Bộ: Anya · Subodhālaṅkāro
Subodhālaṅkāro
Đang xem liên mạch theo sách (28 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Subodhālaṅkāro
1. Dosāvabodha-paṭhamapariccheda
Ratanattayappaṇāma
1. Munindavadanambhoja, gabbhasambhavasundarī;
Saraṇaṃ pāṇinaṃ vāṇī, mayhaṃ pīṇayataṃ manaṃ.
Nimitta
2.
Rāma, samm ā’dya ’la ṅkārā, santi santo pur ātan ā;
Tathāpi tu vaḷañjenti, suddhamāgadhikā na te.
Abhidhānādikaṃ
3. Ten ā’pi n āma toseyya, mete la ṅkāravajjite;
Anurūpenā’laṅkāre, ne’sa meso parissamo.
4. Yesaṃ na sañcitā paññā, nekasatthantaro’citā;
Sammoha’bbhāhatā ve’te, nāvabujjhanti kiñcipi.
5. Kiṃ tehi pādasussūsā, yesaṃ natthi garūni’ha;
Ye tappādarajokiṇṇā, te’va sādhū vivekino.
6. Kabba, nāṭaka nikkhitta, nettacittā kavijjanā;
Yaṃkiñci racayante’taṃ, na vimhayakaraṃ paraṃ.
7. Teye’va paṭibhāvento, so’va bandho savimhayo;
Yena tosenti viññū ye, tattha pya’vihitā’darā.
8. Bandho ca nāma sadda,tthā, sahitā dosavajjitā;
Pajja gajja vimissānaṃ,bhedenā’yaṃ tidhā bhave.
9.
Nibandho c ā’nibandho ca, puna dvidh ā niruppate;
Taṃ tu pāpentya’laṅkārā, vindanīyatarattanaṃ.
10 . Anavajja ṃ mukhambhoja [‘‘ ambhoja ’’ nti pada ṃ pāḷ iya ṃ natthi, v ārijav ācaka ṃ,
sakkaṭaganthato anītaṃ], manavajjā ca bhāratī;
Alaṅkatā’va sobhante, kiṃ nu te nira’laṅkatā?
11 . Vinā garūpadesaṃ taṃ, bālo’laṅkattu micchati;
Sampāpuṇe na viññūhi, hassabhāvaṃ kathaṃ nu so?
12 . Ganthopi kavivācāna, malaṅkāra’ppakāsako;
Yāti tabbacanīyattaṃ, ta’bbohārū’pacārato.
13 . Dvippakārā alaṅkārā, tattha sadda, ttha bhedato;
Saddatthā bandha nāmā’va, taṃsajjita tadāvali.
14 .
Gu ṇā la ṅkārasa ṃyutt ā, api dosalava ’ṅkit ā;
Pasa ṃsiy ā na viññ ūhi, s ā kaññ ā viya t ādis ī.
15 . Tena dosanir āso ’va, mahuss āhena s ādhiyo;
Niddosā sabbathā sā’yaṃ, saguṇā na bhaveyya kiṃ?
16 . Sā’laṅkāraviyuttā’pi, guṇayuttā manoharā;
Niddosā dosarahitā, guṇayuttā vadhū viya.
17 . Pade vākye tadatthe ca, dosā ye vividhā matā;
So’dāharaṇa metesaṃ, lakkhaṇaṃ kathayāmya’haṃ.
Padadosa uddesa
18 .
Viruddhatthantar ā, jhattha, kili ṭṭ hāni, virodhi ca;
Neyyaṃ, visesanāpekkhaṃ, hīnatthaka manatthakaṃ.
Vākyadosa uddesa
19 . Dosā padāna vākyāna, mekatthaṃ bhaggarītikaṃ;
Tathā byākiṇṇa gāmmāni, yatihīnaṃ kamaccutaṃ;
Ativutta mapetatthaṃ, sabandhapharusaṃ tathā.
Vākyatthadosauddesa
20 .
Apakkamo ’, cityah īna ṃ, bhaggar īti, sasa ṃsaya ṃ;
Gāmmaṃ duṭṭhālaṅkatīti, dosā vākyatthanissitā.
Padadosaniddesa
21 . Viruddhatthantara ṃtañhi, yassa ’ññattho virujjhati;
Adhippete yathā megho, visado sukhaye janaṃ.
22 . Visesya madhikaṃ yenā, jhattha metaṃ bhave yathā;
Obhāsitā’sesadiso, khajjoto’yaṃ virājate.
23 . Yassa’tthā’vagamo dukkho, pakatyā’divibhāgato;
Kiliṭṭhaṃ taṃ yathā tāya, so’ya māliṅgyate piyā.
24 . Yaṃ kiliṭṭhapadaṃ mandā, bhidheyyaṃ yamakādikaṃ;
Kiliṭṭhapadadose’va, tampi anto karīyati.
25 .
Pat ītasaddaracita ṃ, sili ṭṭ hapadasandhika ṃ;
Pasādaguṇasaṃyuttaṃ, yamakaṃmata medisaṃ.
26 . Abyapeta ṃ byapeta ’ñña, m āvutt ā’nekava ṇṇ aja ṃ;
Yamakaṃ tañca pādāna, mādi, majjha, nta, gocaraṃ.
Abyapeta paṭhamapādādi yamakaṃ
27 . Sujanā’sujanā sabbe, guṇenāpi vivekino;
Vivekaṃ na samāyanti, avivekijanantike.
Abyapeta paṭhama dutiya pādādi yamakaṃ
28 . Kusalā’kusalā sabbe, pabalā’pabalā thavā;
No yātā yāva’hosittaṃ, sukhadukkhappadā siyuṃ;
Abyapeta paṭhama dutiya tatiyapādādi yamakaṃ.
29 . Sādara ṃ sā dara ṃ hantu, vihit ā vihit ā may ā;
Vandanā vandanāmāna, bhājane ratanattaye.
Abyapeta catukkapādādi yamakaṃ
30 . Kamalaṃ ka’malaṃ kattuṃ, vanado vanado’mbaraṃ;
Sugato sugato lokaṃ, sahitaṃ sa hitaṃ karaṃ.
31 .
Abyapet ādiyamaka , sseso leso nidassito;
Ñeyyāni’māyeva disā, ya’ññāni yamakānipi.
32 . Accantabahavo tesa ṃ, bhed ā sambhedayoniyo;
Tathāpi keci sukarā, keci accantadukkarā.
33 . Yamakaṃtaṃ pahelī[paheḷi (ka.)] ca, nekantamadhurāni’ti;
Upekkhiyanti sabbāni, sissakhedabhayā mayā.
34 . Desak ālakal āloka, ñ āyāgamavirodhi ya ṃ;
Taṃ virodhipadaṃce’ta, mudāharaṇato phuṭaṃ.
35 . Ya dappatīta mānīya, vattabbaṃ neyya māhu taṃ;
Yathā sabbāpi dhavalā,disā rocanti rattiyaṃ.
36 . Nedisaṃ bahu maññanti, sabbe sabbattha viññuno;
Dullabhā’vagatī sadda, sāmatthiyavilaṅghinī.
37 . Siyā
visesan āpekkha ṃ,yaṃ taṃ patvā visesanaṃ;
Sātthakaṃ taṃ yathā taṃ so, bhiyyo passati cakkhunā.
38 . Hīna ṃ kare visesya ṃ ya ṃ, ta ṃ hīnattha ṃbhave yath ā;
Nippabhī kata khajjoto, samudeti divākaro.
39 . Pādap ūra ṇamatta ṃ ya ṃ, anattha miti ta ṃ mata ṃ;
Yathā hi vande buddhassa, pādapaṅkeruhaṃ pi ca.
Vākyadosa niddesa
40 . Saddato atthato vuttaṃ, yattha bhiyyopi vuccati;
Ta mekatthaṃyathā’bhāti, vārido vārido ayaṃ.
Yathā ca
41 . Titthiyaṅkurabījāni, jahaṃ diṭṭhigatāni’ha;
Pasādeti pasanne’so, mahāmuni mahājane.
42 . Āraddhakkamavicchedā, bhaggarīti bhave yathā;
Kāpi paññā, kopi paguṇo, pakatīpi aho tava.
43 .
Pad āna ṃ dubbinikkhep ā, by āmoho yattha j āyati;
Taṃ byākiṇṇanti viññeyyaṃ, tadudāharaṇaṃ yathā.
44 . Bahugu ṇe pa ṇamati, dujjan āna ṃ pyaya ṃ jano;
Hitaṃ pamudito niccaṃ, sugataṃ samanussaraṃ.
45 . Visiṭṭhavacanā’petaṃ, gāmma ṃ’tya’bhimataṃ yathā;
Kaññe k āmayam āna ṃ ma ṃ, na k āmayasi ki ṃnvi ’da ṃ?
46 . Padasandhānato kiñci, duppatītikaraṃ bhave;
Tampi gāmmaṃtya’bhimataṃ, yathā yābhavato piyā.
47 .
Vuttesu s ūcite ṭṭ hāne, padacchedo bhave yati;
Yaṃ tāya hīnaṃ taṃ vuttaṃ, yatihīna nti sā pana.
48 . Yati sabbatthap ādante, vutta ḍḍ he ca visesato;
Pubbāparānekavaṇṇa, padamajjhe pi katthaci.
Tatthodāharaṇapaccudāharaṇāni yathā
49 . Taṃ name sirasā cāmi, karavaṇṇaṃtathāgataṃ;
Sakalāpi disā siñca, tiva soṇṇarasehi yo.
50 . Saro sandhimhi pubbanto, viya lope vibhattiyā;
Aññathā tva’ññathā tattha, yā’desādi parā’di’va.
51 .
Cādī pubbapadantā’va, niccaṃ pubbapadassitā;
Pādayo niccasambandhā, parādīva parena tu.
Sabbatthodāharaṇāni yathā
52 . Name ta ṃ siras ā sabbo, pam ā’tīta ṃtath āgata ṃ;
Yassa lokaggataṃ patta, sso’pamāna hi yujjati.
53 . Muninda ṃ ta ṃ sad ā vand ā, mya ’nantamati muttama ṃ;
Yassa paññā ca mettā ca, nissīmāti vijambhati.
Cādipādīsu paccudāharaṇāni yathā
54 . Mahāmettā mah āpaññ ā, ca yattha paramodayā;
Paṇamāmi jinaṃ taṃ pa, varaṃvaraguṇā’layaṃ.
55 . Padatthakkamato muttaṃ, kamaccuta midaṃ yathā;
Khettaṃ vā dehi gāmaṃ vā, desaṃ vā mama sobhanaṃ.
56 . Lokiyattha matikkanta ṃ, ativutta ṃmata ṃ yath ā;
Atisambādha mākāsa, metissā thanajambhane.
57 . Samudāyatthato’petaṃ, taṃ apetatthakaṃyathā;
Gāviputto balibaddho, tiṇaṃ khādī pivī jalaṃ.
58 . Bandhe pharusat ā yattha, ta ṃ bandhapharusa ṃyath ā;
Kharā khilā parikkhīṇā, khette khittaṃ phalatya’laṃ.
Vākyatthadosa niddesa
59 . Ñeyyaṃ lakkhaṇa manvattha, vasenā’pakkam ādina ṃ;
Udāharaṇa metesaṃ, dāni sandassayāmya’haṃ.
Tatthā’pakkamaṃ yathā
60 . Bh āvan ā, dāna, s īlāni, samm ā samp ādit āni ’ha;
Bhoga, sagg ādi, nibb āna, s ādhan āni na sa ṃsayo.
Ocityahīnaṃ yathā
61 . Pūjan īyataro loke, aha meko nirantara ṃ;
Mayekasmiṃ guṇā sabbe, yato samuditā ahuṃ.
Yathā ca
62 . Yācito ’ha ṃ katha ṃ nāma, na dajj āmya ’pi j īvita ṃ;
Tathāpi puttadānena, vedhate hadayaṃ mama.
Bhaggarīti yathā
63 . Itth īna ṃ dujjan āna ñca, vissāso nopapajjate;
Vise siṅgimhi nadiyaṃ, roge rājakulamhi ca.
Sasaṃsayaṃ yathā
64 . Munindacandimā loka, saralolavilocano;
Jano’ vakkantapantho’va, go padassanapīṇito.
65 .
Vākyatthato duppat īti, kara ṃ gāmma ṃmata ṃ yath ā;
Poso vīriyavāso’yaṃ, paraṃ hantvāna vissamī.
66 . Du ṭṭ hāla ṅkara ṇaṃteta ṃ [tvetha ṃ (?)] , yatth ā’la ṅkārad ūsana ṃ;
Tassā’laṅkāraniddese, rūpa māvi bhavissati.
67 . Kato ’tra sa ṅkhepanay ā may ā’ya ṃ,
Dosāna mesaṃ pavaro vibhāgo;
Eso’va’laṃ bodhayituṃ kavīnaṃ,
Tamatthi ce khedakaraṃ parampi.
Iti saṅgharakkhitamahāsāmiviracite subodhālaṅkāre
Dosāvabodho nāma
Paṭhamo paricchedo.
2. Dosaparihārāvabodha-dutiyapariccheda
68 . Kadāci kavikosallā, virodho sakalo pya’yaṃ;
Dosasaṅkhya matikkamma, guṇavīthiṃ vigāhate.
69 .
Tena vuttavirodh āna, mavirodho yath ā siy ā;
Tathā dosaparihārā, vabodho dāni nīyate.
Tattha viruddhatthantarassa parihāro yathā
70 . Vindanta ṃ pākas ālīna ṃ, sālīna ṃ dassan ā sukha ṃ;
Taṃ kathaṃ nāma megho’yaṃ, visado sukhaye janaṃ?
Yath ā vā
71 . Vin āyako pi n āgo si, gotamo pi mah āmati;
Paṇīto pi rasā’peto, cittā me sāmi te gati.
Ajha’tthassa yathā
72 . Katha ṃ tādigu ṇā bh āve, loka ṃ toseti dujjano?
Obhāsitāsesadiso, khajjoto nāma kiṃ bhave?
73 . Pahelik āya [pahe ḷik āya (ka.)] m āru ḷhā, na hi du ṭṭ hā kili ṭṭ hat ā;
Piyāsukhā’liṅgitaṃ ka, māliṅgati nu no iti.
74 . Yamake no payojeyya, kili ṭṭ hapada micchite;
Tato yamaka maññaṃ tu, sabba metaṃmayaṃ viya.
Desavirodhino yathā
75 . Bodhisattappabhāvena, thalepi jalaj ānya ’hu ṃ ;
Nudantāni’va sucirā, vāsaklesaṃ tahiṃ jale.
Kālavirodhino yathā
76 . Mahānubhāva pisuno, munino manda māruto;
Sabbotukamayaṃvāyi, dhunanto kusumaṃsamaṃ.
Kalāvirodhino yathā
77 .
Nimuggam ānaso buddha, gu ṇe pañcasikhassapi;
Tantissara virodho so, na sampīṇeti kaṃ janaṃ?
Lokavirodhino yathā
78 . Ga ṇaye cakkav āḷ aṃ so, candan āyapi s ītala ṃ;
Sambodhi satta hadayo, paditta’ṅgārapūritaṃ.
Ñāyavirodhino yathā
79 . Pariccattabhavo pi tva, mupanītabhavo asi;
Acintyaguṇasārāya, namo te munipuṅgava.
Āgamavirodhino yathā
80 . Nevā’lapati kenā’pi, vac īviññattito yati;
Sampajānamusāvādā, phuseyyā’pattidukkaṭaṃ.
Neyyassa yathā
81 . Mar īcicandan ā’lepa, l ābh ā sītamar īcino;
Imā sabbāpi dhavalā,disā rocanti nibbharaṃ.
Yathā vā
82 . Manonurañjano m āra, ṅgan āsi ṅgāravibbhamo;
Jinenā’samanuññāto, mārassa hadayā’nalo.
Visesan āpekkhassa yath ā
83 . Apay ātā’par ādhampi, aya ṃ ver ī jana ṃ jano;
Kodhapāṭalabhūtena, bhiyyo passati cakkhunā.
Hīnatthassa yathā
84 . Appak ānampi p āpāna ṃ, pabh āva ṃ nāsaye budho;
Api nippabhātā’nīta, khajjoto hoti bhāṇumā.
Anatthassa yathā
85 . Na pādap ūra ṇatth āya, pada ṃ yojeyya katthaci,
Yathā vande munindassa, pādapaṅkeruhaṃ varaṃ.
86 . Bhayakodhapasa ṃsādi, viseso t ādiso yadi;
Vattuṃ kāmīyate doso, na tatthe’katthatākato.
Yathā
87 . Sappo sappo ! Ayaṃ handa, nivattatu bhavaṃ tato,
Yadi jīvitukāmo’si, kathaṃ ta mupasappasi?
Bhaggarītino yathā
88 . Yokoci rūpā’tisayo, kanti kāpi manoharā;
Vilāsā’tisayo kopi,
Aho! Buddhamaho’dayo.
89 . Abyāmohakaraṃ bandhaṃ, abyākiṇṇaṃ manoharaṃ;
Adūrapada vinyāsaṃ, pasaṃsanti kavissarā.
Yathā
90 . Nīluppalā’bhaṃ nayanaṃ, bandhukaruciro’dharo;
Nāsā hema’ṅkuso tena, jino’yaṃ piyadassano.
91 . Samatikkanta gāmmattaṃ, kanta vācā’bhisaṅkhataṃ;
Bandhanaṃ rasahetuttā, gāmmattaṃativattati.
Yathā
92 .
Dunoti k āmaca ṇḍā lo, so ma ṃ sadaya niddayo;
Īdisaṃ byasanā’pannaṃ, sukhīpi ki mupekkhase?
93 . Yatih īnaparih āro, na pune ’dāni n īyate;
Yato na savanu’bbegaṃ, heṭṭhā yesaṃ vicāritaṃ.
Kamaccutassa yathā
94 . Udāracarito’si tvaṃ, tene’vā’rādhanā tvayi;
Desaṃvā dehi gāmaṃvā, khettaṃvā mama sobhanaṃ.
Ativuttassa yathā
95 . Munindacandasambhūta, yasorāsimarīcinaṃ;
Sakalopya’ya mākāso, nā’vakāso vijambhane.
96 . Vākya ṃ by āpannacitt āna ṃ, apetattha ṃ anindita ṃ;
Tenu’mmattādikānaṃ taṃ, vacanā’ññatra dussati.
Yathā
97 . Samuddo p īyate so ’ya, maha ’majja jar āturo;
Ime gajjanti jīmūtā, sakkasse’rāvaṇo piyo.
98 . Sukhum ālā’virodhitta, dittabh āvappabh āvita ṃ;
Bandhanaṃ bandhapharusa, dosaṃsaṃdūsayeyya taṃ.
Yathā
99 . Passantā rūpavibhavaṃ, suṇantā madhuraṃ giraṃ;
Caranti sādhū sambuddha, kāle keḷiparammukhā.
Apakkamassa yathā
100 .
Bh āvan ā, dāna, s īlāni, sammā sampāditāni’ha;
Nibbāna, bhoga, saggādi, sādhanāni na saṃsayo.
101 .Uddiṭṭhavisayo koci, viseso tādiso yadi;
Anu’ddiṭṭhesu neva’tthi, doso kamavilaṅghane.
Yathā
102 .
Kusal ā’kusala ṃ aby ā, kata ’miccesu pacchima ṃ ;
Abyākataṃ pākadaṃ na, pākadaṃ paṭhamadvayaṃ.
103 .Sagu ṇā nā’vikara ṇe, k āra ṇe sati t ādise;
Ocityahīnatā’patti, natthi bhūtatthasaṃsino.
104 .Ocitya ṃ nāma viññeyya ṃ, loke vikhy āta m ādar ā;
Tattho’padesapabhavā, sujanā kavipuṅgavā.
105 .Viññātocityavibhavo, cityahīnaṃ parihare;
Tato’cityassa sampose,
Rasaposo siyā kate.
Yathā
106 .
Yo m ārasena m āsanna, m āsannavijayu ’ssavo;
Tiṇāyapi na maññittha, so vo detu jayaṃ jino.
107 .Āraddhakattukamm ādi, kam ā’tikkamala ṅghane;
Bhaggarītivirodho’yaṃ, gatiṃ na kvā’pi vindati.
Yathā
108 .Sujana ’ññ āna mitth īna ṃ , vissāso no’papajjate;
Visassa siṅgino roga, nadīrājakulassa ca.
Yathā
109 .Bhesajje vihite suddha, buddh ādiratanattaye;
Pas āda m ācare nicca ṃ, sajjane sagu ṇepi ca.
Sasaṃsayassa yathā
110 .Munindacandim ā’loka, rasa lola vilocano;
Jano’vakkantapantho’va, raṃsi dassanapīṇito.
111 .Sa ṃsay āye ’va ya ṃkiñci, yadi k īḷā dihetun ā;
Payujjate na doso’va, sasaṃsayasamappito.
Yathā
112 .Yāte dutiya ṃ nilaya ṃ , garumhi sakagehato;
Pāpuṇeyyāma niyataṃ, sukha’majjhayanā’dinā.
113 .Subhag ābhaginī sā’yaṃ, etassi’ccevamādikaṃ;
Na ‘gāmma’miti niddiṭṭhaṃ, kavīhi sakalehipi.
114 .Duṭṭhā’laṅkāravigame, sobhanā’laṅkatikkamo;
Alaṅkāraparicchede, āvibhāvaṃ gamissati.
115 .Dose parīharitu mesa varo’padeso,
Satthantarānusaraṇena kato mayevaṃ;
Viññāyi’maṃ garuvarāna’dhika’ppasādā,
Dose paraṃ parihareyya yasobhilāsī.
Iti saṅgharakkhitamahāsāmiviracite subodhālaṅkāre
Dosaparihārāvabodho nāma
Dutiyo paricchedo.
3. Guṇāvabodha-tatiyapariccheda
Anusandhi
116 .
Sambhavanti gu ṇā yasm ā, dos āne ’va ’matikkame;
Dassessaṃ te tato dāni, sadde sambhūsayanti ye.
Saddālaṅkāra uddesa
117 .Pasādo’jo, madhuratā, samatā, sukhumālatā;
Sileso’daratā, kanti, atthabyatti, samādhayo.
Saddālaṅkāra payojana
118 .Guṇehe’tehi sampanno, bandho kavimanoharo;
Sampādiyati kattūnaṃ, kitti maccantanimmalaṃ.
Saddālaṅkāra niddesa
119 .
Ad ūrāhitasambandha, subhag ā yā pad ā’vali;
Supasiddh ā’bhidheyy ā’ya ṃ, pas āda ṃ janaye yath ā.
120 .Ala ṅkaront ā vadana ṃ , munino ’dharara ṃ siyo;
Sobhante’ruṇaraṃsī’va, sampatantā’mbujo’dare.
121 .Ojo samāsabāhulya, meso gajjassa jīvitaṃ;
Pajjepya’nā’kulo so’yaṃ,
Kanto kāmīyate yathā.
122 .
Muninda manda sañj āta, h āsa candana limpit ā;
Pallavā dhavalā tasse, veko nā’dharapallavo.
123 .Padā’bhidheyyavisayaṃ, samāsa byāsa sambhavaṃ;
Yaṃ pāriṇatyaṃ hotī’ha, sopi ojo’va taṃ yathā.
124 .Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā sadevake;
Jalitvā aggikhandho’va, nibbuto so sasāvako.
125 .Matthakaṭṭhī matassā’pi, rajobhāvaṃ vajantu me;
Yato puññena te sentu, jina pāda’mbujadvaye.
126 .
Iccatra niccappa ṇati, gedho s ādhu padissati;
Jāyate’yaṃ guṇo tikkha, paññānamabhiyogato.
127 .Madhuratta ṃ pad āsatti, ra ’nupp āsavas ā dvidh ā;
Siyā samasuti pubbā, vaṇṇā’vutti paro yathā.
128 .Yad ā eso ’bhisambodhi ṃ , sampatto munipu ṅgavo;
Tadā pabhuti dhammassa, loke jāto mahu’ssavo.
129 .Muni nda ma nda hāsā te, ku nda sa ndo havibbhamā;
Disa nta manudhāva nti, hasa ntāca nda ka nti yo.
130 .Sabbakomalavaṇṇehi, nā’nupp āso pasaṃsiyo;
Yathā’yaṃ mālatīmālā, lina lolā’limālinī.
131 .Mud ūhi v ā kevalehi, kevalehi phu ṭehi v ā,
Missehi vā tidhāhoti, vaṇṇehi samatāyathā.
Kevalamudusamatā
132 .Kokil ā’lāpasa ṃ vādī, munind ā’lāpavibbhamo;
Hadayaṅgamataṃ yāti, sataṃ deti ca nibbutiṃ.
Kevalaphuṭasamatā
133 .Sambhāvanīyasambhāvaṃ, bhagavantaṃ bhavantaguṃ;
Bhavantasādhanā’kaṅkhī, ko na sambhāvaye vibhuṃ.
Missakasamatā
134 .
Laddhacandanasa ṃ sagga, sugandhi malay ā’nilo;
Manda māyāti bhīto’va, munindamukhamārutā.
135 .Ani ṭṭ hura ’kkhara ’pp āyā, sabbakomala nissa ṭā ;
Kicchamuccāraṇā’peta, byañjanā sukhumālatā.
136 .Passant ā rūpavibhava ṃ, su ṇant ā madhura ṃ gira ṃ;
Caranti sādhū[sādhu (sī-chandhānurakkhaṇatthaṃ)] sambuddha, kāle
keḷiparammukhā.
137 .Ala ṅkāravih īnā’pi, sata ṃ sammukhate ’dis ī;
Ārohati visesena, ramaṇīyā ta’dujjalā.
138 .Romañca piñcha racanā, sādhu vādāhitaddhanī;
Laḷanti’me munimeghu, mmadā sādhu sikhāvalā.
139 .Sukhumālatta matthe’va, padatthavisayampi ca;
Yathā matādisaddesu, kittisesādikittanaṃ.
140 .Siliṭṭha pada saṃsagga, ramaṇīya guṇā’layo;
Sabandhagāravo so’yaṃ, sileso nāma taṃ yathā.
141 .
Bāli ’nduvibbhama ’cchedi, nakhar ā’vali kantibhi;
Sā munindapada’mbhoja, kanti vo valitā’vataṃ.
142 .Ukka ṃ savanto yokoci, gu ṇo yadi pat īyate;
Udāro’yaṃ bhave tena, sanāthā bandhapaddhati.
143 .Pādambhoja rajo litta, gatt ā ye tava gotama;
Aho! Te jantavo yanti, sabbathā nirajattanaṃ.
144 .Evaṃ jinā’nubhāvassa, samukkaṃso’tra dissati;
Paññavā vidhinā’nena, cintaye para mīdisaṃ.
145 .
Ud āro sopi viññeyyo, yaṃ pasattha visesanaṃ;
Yathā kīḷāsaro līlā, hāso hemaṅgadā’dayo.
146 .Lokiya’tthā’na’tikkantā, kantā sabbajanānapi;
Kanti nāmā’tivuttassa, vuttā sā parihārato.
Yathā muninda iccādi.
147 .Atthabyattā’bhidheyyassā,
Neyyatā saddato’tthato;
Sā’yaṃ tadubhayā neyya, parihāre padassitā;
Yathā marīciccādi ca, manonurañjano ccādi.
Puna atthena yathā
148 .Sabhāvā’malatā dhīra, mudhā pādanakhesu te;
Yato te’vanatā’nanta, moḷicchāyā jahanti no.
149 .
‘Bandhas āro ’ti maññanti, ya ṃ samagg āpi viññuno;
Dassanā’vasaraṃ patto, samādhi nāma’yaṃ guṇo.
150 .Aññadhammo tato’ññattha, lokasīmā’nurodhato;
Sammā ādhīyate’cce’so, ‘samādhī’ti niruccati.
Samādhi uddesa
151 .Apāṇe pāṇīnaṃ dhammo, sammā ādhīyate kvaci,;
Nir ūpe r ūpayuttassa, nirase sarasassa, ca.
152 .Adrave dravayuttassa, akattaripi kattutā,;
Kaṭhinassā’sarīre,pi, rūpaṃ tesaṃ kamā siyā.
Samādhiniddesa
Apāṇe pāṇīnaṃ dhammo
153 .
U ṇṇā pu ṇṇ i’ndun ā nātha! Div āpi saha sa ṅgam ā;
Viniddā sampamodanti, maññe kumudinī tava.
Nirupe rūpayuttassa
154 .Day ārasesu mujjantā, janā’matarasesvi ’va;
Sukhitā hatadosā te, nātha! Pāda’mbujā’natā.
Nirase sarasassa
155 .Madhure pi gu ṇe dhīra, na’ppasīdanti ye tava;
Kīdisī manasovutti, tesaṃ khāraguṇāna bho’.
Adrave dravayuttassa
156 .Sabbatthasiddha! Cūḷ aka, pu ṭapeyy ā mah āgu ṇā ;
Disā samantā dhāvanti, kundasobhā sa lakkhaṇā.
Akattaripi kattutā
157 .Mārā’ribala vissaṭṭhā, kuṇṭhā nānāvidh ā’yudh ā;
Lajjamānā’ññavesena, jina! Pādā’natātava.
Kaṭhinassā sarīre
158 .Munindabhāṇumā kālo,
Dito bodho’dayā’cale;
Saddhammaraṃsinā bhāti, bhinda mandatamaṃ paraṃ.
159 .Vamanu’ggiranādye’taṃ, guṇavutya’pariccutaṃ;
Atisundara maññaṃ tu, kāmaṃ vindati gāmmataṃ.
160 .Kantīnaṃ
vamanaby ājā,munipādanakhā’valī;
Candakantī pivantī’va, nippabhaṃ taṃ karontiyo.
161 .Acittakattukaṃ rucya [rucca (sī.)] , miccevaṃ guṇakammataṃ;
Sacittakattukaṃ pe’taṃ, guṇakammaṃ yadu’ttamaṃ.
162 .Uggiranto ’va sasneha, rasa ṃjinavaro jane;
Bhāsanto madhuraṃ dhammaṃ, kaṃ na sappīṇaye janaṃ.
163 .Yo saddasatthakusalo kusalo nigha ṇḍ u,
Chandoalaṅkatisu niccakatā’bhiyogo;
So’yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhya,
Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.
Iti sa ṅgharakkhitamah āsāmiviracite subodh āla ṅkāre
Guṇāvabodho nāma
Tatiyo paricchedo.
4. Atthālaṅkārāvabodha-catutthapariccheda
164 .Atth āla ṅkārasahit ā, sagu ṇā bandhapaddhati;
Accantakantā kantā [yato accantakantā (ka.)] va vuccante te tato’dhunā.
165 .Sabh āva, va ṅkavutt īna ṃ,bhedā dvidh āalaṃkriyā;
Paṭhamā tattha vatthūnaṃ, nānāvatthā’vibhāvinī.
Yathā
166 .Līlā vikanti subhago, dis ā thira vilokano;
Bodhisattaṅkuro bhāsaṃ, viroci vāca māsabhiṃ.
167 .Vutti vatthusabhāvassa, yā’ññathā sā’parābhave;
Tassā’nantavikappattā, hoti bījo’padassanaṃ.
Vaṅkavutti atthālaṅkāra
Uddesa
168 .Tatth ā’tisaya, upam ā, rūpak ā, vutti, d īpaka ṃ ,;
Akkhepo, tthantaranyāso, byatireko, vibhāvanā.
169 .Hetu, kkamo, piyataraṃ, samāsa, parikappanā;
Samāhitaṃ, pariyāya, vutti, byājopavaṇṇanaṃ.
170 .Visesa, ruḷhāhaṅkārā, sileso, tulyayogitā;
Nidassanaṃ, mahantattaṃ, vañcanā, ppakatatthuti,.
171 .Ekāvali, aññamaññaṃ, sahavutti, virodhitā;
Parivutti, bbhamo, bhāvo, missa, māsī, rasī, iti.
172 .Ete bhedā samuddiṭṭhā,
bh āvo j īvita muccate;
Vaṅkavuttīsu posesi, sileso tu siriṃparaṃ.
Niddesa
173 .Pak āsak ā visesassa, siy ā’tisayavutti y ā;
Lokā’tikkantavisayā, lokiyā,ti ca sā dvidhā.
174 .Lokiy ātisayasse ’te,
Bhedā ye jātiādayo;
Paṭipādīyate tva’jja, lokātikkantagocarā.
175 .Pivanti dehakantī ye, nettañjalipuṭena te;
Nā’laṃ hantuṃ jine’saṃ tvaṃ, taṇhaṃ taṇhāharopi kiṃ?
176 .Upam āno ’pameyy āna ṃ , sadhammatta ṃ siyo ’pam ā;
Sadda, tthagamm ā, vākyattha, visay ā,ti ca s ā bhidh ā.
177 .Samāsa, paccaye, vā’dī, sadd ātesaṃ vasā tidh ā;
Saddagammā samāsena, munindo candimā’nano.
178 .Ā yādī paccay ātehi, vadana ṃ pa ṅkaj āyate;
Munindanayana dvandaṃ, nīluppaladalīyati.
179 .Iv ādīiva, v ā, tulya, sam āna, nibha, sannibh ā;
Yathā, saṅkāsa, tulita, ppakāsa, patirūpakā.
180 .Sar ī, sarikkha, sa ṃ vādī, virodhi, sadis ā, viya;
Paṭipakkha, paccanīkā, sapakkho, pamito, pamā.
181 .Paṭibimba, paṭicchanna, sarūpa, sama, samitā;
Savaṇṇā, bhā, paṭinidhi, sadhammā, di salakkhaṇā.
182 .Jayatya, kkosati, hasati, patigajjati, dūbhati;
Usūyatya, vajānāti, nindati, ssati, rundhati.
183 .Tassa coreti sobhaggaṃ, tassa kantiṃ vilumpati;
Tena saddhiṃ vivadati, tulyaṃ tenā’dhirohati.
184 .Kacchaṃ vigāhate, tassa, ta manvetya, nubandhati;
Taṃsīlaṃ, taṃnisedheti, tassa cā’nukaroti, me.
185 .Upamāno’pameyyānaṃ, sadhammattaṃ vibhāvibhi;
Imehi upamābhedā, keci niyyanti sampati.
186 .
Vik āsipaduma ṃ’vā’ti, sundara ṃ sugat ā’nana ṃ;
Iti dhammopamānāma, tulyadhammanidassanā.
187 .Dhammah īnā‘‘ mukha ’mbhoja, sadisa ṃ munino ’’ iti;
Viparīto’pamā‘‘tulya, mānanena’mbujaṃ tava’’.
188 .Tavā’nana’miva’mbhojaṃ, ambhoja’miva te mukhaṃ;
Aññamaññopamāsā’yaṃ, aññamaññopamānato.
189 .‘‘Yadi kiñci bhave’mbhojaṃ, locana’bbhamuvibbhamaṃ;
Dhāretuṃ mukhasobhaṃ taṃ, tave’’ti abbhutopamā.
190 .‘‘Sugandhi sobhā sambandhī, sisiraṃ’su virodhi ca;
Mukhaṃ tava’mbujaṃve’ti’’, sā silesopamāmatā.
191 .
Sar ūpasaddav āccatt ā, sā sant ānopam āyath ā;
Bālā’vu’yyānamālā’yaṃ, sā’lakā’nanasobhinī.
192 .Khayī cando, bahurajaṃ, padumaṃ, tehi te mukhaṃ;
Samānampi samukkaṃsi, tya’yaṃ nindopamāmatā.
193 .
Asamattho mukheni ’ndu, jina! Te pa ṭigajjitu ṃ;
Jaḷo kalaṅkī’ti ayaṃ, paṭisedhopamāsiyā.
194 .‘‘Kacchaṃ candāravindānaṃ, atikkamma mukhaṃ tava;
Attan ā’va sama ṃ jāta ’’ , mitya ’sādh āra ṇopam ā.
195 .‘‘ Sabba ’mbhoja ’ppabh āsāro, r āsibh ūto ’va katthaci;
Tavā’nanaṃ vibhātī’’ti, hotā’bhūtopamāayaṃ.
196 .Patīyate’tthagamm ātu, saddasāmatthiyā kvaci;
Samāsa, ppaccaye, vādi, saddayogaṃ vinā api.
197 .Bhi ṅgāne ’māni cakkh ūni, n ā’mbuja ṃ mukha ’mevi ’da ṃ;
Subyattasadisattena, sā sarūpopamāmatā.
198 .‘‘ Maye ’va mukhasobh ā’sse, tyala ’mindu! Vikatthan ā;
Yato’mbujepi sā’tthīti’’, parikappopamāayaṃ.
199 .‘‘ Ki ṃ vā’mbuja ’ntobhant āli, ki ṃ lolanayana ṃ mukha ṃ ;
Mama dolāyate citta’’, micca’yaṃ saṃsayopamā.
200 .Kiñci vatthuṃ padassetvā, sadhammassā’bhidhānato;
Sāmyappatītisabbhāvā, pativatthupamāyathā.
201 .Janesu jāyamānesu, ne’kopi jinasādiso;
Dutiyo nanu natthe’va, pārijātassa pādapo.
202 .Vākyatthene’va vākyattho, yadi kocū’pamīyate;
Ivayuttā, viyuttattā, sā vākyatthopamā dvidhā.
Ivayuttā
203 .Jino saṃklesatattānaṃ, āvibhūto janāna’yaṃ;
Ghammasantāpatattānaṃ, ghammakāle’mbudo viya.
Ivaviyuttā
204 .
Munind ānana m ābh āti, vil āsekamanohara ṃ;
Uddhaṃ samuggatassā’pi, kiṃ te canda vijambhanā.
205 .Samubbejeti dhīmantaṃ, bhinnaliṅgādikaṃ tu yaṃ;
Upamādūsanāyā’la, metaṃ katthaci taṃ yathā.
206 .Haṃsī’vā’yaṃ sasī
bhinna, li ṅgā,kāsaṃ sarāni’va;
Vijāti vacanā, hīnā,sā’va bhatto bhaṭo’dhipe.
207 .‘‘ Khajjoto bh āṇ um ālī’va, vibh āti ’’ tya dhikopam ā;
Aphuṭṭhatthā‘‘balambodhi, sāgaro viya saṃkhubhi.’’
208 .‘‘ Cande kala ṅko bhi ṅgo ’ve ’, tyu ’pam āpekkhin īaya ṃ ;
Khaṇḍitākeravā’kāro, sakalaṅko nisākaro.
209 .Iccevamādirūpesu, bhavanti vigatā’darā;
Karonti cā’daraṃ dhīrā, payoge kvaci de’va tu.
210 .
Itth īya ṃ’vā’jano y āti, vadatye ’sā pum ā viya;
Piyo pāṇā ivā’yaṃ me, vijjā dhana’miva’ccitā.
211 .Bhava ṃviya mah īpāla, devar ājā virocate;
Ala ’ma ṃsumato kaccha ṃ, tejas ā rohitu ṃ aya ṃ.
212 .Upam āno ’pameyy āna ṃ, abhedassa nir ūpan ā;
Upamā’va tirobhūta, bhedā rūpaka muccate.
213 .Asesa vatthu visaya ṃ, ekadesa vivutti [vivatti (ṭīkā)] , ca;
Taṃ dvidhāpuna paccekaṃ, samāsādivasā tidhā.
Asesavatthuvisayasamāsa
214 .Aṅgulidala sa ṃsobhi ṃ, nakhad īdhiti kesara ṃ;
Sirasā na pilandhanti, ke muninda pada’mbujaṃ.
Asesavatthuvisayaasamāsa
215 .Ratanāni guṇā bhūrī, karuṇā sītalaṃ jalaṃ;
Gambhīratta magādhattaṃ, paccakkho’yaṃ jino’mbudhi.
Asesavatthuvisayamissaka
216 .Candikā mandahāsā te, muninda! Vadani’nduno;
Pabodhayatya’yaṃ sādhu, mano kumuda kānanaṃ.
217 .
Asesavatthuvisaye, pabhedo rūpake ayaṃ;
Ekadesavivuttimhi, bhedo dāni pavuccati.
Ekadesavivuttisamāsa
218 .Vil āsa h āsa kusuma ṃ, rucir ā’dhara pallava ṃ;
Sukhaṃ ke vā na vindanti, passantā munino mukhaṃ.
Ekadesavivuttiasamāsa
219 .Pādadvanda ṃ munindassa, dad ātu vijaya ṃ tava;
Nakharaṃsī paraṃ kantā, yassa pāpajayaddhajā.
Ekadesavivuttimissaka
220 .Sunimmalakapolassa, muninda vadani’nduno;
Sādhu’ppabuddha hadayaṃ, jātaṃ kerava kānanaṃ.
221 .Rūpakāni bahūnye’va
[ṭīkāyaṃ uddhaṭaṃ yuttarūpakaṃ sitapupphujalaṃ lola, nettabhiṅga
tavā’nanaṃ; kassa nāma mano dhīra, nākaḍḍhati manoharaṃ;] , yuttā, yuttādi bhedato;
Visuṃ na tāni vuttāni, etthe’va’ntogadhāni’ti.
222 .‘‘ Candim ā’kāsapaduma ’’ , micceta ṃ kha ṇḍ ar ūpaka ṃ;
Duṭṭha, ‘‘mamboruhavanaṃ, nettāni’ccā’’di sundaraṃ.
223 .Pariyanto vikappānaṃ, rūpakasso’pamāya ca;
Natthi yaṃ tena viññeyyaṃ, avutta manumānato.
224 .Punappuna muccāraṇaṃ
[punappunuccāraṇaṃ yaṃ (sī. ka.)] , yamatthassa, padassa ca;
Ubhayesañca viññeyyā, sā’ya’māvutti nāmato.
Atthāvutti
225 .Mano harati sabbesaṃ, ādad āti disā dasa;
Ga ṇhāti nimmalattañca, yasor āsi jinassa ’ya ṃ.
Padāvutti
226 .Vibh āsenti dis ā sabb ā, munino dehakantiyo;
Vibhā senti ca sabbāpi, candādīnaṃ hatā viya.
Ubhayāvutti
227 .Jitv ā viharati klesa, ripu ṃ loke jino aya ṃ;
Viharatya’rivaggo’yaṃ, rāsibhūto’va dujjane.
228 .Ekattha vattamānampi, sabbavākyo’pakārakaṃ;
Dīpakaṃnāma taṃ cādi, majjha, ntavisayaṃ tidhā.
Ādi dīpaka
229 .
Ak āsi buddho veneyya, bandhūna mamito’dayaṃ;
Sabbapāpehi ca samaṃ, nekatitthiyamaddanaṃ.
Majjhe dīpaka
230 .Dassanaṃ munino sādhu, janānaṃ jāyate’mataṃ;
Tada’ññesaṃ tu jantūnaṃ, visaṃ nicco’patāpanaṃ.
Antadīpaka
231 .Accanta kanta lāvaṇya, candā’tapa manoharo;
Jinā’nani’ndu indu ca, kassa nā’nandako bhave.
Mālādīpaka
232 .Hotā’vippaṭisārāya, sīlaṃ, pāmojjahetu so;
Taṃ pītihetu, sā cā’yaṃ, passaddhyā’di pasiddhiyā.
233 .Iccā’didīpakattepi, pubbaṃ pubba mapekkhinī;
Vākyamālā pavattāti, taṃ mālādīpakaṃmataṃ.
234 .
Anene ’va ’ppak ārena, ses āna mapi d īpake;
Vikappānaṃ vidhātabbā, nugati suddhabuddhibhi.
235 .Visesa vacani ’cch āya ṃ, nisedhavacana ṃ tu ya ṃ;
Akkhepo nāma soyañca, tidhākālappabhedato.
236 .Ek ākī’ nekasena ṃ ta ṃ, māra ṃ sa vijay ī jino;
Kathaṃ ta mathavā tassa, pāramībala mīdisaṃ.
Atītakkhepo.
237 .Kiṃ citte’jāsamugghātaṃ, apatto’smīti khijjase;
Paṇāmo nanu so ye’va, sakimpi sugate gato.
Vattamānakkhepo.
238 .Saccaṃ na te gamissanti, sivaṃ sujanagocaraṃ;
Micch ādi ṭṭ hi parikkanta [parikanta (ka.)] , m ānas ā ye sudujjan ā.
Anāgatakkhepo.
239 .Ñeyyo atthantaranyāso, yo, ññavākyatthasādhano;
Sabbabyāpī visesaṭṭho, hivisiṭṭha’ssa bhedato.
Hi rahita sabbabyāpī
240 .Tepi lokahit ā satt ā, sūriyo candim ā api;
Atthaṃ passa gamissanti, niyamo kena laṅghyate.
Hi sahita sabbabyāpī
241 .Satthā devamanussānaṃ, vasī sopi munissaro;
Gato’va nibbutiṃ sabbe, saṅkhārā na hi sassatā.
Hi rahita visesaṭṭha
242 .Jino saṃsārakantārā, janaṃ pāpeti
[pāpesi (ka.)] nibbutiṃ;
Nanu yuttā gati sā’yaṃ, vesārajja samaṅginaṃ.
Hi sahita visesaṭṭha
243 .Suratta ṃ te ’dharaphu ṭaṃ, jina! Rañjeti m ānasa ṃ;
Sayaṃ rāgaparītā hi, pare rañjenti saṅgate.
244 .Vācce gamme tha vatth ūna ṃ, sadisatte pabhedana ṃ;
Byatireko’ya’mapye’ko, bhayabhedā catubbidho.
Vāccaekabyatireka
245 .Gambhīratta mahattādi, guṇā jaladhinā jina!;
Tulyo tva masi bhedo tu, sarīrene’disena te.
Vācca ubhayabyatireka
246 .Mahāsattā’tigambhīrā, sāgaro sugatopi ca;
Sāgaro’ñjanasaṅkāso, jino cāmīkarajjuti.
Gamma ekabyatireka
247 .
Na sant āpāpaha ṃ nevi, cchitada ṃ migalocana ṃ;
Muninda! Nayanadvandaṃ, tava tagguṇa bhūsitaṃ.
Gammaubhayabyatireka
248 .Munind ānana mambhoja, mesa ṃ nānatta m īdisa ṃ;
Suvuttā’matasandāyī, vadanaṃ ne’disa’mbujaṃ.
249 .Pasiddha ṃ kāra ṇaṃ yattha, nivattetv ā’ ñākāra ṇaṃ;
Sābhāvikatta mathavā, vibhābyaṃ sā vibhāvanā.
Kāraṇantaravibhāvanā
250 .Anañjit ā’sita ṃ netta ṃ, adharo rañjit ā’ru ṇo;
Samānatā bhamu cā’yaṃ, jinā’nāvañcitā tava.
Sābhāvika vibhāvanā
251 .Na hoti khalu dujjanya, mapi dujjanasa ṅgame;
Sabhāvanimmalatare, sādhujantūna cetasi.
252 .Janako, ñāpako ceti, duvidhā hetavo siyuṃ;
Paṭisaṅkharaṇaṃ tesaṃ, alaṅkāratāyo’ditaṃ.
253 .Bh āvā’bh āva kiccavas ā, cittahetuvas āpi ca;
Bhedā’nantā idaṃ tesaṃ, mukhamatta nidassanaṃ.
254 .Paramatthapak āse ’ka, ras ā sabbamanohar ā;
Munino desanā’yaṃ me, kāmaṃ toseti mānasaṃ.
Bhāvakicco kārakahetu.
255 .Dhīrehi saha saṃvāsā, saddhammassā’bhiyogato;
Niggaheni’ndriyānañca, dukkhassu’pasamo siyā.
Abhāvakicco kārakahetu.
256 .Muninda’canda saṃvādi, kantabhāvo’pasobhinā;
Mukhene’va subodhaṃ te, manaṃ pāpā’bhinissaṭaṃ.
Bhāvakicco ñāpakahetu.
257 .
Sādhuhatth ā’ravind āni, sa ṅkocayati te katha ṃ;
Muninda! Caraṇadvanda, rāgabālā’tapo phusaṃ?
Ayuttakārī cittahetu.
258 .Saṅkocayanti jantūnaṃ, pāṇipaṅkeruhāni’ha;
Muninda! Caraṇadvanda, nakha candāna’ maṃsavo.
Yuttakārī cittahetu.
259 .
Uddi ṭṭ hāna ṃ padatth āna ṃ, anuddeso yath ākkama ṃ;
‘Saṅkhyāna’miti niddiṭṭhaṃ, yathāsaṅkhyaṃ kamo pi ca.
260 .Ālāpa h āsa l īḷā hi, muninda! Vijay ā tava;
Kokilā kumudāni co, pasevante vanaṃ jalaṃ.
261 .Siyā piyatara ṃnāma, attharūpassa kassaci;
Piyassā’tisayene’taṃ, yaṃ hoti paṭipādanaṃ.
262 .Pītiyā me samuppannā, santa! Sandassanā tava;
Kālenā’yaṃ bhave pīti, tave’va puna dassanā.
263 .
Va ṇṇ iteno ’pam ānena, vuty ā’dhippeta vatthuno;
Samāsavutti nāmā’yaṃ, attha saṅkhepa rūpato.
264 .Sā’ya ṃ visesyamattena, bhinn ā’bhinnavisesan ā;
Atthe ’va apar ā pya ’tthi, bhinn ā’bhinnavisesan ā.
Abhinnavisesana
265 .Visuddh ā’matasand āyī, pasattharatan ā’layo;
Gambhīro cā’ya’ mambodhi, puññenā’pādito mayā.
Bhinnābhinnavisesana
266 .Icchita ’tthapado s āro, phalapuppho ’pasobhito;
Sacchāyo’ya’mapubbova kapparukkho samuṭṭhito.
267 .Sāgarattena saddhammo, rukkhatteno ’dito jino;
Sabbe sādhāraṇā dhammā, pubbatrā’ññatra tu’ttayaṃ.
268 .Vatthuno’ññappakārena, ṭhitā vutti tada’ññathā;
Parikappīyate yattha, sā hoti parikappanā.
269 .Upamā’bbhantarattena, kiriyādivasena ca;
Kameno’dāharissāmi, vividhā parikappanā.
Upamābbhantaraparikappanā
270 .Icchābhaṅgā’turā’sīnā, tā’tiniccala maccharā;
Vasaṃ nenti’va dhīraṃ taṃ, tadā yogā’bhiyogato.
Kriyāparikappanā
271 .
Gaja ṃ māro sam āru ḷho, yuddh āya ’ccanta ’munnata ṃ;
Magga manvesatī nūna, jinabhīto palāyituṃ.
Guṇaparikappanā
272 .Muninda! P ādadvande te, c āru r ājiva sundare;
Maññe pāpā’bhi’sammadda, jātasoṇena soṇimā.
273 .Maññe, saṅke, dhuvaṃ, nūna, miva, micceva mādihi;
Sā’yaṃ byañjīyate kvā’pi, kvā’pi vākyena gamyate.
Gammaparikappanā
274 .Dayā sañjāta sarasā, dehā nikkhantakantiyo;
Pīṇentā jina! Te sādhu, janaṃ sarasataṃ nayuṃ.
275 .Ārabbhantassa yaṃkiñci, kattuṃ puññavasā puna;
Sādhana’ntaralābho yo, taṃ vadanti samāhitaṃ.
276 .
Mārā’ribha ṅgā’bhimukha, m ānaso tassa satthuno;
Mahāmahī mahāravaṃ, ravī’ya’mupakārikā.
277 .Avatv ā’bhimata ṃ tassa, siddhiy ā dassana ’ññath ā;
Vadanti taṃ ‘pariyāya, vuttī’ti sucibuddhayo.
278 .Viva ṭa’ṅga ṇanikkhitta ṃ, dhana ’mārakkha vajjita ṃ;
Dhanak āma! Yath ākāma ṃ, tuva ṃ gaccha yadicchasi.
279 . Thuti ṃ karoti nindanto, viya ta ṃ by ājava ṇṇ ana ṃ ;
Dosā’bhāsā guṇā eva, yanti sannidhi matra hi.
280 . Sañc āletu mala ṃ tva ṃ ’si, bhusa ṃ kuvalay ā’khila ṃ ;
Visesaṃ tāvatā nātha!, Guṇānaṃ te vadāma kiṃ?
281 . Visesi ’cch āya ṃ dabbassa, kriy ā, jāti, gu ṇassa ca;
Vekalladassanaṃ yatra, viseso nāma yaṃ bhave.
282 . Na rath ā, na ca m āta ṅgā, na hay ā, na pad ātayo;
Jito mārāri muninā, sambhārāvajjanena hi.
Dabbavisesavutti.
283 . Na baddh ā bh ūku ṭi, neva, phurito dasanacchado;
Mārāribhaṅgaṃ cā’kāsi, muni vīro varo sayaṃ.
Kriyāvisesavutti.
284 . Na disāsu byāttā [tatā (ka.)] raṃsi,
Nā’loko lokapatthaṭo;
Tathāpya’ndhatamaharaṃ, paraṃ sādhusubhāsitaṃ.
Jātivisesavutti.
285 .
Na khara ṃ , na hi v ā thaddha ṃ , muninda! Vacana ṃ tava;
Tathāpi gāḷhaṃ khaṇati, nimmūlaṃ janatāmadaṃ.
Guṇavisesavutti
286 . Dass īyate ’tiritta ṃ tu, s ūrav īrattana ṃ yahi ṃ ;
Vadanti viññūvacanaṃ, ruḷhāhaṅkāra mīdisaṃ.
287 . Dame nandopanandassa, ki ṃ me by āpāradassan ā?
Puttā me pādasambhattā, sajjā sante’va tādise.
288 . Sileso vacanā’nekā, bhidheyye’kapadāyutaṃ;
Abhinnapadavākyādi, vasā tedhā’ya mīrito.
289 . Andhatamaharo hārī, samāruḷho mahodayaṃ;
Rājate raṃsimālī’yaṃ, bhagavā bodhayaṃ jane.
Abhinnapadavākyasileso.
290 .
Sārad ā’malak ā’bh āso, sam ānīta parikkhayo;
Kumudā’karasambodho, pīṇeti janataṃ sudhī.
Bhinnapadavākyasileso.
291 . Sam āhita ’ttavinayo, ah īna mada maddano;
Sugato visadaṃ pātu, pāṇinaṃ so vināyako.
Bhinnābhinnapadavākyasileso.
292 . Viruddhā, viruddhā, bhinna, kammā, niyamavā, paro;
Niyama ’kkhepavacano, avirodhi, virodhya ’pi.
293 . Ocitya samposakādi, sileso, padajā’di [padajāti (ka.)] pi;
Esaṃ nidassanesve’va, rūpa māvi bhavissati.
Viruddhakammasilesa
294 . Savase vattaya ṃ loka ṃ , akhila ṃ kallaviggaho;
Parābhavati mārāri, dhammarājā vijambhate.
Aviruddhakammasilesa
295 . Sabh āvamadhura ṃ puñña viseso ’daya sambhava ṃ ;
Suṇanti vācaṃ munino, janā passanti cā’mataṃ.
Abhinnakammasilesa
296 . Andhakārā’pahārāya, sabhāva madhurāya ca;
Mano pīṇeti jantūnaṃ, jino vācāya bhāya ca.
Niyamavantasilesa
297 . Kesa’kkhīnaṃ’va kaṇhattaṃ, bhamūnaṃyeva vaṅkatā;
Pāṇipādā’dharānaṃ’va, munindassā’bhirattatā.
Niyamakkhepasilesa
298 .
Pāṇ ip ādā’dharesve ’va, s ārāgo tava dissati;
Dissate so’ya mathavā, nātha! Sādhuguṇesva’pi.
Avirodhisilesa
299 . Salakkha ṇo’tisubhago, tejass ī niyato ’dayo;
Lokeso jitasaṃkleso,
Vibhāti samaṇissaro.
Virodhisilesa
300 . Asamopi samo loke,
Lokesopi naruttamo;
Sadayo pya’dayo pāpe, cittā’yaṃ munino gati.
Ocityasamposakapadasilesa
301 . Saṃsāradukkho’pahatā, vanatā janatā tvayi;
Sukha micchita maccantaṃ, amatandada! Vindati.
302 . Guṇayuttehi vatthūhi, samaṃ katvāna kassaci;
Saṃkittanaṃ bhavati yaṃ, sā matā tulyayogitā.
303 .
Sampattasammado loko, sampatt ā’lokasampado;
Ubhohi raṃsimālī ca, bhagavā ca tamonudo.
304 . Atthantara ṃ sādhayat ā, kiñci ta ṃ sadisa ṃ phala ṃ ;
Dassīyate asantaṃ vā, santaṃ vā taṃ nidassanaṃ.
Asantaphalanidassana
305 . Udayā samaṇindassa, yanti pāpā parābhavaṃ;
Dhammarājaviruddhānaṃ, sūcayantā dura’ntataṃ.
Santaphalanidassana
306 .
Siro nikkhitta cara ṇo, cchariy āna ’mbuj āna ’ya ṃ ;
Parama’bbhutataṃ loke, viññāpeta’ttano jino.
307 . Vibh ūtiy ā mahantatta ṃ , adhipp āyassa v ā siy ā;
Paramukkaṃsataṃ yātaṃ, taṃ mahantatta mīritaṃ.
Vibhūtimahantatta
308 . Kirīṭa ratana’cchāyā, nuviddhā’tapa vāraṇo;
Purā paraṃ siriṃ vindi, bodhisatto’ bhinikkhamā.
Adhippāyamahantatta
309 . Satto sambodhiyaṃ bodhi, satto sattahitāya so;
Hitvā sneharasābandha, mapi rāhulamātaraṃ.
310 . Gopetvā vaṇṇanīyaṃ yaṃ, kiñci dassīyate paraṃ;
Asamaṃ vā samaṃ tassa, yadi sā vañcanāmatā.
Asamavañcanā
311 .
Purato na sahassesu, na pañcesu ca t ādino;
Māro paresu tasse’saṃ, sahassaṃ dasavaḍḍhitaṃ.
Samavañcanā
312 . Viv āda manuyuñjanto, munindavadani ’ndun ā;
Sampuṇṇo candimā nā’yaṃ, chatta metaṃ manobhuno.
313 . Parānuvattanādīhi, nibbindeni’ha yā katā;
Thuti ra’ppakate sā’yaṃ, siyā appakatatthuti.
314 . Sukhaṃ jīvanti hariṇā, vanesva’parasevino;
Anāyāso palābhehi, jaladabbhaṅkurādibhi.
315 . Uttaraṃ uttaraṃ yattha, pubbapubbavisesanaṃ;
Siyā ekāvali sā’yaṃ, dvidhā vidhi, nisedhato.
Vidhiekāvali
316 .
Pādā nakh āli rucir ā, nakh āli ra ṃ si bh āsur ā;
Raṃsītamopahāne’ka, rasā sobhanti satthuno.
Nisedhaekāvali
317 . Asantu ṭṭ ho yati neva,
Santoso nā’layāhato;
Nā’layo yo sa jantūnaṃ, nā’nanta byasanā vaho.
318 . Yahi ṃ bh ūsiya bh ūsatta ṃ , aññamañña ṃ tu vatthuna ṃ ;
Vinā’va sadisattaṃ taṃ, aññamaññavibhūsanaṃ.
319 . By āma ṃ ’su ma ṇḍ ala ṃ tena, munin ā lokabandhun ā;
Mahantiṃ vindatī kantiṃ, sopi teneva tādisiṃ.
320 . Kathana ṃ sahabh āvassa, kriy āya ca, gu ṇassa ca;
‘Sahavuttī’ti viññeyyaṃ, ta’dudāharaṇaṃ yathā.
Kriyāsahavutti
321 . Jalanti candara ṃ sīhi, sama ṃ satthu nakha ṃ savo;
Vijambhati ca candena, samaṃ tammukhacandimā.
Guṇasahavutti
322 . Jino’dayena malīnaṃ, saha dujjana cetasā;
Pāpaṃ disā suvimalā, saha sajjana cetasā.
323 . Virodhīnaṃ pada’tthānaṃ, yattha saṃsaggadassanaṃ;
Samukkaṃsā’bhidhānatthaṃ, matā sā’yaṃ virodhitā.
324 .
Gu ṇā sabh āva madhur ā, api loke ’ka bandhuno;
Sevitā pāpa sevīnaṃ, sampadūsenti mānasaṃ.
325 . Yassa kassa ci d ānena, yassa kassa ci vatthuno;
Visiṭṭhassa ya mādānaṃ, ‘parivuttī’ti sā matā.
326 . Pur ā paresa ṃ datv āna, manuñña ṃ nayan ādika ṃ ;
Muninā samanuppattā, dāni sabbaññutāsirī[muninda! samanuppatto, dāni
sabbaññutāsiriṃ (ka.)] .
327 . Kiñci disvāna viññātā, paṭipajjati taṃsamaṃ;
Saṃsayā’pagataṃ vatthuṃ, yattha so’yaṃ bhamo mato.
328 .
Sama ṃ dis āsu ’jjal āsu, jina p āda nakha ṃ ’sun ā;
Passantā abhinandanti, candā’tapa manā janā.
329 . Pavuccate ya ṃ nām ādi, kav īna ṃ bh āvabodhana ṃ ;
Yena kenaci vaṇṇena, bhāvo nāmā’ya mīrito.
330 . Nanu teye ’va sant āno, s āgar ā na kul ācal ā;
Manampi mariyādaṃ ye, saṃvaṭṭepi jahanti no.
331 . Aṅgaṅgi bhāvā sadisa, balabhāvā ca bandhane;
Saṃsaggo’laṅkatīnaṃ yo, taṃ ‘missa’nti pavuccati.
Aṅgaṅgībhāvamissa
332 . Pasatthā munino pāda, nakha raṃsi mahānadī;
Aho! Gāḷhaṃ nimuggepi, sukhayatye’va te jane.
Sadisa bala bhāva missa
333 . Veso sabh āva madhuro, r ūpa ṃ netta ras āyana ṃ ;
Madh ū’va munino v ācā, na samp īṇ eti ka ṃ jana ṃ .
334 . Āsīnāma siyā’tthassa, iṭṭhassā’sīsanaṃ yathā;
Tiloke’kagati nātho,
Pātu loka mapāyato.
335 .
Rasa ’ppat īti janaka ṃ , jāyate ya ṃ vibh ūsana ṃ ;
‘Rasavanta’nti taṃ ñeyyaṃ, rasavanta vidhānato.
336 . Rāgā’nata ’bbhuta saroja mukha ṃ dhar āya,
Pādā tilokagaruno’dhika bandharāgā;
Ādāya niccasarasena karena gāḷhaṃ,
Sañcumbayanti satatā’hita sambhamena.
337 . Iccā’nugamma purimācariyā’nubhāvaṃ,
Saṅkhepato nigadito’ya malaṅkatīnaṃ;
Bhedo’parūpari kavīhi vikappiyānaṃ,
Ko nāma passitu malaṃ khalu tāsa mantaṃ.
Iti saṅgharakkhitamahāsāmi viracite subodhālaṅkāre
Atthālaṅkārāvabodho nāma
Catuttho paricchedo.
5. Bhāvāvabodha-pañcamapariccheda
338 .
Pa ṭibh ānavat ā loka, voh āra ’manus ārin ā;
Tato’citya samullāsa, vedinā kavinā paraṃ.
339 . Ṭhāyisambandhino bh āva, vibh āvā sā’nubh āvak ā;
Sambajjhanti nibandhā te, rasa’ssādāya sādhunaṃ.
Bhāvaadhippāya
340 . Citta vutti visesā tu, bhāvayanti rase yato;
Ratyādayo tato bhāva, saddena parikittitā.
Ṭhāyībhāvaadhippāya
341 . Virodhinā’ññabhāvena, yo bhāvo na tirohito;
Sīlena tiṭṭhati’cceso, ‘ṭhāyībhāvo’ti saddito.
Ṭhāyībhāvappabhedauddesa
342 .
Rati, hasso, ca soko, ca,
Kodhu, ssāhā, bhayaṃ,pi ca;
Jigucchā, vimhayo, ceva, samo ca nava ṭhāyino.
Byabhicārībhāvaadhippāya
343 . Tirobhāvā, vibhāvā’di, visesanā’bhimukhyato;
Ye te caranti sīlena, te honti byabhicārino.
Subodhālaṅkāro
1. Dosāvabodha-paṭhamapariccheda
Ratanattayappaṇāma
1. Munindavadanambhoja, gabbhasambhavasundarī;
Saraṇaṃ pāṇinaṃ vāṇī, mayhaṃ pīṇayataṃ manaṃ.
Nimitta
2.
Rāma, samm ā’dya ’la ṅkārā, santi santo pur ātan ā;
Tathāpi tu vaḷañjenti, suddhamāgadhikā na te.
Abhidhānādikaṃ
3. Ten ā’pi n āma toseyya, mete la ṅkāravajjite;
Anurūpenā’laṅkāre, ne’sa meso parissamo.
4. Yesaṃ na sañcitā paññā, nekasatthantaro’citā;
Sammoha’bbhāhatā ve’te, nāvabujjhanti kiñcipi.
5. Kiṃ tehi pādasussūsā, yesaṃ natthi garūni’ha;
Ye tappādarajokiṇṇā, te’va sādhū vivekino.
6. Kabba, nāṭaka nikkhitta, nettacittā kavijjanā;
Yaṃkiñci racayante’taṃ, na vimhayakaraṃ paraṃ.
7. Teye’va paṭibhāvento, so’va bandho savimhayo;
Yena tosenti viññū ye, tattha pya’vihitā’darā.
8. Bandho ca nāma sadda,tthā, sahitā dosavajjitā;
Pajja gajja vimissānaṃ,bhedenā’yaṃ tidhā bhave.
9.
Nibandho c ā’nibandho ca, puna dvidh ā niruppate;
Taṃ tu pāpentya’laṅkārā, vindanīyatarattanaṃ.
10 . Anavajja ṃ mukhambhoja [‘‘ ambhoja ’’ nti pada ṃ pāḷ iya ṃ natthi, v ārijav ācaka ṃ,
sakkaṭaganthato anītaṃ], manavajjā ca bhāratī;
Alaṅkatā’va sobhante, kiṃ nu te nira’laṅkatā?
11 . Vinā garūpadesaṃ taṃ, bālo’laṅkattu micchati;
Sampāpuṇe na viññūhi, hassabhāvaṃ kathaṃ nu so?
12 . Ganthopi kavivācāna, malaṅkāra’ppakāsako;
Yāti tabbacanīyattaṃ, ta’bbohārū’pacārato.
13 . Dvippakārā alaṅkārā, tattha sadda, ttha bhedato;
Saddatthā bandha nāmā’va, taṃsajjita tadāvali.
14 .
Gu ṇā la ṅkārasa ṃyutt ā, api dosalava ’ṅkit ā;
Pasa ṃsiy ā na viññ ūhi, s ā kaññ ā viya t ādis ī.
15 . Tena dosanir āso ’va, mahuss āhena s ādhiyo;
Niddosā sabbathā sā’yaṃ, saguṇā na bhaveyya kiṃ?
16 . Sā’laṅkāraviyuttā’pi, guṇayuttā manoharā;
Niddosā dosarahitā, guṇayuttā vadhū viya.
17 . Pade vākye tadatthe ca, dosā ye vividhā matā;
So’dāharaṇa metesaṃ, lakkhaṇaṃ kathayāmya’haṃ.
Padadosa uddesa
18 .
Viruddhatthantar ā, jhattha, kili ṭṭ hāni, virodhi ca;
Neyyaṃ, visesanāpekkhaṃ, hīnatthaka manatthakaṃ.
Vākyadosa uddesa
19 . Dosā padāna vākyāna, mekatthaṃ bhaggarītikaṃ;
Tathā byākiṇṇa gāmmāni, yatihīnaṃ kamaccutaṃ;
Ativutta mapetatthaṃ, sabandhapharusaṃ tathā.
Vākyatthadosauddesa
20 .
Apakkamo ’, cityah īna ṃ, bhaggar īti, sasa ṃsaya ṃ;
Gāmmaṃ duṭṭhālaṅkatīti, dosā vākyatthanissitā.
Padadosaniddesa
21 . Viruddhatthantara ṃtañhi, yassa ’ññattho virujjhati;
Adhippete yathā megho, visado sukhaye janaṃ.
22 . Visesya madhikaṃ yenā, jhattha metaṃ bhave yathā;
Obhāsitā’sesadiso, khajjoto’yaṃ virājate.
23 . Yassa’tthā’vagamo dukkho, pakatyā’divibhāgato;
Kiliṭṭhaṃ taṃ yathā tāya, so’ya māliṅgyate piyā.
24 . Yaṃ kiliṭṭhapadaṃ mandā, bhidheyyaṃ yamakādikaṃ;
Kiliṭṭhapadadose’va, tampi anto karīyati.
25 .
Pat ītasaddaracita ṃ, sili ṭṭ hapadasandhika ṃ;
Pasādaguṇasaṃyuttaṃ, yamakaṃmata medisaṃ.
26 . Abyapeta ṃ byapeta ’ñña, m āvutt ā’nekava ṇṇ aja ṃ;
Yamakaṃ tañca pādāna, mādi, majjha, nta, gocaraṃ.
Abyapeta paṭhamapādādi yamakaṃ
27 . Sujanā’sujanā sabbe, guṇenāpi vivekino;
Vivekaṃ na samāyanti, avivekijanantike.
Abyapeta paṭhama dutiya pādādi yamakaṃ
28 . Kusalā’kusalā sabbe, pabalā’pabalā thavā;
No yātā yāva’hosittaṃ, sukhadukkhappadā siyuṃ;
Abyapeta paṭhama dutiya tatiyapādādi yamakaṃ.
29 . Sādara ṃ sā dara ṃ hantu, vihit ā vihit ā may ā;
Vandanā vandanāmāna, bhājane ratanattaye.
Abyapeta catukkapādādi yamakaṃ
30 . Kamalaṃ ka’malaṃ kattuṃ, vanado vanado’mbaraṃ;
Sugato sugato lokaṃ, sahitaṃ sa hitaṃ karaṃ.
31 .
Abyapet ādiyamaka , sseso leso nidassito;
Ñeyyāni’māyeva disā, ya’ññāni yamakānipi.
32 . Accantabahavo tesa ṃ, bhed ā sambhedayoniyo;
Tathāpi keci sukarā, keci accantadukkarā.
33 . Yamakaṃtaṃ pahelī[paheḷi (ka.)] ca, nekantamadhurāni’ti;
Upekkhiyanti sabbāni, sissakhedabhayā mayā.
34 . Desak ālakal āloka, ñ āyāgamavirodhi ya ṃ;
Taṃ virodhipadaṃce’ta, mudāharaṇato phuṭaṃ.
35 . Ya dappatīta mānīya, vattabbaṃ neyya māhu taṃ;
Yathā sabbāpi dhavalā,disā rocanti rattiyaṃ.
36 . Nedisaṃ bahu maññanti, sabbe sabbattha viññuno;
Dullabhā’vagatī sadda, sāmatthiyavilaṅghinī.
37 . Siyā
visesan āpekkha ṃ,yaṃ taṃ patvā visesanaṃ;
Sātthakaṃ taṃ yathā taṃ so, bhiyyo passati cakkhunā.
38 . Hīna ṃ kare visesya ṃ ya ṃ, ta ṃ hīnattha ṃbhave yath ā;
Nippabhī kata khajjoto, samudeti divākaro.
39 . Pādap ūra ṇamatta ṃ ya ṃ, anattha miti ta ṃ mata ṃ;
Yathā hi vande buddhassa, pādapaṅkeruhaṃ pi ca.
Vākyadosa niddesa
40 . Saddato atthato vuttaṃ, yattha bhiyyopi vuccati;
Ta mekatthaṃyathā’bhāti, vārido vārido ayaṃ.
Yathā ca
41 . Titthiyaṅkurabījāni, jahaṃ diṭṭhigatāni’ha;
Pasādeti pasanne’so, mahāmuni mahājane.
42 . Āraddhakkamavicchedā, bhaggarīti bhave yathā;
Kāpi paññā, kopi paguṇo, pakatīpi aho tava.
43 .
Pad āna ṃ dubbinikkhep ā, by āmoho yattha j āyati;
Taṃ byākiṇṇanti viññeyyaṃ, tadudāharaṇaṃ yathā.
44 . Bahugu ṇe pa ṇamati, dujjan āna ṃ pyaya ṃ jano;
Hitaṃ pamudito niccaṃ, sugataṃ samanussaraṃ.
45 . Visiṭṭhavacanā’petaṃ, gāmma ṃ’tya’bhimataṃ yathā;
Kaññe k āmayam āna ṃ ma ṃ, na k āmayasi ki ṃnvi ’da ṃ?
46 . Padasandhānato kiñci, duppatītikaraṃ bhave;
Tampi gāmmaṃtya’bhimataṃ, yathā yābhavato piyā.
47 .
Vuttesu s ūcite ṭṭ hāne, padacchedo bhave yati;
Yaṃ tāya hīnaṃ taṃ vuttaṃ, yatihīna nti sā pana.
48 . Yati sabbatthap ādante, vutta ḍḍ he ca visesato;
Pubbāparānekavaṇṇa, padamajjhe pi katthaci.
Tatthodāharaṇapaccudāharaṇāni yathā
49 . Taṃ name sirasā cāmi, karavaṇṇaṃtathāgataṃ;
Sakalāpi disā siñca, tiva soṇṇarasehi yo.
50 . Saro sandhimhi pubbanto, viya lope vibhattiyā;
Aññathā tva’ññathā tattha, yā’desādi parā’di’va.
51 .
Cādī pubbapadantā’va, niccaṃ pubbapadassitā;
Pādayo niccasambandhā, parādīva parena tu.
Sabbatthodāharaṇāni yathā
52 . Name ta ṃ siras ā sabbo, pam ā’tīta ṃtath āgata ṃ;
Yassa lokaggataṃ patta, sso’pamāna hi yujjati.
53 . Muninda ṃ ta ṃ sad ā vand ā, mya ’nantamati muttama ṃ;
Yassa paññā ca mettā ca, nissīmāti vijambhati.
Cādipādīsu paccudāharaṇāni yathā
54 . Mahāmettā mah āpaññ ā, ca yattha paramodayā;
Paṇamāmi jinaṃ taṃ pa, varaṃvaraguṇā’layaṃ.
55 . Padatthakkamato muttaṃ, kamaccuta midaṃ yathā;
Khettaṃ vā dehi gāmaṃ vā, desaṃ vā mama sobhanaṃ.
56 . Lokiyattha matikkanta ṃ, ativutta ṃmata ṃ yath ā;
Atisambādha mākāsa, metissā thanajambhane.
57 . Samudāyatthato’petaṃ, taṃ apetatthakaṃyathā;
Gāviputto balibaddho, tiṇaṃ khādī pivī jalaṃ.
58 . Bandhe pharusat ā yattha, ta ṃ bandhapharusa ṃyath ā;
Kharā khilā parikkhīṇā, khette khittaṃ phalatya’laṃ.
Vākyatthadosa niddesa
59 . Ñeyyaṃ lakkhaṇa manvattha, vasenā’pakkam ādina ṃ;
Udāharaṇa metesaṃ, dāni sandassayāmya’haṃ.
Tatthā’pakkamaṃ yathā
60 . Bh āvan ā, dāna, s īlāni, samm ā samp ādit āni ’ha;
Bhoga, sagg ādi, nibb āna, s ādhan āni na sa ṃsayo.
Ocityahīnaṃ yathā
61 . Pūjan īyataro loke, aha meko nirantara ṃ;
Mayekasmiṃ guṇā sabbe, yato samuditā ahuṃ.
Yathā ca
62 . Yācito ’ha ṃ katha ṃ nāma, na dajj āmya ’pi j īvita ṃ;
Tathāpi puttadānena, vedhate hadayaṃ mama.
Bhaggarīti yathā
63 . Itth īna ṃ dujjan āna ñca, vissāso nopapajjate;
Vise siṅgimhi nadiyaṃ, roge rājakulamhi ca.
Sasaṃsayaṃ yathā
64 . Munindacandimā loka, saralolavilocano;
Jano’ vakkantapantho’va, go padassanapīṇito.
65 .
Vākyatthato duppat īti, kara ṃ gāmma ṃmata ṃ yath ā;
Poso vīriyavāso’yaṃ, paraṃ hantvāna vissamī.
66 . Du ṭṭ hāla ṅkara ṇaṃteta ṃ [tvetha ṃ (?)] , yatth ā’la ṅkārad ūsana ṃ;
Tassā’laṅkāraniddese, rūpa māvi bhavissati.
67 . Kato ’tra sa ṅkhepanay ā may ā’ya ṃ,
Dosāna mesaṃ pavaro vibhāgo;
Eso’va’laṃ bodhayituṃ kavīnaṃ,
Tamatthi ce khedakaraṃ parampi.
Iti saṅgharakkhitamahāsāmiviracite subodhālaṅkāre
Dosāvabodho nāma
Paṭhamo paricchedo.
2. Dosaparihārāvabodha-dutiyapariccheda
68 . Kadāci kavikosallā, virodho sakalo pya’yaṃ;
Dosasaṅkhya matikkamma, guṇavīthiṃ vigāhate.
69 .
Tena vuttavirodh āna, mavirodho yath ā siy ā;
Tathā dosaparihārā, vabodho dāni nīyate.
Tattha viruddhatthantarassa parihāro yathā
70 . Vindanta ṃ pākas ālīna ṃ, sālīna ṃ dassan ā sukha ṃ;
Taṃ kathaṃ nāma megho’yaṃ, visado sukhaye janaṃ?
Yath ā vā
71 . Vin āyako pi n āgo si, gotamo pi mah āmati;
Paṇīto pi rasā’peto, cittā me sāmi te gati.
Ajha’tthassa yathā
72 . Katha ṃ tādigu ṇā bh āve, loka ṃ toseti dujjano?
Obhāsitāsesadiso, khajjoto nāma kiṃ bhave?
73 . Pahelik āya [pahe ḷik āya (ka.)] m āru ḷhā, na hi du ṭṭ hā kili ṭṭ hat ā;
Piyāsukhā’liṅgitaṃ ka, māliṅgati nu no iti.
74 . Yamake no payojeyya, kili ṭṭ hapada micchite;
Tato yamaka maññaṃ tu, sabba metaṃmayaṃ viya.
Desavirodhino yathā
75 . Bodhisattappabhāvena, thalepi jalaj ānya ’hu ṃ ;
Nudantāni’va sucirā, vāsaklesaṃ tahiṃ jale.
Kālavirodhino yathā
76 . Mahānubhāva pisuno, munino manda māruto;
Sabbotukamayaṃvāyi, dhunanto kusumaṃsamaṃ.
Kalāvirodhino yathā
77 .
Nimuggam ānaso buddha, gu ṇe pañcasikhassapi;
Tantissara virodho so, na sampīṇeti kaṃ janaṃ?
Lokavirodhino yathā
78 . Ga ṇaye cakkav āḷ aṃ so, candan āyapi s ītala ṃ;
Sambodhi satta hadayo, paditta’ṅgārapūritaṃ.
Ñāyavirodhino yathā
79 . Pariccattabhavo pi tva, mupanītabhavo asi;
Acintyaguṇasārāya, namo te munipuṅgava.
Āgamavirodhino yathā
80 . Nevā’lapati kenā’pi, vac īviññattito yati;
Sampajānamusāvādā, phuseyyā’pattidukkaṭaṃ.
Neyyassa yathā
81 . Mar īcicandan ā’lepa, l ābh ā sītamar īcino;
Imā sabbāpi dhavalā,disā rocanti nibbharaṃ.
Yathā vā
82 . Manonurañjano m āra, ṅgan āsi ṅgāravibbhamo;
Jinenā’samanuññāto, mārassa hadayā’nalo.
Visesan āpekkhassa yath ā
83 . Apay ātā’par ādhampi, aya ṃ ver ī jana ṃ jano;
Kodhapāṭalabhūtena, bhiyyo passati cakkhunā.
Hīnatthassa yathā
84 . Appak ānampi p āpāna ṃ, pabh āva ṃ nāsaye budho;
Api nippabhātā’nīta, khajjoto hoti bhāṇumā.
Anatthassa yathā
85 . Na pādap ūra ṇatth āya, pada ṃ yojeyya katthaci,
Yathā vande munindassa, pādapaṅkeruhaṃ varaṃ.
86 . Bhayakodhapasa ṃsādi, viseso t ādiso yadi;
Vattuṃ kāmīyate doso, na tatthe’katthatākato.
Yathā
87 . Sappo sappo ! Ayaṃ handa, nivattatu bhavaṃ tato,
Yadi jīvitukāmo’si, kathaṃ ta mupasappasi?
Bhaggarītino yathā
88 . Yokoci rūpā’tisayo, kanti kāpi manoharā;
Vilāsā’tisayo kopi,
Aho! Buddhamaho’dayo.
89 . Abyāmohakaraṃ bandhaṃ, abyākiṇṇaṃ manoharaṃ;
Adūrapada vinyāsaṃ, pasaṃsanti kavissarā.
Yathā
90 . Nīluppalā’bhaṃ nayanaṃ, bandhukaruciro’dharo;
Nāsā hema’ṅkuso tena, jino’yaṃ piyadassano.
91 . Samatikkanta gāmmattaṃ, kanta vācā’bhisaṅkhataṃ;
Bandhanaṃ rasahetuttā, gāmmattaṃativattati.
Yathā
92 .
Dunoti k āmaca ṇḍā lo, so ma ṃ sadaya niddayo;
Īdisaṃ byasanā’pannaṃ, sukhīpi ki mupekkhase?
93 . Yatih īnaparih āro, na pune ’dāni n īyate;
Yato na savanu’bbegaṃ, heṭṭhā yesaṃ vicāritaṃ.
Kamaccutassa yathā
94 . Udāracarito’si tvaṃ, tene’vā’rādhanā tvayi;
Desaṃvā dehi gāmaṃvā, khettaṃvā mama sobhanaṃ.
Ativuttassa yathā
95 . Munindacandasambhūta, yasorāsimarīcinaṃ;
Sakalopya’ya mākāso, nā’vakāso vijambhane.
96 . Vākya ṃ by āpannacitt āna ṃ, apetattha ṃ anindita ṃ;
Tenu’mmattādikānaṃ taṃ, vacanā’ññatra dussati.
Yathā
97 . Samuddo p īyate so ’ya, maha ’majja jar āturo;
Ime gajjanti jīmūtā, sakkasse’rāvaṇo piyo.
98 . Sukhum ālā’virodhitta, dittabh āvappabh āvita ṃ;
Bandhanaṃ bandhapharusa, dosaṃsaṃdūsayeyya taṃ.
Yathā
99 . Passantā rūpavibhavaṃ, suṇantā madhuraṃ giraṃ;
Caranti sādhū sambuddha, kāle keḷiparammukhā.
Apakkamassa yathā
100 .
Bh āvan ā, dāna, s īlāni, sammā sampāditāni’ha;
Nibbāna, bhoga, saggādi, sādhanāni na saṃsayo.
101 .Uddiṭṭhavisayo koci, viseso tādiso yadi;
Anu’ddiṭṭhesu neva’tthi, doso kamavilaṅghane.
Yathā
102 .
Kusal ā’kusala ṃ aby ā, kata ’miccesu pacchima ṃ ;
Abyākataṃ pākadaṃ na, pākadaṃ paṭhamadvayaṃ.
103 .Sagu ṇā nā’vikara ṇe, k āra ṇe sati t ādise;
Ocityahīnatā’patti, natthi bhūtatthasaṃsino.
104 .Ocitya ṃ nāma viññeyya ṃ, loke vikhy āta m ādar ā;
Tattho’padesapabhavā, sujanā kavipuṅgavā.
105 .Viññātocityavibhavo, cityahīnaṃ parihare;
Tato’cityassa sampose,
Rasaposo siyā kate.
Yathā
106 .
Yo m ārasena m āsanna, m āsannavijayu ’ssavo;
Tiṇāyapi na maññittha, so vo detu jayaṃ jino.
107 .Āraddhakattukamm ādi, kam ā’tikkamala ṅghane;
Bhaggarītivirodho’yaṃ, gatiṃ na kvā’pi vindati.
Yathā
108 .Sujana ’ññ āna mitth īna ṃ , vissāso no’papajjate;
Visassa siṅgino roga, nadīrājakulassa ca.
Yathā
109 .Bhesajje vihite suddha, buddh ādiratanattaye;
Pas āda m ācare nicca ṃ, sajjane sagu ṇepi ca.
Sasaṃsayassa yathā
110 .Munindacandim ā’loka, rasa lola vilocano;
Jano’vakkantapantho’va, raṃsi dassanapīṇito.
111 .Sa ṃsay āye ’va ya ṃkiñci, yadi k īḷā dihetun ā;
Payujjate na doso’va, sasaṃsayasamappito.
Yathā
112 .Yāte dutiya ṃ nilaya ṃ , garumhi sakagehato;
Pāpuṇeyyāma niyataṃ, sukha’majjhayanā’dinā.
113 .Subhag ābhaginī sā’yaṃ, etassi’ccevamādikaṃ;
Na ‘gāmma’miti niddiṭṭhaṃ, kavīhi sakalehipi.
114 .Duṭṭhā’laṅkāravigame, sobhanā’laṅkatikkamo;
Alaṅkāraparicchede, āvibhāvaṃ gamissati.
115 .Dose parīharitu mesa varo’padeso,
Satthantarānusaraṇena kato mayevaṃ;
Viññāyi’maṃ garuvarāna’dhika’ppasādā,
Dose paraṃ parihareyya yasobhilāsī.
Iti saṅgharakkhitamahāsāmiviracite subodhālaṅkāre
Dosaparihārāvabodho nāma
Dutiyo paricchedo.
3. Guṇāvabodha-tatiyapariccheda
Anusandhi
116 .
Sambhavanti gu ṇā yasm ā, dos āne ’va ’matikkame;
Dassessaṃ te tato dāni, sadde sambhūsayanti ye.
Saddālaṅkāra uddesa
117 .Pasādo’jo, madhuratā, samatā, sukhumālatā;
Sileso’daratā, kanti, atthabyatti, samādhayo.
Saddālaṅkāra payojana
118 .Guṇehe’tehi sampanno, bandho kavimanoharo;
Sampādiyati kattūnaṃ, kitti maccantanimmalaṃ.
Saddālaṅkāra niddesa
119 .
Ad ūrāhitasambandha, subhag ā yā pad ā’vali;
Supasiddh ā’bhidheyy ā’ya ṃ, pas āda ṃ janaye yath ā.
120 .Ala ṅkaront ā vadana ṃ , munino ’dharara ṃ siyo;
Sobhante’ruṇaraṃsī’va, sampatantā’mbujo’dare.
121 .Ojo samāsabāhulya, meso gajjassa jīvitaṃ;
Pajjepya’nā’kulo so’yaṃ,
Kanto kāmīyate yathā.
122 .
Muninda manda sañj āta, h āsa candana limpit ā;
Pallavā dhavalā tasse, veko nā’dharapallavo.
123 .Padā’bhidheyyavisayaṃ, samāsa byāsa sambhavaṃ;
Yaṃ pāriṇatyaṃ hotī’ha, sopi ojo’va taṃ yathā.
124 .Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā sadevake;
Jalitvā aggikhandho’va, nibbuto so sasāvako.
125 .Matthakaṭṭhī matassā’pi, rajobhāvaṃ vajantu me;
Yato puññena te sentu, jina pāda’mbujadvaye.
126 .
Iccatra niccappa ṇati, gedho s ādhu padissati;
Jāyate’yaṃ guṇo tikkha, paññānamabhiyogato.
127 .Madhuratta ṃ pad āsatti, ra ’nupp āsavas ā dvidh ā;
Siyā samasuti pubbā, vaṇṇā’vutti paro yathā.
128 .Yad ā eso ’bhisambodhi ṃ , sampatto munipu ṅgavo;
Tadā pabhuti dhammassa, loke jāto mahu’ssavo.
129 .Muni nda ma nda hāsā te, ku nda sa ndo havibbhamā;
Disa nta manudhāva nti, hasa ntāca nda ka nti yo.
130 .Sabbakomalavaṇṇehi, nā’nupp āso pasaṃsiyo;
Yathā’yaṃ mālatīmālā, lina lolā’limālinī.
131 .Mud ūhi v ā kevalehi, kevalehi phu ṭehi v ā,
Missehi vā tidhāhoti, vaṇṇehi samatāyathā.
Kevalamudusamatā
132 .Kokil ā’lāpasa ṃ vādī, munind ā’lāpavibbhamo;
Hadayaṅgamataṃ yāti, sataṃ deti ca nibbutiṃ.
Kevalaphuṭasamatā
133 .Sambhāvanīyasambhāvaṃ, bhagavantaṃ bhavantaguṃ;
Bhavantasādhanā’kaṅkhī, ko na sambhāvaye vibhuṃ.
Missakasamatā
134 .
Laddhacandanasa ṃ sagga, sugandhi malay ā’nilo;
Manda māyāti bhīto’va, munindamukhamārutā.
135 .Ani ṭṭ hura ’kkhara ’pp āyā, sabbakomala nissa ṭā ;
Kicchamuccāraṇā’peta, byañjanā sukhumālatā.
136 .Passant ā rūpavibhava ṃ, su ṇant ā madhura ṃ gira ṃ;
Caranti sādhū[sādhu (sī-chandhānurakkhaṇatthaṃ)] sambuddha, kāle
keḷiparammukhā.
137 .Ala ṅkāravih īnā’pi, sata ṃ sammukhate ’dis ī;
Ārohati visesena, ramaṇīyā ta’dujjalā.
138 .Romañca piñcha racanā, sādhu vādāhitaddhanī;
Laḷanti’me munimeghu, mmadā sādhu sikhāvalā.
139 .Sukhumālatta matthe’va, padatthavisayampi ca;
Yathā matādisaddesu, kittisesādikittanaṃ.
140 .Siliṭṭha pada saṃsagga, ramaṇīya guṇā’layo;
Sabandhagāravo so’yaṃ, sileso nāma taṃ yathā.
141 .
Bāli ’nduvibbhama ’cchedi, nakhar ā’vali kantibhi;
Sā munindapada’mbhoja, kanti vo valitā’vataṃ.
142 .Ukka ṃ savanto yokoci, gu ṇo yadi pat īyate;
Udāro’yaṃ bhave tena, sanāthā bandhapaddhati.
143 .Pādambhoja rajo litta, gatt ā ye tava gotama;
Aho! Te jantavo yanti, sabbathā nirajattanaṃ.
144 .Evaṃ jinā’nubhāvassa, samukkaṃso’tra dissati;
Paññavā vidhinā’nena, cintaye para mīdisaṃ.
145 .
Ud āro sopi viññeyyo, yaṃ pasattha visesanaṃ;
Yathā kīḷāsaro līlā, hāso hemaṅgadā’dayo.
146 .Lokiya’tthā’na’tikkantā, kantā sabbajanānapi;
Kanti nāmā’tivuttassa, vuttā sā parihārato.
Yathā muninda iccādi.
147 .Atthabyattā’bhidheyyassā,
Neyyatā saddato’tthato;
Sā’yaṃ tadubhayā neyya, parihāre padassitā;
Yathā marīciccādi ca, manonurañjano ccādi.
Puna atthena yathā
148 .Sabhāvā’malatā dhīra, mudhā pādanakhesu te;
Yato te’vanatā’nanta, moḷicchāyā jahanti no.
149 .
‘Bandhas āro ’ti maññanti, ya ṃ samagg āpi viññuno;
Dassanā’vasaraṃ patto, samādhi nāma’yaṃ guṇo.
150 .Aññadhammo tato’ññattha, lokasīmā’nurodhato;
Sammā ādhīyate’cce’so, ‘samādhī’ti niruccati.
Samādhi uddesa
151 .Apāṇe pāṇīnaṃ dhammo, sammā ādhīyate kvaci,;
Nir ūpe r ūpayuttassa, nirase sarasassa, ca.
152 .Adrave dravayuttassa, akattaripi kattutā,;
Kaṭhinassā’sarīre,pi, rūpaṃ tesaṃ kamā siyā.
Samādhiniddesa
Apāṇe pāṇīnaṃ dhammo
153 .
U ṇṇā pu ṇṇ i’ndun ā nātha! Div āpi saha sa ṅgam ā;
Viniddā sampamodanti, maññe kumudinī tava.
Nirupe rūpayuttassa
154 .Day ārasesu mujjantā, janā’matarasesvi ’va;
Sukhitā hatadosā te, nātha! Pāda’mbujā’natā.
Nirase sarasassa
155 .Madhure pi gu ṇe dhīra, na’ppasīdanti ye tava;
Kīdisī manasovutti, tesaṃ khāraguṇāna bho’.
Adrave dravayuttassa
156 .Sabbatthasiddha! Cūḷ aka, pu ṭapeyy ā mah āgu ṇā ;
Disā samantā dhāvanti, kundasobhā sa lakkhaṇā.
Akattaripi kattutā
157 .Mārā’ribala vissaṭṭhā, kuṇṭhā nānāvidh ā’yudh ā;
Lajjamānā’ññavesena, jina! Pādā’natātava.
Kaṭhinassā sarīre
158 .Munindabhāṇumā kālo,
Dito bodho’dayā’cale;
Saddhammaraṃsinā bhāti, bhinda mandatamaṃ paraṃ.
159 .Vamanu’ggiranādye’taṃ, guṇavutya’pariccutaṃ;
Atisundara maññaṃ tu, kāmaṃ vindati gāmmataṃ.
160 .Kantīnaṃ
vamanaby ājā,munipādanakhā’valī;
Candakantī pivantī’va, nippabhaṃ taṃ karontiyo.
161 .Acittakattukaṃ rucya [rucca (sī.)] , miccevaṃ guṇakammataṃ;
Sacittakattukaṃ pe’taṃ, guṇakammaṃ yadu’ttamaṃ.
162 .Uggiranto ’va sasneha, rasa ṃjinavaro jane;
Bhāsanto madhuraṃ dhammaṃ, kaṃ na sappīṇaye janaṃ.
163 .Yo saddasatthakusalo kusalo nigha ṇḍ u,
Chandoalaṅkatisu niccakatā’bhiyogo;
So’yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhya,
Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.
Iti sa ṅgharakkhitamah āsāmiviracite subodh āla ṅkāre
Guṇāvabodho nāma
Tatiyo paricchedo.
4. Atthālaṅkārāvabodha-catutthapariccheda
164 .Atth āla ṅkārasahit ā, sagu ṇā bandhapaddhati;
Accantakantā kantā [yato accantakantā (ka.)] va vuccante te tato’dhunā.
165 .Sabh āva, va ṅkavutt īna ṃ,bhedā dvidh āalaṃkriyā;
Paṭhamā tattha vatthūnaṃ, nānāvatthā’vibhāvinī.
Yathā
166 .Līlā vikanti subhago, dis ā thira vilokano;
Bodhisattaṅkuro bhāsaṃ, viroci vāca māsabhiṃ.
167 .Vutti vatthusabhāvassa, yā’ññathā sā’parābhave;
Tassā’nantavikappattā, hoti bījo’padassanaṃ.
Vaṅkavutti atthālaṅkāra
Uddesa
168 .Tatth ā’tisaya, upam ā, rūpak ā, vutti, d īpaka ṃ ,;
Akkhepo, tthantaranyāso, byatireko, vibhāvanā.
169 .Hetu, kkamo, piyataraṃ, samāsa, parikappanā;
Samāhitaṃ, pariyāya, vutti, byājopavaṇṇanaṃ.
170 .Visesa, ruḷhāhaṅkārā, sileso, tulyayogitā;
Nidassanaṃ, mahantattaṃ, vañcanā, ppakatatthuti,.
171 .Ekāvali, aññamaññaṃ, sahavutti, virodhitā;
Parivutti, bbhamo, bhāvo, missa, māsī, rasī, iti.
172 .Ete bhedā samuddiṭṭhā,
bh āvo j īvita muccate;
Vaṅkavuttīsu posesi, sileso tu siriṃparaṃ.
Niddesa
173 .Pak āsak ā visesassa, siy ā’tisayavutti y ā;
Lokā’tikkantavisayā, lokiyā,ti ca sā dvidhā.
174 .Lokiy ātisayasse ’te,
Bhedā ye jātiādayo;
Paṭipādīyate tva’jja, lokātikkantagocarā.
175 .Pivanti dehakantī ye, nettañjalipuṭena te;
Nā’laṃ hantuṃ jine’saṃ tvaṃ, taṇhaṃ taṇhāharopi kiṃ?
176 .Upam āno ’pameyy āna ṃ , sadhammatta ṃ siyo ’pam ā;
Sadda, tthagamm ā, vākyattha, visay ā,ti ca s ā bhidh ā.
177 .Samāsa, paccaye, vā’dī, sadd ātesaṃ vasā tidh ā;
Saddagammā samāsena, munindo candimā’nano.
178 .Ā yādī paccay ātehi, vadana ṃ pa ṅkaj āyate;
Munindanayana dvandaṃ, nīluppaladalīyati.
179 .Iv ādīiva, v ā, tulya, sam āna, nibha, sannibh ā;
Yathā, saṅkāsa, tulita, ppakāsa, patirūpakā.
180 .Sar ī, sarikkha, sa ṃ vādī, virodhi, sadis ā, viya;
Paṭipakkha, paccanīkā, sapakkho, pamito, pamā.
181 .Paṭibimba, paṭicchanna, sarūpa, sama, samitā;
Savaṇṇā, bhā, paṭinidhi, sadhammā, di salakkhaṇā.
182 .Jayatya, kkosati, hasati, patigajjati, dūbhati;
Usūyatya, vajānāti, nindati, ssati, rundhati.
183 .Tassa coreti sobhaggaṃ, tassa kantiṃ vilumpati;
Tena saddhiṃ vivadati, tulyaṃ tenā’dhirohati.
184 .Kacchaṃ vigāhate, tassa, ta manvetya, nubandhati;
Taṃsīlaṃ, taṃnisedheti, tassa cā’nukaroti, me.
185 .Upamāno’pameyyānaṃ, sadhammattaṃ vibhāvibhi;
Imehi upamābhedā, keci niyyanti sampati.
186 .
Vik āsipaduma ṃ’vā’ti, sundara ṃ sugat ā’nana ṃ;
Iti dhammopamānāma, tulyadhammanidassanā.
187 .Dhammah īnā‘‘ mukha ’mbhoja, sadisa ṃ munino ’’ iti;
Viparīto’pamā‘‘tulya, mānanena’mbujaṃ tava’’.
188 .Tavā’nana’miva’mbhojaṃ, ambhoja’miva te mukhaṃ;
Aññamaññopamāsā’yaṃ, aññamaññopamānato.
189 .‘‘Yadi kiñci bhave’mbhojaṃ, locana’bbhamuvibbhamaṃ;
Dhāretuṃ mukhasobhaṃ taṃ, tave’’ti abbhutopamā.
190 .‘‘Sugandhi sobhā sambandhī, sisiraṃ’su virodhi ca;
Mukhaṃ tava’mbujaṃve’ti’’, sā silesopamāmatā.
191 .
Sar ūpasaddav āccatt ā, sā sant ānopam āyath ā;
Bālā’vu’yyānamālā’yaṃ, sā’lakā’nanasobhinī.
192 .Khayī cando, bahurajaṃ, padumaṃ, tehi te mukhaṃ;
Samānampi samukkaṃsi, tya’yaṃ nindopamāmatā.
193 .
Asamattho mukheni ’ndu, jina! Te pa ṭigajjitu ṃ;
Jaḷo kalaṅkī’ti ayaṃ, paṭisedhopamāsiyā.
194 .‘‘Kacchaṃ candāravindānaṃ, atikkamma mukhaṃ tava;
Attan ā’va sama ṃ jāta ’’ , mitya ’sādh āra ṇopam ā.
195 .‘‘ Sabba ’mbhoja ’ppabh āsāro, r āsibh ūto ’va katthaci;
Tavā’nanaṃ vibhātī’’ti, hotā’bhūtopamāayaṃ.
196 .Patīyate’tthagamm ātu, saddasāmatthiyā kvaci;
Samāsa, ppaccaye, vādi, saddayogaṃ vinā api.
197 .Bhi ṅgāne ’māni cakkh ūni, n ā’mbuja ṃ mukha ’mevi ’da ṃ;
Subyattasadisattena, sā sarūpopamāmatā.
198 .‘‘ Maye ’va mukhasobh ā’sse, tyala ’mindu! Vikatthan ā;
Yato’mbujepi sā’tthīti’’, parikappopamāayaṃ.
199 .‘‘ Ki ṃ vā’mbuja ’ntobhant āli, ki ṃ lolanayana ṃ mukha ṃ ;
Mama dolāyate citta’’, micca’yaṃ saṃsayopamā.
200 .Kiñci vatthuṃ padassetvā, sadhammassā’bhidhānato;
Sāmyappatītisabbhāvā, pativatthupamāyathā.
201 .Janesu jāyamānesu, ne’kopi jinasādiso;
Dutiyo nanu natthe’va, pārijātassa pādapo.
202 .Vākyatthene’va vākyattho, yadi kocū’pamīyate;
Ivayuttā, viyuttattā, sā vākyatthopamā dvidhā.
Ivayuttā
203 .Jino saṃklesatattānaṃ, āvibhūto janāna’yaṃ;
Ghammasantāpatattānaṃ, ghammakāle’mbudo viya.
Ivaviyuttā
204 .
Munind ānana m ābh āti, vil āsekamanohara ṃ;
Uddhaṃ samuggatassā’pi, kiṃ te canda vijambhanā.
205 .Samubbejeti dhīmantaṃ, bhinnaliṅgādikaṃ tu yaṃ;
Upamādūsanāyā’la, metaṃ katthaci taṃ yathā.
206 .Haṃsī’vā’yaṃ sasī
bhinna, li ṅgā,kāsaṃ sarāni’va;
Vijāti vacanā, hīnā,sā’va bhatto bhaṭo’dhipe.
207 .‘‘ Khajjoto bh āṇ um ālī’va, vibh āti ’’ tya dhikopam ā;
Aphuṭṭhatthā‘‘balambodhi, sāgaro viya saṃkhubhi.’’
208 .‘‘ Cande kala ṅko bhi ṅgo ’ve ’, tyu ’pam āpekkhin īaya ṃ ;
Khaṇḍitākeravā’kāro, sakalaṅko nisākaro.
209 .Iccevamādirūpesu, bhavanti vigatā’darā;
Karonti cā’daraṃ dhīrā, payoge kvaci de’va tu.
210 .
Itth īya ṃ’vā’jano y āti, vadatye ’sā pum ā viya;
Piyo pāṇā ivā’yaṃ me, vijjā dhana’miva’ccitā.
211 .Bhava ṃviya mah īpāla, devar ājā virocate;
Ala ’ma ṃsumato kaccha ṃ, tejas ā rohitu ṃ aya ṃ.
212 .Upam āno ’pameyy āna ṃ, abhedassa nir ūpan ā;
Upamā’va tirobhūta, bhedā rūpaka muccate.
213 .Asesa vatthu visaya ṃ, ekadesa vivutti [vivatti (ṭīkā)] , ca;
Taṃ dvidhāpuna paccekaṃ, samāsādivasā tidhā.
Asesavatthuvisayasamāsa
214 .Aṅgulidala sa ṃsobhi ṃ, nakhad īdhiti kesara ṃ;
Sirasā na pilandhanti, ke muninda pada’mbujaṃ.
Asesavatthuvisayaasamāsa
215 .Ratanāni guṇā bhūrī, karuṇā sītalaṃ jalaṃ;
Gambhīratta magādhattaṃ, paccakkho’yaṃ jino’mbudhi.
Asesavatthuvisayamissaka
216 .Candikā mandahāsā te, muninda! Vadani’nduno;
Pabodhayatya’yaṃ sādhu, mano kumuda kānanaṃ.
217 .
Asesavatthuvisaye, pabhedo rūpake ayaṃ;
Ekadesavivuttimhi, bhedo dāni pavuccati.
Ekadesavivuttisamāsa
218 .Vil āsa h āsa kusuma ṃ, rucir ā’dhara pallava ṃ;
Sukhaṃ ke vā na vindanti, passantā munino mukhaṃ.
Ekadesavivuttiasamāsa
219 .Pādadvanda ṃ munindassa, dad ātu vijaya ṃ tava;
Nakharaṃsī paraṃ kantā, yassa pāpajayaddhajā.
Ekadesavivuttimissaka
220 .Sunimmalakapolassa, muninda vadani’nduno;
Sādhu’ppabuddha hadayaṃ, jātaṃ kerava kānanaṃ.
221 .Rūpakāni bahūnye’va
[ṭīkāyaṃ uddhaṭaṃ yuttarūpakaṃ sitapupphujalaṃ lola, nettabhiṅga
tavā’nanaṃ; kassa nāma mano dhīra, nākaḍḍhati manoharaṃ;] , yuttā, yuttādi bhedato;
Visuṃ na tāni vuttāni, etthe’va’ntogadhāni’ti.
222 .‘‘ Candim ā’kāsapaduma ’’ , micceta ṃ kha ṇḍ ar ūpaka ṃ;
Duṭṭha, ‘‘mamboruhavanaṃ, nettāni’ccā’’di sundaraṃ.
223 .Pariyanto vikappānaṃ, rūpakasso’pamāya ca;
Natthi yaṃ tena viññeyyaṃ, avutta manumānato.
224 .Punappuna muccāraṇaṃ
[punappunuccāraṇaṃ yaṃ (sī. ka.)] , yamatthassa, padassa ca;
Ubhayesañca viññeyyā, sā’ya’māvutti nāmato.
Atthāvutti
225 .Mano harati sabbesaṃ, ādad āti disā dasa;
Ga ṇhāti nimmalattañca, yasor āsi jinassa ’ya ṃ.
Padāvutti
226 .Vibh āsenti dis ā sabb ā, munino dehakantiyo;
Vibhā senti ca sabbāpi, candādīnaṃ hatā viya.
Ubhayāvutti
227 .Jitv ā viharati klesa, ripu ṃ loke jino aya ṃ;
Viharatya’rivaggo’yaṃ, rāsibhūto’va dujjane.
228 .Ekattha vattamānampi, sabbavākyo’pakārakaṃ;
Dīpakaṃnāma taṃ cādi, majjha, ntavisayaṃ tidhā.
Ādi dīpaka
229 .
Ak āsi buddho veneyya, bandhūna mamito’dayaṃ;
Sabbapāpehi ca samaṃ, nekatitthiyamaddanaṃ.
Majjhe dīpaka
230 .Dassanaṃ munino sādhu, janānaṃ jāyate’mataṃ;
Tada’ññesaṃ tu jantūnaṃ, visaṃ nicco’patāpanaṃ.
Antadīpaka
231 .Accanta kanta lāvaṇya, candā’tapa manoharo;
Jinā’nani’ndu indu ca, kassa nā’nandako bhave.
Mālādīpaka
232 .Hotā’vippaṭisārāya, sīlaṃ, pāmojjahetu so;
Taṃ pītihetu, sā cā’yaṃ, passaddhyā’di pasiddhiyā.
233 .Iccā’didīpakattepi, pubbaṃ pubba mapekkhinī;
Vākyamālā pavattāti, taṃ mālādīpakaṃmataṃ.
234 .
Anene ’va ’ppak ārena, ses āna mapi d īpake;
Vikappānaṃ vidhātabbā, nugati suddhabuddhibhi.
235 .Visesa vacani ’cch āya ṃ, nisedhavacana ṃ tu ya ṃ;
Akkhepo nāma soyañca, tidhākālappabhedato.
236 .Ek ākī’ nekasena ṃ ta ṃ, māra ṃ sa vijay ī jino;
Kathaṃ ta mathavā tassa, pāramībala mīdisaṃ.
Atītakkhepo.
237 .Kiṃ citte’jāsamugghātaṃ, apatto’smīti khijjase;
Paṇāmo nanu so ye’va, sakimpi sugate gato.
Vattamānakkhepo.
238 .Saccaṃ na te gamissanti, sivaṃ sujanagocaraṃ;
Micch ādi ṭṭ hi parikkanta [parikanta (ka.)] , m ānas ā ye sudujjan ā.
Anāgatakkhepo.
239 .Ñeyyo atthantaranyāso, yo, ññavākyatthasādhano;
Sabbabyāpī visesaṭṭho, hivisiṭṭha’ssa bhedato.
Hi rahita sabbabyāpī
240 .Tepi lokahit ā satt ā, sūriyo candim ā api;
Atthaṃ passa gamissanti, niyamo kena laṅghyate.
Hi sahita sabbabyāpī
241 .Satthā devamanussānaṃ, vasī sopi munissaro;
Gato’va nibbutiṃ sabbe, saṅkhārā na hi sassatā.
Hi rahita visesaṭṭha
242 .Jino saṃsārakantārā, janaṃ pāpeti
[pāpesi (ka.)] nibbutiṃ;
Nanu yuttā gati sā’yaṃ, vesārajja samaṅginaṃ.
Hi sahita visesaṭṭha
243 .Suratta ṃ te ’dharaphu ṭaṃ, jina! Rañjeti m ānasa ṃ;
Sayaṃ rāgaparītā hi, pare rañjenti saṅgate.
244 .Vācce gamme tha vatth ūna ṃ, sadisatte pabhedana ṃ;
Byatireko’ya’mapye’ko, bhayabhedā catubbidho.
Vāccaekabyatireka
245 .Gambhīratta mahattādi, guṇā jaladhinā jina!;
Tulyo tva masi bhedo tu, sarīrene’disena te.
Vācca ubhayabyatireka
246 .Mahāsattā’tigambhīrā, sāgaro sugatopi ca;
Sāgaro’ñjanasaṅkāso, jino cāmīkarajjuti.
Gamma ekabyatireka
247 .
Na sant āpāpaha ṃ nevi, cchitada ṃ migalocana ṃ;
Muninda! Nayanadvandaṃ, tava tagguṇa bhūsitaṃ.
Gammaubhayabyatireka
248 .Munind ānana mambhoja, mesa ṃ nānatta m īdisa ṃ;
Suvuttā’matasandāyī, vadanaṃ ne’disa’mbujaṃ.
249 .Pasiddha ṃ kāra ṇaṃ yattha, nivattetv ā’ ñākāra ṇaṃ;
Sābhāvikatta mathavā, vibhābyaṃ sā vibhāvanā.
Kāraṇantaravibhāvanā
250 .Anañjit ā’sita ṃ netta ṃ, adharo rañjit ā’ru ṇo;
Samānatā bhamu cā’yaṃ, jinā’nāvañcitā tava.
Sābhāvika vibhāvanā
251 .Na hoti khalu dujjanya, mapi dujjanasa ṅgame;
Sabhāvanimmalatare, sādhujantūna cetasi.
252 .Janako, ñāpako ceti, duvidhā hetavo siyuṃ;
Paṭisaṅkharaṇaṃ tesaṃ, alaṅkāratāyo’ditaṃ.
253 .Bh āvā’bh āva kiccavas ā, cittahetuvas āpi ca;
Bhedā’nantā idaṃ tesaṃ, mukhamatta nidassanaṃ.
254 .Paramatthapak āse ’ka, ras ā sabbamanohar ā;
Munino desanā’yaṃ me, kāmaṃ toseti mānasaṃ.
Bhāvakicco kārakahetu.
255 .Dhīrehi saha saṃvāsā, saddhammassā’bhiyogato;
Niggaheni’ndriyānañca, dukkhassu’pasamo siyā.
Abhāvakicco kārakahetu.
256 .Muninda’canda saṃvādi, kantabhāvo’pasobhinā;
Mukhene’va subodhaṃ te, manaṃ pāpā’bhinissaṭaṃ.
Bhāvakicco ñāpakahetu.
257 .
Sādhuhatth ā’ravind āni, sa ṅkocayati te katha ṃ;
Muninda! Caraṇadvanda, rāgabālā’tapo phusaṃ?
Ayuttakārī cittahetu.
258 .Saṅkocayanti jantūnaṃ, pāṇipaṅkeruhāni’ha;
Muninda! Caraṇadvanda, nakha candāna’ maṃsavo.
Yuttakārī cittahetu.
259 .
Uddi ṭṭ hāna ṃ padatth āna ṃ, anuddeso yath ākkama ṃ;
‘Saṅkhyāna’miti niddiṭṭhaṃ, yathāsaṅkhyaṃ kamo pi ca.
260 .Ālāpa h āsa l īḷā hi, muninda! Vijay ā tava;
Kokilā kumudāni co, pasevante vanaṃ jalaṃ.
261 .Siyā piyatara ṃnāma, attharūpassa kassaci;
Piyassā’tisayene’taṃ, yaṃ hoti paṭipādanaṃ.
262 .Pītiyā me samuppannā, santa! Sandassanā tava;
Kālenā’yaṃ bhave pīti, tave’va puna dassanā.
263 .
Va ṇṇ iteno ’pam ānena, vuty ā’dhippeta vatthuno;
Samāsavutti nāmā’yaṃ, attha saṅkhepa rūpato.
264 .Sā’ya ṃ visesyamattena, bhinn ā’bhinnavisesan ā;
Atthe ’va apar ā pya ’tthi, bhinn ā’bhinnavisesan ā.
Abhinnavisesana
265 .Visuddh ā’matasand āyī, pasattharatan ā’layo;
Gambhīro cā’ya’ mambodhi, puññenā’pādito mayā.
Bhinnābhinnavisesana
266 .Icchita ’tthapado s āro, phalapuppho ’pasobhito;
Sacchāyo’ya’mapubbova kapparukkho samuṭṭhito.
267 .Sāgarattena saddhammo, rukkhatteno ’dito jino;
Sabbe sādhāraṇā dhammā, pubbatrā’ññatra tu’ttayaṃ.
268 .Vatthuno’ññappakārena, ṭhitā vutti tada’ññathā;
Parikappīyate yattha, sā hoti parikappanā.
269 .Upamā’bbhantarattena, kiriyādivasena ca;
Kameno’dāharissāmi, vividhā parikappanā.
Upamābbhantaraparikappanā
270 .Icchābhaṅgā’turā’sīnā, tā’tiniccala maccharā;
Vasaṃ nenti’va dhīraṃ taṃ, tadā yogā’bhiyogato.
Kriyāparikappanā
271 .
Gaja ṃ māro sam āru ḷho, yuddh āya ’ccanta ’munnata ṃ;
Magga manvesatī nūna, jinabhīto palāyituṃ.
Guṇaparikappanā
272 .Muninda! P ādadvande te, c āru r ājiva sundare;
Maññe pāpā’bhi’sammadda, jātasoṇena soṇimā.
273 .Maññe, saṅke, dhuvaṃ, nūna, miva, micceva mādihi;
Sā’yaṃ byañjīyate kvā’pi, kvā’pi vākyena gamyate.
Gammaparikappanā
274 .Dayā sañjāta sarasā, dehā nikkhantakantiyo;
Pīṇentā jina! Te sādhu, janaṃ sarasataṃ nayuṃ.
275 .Ārabbhantassa yaṃkiñci, kattuṃ puññavasā puna;
Sādhana’ntaralābho yo, taṃ vadanti samāhitaṃ.
276 .
Mārā’ribha ṅgā’bhimukha, m ānaso tassa satthuno;
Mahāmahī mahāravaṃ, ravī’ya’mupakārikā.
277 .Avatv ā’bhimata ṃ tassa, siddhiy ā dassana ’ññath ā;
Vadanti taṃ ‘pariyāya, vuttī’ti sucibuddhayo.
278 .Viva ṭa’ṅga ṇanikkhitta ṃ, dhana ’mārakkha vajjita ṃ;
Dhanak āma! Yath ākāma ṃ, tuva ṃ gaccha yadicchasi.
279 . Thuti ṃ karoti nindanto, viya ta ṃ by ājava ṇṇ ana ṃ ;
Dosā’bhāsā guṇā eva, yanti sannidhi matra hi.
280 . Sañc āletu mala ṃ tva ṃ ’si, bhusa ṃ kuvalay ā’khila ṃ ;
Visesaṃ tāvatā nātha!, Guṇānaṃ te vadāma kiṃ?
281 . Visesi ’cch āya ṃ dabbassa, kriy ā, jāti, gu ṇassa ca;
Vekalladassanaṃ yatra, viseso nāma yaṃ bhave.
282 . Na rath ā, na ca m āta ṅgā, na hay ā, na pad ātayo;
Jito mārāri muninā, sambhārāvajjanena hi.
Dabbavisesavutti.
283 . Na baddh ā bh ūku ṭi, neva, phurito dasanacchado;
Mārāribhaṅgaṃ cā’kāsi, muni vīro varo sayaṃ.
Kriyāvisesavutti.
284 . Na disāsu byāttā [tatā (ka.)] raṃsi,
Nā’loko lokapatthaṭo;
Tathāpya’ndhatamaharaṃ, paraṃ sādhusubhāsitaṃ.
Jātivisesavutti.
285 .
Na khara ṃ , na hi v ā thaddha ṃ , muninda! Vacana ṃ tava;
Tathāpi gāḷhaṃ khaṇati, nimmūlaṃ janatāmadaṃ.
Guṇavisesavutti
286 . Dass īyate ’tiritta ṃ tu, s ūrav īrattana ṃ yahi ṃ ;
Vadanti viññūvacanaṃ, ruḷhāhaṅkāra mīdisaṃ.
287 . Dame nandopanandassa, ki ṃ me by āpāradassan ā?
Puttā me pādasambhattā, sajjā sante’va tādise.
288 . Sileso vacanā’nekā, bhidheyye’kapadāyutaṃ;
Abhinnapadavākyādi, vasā tedhā’ya mīrito.
289 . Andhatamaharo hārī, samāruḷho mahodayaṃ;
Rājate raṃsimālī’yaṃ, bhagavā bodhayaṃ jane.
Abhinnapadavākyasileso.
290 .
Sārad ā’malak ā’bh āso, sam ānīta parikkhayo;
Kumudā’karasambodho, pīṇeti janataṃ sudhī.
Bhinnapadavākyasileso.
291 . Sam āhita ’ttavinayo, ah īna mada maddano;
Sugato visadaṃ pātu, pāṇinaṃ so vināyako.
Bhinnābhinnapadavākyasileso.
292 . Viruddhā, viruddhā, bhinna, kammā, niyamavā, paro;
Niyama ’kkhepavacano, avirodhi, virodhya ’pi.
293 . Ocitya samposakādi, sileso, padajā’di [padajāti (ka.)] pi;
Esaṃ nidassanesve’va, rūpa māvi bhavissati.
Viruddhakammasilesa
294 . Savase vattaya ṃ loka ṃ , akhila ṃ kallaviggaho;
Parābhavati mārāri, dhammarājā vijambhate.
Aviruddhakammasilesa
295 . Sabh āvamadhura ṃ puñña viseso ’daya sambhava ṃ ;
Suṇanti vācaṃ munino, janā passanti cā’mataṃ.
Abhinnakammasilesa
296 . Andhakārā’pahārāya, sabhāva madhurāya ca;
Mano pīṇeti jantūnaṃ, jino vācāya bhāya ca.
Niyamavantasilesa
297 . Kesa’kkhīnaṃ’va kaṇhattaṃ, bhamūnaṃyeva vaṅkatā;
Pāṇipādā’dharānaṃ’va, munindassā’bhirattatā.
Niyamakkhepasilesa
298 .
Pāṇ ip ādā’dharesve ’va, s ārāgo tava dissati;
Dissate so’ya mathavā, nātha! Sādhuguṇesva’pi.
Avirodhisilesa
299 . Salakkha ṇo’tisubhago, tejass ī niyato ’dayo;
Lokeso jitasaṃkleso,
Vibhāti samaṇissaro.
Virodhisilesa
300 . Asamopi samo loke,
Lokesopi naruttamo;
Sadayo pya’dayo pāpe, cittā’yaṃ munino gati.
Ocityasamposakapadasilesa
301 . Saṃsāradukkho’pahatā, vanatā janatā tvayi;
Sukha micchita maccantaṃ, amatandada! Vindati.
302 . Guṇayuttehi vatthūhi, samaṃ katvāna kassaci;
Saṃkittanaṃ bhavati yaṃ, sā matā tulyayogitā.
303 .
Sampattasammado loko, sampatt ā’lokasampado;
Ubhohi raṃsimālī ca, bhagavā ca tamonudo.
304 . Atthantara ṃ sādhayat ā, kiñci ta ṃ sadisa ṃ phala ṃ ;
Dassīyate asantaṃ vā, santaṃ vā taṃ nidassanaṃ.
Asantaphalanidassana
305 . Udayā samaṇindassa, yanti pāpā parābhavaṃ;
Dhammarājaviruddhānaṃ, sūcayantā dura’ntataṃ.
Santaphalanidassana
306 .
Siro nikkhitta cara ṇo, cchariy āna ’mbuj āna ’ya ṃ ;
Parama’bbhutataṃ loke, viññāpeta’ttano jino.
307 . Vibh ūtiy ā mahantatta ṃ , adhipp āyassa v ā siy ā;
Paramukkaṃsataṃ yātaṃ, taṃ mahantatta mīritaṃ.
Vibhūtimahantatta
308 . Kirīṭa ratana’cchāyā, nuviddhā’tapa vāraṇo;
Purā paraṃ siriṃ vindi, bodhisatto’ bhinikkhamā.
Adhippāyamahantatta
309 . Satto sambodhiyaṃ bodhi, satto sattahitāya so;
Hitvā sneharasābandha, mapi rāhulamātaraṃ.
310 . Gopetvā vaṇṇanīyaṃ yaṃ, kiñci dassīyate paraṃ;
Asamaṃ vā samaṃ tassa, yadi sā vañcanāmatā.
Asamavañcanā
311 .
Purato na sahassesu, na pañcesu ca t ādino;
Māro paresu tasse’saṃ, sahassaṃ dasavaḍḍhitaṃ.
Samavañcanā
312 . Viv āda manuyuñjanto, munindavadani ’ndun ā;
Sampuṇṇo candimā nā’yaṃ, chatta metaṃ manobhuno.
313 . Parānuvattanādīhi, nibbindeni’ha yā katā;
Thuti ra’ppakate sā’yaṃ, siyā appakatatthuti.
314 . Sukhaṃ jīvanti hariṇā, vanesva’parasevino;
Anāyāso palābhehi, jaladabbhaṅkurādibhi.
315 . Uttaraṃ uttaraṃ yattha, pubbapubbavisesanaṃ;
Siyā ekāvali sā’yaṃ, dvidhā vidhi, nisedhato.
Vidhiekāvali
316 .
Pādā nakh āli rucir ā, nakh āli ra ṃ si bh āsur ā;
Raṃsītamopahāne’ka, rasā sobhanti satthuno.
Nisedhaekāvali
317 . Asantu ṭṭ ho yati neva,
Santoso nā’layāhato;
Nā’layo yo sa jantūnaṃ, nā’nanta byasanā vaho.
318 . Yahi ṃ bh ūsiya bh ūsatta ṃ , aññamañña ṃ tu vatthuna ṃ ;
Vinā’va sadisattaṃ taṃ, aññamaññavibhūsanaṃ.
319 . By āma ṃ ’su ma ṇḍ ala ṃ tena, munin ā lokabandhun ā;
Mahantiṃ vindatī kantiṃ, sopi teneva tādisiṃ.
320 . Kathana ṃ sahabh āvassa, kriy āya ca, gu ṇassa ca;
‘Sahavuttī’ti viññeyyaṃ, ta’dudāharaṇaṃ yathā.
Kriyāsahavutti
321 . Jalanti candara ṃ sīhi, sama ṃ satthu nakha ṃ savo;
Vijambhati ca candena, samaṃ tammukhacandimā.
Guṇasahavutti
322 . Jino’dayena malīnaṃ, saha dujjana cetasā;
Pāpaṃ disā suvimalā, saha sajjana cetasā.
323 . Virodhīnaṃ pada’tthānaṃ, yattha saṃsaggadassanaṃ;
Samukkaṃsā’bhidhānatthaṃ, matā sā’yaṃ virodhitā.
324 .
Gu ṇā sabh āva madhur ā, api loke ’ka bandhuno;
Sevitā pāpa sevīnaṃ, sampadūsenti mānasaṃ.
325 . Yassa kassa ci d ānena, yassa kassa ci vatthuno;
Visiṭṭhassa ya mādānaṃ, ‘parivuttī’ti sā matā.
326 . Pur ā paresa ṃ datv āna, manuñña ṃ nayan ādika ṃ ;
Muninā samanuppattā, dāni sabbaññutāsirī[muninda! samanuppatto, dāni
sabbaññutāsiriṃ (ka.)] .
327 . Kiñci disvāna viññātā, paṭipajjati taṃsamaṃ;
Saṃsayā’pagataṃ vatthuṃ, yattha so’yaṃ bhamo mato.
328 .
Sama ṃ dis āsu ’jjal āsu, jina p āda nakha ṃ ’sun ā;
Passantā abhinandanti, candā’tapa manā janā.
329 . Pavuccate ya ṃ nām ādi, kav īna ṃ bh āvabodhana ṃ ;
Yena kenaci vaṇṇena, bhāvo nāmā’ya mīrito.
330 . Nanu teye ’va sant āno, s āgar ā na kul ācal ā;
Manampi mariyādaṃ ye, saṃvaṭṭepi jahanti no.
331 . Aṅgaṅgi bhāvā sadisa, balabhāvā ca bandhane;
Saṃsaggo’laṅkatīnaṃ yo, taṃ ‘missa’nti pavuccati.
Aṅgaṅgībhāvamissa
332 . Pasatthā munino pāda, nakha raṃsi mahānadī;
Aho! Gāḷhaṃ nimuggepi, sukhayatye’va te jane.
Sadisa bala bhāva missa
333 . Veso sabh āva madhuro, r ūpa ṃ netta ras āyana ṃ ;
Madh ū’va munino v ācā, na samp īṇ eti ka ṃ jana ṃ .
334 . Āsīnāma siyā’tthassa, iṭṭhassā’sīsanaṃ yathā;
Tiloke’kagati nātho,
Pātu loka mapāyato.
335 .
Rasa ’ppat īti janaka ṃ , jāyate ya ṃ vibh ūsana ṃ ;
‘Rasavanta’nti taṃ ñeyyaṃ, rasavanta vidhānato.
336 . Rāgā’nata ’bbhuta saroja mukha ṃ dhar āya,
Pādā tilokagaruno’dhika bandharāgā;
Ādāya niccasarasena karena gāḷhaṃ,
Sañcumbayanti satatā’hita sambhamena.
337 . Iccā’nugamma purimācariyā’nubhāvaṃ,
Saṅkhepato nigadito’ya malaṅkatīnaṃ;
Bhedo’parūpari kavīhi vikappiyānaṃ,
Ko nāma passitu malaṃ khalu tāsa mantaṃ.
Iti saṅgharakkhitamahāsāmi viracite subodhālaṅkāre
Atthālaṅkārāvabodho nāma
Catuttho paricchedo.
5. Bhāvāvabodha-pañcamapariccheda
338 .
Pa ṭibh ānavat ā loka, voh āra ’manus ārin ā;
Tato’citya samullāsa, vedinā kavinā paraṃ.
339 . Ṭhāyisambandhino bh āva, vibh āvā sā’nubh āvak ā;
Sambajjhanti nibandhā te, rasa’ssādāya sādhunaṃ.
Bhāvaadhippāya
340 . Citta vutti visesā tu, bhāvayanti rase yato;
Ratyādayo tato bhāva, saddena parikittitā.
Ṭhāyībhāvaadhippāya
341 . Virodhinā’ññabhāvena, yo bhāvo na tirohito;
Sīlena tiṭṭhati’cceso, ‘ṭhāyībhāvo’ti saddito.
Ṭhāyībhāvappabhedauddesa
342 .
Rati, hasso, ca soko, ca,
Kodhu, ssāhā, bhayaṃ,pi ca;
Jigucchā, vimhayo, ceva, samo ca nava ṭhāyino.
Byabhicārībhāvaadhippāya
343 . Tirobhāvā, vibhāvā’di, visesanā’bhimukhyato;
Ye te caranti sīlena, te honti byabhicārino.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).