvitipāto ca, katamāyābahutarā.
304 .Ratti vinā na candimā, vīcivinā ca sāgaro;
Haṃsavinā pokkharaṇī, pativinā kaññā sobhe.
305 .Asantuṭṭhā yatī naṭṭhā, santuṭṭhāpi ca patthi vā;
Salajjā gaṇikā naṭṭhā, nillajjā ca kulitthiyo.
306 .
Cor īna ṃ bahubuddh īna ṃ , yāsu sacca ṃ sudullabha ṃ ;
Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevo’dake gataṃ.
307 .Anal ā mudusambh āsā, dupp ūrā tā nad īsam ā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
308 .Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;
Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.
309 .Itthīpi hi ekacciyā, seyyā posa janādhipa;
Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā;
310 .
Tass ā yo j āyati poso,
Sūro hosa disampati;
Tādisā subhagiyā putto,
Rajjampi anusāsati.
311 .Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape;
Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati;
Na tveva eko ekāya, mātugāmena sallape.
312 .
Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti pa ṇḍ ito;
Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.
313 .Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti pa ṇḍ ito;
Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṃ atthavicintikā.
314 .Kūpodakaṃ vaṭacchāyā, sāmāthī iṭṭhakālayaṃ;
Sītakāle bhave uṇhaṃ, uṇhakāle ca sītalaṃ.
315 .Itthiyo ekacciyāpi, seyyā vuttāva muninā;
Bhaṇḍānaṃ uttamā itthī, aggūpaṭṭhāyikā iti.
Pakiṇṇakakaṇḍa
316 .
Kulas īlagu ṇopeto , sabbadhammapar āya ṇo;
Pavīṇo pesanājjhakkho, dhammajjhakkho vidhīyate.
317 .Vedaveda ṅgatatvañño, jappahomapar āya ṇo;
Āsīvādavacoyutto, esa rājapurohito.
Kappo byākaraṇaṃ joti – satthaṃ sikkhā nirutti ca;
Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.
318 .Sakiṃ vuttagahitatto, lahuhattho jitakkharo;
Sabbasatthasamālokī, pakaṭṭho nāma lekhako.
319 .Samattanītisatthañño, vāhane pūritassamo;
Sūravīraguṇopeto, senājhakkho vidhīyate.
320 .Sudhī vākyapaṭu, pañño, paracittopalakkhaṇo;
Dhīro yathātthavādī ca, esa dūto vidhīyate.
321 .
Puttanattagu ṇopeto, satthañño rasap ācako;
Sūro ca kathino ceva, sūpakāro sa vuccate.
322 .Iṅgit ākāratattañño, balav āpiyadassano;
Appam ādī sad ā dakkho, pat īhāro sa uccate.
323 .Itthimisse kuto s īla ṃ , ma ṃ sabhakkhe kuto day ā;
Surāpāne kuto saccaṃ, mahālobhe kuto lajjā;
Mahātande kuto sippaṃ, mahākodhe kuto dhanaṃ.
324 .
Sur āyogo vel ālo ca, samajjacara ṇaṅgato;
Khiḍḍā dhutto pāpamitto, alaso bhoganāsakā.
325 .Jīvant āpi mat ā pañca, by āsena parikittit ā;
Dukkhito byādhiti mūḷho, iṇavā niccasevako.
326 .Nidd āluko pam ādo ca, sukhito rogav ālaso;
Kāmuko kammārāmo ca, sattete satthavajjitā.
327 .Goṇāhi sabbagihīnaṃ, posakā bhogadāyako;
Tasmā hi mātāpitūva, mānaye sakkareyya ca.
328 .Yathā mātā pitā bhātā, aññevāpi ca ñātakā;
Gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā.
329 .Annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā tathā;
Etamatthavasaṃ ñatvā, nāsu gāvo haniṃsu te.
330 .Ye ca khādanti gomaṃsaṃ, mātumaṃsaṃva khādare;
Matesu tesu gijjhānaṃ, dade sote ca vāhaye.
331 .Dviguṇo thīnamāhāro, buddhicāpi catugguṇo;
Chagguṇo hoti vāyāmo, kāmotvaṭṭhaguṇo bhave.
332 .
Na loke sobhate m ūḷ ho, kevalattapasa ṃ sako;
Api sampihite kūpe, katavijjo pakāsate.
333 .Kosajja ṃ bhayato disv ā, vīriy ārambhañca khemato;
Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī.
334 .Viv āda ṃ bhayato disv ā, aviv ādañca khemato;
Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī.
335 .Pam āda ṃ bhayato disv ā, appam ādañca khemato;
Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, esā buddhānusāsanī.
336 .Garah ā ca pasa ṃ sā ca, anicc ā tāvak ālik ā;
Appakācekadesāva, na tā ikkheyya paṇḍito;
Dhammādhammaṃva ikkheyya, atthānatthaṃ hitāhitaṃ.
Kavidappaṇanīti
1. Pakhukkūpuraseṭṭhassa, pacchime āsi vissuto;
Catugāvutadesamhī, kanarayagāmo susobhano.
2.
Dvino dviveka s ākamhi, tamhi j ātena j ātiy ā;
Laṅkābhārataādīsu, vuṭṭhapubba sutesinā.
3. Visut ārāma s īhāna ṃ , sikkhitena tipe ṭaka ṃ ;
Santike navavass āni, sa ṃ gītikiccak ārin ā.
4. Dakkhi ṇā rāma v āsīna ṃ , santikepi suviññuna ṃ ;
Sikkhitena sattavīsa-vassitvāna yasassinā.
5. Sundare puraseṭṭhamhi, sundare visute subhe;
Sundare jotipālamhi, vasatā gaṇavācinā.
6. Nissāya peṭake ceva, anekanīti potthake;
Bahule ganthaseṭṭhepi, katoyaṃ vidhumānito.
7.
Ti ṭṭ hata ṃ aya ṃ me gantho, sus āro y āva s āsana ṃ ;
Tiṭṭhateva sutesīnaṃ, susāraṃ supakāsayaṃ.
8. Anena suvisi ṭṭ hena, puññenaññena kammun ā;
Manisibhigurūheva, gaccheyyaṃ amataṃ sivaṃ.
‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante’’
‘‘Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;
Ate‘va’ññehi māsehi, dumapumphehi sobhati’’.
‘‘Vanappagumbe yathaphussitagge,
Gimhāna māse paṭhamasmiṃ gimhe’’ –
Namo tassa bhagavato arahato sambāsambuddhassa
Paṇāma paṭiññā
Vatthuttayaṃ namasitvā, ācere kavipuṅgave;
Kassaṃ dvādasamāsānaṃ, bandhaṃ tammāsavasikaṃ.
1.
Cittasammatam āso hi, atevaññehi sobhati;
Rammakamāso rammamāso, teneva vohāro bhavi.
2. Tasmi ṃ sucittam āsamhi, n āgadum ā supupphare;
Pupphanti asanadumā, vāyanti kānane hi ve.
3. Sa ṅkanta mahussavopi, tamhi m āsamhi vattate;
Gandhodakehi aññoññaṃ, siñcamānā sumodare.
Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;
Ate‘va’ññehi māsehi, dumapupphehi sobhati.
Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe;
Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ;
Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.
4. Vesākhavhayamāso tu, suvisiṭṭho supākaṭo;
Lokagganāthaṃ paṭicca, santehi abhilakkhito.
5. Tamhi vesākhamāsamhi, campakāpi supupphare;
Bodhiṃ dakehi siñcitvā, sajjanā sampamodare.
6.
Vanesuva potak āpi, pakkhandanti disodisa ṃ ;
Vikūjantā sabhāsāya, janasotarasāyanaṃ.
Dutiye divase bhatta -kāle ārocite jino;
Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇāmāyaṃ munissaro.
7. Je ṭṭ hasammatam āsopi, sogatajanabbhantare;
Vikhyāto lakkhañño ceva, jeṭṭhena saṃyuto hi ve.
8. Tasmi ṃ hi je ṭṭ ham āsamhi, suman ā vanamallik ā;
Pupphanti ca pavāyanti, sabbajanamanoharā.
9. Parikkha ṇā susabh āpi, abhavi mranam āma ṇḍ ale;
Khetale jeṭṭhajotipi, pajjali tasmiñhi ve.
10 . Āsāḷho nāma māsopi, atīva visiṭṭho bhavi;
Paṭisandhiṃ gaṇhi buddho, tasmiñhi muni sudhī.
11 . Nikkhamipi ca sambuddho, dhammacakkaṃ pavattayi;
Upasampadakammampi, karonti tasmiṃpi hi.
12 . Punnāgadumā pupphanti, pavāyanti disodisaṃ;
Ādicco tiṭṭhati tamhi, uttarāyānakoṭiyaṃ.
13 . Sīhe sāvaṇamāsamhi, salākadānamuttamaṃ;
Denti sādhavo mānusā, saddahantā vatthuttayaṃ.
14 . Pupphanti kaṭeruhāpi, tamhi sāvaṇamāsake;
Khe savaṇanakkhattampi, atīva jotayī hi ve.
15 .
Vassabbhantarabh ūte ca, sama ṇā sugatoras ā;
Māse vācanauggaṇha-kammaṃkaṃsu sukhāsayā.
16 . Kaññ ārāsisammatehi , po ṭṭ hap ādasum āsake;
Nadīsu dakapūritā, kaṭapatthatasādisā.
17 . N āvāmah āussavampi, karonti m ānuj ā tad ā;
Kīḷanti sampamodanti, vijite nara nāriyo.
18 . Kañcanayamadum āpi, vikasanti tad ā hi ve;
Megho thokaṃ thokaṃ himaṃ, vassati patatipi ca.
19 . Vassike assayujimhi, vikasanti anekadh ā;
Padumādidakajāni, pupphāni manuññāni ve.
20 . Mahāpadīpapantīhi, sakalamranamābhūtale;
Pūjenti lokagganāthaṃ, sādhavo sogatājanā.
21 . Tapodhanā vicaranti, vassaṃvuṭṭhā disodisaṃ;
Sādhavo dānasoṇḍāva, sītāyanti sukhanti ca.
22 . Kattikamāsaseṭṭhepi, sampamodanti mānujā;
Kosītakīpupphāni ca, vikasanti vāyanti ca.
23 . Kathinamahādānampi, dadanti sādhavo janā;
Tadā candakiraṇopi, atīva pajjoto ahu.
24 . Ahosi himapāto ca, uttaravāto pavāyati;
Kattikajoticha ṇopi, ahosi tasmiñhi ve.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).