Saddanītippakaraṇaṃ Dhātumālā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Saddanītippakaraṇaṃ
Dhātumālā
15. Saravaggapañcakantika suddhassaradhātu
Ito paraṃ tu sarato, kakārantādibhedato;
Dhātuyo dhātunipphanna-rūpāni vividhāni ca.
Sāṭṭhakathe piṭakamhi, jinapāṭhe yathābalaṃ;
Nayaṃ upaparikkhitvā, samāsena kathessa’haṃ.
I gatiyaṃ. Yesaṃ dhātūnaṃ gatiattho, buddhipi tesaṃ attho. Pavattipāpuṇānipi. Tatra
gamanaṃ duvidhaṃ kāyagamanaṃ ñāṇagamanañca. Tesu kāyagamanaṃnāma iriyāpathagamanaṃ
,
ñāṇagamanaṃnāma ñāṇuppatti, tasmā payogānurūpena ‘‘gacchatī’’ti padassa ‘‘jānātī’’tipi attho
bhavati, ‘‘pavattatī’’tipi attho bhavati, ‘‘pāpuṇātī’’tipi attho bhavati, iriyāpathagamanena gacchatītipi
attho bhavati, ñāṇagamanena gacchatītipi attho bhavati. Tathā hi ‘‘sīghaṃ gacchatī’’tiādīsu
iriyāpathagamanaṃ ‘‘gamana’’nti vuccati. Sundaraṃ nibbānaṃ gato. ‘‘Gatimā’’tiādīsu pana
ñāṇagamanaṃ. Evaṃ sabbesampi gatyatthānaṃ dhātūnaṃ yathāpayogaṃ attho gahetabbo.
Tassimāni rūpāni bhavanti – iti, eti, udeti. Kārite ‘‘udāyatī’’ti rūpaṃ bhavati. Uṭṭhāpetīti hi
attho, dukāro āgamo. Upeti, samupeti, veti, apeti, aveti, anveti, sameti, abhisameti, samayo,
abhisamayo, īdi, udi, ekodi, paṇḍito, ito, udito, upeto, samupeto, anvito, apeto, sameto, etabbo,
paccetabbo, paṭiyamāno, paṭicco, ento, adhippeto, adhippāyo, paccayo, aññānipi yojetabbāni. ‘‘Itā,
ita’’ntiādinā yathārahaṃ itthinapuṃsakavasenapi. Paccetuṃ, upetuṃ, samupetuṃ, anvetuṃ,
sametuṃ, abhisametuṃ, icca, paṭicca, samecca, abhisamecca, apecca, upecca, paṭimukhaṃ itvā,
itvāna, upetvā, upetvāna, upetuna, aññānipi buddhavacanānurūpato yojetabbāni.
Iti iti kriyāsaddo, suttantesu na dissati;
Idamettha na vattabbaṃ, dassanāyeva me ruto.
‘‘Itāyaṃ kodharūpena’’, iti pāḷi hi dissati;
Aṅguttaranikāyamhi, munināhacca bhāsitā;
Vuttañhetaṃ bhagavatā aṅguttaranikāye kodhaṃ nindantena –
‘‘Itāyaṃ kodharūpena, maccuveso guhāsayo;
Taṃ damena samucchinde, paññāvīriyena diṭṭhiyā’’ti.
Tatra itāya nti iti ayanti chedo. Iti iti ca gacchati pavattatīti attho. Ayaṃ panettha suttapadattho –
yo doso loke ‘‘kodho’’ti lokiyamahājanena vuccati, nāyaṃ atthato kodhoti vattabbo. Kinti pana
vattabbo, eso hi sarīrasaṅkhātaguhāsayo maccurājā eva kodhavasena pamaddanto sattasantāne
gacchatīti vattabbo. Taṃ evarūpaṃ ‘‘maccurājā’’ti vattabbaṃ bahuno janassa anatthakaraṃ kodhaṃ
hitakāmo damena paññāya vīriyena diṭṭhiyā ca chindeyyāti.
Etīti imassa pana āgacchatīti attho. ‘‘Etī’’ti ettha hi āupasaggo sandhikiccena paṭicchannattā na
pākaṭo valāhakāvattharito puṇṇacando viya. Tathā hi ettha ā iti etīti sandhiviggaho bhavati, ākārassa
ca ikārena parena saddhiṃyeva ekārādeso. Tasmā ‘‘ayaṃ so sārathī eti. Etu vessantaro rājā’’tiādīsu
‘‘āgacchati, āgacchatū’’tiādinā attho kathetabbo. Byākaraṇasatthepi hi ā iti etīti sandhiviggaho
dissati, tasmā ayampi nīti sādhukaṃ manasi kātabbā. Atha vā itīti rassavasena vuttaṃ padaṃ
gamanaṃ bodheti, etīti vuddhivasena vuttaṃ pana yathāpayogaṃ āgamanādīni. Mattāvasenapi hi

pad āni savisesatth āni bhavanti. Ta ṃ yath ā? Sāsane pabbajito, ra ṭṭ hā pabb ājitoti.
Saññogāsaññogavasenapi, taṃ yathā? Gāmā niggacchati. Yasaṃ poso nigacchati, tasmā ayampi nīti
sādhukaṃ manasi kātabbā. Etthetaṃ vuccati –
I gatiya nti kathitā, dhātu vuddhiṃ gatā yadā;
Tadā āgamanatthassa, vācikā pāyato vasā.
Iriyāpathatthato he-sā niccāgamavācikā;
‘‘Ayaṃ so sārathī eti’’, iccādettha nidassanaṃ.
Aniriyāpathatthena, vattane gamanepi ca;
Āgamane ca hotīti, dhīmā lakkheyya taṃ yathā.
‘‘Paṭicca phalametī’’ti, evamādīsu vattane;
Vuddhippattā ikāravhā, esā dhātu pavattati.
‘‘Atthamentamhi sūriye, vāḷā’’ iccādīsu pana;
Gate, ‘‘etīti itī’’ti-ādisvāgamane siyā.
Tathā hi ītīti anatthāya eti āgacchatīti īti, upaddavo, iti āgamanattho gahetabbo. Āha ca
suttanipātaṭṭhakathāyaṃ‘‘etīti īti, āgantukānaṃ akusalabhāgīnaṃ byasanahetūnaṃ etaṃ
adhivacana’’nti.
Idāni yathārahaṃ nipātākhyātanāmikapariyāpannānaṃ itiito saddānamatthuddhāro vuccate –
tattha iti saddo hetuparisamāpanādipadattha vipariyāya pakārāvadhāraṇa
nidassanādianekatthappabhedo. Tathā hesa ‘‘ruppatīti kho bhikkhave tasmā rūpanti vuccatī’’tiādīsu
hetuatthe dissati. ‘‘Tasmātiha me bhikkhave dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me
tumhesu anukampā, kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’tiādīsu
parisamāpane. ‘‘Iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato’’tiādīsu ādiattho. ‘‘Māgaṇḍiyoti tassa
brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti
byañjanamabhilāpo’’tiādīsu padatthavipariyāye. ‘‘Iti kho bhikkhave sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo
paṇḍito. Saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito. Saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito’’tiādīsu
pakāro. ‘‘Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā ādanda atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃ
paccayā jarāmaraṇanti iti ce vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīya’’ntiādīsu
avadhāraṇe. ‘‘Atthīti kho kaccāna ayameko anto, natthīti kho kaccāna ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu
nidassane. Nipātavaseneva te payogā gahetabbā. ‘‘Itāyaṃ kodharūpenā’’ti ettha pana ākhyātavasena
gamane iti saddo dissati. Ayamevattho idhādhippeto, nipātattho pana na icchitabbo, viññūnaṃ
atthaggahaṇe kosallupādanatthaṃ kevalaṃ atthuddhāravasena āgatoti daṭṭhabbaṃ. Itaro pana –
Gatyatthe cimasaddatthe, ito saddo pavattati;
Anvito’’ti hi gatyatthe, paccattavacanaṃ bhave.
Ima saddassa atthamhi, nissakkavacanaṃ bhave;
‘‘Ito sā dakkhiṇā disā’’, itiādīsu pāḷisu.
Gatyattho icchito ettha, itarattho na icchito;
Atthuddhāravasā vutto, kosallatthāya viññunaṃ.
Idha pana samaya saddassa atthuddhāraṃ sanibbacanaṃ vattabbampi avatvā upari
aya dhātuvisayeyeva vakkhāma i e aya dhātuvasena tidhātumayattā samaya saddassa. Tatra itīti
ikārānantaratyantapadassa ca ‘‘eti, udetī’’tiādīnañca ekārānantara tya ntapadānaṃ aññesañca
evarūpānaṃ padamālā yathārahaṃ yebhuyyena attanopadāni vajjetvā yojetabbā. Īdisesu hi ṭhānesu
dukkarā kriyāpadamālā. Yasmā pana imasmiṃ pakaraṇe sukarā ca dukkarā ca tya ntapadamālā
jānitabbā, tasmā bhūvādi gaṇādīsu aṭṭhasu gaṇesu vihitehi channavutiyā vacanehi sabbasādhāraṇaṃ

asabbas ādh āra ṇañca padam ālānaya ṃ br ūma –
Akārānantaratyanta-padānaṃ pantiyo budho;
Bhavati rundhatādīnaṃ, yoje sabbattha sabbathā.
Iti etī’’ti cetesaṃ, padānaṃ pana pantiyo;
Suddhassarapubbakānaṃ, yoje viññū yathārahaṃ.
Ākārānantara tya nta-padānañcāpi pantiyo;
‘‘Yāti suṇāti asnā-ti’’ iccādīnaṃ yathārahaṃ.
Ivaṇṇānantaratyanta-padānamapi pāḷiyo;
Yoje ‘‘rundhiti rundhīti’’-iccādīnaṃ yathārahaṃ.
Ukārānantara tya nta-suti iti padassa ca;
Peraṇatthe pavattassa, yoje mālaṃ yathārahaṃ.
Ekārānantara tya nta-padānampi yathārahaṃ;
‘‘Jeti rundheti kāreti, kārāpetī’’tiādīnaṃ.
Okārānantara tya nta-padānampi padakkame;
‘‘Karoti bhoti hotī’’ti-ādīnaṃ yuttitovade;
Iccevaṃ sattadhā vutto, padamālānayo mayā;
Ito mutto nayo nāma, natthi koci kriyāpade.
‘‘Ādatte kurute pete’’, iccādi nayadassanā;
Yathārahaṃ yuttitoti, vacanaṃ ettha bhāsitaṃ.
Idāni ikārānantaratyantapadassa kamo vuccate – iti, inti. Isi, itha. Imi, ima. Aparipuṇṇo
vattamānānayo. Itu, intu. Ihi, itha. Imi, ima. Aparipuṇṇo pañcamīnayo. Ettha ca imesaṃ dvinnaṃ
sāsanānurūpabhāvassa imāni sādhakapadāni ‘‘veti, apeti, anvetī’’ti. Tattha vi iti veti . Vigacchatīti
attho, iti saddo hettha gamanaṃ bodheti. Tathā apa iti apeti . Apagacchatīti attho. Anu iti anveti .
Anugacchatīti attho. Garū pana anu eti anvetīti vadanti. Taṃ –
‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca;
Evaṃ taṃ anugacchāmi, putte ādāya pacchato’’ti.
Imāya pāḷiyā na sameti ‘‘jessantaṃ anvetī’’ti vacanato ‘‘anugacchāmī’’ti vacanato ca. Tathā hi
eti saddo yattha ce iriyāpathavācako, tattha āgamanaṃyeva joteti, na gamanaṃ, tasmā
āgamanatthassa ayuttito gamanatthassa ca yuttito vi itiādinā chedo ñeyyo. Etesañca iti saddavasena
katachedānaṃ atthibhāvaṃ yuttibhāvañca ‘‘itāyaṃ kodharūpenā’’ti pāḷiyeva sādheti, tasmāyeva
‘‘anu iti, anu inti, anu isī’’tiādinā ‘‘anvetī’’tiādīnaṃ chede labbhamānanayena vuttappakāro
vattamānāpañcamīnayo parassapadavasena dassito. Sattamīrūpādīni sabbathā appasiddhāni.
Imāni pana bhavissantiyā rūpāni, sittā te lahumessati. Issati, issanti. Issasi, issatha. Issāmi,
issāma. Issate, issante. Issase, issavhe. Issaṃ, issāmhe. Asabbadhātukattepi suddhassarattā dhātussa
ikārāgamo na labbhati. Paripuṇṇo bhavissantīnayo.
Atha kālātipattiyā rūpāni bhavanti, issā, issaṃsu. Isse, issatha. Issaṃ, issamhā. Issatha, issisu.
Issase, issavhe. Issaṃ, issāmhase. Kālātipattibhāve ca asabbadhātukatte ca santepi suddhassarattā
dhātussa akārikārāgamo na labbhati anekantikattā vā anupapannattā ca akārāgamo na hoti.
Dvinnañhettha suddhassar āna ṃ anantarik āna ṃ ekatosannip āto anupapatti. Paripu ṇṇ o k ālātipattinayo.

Imasmi ṃ pana ṭhāne s āṭṭ hakathe tepi ṭake buddhavacane sot ūna ṃ payogatthesu
paramakosallajananatthaṃ ‘‘nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti
purisaparakkamassā’’ti pāḷito nayaṃ gahetvā vuttappakārehi bhavissantiyā rūpehi sabbaso samānāni
asamānatthāni vattamānikarūpāni ca īsakaṃ aññamaññaṃ samānāni bhavissantīkālātipattīnaṃ rūpāni
ca pakāsayissāma – vattamānāvasena tāva ‘‘issati, issanti. Issasi, issathā’’ti sabbaṃ yojetabbaṃ.
Attho pana ‘‘issaṃ karotī’’tiādinā vattabbo. Tasmiṃyeva atthe bhavissantīvasena ‘‘ississati,
ississanti. Ississasi, ississathā’’ti paripuṇṇaṃ yojetabbaṃ. Attho pana ‘‘issaṃ karissatī’’tiādinā
vattabbo. Kālātipattivasena pana ‘‘ississā, ississaṃsu. Ississe, ississathā’’ti paripuṇṇaṃ yojetabbaṃ,
attho pana ‘‘issaṃ akarissā’’tiādinā vattabbo. Dhātvantaravasena saṃsandanānayoyaṃ.
Idāni ekārānantaratyantapadassa kamo vuccate –
Eti, enti. Esi, etha. Emi, ema.
Etu, entu. Ehi, etha. Emi, ema.
Na ca appatvā dukkhantaṃ, vissāsaṃ eyya paṇḍito;
Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
Yadā te pahiṇissāmi, tadā eyyāsi khattiya.
Eyya, eyyuṃ. Eyyāsi, eyyātha. Eyyāmi, eyyāma. Etha, eraṃ. Etho, eyyāvho. Eyyaṃ, eyyāmhe.
So puriso eyya, te eyyuṃ. Tvaṃ eyyāsi, tumhe eyyātha. Ahaṃ eyyāmi, mayaṃ eyyāma. So
puriso etha, te eraṃ. Tvaṃ etho, tumhe eyyāvho. Ahaṃ eyyaṃ, mayaṃ eyyāmhe.
Parokkhāhiyyattanajjatanīrūpāni sabbaso appasiddhāni.
Essati, essanti. Essasi, essatha. Essāmi, essāma. Essate, essante. Essase, essavhe. Essaṃ,
essāmhe.
Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasaṃ.
‘‘Abhidosagato idāni ehī’’ti vacanadassanato aparānipi bhavissantīrūpāni gahetabbāni.
Ehiti, ehinti. Ehisi, ehitha. Ehimi, ehima. Ehite, ehinte. Ehise, ehivhe. Ehissaṃ, ehissāmhe.
Essā, essaṃsu. Esse, essatha. Essaṃ essāmhā. Essatha, essisu. Essase, essavhe. Essiṃ,
essāmhase.
Athāparopi ekārānantaratyantapadakkamo bhavati;
Udeti, udenti; Udesi, udetha; Udemi, udema.
Udetu, udentu. Udehi, udetha. Udemi, udema, udāmase.
Udeyya, udeyyuṃ. Sesaṃ neyyaṃ. Udissati, udissanti. Sesaṃ neyyaṃ. Udissā, udissaṃsu.
Sesaṃ neyyaṃ.
Imāni suddhassaradhāturūpāni.
Kakārantadhātu
Ku sadde ke ca. Koti, kavati, kāyati, evaṃ kattupadāni bhavanti. Kuyyati, kiyyati, evaṃ
kammapad āni. K ānana ṃ , kabba ṃ , jātaka ṃ , eva ṃ nāmikapad āni. Kutv ā, kutv āna, kavitv ā, kavitv āna,

kāvitv ā, kāvitv āna, k āyitu ṃ , eva ṃ abyayapad āni.
Tatra kānana nti ṭhitamajjhanhikasamaye kavati saddaṃ karotīti kānanaṃ, vanaṃ. Tathā hi –
‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;
Saṇateva brahāraññaṃ, sā rati paṭibhāti ma’’nti
Vuttaṃ. Atha vā kokilamayūrādayo kavanti saddāyanti kūjanti etthāti kānanaṃ. Manoharatāya
avassaṃ kuyyati paṇḍitehīti kabbaṃ. Kāviyaṃ. Kāveyyaṃ. Aññatra pana kavīnaṃ idanti kabba nti
taddhitavasena attho gahetabbo. Keci tu kābya nti saddarūpaṃ icchanti, na taṃ pāvacane pamāṇaṃ
sakkaṭabhāsābhāvato. Sakkaṭabhāsātopi hi ācariyā nayaṃ gaṇhanti. Jātaṃ bhūtaṃ atītaṃ bhagavato
cariyaṃ, taṃ kīyati kathīyati etenāti jātakaṃ. Jātakapāḷi hi idha ‘‘jātaka’’nti vuttā. Aññatra pana
jātaṃ eva jātakanti gahetabbaṃ. Tathā hi jātaka saddo desanāyampi vattati ‘‘itivuttakaṃ jātakaṃ
abbhutadhamma’’ntiādīsu. Jātiyampi vattati ‘‘jātakaṃ samodhānesī’’tiādīsu.
Pakka nīcagatiyaṃ. Nīcagamanaṃnāma hīnagamanaṃ hīnappavatti vā. Nīca saddo hi
hīnavācako ‘‘nīce kule paccājāto’’ti ettha viya. Pakkati kriyāpadamettha dissati, na nāmikapadaṃ.
Yattha yattha nāmikapadaṃ na dissati, tattha tattha nāmikapadaṃ upaparikkhitvā gahetabbaṃ.
Kriyāpadameva hi duddasaṃ, kriyāpade vijjamāne nāmikapadaṃ natthīti na vattabbaṃ, tasmā
antamaso ‘‘pakkanaṃ, takanaṃ’’ iccevamādīni bhāvavācakāni nāmikapadāni sabbāsu dhātūsu
yathārahaṃ labbhantīti daṭṭhabbaṃ.
Taka hasane. Hasanaṃhāso. Takati.
Taki kicchajīvane. Kicchajīvanaṃkasirajīvanaṃ. Taṅkati. Ātaṅkati. Ātaṅko. Ātaṅko ti
kicchajīvitakaro rogo, tathā hi aṭṭhakathācariyā ‘‘appābādhaṃ appātaṅka’’nti imasmiṃ pāḷippadese
iti atthaṃ saṃvaṇṇesuṃ ‘‘ābādho ti visabhāgavedanā vuccati, yā ekadese uppajjitvā sakalasarīraṃ
ayapaṭṭena bandhitvā viya gaṇhāti. Ātaṅko ti kicchajīvitakaro rogo. Atha vā yāpetabbarogo ātaṅko,
itaro ābādho. Khuddako vā rogo ātaṅko, balavā ābādho. Keci pana ‘ajjhattasamuṭṭhāno ābādho,
bahiddhāsamuṭṭhāno ātaṅko’ti vadantī’’ti.
Ātaṅko āmayo rogo,
Byādhā’bādho gado rujā;
Akallañceva gelaññaṃ,
Nāmaṃ rogābhidhānakaṃ.
Suka gatiyaṃ. Sokati, suko, sukī. Tatra suko ti suvo. Sokati manāpena gamanena gacchatīti
suko. Tassa bhariyā sukī.
Bukka bhassane . Idha bhassanaṃnāma sunakhabhassanaṃ adhippetaṃ ‘‘sunakho
bhassitvā’’ti ettha viya, na ‘‘āvāso gocaraṃ bhassa’’ntiādīsu viya. Vacanasaṅkhātaṃ bhassanaṃ,
bukkati sā.
Dhaka paṭighāte gatiyañca. Paṭighāto paṭihananaṃ. Dhakati.
Caka tittipaṭighātesu. Titti tappanaṃ, paṭighātaṃpaṭihananaṃva. Cakati.
Aka kuṭilagatiyaṃ. Akati. Etā ku ādikā aka pariyantā dhātuyo parassa bhāsāti saddasatthavidū
vadanti. Tesaṃ mate etā ‘‘ti anti, tu antu’’ iccādīnaṃyeva visayo. Pāḷiyaṃ pana niyamo natthi, tasmā
na taṃ idha pamāṇaṃ.
I ajjhayane. Ajjhayanaṃuccāraṇaṃ sikkhanaṃ vā, ayati, adhīyati, ajjhayati, adhīte, ajjhenaṃ,
ajjhāyako. Dibbaṃ adhīyase māyaṃ. Adhīyanti mahārāja, dibbamāyidha paṇḍitā. Ajjhenamariyā
pathaviṃ janindā. Tattha ajjhāyako ti ajjhayatīti ajjhāyako, mante parivattetīti attho.

U sadde . Avati, avanti. Avasi. Ettha ‘‘yo ātum āna ṃ sayameva p āvā’’ti p āḷi pa pubbassa
udhātussa payogoti daṭṭhabbo. Pa pubbassa vada dhātussa da kāralopappayogotipi vattuṃ yujjati.
Vaṅka koṭille . Vaṅkati. Vaṅkaṃ. Vaṅka saddo hi vakka saddena samānattho, vakka saddo ca
va ṅka saddena. Tathā hi –
‘‘Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṃ saraṇato bhaya’’nti.
Pāḷi dissati. Ayaṃ pana vakka saddo sakkaṭabhāsaṃ patvā ka kāra ra kārasaññogakkhariko bhavati,
dhātubhāvo panassa porāṇehi na vutto, tasmā kriyāpadaṃ na diṭṭhaṃ. Imassa pana vaṅka saddassa
‘‘vaṅka koṭille ’’ti dhātubhāvo vutto, ‘‘vaṅkatī’’ti kriyāpadañca, pāḷiyaṃ tu ‘‘vaṅkatī’’ti kriyāpadaṃ
na diṭṭhaṃ, tathā bhāvavācako vaṅka saddopi. Vāccaliṅgo pana anekesu ṭhānesu diṭṭho. Tatta
va ṅkatīti kriyāpadaṃ pāḷiyaṃ avijjamānampi gahetabbameva nāthatīti kriyāpadamiva.
Bhāvavācakassa pana vaṅka saddassa atthitā natthitā ca pāḷiādīsu punappunaṃ upaparikkhitabbā.
Kecettha vadeyyuṃ ‘‘yadi bhāvavācako vaṅka saddo natthi, kathaṃ ‘aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ
uḷāra’nti ettha samāso’’ti. Ettha pana aṭṭhasu ṭhānesu vaṅkaṃ aṭṭhavaṅkaṃ,na aṭṭhavaṅkāni yassāti.
Dabbavācako hi vaṅka saddo, na bhāvavācakoti daṭṭhabbaṃ.
Vaṅkaṃ vakkañca kuṭilaṃ, jimhañca rimhamanuju;
Vaṅka saddādayo ete, vāccaliṅgā tiliṅgikā.
Atha vā vaṅka saddoyaṃ, ‘‘vaṅkaghastā’’tiādisu;
Baḷise giribhede ca, vattate sa pumā tadā.
Ayañhi ‘‘te’me janā vaṅkaghastā sayanti. Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ
.
Vaṅkaghastova ambujo’’tiādīsu baḷise vattati.
Ettha siyā ‘‘nanu ca bho ‘yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chādita’nti ettha
va ṅka saddo guṇavācako visesanasado, yena baḷiso visesito, tena vaṅkaṃ kuṭilaṃ baḷisanti attho
viññāyatī’’ti? Tanna, vaṅka sadde avuttepi baḷisasabhāvassa vaṅkattā kuṭilattho pākaṭoti natthi
visesanasaddena payojanaṃ. Idaṃ pana ‘‘baḷisaṃ vaṅka’’nti vacanaṃ ‘‘hatthi nāgo. Saroruhaṃ
padumaṃ. Hatthī ca kuñjaro nāgo’’tiādivacanamiva pariyāyavacanaṃ, tasmā ‘‘vaṅka’’nti padassa
‘‘kuṭila’’nti attho na gahetabbo. Atha vā yathā ‘‘yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī’’ti
ettha nāga saddassa dantīsaddassa ca aññamaññapariyā yavacanattepi danti nti
manoramadantayuttanti attho saṃvaṇṇito, tathā ‘‘baḷisaṃ vaṅka’’nti imesampi aññamaññaṃ
pariyāyavacanattepi vaṅka nti kuṭilanti attho vattabbo. Evañhi sati attho sālarājā viya suphullito hoti,
desanā ca vilāsappattā, na pana ‘‘vaṅkaṃ baḷisa’’nti saddānaṃ guṇaguṇīvasena
samānādhikaraṇabhāvo icchitabbo ‘‘buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī’’tiādīsu ‘‘buddho
bhagavā’’ti imesaṃ viya samānādhikaraṇabhāvassa anicchitabbattā. Na hi īdisesu ṭhānesu
samānādhikaraṇabhāvo porāṇehi anumato.
‘‘Yattha etādiso satthā, loke appaṭipuggalo;
Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto’’ti,
‘‘Buddhaṃ buddhaṃ nikhilavisayaṃ suddhiyā yāva suddhi’’nti ca ādīsu pana anumato. Ettha hi
‘‘etādiso’’ti ca ‘‘appaṭipuggalo’’ti ca ‘‘tathāgato’’ti ca ‘‘balappatto’’ti ca ‘‘sambuddho’’ti ca
‘‘parinibbuto’’ti ca imāni ‘‘satthā’’ti anena padena samānādhikaraṇāni. Tathā ‘‘buddhaṃ
buddha’’nti dvinnaṃ padānaṃ pacchimaṃ purimena samānādhikaraṇaṃ bhavati.
Iti ‘‘yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chādita’’nti ettha vaṅka saddo
baḷisassābhidhānantaraṃ, na guṇavācako. Evaṃ vaṅka saddo baḷise vattati. ‘‘Kaṅkaṃ gacchāma
pabbataṃ. Dūre vaṅkatapabbato’’tiādīsu pana girivisese vattati. Ettha ca ‘‘vaṅkapabbato’’ti vattabbe
sukhucc āra ṇattha ṃ niruttinayena majjhe animitta ṃ ta kārāgama ṃ katv ā ‘‘va ṅkatapabbato ’’ti vutta ṃ.

Atha v ā va ṅkoyeva va ṅkatā, yath ā devo eva devatā. Yath ā ca dis ā eva disatāti, eva ṃ
tāpaccayavasena vaṅkatā ca sā pabbato cāti ‘‘vaṅkatapabbato’’ti vuttaṃ, majjhe rassavasena cetaṃ
daṭṭhabbaṃ. Atha vā vaṅkamassa saṇṭhānamatthīti vaṅkatoti mantu atthe ta paccayo, yathā
pabbamassa atthīti pabbatoti. Evaṃ vaṅkato ca so pabbato cāti vaṅkatapabbato. ‘‘Vaṅkapabbato’’
icceva vā paṇṇatti, pādakkharapāripūriyā pana ‘‘dūre vaṅkatapabbato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Loka dassane . Lokati. Loko. Ālokoti aññānipi rūpāni gahetabbāni. Curādi gaṇaṃ pana patvā
imissā ‘‘loketi, lokayati, oloketi, olokayatī’’tiādinā rūpāni bhavanti. Loko ti tayo lokā saṅkhāraloko
sattaloko okāsalokoti. Tattha ‘‘eko loko, sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti āgato saṅkhāro eva loko
saṅkhāraloko. Sattā eva loko sattaloko. Cakkavāḷasaṅkhāto okāso eva loko okāsaloko, yo
‘‘bhājanaloko’’tipi vuccati. Tesu saṅkhāro lujjatīti lokoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘lujjati palujjatīti
kho bhikkhu tasmā lokoti vuccatī’’ti. Lokiyati ettha puññapāpaṃ tabbipāko cāti satto loko. Lokiyati
vicittākārato dissatīti cakkavāḷasaṅkhāto okāso loko. Yasmā pana loka saddo samūhepi dissati, tasmā
lokiyati samudāyavasena paññāpiyatīti loko, samūhoti ayampi attho gahetabbo. Atha vā loko ti tayo
lokā kilesaloko bhavaloko indriyalokoti. Tesaṃ sarūpaṃ curādi gaṇe kathessāma bahuvidhatañca.
Bahiddhā pana kavīhi ‘‘loko tu bhuvane jane’’ti ettakameva vuttaṃ.
Siloka saṅghāte. Saṅghāto piṇḍanaṃ. Silokati, siloko, silokamanukassāmi.
Akkharapadaniyamito vacanasaṅghāto siloko . So pajjanti vuccati, tathā hi ‘‘siloko yasassi pajje’’ti
kavayo vadanti.
Deka dheka saddussāhesu. Saddo ravo, ussāho vāyāmo. Dekati. Dhekati.
Reka saki saṅkāyaṃ. Rekati. Saṅkati, tasmiṃ me saṅkate mano. Saṅkā.
Aki lakkhaṇe. Aṅkati, aṅko, sasaṅko.
Maki maṇḍane. Maṇḍanaṃbhūsanaṃ, maṅkati.
Kata loliye . Lolabhāvo loliyaṃyathā dakkhiyaṃ. Kakati, kāko, kākī. Ettha ‘‘kāko, dhaṅko,
vāyaso, bali, bhoji, ariṭṭho’’ti imāni kākābhidhānāni.
Kuka vaka ādāne . Kukati, vakati, koko, vako. Ettha koko ti araññasunakho. Vako ti
khuddakavanadīpiko, byagghotipi vadanti.
Vaka dittiyaṃ paṭighāte ca. Ditti sobhā, vakati.
Kakivaki sakka tika ṭika seka gatyatthā. Kaṅkati, vaṅkati, sakkati, nisakkati, parisakkati,
osakkati, vadhāya parisakkanaṃ. Biḷāranisakkamattampi. Tekati, ṭekati, ṭīkā sekati. Ettha ṭīkāti
ṭikiyati jāniyati saṃvaṇṇanāya attho etāyāti ṭīkā. Etā idhātuādikā seka pariyantā dhātuyo
‘‘attanobhāsā’’ ti saddasatthavidū vadanti. Tesaṃ mate etā ‘‘te ante, taṃ antaṃ’’iccādīnaṃyeva
visayo, pāvacane pana niyamo natthi.
Hikka abyattasadde. Abyattasaddo avibhāvitatthasaddo niratthakasaddo ca. Hikkati, hikkate.
Imaṃ ‘‘ubhayatobhāsā’’ ti vadanti. Idaṃ tu pāvacanena saṃsandati. Parassattanobhāsānañhi
dhātūnaṃ ‘‘bhavati, bhavate, bādhate, bādhatī’’tiādinā yebhuyyena dvidhā dvidhā rūpāni sāsane
dissanti.
Imāni ka kārantadhāturūpāni.
Khakārantadhātu
Khā pakathane khyāca. Pakathanaṃ ācikkhanaṃ desanaṃ vā. Khāti, saṅkhāti. Āpubbatte
visadisabhāvena khātyakkharassa dvittaṃ, ākārassa ca saññogapubbattā rassattaṃ, akkhāti. Akkhāsi

purisuttamo. Akkheyya ṃ te aha ṃ ayye. Dhammo sa ṅkh āyati. Akkh āyati. Atra pana
ka kāralopo. Svākhāto bhagavatā dhammo. Saṅkhāto. Akkhāto. Akkhātāro tathāgatā. Saṅkhātā
sabbadhammānaṃ vidhuro. Saṅkhā, paṭisaṅkhā. Kriyaṃ ākyāti kathetīti ākhyātaṃ. Keci pana
‘‘svākhāto’’ti ca ‘‘svākkhyāto’’ti ca ‘‘svākhyāto’’ti ca padamicchanti. Tattha pacchimāni
sakkaṭabhāsāto nayaṃ gahetvā vuttāni, itaraṃ yathāṭhitarūpanipphattivasena, ato
yathādassitapadāniyeva pasatthatarāni. Tattha saṅkhāsaddassa atthuddhāro nīyate –saṅkhāsaddo
ñāṇakoṭṭhāsapaññattigaṇanāsu dissati. ‘‘Saṅkhāyekaṃ paṭisevatī’’tiādīsu hi ñāṇe dissati.
‘‘Papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī’’tiādīsu koṭṭhāse. ‘‘Tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā
samaññā’’tiādīsu paññattiyaṃ. ‘‘Na sukaraṃ saṅkhātu’’ntiādīsu gaṇanāyaṃ. Etthetaṃ vuccati –
‘‘Ñāṇapaññattikoṭṭhāsa-gaṇanāsu padissati;
Saṅkhāsaddoti dīpeyya, dhammadīpassa sāsane’’ti.
Khi khaye . Khiyanadhammaṃ khīyati. Sāsanānurūpena sare ikārassa iyyādeso, khiyyati.
‘‘Khayo, khaṃ’’ iccapi rūpāni ñeyyāni. Tattha khayo ti khiyanaṃ khayo. Atha vā khiyanti kilesā
etthāti khayo, magganibbānāni. Khayasaṅkhātena maggena pāpuṇiyattā phalampi khayo. Kha nti
tucchaṃ suññaṃ vivittaṃ rittaṃ, kha nti vā ākāso.
Khi nivāse . Khīyati, khiyyati vā. Sāsanānurūpena ikārassa īya iyyādeso daṭṭhabbo. Ayaṃ
divādi gaṇepi pakkhipitabbo. Khaṃ khayaṃ. Abhiramaṇīyaṃ rājakkhayaṃ. Tattha khīyatīti nivasati.
Kha nti cakkhādiindriyaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nivāsaṭṭhena. Khaya nti nivesanaṃ. Rājakkhaya nti
rañño nivesanaṃ. Atrāyaṃ pāḷi –
‘‘Sace ca ajja dhāresi, kumāraṃ cārudassanaṃ;
Kusena jātakhattiyaṃ, savaṇṇamaṇimekhalaṃ;
Pūjitā ñātisaṅghehi, na gacchasi yamakkhaya’’nti.
Tattha yamakkhaya nti yamanivesanaṃ.
Khu sadde . Khoti khavati.
Khe khādanasattāsu . Khāyati. Undūrā khāyanti. Vikkhāyitakaṃ. Gokhāyitakaṃ. Assirī viya
khāyati. Disāpi me na pakkhāyanti. Etthādimhi kāyatīti khādati. Atha vā upaṭṭhāti paññāyati.
Sukha dukkha takriyāyaṃ. Takriyāti sukhadukkhānaṃ vedanānaṃ kriyā, sukhanaṃ
dukkhananti vuttaṃ hoti. Akammakā ime dhātavo. Sukhati, dukkhati. Sukhaṃ, dukkhaṃ. Sukhito,
dukkhito. Sukhaṃ sātaṃ pīṇanaṃ, dukkhaṃ vighātaṃ aghaṃ kileso. Tattha sukha nti sukhayatīti
sukhaṃ. Yassuppajjati, taṃ sukhitaṃ karotīti attho. Dukkha nti dukkhayatīti dukkhaṃ.
Yassuppajjati, taṃ dukkhitaṃ karotīti attho. Imāni nibbacanāni kāritavasena vuttānīti daṭṭhabbaṃ
aṭṭhakathāyaṃ sukhadukkha saddatthaṃ vadantehi garūhi sukhayati dukkhayati saddānaṃ
kammatthamādāya vivaraṇassa katattā. Tathā hi ‘‘sukheti sukhayati, sukhāpeti sukhāpayati, dukkheti
dukkhayati, dukkhāpeti dukkhāpayatī’’ti imāni tesaṃ kāritapadarūpāni, attānaṃ sukheti pīṇetīti ca,
sukhayati sukhaṃ, dukkhayatīti dukkhanti ca,
‘‘Sace ca kimhici kāle,
Maraṇaṃ me pure siyā;
Putte ca me paputte ca,
Sukhāpeyya mahosadho’’ti ca
Pāḷiādidassanato. Saddasatthe pana dhātupāṭhasaṅkhepe ca ime dhātavo curādi gaṇeyeva vuttā.
‘‘Sukhayati dukkhayatī’’ti ca akāritāni suddhakattupadāni icchitāni. Mayaṃ tu tesaṃ tabbacanaṃ
suddhakattari ca tāni padarūpāni na icchāma pāḷiādīhi viruddhattā, tasmāyeva te imasmiṃ
bhūvādi gaṇe vuttā. Ayañhi suddhakattuvisaye asmākaṃ ruci ‘‘sukhatīti sukhito, dukkhatīti
dukkhito ’’ti.

Nanu ca bho ‘‘sukhati dukkhatī’’ti kriy āpad āni buddhavacane na dissantīti? Sacca ṃ, eva ṃ
santepi aṭṭhakathānayavasena gahetabbattā dissantiyeva nāma. Na hi sabbathā sabbesaṃ dhātūnaṃ
rūpāni sāsane loke vā labbhanti, ekaccāni pana labbhanti, ekaccāni na labbhanti. Evaṃ santepi
nayavasena labbhantiyeva. ‘‘Kappayavho patissatā’’ti hi diṭṭhe ‘‘caravho bhuñjavho’’tiādīnipi
nayavasena diṭṭhāniyeva nāma.
Tatra panāyaṃ nayo. Visuddhimaggādīsu hi ‘‘ekadviyojanamattampi addhānaṃ gatassa vāyo
kuppati, gattāni dukkhantī’’ti evaṃ bhūvādi gaṇikaṃ akammakaṃ suddhakattuvācakaṃ
‘‘dukkhantī’’ti kriyāpadaṃ dissati. Tasmiṃ diṭṭhiyeva ‘‘sukhati, sukhanti. Sukhasi, sukhatha.
Sukhāmi, sukhāmā’’tiādīni ca ‘‘dukkhati, dukkhanti. Dukkhasi, dukkhathā’’tiādīnica diṭṭhāni nāma
honti diṭṭhena adiṭṭhassa tādisassa anavajjassa nayassa gahetabbattā, tasmā ‘‘sukhatīti sukhito,
dukkhatīti dukkhito’’ti bhūvādi nayo eva gahetabbo, na pana curādi nayo. Aparampettha
nibbacanaṃ, sukhaṃ sañjātaṃ etassāti sukhito, sañjātasukhoti attho. Esa nayo dukkhito ti etthāpi.
Atha vā sukhena ito pavattoti sukhito. Esa nayo ‘‘dukkhito’’ti etthāpi. Dullabhāyaṃ nīti sādhukaṃ
manasi kātabbā.
Mokkha muccane . Akammakoyaṃ dhātu. Mokkhati. Mokkho. Pātimokkho. Kārite ‘‘mokkheti,
mokkhayati, mokkhāpeti, mokkhāpayatī’’ti rūpāni. Keci panimaṃ ‘‘mokkha mocane’’ ti paṭhitvā
curādi gaṇe pakkhipanti. Tesaṃ mate ‘‘mokkheti, mokkhayatī’’ti suddhakattupadāni bhavanti. Etāni
pāḷiyā aṭṭhakathāya ca virujjhanti. Tathā hi ‘‘mokkhanti mārabandhanā. Na me samaṇe mokkhasi.
Mahāyaññaṃ yajissāma, evaṃ mokkhāma pāpakā’’ti pāḷiyā virujjhanti. ‘‘Yo naṃ pāti rakkhati, taṃ
mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkho’’ ti aṭṭhakathāya ca virujjhanti, tasmā pāḷiyaṃ
‘‘mokkhesi mokkhemā’’ti ca avatvā ‘‘mokkhasi, mokkhāmā’’ti suddhakattuvācakaṃ vuttaṃ, tañca
kho apādānavisayaṃ katvā. Aṭṭhakathāyaṃpana ‘‘mokkheti, mocetī’’ti hetukattuvācakaṃ vuttaṃ,
tampi apādānavisayaṃyeva katvā. Evaṃ imassa dhātuno suddhakattuvisaye akammakabhāvo vidito,
hetukattuvisaye ekakammakabhāvo vidito muca paca chidādayo viya. Mokkha dhātu dvigaṇikoti
ce? Na, anekesu sāṭṭhakathesu pāḷippadesesu ‘‘mokkheti, mokkhayatī’’ti suddhakatturūpānaṃ
adassanatoti daṭṭhabbaṃ.
Kakkha hasane . Kakkhati.
Okha rākha lākha dākha dhākha sosanālamatthesu . Okhati. Rākhati. Lākhati. Dākhati.
Dhākhati.
Sākhabyāpane . Sākhati. Sākhā.
Ukha nakha makha rakha lakha rakhi lakhi ikhi rikhi gatyatthā. Ukhati. Nakhati. Makhati.
Rakhati. Lakhati. Raṅkhati. Laṅkhati. Iṅkhati. Riṅkhati.
Rakkha pālane . Rakkhati. Rakkhā, rakkhaṇaṃ, sīlaṃ rakkhito devadatto, sīlaṃ rakkhitaṃ
devadattena, sīlaṃ rakkhako devadatto.
Akkha byattisaṅkhātesu . Akkhati, akkhi, akkhaṃ.
Nikkha cumbane . Nikkhati, nikkhaṃ.
Nakkha gatiyaṃ. Nakkhati. Nakkhattaṃ. Ettha nakkhatta nti etto ito cāti visamagatiyā
agantvā attano vīthiyāva gamanena nakkhanaṃ gamanaṃ tāyati rakkhatīti nakkhattaṃ. Porāṇā pana
‘‘nakkharanti na nassantīti nakkhattānī’’ ti kathayiṃsu. ‘‘Nakkhattaṃ, joti, nirikkhaṃ, bhaṃ’’
iccete pariyāyā.
Vekkha vekkhane . Vekkhati.
Makkha sa ṅkhate . Makkhati.

Takkha tapane. Tapana ṃsa ṃvara ṇaṃ. Takkhati.
Sukkha anādare . Sukkhati.
Kakhi vakhi makhi kaṅkhāyaṃ. Satthari kaṅkhati. Vaṅkhati, maṅkhati. ‘‘Kaṅkhā
kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho
āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho’’ iccete kaṅkhāpariyāyā.
Etesu pana –
Vattanti lokavohāre, ‘‘kaṅkhā vimati saṃsayo;
Vicikicchā’’ti etāni, nāmāniyeva pāyato.
Kakhi iccāyaṃ. Dhanaṃ kaṅkhati, abhikaṅkhati, nābhikaṅkhāmi maraṇaṃ. Abhikaṅkhitaṃ
dhanaṃ.
Dakhi dhakhi ghoravāsite kaṅkhāyañca . Daṅkhati. Dhaṅkhati.
Ukkha secane . Ukkhati.
Kakha hasane . Kakhati.
Jakkha bhakkhaṇe ca . Hasanānukaḍḍhanatthaṃ ca kāro. Jakkhati.
Likha lekhane . Likhati, sallekhati. Atisallekhatevāyaṃ samaṇo. Lekhā, lekhanaṃ, lekhako,
likhitaṃ, sallekhapaṭipatti, etā dakhi ādikā likha pariyantā ‘‘parassabhāsā’’ ti saddasatthavidū
vadanti.
Dhukkha dhikkha sandīpanakilesanajīvanesu . Dhukkhati. Dhikkhati. Saddasatthavidū pana
‘‘dhukkhate dhikkhate’’ti attanobhāsaṃvadanti. Tathā ito parāni rūpānipi.
Rukkha vakkha varaṇe. Varaṇaṃsaṃvaraṇaṃ. Rukkhati. Vakkhati. Rukkho, vakkho. Ettha
ca vakkho ti rukkhoyeva. Tathā hi ‘‘sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā araññajā’’ti jātakapāṭho dissati.
Imāni pana rukkhassa nāmāni –
‘‘Rukkho mahīruho vakkho, pādapo jagatīruho;
Ago nago kujo sākhī, sālo ca viṭapī taru;
Dumo phalī tu phalavā, gaccho tu khuddapādapo’’ti.
Kecettha vadeyyuṃ ‘‘nanu ca sāla saddena sālarukkhoyeva vutto, nāñño ‘sālā
phandanamāluvā’ti payogadassanato, atha kimatthaṃ sāla saddena yo koci rukkho vutto’’ti? Na
sālarukkhoyeva sāla saddena vutto, atha kho sālarukkhepi vanappatijeṭṭharukkhepi yasmiṃ kasmiñci
rukkhepi ‘‘sālo’’ti vohārassa dassanato aññepi rukkhā vuttā. Tathā hi sālarukkhopi ‘‘sālo’’ti vuccati.
Yathāha ‘‘seyyathāpi bhikkhave gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṃ sālavanaṃ, tañcassa
elaṇḍehi sañchannaṃ. Antarena yamakasālāna’’nti. Vanappatijeṭṭharukkhopi. Yathāha –
‘‘Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyā;
Ujuvaṃsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā’’ti.
Yo koci rukkhopi. Yathāha ‘‘atha kho taṃ bhikkhave māluvabījaṃ aññatarasmiṃ sālamūle
nipateyyā’’ti. Atridaṃ vuccati –
‘‘Sālarukkhe jeṭṭharukkhe,
Yasmiṃ kasmiñci pādape;
Sālo iti ravo sālā,

Sandh āgāre thiya ṃ siy ā’’ ti.
Sikkha vijjopādāne . Sikkhati. Sikkhā, sikkhanaṃ, sikkhitaṃ sippaṃ, sikkhako, sikkhito,
sekkho, asekkho. Ka kāralope ‘‘sekho asekho’’ti rūpāni bhavanti. Tattha sikkhito ti sañjātasikkho,
asikkhīti vā sikkhito, tathā hi kattuppayogo dissati ‘‘ahaṃ kho pana susikkhito anavayo sake
ācariyake kumbhakārakamme’’ti.
Bhikkha yācane . Bhikkhati. Bhikkhu, bhikkhā, bhikkhanaṃ, bhikkhako, bhikkhitaṃ
bhojanaṃ. Ettha pana ‘‘bhikkhu yati samaṇo muni pabbajito anagāro tapassī tapodhano’’ iccetāni
pariyāyavacanāni. Etesu sāsane ‘‘bhikkhū’’ti upasampanno vuccati. Kadāci pana ‘‘bhikkhusataṃ
bhojesi, bhikkhusahassaṃ bhojesī’’tiādīsu sāmaṇerepiupādāya ‘‘bhikkhū’’ti vohāro pavattati,
tāpasāpi ca samaṇasaddādīhi vuccanti, ‘‘ahū atītamaddhāne, samaṇo khantidīpano’’tiādi ettha
nidassanaṃ.
Dakkha vuddhiyaṃ sīghatte ca . Dakkhati, dakkhiṇā, dakkho. Dakkhanti vaddhanti sattā etāya
yathādhippetāhi sampattīhi iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti dakkhiṇā,dātabbavatthu. Dakkhati
kusalakamme aññasmiñca kiccākicce adandhatāya sīghaṃ gacchatīti dakkho, cheko, yo
‘‘kusalo’’tipi vuccati.
Dikkha muṇḍiopanayananiyamabbatādesesu. Dikkha dhātu muṇḍiye, upanayane, niyame,
vate, ādese ca pavattati. Dikkhati. Dikkhito muṇḍo. Ettha siyā – nanu ca bho sarabhaṅgajātake
‘‘gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ, kāyā cuto gacchati mālutenā’’ti etasmiṃ padese aṭṭhakathācariyehi
‘‘ciradikkhitāna nti cirapabbajitāna’’nti vuttaṃ. Na hi tattha ‘‘ciramuṇḍāna’’nti vuttaṃ. Evaṃ sante
kasmā idha ‘‘dikkha dhātu muṇḍiye vuttā’’ti? Saccaṃ, tattha pana dikkhita saddassa pabbajite
vattanato ‘‘cirapabbajitāna’’nti vuttaṃ, na dhātuatthassa vibhāvanatthaṃ. Ida pana
dhātuatthavibhāvanatthaṃ muṇḍiye vuttā. Tāpasā hi muṇḍiyatthavācakena dikkhita saddena vattuṃ
yuttā. Tathā hi aṭṭhakathācariyehi cakkavattisuttatthavaṇṇanāyaṃ‘‘kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā’’ti imissā pāḷiyā atthavivaraṇe ‘‘tāpasapabbajjaṃ pabbajantāpi hi
paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārenti, tato paṭṭhāya parūḷhakese bandhitvā vivaranti, tena vuttaṃ
kesamassuṃ ohāretvā’’ti evaṃ attho saṃvaṇṇito.
Ikkha dassanaṅkesu . Ikkhati, upekkhati, apekkhati. Upekkhā, apekkhā, paccavekkhaṇā.
Ka kāralope ‘‘upekhā, apekhā, upasampadāpekho’’ti rūpāni bhavanti.
Dukkha hiṃsāgatīsu . Dakkhati. Dakkhako.
Cikkha cakkha viyattiyaṃ vācāyaṃ. Cikkhati, ācikkhati, abbhācikkhati. Ācikkhako.
Cakkhati, cakkhu. Ettha cakkhūti cakkhatīti cakkhu, samavisamaṃ abhibyattaṃ vadantaṃ viya
hotīti attho. Atha vā ‘‘sūpaṃ cakkhati, madhuṃ cakkhatī’’tiādīsu viya yasmā assādatthopi
cakkhu saddo bhavati, tasmā ‘‘cakkhati viññāṇādhiṭṭhitaṃ rūpaṃ assādentaṃ viya hotī’’ti
assādatthopi gahetabbo. ‘‘Cakkhuṃ kho māgaṇḍiyaṃ rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammudita’’nti hi
vuttaṃ. Satipi sotādīnaṃ saddārāmatādibhāve nirūḷhattā nayane eva cakkhu saddo pavattati
paṅkajādisaddā viya padumādīsu.
Cakkha’kkhi nayanaṃ, locanaṃ diṭṭhi dassanaṃ;
Pekkhanaṃ acchi pamhaṃ tu, ‘‘pakhuma’’nti pavuccati.
Etā rukkhādikā cakkha pariyantā ‘‘attanobhāsā’’ ti saddasatthavidū vadanti.
Kha kārantadhāturūpāni.
Gakārantadhātu
Gu karīsussagge. Karīsussaggo vaccakaraṇaṃ. Gavati. Ge sadde . Gāyati. Gītaṃ.

Vagga gatiya ṃ. Vaggati. Vaggo, vaggita ṃ. Ettha samud āyavasena vaggana ṃ pavattana ṃ
vaggo. Vaggita nti gamanaṃ. Tathā hi nāgapetavatthuaṭṭhakathāyaṃ‘‘yo so majjhe
assatarīrathena catubbhi yuttena suvaggitena. Amhākaṃ putto ahu majjhimo so, amaccharī dānapatī
virocatī’’ti imissā pāḷiyā atthaṃ vadantehi ‘‘suvaggitenāti sundaragamanenā’’ti. Kiñci bhiyyo
kriyāpadampi ca diṭṭhaṃ ‘‘dhunanti vagganti pavattanti cambare’’ti.
Ragi lagi agi vagi magi igi rigi ligi tagi sagi gamane ca. Ca kāro gatipekkhako. Raṅgati.
Raṅgo. Laṅgati. Laṅgo, laṅgī. Aṅgati, aṅgeti. Aṅgo, samaṅgī, samaṅgitā, aṅgaṃ, aṅgaṇaṃ. Vaṅgati.
Vaṅgo. Maṅgati. Maṅgo, upaṅgo, maṅgalaṃ. Iṅgati. Iṅgitaṃ. Riṅgati. Riṅganaṃ. Liṅgati.
Liṅganaṃ. Ulliṅgati, ulliṅganaṃ. Taṅgati. Taṅganaṃ. Saṅgati. Saṅganaṃ. Tattha aṅga nti yesaṃ
kesañci vatthūnaṃ avayavo, sarīrampi kāraṇampi ca vuccati. Aṅgaṇanti katthaci kilesā vuccanti
‘‘rāgo aṅgaṇa’’ntiādīsu. Rāgādayo hi aṅganti etehi taṃsamaṅgipuggalā nihīnabhāvaṃ gacchantīti
‘‘aṅgaṇānī’’ ti vuccanti. Katthaci malaṃ vā paṅko vā ‘‘tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya
vāyamatī’’tiādīsu. Añjati makkhetīti hi aṅgaṇaṃ, malādi. Katthaci tathārūpo vivaṭappadeso
‘‘cetiyaṅgaṇaṃ, bodhiyaṅgaṇa’’ntiādīsu. Añjati tattha ṭhitaṃ atisundaratāya abhibyañjetīti hi
aṅgaṇaṃ, vivaṭo bhūmippadeso. Iccevaṃ –
Rāgādīsu kilesesu, paṅke kāyamalamhi ca;
Vivaṭe bhūmibhāge ca, ‘‘aṅgaṇa’’nti ravo gato.
Yugi jugi vajjane . Yuṅgati. Juṅgati.
Ragi saṅkāyaṃ. Raṅgati.
Laga saṅgeca. Ca kāro anantaravuttāpekkhako. Lagati. Ca jato na hoti laganaṃ. Baḷise laggo.
Thagaṃ saṃvaraṇe. Thagati.
Agga kuṭilagatiyaṃ. Aggatīti aggi, kuṭilaṃ gacchatīti attho.
Aggi dhūmasikho joti, jātavedo sikhī gini;
Aggini bhāṇumā tejo, pāvako tivako’nalo.
Hutāsano dhūmaketu, vessānaro ca accimā;
Ghatāsano vāyusakho, dahano kaṇhavattani.
Etā gu ādikā agga pariyantā ‘‘parassabhāsā’’ ti saddasatthavidū vadanti.
Gā gatiyaṃ. Gāti.
Gu sadde . Gavati.
Gu uggame. Uggamo uggamanaṃ pākaṭatā. Gavati. Saddasatthavidū panimāsaṃ ‘‘gāte
gavate’’ti attanobhāsattaṃvadanti.
Ga kārantadhāturūpāni.
Ghakārantadhātu
Ghā gandhopādāne . Ghāti. Ghānaṃ. Gandhaṃ ghatvā. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘gandhaṃ ghatvā sati
muṭṭhā’’ti. Etissā pana divādi gaṇaṃ pattāya ‘‘ghāyati ghāyitvā’’ti rūpāni bhavanti.
Ghu abhigamane. Abhigamanaṃadhigamanaṃ. Ghoti.

Jaggha hasane . Jagghati, sañjagghati. Sañjagghittho may ā saha. Jagghitumpi na sobhati.
Jagghitvā.
Taggha pālane . Tagghati.
Sighi āghāne. Āghānaṃghānena gandhānubhavanaṃ. Siṅghati, upasiṅghati. Upasiṅghitvā.
Ārā siṅghāmi vārijaṃ. Etā ‘‘parassabhāsā’’ ti saddasatthavidū vadanti.
Ghu sadde . Ghoti, ghavati.
Raghi laghi gatyakkhepe. Gatyakkhepo gatiyā akkhepo. Raṅghati, laṅghati, ullaṅghati.
Laṅghitā, ullaṅghikāpīti, laṅghitvā.
Maghi ketave ca. Ca kāro pubbatthāpekkho. Maṅghati.
Rāgha lāgha sāmatthiye . Rāghati. Lāghati.
Dāgha āyāse ca. Āyāso kilamanaṃ. Ca kāro sāmatthiyāpekkhako. Dāghati. Nidāgho.
Silāgha katthane. Katthanaṃpasaṃsanaṃ. Silāghati. Silāghā. Buddhassa silāghate.
Silāghitvā. ‘‘Attanobhāsā’’ ti saddasatthavidū vadanti.
Gha kārantadhāturūpāni.
Iti bhūvādāgaṇe ka vaggantadhāturūpāni
Samattāni.
Cakārantadhātu
Idāni ca vaggantadhāturūpāni vuccante –
Suca soke . Socati. Soko, socanā, socaṃ, socanto, socantī, socantaṃ kulaṃ, socitvā.
Kuca sadde tāre. Tārasaddo accuccasaddo. Kocati. Uccasaddaṃ karotīti attho.
Kuñca koṭilla’ppībhāvesu . Kuñcati. Kuñcikā, kuñcitakeso. Kuñcitvā.
Luñca apanayane . Luñcati. Luñcako, luñcituṃ, luñcitvā.
Añcu gatipūjanāsu . Maggaṃ añcati. Buddhaṃ añcati. Uddhaṃ anuggantvā tiriyaṃ añcitoti
tiracchāno. Kaṭukañcukatā.
Vañcu cañcu tañcu gatiyaṃ. Vañcati. Cañcati. Tañcati. Mañcati. Santi pādā avañcanā.
Avañcanāti vañcituṃ gantuṃ asamatthā.
Gucu gaṇecu theyyakaraṇe. Thenanaṃ theyyaṃ, corikā. Tassa kriyā theyyakaraṇaṃ. Gocati.
Gaṇecati.
Acca pūjāyaṃaccati. Brahmāsurasuraccito.
Tacca hi ṃsāya ṃ. Taccati.

Cacca jacca paribh āsanavajjanesu . Caccati. Jaccati.
Kuca saṃpaccanakoṭillapaṭikkamavilekhanesu . Kucati, saṅkucati. Saṅkoco.
Taca saṃvaraṇe. Saṃvaraṇaṃrakkhaṇaṃ. Tacati. Taco.
Dica thutiyaṃ. Dicati.
Kuca saṅkocane . Kocati, saṅkocati. Saṅkoco.
Byāca byājikaraṇe. Byājikaraṇaṃbyājikriyā. Byācati.
Vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ. Viyattassa esā viyatti, tissaṃ viyattiyaṃ vācāyaṃ, viyattāyaṃ
vācāyanti adhippāyo. Viyattassa hi vadato puggalassa vasena vācā viyattā nāma vuccati. Yathā pana
kucchisaddatiracchānagatādisaddo ‘‘abyattasaddo’’ti vuccati, na evaṃ vacanasaṅkhāto saddo
‘‘abyattasaddo’’ti vuccati viññātatthattā. ‘‘Vatti, vacati, vacanti. Vacasi’’ iccādīni
suddhakattupadāni. ‘‘Vāceti, vācenti’’ iccādīni hetukattupadāni. ‘‘Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti
pavuccati. Vuccanti. Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare’’ iccādīni kammapadāni. Garū
pana va kārassa ukārādesavasena ‘‘uttaṃ uccate uccante’’ tiādīni icchanti, tāni sāsane appasiddhāni,
sakkaṭabhāsānulomāni. Sāsanasmiñhi ra kārāgamavisaye ni pubbasseva vacassa va ssa ukārādeso
siddho ‘‘nirutti, niruttaṃ,nerutta’’nti. Vacanaṃ, vācā, vaco, vacī, vuttaṃ, pavuttaṃ, vuccamānaṃ,
adhivacanaṃ, vattabbaṃ, vacanīyaṃ, imāni nāmikapadāni. Vattuṃ, vattave, vatvā, vatvāna, imāni
tu mantādīni ‘‘parassabhāsā’’ ti saddasatthavidū vadanti.
Tattha vattīti vadati. Ākhyātapadañhetaṃ. Atthasaṃvaṇṇakehipi ‘‘vatti etāyāti vācā’’ti
nibbacanamudāhaṭaṃ. Saddasatthe ca tādisaṃ ākhyātapadaṃ diṭṭhaṃ. Ettha paneke vadanti ‘‘vacati,
vacantītiādīni kriyāpadarūpāni buddhavacane aṭṭhakathāṭīkāsu satthesu ca anāgatattā
chaḍḍetabbānī’’ti. Tanna, yasmā sāsane ‘‘avaca, avaciṃsū’’ti suddhakattupadāni ca ‘‘vāceti,
vācentī’’tiādīni hetukattupadāni ca dissanti, tasmā buddhavacanādīsu anāgatānipi ‘‘vacati,
vacantī’’tiādīni rūpāni gahetabbāni. Vaceyya, vuccatu, vucceyya. Sesaṃ sabbaṃ sabbattha vitthārato
gahetabbaṃ.
Parokkhārūpāni vadāma – vaca, vacu. Vace, vacittha. Vacaṃ, vacimha. Vacittha, vacire.
Vacittho, vacivho. Vaciṃ, vacimhe.
Hiyyattanīrūpāni vadāma – avacā, avacū. Avaco, avacuttha. Avocaṃ, avacumha. Avacuttha,
avacutthuṃ. Avacase, avacuvhaṃ. Avaciṃ, avacamhase.
Ajjatanīrūpāni vadāma – avaci, avocuṃ, avaciṃsu. Avoco, avocuttha. Avociṃ, avocumha.
Avocā, avocu. Avacase, avocivaṃ. Avocaṃ, avocimhe.
Bhavissantīrūpāni vadāma – vakkhati, vakkhanti. Vakkhasi, vakkhatha. Vakkhāmi, vakkhāma.
Vakkhate, vakkhante. Vakkhase, vakkhavhe. Vakkhassaṃ vakkhamhe.
Imesaṃ pana padānaṃ ‘‘kathessati, kathessantī’’tiādinā attho vattabbo. Vakkha rose ti dhātussa
ca ‘‘vakkhati, vakkhanti. Vakkhasī’’tiādīni vatvā avasāne uttamapurisekavacanaṭṭhāne
‘‘vakkhemī’’ti vattabbaṃ. Attho panimesaṃ ‘‘rosati, rosantī’’tiādinā vattabbo. Ayaṃ
vacavakkha dhātūnaṃ bhavissantīvattamānāvasena rūpasaṃsandanānayo. Aparānipi vaca dhātussa
bhavissantī sahitāni rūpāni bhavanti – vakkhissati, vakkhissanti. Vakkhissasi, vakkhissatha.
Vakkhissāmi, vakkhissāma. Vakkhissate, vakkhissante. Vakkhissase, vakkhissavhe. Vakkhissaṃ,
vakkhissāmhe.
Atr āya ṃ pāḷ i –

‘‘ Abh ītakappe carita ṃ, ṭhapayitv ā bhav ābhave;
Imamhi kappe caritaṃ, pavakkhissaṃ suṇohi me’’ti.
Gadratapañhepi ‘‘rājā tumhehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā gahapati patirūpaṃ āsanaṃ ñatvā
nisīdathāti vakkhissatī’’ti evamādiaṭṭhakathāpāṭho dissati, tasmāyeva edisī padamālā racitā. Vakkha
rose ti dhātussapi bhavissantīsahitāni rūpāni ‘‘vakkhissati, vakkhissantī’’tiādīni bhavanti. Attho
panimesaṃ ‘‘rosissati, rosissantī’’tiādinā vattabbo. Ayaṃ vacavakkha dhātūnaṃ
bhavissantīvaseneva rūpasaṃsandanānayo.
Avacissā, vacissā, avacissaṃsu, vacissaṃsu. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. Idha pana vutta saddassa
atthuddhāraṃ vattabbampi avatvā upariyeva kathessāma ito ativiya vattabbaṭṭhānattā.
Cu cavane . Cavati. Kārite ‘‘cāvetī’’ti rūpaṃ. Devakāyā cuto. Cutaṃ padumaṃ. Cavituṃ,
cavitvā.
Loca dassane . Locati. Locanaṃ.
Seca secane . Secati.
Saca viyattiyaṃ vācāyaṃ. Sacati.
Kaca bandhane . Kacati.
Maca muci kakkane. Kakkanaṃsarīre ubbaṭṭanaṃ. Macati. Muñcati. Maci
dhāraṇucchāyapūjanesu . Dhāraṇaṃ ucchāyo pūjananti tayo atthā. Tattha ucchāyo malaharaṇaṃ.
Mañcati. Mañco, mañcanaṃ. Mañcati puggalaṃ dhāretīti mañco.
Paca byattikaraṇe. Pacati. Pāko, paripāko, vipāko, pakkaṃ phalaṃ.
Thuca pasāde . Thocati.
Vaca vaci dittiyaṃ. Vacati. Vañcati.
Ruca dittiyaṃ rocane ca. Ditti sobhā. Rocanaṃruci. Rocati. Verocano. Samaṇassa rocate
saccaṃ. Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocitaṃ. Ayañca divādi gaṇe ruciatthaṃ gahetvā
‘‘ruccatī’’ti rūpaṃ janeti. Tena ‘‘gamanaṃ mayha ruccatī’’ti pāḷi dissati. Curādi gaṇe pana
ruciatthaṃ gahetvā ‘‘roceti rocayatī’’ti rūpāni janeti. Tena ‘‘kiṃ nu jātiṃ na rocesī’’tiādikā pāḷiyo
dissanti. Tegaṇikoyaṃ dhātu.
Paca saṃpāke . Pacati, pacanti. Saddasatthavidū pana ‘‘attanobhāsā’’ ti vadanti.
Añca byayagatiyaṃ. Byayagati vināsagati. Añcati.
Yāca yācanāyaṃ. Brāhmaṇo nāgaṃ maṇiṃ yācati. Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena. Te taṃ
asse ayācisuṃ. So taṃ rathamayācatha. Devadattaṃ āyācati. Evaṃ suddhakattari rūpāni bhavanti.
Brāhmaṇo brāhmaṇena nāgaṃ maṇiṃ yāceti, yācayati, yācāpeti, yācāpayati. Evaṃ hetukattari. Rājā
brāhmaṇena dhanaṃ yāciyati, yācayiyati, yācāpiyati, yācāpayiyati. Evaṃ kammani. Yācaṃ, yācanto,
yācantī, yācantaṃ kulaṃ. Yācamāno, yācamānā, yācamānaṃ kulaṃ. Yācako, yācanā, yācitabbaṃ,
yācituṃ, yācitvāna, yācituna, yāciya, yāciyāna. Evaṃ nāmikapadāni tu mantādīni ca bhavanti.
Paca pāke . Odanaṃ pacati. ‘‘Ubhayatobhāsā’’ ti saddasatthavidū vadanti. Yathā pana sāsane
‘‘paṇḍitoti pavuccatī’’ti vaca dhātussa kammani rūpaṃ pasiddhaṃ, na tathā paca dhātussa. Evaṃ
santepi garū ‘‘tayā paccate odano’’ti tassa kammani rūpaṃ vadanti. Sāsane pana avisesato
‘‘ paccate ’’ ti v ā ‘‘ paccat ī’’ ti v ā vuttassapi padassa akammakoyeva div ādiga ṇiko payogo icchitabbo

‘‘devadatto niraye paccati. Y āva p āpa ṃ na paccatī’’tiādidassanato. Kecettha vadeyyu ṃ
‘‘sayameva pīyate pānīyantiādi viya bhūvādigaṇapakkhiko kammakattuppayogo esa, tasmā
‘sayamevā’ti padaṃ ajjhāharitvā ‘sayameva devadatto paccatī’tiādinā attho vattabbo’’ti tanna,
‘‘sayameva pīyate pānīya’’nti ettha hi pānīyaṃ manussā pivanti, na pānīyaṃ pānīyaṃ pivati.
Manusseheva taṃ pīyate, na sayaṃ. Evaṃ parassa pānakriyaṃ paṭicca kammabhūtampi taṃ
sukarapānakriyāvasena sukarattā attanāva sijjhantaṃ viya hotīti ‘‘sayameva pīyate pānīya’’nti
rūḷhiyā payogo kato.
‘‘Sayameva kaṭo kariyate’’ti etthāpi kaṭaṃ manussā karonti, na kaṭaṃ kaṭo karoti. Manusseheva
kaṭo kariyate, na sayaṃ. Evaṃ parassa karaṇakriyaṃ paṭicca kammabhūtopi so sukaraṇa kriyāvasena
sukarattā attanāva sijjhanto viya hotīti ‘‘sayameva kaṭo kariyate’’ti rūḷhiyā payogo kato.
Ettha yathā sayaṃsaddo pānīyaṃ pānīyeneva pīyate, na amhehi. Kaṭo kaṭeneva kariyate, na
amhehīti sakammakavisayattā payogānaṃ aññassa kriyāpaṭisedhanasaṅkhātaṃ atthavisesaṃ vadati,
na tathā ‘‘devadatto niraye paccati, kammaṃ paccatī’’tiādīsu tumhehi ajjhāharito sayaṃsaddo
atthavisesaṃ vadati akammakavisayattā etesaṃ payogānaṃ. Evaṃ ‘‘devadatto’’tiādikassa
paccattavacanassa akammakakattuvācakattā kammarahitasuddhakattuvācakattā ca ‘‘paccatī’’ti idaṃ
divādigaṇikarūpanti daṭṭhabbaṃ. Paca dhātu saddasatthe divādigaṇa vutto natthīti ce? Natthi vā atthi
vā, kimettha saddasatthaṃ karissati, pāḷi eva pamāṇaṃ, tasmā mayaṃ lokavohārakusalassa
bhagavato pāḷinayaññeva gahetvā imaṃ paca dhātuṃ divādigaṇepi pakkhipissāma. Tathā hi
dhammapālācariya anuruddhācariyādīhi abhisaṅkhatā divādigaṇikappayogā dissanti –-
Ñāṇayuttavaraṃ tattha, datvā sandhiṃ tihetukaṃ;
Pacchā paccati pākānaṃ, pavatte aṭṭhake duve.
Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāra-vipākāni ca paccati
Iccevamādayo. Ettha pana tesaṃ idameva pāḷiyā na sameti. Ye curādigaṇamhi sakammakabhāvena
bhūvādigaṇe ca akammakabhāvena pavattassa bhūdhātusseva bhūvādigaṇe pavattassa
sakamakassapi sato divādigaṇaṃ patvā akammakabhūtassa paca dhātussa sakammakattamicchanti.
Etañhi sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane kuto labbhā, tasmā bhagavato pāvacane sotūnaṃ
saṃsayasamugghāṭatthaṃ ettha imaṃ nītiṃ paṭṭhapema –
Vināpi upasaggena, gaṇanānattayogato;
Sakammākammakā honti, dhātū pacabhidādayo.
Puriso odanaṃ pacati. Sa bhūtapacaniṃ paci. Odano paccati. Kammaṃ paccati. Vīhisīsaṃ
paccati. Rukkhaphalāni paccanti. Nāgo pākāraṃ bhindati. Taḷākapāḷi bhijjati. Bhijjanadhammaṃ
bhijjati. Ettha ca sayaṃsaddaṃ ajjhāharitvā ‘‘sayameva odano paccatī’’tiādinā vuttepi ‘‘puriso
sayameva pāṇaṃ hanati. Bhagavā sayameva ñeyyadhammaṃ abujjhī’’ti payogesu parassa
āṇattisambhūtahananakriyāpaṭisedhamiva paropadesasambhūtabujjhanakriyāpaṭisedhanamiva ca
aññassa kriyāpaṭisedhanavasena vuttattā yo sayaṃsaddavasena kammakattubhāvaparikappo, taṃ na
pamāṇaṃ. Sayaṃsaddo hi suddhakattuatthepi dissati, na kevalaṃ ‘‘sayameva pīyate
pānīya’’ntiādīsu kammattheyeva, tasmā sāsanānurūpena attho gahetabbo nayaññūhi.
Vināpi upasaggena, vināpi ca gaṇantaraṃ;
Sakammākammakā honti, atthato divu ādayo.
Kāmaguṇehi dibbati. Paccāmitte dibbati. Aññānipi yojetabbāni.
Gaṇantarañcopasaggaṃ, vināpi atthanānataṃ;
Payogato sakammā ca, akammā ca gamādayo.
Puriso magga ṃ gacchati. Gambh īresupi atthesu ñ āṇ aṃ gacchati. Dhamma ṃ carati. Tattha tattha

carati.
Gaṇantarañcopasaggaṃ, payogañcatthanānataṃ;
Vināpi tividhā honti, disādī rūpabhedato.
Pāsādaṃ passati, pāsādaṃ dakkhati pāsādo dissati. Aññānipi yojetabbāni.
Sabhāvato sakammā tu, ruda dhātādayo matā;
Sabhāvato akammā ca, nanda dhātādayo matā.
Mataṃ vā amma rodanti, idha nandati pecca nandati.
Upasaggavaseneke, sakammāpi akammakā;
Sambhavanti tathekacce, akammāpi sakammakā.
Ekacce tupasaggehi, sakammā ca sakammakā;
Akammakā akammā ca, esatthopettha dīpito;
Puriso gāmā niggacchati, dhanaṃ adhigacchati, puriso pāṇaṃ abhibhavati, himavatā pabhavanti
mahānadiyo. Aññānipi payogāni yojetabbāni.
Tattha yadi sāsane paca dhātussa kammani rūpaṃ siyā, ‘‘purisena kammaṃ kariyatī’’ti payogo
viya ‘‘purisena odano paciyatī’’ti payogo icchitabbo. Ye pana garū ‘‘tayā paccate odano’’tiādīni
icchanti, te saddasatthanayaṃ nissāya vadanti maññe. Evaṃ santepi upaparikkhitvā yuttāni ce,
gahetabbāni. Kārite ‘‘puriso purisena purisaṃ vā odanaṃ pāceti, pācayati, pācāpeti, pācāpayati.
Purisena puriso odanaṃ pāciyati, pācayiyati, pācāpiyati, pācāpayiyatī’’ti rūpāni bhavanti. ‘‘Yathā
daṇḍena gopālo, gāvaṃ pāceti gocara’’ntiādīsu aññopi attho daṭṭhabbo.
Pacaṃ, pacanto, pacantī, pacamāno, pacamānā. Pātabbaṃ, pacitaṃ, pacitabbaṃ, pacanīyaṃ,
pacituṃ, pacitvā. Ettha ca ‘‘imassa maṃsañca pātabba’’nti payogo udāharaṇaṃ. ‘‘Pacati, pacanti.
Pacasī’’tiādi padakkamo subodho.
Sica gharaṇe. Secati, seko, ‘‘ubhatobhāsā’’ti vadanti.
Imāni ca kārantadhāturūpāni.
Chakārantadhātu
Parassabhāsādibhāvaṃ, sabbesaṃ dhātunaṃ ito;
Paraṃ na byākarissaṃ so, sāsane īrito na hi.
Chuchedane . Choti. Chotvāna moḷiṃ varagandhavāsitaṃ. Acchocchuṃvata bho rukkhaṃ.
Milecha aviyattāyaṃ vācāyaṃ. Milecchati, milakkhu. Paccantimesu janapadesu paccājā
to hoti
milakkhūsu aviññātāresu.
Vachi icchāyaṃ. Vañchati. Vañchitaṃ dhanaṃ.
Achi āyāme . Añcati. Dīghaṃ vā añchanto dīghaṃ añchāmīti pajānāti.
Huccha koṭille . Hucchati.
Muccha mohamucchāsu . Mucchati. Mucchito visavegena, visaññī samapajjatha. Mucchā,
mucchitv ā.

Phucha visara ṇe phochati.
Yucha pamāde . Yucchati.
Uchi uñche. Uñcho pariyesanaṃ. Uñchati. Uñchācariyāya īhatha.
Ucha pipāsāyaṃ. Uchati.
Puccha pañhe pucchati. Pucchitā, pucchako, puṭṭho, pucchito, pucchā. Bhikkhu vinayadharaṃ
pañhaṃ pucchati. Pucchi, pucchituṃ. Pucchitvā. Ettha ca pañcavidhā pucchā adiṭṭhajotanāpucchā
diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanāpucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti. Tāsaṃ
nānattaṃ aṭṭhasāliniyādito gahetabbaṃ.
Viccha gatiyaṃ. Vicchati. Vicchikā.
Vacchuchedane . Vucchati. Vuttā, vuttavā, vuttasiro. Va kāragatassa akārassa uttaṃ.
Vutta saddo kesoharaṇepi dissati ‘‘kāpaṭiko māṇavo daharo vuttasiro’’tiādīsu. Ettha ca
sira saddena siroruhā vuttā yathā mañca saddena mañcaṭṭhā, cakkhu saddena ca cakkhunissitaṃ
viññāṇaṃ. Ropitepi ‘‘yathā sāradikaṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhatī’’tiādīsu. Kathitepi ‘‘vuttamidaṃ
bhagavatā, vuttamarahatā’’tiādisu. Atridaṃ vuccati –
Vacchuvapavaca vasā, vutta saddo pavattati;
Kesohāre ropite ca, kathite ca yathākkamanti.
Aparo nayo –vutta saddo ‘‘no ca kho paṭivutta’’ntiādīsu vāpasamīkaraṇe dissati. ‘‘Pannalomo
paradattavutto’’tiādīsu jīvitavuttiyaṃ. ‘‘Paṇḍupalāso bandhanā pavutto’’tiādīsu apagame. ‘‘Gītaṃ
pavuttaṃ samīhita’’ntiādīsu pāvacanavasena pavattite. Loke pana ‘‘vutto pārāyano’’tiādīsu ajjhene
dissati, atridaṃ vuccati
‘‘Vāpasamīkaraṇe ca, atho jīvitavuttiyaṃ;
Apagame pāvacana-vasena ca pavattite;
Ajjhene cevametesu, vutta saddo padissatī’’ti.
Aparopi nayo –vutta saddo saupasaggoca anupasaggo ca vapane vāpasamīkaraṇe kesohāre
jīvitavuttiyaṃ pamuttabhāve pāvacanavasena pavattite ajjhene kathaneti evamādīsu dissati. Tathā
hesa –
‘‘Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati;
Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhatī’’ti
Ādīsu vapane āgato. ‘‘No ca kho paṭivutta’’ntiādīsu aṭṭhadantakādīhi vāpasamīkaraṇe. ‘‘Kāpaṭiko
māṇavo daharo vuttasiro’’tiādīsu kesoharaṇe. ‘‘Pannalomo paradattavutto migabhūtena cetasā
viharatī’’tiādīsu jīvitavuttiyaṃ. ‘‘Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo
haritatthāyā’’tiādīsu bandhanato pamuttabhāve. ‘‘Yesamidaṃ etarahi porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ
pavuttaṃ samīhita’’ntiādīsu pāvacanabhāvena pavattite. Loke pana ‘‘vutto gaṇo, vutto
pārāyano’’tiādīsu ajjhene. ‘‘Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā, dhammadāyādā me bhikkhave
bhavatha, mā āmisadāyādā’’tiādīsu kathane. Atridaṃ vuccati –
Vapa vatu vacchuvaca -dhātūnaṃ vasato mato;
Sopasaggo nopasaggo, vutta saddo yathārahaṃ.
Vapane ca vāpasamī-karaṇe muṇḍatāya ca;
Jīvavutya ṃ pamuttatthe, vasā pāvacanassa tu;

Pavattite ca ajjhene, kathane c āti lakkhaye;
Taccha tanukaraṇe. Tacchati. Tacchako dāruṃ.
Cha kārantadhāturūpāni.
Jakārantadhātu
Jijaye . Jeti. Jayati, parājayati. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti. Dhammaṃ caranto
parajjati. Rājānaṃ jayāpesuṃ. Jayāpetvā. Ettha jayāpesu nti ‘‘jayatu bhava’’nti āsīsavacanaṃ
vadiṃsūti attho. Jayanaṃ, jitaṃ, jayo, vijitaṃ, jino, jetā, jeto, jito māro, māraṃ jito, jitavā, jitāvī,
vijitāvī, māraji, lokaji, odhijino, anodhijino, jito. Vijito, jetuṃ, vijetuṃ, jitvā, vijitvā. Imassa pana
dhātussa kiyādigaṇaṃ pattassa ‘‘jināti jinitvā’’tyādīni rūpāni bhavanti.
Ji abhibhavane . Jeti. Jino. Pubbe viya rūpāni. Ettha ca ‘‘tumhehi ānanda sappurisehi vijitaṃ,
pacchimā janatāsālimaṃsodanaṃ atimaññissatī’’ti pāḷi abhibhavanatthasādhakā. Ettha hi vijita nti
adhibhūtanti attho.
Ju gatiyaṃ. Ettha sīghagati adhippetā. Javati. Javanaṃ, javo, javaṃ, javanto, javanacittaṃ,
javanapañño, javanaha ṃso. Manojavaṃ gacchati yenakāmaṃ.
Jekhaye . Jīyati. Ekārassa īyādeso. Sāsanānurūpena ‘‘kiṃ maṃ dhanena jīyethā’’ti hi pāḷi
dissati. Saddasatthavidū pana ‘‘jāyatī’’ti rūpaṃ vadanti.
Sajja gatiyaṃ. Sajjati.
Kuju khuju theyyakaraṇe. Kojati. Khojati.
Vaja gatiyaṃ. Dhaja dhaji ca. Vajati. Abbajati. Manussattañca abbaje. Vajo, vajanaṃ,
pavajanaṃ, pabbajjā, pabbajito, pabbājito.
Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato;
Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nidhetave.
Dhajati. Dhajo. Dhañjati. Dhañjanaṃ. Ettha dhajo ti ketu. Dhañjana nti gamanaṃ.
Aja khepane ca . Gatiapekkhakoyeva ca kāro. Ajati. Ajo. Ettha ajo ti eḷako. Imāni panassa
pariyāyavacanāni ‘‘ajo eḷako urabbho avi meṇḍo’’ti. Tattha urabbho ti eḷako, yo ‘‘ajo’’tipi vuccati.
Avīti rattalomo eḷako. Meṇḍoti kuṭilasiṅgo eḷako. Tathā hi janakajātake ajarathato meṇḍarathā
visuṃ vuttā. Apica ajeḷaka nti ajato eḷakassa visuṃ vacanato eḷaka saddena meṇḍopi gahetabbo,
mahosadhajātakaṭṭhakathāya ñhi meṇḍeḷakānaṃ nibbisesatā vuttāti.
Ajja sajja ajjane. Ajjanaṃajjanakriyā. Ajjati. Sajjati.
Kajja byathane. Byathanaṃhiṃsā. Kajjati.
Khajja majjane ca. Majjanaṃsuddhi. Byathanāpekkho ca kāro. Khajjati. Khajjūro.
Khaja manthe. Mantho viloḷanaṃ. Khajati.
Khaji gativekalle . Kissa bhante ayyo khañjatīti. Ubho khañjā. Khañjanaṃ, khañjituṃ,
khañjitvā.
Khaja kampane . Khajati. Ejā. Ettha ca ejāti lābhādiṃ paṭicca ejati kampatīti ejā,

balavata ṇhāyeta ṃ nāma ṃ.
Buja vajiranibbese . Vajiranigghoseti keci vidū vadanti. Bojati.
Khijakuji guji abyattasadde . Khijati. Kuñjati. Guñjati.
Laja lāja tajja bhassane . Lajati. Lājati. Tajjati.
Laji dittiyañca . Bhassanāpekkho ca kāro. Lañjati. Tatiyo nayalañjako. Lañjeti pakāseti
suttatthanti lañjako.
Jaja jaji yuddhe . Yujjhanaṃ yuddhaṃ. Jajati. Jañjati.
Tuja hiṃsāyaṃ. Tojati.
Tuji balane ca. Balanaṃbalanakriyā. Hiṃsāpekkhako ca kāro. Tuñjati.
Gaja kuji muji gajja saddatthā. Gajati. Kuñjati. Muñjati. Gajo gajjati, megho gajjati. Yattha
dāso āmajāto, ṭhito thullāni gajjati. Maṇi gajjati. Ñāṇagajjanaṃ gajjati. Gajjituṃ samattho. Gajjitā.
Gajjitvā. Tattha gajo ti hatthī. Hatthissa hi anekāni nāmāni –
Hatthī nāgo gajo dantī, kuñjaro vāraṇo karī;
Mātaṅgo dvirado saṭṭhi-hāyano’nekapo ibho.
Thambho rammo dvipo ceva, hatthinī tu kareṇukā;
Hatthipoto hatthicchāpo, bhiṅko ca kalabho bhave.
Caja cāge . Cajati. Pariccajati. Cāgo. Pariccāgo. Cajanaṃ. Cajaṃ, cajanto. Cajamāno.
Sanja saṅge. Saṅgo laganaṃ. Sañcati. Satto. Sajanaṃ, satti. Āsatti. Sajituṃ. Sajitvā.
Īja gatiyaṃ. Ījati.
Bhaji bhajjane. Bhajjanaṃtāpakaraṇaṃ. Tilāni bhajjati. Purisena bhajjamānāni tilāni.
Ejabheja bhāja dittiyaṃ. Ditti sobhā. Ejati. Bhejati. Bhājati.
Tija nisāne, khamāyañca. Nisānaṃtikkhatākaraṇaṃ. Khamākhanti. Tejati. Titikkhati.
Tejano. Tejo. Tattha tejano ti kaṇḍo saro usu. Tejo ti sūriyo. Atha vā tejo ti tejanaṃ usmā uṇhattaṃ
tāpo. Tejo ti vā ānubhāvo pabhāvo.
Sañja parissagge,āliṅganaṃ parissaggo . Sañjati.
Khaji dāne, gatiyañca . Khañjati. Khañjanaṃ.
Rāja dittiyaṃ bhāja ca. Rājati. Bhājati. Rājā. Rājinī. Vanarāji. Rājitvā. Virājitvā. Atra
viññūnamatthavivaraṇe kosallajananatthaṃ silokaṃ racayāma –
Ma’hā’rāja mahārāja, mahārāja mameva’hi;
Ne’tassa iti vatvāna, dve janā kalahaṃ karuṃ.
Ettha ca paṭhamapādassa dutiyapade ‘‘me ahi mahī’’ti chedo ‘‘puttā me atthi puttā matthī’’ti
viya. ‘‘Mahi arāja mah ārājā’’ti ca chedo ‘‘yopi aya ṃ yop āya ’’nti viya. Ettha ar āja saddo

‘‘ atikaramakar ācariy ā’’ ti ettha akar īti atthav ācako akara saddo viya ākhy ātaparokkh āvibhattiko
daṭṭhabbo. Arāja virocīti attho. Ayaṃ pana gāthāya piṇḍattho ‘‘mahārāja me ahi arāja, mama eva
ahi arāja, na etassa iti vatvā dve ahituṇḍikajanā kalahaṃ kariṃsū’’ti.
Ranja rāge . Bhikkhu cīvaraṃ rajati. Satto rūpādīsu rañjati. Rajanaṃ. Rajako. Rāgo. Virāgo.
Haliddirāgo. Rājā. Rājinī. Imassa ca divādi gaṇaṃ pattassa ‘‘rajjati virajjatī’’ti rūpāni bhavanti.
Tattha rajana nti rajanavatthu. Rajako ti rajakāro vatthadhovanako. Rāgo ti rajjanti sattā tena, sayaṃ
vā rañjati, rañjanamattameva vā etanti rāgo, taṇhā. Imāni pana tadabhidhānāni –
Rāgo lobho tasiṇā ca, taṇhā ejā visattikā;
Satti āsatti mucchā ca, lubbhitattañca lubbhanā.
Kāmo nikāmanā icchā, nikanti ca niyanti ca;
Vanañca vanatho ceva, apekkhā bhavanetti ca.
Anurodho ca sārāgo, saṅgo paṅko ca sibbinī;
Nandīrāgo anunayo, gedho sañjananī tathā;
Janikā paṇidhi ceva, ajjhosānantinekadhā.
Virāgo ti maggo nibbānañca. Rājāti pathavissaro. Ettha dhātudvayavasena nibbacanāni
niyyante. Nānāsampattīhi rājati dibbati virocatīti rājā. Dānañca piyavacanañca atthacariyā ca
samānattatā cāti imehi catūhi saṅgahavatthūhi attani mahājanaṃ rañjetītipi rājā. Rājinīti
rājabhariyā. Tesaṃ abhidhānāni vuccante sahābhidhānantarehi –
Rājā bhūpati devo ca, manujindo disampati;
Patthivo jagatipālo, bhūbhujo pathavissaro.
Raṭṭhādhipo bhūmipālo, manussindo janādhipo;
Narindo khattiyo ceva, khettassāmi pabhāvako.
Muddhābhisitto rājāti, kathito itaro pana;
Rājañño khattiyo cāti, vutto khattiyajātiko.
Muddhābhisitto anurājā, uparājāti bhāsito;
Catuddīpī rājarājā, cakkavattīti bhāsito.
Rājinī uparī devī, mahesī bhūbhujaṅganā;
Khattiyā rājapadumī, khattiyānī ca khattiyī;
Itthāgārantu orodho, uparītipi vuccati.
Bhaja sevāyaṃ. Bhajati. Bhajanā. Sambhajanā. Bhatti. Sambhatti. Bhattā.
Yaja devapūjasaṅgatakaraṇadānadhammesu. Devapūja ggahaṇena buddhādipūjā gahitā.
Saṅgatakaraṇaṃsamodhānakaraṇaṃ. Tathā hi adhimuttattheravatthumhi ‘‘yadatthi saṅgataṃ
kiñci, bhavo vā yattha labbhatī’’ti gāthāyaṃ saṅgata saddena samodhānaṃ vuttaṃ. Dānaṃ
pariccāgo. Dhammo jhānasīlādi. Etesvatthesu yaja dhātu vattati. Pupphehi buddhaṃ yajati. Devataṃ
yajati. Devamanussehi bhagavā yajiyati. Ijjati. Yiṭṭhaṃ. Yañño. Yāgo. Dhammayāgo. Yajamāno
sake pure. Yiṭṭhuṃ, yajituṃ. Puthuyaññaṃ yajitvāna. Soḷasaparikkhāraṃ mahāyaññaṃ kattukāmo.
Majja saṃsuddhiyaṃ. Majjati. Bāhiraṃ parimajjati. Bhūmiṃ sammajjati. Majjanaṃ.
Sammajjanī.
Niñji suddhiyaṃ. Niñjati. Paniñjati. Niñjituṃ. Paniñjituṃ. Niñjitvā. Paniñjitvā. Ayaṃ pana
pāḷi ‘‘tato tvaṃ moggallāna uṭṭhāyāsanā udakena akkhīni paniñjitvā disā anulokeyyāsī’’ti.

Niji abyattasadde . Niñjati.
Bhaja pāke . Tilāni bhajjati. Bhajjamānā tilāni ca.
Uju ajjave. Ajjavaṃujubhāvo. Ojati. Uju.
Sajavissaggaparissajjanabbhukkiraṇesu . Sajati. Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ.
Ruja bhaṅge . Rujati. Rujā. Rogo. Ettha rujāti byādhi rujanaṭṭhena. Rogo ti rujati bhañjati
aṅgapaccaṅgānīti rogo, byādhiyeva, yo ‘‘ātaṅko’’tipi ‘‘ābādho’’tipi vuccati.
Bhuja koṭille. Āvi pubbo aññatthesu ca. Urago bhujati. Ābhujati. Bhikkhu pallaṅkaṃ ābhujati,
ūrubaddhāsanaṃ bandhatīti attho. Mahāsamuddo ābhujati, āvaṭṭatīti attho. Keci pana ‘‘osakkatī’’ti
atthaṃ vadanti. ‘‘Vaṇṇadāna’’nti ābhujati, manasi karotīti attho. Mūlāni vibhujatīti mūlavibhujo,
ratho. Ettha ca vibhujatīti chindati. Bhogo. Bhogī. Ābhogo. Ābhujitvā. Ettha ca bhogo ti bhujayati
kuṭilaṃ kariyatīti bhogo, ahisarīraṃ. Bhogīti sappo.
Raji vijjhane . Nāgo dantehi bhūmiṃ rañjati. Ārañjati. Ettha ca ‘‘tathāgatarañjitaṃ itipī’’ti
nettipāḷi nidassanaṃ. Tassattho ‘‘idaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ sāsanabrahmacariyaṃ
tathāgatagandhahatthino mahāvajirañāṇasabbaññutaññāṇadantehi rañjitaṃ ārañjitaṃ,
tebhūmakadhammānaṃ ārañjanaṭṭhānantipi vuccatī’’ti. Rañjita nti hi rañjati vijjhati etthāti ruñjitaṃ,
rañjanaṭṭhānaṃ. ‘‘Idaṃ nesaṃ padakkanta’’ntiādimhi viya etassa saddassa siddhi veditabbā
adhikaraṇatthasambhavato.
Vijī bhayacalanesu. Īkārantoyaṃ dhātu, tenassa saniggahītāgamāni rūpāni na santi. Vejati.
Vego. Dhammasaṃvego. Saṃvigo vegena palāyi. Nadīvego. Ūmivego, vātavego. Ettha
dhammasaṃvego ti sahottappaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Vego, javo, rayo’’ti ime ekatthā. Divādi gaṇaṃ pana
pattassa ‘‘vijjati saṃvijjati ubbijjatī’’ti rūpāni bhavanti dvigaṇikattā.
Lajja lajjane . Lajjati. Lajjā. Lajjāti hirī. Yā ‘‘viriḷanā’’tipi vuccati.
Vaḷaji paribhoge . Vaḷañjati.
Kujja adhomukhīkaraṇe. Kujjati. Nikujjati. Ukkujjati. Paṭikujjati. Nikujjitaṃ vā ukkujjeyya.
Aññissā pātiyā paṭikujjati. Avakujjo nipajjahaṃ. Tattha kujjati nikujjatīti imāni ‘‘carati vicaratī’’ti
padāni viya samānatthāni, adhomukhaṃ karotīti hi attho. Ukkujjatīti uparimukhaṃ karoti.
Paṭikujjatīti mukhe mukhaṃ ṭhapeti.
Mujja osīdane . Mujjati. Nimujjati. Nimuggo. Ummuggo.
Opuji vilimpane . Gomayena pathaviṃ opuñjati.
Ja kārantadhāturūpāni.
Jhakārantadhātu
Jhe cintāyaṃ. Jhāyati, nijjhāyati, upanijjhāyati, ujjhāyati, sajjhāyati. Jhānaṃ, nijjhānaṃ,
upanijjhānaṃ, ujjhāyanaṃ, sajjhāyanaṃ. Nijjhatti. Upajjhā, upajjhāyo. Jhāyī, ajjhāyako.
Tattha jhāyananti duvidhaṃ jhāyanaṃ sobhanamasobhanañca. Tesu sobhanaṃ ‘‘jhāyī tapati
brāhmaṇo. Jhāyāmi akutobhayo’’tiādīsu daṭṭhabbaṃ. Asobhanaṃ pana ‘‘tattha tattha jhāyanto nisīdi.
Adhomukho pajjhāyanto nisīdī’’tiādīsu daṭṭhabbaṃ. Jhāyīti ārammaṇūpanijjhānena vā
lakkhaṇūpanijjhānena vā jhāyanasīlo cintanasīlo. Jhāyī jhānavāti attho. Ajjhāyako ti idaṃ ‘‘na
dānime jhāyanti, na dānime jhāyantīti kho vāseṭṭha ajjhāyakā ajjhāyakātveva tatiyaṃ akkharaṃ

upanibbatta ’’ nti eva ṃ pa ṭhamakappikak āle jh ānavirahit āna ṃ br āhma ṇā na ṃ garahavacana ṃ
uppannaṃ, idāni pana taṃ ajjhāyatīti ajjhāyako, mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsāvacanaṃ
katvā voharantīti. Ayaṃ panattho ‘‘adhi pubbassa i ajjhayane’’ti dhātussa vasena gahetabbo. Evaṃ
adhi pubbassa idhātussa vasena imassa dhātussa atthaparivattanaṃ bhavati. Yaṃ sandhāya
‘‘ajjhāyako mantadharo’’ti vuttaṃ.
Jhe dittiyaṃ. Dīpo jhāyati, dārūni jhāyanti. Ettha jhāyatīti jalati. Jhāyanajalana saddā hi
ekatthā.
Jajjha paribhāsanatajjanesu . Jajjhati.
Ujjha ussagge. Ussaggo chaḍḍanaṃ. Ujjhati. Ujjhitaṃ.
Jhakārantadhāturūpāni.
Ñakārantadhātu
Ñā avabodhane . ‘‘Ñāti, ñanti, ñāsi. Ñātu, ñantu. Ñeyya, ñeyyu’’ntiādīni yathāpāvacanaṃ
gahetabbāni. Ñāti, ñātako, añño, ñattaṃ, ñatti, paññatti, viññatti, saññatti, saññā, saññāṇaṃ, paññā,
paññāṇaṃ, ñāṇaṃ, viññāṇaṃ.
Tattha ñātīti jānāti. Puna ñātīti bandhu. So hi ‘‘ayaṃ amhāka’’nti ñātabbaṭṭhena ñātīti. Evaṃ
ñātako. Añño ti diṭṭhadhammikādayo atthe na ñāti na jānātīti añño, avidvā bāloti attho. Ñatta nti
jānanabhāvo. ‘‘Yāvadeva anatthāya, ñattaṃ bālassa jāyatī’’ti pāḷi nidassanaṃ. Saññāṇanti cihanaṃ.
Kārite ‘‘ñāpeti saññāpeti viññāpayatī’’tiādīni bhavanti. Yasmā pana ‘‘aññāti paṭivijjhati. Attatthaṃ
vā paratthaṃ vā ñassati. Anaññātaññassāmītindriyaṃ. Ekacce nabbhaññaṃsu, ekacce
abbhaññaṃsū’’ti pāḷiyo dissanti, tasmā ñātītiādīni ākhyātikapadāni diṭṭhāniyeva honti nayavasena.
Tathā hi aññātīti ettha āiti upasaggo, so parassakkharassa saññoguccāraṇicchāya rassaṃ katvā
niddiṭṭho. Ñātīti sāsane ākhyātikapadaṃ diṭṭhaṃ, tasmāyeva ‘‘ñāti, ñanti. Ñāsī’’tiādinā
padamālākaraṇe nattheva doso.
Ñā māraṇatosananisānesu. Māraṇaṃjīvitindriyupacchedakaraṇaṃ. Tosanaṃtuṭṭhi.
Nisānaṃtikkhatā. Ñatti. Manuññaṃ. Paññatti.
Ettha ñattīti māretīti vā tosetīti vā nisetīti vā attho. Ayañca ñatti saddo ‘‘vatti etāyāti vācā’’ti
ettha vatti saddo viya ākhyātikapadanti daṭṭhabbo. Tathā ādatte ti ettha vibhattibhūtassa te saddassa
viya vibhattibhūtassa ti saddassa saññogabhāvo ca dhātuantassarassa rassattañca. Manuñña nti
manaṃ ābhuso ñeti tosetīti manuññaṃ. Ayamattho mana saddūpapadassa āpubbassimassa
ñādhātussa vasena daṭṭhabbo. Paññattīti nānappakārato pavattinivāraṇena akusalānaṃ dhammānaṃ
ñatti māraṇaṃ paññatti. Atha vā dhammaṃ suṇantānaṃ dhammadesanāya citte anekavidhena
somanassuppādanaṃ. Atikhiṇabuddhīnaṃ anekavidhena ñāṇatikhiṇakaraṇañca paññatti nāma, tathā
sotūnaṃ cittatosanena cittanisānena ca paññāpanaṃ paññattīti daṭṭhabbaṃ.
Iti bhūvādi gaṇe ca vaggantadhāturūpāni
Samattāni.
Ṭakārantadhātu
Idāni ṭavaggantadhāturūpāni vuccante –
Soṭu gabbe. Gabbaṃdabbanaṃ. Soṭati.
Yo ṭu sambandhe . Yo ṭati.

Me ṭu mile ṭu umm āde . Me ṭati. Mile ṭati.
Kaṭa vassāvaraṇesu . Kaṭati.
Saṭa paribhāsane . Saṭati.
Laṭa bālye ca . Pubbāpekkhāya ca kāro. Laṭati. Lāṭo.
Saṭa rujāvisaraṇagatyāvasānesu. Rujāpīḷā. Visaraṇaṃvippharaṇaṃ. Gatyāvasānaṃgatiyā
avasānaṃ osānaṃ abhāvakaraṇaṃ, nisīdananti vuttaṃ hoti. Saṭati. Sāṭo vuccati sāṭako.
Vaṭa vedhane . Vaṭati. Vaṭo. Vāṭo.
Khiṭa uttāsane . Kheṭati, ākheṭako, kheṭo, ukkheṭito, samukkheṭito.
Siṭa anādare . Seṭati.
Jaṭaghaṭa saṅghāte . Jaṭati. Jaṭā, jaṭilo, jaṭī. Antojaṭā bahijaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā. Kārite ‘‘so
imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ. Arahattamaggakkhaṇe vijaṭeti nāmā’’ti payogo.
Bhaṭa bhattiyaṃ. Bhaṭati. Bhaṭo. Vetanaṃ bhaṭako yathā.
Taṭa ussaye. Ussayo āroho ubbedho. Taṭati. Taṭo, giritaṭo, nadītaṭo, taṭī, taṭaṃ.
Khaṭa kaṃse . Khaṭati. Khaṭo.
Naṭa natiyaṃ. Naṭati. Naṭo, nāṭakaṃ.
Piṭa saddasaṅghāṭesu . Peṭati. Peṭako, piṭakaṃ. Piṭakasaddo ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu
pariyattiyaṃ dissati. ‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṃ ādāyā’’tiādīsu yasmiṃ kismiñci
bhājane.
Haṭa dittiyaṃ. Haṭati. Hāṭakaṃ, haṭakaṃ. Yaṃ jātarūpaṃ haṭaka nti vuccati.
Saṭa avayave . Saṭati.
Luṭa viloṭhane . Loṭati.
Ciṭa pesane . Ceṭati. Ceṭako.
Viṭa sadde . Veṭati. Veṭako.
Aṭa paṭa iṭa kiṭa kaṭa gatiyaṃ. Aṭati. Paṭati. Eṭati. Keṭati. Kaṭati. Paṭo icceva nāmikapadaṃ
diṭṭhaṃ. Paṭati jiṇṇabhāvaṃ gacchatīti paṭo. Paṭoti vatthaṃ. Vatthassa hi anekāni nāmāni –
Paṭo coḷo sāṭako ca, vāso vasanamaṃsukaṃ;
Dussamacchādanaṃ vatthaṃ, celaṃ vasani ambaraṃ.
Muṭa pamaddane . Moṭati.
Cuṭa appībhāve . Coṭati.
Vaṭi vibhājane . Vaṭati. Vaṇṭo.

Ru ṭi lu ṭi theyye . Ru ṇṭ ati. Lu ṇṭ ati. Ru ṇṭ ako. Lu ṇṭ ako.
Phuṭa visaraṇe phoṭati. Phoṭo.
Ceṭa ceṭāyaṃ. Ceṭati. Ceṭako.
Ghuṭa parivattane . Ghoṭati.
Ruṭa luṭa paṭighāte . Roṭati. Loṭati.
Ghaṭa cetāyaṃ. Ghaṭati. Ghaṭo. Ghaṭo vuccati kumbho. Imāni tadabhidhānāni –
Ghaṭo kumbho ghaṭī kumbhī, tuṇḍikiro tu ukkhalī;
Mahantabhājanaṃ cāṭi, atikhuddaṃ kuṭṭaṃ bhave;
Caṭa bhaṭa paribhāsane deṭa ca. Caṭati. Bhaṭati. Deṭati.
Kuṭa koṭille . Kuṭati. Paṭikuṭati.
Puṭa saṃkilesane . Puṭati.
Cuṭa chuṭa kuṭa chedane . Cuṭati. Chuṭati. Kuṭati.
Phuṭa vikasane . Phuṭati.
Muṭa aggisaddapakkhepamaddanesu . Muṭati.
Tuṭa kalahakammani . Tuṭati.
Ghuṭa paṭighāte . Ghuṭati. Ghoṭako.
Ṭakārantadhāturūpāni.
Ṭhakārantadhātu
Ṭhāgatinivattiyaṃ. Gatinivatti uppajjamānassa gamanassupacchedo. Ṭhāti, ṭhanti. Tiṭṭhati.
Patiṭṭhāti. Adhiṭṭhāti. Adhiṭṭheti. Saṇṭhāti. Saṇṭhahati. Adhiṭṭhahati. Upaṭṭhahati. Ṭhātu. Tiṭṭhatu.
Tiṭṭheyya. Aṭṭha, aṭṭhu. Aṭṭhā, aṭṭhū, aṭṭhāsi, aṭṭhaṃsu. Yāvassa kāyo ṭhassati. Tiṭṭhissati. Upassuti
tiṭṭhissatha. Aṭṭhissā, aṭṭhissaṃsu. Atiṭṭhissā, atiṭṭhissaṃsu. Ṭhātuṃ, upaṭṭhātuṃ. Upaṭṭhahituṃ.
Adhiṭṭhātuṃ. Adhiṭṭhahituṃ. Ṭhatvā, adhiṭṭhitvā. Upaṭṭhahitvā, adhiṭṭhahitvā. Ṭhānaṃ, ṭhiti, saṇṭhiti,
avaṭṭhiti. Saṇṭhānaṃ, paṭṭhānaṃ. Upaṭṭhāko, ṭhito. Pabbataṭṭho bhūmaṭṭho. Upaṭṭhahaṃ iccādīni.
Tattha ṭhāna saddo issariyaṭhitikhaṇakāraṇesu dissati. ‘‘Kiṃ panāyasmā devānamindo kammaṃ
katvā imaṃ ṭhānaṃ patto’’tiādīsu hi issariye dissati. ‘‘Ṭhānakusalo hoti akkhaṇavedhī’’tiādīsu
ṭhitiyaṃ. ‘‘Ṭhānasopetaṃ tathāgataṃ paṭibhātī’’tiādīsu khaṇe. ‘‘Ṭhānañca ṭhānaso ñatvā aṭṭhānañca
aṭṭhānaso’’tiādīsu kāraṇe. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttibhāvena, tasmā
ṭhāna nti vuccati.
Issariye ṭhitiyañca, khaṇasmimpi ca kāraṇe;
Catūsvatthesu etesu, ṭhāna saddo pavattatīti.
Ṭhe saddasa ṅkātesu . Ṭhīyati.