Subodhālaṅkāraṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa.
Subodhālaṅkāraṭīkā
Ganthārambhakathā
Yo pādanīrajavarodararādhitena […rādikena (ka.)] ,
Lokattayena’vikalena nirākulena;
Viññāpayī nirupameyyatamattano taṃ,
Vande munindamabhivandiya vandanīyaṃ.
Patto sapattavijayo jayabodhimūle,
Saddhammarājapadaviṃ yadanuggahena;
Sattāpasatta
[sattappasattha (ka.)] vipulāmalasagguṇassa,
Saddhammasāraratanassa namatthu tassa.
Yo bhājanattamabhisambhuṇi sagguṇassa,
Tassāpi dhammaratanassa mahārahassa;
Sambhāvitaṃ sasirasāhitasannatehi,
Sambhāvayāmi sirasā gaṇamuttamaṃ taṃ.
Ye’nantatantaratanākaramanthanena,
Manthā’calollasitañāṇavarena laddhā;
Sārā matāti sukhitā sukhayanti caññe,
Te me jayanti guravo guravo guṇehi.
1. Dosāvabodha paṭhamapariccheda
Ratanattayappaṇāmavaṇṇanā
1.
Munindavadanambhoja -gabbhasambhavasundar ī;
Saraṇaṃ pāṇinaṃ vāṇī, mayhaṃ pīṇayataṃ manaṃ.
1. Athāyaṃ ganthakāro ganthārambhe pubbapayogānubandhasabhāvasiddhikaviguṇopetānaṃ
yatipotānaṃ tadupāyantaraviratā
kamantarāpetaparakkamasambhavenādhigatabyasanasatamupalabbha dayāsañjātarasarasahadayatāya
tadupāyabhūtaṃ bandhalakkhaṇaṃ
viracayitukāmobhimatasiddhinimittamattanodhigatasaddhammadevatānussaraṇaṃ tāva dassetumāha
‘‘muninde’’ ccādi. Nanu ‘‘bandhalakkhaṇaṃ viracayitukāmo’’ti vuttaṃ, kimettha lakkhaṇakaraṇena
adiṭṭhalakkhaṇāpi dissanti bandhantāti? Saccaṃ, tathāpi te ghuṇakkharappakāsā tabbidūnaṃ
payogānusārino vā siyuṃ, pubbe katasatthaparicayā vā siyunti viññeyyaṃ. Vāṇī mayhaṃ manaṃ
pīṇayatanti sambandho. Vāṇī ti vā sarassatyaparanāmadheyyā kāci devatā, sā sabbāvadātā
yathicchitatthasādhanapuṇḍarīkagabbhe nisīdatīti lokavādo. Vāṇī ti pana
paccuhavirahenābhimatasiddhinibandhanekatāṇo sammāsambuddhabhāsito saddhammo,
tatoyevāyaṃ devatā ruppate. Tattha sarassatiyā yathā’sattā jātāya manosampīṇananti loko,
saddhammadevatāya tu manopīṇanaṃ, tassā sabbavajjarahitāyaccantanimmalāya
nirantaratthanekatāṇappavattiyā manaso sampīṇanaṃ. Tena ca passaddhi, tāya pana sukhaṃ, tenāpi
samādhi, samādhisambhavena yathābhūtāvabodhasambhavato vicittānekasaddatthavisesā
paṭibhantyanāyāsena, tato ca yathicchitasiddhinipphattīti vaṅkavuttiyā tappasādamāsīsati.
Kiṃvisiṭṭhoccāha ‘‘muninde’’ ccādi. Ubho loke munāti jānātīti muni, indati paramissariyaṃ
pavatteti sabbatthāti indo, muni ca so indo ca, munīnaṃ indoti vā munindo, sammāsambuddho.
Tatoyaṃ tassa nimittakasaññā. Vijjamānesupi pariyāyasaddesvaññesu

kavik āmitassatthassekantav ācakatteno ’ cityasamposakoya ṃ muninda saddo, tath ā hi yo
ubhayalokajānanena munīnaṃ paramissariyapuggalānampi paramissariyaṃ vatteti, so paraṃ pīṇeti
hetubhāvena’tre’tyu’citameva, tathā padantarānampi ocityaṃ poseti. Tathā hi tādisassa
vadanāravindodare sambhavā sundarī, tatoyeva paṭisaraṇaṃ, tasmā ca mano pīṇetīti. Tassa vadanaṃ,
tamiva munindavadanaṃ,ambhojaṃ. Tameva vā lakkhisaṃyogitādisadhammena’mbhojaṃ,
padumaṃ. Tassa gabbho. Tattha sambhavena pavattiyā, uppattiyā vā sundarīniravajjā devatā.
Vācā pana dosalesenāpa’samphuṭṭhāva niravajjā, tathā ca vakkhati
‘‘guṇālaṅkārasaṃyuttā’’
[subodhālaṅkāra 14 gāthā]iccādi. Tatovāyaṃ saraṇaṃ pāṇinaṃsattānaṃ
paṭibhānādiguṇavisesāvahattamattena paṭisaraṇabhūtā devatā. Vācā pana sabbupaddavanivāraṇena
sabbahitasukhasampadāsampādanenaccantapaṭisaraṇabhūtā. Sabhāvanapuṃsakattā cettha na
liṅgaparivattanaṃ. Mayhanti ekavacanenattano nirabhimānata’māneti sajjanamācāraṃ.
Abhinnapadasileso cāyaṃ, sabbatthevāvīkatasaddappayogato. Sileso cāyaṃ vaṅkavuttiyā sabbattha
siriṃ poseti. Tathā ca vakkhati ‘‘vaṅkavuttīsu poseti, sileso tu siriṃ para’’nti [subodhālaṅkāra 172
gāthā]. Ayamettha saṅkhepena nayena atthavaṇṇanā. Vitthāranayena pana nānappakārenattho
saṃvaṇṇetuṃ sakkā. Tathā sati ganthagāravopi siyāti pakāroyamevabbhupagato.
1. Suparisuddhabuddhigocaraparamavicittaganthakārakoyamācariya-
saṅgharakkhitamahāsāmipādo sapiṭakattayasabbasatthapārāvataraṇena
sañjātānappakapītisukhamanubhavaṃ paṭipattipaṭivedhasāsanadvayassa pariyattimūlakattā yena
kenaci pariyāyena tassā pariyattiyā atthāvabodhena ‘‘appeva nāma sādhujanaṃ paritoseyya’’miti
tadadhigamopāyabhūtamidaṃ pakaraṇamārabhanto ganthārambhe iṭṭhadevatāya paṇāmakaraṇaṃ
satācārānurakkhaṇatthaṃ
[sadācārānurakkhaṇatthaṃ (ka.)] , visesato abhimataganthassānantarāyena
parisamattiyā ca kāraṇamiti iṭṭhadevatānussaraṇaṃ,
ganthantarārambhapaṭikkhepakajanapaṭibāhanapubbakāni
abhidhānābhidheyyakaraṇappakārapayojanāni ca dassento ‘‘munindavadanambhoja…pe…
parissamo’’ ti gāthattayamāha. Ettha paṭhamagāthāya iṭṭhadevatāsaṅkhātaratanattayappaṇāmo
dassito, dutiyagāthāya ārambhapaṭikkhepakajanā nisedhitā, tatiyagāthāya abhidhānādikaṃ dassitaṃ.
Tathā hi lokuttaradhammanissitapariyattisaṅkhātasabbaññubhāratiyā manosampīṇanāsīsanāpadesena
attano nissesadhammaratane pasādo pakāsito. So pana dhammappasādo tadavinābhāvato
buddhasaṅghesupi siddhoti ratanattayavisayaṃ paṇāmaṃ vaṅkavuttiyā dasseti. So hi atthato
paṇāmakriyābhinipphādikā kusalacetanā. Ettha phalaṃ heṭṭhā vuttameva.
Puna santesu rāmasammādyalaṅkāresu piṭṭhapisanaṃ viya hotīdaṃ alaṅkārakaraṇanti vadantā
viruddhavādino rāmasammādīnamatthibhāvaṃ ubbhāvetvā
[abhyupagametvā (ka.)] te
suddhamāgadhikā na vaḷañjentīti iminā paṭisiddhā. Nirākaraṇaphalañhi ganthassa niddosabhāvova.
Apica saddālaṅkāraatthālaṅkāradīpakena alaṅkāra saddena ganthasarīrasaṅkhātasaññino
saññāsaṅkhātaabhidhānañca alaṅkāra saddassa saddālaṅkārādyabhidheyyañca suddhamāgadhikatta ṃ
vatvā alaṅkāra saddassa visesanabhūtaanurūpasaddopādānena buddhavacanassa upayogattaṃ
māgadhikavohārena bhavatīti gamyamānattā karaṇappakārañca alaṅkāraganthappavattiyā
atthālaṅkārādinissitattā iminā alaṅkāra saddeneva alaṅkārasaṅkharaṇasaṅkhātappayojanañca dasseti.
Satthappayojanānaṃ sādhyasādhanalakkhaṇo sambandho pana sambandhassa
nissayabhūtasatthappayojanānaṃ dassaneneva tannissitattā sayampi vutto hoti. Vuttaṃ hi–
‘‘Satthaṃ payojanañceva, ubho sambandhanissayā;
Vuttā taṃvuttiyāyeva, vutto tannissitopi so’’ti.
Tassattho–sambandhanissayāsambandhassa ādhārabhūtā satthaṃ, payojanañca ubho vuttā,
taṃvuttiyāyeva tesaṃ ubhinnaṃ kathaneneva tannissito te nissāya pavatto sopi sambandho vutto
bhavatīti.
Ettha abhidhānakathanaṃ vohārasukhatthaṃ, abhidheyyādikathanaṃ pana tehi yuttānaṃyeva
ganthānaṃ subuddhipubbakādīnaṃ upādeyyattañca tabbiparītānaṃ
ummattakavacanādīnamivaanupādeyyattañca pakāsanatthanti veditabbaṃ. Vuttañhi –

‘‘ Sambandh ānugu ṇop āya ṃ [sambandhyanugu ṇop āya ṃ (ka.)] , purisatth ābhidh āyaka ṃ;
Vīmaṃsādhigataṃ [vīmaṃsādhikataṃ (sī.)] vākya-matonadhigataṃ […nadhikataṃ (sī.)]
para’’nti.
Tassattho–sambandhānuguṇopāyaṃsādhiyasādhanalakkhaṇasambandhassa
nissayabhūtavāccavācakānaṃ sambandhibhūtānaṃ aññamaññānurūpaguṇaparijānane kāraṇabhūtaṃ
purisatthābhidhāyakaṃcatubbidhadhammaatthakāmamokkhasaṅkhātānaṃ purisatthānaṃ
vācakabhūtaṃ vākyaṃ‘‘ekākhyāto padaccayo, siyā vākyaṃ sakārako’’ti [abhidhānappadīpikā 106
gāthā]vuttalakkhaṇamajjhapatitavākyasamudāyopetaṃ mahāvākyasarūpasatthaṃ
vīmaṃsādhigataṃñāṇagatilakkhaṇaupaparikkhāya adhigataṃ adhippetaṃ, ato paraṃ
vuttalakkhaṇasatthato aññaṃ anadhigataṃnādhippetanti. Idaṃ panettha gāthānaṃ
nikkhepappayojanaṃ.
Loke padumagabbhe vasantiyā sabbaṅgadhavalāya yathicchitatthasādhikāya sarassatīnāmikāya
devatāya ‘‘vāṇī’’ti vohārato iminā atthena yojetvā abhinnapadasilesālaṅkāravasena vuttattā padattho
evaṃ veditabbo – munindassa sobhāsugandhādiguṇayogato mukhasadisassa, no ce
mukhasaṅkhātaambhojassa gabbhe udare sambhavena pavattiyā uppattiyā vā sundarīniddosā,
sobhanā vā pāṇinaṃ saraṇaṃatoyeva ahitāpanayanahitāvahatthena sabbasattānaṃ
paṭissaraṇabhūtā vāṇī yathāvuttaguṇopetā sarassatīdevatā, no ce sabbaññubhāratīti
vuttasaddhammaratanaṃ mayhaṃ manaṃganthaviracane byāvaṭassa me cittaṃ pīṇayataṃ
abhimatatthasampādanena pīṇayatūti.
Ubhayalokajānanato muni ca so indabhāvapavattanato indo ceti kammadhārayena vā,
agāriyamunianagāriyamunisekhamuniasekhamunīnaṃ catunnaṃ pañcamo hutvā indoti
chaṭṭhītappurisena vā munindo . Devatāpakkhe vadanamiva vadana nti ambhoje, saddhammapakkhe
ambhojamiva ambhoja nti vadane ca upacārena gahite kammadhārayo. Munindassa
vadanambhojamiti ca, tassa gabbhoti ca, tasmiṃ sambhavoti ca, tena sundarīti ca vākyaṃ. Vāṇiyā
visesanattepi ekantanapuṃsakattā saraṇasaddassa na liṅgaparivattanabhāvo. Pāṇina nti rassattaṃ,
dīghassa byabhicārattā. Mayhanti ekavacanena attano sādhuguṇodayakāraṇaṃ niratimānataṃ dīpeti.
Santesupi aññesu jinapariyāyesu muninda saddo
iṭṭhamanosampīṇanaambhojatulyatāsundarittasaraṇattasaṅkhātānaṃ atthantarānaṃ ocityaṃ posetīti
payutto. Tathā hi tādisassa mukhaṃ ambhojatulyaṃ, tasmiṃ mukhodare sambhavā sundarī, tatoyeva
pāṇinaṃ saraṇaṃ. Tasmāyeva manosampīṇane paṭuttaṃ subyattamiti ocityaṃ hoti. Loke
patthaṭamidamocityamādaraṇīyaṃ hoti. Tasmiñhi uttamakavayoyeva upadesakāti. Vuttañhi –
‘‘Ocityaṃ nāma viññeyyaṃ, loke vikhyātamādarā;
Tatthopadesappabhavā, sujanā kavipuṅgavā’’ti
[subodhālaṅkāra 104 gāthā].
Nimittavaṇṇanā
2. Rāmasamm ādyala ṅkārā, santi santo pur ātan ā;
Tathāpi tu vaḷañjenti, suddhamāgadhikā na te .
2. Athevamabhigatāmitasiddhisampadāpādanekacaturaparamiṭṭhadevatā-
bhāvarūpitasaddhammaratanasso’ padassitanipaccakārena iṭṭhadevatāpūjaṃ dassetvā ‘‘nanu
bandhalakkhaṇamatthiyeva pubbakaṃ, tasmā kimanena piṭṭhapisanene’’ti
lakkhaṇantarārambhapaṭikkhepakajanapaṭibāhanapubbakamabhidheyyappayojana- sambandhe
dassetumāha ‘‘rāmasamme’’ ccādi. Rāmasammādīnaṃ rāmasammapabhutīnaṃ pubbācariyānaṃ,
rāmasammādayo vā taṃsambandhato. Bhavati hi taṃsambandhato tabbohāro yathā kiñcipi
vejjasatthaṃ ‘‘bimbisāro’’ti. Alaṅkārābhūsāvisesā, bandhālaṅkārapaṭipādakatthena alaṅkārakhyā
ganthavisesā vā. Santo sobhanā. Dvepi purā pubbakāle bhavā purātanā,porāṇikā. Ubhopi santi.
Yajjapi saṃvijjanti. Tathāpi tūti nipātasamudāyoyaṃ visesābhidhānārambhe. Evaṃ santepīti attho.
Suddhamāgadhikāti magadhesu bhavā, tattha viditā vā magadhā, saddā. Te etesaṃ santi, tesu vā
niyuttāti māgadhikā. Suddhā ca sakkaṭādibhāsitakālusiyābhāvena visuddhā, asammissā vā
aparicitatt ā te m āgadhik ā cāti suddham āgadhik ā,yatipot ā. Te yath āvutte ala ṅkāre ābhara ṇavisese

na va ḷañjenti, pas ādhanavisese n ānubhavanti. Ganthavisese pana uggaha ṇadh āra ṇā divasena
attano suddhamāgadhikattā, rāmasammādīnañca sakkaṭādibhāvatoti ayamettha saddattho.
Bhāvatthalesopettha paripūrati, tathāvidhapatītiyogato. Suddhamāgadhikā attano parisuddhabhāvena
pubbe sobhanāpi te alaṅkārā idāni malaggahitabhāvappattā ‘‘kiṃ tehi malaggahitehi amhādisānaṃ
suddhasattāna’’nti na vaḷañjentīti.
‘‘Patīyamānaṃ pana kiñci vatthu,
Attheva vāṇīsu mahākavīnaṃ;
Yaṃ taṃ pasiddhāvayavātiritta-
Mābhāti lāvaṇyamivaṅganāsū’’ti.
Hi vuttaṃ.
2. Santo viññūhi pasatthattā sobhanā purātanāpubbakālasambhūtā rāmasammādyalaṅkārā
rāmasammādīhi ācariyehi viracitattā, tesaṃ taṃsambandhato tabbohārasadisanāmattā vā
rāmasammādayo nāma alaṅkārā kismiñci vejjasatthe ‘‘bimbisāro’’ti vohāro viya. Alaṅkārā
bhūsāvisesā, alaṅkārattapaṭipādanato alaṅkāranāmikā ganthavisesā vā santi kiñcāpi vijjanti, tathāpi
tu evaṃ santepi suddhamāgadhikāsakkaṭapākatādīsu aññabhāsāsu paricayābhāvato
kevalamāgadhikā te rāmasammādike alaṅkāre na vaḷañjenti pasādhanavasena,
uggahaṇadhāraṇādivasena na sevanti. Magadhesu bhavā, tesu vā viditā magadhā, saddā. Te etesaṃ
atthi, tesu niyuttāti vā māgadhikā. Su ddhasaddo magadhavisesano, māgadhikavisesano vā hoti.
Saddānaṃ tādisapatītivisesayogato bhāvatthalesopi idha dippati. Tathā hi suddhamāgadhikā attano
suddhattā tesaṃ vinyāsena sobhanatte satipi bhāsāya purātanattā aparisuddhoti avamaññamānā na
vaḷañjentīti. Vatticchitassatthassa upatthambhakabhūto bhāvatthalesopi mahākavīnaṃ vacanesuyeva
labbhatīti daṭṭhabbo. Vuttaṃ hi–
‘‘Patīyamānaṃ pana kiñci vatthu,
Attheva vāṇīsu mahākavīnaṃ;
Yaṃ taṃ pasiddhāvayavātiritta-
Mābhāti lāvaṇyamivaṅganāsū’’ti.
Tassattho –mahākavīnaṃpūjitakavīnaṃ vāṇīsu vacanavisesesu patīyamānaṃ
gammamānaṃ yaṃ kiñci vatthu yo koci atthaleso attheva atthi eva, taṃvatthu aṅganāsu vanitāsu
pasiddhāvayavātirittaṃhatthapādādipākaṭasarīrāvayavato adhikaṃ lāvaṇyamiva
manogocarībhūtasundarattaṃ viya pasiddhāvayavātirittaṃpakāsasaddāvayavato adhikaṃ hutvā
ābhāti dippatīti.
Abhidhānādivaṇṇanā
3.
Ten āpi n āma toseyya -mete ’la ṅkāravajjite;
Anurūpenā’laṅkāre-ne’sameso parissamo .
3. Tene ccādi. Yena te alaṅkāre na vaḷañjenti, tena kāraṇena alaṅkāravajjite ābharaṇehi,
ganthavisesehi vā rahite, alaṅkārā vā yathāvuttavajjitā yehi te, ete yatipote esaṃyatipotānaṃ
anurūpena idāni viraciyamānattābhinavabhāvato,
dasabalavadanakamalamajjhavāsitabhāsitaviracitabhāvato ca anucchavikena alaṅkārena
ābharaṇena, alaṅkārasatthena vā toseyyaṃ apināma yathicchitapasādhanavasena,
savanadhāraṇādivasena vā vaḷañjanena santuṭṭhe kareyyaṃ appeva nāma yannūnāti eso parissamo
ayaṃ amhākaṃ tādisasantuṭṭhijanakālaṅkārapakaraṇappayogo.
Alaṅkaronti attabhāvamanenāti alaṅkāro, ābharaṇaṃ hārakeyūrādi. Alaṅkaronti
bandhasarīramanenāti alaṅkāro timinā pana alaṅkāra saddena pasādādayo saddālaṅkārā,
sabhāvavutyādayo ca atthālaṅkārā nānappakārā saṅgahitā, yehi saddatthasaṅkhātaṃ bandhasarīraṃ
sobhate, yathā hi purisasarīre hārakeyūrādyalaṅkāro nyasyate, yena sobhate, tathā bandhasarīrepi
saddālaṅkārā, atthālaṅkārā ca nikkhipīyanti, yato sobhate. Teneva vakkhati ‘‘taṃ tu pāpentulaṅkārā,

vindan īyatarattana ’’ nti [subodh āla ṅkāra 9 g āth ā]ca, ‘‘ atth āla ṅkārasahite ’’ cc ādikañca
[subodhālaṅkāra 164 gāthā].
Alaṅkāravidhānabhāvena tu bandhasarīrampi tadatthiyā alaṅkāro, tathā tappaṭipādakaṃ
subodhālaṅkāranāmadheyyasatthaṃ alaṅkatapaṭipādakattena maṅgalasuttanti viya. Vakkhati hi
‘‘ganthopi kavivācāna-malaṅkārappakāsako’’ [subodhālaṅkāra 12 gāthā]ccādi. Atra uccate –
‘‘Mukhyolaṅkārasaddoyaṃ, saddatthālaṅkatissito;
Sāmatthiyā tvadhiṭṭhāne, tathā satthepi tabbatī’’ti.
Anenassābhidheyyādīni vuccanti. Abhidhīyate iti abhidheyyaṃ, samuditena satthena
vacanīyattho. So ca sarīrālaṅkāravibhāgakappanāya tesaṃ paṭipādanaṃ. Subodhālaṅkārena hi te
paṭipādīyanti. Yena ca yo paṭipādīyati, tassāyamattho bhavatīti abhidheyyasatthopi. Dassitameva tu
sarīrālaṅkārasaṅkharaṇaṃ payojanaṃ, taṃ nissāya subodhālaṅkārappavattito. Yassa hi yamuddissa
pavatti hoti, taṃ tassa payojanaṃ, taṃ pana kavittakittipasiddhādilakkhaṇaṃ, paramparāya
tadatthatāya subodhālaṅkārasaṅkharaṇassa. Satthapayojanānaṃ, sādhiyasādhanalakkhaṇo
sambandho tu nissayapadassinā dassitoyeva. Yathāha –
‘‘Satthaṃ payojanañceva, ubho sambandhanissayā;
Vuttātaṃvuttiyāyeva, vutto tannissitopi so’’ti.
Abhidheyyādikathanañca taṃsamaṅgisseva ca vīmaṃsāvisesasamaṅgīnamupādīyamānattā,
aññādisassa pana ummattakavacanādino viya heyyattā. Vuttañhetaṃ –
‘‘Sambandhānuguṇopāyaṃ, purisatthābhidhāyakaṃ;
Vīmaṃsādhigataṃ vākya-matonadhigataṃ para’’nti.
Vākyanti cettha vākyalakkhaṇopetamantaravākyasannicayaṃ mahāvākyasarūpaṃ
satthamevādhippetaṃ.
3. Yena te te alaṅkārena vaḷañjenti, tena kāraṇena alaṅkāravajjite ābharaṇavisesehi,
ganthavisesehi vā vajjite, te virahite yehi ete suddhamāgadhike esaṃsuddhamāgadhikānaṃ
anurūpena abhinavabhāvato māgadhikasarūpaṃ anugatarūpena, dasabalabhāsitaviracitattā vā
anukūlena alaṅkārena ābharaṇavisesena, ganthavisesena vā toseyyaṃalaṅkāravaḷañjāpanena,
ganthavisese
[ganthavisaye (ka.)] uggahaṇadhāraṇādikārāpanena vā santuṭṭhe kareyyaṃ apināma
yaṃnūna sundaramiti, eso parissamo ayaṃ mama alaṅkārapakaraṇappayogo. Apināmāti ettha
itisaddo gamyamāno.
Alaṅkārehi vajjitā, alaṅkārā vajjitā yehi vāti ca. Rūpassa anu anurūpaṃ,rūpaṃ anugataṃ
anurūpaṃ vā, tena anurūpena. Alaṅkaronti attabhāvamaneneti alaṅkāro, hārakeyūrādi
ābharaṇapakkhe, ganthapakkhe tu alaṅkaronti bandhasarīramaneneti alaṅkāro . Iminā
mukhyabhāvena pasādādisaddālaṅkārā ca sabhāvavutyādiatthālaṅkārā ca pavuccanti. Amukhyato
pana imesaṃ dvinnaṃ alaṅkārānamadhiṭṭhānabhūtabandhasarīrampi, tathā
maṅgalasuttaratanasuttādivohāro viya alaṅkārapakāsakaṃ ‘‘sammā bujjhanti dvippakārā alaṅkārā
anene’’ti iminā atthena laddhasubodhālaṅkāravaranāmadheyyasatthampi vuccati. Vuttamidameva –
‘‘Mukhyolaṅkārasaddoyaṃ, saddatthālaṅkatissito;
Sāmatthiyā tvadhiṭṭhāne, tathā satthepi tabbatī’’ti.
Ettha sāmatthiyaṃnāma tadādhāratappaṭipādakattavohārato tadādheyyatappaṭipādanīyaṃ na
bhavati ce, aññaṃ kiṃ bhavatīti aññathānupapattilakkhaṇamevāti.
4. Yesaṃ na sañcitā paññā-nekasatthantarocitā;
Sammohabbhāhatāve’te, nāvabujjhanti kiñcipi .

5. Ki ṃ tehi p ādasuss ūsā, yesa ṃ natthi gur ūnī’ha [gar ūniha (ka.)] ;
Ye tappādarajokiṇṇā, te’va sādhūvivekino .
4-5. Evaṃ lakkhaṇārambhapaṭikkhepakajanapaṭibāhanapubbakamabhidheyyādikaṃ dassetvā
idāni satthatova sabbattha guṇadosavivecanaṃ. Atoyeva vuccati –
‘‘Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavivecanaṃ;
Yaṃ karoti vinā satthaṃ, sāhasaṃ kimatodhika’’nti.
Tasmā guṇadosavibhāgavicāraṇaṃ nāma tabbidūnaṃyeva, nāsatthaññūnaṃ purisapasūnaṃ.
Tathā cāha –
‘‘Guṇadosamasatthaññū, jano vibhajate kathaṃ;
Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiya’’nti
[kābyādāsa 1.8] .
Yenevaṃ, tenettha guṇadosadassane pasannānekasatthacakkhuyevādhigato, nañño
tabbiparītotyanvayabyatirekavasena dassento ‘‘yesa’’ ntiādigāthādvayamāha. Tattha yesa nti
aniyamuddeso, yehīti attho. Yehi na sañcitā na rāsikatā, nānāsantānavuttinīpi ekattanayena ekasmiṃ
santāne na vāsitā naparibhāvitāti vuttaṃ hoti. Kā sā? Paññā heyyopādeyyavivekarūpā. Kīdisīti āha
‘‘anekasatthantarocitā’’ ti. Anekasmiṃtipiṭakatakkabyākaraṇālaṅkārasatthādike satthantare ucitā
savanadhāraṇādivasena paricitā sāyaṃ paññā yesaṃ na sañcitāti pakataṃ. Ete ti yathāuddiṭṭhānaṃ
niyamavacanaṃ. Sammohabbhāhatāti yathāvuttāyātisayavatiyā paññāyābhāvato balappattena
mohena abbhāhatā visesena pahatā, evasadditā hontīti adhippāyo. Yato evaṃ, tasmāpi kiñcipi
heyyopādeyyarūpaṃ yaṃ kiñcideva
aṭṭhānāniyojakatādisagurupādasussūsānissayapaṭiladdhavivekapaññāti-sayālābhena nāvabujjhanti,
na jānantītyattho. Yato ālasiyādidosalesapariggahopi satatācariyasevanavasena
sirovikiṇṇatādisagurupādapaṅkajambujaparāyano cirenapi kālena
nānāvidhasatthantarakataparicayabalena pappoti tādisaṃ paññāveyattiyaṃ. Tenevāha bhagavā –
‘‘Nihīyati puriso nihīnasevī,
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,
Tasmā’ttano uttaritaraṃ bhajethā’’ti
[a. ni. 3.26] .
Tato etādiso paññavāyevettha guṇadosavibhāgavivecane adhikārī, nañño tabbiparīto
purisapasūti ayametthādhippāyo. Ruḷho atthaviseso. Tenāha ‘‘kiṃ tehi pādasussūsā, yesaṃ natthi
gurūnihā’’ ti. Ihāti imasmiṃ loke yesaṃjanānaṃ gurūnaṃ kātabbā pādasussūsāpādaparicariyā
natthi, tehi janehi yathāvuttanayena paññāveyattiyarasānabhiññehi kiṃpayojanaṃ, lesamattampi
natthi, anadhigatāyevettha eteti adhippāyo. Idāni byatirekamukhena āha ‘‘ye’’ tiādi. Ye pubbe
katapuññatādisampattisampannā tappādarajehi tesaṃ gurūnaṃ pādadhūlīhi okiṇṇā onaddhā
gavacchitā, teva sādhūyathāvuttanayena paññāveyattiyena abhiññātā sajjanā eva vivekino
heyyopādeyyaguṇadosavibhāganiyamanapaññāsampattisamaṅgino honti, teyevettha
guṇadosavivecane adhigatāti adhippāyo. Sā cāyaṃ gurupādasussūsā visiṭṭhādarena karaṇīyāti
vaṅkavuttiyā tadabhyāse sādhujane niyojeti.
4-5. Ye sakalasatthaparicitaññāṇapāṭavā yadi dosamāropayanti, tesaṃ taddosanirākaraṇaṃ vinā
padesāvabodhanamattena paṇḍitamānīnaṃ vacanassāgurukaraṇaṃ vaṅkavuttiyā dassento ca
taṃdvāreneva attano anaññasādhāraṇagurugāravataṃ sādhujanehi paramādarena sampādetabbamiti
dassetuṃ ‘‘yesaṃ…pe… kino’’ ti gāthādvayamāha. Anekasatthānaṃtipiṭakatakkabyākaraṇādīnaṃ
anekesaṃ ganthānaṃ antare tatvatthasaṅkhātaabbhantare ucitāsavanauggahaṇadhāraṇādivasena
paricitā paññāsutamayā paññā yesaṃyehi na sañcitā,dvinnamekakkhaṇe pavattiyābhāvepi
upacitasamūhabhāvato, pubbakālikapaññāya aparakālikapaññāya anantaraāsevanādipaccayalābhato
avatthabāhullapavattito vā sañcitabbāpi na rāsikatā. Ete īdisapaññāpāṭavarahitā ime
sammohabbhāhatāpaññāpāṭavābhāvato balappattena mohena visesena pahatā eva kiñcipi
heyyop ādeyya ṃ nāvabujjhanti. Na eke aneketi ca, te ca te satth ā ceti ca, tesamantaramiti ca, tasmi ṃ

ucit āti ca sammohena abbh āhat āti ca viggaho. Tena vutta ṃ–
‘‘Guṇadosamasatthaññū, jano vibhajate kathaṃ;
Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiya’’nti
[kābyādāsa 1.8] .
Tassattho –asatthaññū jano guṇadosaṃ kathaṃ vibhajate. Tathā hi rūpabhedopaladdhiyaṃ
nīlapītādirūpavisesāvabodhane andhassa adhikāro abhimukhakaraṇaṃ kiṃhoti, na bhavatyeva,
tasmā anekasatthantaragatasuppasannapaññācakkhunā eva guṇadosavivecanaṃ bhavati, tadabhāve
na bhavatyeva. Idameva vuccate–
‘‘Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavivecanaṃ;
Yaṃ karoti vinā satthaṃ, sāhasaṃ kimatodhika’’nti.
Tassattho –sabbattha guṇadosavivecanaṃ satthatoyeva hoti, satthaṃ vinā
satthocitatādisapaññaṃ vinā yaṃ karoti guṇāguṇavibhāgaṃ karoti, yaṃ karaṇaṃ atthi, atodhikaṃ
sāhasaṃ kiṃ āsuṃ kiriyā anupaparikkhanakiriyā nattheva.
Iha imasmiṃ loke yesaṃakatapuññānaṃ janānaṃ gurūnaṃ
‘‘Piyo garu bhāvanīyo,
Vattā ca vacanakkhamo;
Gambhīrañca kathaṃ kattā,
No cā’ṭṭhāne niyojako’’ti
[a. ni. 7.37] .
Niddiṭṭhaguṇopetānaṃ ācariyānaṃ kātabbā pādasussūsāpādaparicariyā natthi, tehi kiṃ
payojanaṃ. Ye katapuññā janā tappādarajokiṇṇā tesaṃ gurūnaṃ pādarajehi gavacchitā, teva
sādhūjanā eva vivekino kalyāṇamittagurupāsanāhi adhigatavisiṭṭhavivekabuddhino bhavanti, te eva
vivekaṃ jānantīti bhāvo. Sotumicchā sussūsā, taṃ nissāya kattabbapādaparicariyāpi tadatthiyā
sussūsā nāma hoti. Pādesu sussūsāti ca, tesaṃ pādāti ca, tesu rajānīti ca, tehi okiṇṇāti ca viggaho.
Sissānaṃ sakalābhibuddhiyā gurupaṭibaddhattā attano guṇato adhikatarāyeva sevitabbā. Vuttañhi
bhagavatā –
‘‘Nihīyati puriso nihīnasevī,
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,
Tasmā’ttano uttaritaraṃ bhajethā’’ti
[a. ni. 3.26] .
6. Kabbanāṭakanikkhitta-nettacittā kavijjanā;
Yaṃkiñci racayante’taṃ, na vimhayakaraṃ paraṃ.
7.
Teye ’va pa ṭibh āvanto, so ’va bandho savimhayo;
Yena tosenti viññūye, tatthāpya’vihitādarā.
6-7. Evametthānvayabyatirekavasenādhigate dassetvā idāni ‘‘kiṃ amhākaṃ
kabbanāṭakaparicayābhāveracanāvisesābhiyogopajanitaparissamenā’’ti olīnavuttino sotujane
samussāheti ‘‘kabbanāṭakā’’ tiādinā. Kavippayogasaṅkhāto bandhova kavino idanti kabbaṃ.
Muttakādivākyasvamuttikādyavayavasabhāvā antaravākyasamudāyasampannaṃ
vuttajātibhedabhinnaṃ pajjamayaṃ gajjamayaṃ pajjagajjamayaṃ campūnāmakañca,
mahāvākyarūpaṃ mahākabbañca, taṃ pana mahākabbaṃ saggehi sagganāmakehi paricchedavisesehi
bandhyate karīyatīti saggabandhoti pavuccati. Tassa tu lakkhaṇaṃ ‘‘saggabandhassa mukhaṃ
iṭṭhāsīsanaṃ siyā paṇāmo vā bandhasambandhino kassaci atthassa niddeso vā’’tiādinā anekadhā
vaṇṇenti. Taṃ yathā?
‘‘Saggabandho mahākabba-muccate tvassa lakkhaṇaṃ;

Pa ṇā mo vatthuniddeso, āsīsāpi ca tammukha ṃ.
Itihāsakathubbhūtaṃ, santasannissayampi vā;
Catuvaggaphalāyattaṃ, caturodāttanāyakaṃ.
Puraṇṇavutuselindu-savitūdayavaṇṇanaṃ;
Uyyānasalilakkīḷā, madhupānaratussavaṃ.
Vippalambhavivāhehi, kumārodayavaḍḍhihi;
Mantadūtappayānāji-nāyakābhyūdayehipi.
Alaṅkatamasaṃkhitta-rasabhāvanirantaraṃ;
Nātivitthiṇṇasaggehi, piyavuttasusandhibhi.
Sabbattha bhinnasaggante-hupetaṃ lokarañjakaṃ;
Kabbaṃ kappantaraṭṭhāyi, jāyate sādhvalaṅkatī’’ti
[kābyādāsa 1.14 –19 gāthā].
Tattha itihāsakathubbhūta nti purāvuttakathāsannissayaṃ. Santasannissaya nti
itarasobhanādhikaraṇaguṇarājacaritādinissayaṃ vā. Catuvaggaphalāyatta nti
dhammādicatuvaggaphalāyattaṃ. Dhammo nāma abbhūdayanibbānahetuko. Attho nāma
vijjābhumyādīnaṃ yathāññāyamajjanaṃ, ajjitānañca rakkhaṇaṃ. Kāmo nāma nirayo visayo payogo.
Mokkho nāma sabbasaṃsāradukkhanivatti. Caturodāttanāyaka nti
ussāhasattimantasattipabhūsattiyogena caturo kusalo cāgātisayādiyogena udātto udāro nāyako
vipakkho, paṭipakkho ca yattha, taṃ. Madhu nāma surā. Vippalambho viraho. Manto nītivedīhi
saha kārīyanicchayo. Dūto sandhānappavatto puriso. Payānaṃsaṅgāmādinimittagamanaṃ. Āji
sandhyābhāve viggaho. Asaṅkhattarasabhāvanirantara nti asaṃkhittā bahuttā rasā
siṅgāravīrādayo, bhāvāratiussāhādayo, tehi nirantaraṃpatthaṭaṃ. Piyavuttasusandhibhīti piyāni
sutisubhagāni vuttāni indavajirādīni aññamaññasambandhasaṃsaggatāya sobhano sandhi
aññamaññasaṅgahā yesaṃ saggānaṃ, tehīti.
Punapi yathāvuttesu aṅgesu nagaravaṇṇanādīsu kiñca yathāsambhavaṃ madhupānādirahitampi
taññūnaṃ mano rañjeti upādiyateva sabbhīti dassetumāha–
‘‘Kabbaṃ na dussataṅgehi, nyūnamapyatra kehici;
Bandhaṅgasampadā taññū, kāmamārādhayanti ce’’ti
[kābyādāsa 1.20] .
Punapi –
‘‘Guṇato paṭhamaṃ vatvā, nāyakaṃ tena sattuno;
Nirākaraṇamiccesa, maggo pakatisundaro.
Vaṃsavīrasutādīni, vaṇṇayitvā ripussapi;
Tajjayā nāyakukkaṃsa-kathanañca sukheti no’’ti
[kābyādāsa 1.21 22 gāthā]āhu.
Sabbampetaṃ saddhammāmatarasapānasarasahadayānaṃ
samphappalāpavipulavisappavesopaddutakabbanāṭakaparammukhānaṃ
satatacaritasañcaritaratanabhājanānaṃ sappurisānaṃ kiṃ hadayakhedopajanitaparissameneti
tadanurūpamevopadassitanti.
Nāṭakaṃnāma bharatādināṭyasatthe nānappakāranirūpitarūpaṃ kappaṃ,
taṃlakkhaṇekadesabhūtalakkhaṇāni pakaraṇādīni nava rūpakāni. Nāṭikā ca etthevāvarumbhanti.
Kabbañca nāṭakañca, tesu nikkhittaṃ ṭhapitaṃ nettañca cittañca yehīti viggaho. Ke te? Kavino.
Tattha nikkhittanettacitta vacanena sutassa cintanañca ūhāpohamukhena yathuggahitaniyāmaṃ,
avipar ītatthanicchayana ṃ, nicchitassa bh āvan ā, nirantar ābhiyogo ca dassito. Kabban āṭ aka vacanena

suta ṃ, cintita ṃ, bh āvitañca dassita ṃ. Sute dassite tannissaya ṃ sutamayañ āṇ ampi dassitameva
siyāti. ‘‘Kabbanāṭakanikkhittanettacittā’’ti iminā sutacintābhāvanānukkamena
sampāditapaññāpāṭavānaṃ kabbaracanāya sāmatthiyaṃ dasseti. Hoti hi tādisānaṃ taṃsutādi
bandhanakāraṇaṃ. Vuttañhi –
‘‘Sābhāvikī ca paṭibhā,
Sutañca bahu nimmalaṃ;
Amando cābhiyogoyaṃ,
Hetu hotiha bandhane’’ti
[kābyādāsa 1.103 gāthā].
Yaṃkiñcīti attano cittāruḷhaṃ yaṃkiñci bandhajātaṃ. Iminā pana aniyamavacanena attano
tattha ādarābhāvaṃ dīpeti. Racayanti karonti. Etaṃtehi racitaṃ bandhajātaṃ paraṃaccantameva
vimhayakaraṃ na hoti, tādisopāyasampattisampannassa upeyyasampattisabbhāvato
anacchariyamevāti adhippāyo. Tattha tesu kabbanāṭakesu racanāvisesaekantopāyabhūtesu
avihitādarāapi sutādivasena akatādarāpi ye sappurisā paññavanto yena bandhavisesena viññū
guṇadosaviduno satthaññuno paṇḍitajane tosenti pīṇenti. Tosentiyeva hi te tādise
sābhāvikipaṭibhāvirahepi etādisesu atthesu sutacintābhāvanāvasena vāyamantā. Vuttañhi –
‘‘Na vijjatī yajjapi pubbavāsanā-
Guṇānubandhi paṭibhānamabbhutaṃ;
Sutena vācu’ssahanenupāsitā,
Dhuvaṃ karotyeva kamapyanuggaha’’nti
[kābyādāsa 1.104 gāthā].
Paṭibhāvanto heyyopādeyyaparicchedalakkhaṇapaññāya paññavanto nāma, teyeva sappurisā.
Savimhayo ‘‘kīdisāyaṃ, tādisopāyantararahitānampi etādiso bandho siyā’’ti vimhayena saha
vattamānopi. Sova bandho tameva bandhanaṃ tādisopāyasampattivirahenopeyyasampattiyā
sabbhāvato, nāññoti.
6-7. Idāni kabbanāṭakesu aparicitānamamhākaṃ gantharacanāsabhāvāvabodhova kutoti
osakkante ‘‘kabbanāṭakā’’ digāthādvayena samussāheti. Kabbanāṭakanikkhittanettacittā
kabbanāṭakesu sutānulokanacintābhāvanāvasena ṭhapitanettacittā kavijjanākabbakārakā yaṃ kiñci
attano abhimataṃ racayanti karonti, etaṃbandhanaṃ paraṃatisayena na vimhayakaraṃ
acchariyakaraṃ na hoti, nirantarābhiyogato siddhopāyamūlapaññāsampadāya
upeyyabhūtaganthasaṅkharaṇaṃ bhavatyevāti adhippāyo. Kavino idaṃ kabba nti ca, naṭakassa idaṃ
nāṭakaṃ,naccagītādi. Idha pana tappaṭipādakakathāpakāsakagantho nāṭakaṃnāma. Kabbañca
nāṭakañcāti ca, kabbanāṭakesu nikkhittaṃ nettacittaṃ yehīti ca viggaho. Ye janā tattha tesu
kabbanāṭakesu avihitādarāpi savanadhāraṇādivasena akatasambhamā eva viññū yena
gantharacanāvisesena tosenti pīṇenti, teyeva paṭibhāvanto paṭibhānasaṅkhātapaññavanto bhavanti.
Sova bandho savimhayo aññesaṃ uppajjamānavimhayena sahito. Paṭibhā etesaṃ atthīti ca, saha
vimhayena vattatīti ca, avihito ādaro yehīti ca viggaho. Bāhirasatthābhiyogābhāvepi
pubbavāsanābhāvepi iha nirantarābhiyogaṃ karonto tādisasāmatthiyaṃ sādhetīti vuttaṃ hoti.
Vuttañhi –
‘‘Na vijjatī yajjapi pubbavāsanā-
Guṇānubandhi paṭibhānamabbhutaṃ;
Sutena vācu’ssahanenupāsitā,
Dhuvaṃ karotyeva kamapyanuggaha’’nti
[kābyādāsa 1.104 gāthā].
Tassattho –yadi pubbavāsanāguṇānubandhīatītajātiyā paricayavāsanāguṇassa
anubalappadānavasena anubandho yassatthi, tādisaṃ abbhutaṃ paṭibhānaṃna vijjatipi, tathāpi
sutena savanena ussahanena paguṇakaraṇādivācussahanena vā upāsitākatagurupāsanā vācā
kamapi anuggahaṃkiñcipi paññāpāṭavaṃ dhuvaṃekantena karoti evāti.
Ettha kabbaṃnāma muttakakulakādivākyavasena ca avayavasabhāvehi tesaṃyeva

antarav āky āvayavasam ūhehi paripu ṇṇ aṃ vuttavisesehi pabhedagata ṃ kevala ṃ pajjamaya ṃ vā
gajjamayaṃ vā campūtikhyātapajjagajjamayaṃ vāti mahāvākyasabhāvena ca tiṭṭhati. Nāṭakaṃ
nāma bharatādinaṭasatthagatanānappakāradassitasabhāvaṃ. Kabbañca idheva dassitalakkhaṇato
ekadesayuttappakaraṇādinavarūpakāni ca nāṭikā ca bhavanti. Kabbalakkhaṇaṃ pana evaṃ
daṭṭhabbaṃ–
‘‘Saggabandho mahākabba-muccate tvassa lakkhaṇaṃ;
Paṇāmo vatthuniddeso, āsīsāpi ca tammukhaṃ.
Itihāsakathubbhūtaṃ, santasannissayampi vā;
Catuvaggaphalāyattaṃ, caturodāttanāyakaṃ.
Puraṇṇavutuselindu-savitūdayavaṇṇanaṃ;
Uyyānasalilakkīḷā, madhupānaratussavaṃ.
Vippalambhavivāhehi, kumārodayavaḍḍhihi;
Mantadūtappayānāji-nāyakābhyūdayehipi.
Alaṅkatamasaṃkhitta-rasabhāvanirantaraṃ;
Nātivitthiṇṇasaggehi, piyavuttasusandhibhi.
Sabbattha bhinnasaggante-hupetaṃ lokarañjakaṃ;
Kabbaṃ kappantaraṭṭhāyi, jāyate sādhvalaṅkatī’’ti
[kābyādāsa 1.14 –19 gāthā].
Tassattho –saggabandho saggasaṅkhātehi paricchedavisesehi bandho ‘‘mahākabba’’ nti
uccate. Assa lakkhaṇaṃ tu vuccateti sambandho kākakkhigoḷakanayena tammukhaṃtassa
kabbassa ādi pana paṇāmo devatānamassanaṃ vā, vatthuniddeso –
‘‘Astyuttarasyāṃ digi devatātma,
Himālayo nāma nagādhirāja?;
Pūvāpareṅa vārinidhī vigāhya,
Sthita? Pathijhā iva mānadaṇḍa?’’
[kumārasambhava 1.1.] .
Iccādibandhasambandhino kassaci vatthuno dassanaṃ, āsīsāpi ‘‘mayhaṃ pīṇayataṃ mana’’
miccādiiṭṭhāsīsanaṃ vā bhavati.
Itihāsakathubbhūtaṃpurāvuttakathāsannissayaṃ vā santasannissayampi sobhanānampi
rājacariyādinissayaṃ vā catuvaggaphalāyattaṃlokiyalokuttarasukhakāraṇaṃ dhammo,
vijjābhūmiādīnaṃ sañcayo, sañcitānaṃ rakkhā ca attho, apāyasaṃvattanikapañcakāmaguṇasaṅkhāto
kāmo, sabbadukkhā nivattihetu mokkho cāti catuvaggaphalādhīnaṃ caturodāttanāyakaṃ
ussāhasattimantasattipabhūsattiyogato caturo dakkho cāgātisayādiyogena udātto uḷāro sapakkho,
vipakkho vā nāyako yattha, taṃ yathāvuttaṃ puraṇṇavutuselindu-savitūdayavaṇṇanaṃ puraṃ
nagaraṃ, aṇṇavaṃsāgaraṃ, utu hemantavasantādiutu, selaṃpabbato, indusavitūdayo
candasūriyānaṃ udayo cāti imesaṃ vaṇṇanaṃ yattha, taṃ. Savitāti ettha tu paccayanto.
Uyyānasalilakkīḷāmadhupānaratussavaṃuyyānakīḷāsurāpānaratikīḷāsaṅkhāto ussavo yattha, taṃ
vippalambhaviv āhehi dārāviyogadārapariggahehi ca kumārodayavaḍḍhihi
kumāruppattikumāravaḍḍhīhi ca mantadūtappayānājināyakābhyūdayehi nītijānanapaññā manto,
sandhānakārako dūto, yuddhābhigamanaṃ payānaṃ,yuddhasaṅkhāto āji, sapakkhanāyakassa
abhivaḍḍhisaṅkhāto abhyūdayo cāti imehi alaṅkataṃsajjitaṃ asaṃkhitta…pe… ntaraṃ
asaṃkhittā vitthārā rasāsiṅgārādayo aṭṭha bhāvāratiussāhādayo cāti imehi nirantaraṃvitthiṇṇaṃ
piyavuttasusandhibhi sutisubhagehi indavajirādīhi vuttehi pubbāparasambandhaparicchedatāya
sobhanā sandhi yesaṃ saggānaṃ, tehi sabbattha sabbasmiṃ paricchede bhinnasaggantehi
bhinnasaggā pariyosānā yesaṃ, tehi nātivitthiṇṇasaggehi nātivitthārasaggasaṅkhātehi paricchedehi
upeta ṃyutta ṃ sādhvala ṅkati sobhan āla ṅkāravanta ṃ kabba ṃ lokarañjaka ṃta ṃ sam āna ṃ

kappantara ṭṭ hāyi kappanirantara ṭṭ hāyi kappantare ṭhāyi v ā jāyate . Ettha
madhupānādirahitapuravaṇṇanādayopi taññūnaṃ cittaṃ ārādheti ce, taṃpyaduṭṭhaṃ. Vuttañhi –
‘‘Kabbaṃ na dussataṅgehi, nyūnamapyatra kehici;
Bandhaṅgasampadā taññū, kāmamārādhayanti ce’’ti.
Tassattho –atra imesu kabbaṅgesu majjhe kehici aṅgehi kehici avayavehi nyūnamapi
ūnamapi, ni saddotratabbhāve. Kabbaṃ na dussati, taṃ pana adussanaṃ bandhaṅgasampadā
racitapuravaṇṇanādiaṅgasampadā taññūkabbaññū jane kāmaṃicchānurūpaṃ ce ārādhayanti,
evaṃ sante bhavati. Punapi nāyakavaṇṇanāsu sapakkhanāyakaṃ vaṇṇetvā tena nirākaraṇabhāvampi.
No ce, paccatthika ṃ vaṇṇetvā attano nāyakena tassābhibhavanampi vaṇṇetuṃ vaṭṭati. Vuttañhi –
‘‘Guṇato paṭhamaṃ vatvā, nāyakaṃ tena sattuno;
Nirākaraṇamiccesa, maggo pakatisundaro.
Vaṃsavīrasutādīni, vaṇṇayitvā ripussapi;
Tajjayā nāyakukkaṃsa-kathanañca sukheti no’’ti.
8. Bandho ca nāma saddatthā, sahitā dosavajjitā;
Pajjagajjavimissānaṃ, bhedenā’yaṃ tidhā bhave .
8. Evametehi sotujanasamussāhanaṃ dassetvā idāni kattumicchitabandhoti vuttaṃ bandhassa
lakkhaṇaṃ kattumārabhate ‘‘bandho cā’’ tiādi. Dosavajjitādosehi saddanissitehi, atthanissitehi ca
virodhehi vajjitā pariccattā, te vā vajjitā yehi, saddatthā sahitāekībhūtā. Vuttalakkhaṇā yehi te
pubbācariyehi sahitā vuccanti. Sahitānaṃ bhāvo sahadayahilādakāraṇaṃ sādhyaṃ sāhiccaṃ. Iti
dosavajjite sahite saddatthe pasiddhabhāvena anuvaditvā bandho nāma
sabhāvavuttivaṅkavuttialaṅkāravuttivasena tividhopīti appasiddhaṃ bandhasarīraṃ vidhīyate yathā
‘‘yo kuṇḍalī, so devadatto’’ti. Ca saddovattabbantarassa samuccayo, kiñcīti attho.
Tattha jātiguṇakriyādabbalakkhaṇo saddānamattho mukhyo catubbidho hoti. Mukhyassatthassa
catubbidhattā tividhesu saddesu tabbācako catubbidho hoti jātisaddo guṇasaddo kriyāsaddo
dabbasaddoti. Tividho hi saddo vācako lakkhaṇiko byañjakoti byāpārabhedena. Byāpāro ca nāma
saddassa’tthappatītikārittameva. So hi tividho mukhyo lakkhaṇo byañjanasabhāvo ceti. Tattha
jātyādinirantaratthavisayo saddabyāpāro mukhyo. Soyeva abhidhāti uccate. Taṃbyāpāravā
abyavahitajātyādisakehi tamatthaṃ mukhyabhāvena yo vadati goādiko, so vācako.
Saddantaratthavisayaniddiṭṭho saddabyāpāro lakkhaṇo. Sā duvidhā suddhā, upacāramissā ceti. Tattha
suddhā yathā ‘‘go muccatu, mañcā ugghosenti, gaṅgāyaṃ ghoso’’ti. Ettha go saddena visesanaṃ
gottasāmaññamevoccate, na tu gobyatti. Vuttañhi –
‘‘Visesyaṃnābhidhā gacche, khīṇasatti visesane’’ti
[kābyappakāse dutiyaullāse
āgatanyāyo’yaṃ].
Sāmaññassa byāpakattā, asarīrattā ca. Tattha bandhanamocanāni na sambhavantīti attano
nissayabhūtā gobyatti ākaḍḍhīyate, tathā mañcānamugghosanaṃ na sambhavatīti attano
ugghosanakriyāsiddhyatthaṃ mañcasamaṅgino purisā ākaḍḍhīyanti. Tathā gaṅgāsaddavāccassa
jalappav āhassa ghosappatyākaratā na sambhavatīti gaṅgāsaddo attanobhidheyyassodakappavāhassa
nikaṭaṃ taṭaṃ lakkheti. Upacārassānekappakārattā upacāramissā lakkhaṇāpyanekadhā siyā. Yathā
katthaci kāraṇe kārīyamupacariyate, yathā ‘‘āyu ghata’’nti. Katthaci kāraṇakāriyānamabhedo yathā
‘‘āyuyeveda’’nti. Katthaci upamāne upameyyamupacarīyate, yathā ‘‘go bāhiko’’ti. Katthaci abhedo
tesaṃ, yathā ‘‘goyevāya’’nti. Katthaci tadādhāratāya [tadatthatāya (ka.)] taṃbyapadeso, yathā
‘‘padīpaṭṭhā kapallikā padīpo’’ti. Katthaci taṃkammasambandhā taṃbyapadeso, yathā ‘‘avaḍḍhakīpi
vaḍḍhakī aya’’nti. Katthaci saṃsāmisambandhā, yathā ‘‘rājasambandhī puriso rājāya’’nti. Katthaci
avayave samudāyabyapadeso, yathā ‘‘paṭekadese paṭasaddo’’ iccādi.
Lakkha ṇā ya nissayo saddo lakkha ṇiko. Byañjanasabh āvo pana parapariy āyo saddassa tatiyo

by āpāro. Tassa nissayo saddo byañjanako. Icceta ṃ ti ṇṇ aṃ sadd āna ṃ vasena atthopi tividho hoti
vācco lakkhaṇiyo byaṅgyoti. Tattha byaṅgyoyevattho bandhasatthā vuccate. Teneva
padhānabyaṅgyo bandho uttamo, apadhānabyaṅgyo majjhimo, abyaṅgyo adhamo, byaṅgyena vinā
bandho nijjīvo siyāti pubbācariyānaṃ pavatti, sabhāvavutti bandhopi tu nijjīvoti nāsaṅkanīyo. Yasmā
kavīnaṃ lokavohārakosallaṃ sabhāvavuttiyeva gameti. Yo hi sakalalokaṭṭhitiṃ na jānāti, so
kaviyeva na hotīti.
Athettha tividhampi atthaṃ tādisajanāvabodhatthaṃ samudāharissāma
‘‘munindavadanambhoje’’ tyādi. Ettha vāṇī saddassa saddhammasaṅkhāto attho vāccattho. Vāṇī
nāma cetanā, tassaṃ yāva devatatthaṃ nāropyate, tāva tappatī attano manosampīṇanaāsīsanā na
saṃgacchatīti vākyasāmatthiyāyeva vāṇiyaṃ sāyamocityabhedena devatāsaddassa āropitottho
lakkhaṇiyo. Tathā vadana saddassāpi mukhaṃ vāccattho. Ambhoja saddassa samāropitottho
lakkhaṇiyo. Manosampīṇanassa tu aññathā anupapattiyā passaddhyādikkamena
yathābhūtāvabodhasambhavā anāyāsena vicittānekasaddatthapaṭibhānena ganthaparisamattisaṅkhātā
yathicchitatthanipphatti hoteva, ayaṃ byaṅgyattho. Tabbācakā saddā vācakalakkhaṇikabyañjakā
hontīti evaṃ sabbattha saddatthavicāro gantabbo.
Tamevaṃ yathāvuttabandhasarīraṃ katividhamiccāha ‘‘pajje’’ ccādi. Ayaṃyathāvutto bandho
bandhasarīraṃ tidhā bhave tippakārena siyā, nādhikaṃ nāpyūnaṃ. Kathaṃ?
Pajjagajjavimissānaṃ bhedena pajjasabhāvādīnaṃ visesena tidhā bhaveti pakataṃ. Tattha pajjaṃ
nāma amhehiyeva viracitavuttodayākhye chandasi nirūpitā vuttajātippabhedā catuppadikatthā
nirūpito muttakādipi vuttajātippakāroyeva. Tenevettha tesamadassanaṃ. Tesu ekagāthā niṭṭhitatthā
sappadhānā gāthantarānirapekkhā muttakaṃ,ekakriyādānena aññamaññasāpekkhā niṭṭhitatthā
paccekaṃ aniṭṭhitatthā gāthā kulakaṃ,nānābhittiyo bhinnakiriyo sappadhānā gāthā koso viya
ṭhapitā koso, ekabhittipadosādikaṃ vaṇṇetuṃ samudāyena pavattā bhinnakriyā gāthā saṅghāto, sopi
catubbidho pajjappakāro yathāvuttasaggabandhovāti viññātabbaṃ. Gajjaṃnāma
pādasanniṭṭhānarahito syādyantatyādyantappabandho. Tassa tu dve pakārā ākhyāyikā, kathāti.
Vimissaṃpajjagajjamayaṃ nāṭakappakaraṇādi, campū jātakamālādikā ca.
8. Idāni sañjānanābhilāsīnaṃ alaṅkāranissitaṃ bandhasarīraṃ, sova bandhoti adhikataṃ, ‘‘yo
kuṇḍalī, so devadatto’’ti pasiddhakuṇḍalittānuvādena appasiddhassa devadattattavidhānaṃ viya
dassento ‘‘bandho’’ ccādimāha. Tattha bandho nāma ca bandhanaṃ pana. Dosavajjitā
saddatthanissitadosehi pariccattā, te vā vajjitā etehi tādisā. Sahitāaññamaññānurūpatthena
sahabhāvaṃ gatā. Saddatthāsaddo, attho ca. Evaṃpakārehi tu īdisasaddatthānaṃ viññūnaṃ
tuṭṭhijanakaaññamaññānurūpaguṇasahitānaṃ bhāvoti vacanatthena ‘‘sāhicca’’miti vadanti.
Saddatthāti ettha saddatthānaṃ kiṃ nānākaraṇanti? Saddo pana atthappatītiyaṃ attano
mukhyabyāpāraṃ lakkhaṇabyāpāraṃ byañjanasabhāvabyāpārañceti tividhaṃ byāpārabhedena.
Kamato vācako lakkhaṇiko byañjanako ceti tividho. Tathā atthopi vācco lakkhaṇiyo byaṅgyo cebhi
tividho. Atra tu vācako saddo attanā dīpetabbamukhyatthassa jātiguṇakriyādabbabhedena
catubbidhattā sayampi jātiguṇakriyādabbasaddavasena catubbidho. Vācakasaddassa mukhyabyāpāro
‘‘abhidhā’’ti ca voharīyati. So mukhyabyāpāro jātyādīhi abyavahitattheva vattate. Tathā hi ‘‘go
nīlaṃ pācako visāṇi’’ccādo goādisaddānaṃ mukhyabyāpāro gopiṇḍanīlapaṭapācakakattusiṅgīti
dabbānaṃ visesanabhūtajātiguṇakriyādabbesveva pavattati, na pana jātyādīnaṃ
nissayabhūtagopiṇḍādīsūti. Vuttaṃ hi–
‘‘Visesyaṃ nābhidhā gacche, khīṇasatti visesane’’ti
[kābyappakāse dutiyaullāse
āgatanyāyo’yaṃ].
Tassattho –visesane visesanabhūtajātyādimhi khīṇasatti khīṇabyāpāravatī abhidhā
mukhyabyāpārova visesyaṃdabbaṃ na gacche na pāpuṇātīti.
Jātyādīnaṃ nissayagopiṇḍādikaṃ abhidhā na vadati ce, evañca sati ‘‘go gacchati, nīlaṃ
nivāseti, pācako āgacchati, siṅgī dhāvati’’ccādīsu jātyādivisiṭṭhagopiṇḍādīnaṃ goādisaddassa kathaṃ
vācakattaṃ yujjatīti? Dabbādhīnajātiguṇādīsu vuttesu tabbisiṭṭhassa dabbassa pariyāyato vācakattā.
Nippariy āyato pana suddhalakkha ṇaby āpārasseva visayo. Lakkha ṇaby āpāropi suddho upac āramissoti

duvidho. Tattha suddho lakkha ṇaby āpāro j āty ādivajjitatthavisayo. Tath ā hi ‘‘ go gacchati, n īla ṃ
nivāseti, pācako āgacchati, siṅgī dhāvati, mañcā ugghosenti, gaṅgāyaṃ ghoso’’tyādīsu
jātiguṇakriyāsiṅgadabbamañcagaṅgādīnaṃ gamanādīhi yogāsambhavato jātiguṇādayo atikkamma
yathākkamaṃ gamananivāsanaāgamanadhāvanaugghosanaghosādīnaṃ nissayabhūtagopiṇḍādayo
parāmasati.
Misso tu upacārabhedena bahuvidho. Tathā hi katthaci kāraṇe kāriyamupacarīyate, yathā
‘‘āyughata’’nti, ettha āyuvaḍḍhanakāraṇabhūte ghate kāriyabhūtaāyuno vohāro āropito hoti. Uparipi
upacāro yathāyogaṃ yojetabbo. Ataṃsabhāve hi taṃsabhāvāropanaṃ upacāro. Katthaci
kāraṇakāriyānamabhedo, yathā ‘‘āyuyeva ghata’’nti. Katthaci upameyyaupamānopacāro, yathā ‘‘go
bāhiko’’ti. Katthaci upamānaupameyyānamabhedo, yathā ‘‘goyevāyaṃ bāhiko’’ti. Katthaci
tadādhāratāya tadūpacāro, yathā ‘‘padīpaṭṭhā kapallikā padīpo’’ti. Katthaci kriyāsambandhena
taṃbyapadeso, yathā ‘‘avaḍḍhakīpi vaḍḍhakī aya’’nti. Katthaci saṃsāmisambandhena
taṃbyapadeso, yathā ‘‘rājavallabhopi rājā aya’’nti. Katthaci avayave samudāyabyapadeso, yathā
‘‘paṭo daḍḍho’’ti. Iminā mukhena upacārabhedo daṭṭhabbo. Byañjanasabhāvabyāpāro eva
‘‘dhana’’nti ca vuccati, tassa tatiyabyāpārassa visayo tādisavākyameva vāti daṭṭhabbo.
Ettha byaṅgyatthaṃ bandhassa jīvitamiti ca, byaṅgyatthapadhānaṃ bandhamuttamanti ca,
byaṅgyatthapadhānarahitaṃ majjhimanti ca, abyaṅgyabandhaṃ adhamamiti ca vadanti. Honti cettha
–
Atthappatītiyaṃ sadda-byāpāro tividho bhave;
Mukhyo lakkhaṇabyañjana-sabhāvo cāti ettha tu.
Abhidhāparapariyāyo, byāpāro paṭhamo bhave;
Dhanantāparapariyāyo, byāpāro tatiyo puna.
Mukhyo nirantaratthesu, lakkhaṇā tu tirohite;
Atthe’taro tu vākyassa, attheyeva pavattati.
Byāpārassa pabhedena, tidhā saddopi vācako;
Lakkhaṇiko byañjakoti, tadatthopi tidhā mato.
Vācco lakkhaṇiyo byaṅgyo-ccevaṃ saddesu vācako;
Jātiguṇakriyādabba-bhedena so catubbidho.
Vāccatthassa catuddhāva, bhinnattā jātiādito;
Jātyādīnaṃ pabhedena, tathā lakkhaṇiko mato.
Upacārabahuttena, bhede satipi tassa tu;
Byañjako tu anaññattā, visuṃ tehi na vuccatīti.
Lakkhaṇato evaṃ veditabbaṃ – ‘‘munindavadanambhoje’’ tyādigāthāyaṃ vadana saddassa
mukhattho vāccattho, āropitaambhojattho lakkhaṇiyattho. Ambhoja saddassa padumattho vāccattho,
upacaritamukhattho lakkhaṇiyattho. Vāṇisaddassa saddhammasaṅkhāto attho vāccattho,
āropitadevatāattho lakkhaṇiyattho. Ettha āsīsanā nāma yathāvuttanayena puññātisayatā, tato idha
abhimatatthabādhakākusalanivāraṇañca kusalānamanubalappadānañca tato kāyacittapīḷāvigamo ca
tato sukhappaṭilābho ca tato cittasamādhānañca tatoyeva anekavidhatthāvabodho ca tato
abhimataganthaparisamatti ca bhavatītyayaṃ vākyasāmatthiyato laddhattho byaṅgyatto.
Taṃtaṃatthappakāsakā saddā vācakalakkhaṇikabyañjanakā nāma bhavanti. Evaṃ
saddasaddatthavicāro veditabbo.
Idāni pakāsitabandhassa bhedaṃ vadati ‘‘pajjā’’ dinā. Ayaṃvuttalakkhaṇo bandho
pajjagajjavimiss āna ṃ bhedena g āth ācu ṇṇ iyatadubhayamiss āna ṃ vasena tidh ā bhave. Saddo ca

attho ceti ca, sahabh āva ṃ it ā patt āti ca, dosehi vajjit ā, dose v ā vajjit ā yeh īti ca, pajjañca
gajjañca vimissañceti ca viggaho. Iha pajjaṃnāma muttakakulakakosakasaṅghātavasena
catuppabhedaṃ chandasi niddiṭṭhavuttavisesaviracitaṃ catuppadikagāthābandhaṃ. Tattha
muttakaṃnāma niṭṭhitatthā sappadhānā ekā gāthā, kulakaṃnāma paccekamaniṭṭhitatthā
aññamaññasāpekkhā ekakriyādvārikā nānāgāthā, kosako nāma nānāvidhavaṇṇanābhūmikā
bhinnakriyādvārappavattā sappadhānā gāthārāsi, saṅghāto nāma
sañcyākālādiekavaṇṇanābhūminissitā bhinnakriyāsamudāyena pavattā gāthā. Gajjaṃnāma
aniyatapado ākhyāyikākathāvasena dvippabhedo syādyantatyādyanto vacanappabandho. Misso pana
imehi dvīhi saṃmisso nāṭakapakaraṇādi ca jātakamālādicampū ca.
9. Nibandho c ā’nibandho ca, puna dvidh ā niruppate;
Taṃ tu pāpentya’laṅkārā, vindanīyatarattanaṃ.
9. Evaṃ tippakāraṃ bandhasarīraṃ vatvā idāni aññathāpi dassetumāha
‘‘nibandhocā’nibandho ca, puna dvidhā niruppate’’ iti. Puna bhiyyo yathāvutto
pajjamayabandho dvidhā dvippakārena niruppate nicchīyate. Kathaṃ? Nibandho ca
tadekadesabhūtehi muttakādīhi catūhi saggabandhādivasena bandho ca anibandho ca kevalaṃ
muttakavasenāti evaṃ dvidhā niruppate iti pakataṃ. Nanu tassetassa yathāvuttavātimayassa
sakkaṭaṃ pākataṃ apabbhaṃso pesācikaṃ missañceti pañcavidhattaṃ vatvā ‘‘sakkaṭaṃnāma
devatābhāsā. Pākataṃcatubbidhaṃ sakkaṭehi vaṇṇaññattamattena uppannattā mahindasindhavādi
tabbhavaṃ, tassamaṃ hiriharakamalādi, mahāraṭṭhādidesapasiddhaṃ desīyaṃ, tabbhavādīhi
sammissaṃ missaṃ. Ābhīrādīnaṃ vācā apabbhaṃso, so ca pākataṃ viya catubbidho, tividho ca
nāgaraupanāgaravuddhabhedena. Pisācānaṃ vacanaṃ pesācikaṃ. Sabbesaṃ vasena missa’’nti
sakkaṭādīnaṃ lakkhaṇaṃ vuttaṃ. Tathā ‘‘siṅgārappadhānanaccasaṅkhātalāsyādīnaṃ
paṭipādakatthena lāsyādikamabhinayappadhānattā dassanīyaṃ,itaraṃ kabbaṃ savanīya’’ nti
duvidhaṃ vuttaṃ, evaṃ pubbācariyehi bhāsābhedena vuttaṃ pañcavidhattaṃ, viniyogabhedena
vuttaṃ duvidhattañca idha kasmā na vuttanti? Saccaṃ, tathāpi tadevamidhānupayogitāya na vuttanti
veditabbaṃ.
Evamalaṅkārādhiṭṭhānabhāvena paṭhamaṃ bandhasarīraṃ dassetvā idāni hārakeyūrādinā
purisasarīramiva bandhasarīraṃ saddālaṅkāraatthālaṅkārehi vindanīyataraṃ hotīti dassetumāha
‘‘taṃ tu’’ iccādi. Tu saddo visesavacanicchāyaṃ. Taṃ bandhasarīraṃ tu alaṅkārāalaṅkariyati taṃ
bandhasarīrametehīti pasādādayo saddālaṅkārā, sabhāvavutyādayo atthālaṅkārā ca
vindan īyatarattanaṃatisayena vindanīyabhāvaṃ assādanīyabhāvaṃ pāpenti nayanti. Sabbathā
niddosabhūtānaṃ saddatthānaṃ aññamaññānurūpato sahitabhāvena paramāya vaṇṇapokkharatāya
samannāgataṃ tādisapurisasarīramiva vindanīyampi samānaṃ alaṅkārehi pasādhite sati accantameva
vindanīyaṃ siyāti adhippāyo.
9. Punapi tasseva bandhassa bhedaṃ kathetuṃ ‘‘nibandho cā’’ dimāha. Puna nibandho ca
muttakādīhi catūhi avinābhāvato mahākabbādisabhāvena nirantaraṃ katvā bandho ca anibandho ca
kevalaṃ mahākabbādisabhāvena muttakattā anirantaraṃ katvā bandho cāti sova bandho dvidhā
niruppate nicchīyate. Punapi so bandho sakkaṭapākataapabbhaṃ sapesācikamissabhāsābhedena
pañcavidho. Siṅgārapadhānanaccasaṅkhātalāsyādīnaṃ dassanappadhānattā tādisaṃ
naccaṃdassanīyaṃ, tadaññaṃ kabbaṃ savanīyamiti vaḷañjanabhedato duvidho ca hoti. So sabbopi
payojanābhāvato iha na gahito. Tattha sakkaṭaṃnāma devatābhāsā. Tato kehici akkharehi bhinnaṃ
pākataṃnāma. Taṃ pana tabbhavatassamadesiyamissavasena catubbidhaṃ hoti. Tattha sakkaṭato
vaṇṇaññattamattena nibbattaṃ tabbhavaṃnāma, taṃ mahindasindhavādi. Tassamaṃ
hiriharakamalādi. Dese pasiddhaṃ desiyaṃ. Missaṃnāma tabbhavādīhi sammissaṃ. Apabbhaṃso
nāma gopālakādīnaṃ vācā, so ca tabbhavādīhi catubbidho, nāgaraupanāgaravuddhabhedena tividho
ca hoti. Pisācānaṃ vacanaṃ pesācikaṃ. Tehi sakkaṭādīhi sammissaṃ missaṃnāma hoti. Idāni
īdisappabhedavantabandhassa alaṅkārena sobhanattaṃ vattuṃ ‘‘taṃ tu’’ ccādimāha. Taṃ tu taṃ
pana vuttappakāraṃ bandhasarīraṃ alaṅkārāpasādādisaddālaṅkārā, sabhāvavutyādiatthālaṅkārā ca
vindan īyatarattanaṃatisayapasādanīyattaṃ pāpenti. Nirantaraṃ bandho nibandho ti ca, na
nibandho anibandho ti ca, atisayena vindanīyo vindanīyataro, tassa bhāvo vindanīyatarattana nti ca
viggaho.

10 . Anavajja ṃ mukhambhoja -manavajj ā ca bh ārat ī;
Alaṅkatāva sobhante, kiṃ nu’te niralaṅkatā?
10 . Tameva samattheti ‘‘anavajja’’ miccādinā. Anavajjaṃ
aññamaññānurūpādhikatanettakaṇṇādiavayavena piḷakatilakakāḷakādyanāhatāya ca sundarabhāvato
agarahitaṃ mukhambhojaṃvadanāravindañca tathā anavajjāpadādidosānabhibhūtāya
sundarabhāvena agarahitā bhāratīca vāṇī upacārato tappaṭipādanīyo attho cāti ete alaṅkatāva
mukhaṃ tilakatāḍaṅkādinālaṅkārena, saddatthā saddālaṅkāraatthālaṅkārehi pasādhitā sajjitā eva,
niralaṅkatātathā apasādhitā asajjitā sobhante kiṃ nu, na sobhantevāti vitakkemīti attho. Nu iti
vitakke.
10 . Tameva ‘‘anavajja’’ miccādinā samattheti. Vaṇṇasaṇṭhānādiavayavasampattiyā ca
piḷakatilakakāḷakādidosarahitattā ca aninditaṃ mukhambhojañca anavajjā
padadosavākyadosaatthadosehi amissattā agarahitā bhāratīvāṇī ca abhedopacārena
tappaṭipādanīyattho cāti ime alaṅkatāva kuṇḍalatilakādiābharaṇehi ca saddālaṅkāraatthālaṅkārehi ca
sajjitā eva, niralaṅkatātehi avibhūsitā sobhante kiṃ nu, na sobhanteti maññe. Natthi avajjamassāti
ca, mukhameva ambhojamiti ca viggaho. Ki miti paṭisedhe, nu iti vitakketi.
11 . Vin ā gur ūpadesa ṃ ta ṃ , bālo ’la ṅkattumicchati;
Sampāpuṇe na viññūhi, hassabhāvaṃ kathaṃ nu so ?
11 . Alaṅkaraṇañca tesaṃ vinā gurūpadesena karonto vinā pahāsaṃ nāparaṃ
visesamadhigacchatīti dassetuṃ silesālaṅkāramāha ‘‘vinā’’ tiādi. Gurūnaṃ
pasādhanopāyopadesakānaṃ, alaṅkārakāraṇopāyopadesakānaṃ vā upadesaṃ‘‘ettha evaṃ kate
sobheyyā’’ti upadisanaṃ vināpariccajja mukhassa, bandhassa ca alaṅkaraṇānabhiññatāya bālo
aññāṇako yo koci puggalo taṃmukhaṃ, bandhaṃ vā alaṅkattuṃanurūpavasena sajjetuṃ icchati
adhippeti, so tādiso aññāṇapuggalo viññūhi tabbidūhi paṇḍitajanehi hassabhāvaṃavahāsaṃ
kathaṃkena pakārena na sampāpuṇeyya . ‘‘Kimidaṃ aññāṇapurisena kariyatī’’ti hasantevāti
adhippāyo. Nu iti vitakke.
11 . Idāni padādidosarahitabandhasarīrassa alaṅkārehi bhūsanamapi gurūpadesasahitameva
seṭṭhanti dassetuṃ ‘‘vinā gurūpadesa’’ miccādisilesālaṅkāramāha. Bālo mukhādisarīrālaṅkāre,
bandhālaṅkāre vā asamattho yo koci gurūpadesaṃ vināsarīrālaṅkārakaraṇassa,
bandhālaṅkārakaraṇassa vā anurūpopadesamantarena taṃsarīraṃ, bandhaṃ vā alaṅkattuṃ
tilakatāḍaṅkādīhi, saddālaṅkāraatthālaṅkārehi vā sajjetuṃ icchati ce, so viññūhi tadubhayaññūhi
hassabhāvaṃavahasitabbataṃ kathaṃ na sampāpuṇe, pāpuṇātyeva, tasmā gurūhi sādarato
uggaṇhitvā kattabbanti bhāvo.
12 . Ganthopi kaviv ācāna -mala ṅkārappak āsako;
Yāti tabbacanīyattaṃ, tabbohārūpacārato .
12 . Nanu saddagammā, atthagammā ca alaṅkārāti gantho kathanti āha ‘‘ganthopī’’ tiādi.
Kavivācānaṃkavippayogānaṃ samudāyarūpānaṃ, paṭipādanīyatāya tabbacanīyānañca atthānaṃ
alaṅkārappakāsako alaṅkārānaṃ yathāvuttānaṃ vibhāvito ganthopi kiriyākappasaṅkhātaṃ
satthampi tabbacanīyattaṃtena alaṅkāra saddena vāccataṃ yāti upagacchati. Kinti āha
‘‘tabbohārūpacārato’’ ti. Tassa katavohārassa alaṅkāra saddassa, tasmiṃ vā maṇḍanavisese
pavattassa alaṅkāravohārassa upacaraṇaṃ soyamityabhedena parikappanaṃ upacāro. Kasmā?
Paṭipādanīyapaṭipādakānaṃ abhedavasena kāraṇe kārīyassa upacariyatoti adhippāyo.
12 . Idāni saddālaṅkāraatthālaṅkāragantho kathamalaṅkāroti āha ‘‘gantho’’ ccādi. Kavivācānaṃ
kavīhi vuttavākyasaṅkhātānaṃ, upacārato tappaṭipādanīyaatthasaṅkhātānañca kavippayogānaṃ
alaṅkārappakāsako saddatthālaṅkārappakāsako ganthoapi kiriyākappasaṅkhātaṃ satthampi
tabbohārūpacārato tassa alaṅkāroti katavohārassa alaṅkāra saddassa kāraṇe kārīyūpacārena
tabbacanīyattaṃtena alaṅkāra saddena vattabbataṃ yāti. Api saddo alaṅkāramapekkhati. Alaṅkāre
pak āseti, ala ṅkārāna ṃ vā pak āsakoti ca, tena vacan īyo, tassa bh āvoti ca viggaho. Ettha bh āvoti

vāccav ācakasambandho. Tassa sadd ādiala ṅkārassa voh āroti ca, tabboh ārassa ala ṅkāra saddassa
upacāroti ca vākyanti.
13 . Dvippak ārā ala ṅkārā, tattha saddatthabhedato;
Saddatthā bandhanāmāva, taṃsajjitatadāvali .
13 . Idāni yathāvuttaalaṅkārānaṃ pabhedaṃ, tappasaṅkañca taṃbandhasarīrañca heṭṭhā vuttampi
ekato sambandhetvā dassetuṃ ‘‘dvippakārā’’ di āraddhaṃ. Tattha tasmiṃ kiriyākappasaṅkhāte
ganthe, tasmiṃ vā bandhālaṅkārādhikāre alaṅkārāyathāvuttā dvippakārāhonti. Kathaṃ?
Saddabhedato, atthabhedato ca, saddālaṅkārā atthālaṅkārāti alaṅkārā dvippakārā hontīti attho. Yesaṃ
bhedena te dvippakārā, te saddā, atthā ca. ‘‘Bandho’’ iti vuttaṃ nāmaṃ yassā āvaliyā sā
bandhanāmā eva. Taṃsajjitatadāvali tehi alaṅkārehi sajjitā pakāsitā taṃsajjitā, tesaṃ
saddatthānaṃ āvali samudāyā, mahāvākyaṃ, antaravākyaṃ vā. Paripuṇṇo bandho mahāvākyaṃ,
muttakādayovayavā antaravākyāni, taṃsajjitatadāvalikaṃ pasiddhabhāvena anuvaditvā appasiddhā
saddatthā vidhīyante.
13 . Idāni yathāvuttaalaṅkārānaṃ avuttabhedañca tadādhārādhikataṃ yathāvuttabandhasarīrañca
ekato dassetuṃ ‘‘dvippakāre’’ ccādimāha. Tattha tasmiṃ kiriyākappasaṅkhāte alaṅkāraganthe, no
ce, alaṅkārādhikāre vā alaṅkārāvakkhamānālaṅkārā saddatthabhedato
saddālaṅkāraatthālaṅkārabhedena dvippakārā honti, yesaṃ bhedena alaṅkārā bhinnā, te saddatthā
bandhanāmāva. Taṃsajjitatadāvali tehi saddatthālaṅkārehi alaṅkatā, tesaṃ saddatthānaṃ
mahākabbādisamudāyarūpā paṭipāṭibandhoti vuttaṃ hoti. ‘‘Bandho’’ iti nāmaṃ yasseti ca, tehi
saddatthālaṅkārehi sajjitāti ca, tesaṃ saddatthānaṃ āvalīti ca samāso.
14 .
Gu ṇā la ṅkārasa ṃyutt ā, api dosalava ṅkit ā;
Pasaṃsiyā na viññūhi, sā kaññā viya tādisī.
14 . Evaṃ guṇena alaṅkārena sajjitāpi sā saddatthāvali appakenapi dosena saṃyuttā satī
asamphusitabbāva viññūhi siyāti dassetumāha ‘‘guṇa’’ iccādi. Saddālaṅkārākhyena guṇena,
atthālaṅkārena ca saṃyuttāpi visesena sajjitāpi saddatthāvali dosalavena dosalesenāpi aṅkitā
abhilañchitā satī viññūhi guṇadosavibhāgavidūhi paṇḍitapurisehi na pasaṃsiyāneva pasaṃsitabbā.
Kāviyāti āha ‘‘kaññā viyatādisī’’ ti. Yathā hi kaññādasavassikā
sannaddhayobbanābhimukhabhāvena jananayanamanovilubbhinīguṇena, ābharaṇavisesena cālaṅkatā
kenaci kuṭṭhadosalesena aṅkitā viññūnaṃ asamphusanīyā siyā, pagevāparā, evameva saddatthāvalipi
appakenapi saddarūpena, atthalakkhaṇena ca dosena kuṭṭhakappena vajjanīyā eva viññūnaṃ, pageva
bahunāti vuttaṃ hoti.
14 . Evaṃ saddatthānaṃ guṇībhūtehi alaṅkārehi sajjitā saddatthāvali kenaci padādidosena
abhilakkhitā ce, appasatthāti dassento ‘‘guṇālaṅkāri’’ ccādimāha. Guṇālaṅkārasaṃyuttā api
saddālaṅkārasaṅkhātaguṇena, atthālaṅkārena ca visesena yuttāpi sāsaddatthāvali dosalavaṅkitā
padadosādinā aṇumattenapi dosena aṅkitā yuttā sahitā tādisīguṇālaṅkārasaṃyuttāpi dosalavaṅkitā
kaññā viya dasavassikā yobbanappattā vanitāva viññūhi guṇadosaparikkhakehi na pasaṃsiyāna
pasaṃsitabbā. Yathā hi dasavassikā itthī piyasabhāvasaṇṭhitā manuññehi guṇehi,
sobhanānurūpagīveyyādiābharaṇavisesehi yuttāpi dissamānena kenaci setakuṭṭhalavena yuttā samānā
guṇadosaparikkhakehi dassanīyā na hoti, evaṃ vuttappakārāpi bandhapaddhati kuṭṭhatulyena kenaci
padādidosena yuttā viññūhi assādanīyāti adhippāyo. Dosānaṃ lavo, tena aṅkitāti ca, sā viya dissatīti
tādīsīti ca viggaho.
15 . Tena dosanirāsova, mahussāhena sādhiyo;
Niddosā sabbathā sā’yaṃ, saguṇā na bhaveyya kiṃ.
15 . Yato evaṃ, tena tasmā kāraṇā mahussāhena mahatā vāyāmena dosānaṃ
padadosādīnamanatthanimittānaṃ nirāsova satthadiṭṭhiyā satthappabhāvato pariccāgoyeva sādhiyo
sādhetabbo, ‘‘viññūhī’’ti seso. Evaṃ dosanirāse ko guṇo upalabbhatīti ce. Sabbathāsabbappakārena
niddos ādosehi niggatā sāya ṃsaddatth āvali sagu ṇā sadd āla ṅkārasa ṅkh ātehi gu ṇehi sahitā na

bhaveyya ki ṃ,bhavatyeva, gu ṇarahita ṃ ta ṃala ṅkatamanup ādeyya ṃ siy āti adhipp āyo.
15 . Tena yato dosayuttā viññūhi anupādeyyā, tasmā mahussāhena adhikavāyāmena
dosanirāsova padadosādīnaṃ nirākaraṇameva sādhiyo anekasatthavisayāya paññāya viññūhi
sādhetabbo, evaṃ sati sabbathāsabbākārena niddosādosarahitā sā ayaṃsaddatthāvali saguṇā
saddālaṅkārasaṅkhātehi guṇehi yuttā na bhaveyya kiṃ,guṇayuttā bhaveyyāti adhippāyo. Dosānaṃ
nirāsoti ca, natthi dosā etissā, niggatā dosehi vāti ca, saha guṇehi vattamānāti ca viggaho.
16 . Sā’laṅkāraviyuttāpi, guṇayuttā manoharā;
Niddosā dosarahitā, guṇayuttā vadhū viya .
16 . Kiṃkāraṇamevaṃbhūto dosapariccāgena guṇādānena bandhoti āha ‘‘sā’laṅkāre’’ ccādi. Sā
saddatthāvali alaṅkārehi viyuttāpi satī niddosāsabbappakārena dosehi niggatā guṇehi
saddālaṅkārasaṅkhātehi saṃyuttā janānamānandasandohābhisandanekahetutāya mano harati attano
santikamākaḍḍhatīti manoharāhotīti. Tatthodāharaṇamāha ‘‘dosarahitā guṇayuttā vadhū viyā’’ ti.
Yathā yena kenacipi dosena virahitā vadhū manāpacāritādīhi guṇavisesehi saṃyuttā satī kenaci
ābharaṇena amaṇḍitā apasādhitāpi kinnāma madhurā kavīnaṃ pasādhanaṃ kinnāma manoharā hoti,
evamayaṃ saddatthāvalipi manoharā hotīti attho.
16 . Idāni dosapariccāgena guṇādāne payojanaṃ dasseti ‘‘sā’laṅkāraviyutte’’ ccādinā. Sā
saddatthāvali alaṅkārehi viyuttā satīpi niddosā sabbappakārena dosarahitā guṇayuttātatoyeva
guṇībhūtā saddālaṅkārena yuttā dosarahitādubbaṇṇadussaṇṭhānādidosehi pariccattā guṇayuttā
hadayaṅgamaguṇayuttā vadhū viya aṅganā viya manoharāsādhujane ārādheti.
17 .
Pade v ākye tadatthe ca, dos ā ye vividh ā mat ā;
Sodāharaṇametesaṃ, lakkhaṇaṃ kathayāmya’haṃ.
17 . Yato evaṃ guṇālaṅkārasaṃyuttāyapi dosalavaṅkitāya viññūnamanādaraṇīyatā,
alaṅkāraviyuttāpi dosābhāvena guṇayuttāya manoharatā, evamanatthāvahassāpi dosassa
pariharitabbatā satthadiṭṭhiyā, tasmā te dose dassetuṃ paṭijānāti ‘‘pade’’ tiādinā. Tesaṃ padānaṃ
vākyānaṃ attho tadattho, tasmiṃ. Udāharīyati lakkhyabhāvenāti udāharaṇaṃ, saha udāharaṇehīti
sodāharaṇaṃ. Lakkhiyati lakkhiyamanenāti lakkhaṇaṃ.
17 . Evaṃ alaṅkārayuttāpi appakena dosena yuttabandhassa anupādeyyattā, alaṅkāraalaṅkaraṇe
asatipi dosarahite viññūhi upādeyyattā ca mukhyassa dosaparihārassa avassaṃ kattabbattā idāni
adhigatadose dassetuṃ paṭijānāti ‘‘pade vākye’’ ccādinā. Pade nāmādicatubbidhapade ca, vākye
‘‘syādyantatyādyantānaṃ cayo vākyaṃ sakārakakiriyā’’ti vuttalakkhaṇe vākye ca, tadatthe ca
tesaṃ padavākyānaṃ atthe ca vividhāanekappakārā ye dosāviññūhi dosabhāvena matāñeyyā,
etesaṃ padādidosānaṃ sodāharaṇaṃudāharaṇasahitaṃ lakkhaṇaṃ ahaṃ kathayāmi. Ettha ca–
‘‘Padaṃ catubbidhaṃ vuttaṃ, nāmākhyātopasaggikaṃ;
Nipātakañca taññūhi, asso khalvābhidhāvatī’’ti
[rūpabhiddhiṭīkāyaṃ nāmakaṇḍe].
Vuttaniyāmena padaṃ tāva daṭṭhabbaṃ. Udāharīyanti lakkhiyabhāvenāti udāharaṇānīti ca,
saha udāharaṇenāti sodāharaṇanti ca, lakkhīyati lakkhiyamanenāti ca viggaho.
Padadosauddesa
18 . Viruddhatthantar ājhattha -kili ṭṭ hāni virodhi ca;
Neyyaṃ visesanāpekkhaṃ, hīnatthakamanatthakaṃ.
Vākyadosauddesa
19 . Dos ā pad āna, v āky āna -mekattha ṃ bhaggar ītika ṃ;

Tath ā by āki ṇṇ ag āmm āni, yatih īna ṃ kamaccuta ṃ;
Ativuttamapetatthaṃ, sabandhapharusaṃ tathā
Vākyatthadosauddesa
20 . Apakkamo’cityahīnaṃ, bhaggarīti sasaṃsayaṃ;
Gāmmaṃ duṭṭhālaṅkatīti, dosā vākyatthanissitā.
Padadosādiuddesavaṇṇanā
18-19-20 . Idāni yathāpaṭiññāte dose uddisati ‘‘viruddhatthantara’’ iccādinā. Viruddhaṃ
atthantaraṃ yassa taṃ viruddhatthantaraṃ. Kiṃ taṃ? Padaṃ. Evamuparipi yathāyogaṃ. Adhiko
attho visesyassa yena taṃ adhyatthaṃ. Nīyati avutto hetu ettha ānīyatīti neyyaṃ. Dosā padāna nti
yehi dosehi padāni duṭṭhāni, te viruddhatthantaratādayo padānaṃ dosāti attho. Evamuparipi
yathāyogaṃ. Vākyānaṃ dosāti sambandho. Bhaggā rīti kamo yasmiṃ taṃ bhaggarītikaṃ,vākyaṃ.
Apakkamatādayo vākyatthadosā, vākyatthānaṃ dosato. Vākyaṃ duṭṭhaṃ siyāti vākyameva
visesyate. Tena sabbattha napuṃsakaliṅgena niddeso.
18-19-20 . Idāni kathetabbabhāvena paṭiññāte dose uddisanto ‘‘viruddha…pe… nissitā’’ ti āha.
Kavīhi icchitatthato viruddho aññattho yassa padassāti taṃ viruddhatthantaraṃnāma. Visesyassa
adhikatthabhāvakaraṇato ajhatthaṃnāma. Kavīhi icchitatthassāvīkaraṇe avisadattā kiliṭṭhaṃnāma.
Desakālakalādīnaṃ viruddhattā virodhi nāma. Aññamāharitvā vattabbato neyyaṃnāma. Visesanaṃ
patvāva sātthakabhāvappattito visesanāpekkhaṃnāma. Visesyassa hīnatāpādanato hīnatthakaṃ
nāma. Attharahitattā anatthakaṃnāmāti ime aṭṭha padanissitattā padadosānāma.
Vuttatthasseva puna vacanato ekatthaṃnāma. Bhinnakkamattā bhaggarītikaṃnāma. Tathā
sammohakāraṇattā byākiṇṇaṃnāma. Visiṭṭhavacanavirahato gāmmaṃnāma. Yatisampattivirahato
yatih īnaṃnāma. Padatthakkamato cutattā kamaccutaṃnāma. Lokiyaṃ vohāramatikkamma
vuttattā ativuttaṃnāma. Samudāyatthato apagatattā apetatthaṃnāma. Bandhapharusayuttattā
bandhapharusaṃnāma, tena sahitaṃ sabandhapharusanti ime nava vākyānaṃ tathādosā nāma.
Ettha tathāsaddo ‘‘dosā’’ti padaṃ upasaṃharati.
Apagatakkamattā apakkamaṃnāma. Ucitabhāvassa parihīnattā ocityahīnaṃnāma.
Bhinnavibhattikkamattā bhaggarīti nāma. Saṃsayajananato sasaṃsayaṃnāma. Duppatītikarattā
gāmmaṃnāma. Dūsitālaṅkārattā duṭṭhālaṅkati nāmātime cha vākyatthanissitattā vākyatthadosā
nāma.
Añño attho atthantaro. Viruddho atthantaro yassāti viggaho. Dosapakāsakapadampi dosato
abyatirittattā doso nāma. Evaṃ santepi samāsena padassa gahitattā napuṃsakaṃ hoti. Esevanayo ito
paresupi. Visesyassa adhiko attho yassa taṃ, kiliṭṭhaṃ viya kiliṭṭhaṃ. Yathā hi malaggahito ādāso
attano kiliṭṭhattā mukhādīnaṃ pakāsane avisado hoti, evamadhippetatthappakāsane asamatthaṃ
padaṃ kiliṭṭhaṃnāma. Virodho assa atthīti virodhi . Nīyati avutto hetu etthāti neyyaṃ. Visesane
apekkhā yassa taṃ. Hīno visesyassa attho yena taṃ. Natthi attho yassa tanti viggaho.
Padadosānaṃ anaññattepi vikappanābhedato ‘‘padānaṃ dosā’’ ti vuttaṃ, yathā ‘‘silāputtakassa
sarīra’’nti. Vākyānaṃ dosāti etthāpi eseva nayo. Eko attho yassa taṃ. Bhaggārīti kamo yassa taṃ.
Visuṃ visuṃ ākiṇṇaṃ byākiṇṇaṃ. Gāme bhavo gāmmo, abyattānaṃ vohāro. Tappakāsakapadampi
upacārato gāmmaṃnāma. Yati hīnā etthāti yatihīnaṃ. Kamato cutaṃ kamaccutaṃ. Atikkamma
vuttaṃ ativuttaṃ. Atthato apetaṃ apetatthaṃ. Bandhe pharusaṃ pharusatā yattha taṃ. Apagato
kamo yasmā taṃ. Ocityaṃ hīnaṃ yattha taṃ. Bhaggā rīti yattha taṃ. Saha saṃsayena vattatīti taṃ.
Gāmmaṃvuttanayameva. Duṭṭhā dūsitā alaṅkati alaṅkāro yattha taṃ. Vākyānaṃ attho, tannissitā
vākyatthanissitāti viggaho. Ettha anatthakāpetatthadosadvayaṃ padavākyato bhinnaṃ, aññaṃ
bhaggarītidosadvayaṃ, gāmmadvayaṃ, kamaccutaapakkamadvayañca vākyavākyatthato bhinnaṃ.

Padadosaniddesava ṇṇ an ā
21 . Viruddhatthantara ṃ tañhi, yassa ’ññattho virujjhati;
Adhippete yathā megho, visado sukhaye janaṃ.
21 . Athoddesakkamena padādidose udāharati ‘‘viruddhi’’ ccādinā. Hi yasmā kāraṇā,
pasiddhiyaṃ vā hi saddo. Yassa padassa añño adhippetato aparo attho adhippete vattumicchite
atthe virujjhatīti anuvaditvā tasmā taṃ ‘‘viruddhatthantara’’ nti vidhīyate. ‘‘Yathe’’ tyudāharati.
Yathā idaṃ viruddhatthantaraṃ, tathā aññampi tādisaṃ daṭṭhabbaṃ. Na tvidameveti yathāsaddassa
attho. Megho visado sukhaye jananti. Visaṃ udakaṃ, taṃ dadātīti visado megho vārivaho janaṃ
lokaṃ sukhaye sukhayatīti kavicchitattho. Visa saddo garaḷassa ca vācako siyāti garaḷado megho
mārayati, na pana sukhayatīti ‘‘visado’’ti visesanapadassa viruddhatā.
21 . Idāni uddiṭṭhānukkamena viruddhatthantarādīnaṃ salakkhaṇalakkhiyaṃ dassento
‘‘viruddhi’’ ccādimāha. Yassa padassa aññattho kavicchitatthato añño attho adhippete icchitatthe
hi yasmā virujjhati, tasmā taṃpadaṃ viruddhatthantaraṃnāma. Pasiddhiyaṃ vā hi saddo. Tathā
hesa appasiddhaṃ viruddhatthantaraṃ ‘‘yassa aññattho adhippete virujjhatī’’ti pakāsetvā tasmiṃ
pakāsitatthavisaye vattati. ‘‘Taṃ hī’’ti yojitattā ‘‘yassa aññattho adhippete virujjhatī’’ti lakkhaṇaṃ
pasiddhabhāvena anuvaditvā taṃ viruddhatthantara nti
anuvaditabbaappasiddhaviruddhatthantaraṃ vidhīyate, yathā ‘‘yo kuṇḍalī, so devadatto’’ti. Upari
pasiddhānuvādena appasiddhavidhānameva daṭṭhabbaṃ. ‘‘Yathā…pe… jana’’nti udāharaṇaṃ
lakkhiyaṃ dasseti. Yathā‘‘megho visado’’ccādi viruddhatthantarassa udāharaṇaṃ,
evamīdisamaññampi imassudāharaṇaṃ, na kevalaṃ ‘‘megho’’ccādimeva bhavatīti vuttaṃ hoti.
Yathāsaddo cettha iva saddapariyāyatthepi udāharaṇattho daṭṭhabbo, uparipyevaṃ. Megho
ambudharo visado visasaṅkhātaṃ jalaṃ dadanto janaṃ sukhaye sukhayatīti kavīhi adhippetattho.
Ettha visa saddassa garaḷasaṅkhātasappavisavācakattā, ‘‘visaṃ dadātīti visado’’ti ettha visassa
udakavisānaṃ sādhāraṇattā visadāyako megho nāsetiyeva, na sukhayatīti kavinā adhippetassa
sukhakāraṇassa meghavisesana visa saddassa viruddhaaññatthatāti visa padaṃ
viruddhatthantaradosena duṭṭhanti.
22 . Visesyamadhikaṃ yenā’-
Dhyatthametaṃ bhave yathā;
Obhāsitāsesadiso,
Khajjoto’yaṃ virājate .
22 . Yena padena vise syaṃ visesitabbaṃ aparaṃ padaṃ atthavasena adhikaṃ
bhavatītyanuvaditvā etaṃajhatthaṃ bhaveti vidhīyate. ‘‘Yathe’’tyudāharati ‘‘obhāsite’’ ccādi.
Evamuparipi suviññeyyaṃ. Obhāsitādīpitā asesānikhilā disāyena soyaṃkhajjoto virājate dippati.
Ettha khajjotassākhiladisābhāgāvabhāsanamativuttīti adhikatthaṃ.
22 . Yena visesanapadena visesyaṃvisesitabbaṃ padaṃ atthavasena adhikaṃhoti, etaṃ
yathāvuttalakkhaṇopetaṃ padaṃ ajhatthaṃ bhave ajhatthaṃ nāma padadoso bhave. Yathā
tassudāharaṇamevaṃ. Obhāsitāsesadiso jotitasabbadiso ayaṃ khajjoto ayaṃ jotiriṅgaṇo virājate
dippati. Ettha visesyassa khajjotassa sakaladisobhāsanassa ajhatthattā
[atyuttattā (ka.)]
‘‘obhāsitāsesadiso’’ti visesanapadaṃ ajhatthapadadoso nāma. Obhāsitā asesadisā yenāti viggaho.
23 . Yassa ’tth āvagamo dukkho,
Pakatyādivibhāgato;
Kiliṭṭhaṃ taṃ yathā tāya,
So’yamāliṅgyate piyā.
23 . Pakatyādivibhāgato ti paccayā paṭhamaṃ karīyatīti pakati. Ādi saddena paccayādīnaṃ
pariggaho. Pakatyādīnaṃvibhāgato vibhajanato, ‘‘ayaṃ pakati, ayaṃ paccayo, ayamādeso’’tiādinā
pakatipaccayavibhāgakappanatoti vuttaṃ hoti. Pīṇetīti pī, tāya piyāvallabhāya soyaṃsāmī
āliṅgyate silissate. Ettha ‘‘piyā’’ti kiliṭṭhaṃ.

23 . Yassa padassa atth āvagamo atth āvabodho pakaty ādivibh āgato ‘‘aya ṃ pakati, aya ṃ
paccayo, ayamādeso’’tiādinā pakatyādīnaṃ vibhajanajānanena, ‘‘pakatyādi nāma ki’’nti gavesanato
vā dukkho, taṃ kiliṭṭhaṃnāma. Yathātassudāharaṇamevaṃ. Tāya piyāvanitāya so ayaṃ
vallabho āliṅgyate silissate. Paccayā paṭhamaṃ karīyatīti pakati . Sā ādi yesaṃ paccayānaṃ, tesaṃ
vibhāgoti vākyaṃ. Pīṇetīti pī,nārī. Tāya piyāettha piyāsaṅkhātāya vallabhāya kathane pīsaddassa
avisadattā ‘‘piyā’’ti padaṃ kiliṭṭhaṃ.
24 . Yaṃ kiliṭṭhapadaṃ mandā-bhidheyyaṃ yamakādikaṃ;
Kiliṭṭhapadadoseva, tampi anto karīyati .
24 . Idāni yamakādikamanadhippetampi kiliṭṭheyeva antogadhaṃ dassetumāha ‘‘ya’’ ntiādi.
Tattha ya nti aniyamavacanaṃ, tassa niyamavacanaṃ yamakādikanti. Yamakamādi yassa
paheḷikājātassa taṃ yamakādikaṃ. Kīdisanti āha ‘‘kiliṭṭhapada’’ ntiādi. Kiliṭṭhāni
appatītadosasabhāve ṭhitatāya malitānyavisadāni padāni yassa taṃ kiliṭṭhapadaṃ. Mando appako
abhidheyyo attho yassa taṃ mandābhidheyyaṃ,tādisaṃ tampi yamakādikaṃ kiliṭṭhapadadoseyeva
yathāvutte anto abbhantare karīyati vidhīyati tattheva pakkhipīyati, kiliṭṭhapadadosato na
byatiriccatīti adhippāyo.
24 . Idāni anadhippetamapi yamakādiṃ kiliṭṭhadoseyeva antokaraṇabyājena āvīkaronto āha
‘‘yaṃ kiliṭṭhe’’ ccādi. Kiliṭṭhapadaṃappatītadosena missakattā avisadapadaṃ mandābhidheyyaṃ
appakābhidheyyaṃ yaṃ yamakādikaṃyaṃ yamakappaheḷikājātamatthi, tampi
kiliṭṭhapadadoseyeva yathāvuttakiliṭṭhapadadoseyeva anto karīyati abbhantare karīyati,
kiliṭṭhapadadosato abyatirittanti adhippāyo. Kiliṭṭhāni padāni yassa, mando abhidheyyo yassa,
yamakaṃ ādi yassa paheḷikājātassa, kiliṭṭhapadānaṃ dosoti viggaho.
25 . Patītasaddaracitaṃ, siliṭṭhapadasandhikaṃ;
Pasādaguṇasaṃyuttaṃ, yamakaṃ mata’medisaṃ.
25 . Hotu kāmamanabhimatamedisaṃ yamakādikaṃ, kiñcarahi abhimatanti āha ‘‘patīti’’ ccādi.
Attano vacanīyatthappatītavasena vācakāpi saddā patītāyeva nāmāti patītehi pasiddhehi saddehi
pāṭipadikehi racitaṃ kataṃ patītasaddaracitaṃ. Siliṭṭhā aññamaññāliṅganena maṭṭhā padānaṃ
syādyantādīnaṃ sandhayo sandhanā yassa taṃ siliṭṭhapadasandhikaṃ. Patītasaddaracitattāyeva
pasāda saṅkhātena guṇena saddālaṅkārena saṃyuttaṃsammadevopetaṃ edisaṃ
yathāvuttaguṇāsayaṃ ramaṇīyaṃ yamakaṃ mataṃabhimatanti attho.
25 . Idāni adhigatesu yamakesu īdisaṃ yamakamiṭṭhamiti sissānaṃ upadisanto āha
‘‘patīte’’ ccādi. Patītasaddaracitaṃ‘‘imassatthassāyaṃ vācako’’ti patītehi pasiddhehi saddehi
racitaṃ pāṭipadikehi kataṃ siliṭṭhapadasandhikaṃsiliṭṭhā syādyantādipadānaṃ sandhayo yassa
taṃ pasādaguṇasaṃyuttaṃpatītasaddaracitattāyeva pasādasaṅkhātena saddālaṅkāraguṇena
saṃyuttaṃ īdisaṃevaṃbhūtaṃ guṇādhikato ramaṇīyaṃ upari vakkhamānayamakasadisaṃ
yamakaṃ mataṃviññūhi abhimataṃ. Patītā ca te saddā ca, tehi racitaṃ, siliṭṭhā padānaṃ sandhayo
yassa, pasādoti guṇo saddālaṅkāro, tena saṃyuttanti viggaho.
26 .
Abyapeta ṃ byapeta ’ñña -māvutt ānekava ṇṇ aja ṃ;
Yamakaṃ tañca pādāna-mādimajjhantagocaraṃ.
26 . Idāni taṃ yathāvuttamabhimataṃ dassetumupakkamate ‘‘abyapete’’ ccādinā. Āvuttā
adhivuttā punappunuccāraṇupetā anekesaṃ patirūpattā, bahuvaṇṇā sarabyañjanarūpā, na eko vaṇṇo
tassānuppāsattā, tathā ca vakkhati ‘‘vaṇṇāvutti paro yathā’’ti
[subodhālaṅkāra 127 gāthā], tehi jātaṃ
yamakanti viññāyate. Katividhaṃ taṃ vikappīyatīti āha ‘‘abyapetaṃ byapetañña’’ nti. Tattha yaṃ
vaṇṇantarābyavahitaṃ vaṇṇasamudāyena vuttaṃ. Tadabyapetaṃyamakaṃ. Yaṃ tu byavahitaṃ,
taṃ byapetaṃ. Yaṃ pana ubhayamissaṃ, taṃ aññaṃaparaṃ abyapetabyapeta nti tidhā yamakaṃ
tāva vikappīyate. Tametaṃ tividhaṃ yamakaṃvisayavibhāganirūpanāyaṃ ādi ca majjho ca anto ca
gocaro visayo yasseti ādimajjhantagocaraṃviññeyyaṃ. Kesaṃ pādānaṃ? Paccekaṃ
catunna ṃgāth āvayav āna ṃ. Sāpekkhattepi sam āso gammakattā.

Tattha p ādacatukkassa ādimajjhantabh āvīna ṃ yamak āna ṃ yāvanto pak ārā sambhavanti, te m ūlā
satta. Kathaṃ? Ekasmiṃyeva pāde kvaci ādiyamakaṃ, kvaci majjhayamakaṃ, kvaci antayamakaṃ,
kvaci majjhantayamakaṃ, kvaci majjhādiyamakaṃ, kvaci ādyantayamakaṃ, kvaci sabbayamakanti.
Evaṃ paccekaṃ mūlabhūtā sattāti catūsu aṭṭhavīsati honti. Pādādiyamakañca
paṭhamapādādiyamakamabyapetaṃ tathā dutiyatatiyacatutthapādādiyamakamabyapetaṃ
paṭhamadutiyapādādiyamakamabyapetaṃ paṭhamatatiyapādādiyamakamabyapetaṃ
paṭhamacatutthapādādiyamakamabyapetantiādinā anekadhā pasaṃsanti. Yadā ca sabbatoyamakaṃ,
tadā mahāyamakādayo vikappā jāyantīti veditabbaṃ.
26 . Idāni abhimatayamakaṃ dīpeti ‘‘abyapete’’ ccādinā. Āvuttehi punappunaṃ vuttehi
anekavaṇṇehi samudāyarūpattā anekehi sarabyañjanasarīrehi vaṇṇehi jātaṃ yamakaṃaññehi
vaṇṇehi abyavahitattā abyapetaṃ,vaṇṇantarehi byavahitattā byapetaṃ,ubhayamissakattā tehi
aññaṃ abyapetabyapetañcāti tividhaṃ hoti. Tañca yamakaṃ visayavibhāganiyamena
gāthāpādānaṃ ādigocaraṃ majjhagocaraṃ antagocaramiti tividhaṃ hoti. Ettha ca saddo
vattabbantare pavattati, vattabbantaraṃ nāma yathāvuttaabyapetādibhedato aññaṃ vattabbatāya
samukhībhūtaṃ pādānaṃ ādimajjhāvasānantaraṃ, upanyāso vākyārambhoti ca etasseva nāmaṃ.
Visadisena vaṇṇena apetaṃ byapetaṃ. Tabbiparītama byapetaṃ. Abyapetañca byapetañca
aññañcāti samāhāradvando. Aneke ca te vaṇṇā ca, āvuttāyeva anekavaṇṇā, tehi jātaṃ, ādi ca majjho
ca anto ca, te gocarā yassāti viggaho.
Tattha pādacatukkassa ādimajjhāvasānesu labbhamānayamakabhedā ekekasmiṃ pāde satta satta
bhavanti. Kathaṃ? Pādādiyamakaṃ pādamajjhayamakaṃ pādantayamakaṃ majjhantayamakaṃ
majjhādiyamakaṃ ādyantayamakaṃ sabbatoyamakanti evaṃ paccekaṃ satta satta katvā catūsu
mūlabhūtayamakā aṭṭhavīsa bhavanti. Ettha pādādiyamakādikampi abyapetapaṭhamapādādiyamakaṃ
tathā dutiyatatiyacatutthapādādiyamakamiti ca abyapetapaṭhamadutiyapādādiyamakaṃ tathā
paṭhamatatiyapādādiyamakaṃ paṭhamacatutthapādādiyamakamiti ca
abyapetadutiyatatiyapādādiyamakaṃ tathā dutiyacatutthapādādiyamakamiti ca
abyapetatatiyacatutthapādādiyamakamiti ca evamabyapetapādādiyamakā dasa honti. Tathā byapetāpi
dasāti vīsati, abyapetapaṭhamapādamajjhayamakaṃ tathā dutiyapādamajjhayamakamiccādinā
majjhayamakampi vīsatividhaṃ hoti. Abyapetapaṭhamapādantayamakaṃ tathā
dutiyapādantayamakamiccādinā antayamakampi vīsatividhaṃ. Saṃsaggabhedato pana anekavidhaṃ
hoti.
Abyapetapaṭhamapādādiyamakavaṇṇanā
27 .
Sujan ā’sujan ā sabbe, gu ṇen āpi vivekino;
Vivekaṃ na samāyanti, avivekijanantike .
27 . ‘‘Sujanā’’ iccādi. Sujanāsajjanā, asujanāasajjanāti ete sabbe ubhayapakkhapātino visesā
jan ā guṇena sīlādinā karaṇabhūtena, hetubhūtena vā vivekinopi sādhūsu
labbhamānānamasādhūsvanupalabbhanato puthubhūtāpi avivekīnaṃ janānaṃ antike samīpe tesaṃ
sannidhāne vivekaṃvibhāgaṃ na samāyanti napāpuṇanti, vibhāgavijānanapaññāvekallena ca
vivekinopi janā te ekato katvā passantīti. Idaṃ paṭhamapādādiyamakamabyapetaṃ.
27 . Idāni abyapetapaṭhamapādādiyamakassa mukhamattaṃ dassetumāha ‘‘sujani’’ ccādi.
Sujanāsādhujanā, asujanāasādhujanā ceti sabbe ubhayapakkhikā sīlādinā, pāṇātipātādinā guṇena
hetunā vivekino api sādhūsu pāṇātipātādīnaṃ, asādhūsu sīlādīnaṃ appavattito guṇena puthubhūtāpi
avivekijanantike vivekañāṇarahitānaṃ janānaṃ santike vivekaṃvibhāgaṃ na samāyanti na
pāpuṇanti. Viveko vinābhavanametesamatthīti vivekino . Ettha visayopacārena viveko ti paññā, na
vivekinoti avivekino, teyeva janā, tesaṃ antikamiti ca viggaho. Idaṃ
abyapetapaṭhamapādādiyamakaṃ.
Abyapetapaṭhamadutiyapādādiyamakavaṇṇanā
28 .
Kusal ā’kusal ā sabbe, pabal ā’pabal ā’thav ā;

No y ātā yāva ’hositta ṃ, sukhadukkhappad ā siyu ṃ.
28 . ‘‘Kusalā’’ iccādi. Pabalā āsevanappaṭilābhavasena balavanto ca. Athāti anantaratthe nipāto.
Apabalātadabhāvato dubbalā ca sabbe kusalākusalādhammā yāva yattakaṃ kālaṃ ahosittaṃ
vinā uppattimattaṃ phaladānāsambhavato kevalaṃ ‘‘ahosī’’ti
vacanīyatthanimittamattakammabhāvena ahosikammattaṃ no yātāna sampattā, tāva tattakaṃ kālaṃ
sukhañca dukkhañca taṃ padantīti sukhadukkhappadā siyuṃ. Yāva saṃsārapavatti, tāva
sukhadukkhadāyakā hontīti. Idaṃ paṭhamadutiyapādādiyamakamabyapetaṃ.
28 . Pabalā āsevanādipaccayalābhena balavanto vā atha apabalātadabhāvena dubbalā vā sabbe
kusalākusalā ahosittaṃphaladānābhāvato pavattimattataṃ yāva yattakaṃ kālaṃ no yātāappattā,
tāva tattakaṃ sukhadukkhappadāyathākkamaṃ sukhadukkhapadāyino siyuṃbhavanti. Idaṃ
abyapetapaṭhamadutiyapādādiyamakaṃ. Kusalapaṭipakkhā akusalā. ‘‘Ahosī’’ti vattabbassa bhāvo
ahosittaṃ. ‘‘Ehipassiko’’tiādīsu viya kriyāpadatopi ṇā dipaccayā honti.
Abyapetapaṭhamadutiyatatiyapādādiyamakavaṇṇanā
29 .
Sādara ṃ sā dara ṃ hantu, vihit ā vihit ā may ā;
Vandanā vandanāmāna-bhājane ratanattaye .
29 . ‘‘Sādara’’ miccādi. Vandanādvārattayopadassiyamānā māno ca pūjā, tesaṃ bhājane
ādhārabhūte ratijananādinā atthena ratanasaṅkhātānaṃ buddhādīnaṃ taye samūhabhūte ratanattaye
sādaraṃ ādarasahitaṃ katvā mayā vihitākatā, vihitāalaṃsaṃsāradukkhavisaṭanirākaraṇato
visesena hitā padhyā sā vandanāso paṇāmo daraṃdarathaṃ kāyacittapariḷāhaṃ hantu hiṃsatu.
Mayāti vuttattā me ti atthato viññāyati. Idaṃ pana paṭhamadutiyatatiyapādādiyamakamabyapetaṃ.
29 . Vandanāmānabhājane dvārattayena vidhiyamānapaṇāmapūjānaṃ ādhārabhūte
ratanattaye ratijananādiatthena ratanasaṅkhātānaṃ buddhādīnaṃ taye mayāyā vandanā sādaraṃ
ādarasahitaṃ vihitākatā, vihitālokiya lokuttara sampattisādhanato visesena hitā sā vandanā daraṃ
mayhaṃ kāyacittadarathaṃ hantu vināsetu. Idaṃ abyapetapaṭhamadutiyatatiyapādādiyamakaṃ.
Saha ādarena vattamānaṃ sādaraṃ,kriyāvisesanaṃ. Ettha kriyā nāma vihitāsaddena
niddiṭṭhakaraṇaṃ. Karaṇañhi vihitāsaddassa vuttakammattepi
aññathānupapattilakkhaṇasāmatthiyato bhijjitvā vijjamānaṃ ‘‘akāsi’’nti kriyāya
sambandhamupentaṃ kammañca hoti, bhāve vihitassa yu paccayantassa napuṃsakattā
napuṃsakañca, sattāya ekattā ekavacanañca tabbisesanattā sādara saddopi
napuṃsakadutiyekavacano hoti.
‘‘Visesye dissamānā yā,
Liṅgasaṅkhyāvibhattiyo;
Tulyādhikaraṇe bhiyyo,
Kātabbā tā visesane’’ti
[sambandhacinto 15 gāthā bhedacintā 194 gāthā].
Hi vuttaṃ. Evaṃ kriyāvisesane gahite sāmatthiyato ‘‘mayā’’ti tatiyantassa paṭhamantattaṃ,
‘‘vandanā’’ti paṭhamantassa chaṭṭhuntañca hoti. Vandanā ca māno ca, tesaṃ bhājanaṃ. Tiṇṇaṃ
samūho tayaṃ,ratanānaṃ tayanti ca viggaho.
Abyapetacatukkapādādiyamakavaṇṇanā
30 . Kamala ṃ ka ’mala ṃ kattu ṃ-vanado vanado ’mbara ṃ;
Sugato sugato lokaṃ, sahitaṃ sahitaṃ karaṃ.
30 . ‘‘Kamala’’ miccādi. Kamalaṃaravindaṃ kaṃjalaṃ alaṅkattuṃsajjanatthāya hoti,
vikasitāravindasandohasambhāvitodakassa vāpādīsu tādisaramaṇīyattasampattisambhavato, avanaṃ
rakkha ṃ dad āti sassasampaty ādik āra ṇabh āven āti avanado . Vana ṃ jala ṃ dad āti na tucchoti vanado

megho ambara ṃ ā kāsa ṃ jaladh ārabh ārabharitambarakuharassa dassan īyat āgu ṇayogato
alaṃkattunti adhikataṃ. Sahitaṃsampuṇṇaṃ hitaṃabhivuddhiṃ karaṃkaronto suṭṭhu gadatīti
sugato mañjubhāṇī pubbabuddhā viya nekkhammādinā kāmacchandādike pajahanto gantvā
arahattamaggena savāsanasakalakilese samucchinditvā sobhanaṃ nibbānapuraṃ gatoti vā sugato ti
vutto so mahāmuni attano aparimitapāramitāsimpakacagalitatilakabhāvena lokaṃlokattayaṃ,
sahitaṃ lokanti vā yojanīyaṃ alaṅkattuṃalaṃkaraṇāyāti. Idaṃ pādacatukkādiyamakamabyapetaṃ.
30 . Kamalaṃpadumaṃ kaṃjalaṃ alaṅkattuṃpañcavidhapadumasañchannassa udakassa
ramaṇīyattā sajjetuṃ hoti. Avanado kāle vuṭṭhisampadāya sassasampadādīnaṃ kāraṇattā ārakkhaṃ
dento vanado megho ambaraṃ ākāsaṃ alaṅkattuṃjaladhārabhārabharitambarakucchiyā
dassanīyattā sajjetuṃ hoti, sahitaṃsampuṇṇaṃ hitaṃabhivuḍḍhiṃ karaṃkaronto sugato
citrakathī sundaraṃ nibbānaṃ gato vā so sugato so tathāgato lokaṃlokattayaṃ, sahitaṃlokaṃ vā
alaṅkattuṃcitrakathādikāraṇehi tādisassa aññassa ca lokarāmaṇeyyassābhāvā sajjetuṃ hoti.
Sabbapadatthānaṃ sattābyabhicārittā hotīti gammaṃ. Tatoyeva sabbe paṭhamantabhavanakriyāya
yujjantīti vadanti. Idaṃ abyapetacatukkapādādiyamakaṃ.
31 . Abyapet ādiyamaka -sseso leso nidassito;
Ñeyyāni’māyeva disā-ya’ññāni yamakānipi .
31 . Iccevamabhimatayamake abyapetapādādiyamakassa disāmattaṃ dassetvā upasaṃharati
‘‘abyapete’’ ccādinā. Abyapetassa abyavahitassa catunnaṃ pādānaṃ ādo, ādibhūtassa vā
yamakassa eso yathāvutto leso kocideva bhedo nidassito vikappito. Aparānipi kiṃ na
vikappiyantīticeti āha ‘‘ñeyyāni’’ ccādi. Imāya disāya iminā upāyena maggeneva aññāni vuttato
aparāni dutiyapādādiyamakatatiyapādādiyamakacatutthapādādiyamakādīni abyapetānipi
paṭhamadutiyapādādiyamakapaṭhamatatiyapādādiyamakānipi byapetāni,
paṭhamacatutthadutiyatatiyapādādiyamakādīnipi abyapetabyapetāni, tathā majjhantapādayamakāni
ñeyyāni jānitabbāni, viññūnaṃ tādisāya disāya dassitattāti. Tattha ca –
‘‘Guṇāguṇena saha te, sādhavo’sādhavo janā;
Vigāhante samaṃ nātha, cittaṃ citte kathaṃ nu te’’.
Iccādinā dutiyapādādiyamakādīni abyapetāni,
‘‘Piyena vacasā sabbe,
Piyena’ppiyabhāṇino;
Pādānate jinokāsi,
So dhammo hantu vo’ppiyaṃ’’.
Iccādinā paṭhamadutiyapādādiyamakādīni abyapetāni,
‘‘Sa’malaṃ samalaṃ kattuṃ, suciraṃsuci raṃjaye;
Suciraṃ suciraṃgaṃ taṃ, sa’malaṃ samalaṃbhi yo’’.
Iccādinā paṭhamacatutthadutiyatatiyapādādiyamakādīni abyapetabyapetāni,
‘‘Manohara hara klesaṃ, jina cetobhavaṃ mama;
Nanu tvaṃ pāramīsārā-matabhāvitamosadhaṃ’’.
Iccādinā majjhapādayamakāni,
‘‘Sādhunā raṃjaya jaya-ddhaninā’pūrayi mahiṃ;
Yo taṃ jinavaraṃ dhīra-matthakāmosi ce tuvaṃ’’.
Icc ādin ā antap ādayamak āni j ānitabb āni.

31 . Eva ṃ abhimatayamakena abyapetayamak ānamup āyādīni nigamento āha ‘‘ abyapeti ’’ cc ādi.
Abyapetādiyamakassa visadisavaṇṇehi abyavahitādiyamakassa, abyapetapādādiyamakassa vā eso
leso ‘‘sujani’’ccādiko appakodāharaṇanayo nidassito niddiṭṭho. Aññāni yamakānipi imāyeva
disāya iminā nayeneva ñeyyāni viññūhi ñātabbāni. Ādo yamakaṃ, ādibhūtaṃ vā yamakaṃ,
abyapetañca taṃ ādiyamakañcāti vākyaṃ. Evaṃ dassitena iminā kamena
abyapetadutiyapādādiyamakādayo ñātabbāti adhippāyo.
Tattha abyapetadutiyapādādiyamakamevaṃ veditabbaṃ –
Guṇāguṇena saha te, sādhavo’sādhavo janā;
Vigāhante samaṃ nātha, cittaṃ citte kathaṃ nu te.
Bho nātha te tuyhaṃ citte sādhavo asādhavo te janā guṇāguṇena sakasakaguṇena aguṇena
ca saha samaṃekajjhaṃ kathaṃ nu vigāhante, cittaṃ acchariyaṃ sujanadujjanesu samamettā
acchariyāti adhippāyo.
Abyapetapaṭhamadutiyapādādiyamakamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
Piyena vacasā sabbe, piyena’ppiyabhāṇino;
Pādānate jinokāsi, so dhammo hantu vo’ppīyaṃ.
Jino appiyabhāṇinopi sabbe jane piyena yena vacasā pādānate akāsi, so dhammo vo appiyaṃ
hantu. Ettha api saddapariyāyassa pi saddassa gahitattā yatibhaṅgo natthi.
Paṭhamacatutthadutiyatatiyapādādiabyapetabyapetayamakamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
Sa’malaṃ samalaṃ kattuṃ, suciraṃsuci raṃjaye;
Suciraṃ suciraṃgaṃ taṃ, sa’malaṃ samalaṃbhi yoti.
Ettha ‘‘samalaṃ samalaṃ, suciraṃ sucira’’nti visadisavaṇṇehi abyavahitattā abyapetaṃ,
‘‘samalaṃ samala’’nti pubbaparayugaḷaṃ
[pubbaparayugaḷadvayaṃ (ka.)] ‘‘kattu’’miti
bhinnavaṇṇehi, ‘‘suciraṃ sucira’’nti pubbaparayugaḷaṃ [pubbaparayugaḷadvayaṃ (ka.)] ‘‘jaye’’ti
bhinnavaṇṇehi ca byavahitattā byapetañca hoti. Suciraṃsuci sobhanaraṃsinā uci yutto yo jino saṃ
santiṃ nibbānaṃ samalaṃbhi alabhi, alaṃaccantaṃ atisayena suciraṃgaṃvisuddhadehaṃ taṃ
jina ṃ samalaṃjallikāsaṅkhātena, rāgādikucchitasaṅkhātena vā malena sahitaṃ saṃattānaṃ
alaṃkattuṃnimmalaṃ katvā sajjetuṃ suciraṃsucirakālaṃ raṃjaye attani abhiramāpeyya.
Pādamajjhayamakamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
Manohara hara klesaṃ, jina cetobhavaṃ mama;
Nanu tvaṃ pāramīsārā-matabhāvitamosadhanti.
Manohara jina mama cetobhavaṃ klesaṃsantāpaṃ hara apanaya, tvaṃ
pāramīsārāmatabhāvitaṃ osadhaṃdibbosadhaṃ nanu.
Pādantayamakamevaṃ daṭṭhabbaṃ –
Sādhunā raṃjaya jaya-ddhaninā’pūrayi mahiṃ;
Yo taṃ jinavaraṃ dhīra-matthakāmosi ce tuvanti.
Yo jinavaro sādhunā jayaddhanināveneyyajayaghosena mahiṃ āpūrayi, dhīraṃ taṃ jinavaraṃ
tuvaṃ sappurisa ce atthakāmo asi, raṃjaya abhiramāpehi. Iminā niddiṭṭhayamakeheva avasesā
tatiyap ādādiyamak ādayo viññeyy ā.

32 . Accantabahavo tesa ṃ,
Bhedā sambhedayoniyo;
Tatthāpi keci sukarā,
Keci accantadukkarā.
32 . Kiṃ pana sākallena na vikappitānīti āha ‘‘accanti’’ ccādi. Tesaṃvikappānaṃ sambhedo
saṅkaro missattamuccāraṇappakāro yoni pabhavo yesaṃ te sambhedayoniyo, bhedāpakārā
accantabahavo atisayena bahulā yathāvuttanayena sambhavanti, tatthāpi tesu vikappesupi keci
vikappā sukhena karīyanti payujjantīti sukarā,tabbiparīto ca keci vikappā accantadukkarā. Iti
dvidhā saṅgayhanti, tesu sukarānaṃ kesañci abhimatayamakānaṃ mukhamattaṃ dassitaṃ. Idāni
dukkarānaṃ kesañci mukhamattaṃ na sabbamevaṃ veditabbaṃ.
Samunnatena te satā,
Kathaṃ na te na te siyuṃ;
Yato natenatepi’to,
Siyuṃ na te nate subhā.
Idaṃ pādacatukkamajjhayamakamabyapetabyapetamekarūpaṃ dukkaraṃ.
Na bhāsurā tepi surā vibhūsitā,
Tathāsurā bhūri surāparājitā;
Sabhāsu rājāpi tathā surājito,
Yathā surājanti surāvinissaṭā.
Idaṃ catukkapādamajjhayamakamekarūpabyapetaṃ.
32 . Sabbamidamanuddisitvā lakkhaṇātidesena nigamanaṃ kimatthamiccāsaṅkāyamāha
‘‘accante’’ ccādi. Tesaṃyamakānaṃ sambhedayoniyo pabheduppattikāraṇabhūtā bhedā
uccāvacapakārā accantabahavo, tatthāpi tesupi keci yamakā sukarāsusādhiyā, keci
accantadukkarāatisayena dussādhiyā. Sambhedo yoni yesanti viggaho.
Iha sukarassa upadisitattā dukkarayamakapavesopāyamattamupadisīyate –
‘‘Manaṃ manaṃ satthu dadeyya ce yo,
Manaṃ manaṃ pīṇayata’ssa satthu;
Manaṃ manaṃ tena dadeyya ce na,
Manaṃ manaṃpa’ssa na sādhupujja’’nti.
Idaṃ pādacatukkādiyamakamekarūpaṃ abyapetabyapetaṃ.
Yo puggalo manaṃattano cittaṃ satthu jinassa manaṃkhaṇamattampi dadeyya ce, satthu
munindassa manaṃcittaṃ assa puggalassa manaṃcittaṃ pīṇayati sampīṇeti, tena tasmā manaṃ
manaṃcittaṃ cittaṃ dadeyya ce na yadi no dadeyya, assa puggalassa manaṃcittaṃ manaṃpi
muhuttampi sādhupujjaṃsādhūhi pūjitabbaṃ na bhavati.
‘‘Samunnatena te satā,
Kathaṃ na te na te siyuṃ;
Yato nate’natepi’to,
Siyuṃ na te nate subhā’’ti.
Idaṃ pādacatukkamajjhayamakamekarūpamabyapetabyapetaṃ.
Yato yena kāraṇena te tuyhaṃ satāsobhanena samunnatena sammā unnatena hetunā natepi
avanatepi anatepi anavanatepi te te subh āte te sobhan ā na na siyu ṃ, bhavanteva, ato tena