Payogasiddhipāḷi

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa.
Payogasiddhipāḷi
1. Saññādikaṇḍa
Siddha-mbatthuṃ sammā vande
Ganthārambhakathā
Siddha+miṭṭhadadaṃ buddhaṃ, dhammaṃ maṇiṃva svatthadaṃ;
Saṅghañca sādaraṃ natvā, payogasiddhi vuccate.
Pabhāvo moggallānassa, byākaraṇe ca peṭake;
Nisseseva kabbātitto, aho acchariyo vata.
Vuttañhi pubbasīhaḷācariya+pācariyehi –
Yā satti pāṇine yā ca, candra+kātyāyanādisu;
Sā+yaṃ muttimatī maññe, moggallāyanarūpinī-ti.
Suttaṃ vutti ca teneva, katā ekena pañcikā;
Tasmā+ssa sattha+maññehi, supasaṭṭhaṃ+tisundaraṃ.
Tamhi ca dubbidhaṃ ñeyyaṃ, suttaṃ kammatthabhedato;
Tesvā+di mītisaddena, dutiyaṃ tippakārato.
Suvisadaṃ pakāsetvā, subodha+mākumārakaṃ;
Byāpikāvaḷiyā kassaṃ, taṃ suṇātha samāhitāti.
1. Aādayo titālīsa vaṇṇā
Akārādayo niggahītantā tecattālīsakkharā vaṇṇā nāma honti. Taṃ yathā a, ā, i, ī, u, ū, e, ai, o,
au, ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava
sa ha ḷa aṃ. Tena kvattho ‘‘e ona+ma vaṇṇe’’ti. Titālīsāti vacanaṃ katthaci vaṇṇalopaṃ ñāpeti, tena
‘‘paṭisaṅkhā yoniso’’tiādi siddhaṃ.
Akāro ādi mariyādabhūto yesaṃ te aādayo. Tayo ca cattālīsa ceti titālīsa, iminā nipātanena vā
catabhāgalopo. Vaṇṇīyati attho etehīti vaṇṇā.
Etthā+ha – ‘‘kasmā ācariyakaccāyanādīhi viya ekacattālīsakkharāna+makkharasañña+makatvā
titālīsakkharānaṃ vaṇṇasaññā katā’’ti. Vuccate –
Sā māgadhī mūlabhāsā, narā yāyā+dikappikā;
Brahmāno cā-sutālāpā, sambuddhā cāpi bhāsareti –
Vacanato māgadhikānaṃ ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi-tyādīsupi asesabyāpikānaṃ titālīsakkharānaṃva
ujukānvatthappakkharaguṇikā, neva pana ‘rukkhā vanaṃ’tyādo viya avayave samudāyavohāro,
‘samuddo mayā diṭṭho’tyādo viya ca samudāye avayavavohāroti dassetuṃ paccekaṃ vaṇṇasaññā
katāti.
‘‘Sakkaccasavanaṃ buddhasāsanasampattī’’ti ‘‘sithiladhanitādi akkharavipattiyañhi atthassa
dunnayat ā hot ī’’ ti ca yasm ā vutta ṃ.

Tasm ā akkharakosalla ṃ, samp ādeyya vicakkha ṇo;
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
Tattha akārādīna+manukkamo pane+sa ṭhānādikkamasannissito. Tathā hi
ṭhāna+karaṇa+payatanehi vaṇṇā jāyanti. Tattha cha ṭhānāni
kaṇṭha+tālu+muddha+danta+oṭṭha+nāsikāvasena.
Tattha avaṇṇa+kavagga+hānaṃ kaṇṭho ṭhānaṃ, ivaṇṇa+cavagga+yānaṃ tālu,
ṭavagga+ra+ḷānaṃ muddhā, tavagga+la+sānaṃ dantā, uvaṇṇa+pavaggānaṃ oṭṭho, e vaṇṇassa
kaṇṭhatālū, o vaṇṇassa kaṇṭho+ṭṭhā, vakārassa danto+ṭṭhā, niggahītassa nāsikā, ṅa, ñña, ṇa, na,
mānaṃ sakaṭhānaṃ nāsikā ca. Ettha ca –
Hakāro pañcameheva, antaṭṭhāhi ca saṃyuto;
Oraso iti viññeyyo, kaṇṭhajo tadasaṃyuto.
Yathā avaṅhoti (avaṅa hoti., tañhi, taṇhā, pubbanho, amhe, guyhaṃ, gārayhā, ārulho,
bahvakkharanti.
Karaṇaṃ –
Jivhāmajjhaṃ tālujānaṃ,
Jivhopaggaṃ muddhajānaṃ,
Jivhaggaṃ dantajānaṃ se-
Sā sakaṭhānakaraṇā.
Vaṇṇānaṃ uccāraṇussāho payatanaṃ, taṃ kiṃ – saṃvutādikaraṇaviseso,
saṃvutatta+makārassa, vivaṭattaṃ sesasarānaṃ sakāra+hakārānañca, phuṭṭhattaṃ vaggānaṃ,
īsaṃphuṭṭhattaṃ ya+ra+la+vānaṃ.
Evaṃ ṭhāna+karaṇa+payatana+suti kālabhinnesu akkharesu sarā nissayā, itare nissitā. Tattha –
Nissayā+do sarā vuttā, nissitā byañjanā tato;
Vagge+kajā bahuttā+do, tato ṭhāna+lahukkamā.
‘‘Aādayo’’ti vattate yāva ‘‘bindu niggahīta’’nti. Tañca kho ‘‘atthavasā vibhattivipariṇāmo’’ti
sattamyanta+mabhisambandhīyate, ‘‘vaṇṇā’’ti vattate –
2. Dasā+do sarā
Aādīsvā+dimhi niddiṭṭhā odantā dasa vaṇṇā sarā nāma honti. Yathā a ā, i ī, u ū, e ai, o au.
Saranti=sappadhānabhāvena pavattanti, byañjane vā sārentīti sarā.
‘‘Dasā+do sarā’’ti vattate.
3. Dve dve savaṇṇā
Aādīsvā+dimesu dasasu dve dve savaṇṇā nāma honti yathākkamaṃ. Yathā a āiti, i īiti, u ū iti, e
eiti, o, oiti. Samānā sadisā vaṇṇā savaṇṇā, samānattañca ṭhānato. ‘‘Dve dve’’ti vattate vakkhamānesu
dvīsu.
4. Pubbo rasso
Tesveva dasasu ye dve dve savaṇṇā, tesu yo yo pubbo, so so rassasañño hoti. Yathā a i u e o.
Tesu ‘sa ṃyogato pubb āva dissanti dve panantim ā’ta dassetu ṃ tattha s ādhutt ā tesampi idha sa ṅgaho,

yath ā ettha seyyo o ṭṭ ho sotthi. Rassak ālayog ā tabbantat āya v ā rass ā. Rassak ālo n āma
accharāsaṅghāto akkhinimmilanasaṅkhāto vā kālo, tena ekamatto rasso, dvimatto dīgho, aḍḍhamatto
byañjano. Chandasi diyaḍḍhamattampi rassanti gaṇhanti ācariyā.
5. Paro dīgho
Aādīsvā+dibhūtesu dasasu ye dve dve savaṇṇā, tesu yo yo paro, so so dīghasañño hoti. Taṃ
yathā ā ī ū e o. Dīghakālayogā tabbantatāya vā dīghā.
6. Kādayo byañjanā
Aādīsu kādayo niggahītapariyantā tettiṃsa byañjanā nāma honti. Yathā ka kha ga gha ṅa, ca cha
ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava sa ha ḷa aṃ iti. Byañjīyati
attho etehīti byañjanā. Kakārādīsva+kāro uccāraṇattho.
‘‘Kādayo’’ti vattate.
7. Pañcapañcakā vaggā
Aādīsu kakārādayo makārantā pañcapañcakā vaggā nāma honti. Yathā ka kha ga gha ṅa, ca cha
ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma iti. Pañca pañca parimāṇa+mesaṃ
pañcapañcakā. Vajjenti yakārādayoti vaggā. Te pana paṭhamakkharavasena
kavagga+cavaggādivohāraṃ gatā kusalattikādayo viya.
8. Bindu niggahītaṃ
Akārādīsva+yaṃ vaṇṇo bindumatto, so niggahītasañño hoti. Rassasaraṃ nissāya
gahita+muccāritaṃ niggahītaṃ, karaṇaṃ niggahetvā vā.
Karaṇaṃ niggahetvāna, mukhenā+vivaṭena yaṃ;
Vuccate niggahītanti, vuttaṃ bindu sarānugaṃ.
Bahvakkharasaññākaraṇaṃ anvatthasaññatthaṃ, jha+lādayo tu ruḷhīsaññā.
Vaṇṇā sarā savaṇṇā ca, rassā dīghā ca byañjanā;
Vaggā ca niggahītanti, hoti saññāvidhikkamo.
(Saññāvidhānaṃ.)
Sandhi vuccate –
Loka aggapuggalo, paññā indriyaṃ, tīṇi imāni, no hi etaṃ, bhikkhunī ovādo, mātu upaṭṭhānaṃ,
sametu āyasmā, abhibhū āyatanaṃ, dhanaṃ me atthi, sabbe eva, tayo assu dhammā, asanto ettha na
dissanti itī+dha sarasaññāyaṃ –
26. Saro lopo sare
Sare saro lopanīyo hoti. Saroti kāriyīniddeso, lopoti kāriyaniddeso. Lopo= adassanaṃ
anuccāraṇaṃ, saroti jātyekavacanavasena vuttaṃ, sareti opasilesikādhārasattamī, tato vaṇṇa kāla
byavadhāne kāriyaṃ na hoti, tva+masi, katamā cānanda aniccasaññāti. Evaṃ sabbasandhīsu.
Vidhīti vattate.
14. Sattamiya ṃ pubbassa

Theraya ṭṭ hiny āyena pavattate paribh āsā dubbalavidhino pati ṭṭ hābh āvato. Sattam īniddese
pubbasseva vidhīti pubbasaralopo. Lokaggapuggalo, paññindriyaṃ, tīṇimāni, no hetaṃ,
bhikkhunovādo, mātupaṭṭhānaṃ, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, dhanaṃmatthi, sabbeva, tayassu
dhammā, asante+ttha na dissanti. Pubbassa kāriyavidhānā sattamīniddiṭṭhassa paratā+va gamyateti
pareti paravacanampi ghaṭate.
Yassa idāni, saññā iti, chāyā iva, iti api, assamaṇī asi, cakkhu indriyaṃ, akataññū asi, ākāse iva,
te api, vande ahaṃ, so ahaṃ, cattāro ime, vasalo iti, moggallāno asi bījako, kathā eva kā, pāto
evātī+dha pubbassaralope sampatte ‘‘saro lopo sare’’ tveva.
27. Paro kvaci
Saramhā paro saro kvaci lopanīyo hoti. Yassa dāni, saññāti, chāyāva, itipi, assamaṇīsi,
cakkhundriyaṃ, akataññūsi, ākāseva, tepi, vandehaṃ, sohaṃ, cattārome, vasa- lobhi, moggallānosi
bījako, kathāva kā, pātova. Kvacīti kiṃ, paññindriyaṃ, pañcindriyāni, sattuttamo, ekūnavīsati,
yassete, sugatovādo, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, cakkhāyatanaṃ, taṃ kutettha labbhā. ‘‘Vivakkhāto
sandhayo bhavantī’’ti ñāyā vatticchāpi idha sijjhati. Kvacītya+dhikāro sabbasandhīsu, tena
nātippasaṅgo. (Lopasandhi).
Saro paro veti ca vattate.
Tassa idaṃ, vāta īritaṃ, na upeti, vāma ūru, ati iva aññehi, vi udakaṃ itīdha pubbassaralope –
29. Yuvaṇṇāna+meo luttā
Luttā sarā paresaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ e+o honti vā yathākkamaṃ. Yathāsaṃkhyānuddeso
samānānaṃ.
24. Vaṇṇaparena savaṇṇopi
Vaṇṇasaddo paro yasmā, tena savaṇṇopi gayhati sayañca rūpaṃti īūnampi e+o. Sabbattha
rassassa jātiniddese dīghassāpi gahaṇatthaṃ ida+māraddhaṃ. Tassedaṃ, vāteritaṃ, nopeti, vāmoru,
atevaññehi, vodakaṃ. Idañca pacchimodāharaṇadvayaṃ ‘‘avaṇṇe lutte eva e+o hontī’’ti gāhassa
nisedhanatthaṃ. Vātveva, tassidaṃ. Kathaṃ ‘‘paccorasmi’’nti, yogavibhāgā. Pati urasminti vibhajja
‘‘yavā sare’’ti yakāre ‘‘tavaggavaraṇā’’dinā co, ‘‘vaggalasehi te’’ti pubbarūpañca,
‘‘yuvaṇṇāna+meo’’ti (yogavibhāgā) ussa o ca. Luttāti kiṃ, dasa ime dhammā, yathā idaṃ, kusalassa
upasampadā. Atippasaṅgabādhakassa kvacisaddassānuvattanato na vikappavidhi niyatā, tena upeto,
aveccāti evamādīsu vikappo. Tārakitā, yassindriyāni, mahiddhiko, sabbītiyo, tenupasaṅkami,
lokuttarotiādīsu vidhi ca na hoti.
Paṭisanthāravutti assa, sabbavitti anubhūyate, vi añjanaṃ, vi ākato, dāsī ahaṃ, ahuvā pure, anu
addhamāsaṃ, anu eti, su āgataṃ, su ākāro, du ākāro, cakkhu āpāthaṃ, bahu ābādho, pātu akāsi, na tu
eva, bhū āpanalānilaṃ itī+dha ‘‘yuvaṇṇānaṃ’’ ‘‘ve’’ti ca vattate,
30. Yavā sare
Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāra+vakārā honti vā yathākkamaṃ. Paṭisanthāravutyassa,
sabbavityanubhūyate, byañjanaṃ, byākato ‘‘byañjane dīgharassā’’ti dīghe dāsyāhaṃ, ahāpure,
anvaddhamāsaṃ, anveti, svāgataṃ, svākāro, dvākāro, cakkhvāpāthaṃ, bahvābādho, pātvākāsi, na
tveva, bhvāpanalānilaṃ. Vātveva, viākato, sāgataṃ.
Adhigato kho me ayaṃ dhammo, putto te ahaṃ, te assa pahīnā pañca, te ahaṃ, ye assa, te ajja,
yāvatako assa kāyo, tāvatako assa byāmo, ko attho, atha kho assa, ahaṃ kho ajja, so ahaṃ, so ajja, so
eva, yato adhikaraṇaṃ, so ahaṃ itī+dha ‘‘yavā sare’’ ‘‘ve’’ti ca vattate,

30. Eona ṃ
Eonaṃ yakāra+vakārā honti vā sare pare yathākkamaṃ. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti dīghe
adhigato kho myāyaṃ dhammo, putto tyāhaṃ, tyāssa pahīnā pañca, tyāhaṃ, yyassa, tyajja,
yāvatakvassa kāyo, tāvatakvassa byāmo, kvattho, atha khvassa, ahaṃ khvajja, svāhaṃ, svajja, sveva,
yatvādhikaraṇaṃ, svāhaṃ. Vātveva, tejja, sohaṃ. Kvaci tveva, dhanamatthi, puttāmatthi, te nāgatā,
asantettha, cattāro ime.
Go eḷakaṃ, go assaṃ, go ajinaṃ itī+dha ‘‘sare’’ti vattate.
32. Gossā+vaṅa
Sare pare gossa avavādeso hoti. Sa ca ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassā’’ti sabbassa pasaṅge
‘antassā’’ti vattate.
18. Ṅa+nubandho
Ṅa-kāro anubandho yassa, so anekavaṇṇopi antassa hotīti okārasseva hoti.
‘‘Saṃketo+navayavo+nubandho’’ti vacanā ṅa-kārassā+ppayogo. Uccāritānantarappadhaṃsino hi
anubandhā, payojanaṃ anubandhoti saṃketo. Gaveḷakaṃ, gavāssaṃ, gavājinaṃ.
Iti evā+tī+dha –
36. Vī+tisse+ve vā
Evasadde pare itissa vo hoti vā. Sa ca –
17. Chaṭṭhiyantassa
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ, ta+dantassa viññeyyanti ikārassā+deso. Ādesiṭṭhāne ādissatīti
ādeso. Itveva. Aññatra yādeso, ‘‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’’ti tassa co, ‘‘vaggalasehi
te’’ti yassa cakāro, icceva. Eveti kiṃ, iccāha. (Ādesasandhi).
Ti aṅgulaṃ,ti aṅgikaṃ, bhū ādayo, migī bhantā udikkhatityādisandhayo vuccante. ‘‘Mayadā
sare’’ti vattate.
45. Vanataragā cā+gamā
Ete mayadā ca āgamā honti vā sare kvaci. Āgamino aniyamepi –
Saroyevā+gami hoti, vanādinantu ñāpakā;
Aññathā hi padādīnaṃ, yukavidhāna+manatthakaṃ.
Etthā+gamā aniyatāgamīnameva bhavanti ce, yakārāgameneva ‘‘nipajja’’nti siddhe
‘‘padādīnaṃ kvacī’’ti byañjanassa yukā+gamo niratthakoti adhippāyo. Tivaṅgulaṃ, tivaṅgikaṃ,
bhūvādayo, migī bhantā vudikkhati, pavuccati, pāguññavujutā. Ito nāyati, cinitvā. Yasmātiha,
tasmātiha, ajjatagge. Nirantaraṃ, nirālayo, nirindhano, nirīhakaṃ, niruttaro, nirojaṃ, duratikkamo,
durāgataṃ, duruttaraṃ, pāturahosi, punarāgaccheyya, punaruttaṃ, punareva, punareti, dhīratthu,
pātarāso, caturaṅgikaṃ, caturārakkhaṃ, caturiddhipādapaṭilābho, caturoghanittharaṇatthaṃ,
bhatturatthe, vuttiresā, pathavīdhāturevesā, nakkhattarājāriva tārakānaṃ, vijjurivabbhakuṭe,
āraggeriva sāsapo, usabhoriva, sabbhireva samāsetha. Puthageva, rasse pageva. Lahumessati,
gurumessati, idhamāhu, kena te idha mijjhati, bhadro kasāmiva, ākāse mabhipūjaye, ekamekassa,
yena midhekacce. Bhātiyeva, hotiyeva, yathāyidaṃ, yathāyeva, māyidaṃ, nayidaṃ, nayidha,
chayim āni, navayime dhamm ā, bodhiy āyeva, pathav īyeva dh ātu, tesuyeva, teyeva, soyeva,

pāṭiyekka ṃ, viyañjana ṃ, viy ākāsi, pariyanta ṃ, pariy ādāna ṃ, pariyu ṭṭhāna ṃ, pariyesati,
pariyosānaṃ, niyāyogo. Udaggo, udayo, udāhaṭaṃ, udito, udīritaṃ, udeti, sakideva, kiñcideva,
kenacideva, kismiñcideva, kocideva, sammadatto, sammadaññā vimuttānaṃ, sammadeva,
yāvadatthaṃ, yāvadicchakaṃ, yāvadeva, tāvadeva, punadeva, yadatthaṃ, yadantaraṃ, tadantaraṃ,
tadaṅgavimutti, etadatthaṃ, attadatthaṃ, tadatthaṃ, sadatthapasuto siyā, aññadatthu, manasādaññā
vimuttānaṃ, bahudeva ratti. Vātveva, attaatthaṃ, dvādhiṭṭhitaṃ, pātuahosi. Vavatthitavibhāsattā
vādhikārassa byañjanatopi, bhikkhunīnaṃ vuṭṭhāpeyya, ciraṃ nāyati, taṃyeva.
Cha abhiññā, cha aṅgaṃ, cha asīti, cha aṃsā, cha āyatanaṃ itī+dha ‘‘vā sare’’ ‘‘āgamo’’ti ca
vattate.
49. Chā ḷo
Chasaddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā. Chāti anukaraṇattā ekavacanaṃ. Chaḷabhiññā,
chaḷaṅgaṃ, chaḷasīti, chaḷaṃsā, chaḷāyatanaṃ. Vātveva, chaabhiññā. (Āgamasandhi).
Lopo adassanaṃ, ṭhāniṃ, ya+māmaddiya dissati;
Ādeso nāma so yā tu, asantuppatti āgamo.
Sarasandhi.
Kaññā iva, kaññāva iccādi sarasandhinisedho vuccati, pasaṅgapubbako hi paṭisedho.
Pubbasarānaṃ lope sampatte ‘‘saro’’ ‘‘ve’’ti ca vattate.
28. Na dve vā
Pubbaparassarā dvepi vā kvaci na lupyante. Kaññā iva, kaññeva, kaññāva.
Sāriputta idhekacco, ehi sivaka uṭṭhehi, āyasmā ānando, gāthā abhāsi, devā ābhassarā yathā,
tevijjā iddhipattā ca, bhagavā uṭṭhāyāsanā, bhagavā eta+davoca, abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi,
gantvā olokento, bhūtavādī atthavādī, yaṃ itthī arahaṃ assa, sāmāvatī āha, pāpakārī ubhayattha
tappati, nadī ottharati, ye te bhikkhū appicchā, bhikkhū āmantesi, bhikkhū ujjhāyiṃsu, bhikkhū
eva+māhaṃsu, imasmiṃ gāme ārakkhakā, sabbe ime, katame ekādasa, gambhīre odakantike,
appamādo amataṃ padaṃ, saṅgho āgacchatu, ko imaṃ pathaviṃ vicessati, āloko udapādi, eko
ekāya, cattāro oghā, are ahampi, sace imassa kāyassa, no atikkamo, aho acchariyo, atho anto ca, atha
kho āyasmā, atho oṭṭhava+cittakā, tato ā-mantayi satthāti evamādayo idha kālabyavadhāneneva
sijjhanti. Kvacīti kiṃ, āgatā+ttha, āgatā+mhā, katama+ssa vāro, appassutā+yaṃ puriso, camarī+va,
sabbe+va, sve+va, ese+va nayo, parisuddhe+tthā+yasmanto, ne+ttha, kute+ttha labbhā, sace+sa
brāhmaṇa, tathū+pamaṃ, yathā+ha, jīvhā+yatanaṃ, avijjo+gho, itthindriyaṃ, abhibhā+yatanaṃ,
bhayatū+paṭṭhānaṃ, saddhī+dha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ. (Sarasandhinisedho)
Tatra abhirati, tatra ayaṃ, buddha anussati, sa atthikā, saññāvā assa, tadā ahaṃ, yāni idha
bhūtāni, gacchāmi iti, ati ito, kikī iva, bahu upakāraṃ, madhu udakaṃ, su upadhāritaṃ, sopi ayaṃ,
idāni ahaṃ, sace ayaṃ, appassuto ayaṃ, itara itarena, saddhā idha vittaṃ, kamma upanissayo, tathā
upamaṃ, ratti uparato, vi upasamo, lokassa iti, deva iti, vi atipatanti, vi atināmenti, saṅghāṭi api,
jīvitahetu api, vijju iva, kiṃsu idha vittaṃ, sādhu iti, te assa pahīnā, so assa, madhuvā maññati bālo,
evaṃ gāme muni care, khanti paramaṃ tapo titikkhā, na maṃku bhavissāmi, su akkhāto, yo ahaṃ,
so ahaṃ, kāmato jāyati soko, kāmato jāyati bhayaṃ, sakko uju ca suhujuca, anupaghāto, durakkhaṃ,
duramaṃ, dubharatā. Yiṭṭhaṃ vā hutaṃ vā loke, yadi vā sāvake, puggalā dhammadasā te, bhovādī
nāma so hoti, yathābhāvī guṇena so, yathā idaṃ, sammā dakkhāto, parā kamo, taṇhā kkhayo,
jh ānassa lābhī amhi, thullaccayo itī+dha –
33. Byañjane d īgharass ā

Rassa+d īgh āna ṃ kvaci d īgha+rass ā honti byañjane. Tatr ābhirati, tatr āya ṃ, buddh ānussati,
sātthikā, saññāvā+ssa, tadāhaṃ, yānī+dha bhūtāni, gacchāmīti, atīto, kikīva, bahūpakāraṃ,
madhūdakaṃ, sūpadhāritaṃ, sopāyaṃ, idānāhaṃ, sacāyaṃ, appassutāyaṃ, itarītarena, saddhīdha
vittaṃ, kammūpanissayo, tathūpamaṃ, rattūparato, vūpasamo, lokassāti, devāti, vītipatanti,
vītināmenti, saṅghāṭīpi, jīvitahetūpi, vijjūva, kiṃsūdha vittaṃ, sādhūti, tyāssa pahīnā, svāssa,
madhuvā maññatī bālo, evaṃ gāme munī care, khantī paramaṃ tapo titikkhā, na maṃkū bhavissāmi,
svākkhāto, yvāhaṃ, svāhaṃ, kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṃ, sakko ujū ca suhujū ca,
anūpaghāto, dūrakkhaṃ, dūramaṃ, dūbharatā. Yiṭṭhaṃva hutaṃva loke, yadiva sāvake, puggala
dhammadasā te, bhovādi nāma so hoti, yathābhāvi guṇena so, yathayidaṃ, sammadakkhāto,
parakkamo, taṇhakkhayo, jhānassa lābhimhi, vasimhi, thullaccayo. Kvacīti kiṃ, tyajja, svassa,
patiliyatīti dīghanisedho, māyidaṃ, manasādaññā vimuttānaṃ, yathākkamaṃ, ārakkhātītaṃ, dīyati,
sūyatīti rassakāriyanisedho. Kathaṃ yāniva antalikkheti, ‘‘dīgharassā’’ti yogavibhāgā.
(Dīgha+rassasandhi).
Byañjaneti vattate.
34. Saramhā dve
Saramhā parassa byañjanassa kvaci dve rūpāni honti. Ettha ca āvuttidvivacanaṃ
ṭhānedvivacananti dvīsu ṭhānedvivacanaṃ veditabbaṃ.
Tāni ca pa+pati+paṭi+kama+kusa+kudha+kī+gaha+juta+ñā+si+
su+sū+sambhū+sara+sasādīnamādibyañjanānañca hoti. Idha pamādo=idhappamādo, evaṃ
appamādo, vippayutto, suppasanno, sammā padhānaṃ=sammappadhānaṃ rassattaṃ. Appativattiyo,
adhippatipaccayo, suppatiṭṭhito,. Appaṭipuggalo, vippaṭisāro, suppaṭipatti. Pakkamo, paṭikkamo,
hetukkamo, ākamati=akkamati, evaṃ pakkamati, yathākkamaṃ. Akkosati, paṭikkosati, anukkosati,
ākosati=akkosati. Akkuddho, abhikkuddho. Dhanakkīto, vikkayo, anukkayo. Paggaho, viggaho,
anuggaho, candaggāho, diṭṭhiggāho. Pajjoto, vijjoto, ujjoto. Kataññū, viññū, paññāṇaṃ, viññāṇaṃ,
anaññāṇaṃ. Avassayo, nissayo, samussayo. Appassuto, vissuto, bahussuto. Āsavā=assavā.
Passambhento, vissambhento. Aṭṭassaro, vissarati, anussarati, anussati. Passasanto, vissasanto,
muhussasanto, āsāso=assāso. Ādisaddena avissajento, vissajento, abhikkantataro, pariccajento,
upaddavo, upakkileso, mittadduno, āyabyayo, abbahi iccādi.
Tika+taya+tiṃsa+vatādīna+mādibyañjanassa ca. Kusalattikaṃ, pītittikaṃ, hetuttikaṃ.
Lokattayaṃ, bodhittayaṃ, vatthuttayaṃ. Ekattiṃsa, dvattiṃsa, tettiṃsa, catuttiṃsa. Sīlabbataṃ,
subbato. Sappītiko, samannāgato, punappunaṃ iccādi.
Vatu+vaṭa+disāna+mante, yathā vattati, vaṭṭati, dassanaṃ, phasso iccādi.
U+du+niupasagga+ta+catu+cha+santasaddādesādīhi paresañca. Ukaṃso=ukkaṃso, evaṃ
dukkaraṃ, nikkaṅkho, uggataṃ, duccaritaṃ, nijjaṭaṃ, ujjahaṃ, uccaṅgaṃ, unnamati, dukkaro,
niddaro, unnato, duppañño, nimmalo, uyyutto, dullabho, nibbatto, ussāho, nissāro. Takkaro, tajjo,
tanninno, tappabhavo, tammayo, catukkaṃ, catuddisaṃ, catuppado, catubbidhaṃ, catussālaṃ,
chakkaṃ, channavuti, chappadiko, chabbassāni. Sakkāro, sagguṇo, sandiṭṭhi, sappuriso, mahabbalo.
Apadantaākāravajjitadīghato yakārassa ca, niyyāti, suyyati, abhibhuyya, viceyya, vineyya,
dheyyaṃ, neyyaṃ, seyyo, jeyyo, veyyākaraṇo. Ākāravajjitanti kiṃ, mālāya, dolāya, samādāya.
Chandānurakkhaṇe-nappajahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ, ujjugatesu seyyo, gacchanti suggatiṃ.
Saramhāti kiṃ, ñāyo, taṃkhaṇaṃ. Kvacitveva, nikāyo, nidānaṃ, nivāso, tato, chasaṭṭhi, upanīyati,
sūyati.
35. Catutthadutiyesve+saṃ tatiyapaṭhamā
Catutthadutiyesu paresve+saṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiyapaṭhamā honti paccāsatyā.

Vagge gha+jha+ ḍha+dha+bh ā catutth ā, kha+cha+ ṭha+tha+ph ā dutiy ā, ga+ja+ ḍa+da+b ā tatiy ā,
ka+ca+ṭa+ta+pā paṭhamā. Pa+u+du-niādīhi paresaṃ ghādīnaṃ dvibhāve tatiyapaṭhamā honti.
Pagarati=paggharati, evaṃ uggharati, nigghoso, ugghāṭeti. Esova tajjhānaphalo, paṭhamajjhānaṃ,
abhijjhā-yati, ujjhāyati. Daḍḍho, buḍḍho. Viddhaṃseti, uddhaṃsito, uddhāro, niddhano, niddhuto.
Vibbhanto, ubbhanto, samubbhanto, dubbhikkhaṃ, nibbhayaṃ, tabbhāvo, catubbhi. Saddhā,
saddhammo. Mahabbhayaṃ.
Rassasarehi paresaṃ vaggadutiyānaṃ dvibhāvo ce, paṭhamā. Pañcakkhandhā, evaṃ
rūpakkhandho, akkhamo, abhikkhaṇaṃ, avikkhepo, jātikkhettaṃ, dhātukkhobho, āyukkhayo.
Setacchattaṃ, evaṃ sabbacchannaṃ, vicchannaṃ, bodhicchāyā, jambucchāyā, samucchedo. Tatra
ṭhito=tatraṭṭhito, evaṃ thalaṭṭhaṃ, jalaṭṭhaṃ, aṭṭhitaṃ, niṭṭhitaṃ, cattāriṭṭhānāni, garuṭṭhāniyo,
samuṭṭhito. Sabbatthāmena, yasatthero, pattharati, vitthāro, abhitthuto, vitthambhito, anutthunaṃ.
Papphoṭeti, mahapphalaṃ, anipphalaṃ, vipphāro, paripphuṭeyya, madhupphāṇitaṃ. Ākārato,
ākhāto=akkhāto, evaṃ taṇhākkhayo, āṇākkhettaṃ, saññākkhandho. Āchādayi=acchādayi, evaṃ
acchindati, nāvaṭṭhaṃ, attharati, apphoṭeti. Kvaci tveva, puvakhajjakaṃ, tassa chaviādīni chinditvā,
yathāṭhitaṃ, kammaphalaṃ, sīlaṃ tassa jhāyino, ye jhānappasutā dhīrā, nidhanaṃ, mahādhanaṃ.
(Dvibhāvasandhi).
Akaramha se te, so kho byanti kāhiti, so gacchaṃ na nivattati, eso attho, eso ābhogo, eso idāni
itī+dha ‘‘ve’’ti vattate.
37. Eona+ma vaṇṇe
Eonaṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā. Akaramha sa te, akaramha se te, evaṃ sa kho byanti kāhiti, sa
gacchaṃ na nivattati, esa attho, esa ābhogo, esa idāni. Vaṇṇeti kiṃ, amoghavacano ca so,
gandhabbānaṃ adhipati, mahārājā yasassi soti. ‘‘Na sandhisamāsā vaddhassā’’ti vuttattā gāthāmajjhe
sandhi na hotīti ‘‘tividhassā’’ti vuttatimhi parepi vaṇṇo paro nāma na iti. (Sarabyañjanasandhi).
Ata yantaṃ, tatha yaṃ, mada yaṃ, budha yati, dhana yaṃ, seva yo, para yesanā, pokkharaṇa yo
itī+dha –
48. Tavaggavaraṇānaṃ ye cavagga bayañā
Tavaggavaraṇānaṃ cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre. ‘‘Vaggalasehi te’’ti
pubbarūpaṃ. Accantaṃ, tacchaṃ, majjaṃ, bujjhati, dhaññaṃ, sebbo, payyesanā, pokkharañño.
Apuccaṇḍakāyaṃ, jaccandho, yajjevaṃ, ajjhagamā, ajjhattaṃ, ajjhupagato, ajjhogāhetvā, dibbaṃ.
Kvacitveva, ratyā.
Saka yate, ruca yate, paca yate, aṭa yate, lupa yate, kupa yate, sala yate, phala yate, disa yate,
asa yate itī+dha ‘‘ye’’ti vattate vakkhamānesu dvīsu.
49. Vaggalasehite
Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti. Sakkate, ruccate, paccate, aṭṭate,
luppate, kuppate, sallate, phallate, dissate, assate. Kvacitveva, kyāhaṃ.
Muha yati, guha yati itī+dha –
50. Hassa vipallāso
Hassa vipallāso hoti yakāre. Muyhati, guyhati.
Bahu ābādho itī+dha ussavakāre ‘‘hassa vipallāso’’ti vattate.

51. Ve v ā
Hassa vipallāso hoti vā vakāre. Bavhābādho. Vātveva, bahvābādho.
52. Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā honti vā yathākkamaṃ. Dukkataṃ=dukkaṭaṃ, evaṃ sukaṭaṃ, patthaṭo,
pataṭo, uddhaṭo, visaṭo. Aṭṭhakathā. Paṇidhānaṃ, paṇipāto, paṇāmo, paṇītaṃ, pariṇato, pariṇāmo,
duṇṇayo, niṇṇayo, oṇato. Paripanno=palipanno, evaṃ palibodho, pallaṅkaṃ, taluno, mahāsālo,
māluto, sukhumālo. (Byañjanasandhi).
Cakkhu udapādi, akkhi rujati, purima jāti, aṇu thūlāni, kattabba kusalaṃ bahuṃ, ta sampayuttā,
tata sabhāvato itī+dha ‘‘ve’’ti vattate yāva ‘‘mayadā sare’’ti.
38. Niggahītaṃ
Niggahītāgamo hoti vā kvaci. Sāmatthiyenā+gamova, sa ca rassasarasseva hoti… tassa
rassasarānugatattā. Ṭhānīna+māliṅghiya gacchati pavattatīti āgamo. Cakkhuṃ udapādi, akkhiṃ
rujati, purimaṃ jāti, aṇuṃ thūlāni, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ, taṃsampayuttā, taṃtaṃsabhāvato.
Vāggahaṇena cakkhu udapādi iccādi. Avaṃsiro, yāvañcidaṃtiādi niccaṃ… vavatthitavibhāsattā
vādhikārassa, vavatthitassa lakkhaṇassā+nurodhena lakkhaṇe pavattitā vibhāsā vavatthitavibhāsā.
Vāsaddo hi atthadvaye vattate katthaci vikappe, katthaci yathāvavatthitarūpapariggaheti. Yadā
pacchime, tadā nicca+manicca+masantañca vidhiṃ dīpeti. Ettha pana kvacisaddassā+nuvattanā
tenevā+santavidhi siddhoti vāsaddeni+taradvayaṃ. Kvaci tveva, na hi etehi, idha ceva.
Saṃ rambho, saṃ ratto, saṃ rāgo, tāsaṃ ahaṃ santike, evaṃ ayaṃ, puṃ liṅgaṃ, kiṃ ahaṃ,
tassa adāsiṃ ahaṃ itī+dha ‘‘niggahītā’’dhikāro ā ‘‘mayadā sare’’ti.
39. Lopo
Niggahītassa lopo hoti vā kvaci. Dīghe sārambho saṃrambho, sāratto saṃratto, sārāgo saṃrāgo,
pubbassaralope tāsāhaṃ santike, evāyaṃ, dvitte pulliṅgaṃ puṃliṅgaṃ, kyāhaṃ, tassa adāsahaṃ.
Paṭisallāno, sallekho, pātukāmo, gantumano, ariyasaccāna dassanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ,
avisāhāro, cirappavāsintiādīsu niccaṃ. Kvacīti kiṃ, eva+mayaṃ, ki+mahaṃ, etaṃ
maṅgala+muttamaṃ.
Kataṃ iti, abhinanduṃ iti, uttattaṃ iva, cakkaṃ iva, kaliṃiva, halaṃ idāni, kiṃ idāni, tvaṃ asi,
idaṃ api, uttariṃ api, dātuṃ api, sadisaṃ eva itī+dha –
40. Parasarassa
Niggahītamhā parasarassa lopo hoti vā kvaci. Katanti, abhinandunti, uttattaṃva, cakkaṃva,
kaliṃva, halaṃdāni, kiṃdāni, tvaṃsi, idampi, uttarimpi, dātumpi, sadisaṃva. Vāti kiṃ, kataṃiti,
kimiti, dātumapi, sadisaṃ eva.
Pupphaṃ assā uppajjati, evaṃ assa te āsavā itī+dha parassaralope –
53. Saṃyogādilopo
Abyavahitānaṃ dvinnaṃ byañjanānaṃ ekatra ṭhiti saṃyogo, tasmiṃ saṃyoge yo
ādibhūtāvayavo, tassa vā kvaci lopo hotītiādibyañjanassa lopo. Pupphaṃsā uppajjati, evaṃsa te
āsavā. Tiṇṇaṃ saṃyogānaṃ visaye agyāgāraṃ, vutyassa iti hoti.
Ta ṃ karoti, ta ṃ kha ṇaṃ, sa ṃ gato, ta ṃ ghata ṃ, dhamma ṃ care, ta ṃ channa ṃ, ta ṃ jāta ṃ, ta ṃ

jh āna ṃ, ta ṃ ñāṇ aṃ, ta ṃ ṭhāna ṃ, ta ṃ ḍ ahati, ta ṃ tanoti, ta ṃ thira ṃ, ta ṃ dāna ṃ, ta ṃ dhana ṃ,
taṃ niccutaṃ, taṃ patto, taṃ phalaṃ, tesaṃ bodho, saṃ bhūto, taṃ mittaṃ, kiṃ kato, dātuṃ gato
itī+dha –
41. Vagge vagganto
Niggahītassa kho vagge vagganto vā hotīti nimittānussarānaṃ paccāsatyā tabbaggapañcamo
hoti. Paccāsatti nāma ṭhānato āsannatā guṇato vā, guṇatoti vaṇṇasaññādiguṇato. Niggahītassa
anusarīyatīti pacchā katvā sarīyatīti anussarotipi vuccati. Taṅkaroti=taṃ karoti, evaṃ taṅkhaṇaṃ,
saṅgato, taṅghataṃ. Dhammañcare, tañchannaṃ, tañjātaṃ, tañjhānaṃ, taññāṇaṃ. Taṇṭhānaṃ,
taṇḍahati. Tantanoti, tanthiraṃ, tandānaṃ, tandhanaṃ, tanniccutaṃ, tampatto, tamphalaṃ,
tesammodho, sambhūto, tammittaṃ. Kiṅkato, dātuṅgato, taṇhaṅkaro, raṇañjaho, saṇṭhito, jutindharo,
sammatotiādīsu niccaṃ.
Ānantarikaṃ ya+māhu, yaṃ yadeva, paccattaṃ eva, taṃ hiitī+dha –
42. Yevahisu ño
Ya+eva+hisaddesu niggahītassa vā ño hoti. ‘‘Vaggalasehi te’’ti yassa ñakāro.
Ānantarikañña+māhu=ānantarikaṃ ya+māhu, yaññadeva=yaṃyadeva, ñassa dvitte paccattaññeva,
paccattaṃ eva, tañhi, tañhi. ‘‘Abyabhicārinā byabhicārī niyamyate’’ti ñāyā evasaddasahacariyā
‘‘ya’’ iti sabbādiyasaddasseva gahaṇaṃ.
Saṃyogo, saṃyojanaṃ, saṃyato, saṃyācikāya itī+dha –
43. Ye saṃssa
Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ, tassa vā ño hoti yakāre. Saññogo=saṃyogo, evaṃ saṃyojanaṃ,
saññato, saññācikāya. Idha yakāramattova gayhate. Saṃssāti kiṃ, etaṃ yojanaṃ, taṃ yānaṃ, taṃ
saraṇaṃ yanti.
Taṃ eva, taṃ ahaṃ brūmi, yaṃ āhu, dhanaṃ eva, kiṃ etaṃ, nindituṃ arahati, taṃ idaṃ, yaṃ
aniccaṃ, taṃ anattā, etaṃ avoca, etaṃ eva itī+dha –
44. Mayadā sare
Niggahītassa ma ya dā honti vā sare kvaci. Tameva taṃ eva, tamahaṃ brūmi=taṃ ahaṃ brūmi,
yamāhu, dhanameva, kimetaṃ, ninditumarahati. Tayidaṃ. Yadaniccaṃ, tadanattā, etadavoca,
etadeva. ‘‘Mayadā’’ti yogavibhāgā buddhama saraṇama iccādi bhavati.
47. Tadaminādīni
Tadaminādīni nippajjanti. ‘‘Ya+dalakkhaṇikaṃ, taṃ nipātanā’’ti ñāyā lakkhaṇantarena avihitā
desa+lopā+gama+vipallāsā, sabbattha imināva daṭṭhabbā. Idañca paresaṃ pisodarādimiva
daṭṭhabbaṃ. Phusitaṃ=jalabindu, phusita+mudara+massa pisodaraṃ. Issa akāre taṃ
iminā=tadaminā, sakiṃ āgāmī=sakadāgāmī, dhassa dakāre ekaṃ idha ahaṃ=eka+midā+haṃ,
vidhassa vidādeso saṃvidhāya avahāro=saṃvidāvahāro, vārisaddassa vakāre, hassa lakāre ca kate
vārivāhako=valāhako, jīvanassa jīādeso, jīvanassa muto=jīmūto. Chavassa suādese, sayanassa
sānādese ca kate chavassa sayanaṃ=susānaṃ. Uddhassa uduādese, khassa khalaādese ca ‘‘saramhā
dve’’ti dvittādimhi ca kate uddhaṃ khaṃ assa udukkhalaṃ. Pisitassa piādese, asassa sācādese ca
kate pisitāso=pisāco.
Mahīsaddassa mayūādese, ravatissa rādese ca kate mahiyaṃ ravatīti mayūro. Eva+maññepi
payogato+nugantabb ā. Ettha ca –

Va ṇṇā gamo va ṇṇ avipariy āyo,
Dve cā+pare vaṇṇavikāra+nāsā;
Dhātussa atthātisayena yogo,
Ta+duccate pañcavidhaṃ niruttaṃti.
Yathā dvāre niyutto=dovārikoti okaāgamo. Hiṃsasaddassa sīhoti vipallāso. Nijako=niyakoti
vikāro. Mehanassa khassa mālā mekhalāti vaṇṇalopo, ha+na+makārānaṃ lopo. Mayūroti atthe
ravatissa atissayayogoti.
Yathariva tathariveti nipātāva. ‘‘Jaraggavā vicintesuṃ, vara+mhākaṃ bhusāmive’’ti ettha
ivasaddo evakārattho. Niggahītasandhi.
Sandhissarānaṃ paṭisedhasandhi,
Atho byañjana+sarabyañjanānaṃ;
Sandhi ca+tho niggahītassa sandhi,
Bhavanti sandhi pana pañcadhā ve.
Iti payogasiddhiyaṃ sandhikaṇḍo paṭhamo.
2. Nāmakaṇḍa
Atha nāmāni vuccante. Taṃ atthābhimukhaṃ namanato, attanā ca+tthassa nāmanato nāmaṃ,
dabbābhidhānaṃ. Taṃ duvidhaṃ saliṅgā+liṅgato, anvattharuḷhito ca, tividhaṃ
pumi+tthi+napuṃsakaliṅgato, rukkho, latā, vananti. Catubbidhaṃ
sāmañña+guṇa+kriyā+yadicchānāmato, rukkho, nīlo, pācako, sirivaḍḍhoti. Aṭṭhavidhaṃ
avaṇṇi+vaṇṇu+vaṇṇo+kāra+niggahītantapakatibhedato, ettha kiṃsaddo niggahītanto. Paccayā
paṭhamaṃ karīyatīti pakati, saddo, dhātu ca.
Tattha saliṅgesu tāva akārantato pulliṅgā sugatasaddā satta vibhattiyo parā yojīyante. Sugataiti
ṭhite –
1. Dve dve+kānekesu nāmasmā siyo aṃyo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ su
Etesaṃ dve dve honti ekānekatthesu vattamānato nāmasmā yathākkamaṃ. Yato ime satta dukā
honti, ‘‘atthavanta+madhātuka+mapaccayaṃ pāṭipadikaṃ kitaka+taddhita+samāsā ce’’ti vuttattā taṃ
nāmaṃ pāṭipadikaṃ nāma. Keci sakattha+dabba+liṅga+saṅkhyā+kammādipañcakaṃ pāṭipadikanti
vadanti. Tene+taṃ vuccati –
Sakattha+dabba+liṅgāni, saddattha+mabravuṃ pare;
Saṅkhyā+kammādikānantu, vibhatti vācakā matā.
Sakattha+dabba+liṅgāni, saṅkhyā+kammādipañcakaṃ;
Saddattha+mabravuṃ keci, vibhatti pana jotakāti ca.
Tato ekamhi vattabbe ekavacanaṃ bahumhi vattabbe bahuvacanañcāti aniyamena pasaṅge
‘‘nāmasmā’’ti adhikāro.
37. Paṭhamā+tthamatte
Nāmassā+bhidheyyamatte paṭhamāvibhatti hotīti vatticchāvasā
paṭhamāye+kavacanabahuvacanāni. Si yoiti paṭhamā. Sissi+kārassā+nubandhattā appayogo.
Payojanaṃ ‘‘ki+maṃsisū’’ti saṃketo, tathā aṃvacanassā+kārassa. Ettha tathāti vuttassātideso
aññad īyadhamm āna+maññatthap āpana+matideso. Ekamhi vattabbe pa ṭhamekavacana ṃ si.

Atoti vattate, atoti n āmavisesanatt ā ‘‘ vidhibbisesanantass ā’’ ti paribh āsato ak ārantato n āmasm ā
vidhi.
109. Sisso
Akārantato nāmasmā sissa o hoti. Pubbasaralope sugato tiṭṭhati. Bahumhi vattabbe
bahuvacanaṃ yo. Evaṃ uparipi yojetabbaṃ.
41. Ato yonaṃ ṭāṭe
Akārantato nāmasmā paṭhamādutiyāyonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ. Ṭakārānubandhattā
‘‘ṭānubandhā+nekavaṇṇā sabbassā’’ti sabbādeso. Sugatā tiṭṭhanti.
‘‘Paṭhamā+tthamatte’’ti vattate.
38. Āmantaṇe
Āmantaṇādhike atthamatte paṭhamāvibhatti hotīti ekasmiṃ ekavacanaṃ si.
112. Go syā+lapane
Ālapane si gasañño hoti.
‘‘Lopo’’ti vattate.
117. Gasīnaṃ
Nāmasmā ga+sīnaṃ lopo hoti. Bho sugata ciraṃ tiṭṭha.
‘‘Ge’’ti vattate.
59. Ayunaṃ vā dīgho
Aiuiccetesaṃ vā dīgho hoti ge pare tiliṅge+ti dīghe bho sugata sugatā ciraṃ tiṭṭha. Sakkate
sugatāti dīghaṃ dūrālapaneyevi+cchanti, samīpālapanepi dassanato taṃ na gahetabbaṃ. Bahuvacane
yossa ṭā, sugatā ciraṃ tiṭṭhatha.
2. Kamme dutiyā
Tasmiṃ kammakārake dutiyāvibhatti hoti. Aṃyoiti dutiyā. Ettha dutiyātatiyādibhāvo
vibhattisutte siyo iti paṭhamāvibhatyādīni+mupādāya vuccati, taṃ taṃ upādāya paññattattā.
Dutiyekavacanaṃ aṃ, akārassā+payogo. Sugataṃ passa. Dutiyābahuvacanaṃ yo, tassa ṭe, sugate
passa.
19. Kattukaraṇesu tatiyā
Tasmiṃ kattari karaṇe ca kārake tatiyāvibhatti hoti. Nā+hiiti tatiyāvibhatti. Tatiyāekavacanaṃ
nā.
‘‘Nāssā’’ti vattate.
108. Ate+na
Ak ārantato n āmasm ā parassa n āvacanassa en ādeso hoti nicca ṃ. Sugatena kata ṃ.

98. Suhisva+sse
Akārantassa suhisve+hoti. Sugatehi.
‘‘Ve’’ti vattate.
95. Smāhismiṃnaṃ mhābhimhi
Nāmasmā paresaṃ smāhismiṃnaṃ mhābhimhi honti yathākkamaṃti hissa bhiādese sugatebhi.
Karaṇe sugatena loko puññaṃ karoti, sugatehi sugatehi vā.
24. Catutthī sampadāne
Tasmiṃ sampadānakārake catutthī siyā. Sa+naṃiti catutthī. Catutthe+kavacanaṃ sa.
Vibhattisutte ssa+naṃti dīghapāṭhena sugatassāti siddhepi ‘‘jhalā sassa no’’ tyādikāriyasuttesu
ssassāti akkharagāravatā hotīti lāghavattha+mida+māraddhaṃ –
51. Suña sassa
Nāmasmā parassa sassa suñāgamo hoti. Sa ca ‘‘chaṭṭhiyā’’ti vattamāne –
1,20. Ñākānu bandhā+dyantā
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa ñānubandha+kānubandhā ādyantāhontīti ādyavayavo. Ukāro uccāraṇattho,
ññakāro asmiṃ sutte saṃketattho. Sugatassa dānaṃ deti.
1,58. ‘‘Bahulaṃ’’tya+dhikāro
Bahulādhikāraṃ kappadumamiva maññanti saddikā. Tañca –
Kvaci pavattya+pavatti, kvaca+ññaṃ kvaci vā kvaci;
Siyā bahulasaddena, vidhi sabbo yathāgamaṃti –
Catubbidhaṃ bahulaṃ samikkhanti.
‘‘Ato vā’’tveva,
44. Sassāya catutthiyā
Akārantato parassa catutthiyā sassa āyo hoti vā bahulaṃ. Sugatāya. Yebhuyyena
tādattheyevā+ya+māyo dissatīti ito paraṃ no+dāharīyate. Catutthībahuvacanaṃ naṃ,
‘‘Dīgho’’ti vattate.
89. Sunaṃhisu
Nāmassa dīgho hoti sunaṃhisu. Sugatānaṃ.
29. Pañcamya+vadhismā
Etasmā avadhikārakā pañcamīvibhatti hoti. Smā+hiiti pañcamī. Pañcamyekavacanaṃ smā,
‘‘ Ato ’’ ‘‘ ṭāṭ e’’ ‘‘ ve ’’ ti ca vattate.

43. Sm ā+smiṃna ṃ
Akārantato nāmasmā paresaṃ smā+smiṃnaṃ ṭā+ṭe honti vā yathākkamaṃ. Sugatā apehi
sugatamhā sugatasmā vā. Pañcamībahuvacanañhi, sugatebhi sugatehi.
39. Chaṭṭhī sambandhe
Kārakehi añño sambandho, tatra chaṭṭhīvibhatti hoti. Sa+naṃiti chaṭṭhī, chaṭṭhekavacanaṃ sa,
sugatassa vihāro, chaṭṭhībahuvacanaṃ naṃ, sugatānaṃ.
14. Sattamyā+dhāre
Ādhārakārake sattamīvibhatti hoti. Smiṃ+suiti sattamī. Sattamyekavacanaṃ smiṃ, sugate
patiṭṭhitaṃ sugatamhi sugatasmiṃ vā. Sattamībahuvacanaṃ su, ‘‘su+hisva+sse’’ti e, sugatesu.
Sugato, sugatā. Bho sugata, bho sugatā, bhavanto sugatā. Sugataṃ, sugate. Sugatena, sugatebhi,
sugatehi. Karaṇe sugatena, sugatebhi, sugatehi. Sugatassa, sugatāya, sugatānaṃ. Sugatā, sugatamhā,
sugatasmā, sugatebhi, sugatehi. Sugatassa, sugatānaṃ. Sugate, sugatamhi, sugatasmiṃ, sugatesu.
Sugato sugato. Sugataṃ namati. Sugatena kato. Sugatena jito. Sugatassa dade. Sugatā vigato.
Sugatassa suto. Sugate ramate. Evaṃ –
Sūrā+sura+naro+raga+nāga+yakkhā,
Gandhabba+kinnara+manussa+pisāca+petā;
Mātaṅga+jaṅgama+turaṅga+varāha+sīhā,
Byaggha+ccha+kacchapa+taraccha+miga+ssa+soṇā.
Āloka+loka+nilayā+nila+cāga+yogā,
Vāyāma+gāma+nigamā+gama+dhamma+kāmā;
Saṅgho+gha+ghosa+paṭighā+sava+kodha+lobhā,
Sārambha+thambha+mada+māna+pamāda+makkhā.
Punnāga+pūga+panasā+sana+campaka+mba-
Hintāla+tāla+vakula+jjuna+kiṃsukā ca;
Mandāra+kunda+pucimanda+karañja+rukkhā,
Ñeyyā mayūra+sakuṇa+ṇḍaja+koñca+haṃsā.
Sugatasaddova, yato sabbo saddo, na saddatālitatthova, atha kho saṃyogādivasenapi atthaṃ
vadanti. Tene+taṃ vuccati –
Saṃyogā vippayogā ca, sāhacariyā+virodhato;
Atthā pakaraṇā liṅgā, saddantarasamīpato.
Sāmatthyo+citra+desehi, kāla+byattā+nurūpato;
Upacāra+kākubheda, sambandhehu+palakkhaṇā.
Vacanā ca tadaṅgattā, padhānattātiādihi;
Sadda+tthā pavibhajjante, na saddādeva kevalāti.
Ettha saṃyogato tāva, ‘‘sakisorā dhenu dīyatū’’ti, kisoro assapotako, taṃsaṃyogato vaḷavā eva
patīyate.
Vippayogato – ‘‘ akisor ā ā nīyat ū’’ ti tappa ṭisedh ā va ḷav ā eva pat īyate.

Sahacara ṇato – ‘‘ rāma+lakkha ṇa’’ iti ubhinna ṃ sahacara ṇena r āmoti d āsarathi eva r āmo, na
aññābhidhāno jāmadaganyādi. Lakkhaṇopi somitti eva, na tu yo koci lakkhaṇo.
Virodhato – ‘‘rāma+jjunā’’ iti bhaggavo sahassabāhu ca aññamaññaviruddhāti te eva patīyante,
na dāsarathi sabyasāci ca.
Atthato – ‘‘sindhava+mānaya, pavisāmi raṇaṅgaṇa’’miti raṇaṅgaṇapaveso vāhanavisesena
hotīti atthato turaṅgapatīti, na tu lavaṇavisesaṃ.
Pakaraṇato-bhojanavidhimhi upasaṅkhariyamāne ‘‘sindhava+mānaye’’ti, atra hi
saddantarassā+bhāvepi bhojanopakaraṇasamavāya+mālokitabhāvato lavaṇe paṭipatti, tādiso hi
patthāvoti.
Liṅgato – ‘‘devadattaṃ paṭhama+mupavesaya samārādhitaguruṃ’’ti, atra samārādhitaguruttena
liṅgena tassa bāhussacca+mavagamyate, na tu yo koci devaguṇo.
Sannidhānato – ‘‘ajjuno katavīriyoti’’ patīyate, no akatavīriyo ajjunoti.
Sāmatthiyato – ‘‘anudarā kaññā’’ti udare asati kaññā eva natthīti tassā kisāṅgiyā majjhapadesoti
patīyate.
Ocitrato – ‘‘rāmasadiso+yaṃ’’ iti, atra hi rāmo payuttadāsarathismiṃ bhiyyo sādhāraṇo
paricayoti dāsarathi eva patīyate, na bhaggavarāmo.
Desato – ‘‘poṭṭhapā’’ iti kismiñci dese pasaṃsāvacanaṃ. Kismiñci akkosavacanaṃ.
Kālato – ‘‘pace’’ti dakkhiṇāpathe katthaci pubbaṇhe yāgupāke, sāyaṇhe tu odanapāke.
Byattito – ‘‘gāmassa addha’’ miti samabhāge, napuṃsakattā. ‘‘Gāmassa addho’’ti pumattena tu
asamabhāge.
Anurūpato – ‘‘narapati sādhu rakkhati gomaṇḍala’’miti mahīmaṇḍalapālanaṃ
rājino+nurūpa+miti mahīmaṇḍalapālaneva patīti, na tu goyūtharakkhane.
Upacārato –ataṃsabhāve taṃsabhāvāropana+mupacāro, sa ca tadaṭṭho, taddhammo,
taṃsahacariyo, taṃsamīpoti catubbidho, tattha yathākkamaṃ mañcā ukkosanti, aggi māṇavo,
yaṭṭhiṃ pavesaya, gaṅgāyaṃ vajoti.
Kākuto-kākusaddo itthiyaṃ, sa ca vikāra+soka+bhīti+dhanirūpesu dissati, vattu kāyavikārā
kathañci taṃ akatavāapi kenaci aññena ‘‘kiṃ tvaṃ taṃ akāsi ‘‘iti puṭṭho kopena bhamubhedā ‘‘ahaṃ
katavā amhī’’ti katheti, tassa bhamubhedakriyā akriyāpaṭiññaṃ sūcayati.
Sambandha to – ‘‘mātari sammā vattitabbaṃ, pitari sussūyitabbaṃ’’ iti, atra hi samātari
sapitarīti sambandhisaddābhāvepi sā mātā so pitā ca assa puttassāti patīyate.
Upalakkhaṇato – ‘‘kākehi rakkhitabbaṃ dadhī’’ti kākasaddo sabbesa+mupaghātakānaṃ
sāmaññaṃ upalakkhetīti sunakhādisabbehipi nivārīyate.
Vacanato – ‘‘dārā’’iti dārasaddo kalatte bahuvacananto, aññattha aniyatavacano.
Tadaṅgattā – ‘‘sajjitaṃ bhojana’’miti vutte tapparikkhārattā tadupakaraṇa āsana, pāti,
byañjanādīnaṃ sampādanampi patīyate.
Padhānabhāvato – ‘‘niggacchati avaninātho’’ti rañño niggamanena tadupajīvīnampi

niggamana ṃ viññ āyati.
Vuttañca –
Neyyanītatthasuttesu, ñeyyaṃ saddatthamattakaṃ;
Ne+ttha vattabbaatthena, suttaṃ nītatthakaṃ bhaveti.
Eva+maññesampi akārantānaṃ pulliṅgānaṃ saddānaṃ rūpanayo kriyā+bhisambandho ca.
Sugatasaddato yassa saddassa viseso atthi, taṃ vakkhāma. Ito paraṃ chaṭṭhiyā catutthīsamattā
pañcamībahuvacanassa ca tatiyābahuvacanena samattā na tā dassiyante.
Gumba si, ‘‘ato’’ ‘‘sissā’’ti ca vattate.
110. Kvace+vā.
Akārantato nāmasmā parassa sissa e hoti vā kvaci. Gumbe gumbo, gumbā. Bho gumba gumbā,
bhavanto gumbā iccādi sugatasamaṃ. Evaṃ phussitagge phussitaggo, vattabbe vattabbo iccādi.
Sisso+kārassa niccattā katthaci pakkhe ekāratta+mida+māraddhanti sisso+kārapakkhe eva bhavatīti
‘‘aṃ napuṃsake’’ti a+mādesena ekārassa napuṃsakavisaye bādhitattā ‘‘bahulaṃ’’ vidhānā
napuṃsakepi sukhe dukkheti kvaci hoteva.
‘‘Yossa’’ ‘‘ṭe’’ti ca vattate.
135. Ekaccādīha+to
Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti. Ekacco, ekacce. Bho ekacca ekaccā, ekacce. Ekaccaṃ,
ekacce. Evaṃ esa+sa+paṭhamasaddānaṃ.
Kodho, kodhā. Bho kodha kodhā, kodhā. Kodhaṃ, kodhe.
‘‘Nāssa’’ ‘‘sā’’ti ca vattate.
107. Kodhādīhi
Kodhādīhi nāssa sā hoti vā. Kodhasā kodhena. Atthasā atthena. ‘‘Ye uttamatthāni tayi
labhimhā’’ti atthasaddo napuṃsakaliṅgopi dissati.
‘‘Smino ṭī’’ti ca vattate.
175. Divādito
Divādīhi nāmehi smino ṭi hoti niccaṃ. Divi, evaṃ bhuvi. Etthaṭimhi niccaṃ vakārāgamo rasso
ca. Ettha bhūsaddo vadhūsaddasamaṃ.
‘‘Ve’’ti vattate.
144. Manādīhi smiṃ+saṃ+nā+smānaṃ si+so+o+sā+sā
Manādīhi smi+mādīnaṃ si+so+o+sā+sā honti vā yathākkamaṃ. Mano, manā. Bho mana manā,
manā. Mano, manaṃ, mane. Manasā manena, manehi manebhi. Manaso manassa, manānaṃ. Manasā
manā manamhā manasmā, manehi manebhi. Manasi manamhi manasmiṃ, manesu.
Evaṃ vaco payo tejo,
Tapo ceto tamo yaso.

Ayo vayo siro saro,
Uro+tye+te manādayo.
Rūpasiddhiyaṃ aha+rahasaddā manādīsu paṭhitā. Ahassa āpādittā rahoti nipātattā rahasīti
vibhatyantapaṭirūpakanipātattā idha na gahitā.
Gacchanta si, ‘‘sissa’’ ‘‘ve’’ti ca vattate. Parato bhiyyo nānuvattayissāma, vuttiyā eva
anuvattassa gamyamānattā.
148. Ntassaṃ
Simhi ntapaccayassa aṃ hoti vā. ‘‘Sutānumitesu sutasambandhova balavā’’ti ñāyā ‘‘ntassā’’ti
sutattā ntasseva aṃ, na tadantassa anumitassa saddassa. Eva+muparipi nta+ntūnaṃ
ādesavidhānaṭṭhānesu. ‘‘Gasinaṃ’’ti silopo. Gacchaṃ gacchanto.
215. Nta+ntūnaṃ nto yomhi paṭhame
Paṭhame yomhi nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ ntoiccādeso hoti vā. Sa ca bahulādhikārā pumeva,
gacchanto gacchantā.
218. Ṭa+ṭā+aṃ ge
Ge pare nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ ṭa+ṭā+aṃiccādesā niccaṃ honti bahulaṃ. Bho gaccha
gacchā gacchaṃ, gacchanto gacchantā.
92. Ntassa ca ṭa vaṃ+se
Aṃsesu ntapaccayassa ṭa hoti vā ntussa ca. Vavatthitavibhāsā+yaṃ. Gacchaṃ gacchantaṃ,
gacchante.
217. To+tā+ti+tā sa+smā+smiṃ nāsu
Sa+smā+smiṃ+nāsu nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ to+tā+ti+tā honti vā yathākkamaṃ. Gacchatā
gacchantena, gacchantehi gacchantebhi. Gacchato gacchassa gacchantassa.
216. Taṃ naṃmhi
Naṃmhi nta+ntūnaṃ savibhattīnaṃ taṃ vā hoti. Gacchataṃ gacchantānaṃ. Gacchatā
gacchantā gacchantamhā gacchantasmā. Gacchati gacchante gacchantamhi gacchanthasmiṃ,
cchentesu.
Evaṃ mahaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ, dadaṃ bhuñjaṃ suṇaṃ pacaṃ;
Jayaṃ jīraṃ vacaṃ pīyaṃ, saraṃ kubbaṃ japaṃ vajaṃ.
Iccādayo.
Bhavanta si,
149. Bhūto
Niyamasutta+midaṃ. Bhūdhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccaṃ punabbidhānā. Bhavaṃ.
146. Bhavato vā bhontoga+yo+nā+se

Bhavantasaddassa bhont ādeso v ā hoti ga+yo+n ā+se. Nto ādeso, bhonto bhont ā bhavanto
bhavantā. Ge pana bho bhonta bhontā bhava bhavā bhavaṃ, bhonto bhontā bhavanto bhavantā.
Bhontādesapakkhe ṭa+ṭā+aṃādesā bahulādhikārā na honti. Bhavaṃ bhavantaṃ, bhonte bhavante.
Bhotā bhontena bhavatā bhavantena, bhavantehi bhavantebhi. Bhoto bhontassa bhavato bhavassa
bhavantassa, bhavataṃ bhavantānaṃ. Bhavatā iccādi gacchantasamaṃ.
Bhoiti āmantaṇe nipāto, ‘‘kuto nu āgacchatha bho tayo janā’’ti bahuvacanepi dassanato. Evaṃ
bhanteti. Bhaddeti bhaddasaddantarena siddhaṃ. Bhaddantaiti dassa dvibhāvena.
Saṃ santo, santo santā. Bho sa sā saṃ, santo santā. Saṃ santaṃ ‘‘saṃyogādilopoti nassa lope
‘‘yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ’’, sante. Satā santena.
145. Sato saba bhe
Santasaddassa saba bhavati bhakāre. Sabbhi santehi. Niccattā santebhīti na hoti. Sato sassa
santassa iccādi gacchantasamaṃ.
150. Mahantā+rahantānaṃ ṭā vā
Simhi mahantā+rahantānaṃ ntassa ṭā vā hoti. Mahā mahaṃ mahanto, mahanto mahantā. Arahā
arahaṃ, arahanto arahantā iccādi gacchantasamaṃ.
Asma si,
154. Rājādīyuvāditvā
Rājādīhi yuvādīhi ca parassa sissa ā hoti. Asmā,
156. Yona+māno
Rājādīhi yuvādīhi ca yona+māno vā hoti. Asmāno asmā. Bho asma asmā, asmāno asmā.
155. Vā+mhā+naṅa
Rājādīnaṃ yuvādīnañca ānaṅa hoti vā aṃmhi. Asmānaṃ asmaṃ, asmāno asme.
80. Nāsse+no
Kammādito nāvacanassa eno vā hoti. Asmena asmanā, asmehi asmebhi. Asmassa, asmānaṃ.
Asmā asmamhā asmasmā iccādi.
79. Kammādito
Kammādito smino ni hoti vā. Asmani asme asmamhi asmasmiṃ, asmesu. Kamma camma
vesma bhasma brahma atta ātuma ghamma muddhaiti kammādayo. Muddha gaṇḍivadhanva aṇima
laghimādayo asmasamā. Rāja brahma sakha atta ātuma gaṇḍivadhanva asma aṇima laghimādayo
rājādayo.
‘‘Dhammo vā+ññatthe’’ti gaṇasuttena rājādīsu paṭṭhitattā daḷadhammo daḷadhammāti vā hoti.
Yuva sā suvā maghava puma vattahāti yuvādayo. Rājā, rājāno rājā. Bhorāja rājā, rājāno rājā.
Rājānaṃ rājaṃ, rājāno rāje.
123. R ājassi n āmhi

‘‘ Sabbadattena r ājin ā’’ ti p āṭ hampati ida+m āraddha ṃ . Rājassi v ā hoti n āmhi. R ājin ā.
222. Nā+smāsu raññā
Nā+smāsu rājassa savibhattissa raññā hoti niccaṃ. Anekavaṇṇattā sabbassa. Raññā.
124. Su+naṃ+hisū
Rājassa ū hoti vā su+naṃ+hisu. ‘‘Chaṭṭhiyantassāti antassa hoti. Rājūhi rājehi rājūbhi rājebhi.
223. Rañño+raññassa+rājino se
Se rājassa savibhattissa ete ādesā honti. Rañño raññassa rājino, rājūnaṃ.
221. Rājassa raññaṃ
Naṃmhi rājassa savibhattissa raññaṃ vā hoti. Raññaṃ. Raññā, rājūhi rājehi rājūbhi rājebhi.
224. Smimhi raññe+rājini
Smimhi rājassa savibhattissa raññe+rājini honti niccaṃ. Raññe rājini, rājūsu rājesu.
225. Samāse vā
Iti gaṇasuttena rājassa nā+smā+smiṃsu yaṃ vuttaṃ, taṃ vā hoti. Kāsiraññā kāsirājinā
kāsirājena, kāsirājūbhi kāsirājebhi kāsirājūhi kāsirājehi. Kāsirañño kāsiraññassa kāsirājino
kāsirājassa. Kāsiraññā kāsirājasmā. Kāsirājūnaṃ kāsirājānaṃ. Kāsiraññe kāsirājini kāsirāje
kāsirājamhi kāsirājasmiṃ, kāsirājūsu kāsirājesu.
Addhā, addhāno addhā. Bho addha addhā, addhāno addhā. Addhānaṃ addhaṃ, addhāno addhe.
192. Puma+kamma+thāma+ddhānaṃ sa+smāsu ca
Pumādīna+mu hoti vā sa+smāsu nāmhi ce+ti utte addhunā, kammādittā ‘‘nāsse+no’’ti vā eno,
addhena addhanā, addhehi addhebhi. Se ukāre ca –
1,9. Iyuvaṇṇā jhalā nāmassa+nte
Nāmaṃ pāṭipadikaṃ, tassa ante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā jhalasaññā honti yathākkamaṃ. I ca u
ca iyu, iyu ca te vaṇṇā ceti iyuvaṇṇā, ‘‘dvandante sūyamānaṃ pacceka+mabhisambandhiya te’’ti
vuttattā vaṇṇasaddaṃ pacceka+mabhisambandhiya ‘‘ivaṇṇuvaṇṇā’’ti vuttaṃ.
81. Jhalā sassa no
Jhalato sassa no vā hoti. Addhuno addhussa addhassa, addhānaṃ.
82. Nā smāssa
Jhalato smāssa nā hoti vā, addhunā addhumhā addhusmā addhā addhamhā addhasmā.
‘‘Kammādito’’ti smino ni, addhani addhe addhamhi addhasmiṃ, addhesu. Addhasaddo
ce+tthakāla+ddhānavāci, na bhāgavācī.
Att ā, att āno icc ādi y āva dutiy ā rājāva, kamm āditt ā ene attena attan ā.

195. Su+hisu naka
Atta+ātumānaṃ su+hisu nakāgamo hoti. ‘‘Ñakānubandhā+dyantā’’ti paribhāsato kakāro
antāvayavattho, attanehi atthehi attanebhi attebhi.
194. No+ttātumā
Atta+ātumehi sassa no vā hoti. Attano attassa, attānaṃ.
196. Smāssa nā brahmā ca
Brahmā atta+ātumehi ca parassa smāssa nā hoti niccaṃ. Attanā. Smimhi kammādittā ni, attani
atte attamhi attasmiṃ, attanesu attesu. Ātumā attāva.
Brahmā, brahmāno brahmā, ‘‘brahmassu vā’’ti sutte ‘‘brahmassū’’ti yogavibhāgā ānomhi
brahmassa u, parassaralope brahmunotipi sijjhati. Ayañca brahmasaṃyutte dissati. Brahmā ge-
60. Gha+brahmādite
Ākatigaṇo+yaṃ, ākatīti jāti, jātipadhānagaṇotya+ttho. Ghasaññato brahma+kattu+isi+sakhādīhi
ca gasse+vā hoti. Bho brahme brahmā, brahmāno brahmā. Brahmānaṃ brahmaṃ, brahmāno brahme.
191. Nāmhi
Brahmassu hoti nāmhi niccaṃ. Brahmunā, brahmehi brahmebhi.
190. Brahmassu vā
Brahmassu vā hoti sa+naṃsu. ‘‘Jhalā sassa no’’ti no. Brahmuno brahmussa brahmassa,
brahmūnaṃ brahmānaṃ. ‘‘Smāssa nā brahmā ce’’ti smāssa nā, ukāre brahmunā. ‘‘Ambvādīhi’’ti
smino ni, imassa ākatigaṇattā brahmassa kammādittepi ettha vuttā. Brahmani brahme brahmamhi
brahmasmiṃ, brahmesu.
Sakhā, rājādittā ā.
2,157. Āyo no ca sakhā
Sakhato yona+māyo no honti vā āno ca. Sakhāyo sakhāno.
159. No+nā+sesvi
Sakhassa i hoti niccaṃ no+nā+sesu. Sakhino.
161. Yo+svaṃ+hisu cā+raṅa
Sakhassa vā āraṅa hoti yo+svaṃ+hisu smā+naṃsuca.
171. Āraṅasmā
Āravādesato paresaṃ yonaṃ ṭo hoti. Sakhāro sakhā. Ge tu ‘‘gha+brahmādite’’ti e, sakhe sakha
sakhā. Bahuvacanaṃ paṭhamā viya. Aṃmhi ‘‘vā+mhā+naṅa’’ti ānaṅa, sakhānaṃ sakhāraṃ sakhaṃ,
sakhāyo sakhāno sakhino.
172. Ṭo ṭe vā

Ārav ādesamh ā yona ṃ ṭ o ṭe v ā honti yath ākkama ṃti ṭe. Aññattha ‘‘ āra ṅasm ā’’ ti ṭo. Sakh āre
sakhāro sakhe. Ṭoggahaṇaṃ lāghavatthaṃ. Sakhinā, sakhārehi sakhehi. ‘‘Jhalā sassa no’’ti jhato
sassa no, sakhino sakhissa, sakhārānaṃ.
160. Smā+naṃsu vā
Sakhassa vā i hoti smā+naṃsu. Sakhīnaṃ sakhānaṃ.
171. Ṭā nā+smānaṃ
Āravādesamhā nā+smānaṃ ṭā hoti niccaṃ. Sakhārā, bahulādhikārā sakhārasmā. ‘‘Nā smāssā’’ti
nā, sakhinā sakhismā sakhā sakhamhā sakhasmā.
158. Ṭe smino
Sakhato smino ṭe hoti niccaṃ. Sakhe, sakhāresu sakhesu. Sakhi sakhīti itthiyaṃyeva payogo
dissati, tasmā ‘‘nadādito ṅī’’ti vīmhi ālapanattā vā rasso.
Yuvādittā ā, yuvā.
181. Yonaṃ no+ne vā
Yuvādīhi yonaṃ no+ne vā honti yathākkamaṃ. ‘‘Yona+māno’’ti ānomhi siddhepi ‘‘dutiyassa
ne’’ti ganthagāravo hotīti yathākkamaṃpati lāghavatthaṃ noggahaṇaṃ.
179. No+nā+nesvā
No+nā+nesu yuvādīna+mā hoti. Yuvāno yuvā. Bho yuva yuvā, yuvāno yuvā. Yuvānaṃ yuvaṃ,
yuvāno yuvāne yuve. Yuvānā.
178. Yuvādīnaṃ su+hisvā+naṅa
Su+hisu yuvādīna+mānaṅa hoti. Yuvānehi yuvānebhi.
193. Yuvā sassi+no
Yuvā sassa vā ino hoti. Yuvino yuvassa, yuvānaṃ.
180. Smā+smiṃnaṃ nā+ne
Yuvādahi smā+smiṃnaṃ nā+ne niccaṃ honti yathākkamaṃ. Yuvānā, yuvānehi yuvānebhi.
Yuvāne, yuvānesu. Maghava+puma+vattahasaddā yuvasaddasamā. Ayaṃ viseso –
187. Gassaṃ
Pumasaddato gassa aṃ vā hoti. Pumaṃ puma pumā, pumāno pumā. Pumānaṃ pumaṃ, pumāno
pumāne pume.
185. Nāmhi
Pumassā hoti nāmhi. Pumānā. ‘‘Lakkhaṇikapaṭipadottesu paṭipadottasseva gahaṇaṃ, na
lakkhaṇikassā’’ti ñāyā paṭipadottanāvibhatti eva gayhati, na nāsmāssa, katalakkhaṇikattā. Paṭipadanti
ca ‘‘nāmhī’’ti nāvibhattiyā paṭipadabhūto anukaraṇasaddo. Na lakkhaṇiko nā.
‘‘ Puma+kamma+th āma+ddh āna ṃ vā sa+sm āsu ce ’’ ti v ā utte pumun ā pumena. Pumuno pumussa

pumassa. Pumun ā pum ā.
184. Pumāti
Smino ne vā hoti. Pumāne pume pumamhi pumasmiṃ.
186. Sumhā ca
Pumassa sumhi pumādīnaṃ yaṃ niccaṃ vuttaṃ, taṃ vā hotīti ānaṅa vā hoti ā ca. Pumānesu
pumāsu pumesu. Vattahā, vattahāno vattahā iccādi yuvasaddasamaṃ.
189. Vattahā sa+naṃnaṃ no+nānaṃ
Vattahā sanaṃnaṃ nonānaṃ niccaṃ honti yathākkamaṃ. Vattahāno vattahānānaṃ.
Akārantaṃ.
Sā si,
64. Ekavacana+yosva+ghonaṃ
Gho ca o ca gho, na gho agho. ‘‘Aghonaṃ’’ti ghappaṭisedhe akate ssa+mādīsu paresu ghassa
vikappena rasso, ekavacanādīsu yosu ca paresu ghassa niccena rassoti
viruddhatthagahaṇanivattanattho ghapaṭisedho. Oggahaṇa+muttaratthaṃ. Ekavacane yosu ca
gha+okārantavajjitānaṃ nāmānaṃ rasso hoti tiliṅgeti rasse sampatte –
66. Sismiṃ nā+napuṃsakassati
Anapuṃsakassa rasso na hotīti simhi tu na rasso. Sā. ‘‘Pajjunnova lakkhaṇapavutti jalepi
vassati, thalepi vassatī’’ti ñāyā yuvādittā sissa ā. Yosu rasse ‘‘yonaṃ no+ne vā’’ti yossa no. ‘‘No
nānesvā’’ti ā, sāno. Nottābhāvapakkhe ‘‘yona+māno’’ti vādhikārassa vavatthitavibhāsattā
nicca+māno, tasmā no+neabhāvapakkhe sā, seti rūpapasaṅgo na hoti. Sāno. Tathā nettābhāvapakkhe.
188. Sāssaṃ+se cā+naṅa
Sāsaddassa ānaṅa hoti aṃ+se ge ca niccaṃ. Bho sāna sānā, sāno. Sānaṃ, sāne sāno. Sānā,
sānehi sānebhi. Sānassa, sānaṃ. Sānā, sānehi sānebhi. Sāne, sānesu.
Suvā yuvāva. ‘‘Ekavacanayosva+ghonaṃ’’ti rassattaṃ viseso. Ge tu –
130. Ge vā
Aghonaṃ ge vā rasso hoti tiliṅge. Bho suva suvā.
Ākārantaṃ.
Muni silopo. Jhe kate –
93. Yosu jhissa pume
Jhasaññassa issa yosu vā ṭa hoti pulliṅge. Munayo, jhaggahaṇaṃ kiṃ, ikārantasamudāyassa mā
siyā. Iggahaṇaṃ kiṃ, īkārassa vāti. Atoti sāmaññaniddesā lakkhaṇikaakārato yonaṃ ṭāṭe sampattāpi
avidh ānas āmatthiy ā na honti. S āmatthiyañca aññath ā anupapatti.

114. Lopo
Jhalato yonaṃ lopo hotīti yolope –
88. Yolopa+nisu dīgho
Yonaṃ lopenisu ca dīgho hoti. Muni. Munayoti ettha yolopo kimatthaṃ na hoti, akkena
jhattassa n āsitattā. Kinti paṭhamaṃ na hoti, antaraṅgattā jhattassa. Bho muni munī, munayo munī.
Muniṃ, munayo munī. Muninā, munīhi munībhi. ‘‘Yolopanisu’’ ‘‘vīmantuvantūna’’ miccādiñāpakā
ikārukārānaṃ sunaṃhisu dīghassā+niccattā munihi muninaṃ munisu itipi hoti. ‘‘Jhalā sassa no’’ti
no, munino munissa, munīnaṃ. ‘‘Nāsmāssā’’ti nā, muninā munimhā munismā. Munimhi munismiṃ,
munīsu. ‘‘Ito kvaci sassa ṭānubandho’’ (gaṇasutta)ti brahmādīsu pāṭhā ‘‘yo ca sisso mahāmune’’ti
ettha ‘‘gha+brahmādite’’ti sassa eṭa.
Evaṃ –
Joti pāṇi gaṇṭhi muṭṭhi, kucchi vatthi sāli vīhi;
Byādhi odhi bodhi sandhi, rāsi kesi sāti dīpi.
Isi gini maṇi dhani, giri ravi kavi kapi;
Asi masi nidhi vidhi, ahi kimi pati hari.
Ari timi kali bali, jaladhi ca gahapati;
Uramiti varamati, nirupadhi adhipati;
Añjali sārathi atithi, samādhi udadhippabhutayo.
Aggi+isīnaṃ ayaṃ viseso –
147. Sissā+ggito ni
Aggismā sissa ni hoti vā. Aggini aggi, aggayo iccādi munisaddasamaṃ.
133. Ṭe sissi+sismā
Isismā sissa ṭe vā hoti. Ise isi. ‘‘Gha+brahmādite’’ti gassa e vā, bho ise isi, isayo isī. Isiṃ.
134. Dutiyassa yossa
‘‘Dutiyā yossā’’ti avatvā ‘‘dutiyassa yossā’’ti visuṃ karaṇaṃ
‘‘ekayoganiddiṭṭhāna+mapye+kadeso+nuvattate, na tve+kavibhattiyuttānaṃ’’ti ñāyā dutiyāyossāti
nānuvattiya yossāti sāmaññena anuvuttiya ekaccādito paṭhamā yossāpi ṭevidhānatthaṃ. Isismā
parassa dutiyā yossa ṭe vā hoti. Ise isayo isī, sesaṃ munisamaṃ.
Ādi, ādayo iccādi, smimhi –
55. Ratyādīhi ṭo smino
Ratyādīhi smino ṭo vā hoti. Ādo ādimhi ādismiṃ, ādīsu.
Samāse ikārantato yo+smiṃsu viseso.
182. Ito+ññatthe pume
Aññatthe vattam ānato ik ārantato n āmasm ā yona ṃ no+ne v ā honti yath ākkama ṃ pulli ṅge.

Ariyavuttino ariyavuttayo ariyavutt ī. Bho ariyavutti ariyavutt ī, ariyavuttino ariyavuttayo
ariyavuttī. Ariyavuttiṃ, ariyavuttino ariyavuttayo ariyavuttī. Ariyavuttinā iccādi tu
munisaddasamaṃ.
183. Ne smino kvaci
Aññatthe ikārantato nāmasmā smino ne vā hoti kvaci. Ariyavuttine ariyavuttimhi
ariyavuttismiṃ, ariyavuttīsu. Evaṃ tomaraṅkusapāṇino sāramatino iccādi. Kvaciggahaṇā na
sabbattha neādeso.
Ikārantaṃ.
Daṇḍī, silopo. ‘‘Ekavacane’’ ccādinā rasse sampatte anapuṃsakattā
‘‘sismiṃnā+napuṃsakassā’’ti nisedho. Yomhi ekavacane ca sabbattha rasso.
75. Yonaṃ no+ne pume
Jhasaññito yonaṃ no+ne vā honti yathākkamaṃ pulliṅge. Daṇḍino.
115. Jantuhetvīghapehi vā
Jantu+hetūhi īkārantehi gha+pasaññehi ca paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti. ‘‘Yolopanisu dīgho’’ti
dīghe daṇḍī daṇḍiyo. Ge tu ‘‘ge vā’’ti vā rasso. Bho daṇḍi daṇḍī, daṇḍino daṇḍī daṇḍiyo.
74. Naṃ jhīto
Jhasaññīto aṃvacanassa naṃ vā hoti. Daṇḍinaṃ daṇḍiṃ, daṇḍine.
76. No
Jhīto yonaṃ no vā hoti pulliṅge. Daṇḍino daṇḍī daṇḍiyo. Daṇḍinā, daṇḍīhi daṇḍībhi. ‘‘Jhalā
sassa no’’ti nomhi kate daṇḍino daṇḍissa, daṇḍīnaṃ. ‘‘Nā smāssā’’ti smāssa nā, daṇḍinā daṇḍimhā
daṇḍismā.
77. Smino ni
Jhīto smiṃvacanassa ni hoti vā. Daṇḍini daṇḍismiṃ, daṇḍīsu, bahulādhikārā smimhi
gāmaṇī+senānī+sudhīpabhutīnaṃ niādesābhāvo ca viseso. Evaṃ –
Dhammī saṅghī ñāṇī hatthī, cakkī pakkhī dāṭhī raṭṭhī;
Chattī mālī cammī yogī, bhāgī bhogī kāmī sāmī.
Dhajī gaṇī sasī kuṭṭhī, jaṭī yānī sukhī sikhī;
Dantī mantī karī cāgī, kusalī musalī balī; (Vācī, rū)
Pāpakārī sattughātī, mālyakārī dīghajīvī;
Dhammavādī sīhanādī, bhūmisāyī sīghayāyī.
Īkārantaṃ.
Bhikkhu, silopo. Lasaññāyaṃ –
83. Lā yonaṃ vo pume

Lato yona ṃ vo hoti v ā pulli ṅge.
94. Ve+vosu lussa
Lasaññassa ussa ve+vosu ṭa hoti. Ettha ‘‘pumālapane vevo’’ tya+tra vossa sahacaritañāyā
anissitattā jātivasena ‘‘lā yonaṃ’’ tyādo vo ca gayhati. Bhikkhavo. Aññatra ‘‘lopo’’ti yolopo.
‘‘Yolopanisu dīgho’’ti dīghe bhikkhū. Bho bhikkhu bhikkhū.
96. Pumā+lapane vevo
Lasaññato uto yossā+lapane ve+vo honti vā pulliṅge. Bhikkhave bhikkhavo bhikkhū.
Bhikkhuṃ, bhikkhavo bhikkhū. Bhikkhunā, bhikkhūhi bhikkhūbhi. ‘‘Jhalā sassa no’’ti lato sassa no
vā, bhikkhuno bhikkhussa, bhikkhūnaṃ. ‘‘Nā smāssā’’ti lato vā smāssa nā, bhikkhunā bhikkhumhā
bhikkhusmā. Bhikkhumhi bhikkhusmiṃ. Evaṃ –
Setu ketu rāhu bhāṇu, saṃku ucchu veḷu maccu. (Paṅgu, rū) sindhu bandhu neru meru, sattu
kāru hetu jantu. Ruru paṭu – iccādayo.
Jantu+hetūnaṃ yosva+yaṃ bhedo. ‘‘Jantu+hetvī+gha+pehi vā’’ti yolope –
84. Jantvādito no ca
Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca pulliṅge. Jantuno jantavo jantuyo. Bho jantu jantū, jantuno,
‘‘pumālapane vevo’’ti ve+vo, jantave jantavo jantuyo. Jantuṃ, jantū jantuno jantavo jantuyo. Sesaṃ
bhikkhusamaṃ.
Hetu, hetū hetavo. ‘‘Yomhi vā kvacī’’ti lasaññassa ussa vā ṭādeso, hetayo. Yomhi antaraṅgattā
paṭhamaṃ ṭādese kate pacchā yolopābhāvo, tathā hi
antaraṅga+bāhiraṅgavidhānesva+ntaraṅgavidhiyeva balavā. Ettha ca pakatinissita+mantaraṅgaṃ,
paccayanissitaṃ bāhiraṅgaṃ. Hetuyo. Bho hetu, hetū hetave hetavo hetayo hetuyo. Sesaṃ
pubbasamaṃ.
Bahuto naṃmhi –
48. Bahukatinnaṃ
Naṃmhi bahuno katissa ca nuka hoti tiliṅge. Bahunnaṃ. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
Vattu si,
57. Ltu+pitādīna+mā simhi
Ltupaccayantānaṃ pitu+mātu+bhātu+dhītu+duhitu+jāmātu+nattu+hotu+potūnañcā hoti simhi.
Vattā. ‘‘Kattari ltu+ṇakā’’ti vihitaltupaccayassa gahaṇā yato dhātuto hi so vihito, ‘‘paccayaggahaṇe
yasmā so vihito, tadādino tadantassa ca gahaṇaṃ’’ti ñāyā tadavinābhāvato tadantadhātunopi
gahaṇaṃti ltupaccayantānaṃti vuttaṃ.
162. Ltu+pitādīna+ma se
Ltupaccayantānaṃ pitādīnañcā+raṅa hoti sato+ññatra. ‘‘Āraṅasmā’’ti ṭo, vattāro.
58. Ge a ca
Geltu+pitādīnaṃ a hoti ā ca. Bho vatta vattā, vattāro. Vattāraṃ, vattāre vattāro. Nāvacanassa