Padarūpasiddhi

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Padarūpasiddhi
Ganthārambha
[Ka]
Visuddhasaddhammasahassadīdhitiṃ,
Subuddhasambodhiyugandharoditaṃ;
Tibuddhakhettekadivākaraṃ jinaṃ,
Sadhammasaṅghaṃ sirasā’bhivandiya.
[Kha]
Kaccāyanañcācariyaṃ namitvā,
Nissāya kaccāyanavaṇṇanādiṃ;
Bālappabodhatthamujuṃ karissaṃ,
Byattaṃ sukaṇḍaṃ padarūpasiddhiṃ.
1. Sandhikaṇḍa
Tattha jinasāsanādhigamassa akkharakosallamūlakattā taṃ sampādetabbanti dassetuṃ
abhidheyyappayojanavākyamidamuccate.
1. Attho akkharasaññāto .
Yo koci lokiyalokuttarādibhedo vacanattho, so sabbo akkhareheva saññāyate.
Sithiladhanitādiakkharavipattiyañhi atthassa dunnayatā hoti, tasmā akkharakosallaṃ bahūpakāraṃ
buddhavacanesu, ettha padānipi akkharasannipātarūpattā akkharesveva saṅgayhanti.
Tasmā akkharakosallaṃ, sampādeyya hitatthiko;
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
Saññāvidhāna
Tatthādo tāva saddalakkhaṇe vohāraviññāpanatthaṃ saññāvidhānamārabhīyate.
2. Akkharāpādayo ekacattālīsaṃ.
Akkharā api ādayo ekacattālīsaṃ, te ca kho jinavacanānurūpā akārādayo niggahītantā
ekacattālīsamattā vaṇṇā paccekaṃ akkharā nāma honti. Taṃ yathā – ā i ī u ū e o, ka kha ga gha ṅa,
ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava sa ha ḷa aṃ-iti
akkharā.
Nakkharantīti akkharā,a ādi yesaṃ te ādayo . Akārādīnamanukkamo panesa
ṭhānādikkamasannissito, tathā hi ṭhānakaraṇappayatanehi vaṇṇā jāyante, tattha cha ṭhānāni
kaṇṭhatālumuddhadantaoṭṭhanāsikāvasena.
Tattha –avaṇṇa ka vagga ha kārā kaṇṭhajā.
Ivaṇṇa ca vagga ya kārā tālujā. Ṭavagga ra kāra ḷakārā muddhajā. Ta vagga la kāra sa kārā
dantaj ā. Uva ṇṇ a pa vagg ā oṭṭ haj ā. Ekāro ka ṇṭ hat ālujo . Okāro ka ṇṭ ho ṭṭ hajo .

Va kāro danto ṭṭ hajo .
Niggahītaṃ nāsikaṭṭhānajaṃ.
Ṅa ña ṇa na mā sakaṭṭhānajā, nāsikaṭṭhānajācāti.
Ha kāraṃ pañcameheva, antaṭṭhāhi ca saṃyutaṃ;
Orasanti vadantettha, kaṇṭhajaṃ tadasaṃyutaṃ.
Karaṇaṃjivhāmajjhaṃ tālujānaṃ, jivhopaggaṃ muddhajānaṃ, jivhāggaṃ dantajānaṃ, sesā
sakaṭṭhānakaraṇā.
Payatanaṃsaṃvutādikaraṇaviseso. Saṃvutatta ma kārassa, vivaṭattaṃ sesasarānaṃ
sa kāra ha kārānañca, phuṭṭhaṃ vaggānaṃ, īsaṃphuṭṭhaṃ yaralavānanti.
Evaṃ ṭhānakaraṇappayatanasutikālabhinnesu akkharesu sarā nissayā, itare nissitā. Tattha –
Nissayādo sarā vuttā, byañjanā nissitā tato;
Vaggekajā bahuttādo, tato ṭhānalahukkamā.
Vuttañca –
‘‘Pañcannaṃ pana ṭhānānaṃ, paṭipāṭivasāpi ca;
Nissayādippabhedehi, vutto tesamanukkamo’’ti.
Ekenādhikā cattālīsaṃ ekacattālīsaṃ,etena gaṇanaparicchedena –
Adhikakkharavantāni, ekatālīsato ito;
Na buddhavacanānīti, dīpetācariyāsabho.
Api ggahaṇaṃ heṭṭhā vuttānaṃ apekkhākaraṇatthaṃ.
3. Tatthodantāsarā aṭṭha .
Tattha tesu akkharesu akārādīsu okārantā aṭṭha akkharā sarā nāma honti. Taṃ yathā – a ā i ī u ū
e o-iti sarā.
O anto yesaṃ te odantā, da kāro sandhijo, saranti gacchantīti sarā,byañjane sārentītipi sarā.
‘‘Tatthā’’ti vattate.
4. Lahumattā tayo rassā.
Tattha aṭṭhasu saresu lahumattā tayo sarā rassā nāma honti. Taṃ yathā – a i u-iti rassā.
Lahukā mattā pamāṇaṃ yesaṃ te lahumattā, mattāsaddo cettha
accharāsaṅghātaakkhinimīlanasaṅkhātaṃ kālaṃ vadati, tāya mattāya ekamattā rassā,dvimattā
dīghā,aḍḍhamattā byañjanā. Lahu ggahaṇañcettha chandasi diyaḍḍhamattassāpi gahaṇatthaṃ.
Rassakālayogato rassā,rassakālavanto vā rassā.
Sararassa ggahaṇāni ca vattante.
5. Aññe d īgh ā.

Tattha a ṭṭ hasu saresu rassehi aññe dvimatt ā pañca sar ā dīgh ā nāma honti. Ta ṃ yath ā –ā ī ū e o -
iti dīghā.
Añña ggahaṇaṃ diyaḍḍhamattikānampi saṅgahaṇatthaṃ. Dīghakāle niyuttā, tabbanto vā dīghā.
Kvaci saṃyogapubbā ekārokārā rassā iva vuccante. Yathā – ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi. Kvacīti kiṃ?
Maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane. Putto tyāhaṃ mahārāja.
6. Dumhigaru .
Dvinnaṃ samūho du, tasmiṃ dumhi. Saṃyogabhūte akkhare pare yo pubbo rassakkharo, so
garusañño hoti. Yathā – datvā, hitvā, bhutvā.
‘‘Garū’’ti vattate.
7. Dīgho ca .
Dīgho ca saro garusañño hoti. Yathā – nāvā, nadī, vadhū, dve, tayo. Garukato añño ‘‘lahuko’’ti
veditabbo.
8. Sesā byañjanā.
Ṭhapetvā aṭṭha sare sesā aḍḍhamattā akkharā ka kārādayo niggahītantā tettiṃsa byañjanā nāma
honti. Vuttehi aññe sesā. Byañjīyati etehi atthoti byañjanā. Taṃ yathā – ka kha ga gha ṅa, ca cha ja
jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava sa ha ḷa aṃ-iti byañjanā.
Ka kārādīsvakāro uccāraṇattho.
‘‘Byañjanā’’ti vattate.
9. Vaggā pañcapañcaso mantā.
Tesaṃ kho byañjanānaṃ ka kārādayo ma kārantā pañcavīsati byañjanā pañcapañcavibhāgena
vaggā nāma honti. Taṃ yathā – ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na,
pa pha ba bha ma-iti vaggā.
Te pana paṭhamakkharavasena ka vagga ca vaggādivohāraṃ gatā, vaggo ti samūho, tattha
pañcapañcavibhāgenāti vā pañca pañca etesamatthīti vā pañcapañcaso, mo anto yesaṃ te mantā.
10 . Aṃiti niggahītaṃ.
Akāro uccāraṇattho, iti saddo panānantaravuttanidassanattho, aṃiti yaṃ akārato paraṃ vuttaṃ
bindu, taṃ niggahītaṃ nāma hoti. Rassassaraṃ nissāya gayhati, karaṇaṃ niggahetvā gayhatīti vā
niggahītaṃ.
Karaṇaṃ niggahetvāna, mukhenāvivaṭena yaṃ;
Vuccate niggahītanti, vuttaṃ bindu sarānugaṃ.
Idha avuttānaṃ parasamaññānampi payojane sati gahaṇatthaṃ paribhāsamāha.
11 . Parasamaññā payoge .
Yā ca pana parasmiṃ sakkataganthe, paresaṃ vā veyyākaraṇānaṃ samaññā
ghosāghosalopasavaṇṇasaṃyogaliṅgādikā, tā payoge sati etthāpi yujjante.
Parasmi ṃ, paresa ṃ vā samaññ ā parasamaññ ā,veyy ākara ṇe, veyy ākara ṇamadh ītāna ṃ vā

samaññ ātyattho. Payujjana ṃ payogo, viniyogo.
Tattha vaggānaṃ paṭhamadutiyā, sa kāro ca aghosā. Vaggānaṃ tatiyacatutthapañcamā, ya ra
lava ha ḷā cāti ekavīsati ghosānāma.
Ettha ca vaggānaṃ dutiyacatutthā dhanitātipi vuccanti, itare sithilāti. Vināso lopo . Rassassarā
sakadīghehi aññamaññaṃ savaṇṇā nāma, ye sarūpātipi vuccanti. Sarānantaritāni byañjanāni
saṃyogo . Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavaṃ liṅgaṃ. Vibhatyantaṃ padaṃ. Iccevamādi.
Iti saññāvidhānaṃ.
Sarasandhividhāna
Atha sarasandhi vuccate.
Loka aggapuggalo, paññā indriyaṃ, tīṇi imāni, no hi etaṃ, bhikkhunī ovādo, mātu upaṭṭhānaṃ,
sametu āyasmā, abhibhū āyatanaṃ, dhanā me atthi, sabbe eva, tayo assu dhammā, asanto ettha na
dissanti itīdha sarādisaññāyaṃ sabbasandhikaraṇaṭṭhāne byañjanaviyojanatthaṃ paribhāsamāha.
12 . Pubbamadhoṭhitamassaraṃ sarena viyojaye .
Sarenāti nissakke karaṇavacanaṃ, sahayoge vā, sandhitabbe sarasahitaṃ pubbabyañjanaṃ
anatikkamanto adhoṭhitamassarañca katvā sarato viyojayeti sarato byañjanaṃ viyojetabbaṃ. Ettha ca
assara ggahaṇasāmatthiyena ‘‘byañjana’’nti laddhaṃ.
13 . Sarā sare lopaṃ.
Sarā kho sabbepi sare pare ṭhite lopaṃ papponti. Lopo ti adassanaṃ anuccāraṇaṃ. Ettha sarāti
kāriyīniddeso. Bahuvacanaṃpanettha ekekasmiṃ sare pare bahūnaṃ lopañāpanatthaṃ. Sare ti
nimittaniddeso, nimittasattamī cāyaṃ, nimittopādānasāmatthiyato vaṇṇakālabyavadhāne
sandhikāriyaṃ na hoti. Lopa nti kāriyaniddeso, idaṃ pana suttaṃ upari paralopavidhānato
pubbalopavidhānanti daṭṭhabbaṃ, evaṃ sabbattha sattamīniddese pubbasseva vidhi, na parassa
vidhānanti veditabbaṃ.
‘‘Assaraṃ, adhoṭhita’’nti ca vattate, siliṭṭhakathane paribhāsamāha.
14 . Naye paraṃ yutte .
Sararahitaṃ kho byañjanaṃ adhoṭhitaṃ parakkharaṃ naye yutte ṭhāneti paranayanaṃ
kātabbaṃ. Ettha yutta ggahaṇaṃ niggahītanisedhanatthaṃ, tena ‘‘akkocchi maṃ avadhi ma’’ntiādīsu
paranayanasandeho na hoti.
Lokaggapuggalo, paññindriyaṃ, tīṇimāni, nohetaṃ, bhikkhunovādo, mātupaṭṭhānaṃ,
sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, dhanā matthi, sabbeva, tayassu dhammā, asantettha na dissanti.
Yassa idāni, saññā iti, chāyā iva, kathā eva kā, iti api, assamaṇī asi, cakkhu indriyaṃ, akataññū
asi, ākāse iva, te api, vande ahaṃ, so ahaṃ, cattāro ime, vasalo iti, moggallāno āsi bījako, pāto
evātīdha pubbalope sampatte ‘‘sare’’ti adhikāro, idha pana ‘‘atthavasā vibhattivipariṇāmo’’ti katvā
‘‘saro, saramhā, lopa’’nti ca vattamāne –
15 . Vā paro asarūpā.
Asamānarūpamhā saramhā paro saro lopaṃ pappoti vā. Samānaṃ rūpaṃ assāti sarūpo, na
sar ūpo asar ūpo, asava ṇṇ o. Yasm ā pana mariy ādāya ṃ, abhividhimhi ca vattam āno āupasaggo viya

vāsaddo dvidh ā vattate, katthaci vikappe, katthaci yath āvavatthitar ūpapariggahe, idha pana
pacchime, tato niccamaniccamasantañca vidhimettha vāsaddo dīpeti. ‘‘Naye paraṃ yutte’’ti paraṃ
netabbaṃ.
Yassadāni yassa idāni, saññāti saññā iti, chāyāva chāyā iva, kathāva kā kathā eva kā, itīpi iti api,
assamaṇīsi assamaṇī asi. Cakkhundriya miti niccaṃ. Akataññūsi akataññū asi, ākāseva ākāse iva,
tepi te api, vandehaṃ vande ahaṃ, sohaṃ so ahaṃ, cattārome cattāro ime, vasaloti vasalo iti,
moggallānosi bījako moggallāno āsi bījako, pātova pāto eva.
Idha na bhavati – pañcindriyāni, saddhindriyaṃ, sattuttamo, ekūnavīsati, yassete, sugatovādo,
diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, cakkhāyatanaṃ, taṃ kutettha labbhā iccādi.
Bhavati ca vavatthitavibhāsāya.
Avaṇṇato sarodānī-tīvevādiṃ vinā paro;
Na luppataññato dīgho, āsevādivivajjito.
Bandhussa iva, upa ikkhati, upa ito, ava icca, jina īritaṃ, na upeti, canda udayo, yathā udake
itīdha pubbāvaṇṇassarānaṃ lope kate ‘‘paro, asarūpe’’ti ca vattate, tathā ‘‘ivaṇṇo yaṃ navā’’ti ito
ivaṇṇaggahaṇañca, ‘‘vamodudantāna’’nti ito uggahaṇañca sīhagatiyā idhānuvattetabbaṃ.
16 . Kvacāsavaṇṇaṃ lutte .
Ivaṇṇabhūto, ukārabhūto ca paro saro asarūpe pubbassare lutte kvaci asavaṇṇaṃ pappoti.
Natthi sava ṇṇā etesanti asavaṇṇā,ekārokārā, tattha ṭhānāsannavasena ivaṇṇukārānamekārokārā
honti.
Bandhusseva, upekkhati, upeto, avecca, jineritaṃ, nopeti, candodayo, yathodake. Kvacīti kiṃ?
Tatrime, yassindriyāni, mahiddhiko, sabbītiyo, tenupasaṅkami, lokuttaro. Lutte ti kiṃ? Cha ime
dhammā, yathā idaṃ, kusalassa upasampadā. Asarūpe ti kiṃ? Cattārimāni, mātupaṭṭhānaṃ.
Ettha ca satipi heṭṭhā vāggahaṇe kvaci karaṇato avaṇṇe eva lutte idha vuttavidhi hotīti
daṭṭhabbaṃ. Tato idha na bhavati – diṭṭhupādānaṃ, pañcahupāli, mudindriyaṃ, yo missaroti.
Tatra ayaṃ, buddha anussati, sa atthikā, paññavā assa, tadā ahaṃ, yāni idha bhūtāni, gacchāmi
iti, ati ito, kikī iva, bahu upakāraṃ, madhu udakaṃ, su upadhāritaṃ, yopi ayaṃ, idāni ahaṃ, sace
ayaṃ, appassuto ayaṃ, itara itarena, saddhā idha vittaṃ, kamma upanissayo, tathā upamaṃ, ratti
uparato, vi upasamo iccatra pubbassarānaṃ lope kate –
‘‘Kvacī’’ti adhikāro, ‘‘paro, lutte’’ti ca vattate.
17 . Dīghaṃ.
Saro kho paro pubbassare lutte kvaci dīghabhāvaṃ pappotīti ṭhānāsannavasena rassassarānaṃ
savaṇṇadīgho.
Tatrāyaṃ, buddhānussati, sātthikā, paññavāssa, tadāhaṃ, yānīdha bhūtāni, gacchāmīti, atīto,
kikīva, ba hūpakāraṃ, madhūdakaṃ, sūpadhāritaṃ, yopāyaṃ, idānāhaṃ, sacāyaṃ, appassutāyaṃ,
itarītarena, saddhīdha vittaṃ, kammūpanissayo, tathūpamaṃ, rattūparato, vūpasamo.
Kvacīti kiṃ? Aciraṃ vata’yaṃ kāyo, kimpimāya, tīṇimāni, pañcasupādānakkhandhesu,
tassattho, pañcaṅgiko, munindo, satindriyaṃ, lahuṭṭhānaṃ, gacchāmahaṃ, tatridaṃ, pañcahupāli,
natthañña ṃ. Lutte ti ki ṃ? Yath ā aya ṃ, nimi iva r ājā, kik ī iva, su upadh ārita ṃ.

Lokassa iti, deva iti, vi ati patanti, vi ati n āmenti, sa ṅgh āṭ i api, j īvitahetu api, vijju iva, ki ṃsu
idha vittaṃ, sādhu iti itīdha parassarānaṃ lope kate –
‘‘Lutte, dīgha’’nti ca vattate.
18 . Pubbo ca .
Pubbo saro parassare lutte kvacidīghaṃ pappoti. Ca ggahaṇaṃ
luttadīghaggahaṇānukaḍḍhanatthaṃ, taṃ ‘‘cānukaḍḍhitamuttaratra nānuvattate’’ti ñāpanatthaṃ.
Lokassāti, devāti, vītipatanti, vītināmenti, saṅghāṭīpi, jīvitahetūpi, vijjūva, kiṃsūdha vittaṃ,
sādhūti.
Kvacīti kiṃ? Yassadāni, itissa, idānipi, tesupi, cakkhundriyaṃ, kinnumāva.
Adhigato kho me ayaṃ dhammo, putto te ahaṃ, te assa pahīnā, pabbate ahaṃ, ye assa itīdha
pubbalope sampatte –
19 . Yamedantassādeso .
Ekārassa padantabhūtassa ṭhāne sare pare kvaci ya kārādeso hoti. Akāremeteyesaddādissevāyaṃ
vidhi, ya nti yaṃ rūpaṃ, e eva anto edanto,ādesiṭṭhāne ādissatīti ādeso . ‘‘Byañjane’’ti adhikicca
‘‘dīgha’’nti dīgho.
Adhigato kho myāyaṃ dhammo, putto tyāhaṃ, tyāssa pahīnā, pabbatyāhaṃ, yyāssa.
Kvacīti kiṃ? Te nāgatā, puttā matthi. Anta ggahaṇaṃ kiṃ? Dhammacakkaṃ pavattento,
damento cittaṃ.
Yāvatako assa kāyo, tāvatako assa byāmo, ko attho, atha kho assa, ahaṃ kho ajja, yo ayaṃ, so
assa, so eva, yato adhikaraṇaṃ, anu addhamāsaṃ, anu eti, su āgataṃ, su ākāro, du ākāro, cakkhu
āpāthaṃ, bahu ābādho, pātu akāsi, na tu evātīdha –
20 . Vamodudantānaṃ.
Okārukārānaṃ antabhūtānaṃ sare pare kvaci va kārādeso hoti. Ka kha ya
ta saddādi okārassedaṃ gahaṇaṃ.
Yāvatakvassa kāyo, tāvatakvassa byāmo, kvattho, atha khvassa, ahaṃ khvajja, yvāyaṃ, svassa,
sveva, yatvādhikaraṇaṃ, anvaddhamāsaṃ, anvebhi, svāgataṃ, svākāro, dvākāro, cakkhvāpāthaṃ,
bahvābādho, pātvākāsi, na tveva.
Kvacīti kiṃ? Ko attho, atha kho aññatarā, yohaṃ, sohaṃ, cattārome, sāgataṃ, sādhāvuso,
hotūti. Anta ggahaṇaṃ kiṃ? Savanīyaṃ, viravanti.
Paṭisanthāravutti assa, sabbā vitti anubhuyyate, vi añjanaṃ, vi ākato, nadī āsanno itīdha
maṇḍūkagatiyā ‘‘asarūpe’’ti vattate.
21 . Ivaṇṇo yaṃ navā.
Pubbo ivaṇṇo asarūpe sare pare ya kāraṃ pappoti navā. I eva vaṇṇo ivaṇṇo, navāsaddo
kvaci saddapariyāyo.
Paṭisanthāravutyassa, sabbā vityānubhuyyate, byañjanaṃ, byākato, nadyāsanno.

Nav āti ki ṃ? Pañcaha ṅgehi, t āni attani, gacch āmaha ṃ, muttac āgī anuddhato. Asar ūpe ti ki ṃ?
Itihidaṃ, aggīva, atthīti.
Ati antaṃ, ati odātā, pati ayo, pati āharati, pati eti, iti assa, iti etaṃ, itiādi itīdha ‘‘ivaṇṇo yaṃ
navā’’ti ya kārādese sampatte –
22 . Sabbo canti .
Atipatiitīnaṃ ti saddassedaṃ gahaṇaṃ.
Sabbo ti icceso saddo sare pare kvaci ca kāraṃ pappoti. Tīti niddesato akata ya kārassevāyaṃ
vidhi, itarathā kvaci ggahaṇassa ca ‘‘atissa cantassā’’tisuttassa ca niratthakatā siyā. ‘‘Paradvebhāvo
ṭhāne’’ti dvittaṃ.
Accantaṃ, accodātā, paccayo, paccāharati, pacceti, iccassa, iccetaṃ, iccādi.
Kvacīti kiṃ? Itissa, iti ākaṅkhamānena.
‘‘Te na vāivaṇṇe’’ti ito ‘‘na ivaṇṇe’’ti ca vattate.
23 . Atissa cantassa .
Ati iccetassa antabhūtassa ti saddassa ivaṇṇe pare ‘‘sabbo caṃ tī’’ti vuttarūpaṃ na hoti. Atissāti
ati upasaggānukaraṇametaṃ. Tenevettha vibhattilopābhāvo. Ettha ca anta saddo
saddavidhinisedhappakaraṇato ati saddantabhūtaṃ ti saddameva vadati, na ivaṇṇanti daṭṭhabbaṃ,
itarathā idaṃ suttameva niratthakaṃ siyā.
‘‘Ivaṇṇo yaṃ navā’’tīdha, asarūpādhikārato;
Ivaṇṇassa sarūpasmiṃ, yādeso ca na sambhave.
Ca kāro anuttasamuccayattho, tena itipatīnamantassa ca na hoti. Ati isigaṇo atīsigaṇo, evaṃ
atīto, atīritaṃ, itīti, itīdaṃ, patīto.
Abhi akkhānaṃ, abhi uggato, abhi okāso itīdha ya kāre sampatte –
‘‘Sare’’ti vattate.
24 . Abbho abhi .
Abhiiccetassa sabbassa sare pare abbhādeso hoti.
‘‘Abhī’’ti paṭhamantassa, vuttiyaṃ chaṭṭhiyojanaṃ;
Ādesāpekkhato vuttaṃ, ‘‘aṃmo’’tiādike viya.
Pubbassaralopo, abbhakkhānaṃ, abbhuggato, abbhokāso.
Adhi agamā, adhi upagato, adhi ogāhetvā itīdha
25 . Ajjho adhi .
Adhi iccetassa sabbassa sare pare ajjhādeso hoti. Ajjhagamā, ajjhupagato, ajjhogāhetvā.
Abhi icchita ṃ, adhi īrita ṃ it īdha

‘‘ Abbho abhi, ajjho adh ī’’ ti ca vattate.
26 . Te na vā ivaṇṇe.
Te ca kho abhiadhi iccete upasaggā ivaṇṇe pare abbho ajjhoiti vuttarūpā na honti vā.
Saralopaparanayanāni. Abhicchitaṃ, adhīritaṃ. Vāti kiṃ? Abbhīritaṃ, ajjhiṇamutto, ajjhiṭṭho.
Ekamidha ahantīdha
27 . Do dhassa ca .
Dha iccetassa sare pare kvaci da kāro hoti. Eka saddato parassa idha ssa dha kārassevāyaṃ,
saralopadīghā. Ekamidāhaṃ. Kvacīti kiṃ? Idheva.
Ca saddena kvaci sādhu ssa dha ssa ha kāro, yathā –sāhu dassanaṃ.
Yathā eva tathā evātīdha
‘‘Navā’’ti vattate, ‘‘saramhā’’ti ca.
28 . Evādissari pubbo ca rasso .
Yathātathādvayaparassedaṃ gahaṇaṃ. Dīghasaramhā parassa eva saddādibhūtassa ekārassa
ri kāro hoti, pubbo ca saro rasso hoti navā. Yathariva, tathariva. Navāti kiṃ? Yatheva, tatheva.
Ti antaṃ,ti addhaṃ, aggi agāre, sattamī atthe, pañcamī antaṃ, du aṅgikaṃ, bhikkhu āsane,
puthu āsane, sayambhū āsane itīdha yavādesesu sampattesu –
‘‘Saññā’’ti vattate.
29 . Ivaṇṇuvaṇṇā jhalā.
Ivaṇṇauvaṇṇaiccete yathākkamaṃ jhala saññā honti. Vaṇṇaggahaṇaṃ savaṇṇaggahaṇatthaṃ.
Jhalasaññā pasaññāva, na liṅgantaṃva nissitā;
Ākhyāte liṅgamajjhe ca, dviliṅgante ca dassanā.
30 . Jhalānamiyuvā sare vā.
Jhala iccetesaṃ iyauva iccete ādesā honti vā sare pare, saralopo.
Tiyantaṃ, tiyaddhaṃ, aggiyāgāre, sattamiyatthe, pañcamiyantaṃ, duvaṅgikaṃ, bhikkhuvāsane,
puthuvāsane, sayambhuvāsane. Vāti kiṃ? Agyāgāre, sattamīatthe, bhikkhuāsane nisīdati.
Go ajinaṃ, go eḷakaṃ itīdha
‘‘Go, avo, samāse’’ti ca vattate.
31 . Osare ca .
Go iccetassa okārassa sare pare avādeso hoti samāse. Gavājinaṃ, gaveḷakaṃ.
Ca saddaggahaṇena uvaṇṇassa uvaavādesā. Yathā –bhuvi, pasavo.

Putha ev ātīdha
32 . Go sare puthassāgamo kvaci .
Putha iccetassa nipātassa ante kvaci ga kārāgamo hoti sare pare. Āgacchatīti āgamo,
asantuppatti āgamo. Ettha ca ‘‘sare’’ti nimittāsannavasena puthassa anteti labbhati. Puthageva, putha
eva.
Pā evātīdha
‘‘Sare, go, āgamo, kvacī’’ti ca vattate.
33 . Pāssa canto rasso .
Pāiccetassa ante sare pare kvaci ga kārāgamo hoti, pāssa anto ca saro rasso hoti. Pageva
vutyassa, pā eva.
‘‘Vā, sare’’ti ca vattate.
34 . Yava ma da na ta ra lā cāgamā.
Sare pare ya kārādayo aṭṭha āgamā honti vā. Ca saddena ga kārāgamo ca,
vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.
Tattha yakārāgamo yathādibho ikārekārādīsu. Yathā idaṃ yathayidaṃ, byañjaneti adhikicca
‘‘rassa’’nti rassattaṃ, yathā idaṃ vā, yathā eva, yathāyeva, yatheva, evaṃ māyidaṃ, māyevaṃ,
taṃyidaṃ, taṃyeva, nayidaṃ, nayimassa, nayimāni, navayime dhammā, buddhānaṃyeva, santiyeva,
bodhiyāyeva, satiyeva, pathavīyeva, dhātuyeva, tesuyeva, soyeva, pāṭiyekkaṃ.
Tathā sare vipari yādito ca. Vi añjanā viyañjanā, byañjanā vā, evaṃ viyākāsi, byākāsi.
Pariantaṃ pariyantaṃ, evaṃ pariyādānaṃ, pariyuṭṭhānaṃ, pariyesati, pariyosānamiti niccaṃ. Ni
āyogo niyāyogo. Idha na bhavati, parikkhato, upaparikkhati.
Vakāro ti saddādito avaṇṇukāresu. Ti aṅgulaṃ tivaṅgulaṃ, evaṃ tivaṅgikaṃ, bhūvādayo, migī
bhantā vudikkhati, pavuccati, pāguññavujutā.
Makāro lahu ppabhutito sare chandānurakkhaṇādimhi. Lahu essati lahumessati, evaṃ
garumessati, idhamāhu, kena te idha mijjhati, bhadro kasāmiva, ākāse mabhipūjayi, ekamekassa,
yena midhekacce, āsatimeva.
Dakārouupasagga saki kenaci kiñci kismiñci koci sammā yāva tāva puna ya te’tattasādīhi.
Uupasaggato niccaṃ, u aggo udaggo, evaṃ udayo, udapādi, udāhaṭaṃ, udito, udīritaṃ, udeti.
Nipātato ca, saki eva sakideva, evaṃ sakadāgāmi, mahāvuttisuttena ikārassa akāro. Tathā
kenacideva, kiñcideva, kismiñcideva, kocideva, sammā attho sammadattho, rassattaṃ. Evaṃ
sammadakkhāto, sammadaññā vimuttānaṃ, sammadeva, yāvadatthaṃ, yāvadeva, tāvadeva,
punadeva.
Nāmato, yadatthaṃ, tadatthaṃ, yadantarā, tadantarā, tadaṅgavimutti, etadatthaṃ, attadatthaṃ,
sadatthapasuto siyā. Yatetattasehi samāseyeva.
Ādi saddena aññadatthaṃ, manasādaññā vimuttānaṃ, bahudeva rattiṃ, ahudeva bhayaṃ.
Vāti ki ṃ? Kenaci atthak āmena, samm ā aññ āya, y āvāha ṃ, tāvāha ṃ, pun āpara ṃ, attattha ṃ.

Nak āro āyat ādimhi. Ito āyati ito n āyati, cira ṃ nāyati.
Takāro yasmā tasmā ajjādito ihaggādimhi. Yasmātiha, tasmātiha, ajjatagge.
Rakāro ni dupātu puna dhī pāta caturādito. Ni antaraṃ nirantaraṃ, evaṃ nirālayo, nirindhano,
nirīhakaṃ, niruttaro, nirojaṃ. Du atikkamo duratikkamo, durāgataṃ, duruttaṃ. Pāturahosi,
pāturahesuṃ. Punarāgaccheyya, punaruttaṃ, punareva, punareti. Dhiratthu. Pātarāso.
Catu saddādito, caturaṅgikaṃ, caturārakkhā, caturiddhipādapaṭilābho,
caturoghanittharaṇatthaṃ. Bhatturatthe, vuttiresā, pathavīdhāturevesā.
Tathā sarato ivevesu chandānurakkhaṇe. Nakkhattarājāriva tārakānaṃ, vijjurivabbhakūṭe,
āraggeriva sāsapo, sāsaporiva āragge, usabhoriva, sabbhireva samāsetha.
Vāti kiṃ? Dvādhiṭṭhitaṃ, pātvākāsi, punapi.
Lakāro chasaṅkhyāhi. Laḷānamaviseso. Cha abhiññā chaḷabhiññā, chaḷaṅgaṃ, chaḷāsīti,
chaḷaṃsā, saḷāyatanaṃ.
Vāti kiṃ? Cha abhiññā.
Iti sarasandhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.
Itthiliṅga
Atha itthiliṅgāni vuccante.
Akāranto itthiliṅgasaddo appasiddho.
Ākāranto itthiliṅgo kaññāsaddo. ‘‘Kañña’’iti ṭhite –
176 . Itthiyamato āppaccayo .
Itthiyaṃ vattamānā akārantato liṅgamhā paro āppaccayo hoti.
Pakatyatthajotakā itthi-ppaccayā syādayo viya;
Ṇādayo paccayatthassa, sakatthassāpi vācakā.
‘‘Saralopo’’tiādinā pubbassare lutte, paranayane ca kate
‘‘dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavaṃ liṅga’’nti vuttattāva paccayantassāpi aliṅgattā
vibhattuppattiyamasampattāyaṃ ‘‘taddhitasamāsakitakā nāmaṃ vā’tavetunādīsu cā’’ti ettha
va ggahaṇena itthippaccayantassāpi nāmabyapadeso. Pure viya syādyuppatti, ‘‘sesato lopaṃ
gasipī’’ti si lopo. Sā kaññā.
Bahuvacane ‘‘ālapane si gasañño’’ti ito ‘‘sañño’’, ‘‘te itthikhyā po’’ti ito ‘‘itthikhyā’’ti ca
vattate.
177 . Ā gho .
Liṅgassanto ākāro yadā itthikhyo, tadā gha sañño hotīti gha saññāyaṃ ‘‘ghapato ca yonaṃ
lopo’’ti vikappena yo lopo. Tā kaññā kaññāyo.
Ālapane ‘‘sakhato gasse vā’’ti ito ‘‘gassā’’ti vattate.

178 . Ghate ca .
Gha to parassa ga ssa ekāro hoti, saralopādi. Bhoti kaññe, bhotiyo kaññā kaññāyo.
Aṃmhi saralopapakatibhāvā kaññaṃ, kaññā kaññāyo.
Tatiyādīsu ‘‘āya catutthekavacanassa tū’’ti ito ‘‘āyo, ekavacanāna’’nti ca vattate.
179 . Ghato nādīnaṃ.
Gha saññato liṅgassākārā paresaṃ nādīnaṃ smiṃpariyantānaṃ ekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ
āyādeso hoti. Saralopaparanayanāni. Kaññāya, kaññāhi kaññābhi, kaññāya, kaññānaṃ, kaññāya,
kaññāhi kaññābhi, kaññāya, kaññānaṃ.
Smiṃmhi –
180 . Ghapato smiṃ yaṃ vā.
Ghapa to parassa smiṃvacanassa yaṃhoti vā, aññatthāyādeso. Kaññāyaṃ kaññāya, kaññāsu.
Evamaññepi –
Saddhā medhā paññā vijjā, cintā mantā vīṇā taṇhā;
Icchā mucchā ejā māyā, mettā mattā sikkhā bhikkhā.
Jaṅghā gīvā jivhā vācā,
Chāyā āsā gaṅgā nāvā;
Gāthā senā lekhā sālā,
Mālā velā pūjā khiḍḍā.
Pipāsā vedanā saññā, cetanā tasiṇā pajā;
Devatā vaṭṭakā godhā, balākā parisā sabhā.
Ūkāsephālikā laṅkā, salākā vālikā sikhā;
Visākhā visikhā sākhā, vacā vañjhā jaṭā ghaṭā.
Jeṭṭhā soṇḍā vitaṇḍā ca, karuṇā vanitā latā;
Kathā niddā sudhā rādhā, vāsanā siṃsapā papā.
Pabhā sīmā khamā jāyā,
Khattiyā sakkharā surā;
Dolā tulā silā līlā,
Lāle’lā mekhalā kalā.
Vaḷavā’lambusā mūsā, mañjūsā sulasā disā;
Nāsā juṇhā guhā īhā, lasikā vasudhādayo.
Ammādīnaṃ ālapaneva rūpabhedo. Ammā, ammā ammāyo.
Ga ssa ‘‘ghate cā’’ti ekāre sampatte –
181 . Na ammādito .
Amm ā ann āiccevam ādito parassa gassa ālapanekavacanassa na ek āratta ṃ hoti. ‘‘ Ākāro v ā’’ ti

rassatta ṃ.
Bhoti amma bhoti ammā, bhotiyo ammā ammāyo. Evaṃ annā, annā annāyo, bhoti anna
bhoti annā, bhotiyo annā annāyo. Ambā, ambā ambāyo, bhoti amba bhoti ambā, bhotiyo
ambā ambāyo iccādi.
Ākārantaṃ.
Ikāranto itthiliṅgo ratti saddo;
Tatheva syādyuppatti, si lopo, ratti.
Bahuvacane ‘‘saññā, ivaṇṇuvaṇṇā’’ti ca vattate.
182 . Te itthikhyā po .
Itthiyā ākhyā saññā itthikhyā,liṅgassantā te ivaṇṇuvaṇṇā yadā itthikhyā, tadā pa saññā hontīti
pa saññāyaṃ ‘‘ghapato cā’’tiādinā yo lopo, ‘‘yosu kata’’iccādinā dīgho. Rattī rattiyo ratyo vā, he ratti,
he rattī he rattiyo.
‘‘Aṃmo’’tiādinā niggahītaṃ, rattiṃ, rattī rattiyo;
Tatiyādīsu ‘‘ekavacanānaṃ, nādīna’’nti ca vattate.
183 . Pato yā.
Pa saññato ivaṇṇuvaṇṇehi paresaṃ nādīnamekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ yāādeso hoti.
Rattiyā, rattīhi rattībhi rattihi rattibhi, rattiyā, rattīnaṃ rattinaṃ.
Pañcamiyaṃ –
184 . Amā pato smiṃsmānaṃ vā.
Pa iccetasmā paresaṃ smiṃ smāiccetesaṃ yathākkamaṃ aṃ ā ādesā honti vā.
Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, tena uvaṇṇantato na honti, ivaṇṇantatopi yathāpayogaṃ.
‘‘Sare, yakāro’’ti ca vattate, sīhamaṇḍūkagatīhi yovacanekavacana ggahaṇañca.
185 . Pasaññassa ca .
Pa saññassa ivaṇṇassa yo vacanekavacanavibhattīnamādese sare pare ya kāro hoti. Ettha ca
ya kārassevādhikārato pasañña ggahaṇena ivaṇṇova gayhati, ca ggahaṇaṃ ‘‘ratto’’tiādīsu
nivattanatthaṃ. Ratyā rattiyā, rattīhi rattībhi rattihi rattibhi, rattiyā, rattīnaṃ rattinaṃ. Smiṃvacane
amādesa ya kārādesā, ratyaṃ. ‘‘Ghapato smiṃ yaṃ vā’’ti yaṃādeso, rattiyaṃ.
Aññattha ‘‘aṃ, smiṃ, vā’’ti ca vattate.
186 . Ādito o ca .
Ādi iccetasmā smiṃvacanassa aṃoādesā honti vā. Ca saddena aññasmāpi ā aṃoādesā. Ratyā
rattiṃ ratto rattiyā, rattīsu rattisu.
Evamaññānipi –
Patti yutti vutti kitti, mutti titti khanti kanti;
Santi tanti siddhi suddhi, iddhi vuddhi buddhi bodhi.

Bh ūmi j āti p īti s ūti, nandi sandhi s āṇ i ko ṭi;
Diṭṭhi vuḍḍhi tuṭṭhi yaṭṭhi, pāḷi āḷi nāḷi keḷi;
Sati mati gati cuti, dhiti yuvati vikati.
Rati ruci rasmi asani vasani osadhi aṅguli dhūli du ndubhi doṇi aṭavi chavi ādīni
ikārantanāmāni.
Ikārantaṃ.
Īkāranto itthiliṅgo itthīsaddo;
‘‘Ittha’’itīdha ‘‘itthiyaṃ, paccayo’’ti ca vattate.
187 . Nadādito vā ī .
Nadādito vā anadādito vā itthiyaṃ vattamānā liṅgamhā īppaccayo hoti.
Vāggahaṇama nadādisampiṇḍanatthaṃ, tena puthugavādito ca ī.
Saralope ‘‘kvacāsavaṇṇaṃ lutte’’ti asavaṇṇe sampatte pakatibhāvo nāmabyapadeso,
syādyuppatti. Itthī, itthī ‘‘agho rassa’’ntiādinā rassattaṃ, itthiyo. Sambodhane ‘‘jhalapā rassa’’nti
rassattaṃ. Bhoti itthi, bhotiyo itthī itthiyo.
Dutiyekavacane ‘‘ghapato smiṃ yaṃ vā’’ti ito ‘‘vā’’ti vattate.
188 . Aṃ yamīto pasaññato .
Pa saññato īkārato parassa aṃvacanassa yaṃhoti vā. Itthiyaṃ itthiṃ, itthī itthiyo, itthiyā, itthīhi
itthībhi, itthiyā, itthīnaṃ, itthiyā, itthīhi itthībhi, itthiyā, itthīnaṃ, itthiyaṃ itthiyā, itthīsu.
Evaṃ nadī, nadī. Yo lopābhāve ‘‘tato yonamo tū’’ti ettha tu saddena yonamokāro ca,
‘‘pasaññassa cā’’ti īkārassa ya kāro, ‘‘yavataṃ talana’’iccādinā dyassa ja kāro, dvittaṃ. Najjo
sandanti, nadiyo.
Ettha cevaṃ sijjhantānaṃ najjo ādīnaṃ vuttiyaṃ ānattaggahaṇādinā nipphādanaṃ atraja
sugatādīnaṃ viya nipphādanūpāyantaradassanatthanti daṭṭhabbaṃ.
He nadi, he nadī he najjo he nadiyo, nadiyaṃ nadiṃ, nadī najjo nadiyo.
Amādisutte ā pato ti yogavibhāgena kvaci nāsānañcāttaṃ, tena na jaccā vasalo hoti, pathabyā
ekarajjenāti ādi ca sijjhati, pure viya ya kāra ja kārādesadvittāni.
Najjā kataṃ nadiyā, nadīhi nadībhi, najjā nadiyā, nadīnaṃ, najjā nadiyā, nadīhi nadībhi,
najjā nadiyā, nadīnaṃ, najjaṃ nadiyaṃ nadiyā, nadīsu.
Aññepi –
Mahī vetaraṇī vāpī, pāṭalī kadalī ghaṭī;
Nārī kumārī taruṇī, vāruṇī brāhmaṇī sakhī.
Gandhabbī kinnarī nāgī, devī yakkhī ajī migī;
Vānarī sūkarī sīhī, haṃsī kākī ca kukkuṭī –
Iccādayo itthīsaddasamā.
Tatheva mātula saddato īppaccaye kate –

189 . Mātul ādīnam ānattam īkāre .
Mātula ayyakavaruṇaiccevamādīnamanto āna ttamāpajjate īkāre paccaye pare,
antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, saralopādi. Mātulānī, evaṃ ayyakānī, varuṇānī, sesaṃ itthīsaddasamaṃ.
Anadādīsu puthu saddato īppaccayo. ‘‘O sare cā’’ti ettha ca saddena ukārassa avādeso. Puthavī,
puthaviyo. Sasmā smiṃsu puthabyā puthaviyā, puthabyā puthaviyā, puthabyaṃ puthaviyaṃ
puthaviyā iccādi.
Go saddato ‘‘nadādito vā ī’’ti īppaccayo. Mahāvuttinā vā ‘‘gāva se’’ti ettha gāva iti
yogavibhāgena vā okārassa āvādeso. Gāvī, gāvī gāviyo iccādi itthīsaddasamaṃ.
‘‘Mānava’’itīdha ‘‘itthiyaṃ, vā, ī’’ti ca vattate.
190 . Ṇava ṇika ṇeyya ṇantuhi .
Ṇava ṇika ṇeyya ṇantu ppaccayantehi itthiyaṃ vattamānehi liṅgehi īppaccayo hoti. Vādhikāro
katthaci nivattanattho, saralopādi. Mānavī, evaṃ nāvikī, venateyyī, gotamī.
‘‘Guṇavantu ī’’itīdha ‘‘vā’’ti vattate.
191 . Ntussa tamīkāre .
Sabbasseva ntu ppaccayassa ta kāro hoti vā īkārappaccaye pare, aññattha saralopādi. Guṇavatī,
guṇavatī guṇavatiyo, guṇavantī, guṇavantī guṇavantiyo iccādi itthīsaddasamaṃ.
Evaṃ kulavatī, sīlavatī, yasavatī, rūpavatī, satimatī, gottamatī.
Mahanta saddato ‘‘nadādito vā ī’’ti īppaccayo, ntu byapadeso vikappena ta kārādeso. Mahatī
mahantī.
‘‘Bhavanta ī’’itīdha ‘‘īkāre’’ti vattate.
192 . Bhavato bhoto .
Sabbasseva bhavanta saddassa bhotādeso hoti īkāre itthigate pare. Sā bhotī, bhotī bhotiyo, he
bhoti, he bhotī bhotiyo iccādi.
‘‘Bhikkhu’’ itīdha ‘‘itthiya’’nti vattate ‘‘vā’’ti ca.
193 . Patibhikkhurājīkārantehi inī.
Pati bhikkhu rāja iccetehi īkārantehi ca itthiyaṃ vattamānehi liṅgehi inīppaccayo hoti.
‘‘Saralopo’mādesa’’iccādisutte tu ggahaṇena kvaci pubbalopassa nisedhanato ‘‘vā paro
asarūpā’’ti saralopo. Bhikkhunī, bhikkhunī bhikkhuniyo iccādi.
Gahapati saddato inī, ‘‘atta’’miti vattate.
194 . Patissinīmhi .
Pati saddassa anto attamāpajjate inīppaccaye pare. Tatheva parasare lutte ‘‘pubbo cā’’ti dīgho,
gahapat ānī.

Tatheva rāja saddato in ī,saralopapakatibh āvā, rājin ī. Īkārantesu da ṇḍī saddato in ī, saralop ādi,
daṇḍinī, daṇḍinī daṇḍiniyo, evaṃ hatthinī, medhāvinī, tapassinī, piyabhāṇinī iccādi.
‘‘Pokkharinī’’ itīdha ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā ikāra na kārānaṃ akāra ṇakārādesā, pokkharaṇī,
pokkharaṇī. ‘‘Tato yonamo tū’’ti sutte tu ggahaṇena yonamokāro ca, īkārassa ya kāro,
‘‘yavata’’miccādisutte kāra ggahaṇena ṇya ssa ña kāro, dvittaṃ. Pokkharañño pokkharaṇiyo vā
iccādi.
Vādhikāro anuttasamuccayattho, tena vidū yakkhāditopi inī,paracittavidunī,
saraloparassattāni, paracittavidunī paracittaviduniyo, yakkhinī yakkhiniyo, sīhinī sīhiniyo iccādi.
Īkārantaṃ.
Ukāranto itthiliṅgo yāgu saddo.
Tassa ratti saddasseva rūpanayo. Amādesādiabhāvova viseso.
Yāgu, yāgū yāguyo, he yāgu, he yāgū yāguyo, yāguṃ, yāgū yāguyo, yāguyā, yāgūhi
yāgūbhi yāguhi yāgubhi, yāguyā, yāgūnaṃ yāgunaṃ, yāguyā, yāgūhi yāgūbhi yāguhi
yāgubhi, yāguyā, yāgūnaṃ yāgunaṃ, yāguyaṃ yāguyā, yāgūsu yāgusu.
Evaṃ dhātu dhenu kāsu daddu kacchu kaṇḍu rajju kareṇu piyaṅgu sassuādīni.
Mātu saddassa bhedo. Tassa pitu saddasseva rūpanayo. ‘‘Āratta’’miti bhāvaniddesena
ārādesābhāve ‘‘pato yā’’ti yādesova viseso.
Mātā, mātaro, bhoti māta, bhoti mātā bhotiyo mātaro, mātaraṃ, mātare mātaro, mātarā
mātuyā matyā, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā ukāralopo, rassattañca. Mātarehi mātarebhi mātūhi
mātūbhi mātuhi mātubhi, mātu mātussa mātuyā, mātarānaṃ mātānaṃ mātūnaṃ mātunaṃ,
mātarā mātuyā, mātarehi mātarebhi mātūhi mātūbhi, mātu mātussa mātuyā, mātarānaṃ
mātānaṃ mātūnaṃ mātunaṃ, mātari, mātaresu mātūsu mātusu.
Evaṃ dhītā, dhītaro, duhitā, duhitaro iccādi.
Ukārantaṃ.
Ūkāranto itthiliṅgo jambūsaddo.
Jambū, jambū jambuyo, he jambu, he jambū jambuyo, jambuṃ, jambū jambuyo iccādi
itthīsaddasamaṃ.
Evaṃ vadhū ca sarabhū, sarabū sutanū camū;
Vāmūrū nāganāsūrū, samāni khalu jambuyā.
Ūkārantaṃ.
Okāranto itthiliṅgo go saddo.
Tassa pulliṅga go saddasseva rūpanayo.
Kaññā ratti nadī itthī, mātulānī ca bhikkhunī;
Daṇḍinī yāgu mātā ca, jambū gotitthisaṅgaho.
Itthili ṅga ṃ ni ṭṭ hita ṃ.

Napu ṃsakaliṅga
Atha napuṃsakaliṅgāni vuccante.
Akāranto napuṃsakaliṅgo citta saddo.
Pure viya syādyuppatti, ‘‘citta si’’ itīdha –
‘‘Napuṃsakehi, ato nicca’’nti ca vattate.
195 . Siṃ.
Si, aṃiti dvipadamidaṃ. Akārantehi napuṃsakaliṅgehi parassa sivacanassa aṃhoti niccaṃ.
Saralopapakatibhāvādi, cittaṃ.
Bahuvacane ‘‘yonaṃ ni napuṃsakehī’’ti vattate.
196 . Ato niccaṃ.
Akārantehi napuṃsakaliṅgehi yo naṃ niccaṃ ni hoti. ‘‘Sabbayonīnamāe’’ti nissa vā ākāro.
Aññattha ‘‘yosu kata’’iccādinā dīgho. Cittā cittāni.
Yonaṃ nibhāve cāette, siddhepi avisesato;
‘‘Ato nicca’’nti ārambhā, āettaṃ kvacidevidha.
Ālapane ga lopo. He citta, he cittā cittāni, dutiyāyaṃ nissa vikappenekāro. Cittaṃ, citte cittāni.
Sesaṃ purisa saddena samaṃ.
Evamaññānipi –
Puñña pāpa phala rūpa sādhanaṃ,
Sota ghāna sukha dukkha kāraṇaṃ;
Dāna sīla dhana jhāna locanaṃ,
Mūla kūla bala jālamaṅgalaṃ.
Naḷina liṅga mukha’ṅga jala’mbujaṃ,
Pulina dhañña hirañña padā’mataṃ;
Paduma vaṇṇa susāna vanā’yudhaṃ,
Hadaya cīvara vattha kuli’ndriyaṃ.
Nayana vadana yāno’dāna sopāna pānaṃ,
Bhavana bhuvana lohā’lāta tuṇḍa’ṇḍa pīṭhaṃ;
Karaṇa maraṇa ñāṇā’rammaṇā’rañña tāṇaṃ,
Caraṇa nagara tīracchatta chiddo’dakāni –
Iccādīni.
Kamma saddassa tatiyekavacanādīsu rūpabhedo.
Kammaṃ, kammā kammāni, he kamma, he kammā kammāni, kammaṃ, kamme kammāni.
‘‘Vā, u, nāmhi, cā’’ti ca vattate.
197 . A kammantassa ca .

Kamma saddantassa ukāra akārādes ā honti v ā nāmhi vibhattimhi. Anta ggaha ṇena
thāmaddhādīnamantassapi uttaṃ. Ca saddaggahaṇena yuva maghavānamantassa āhoti kvaci nā
su iccetesu. Kammunā kammanā kammena vā, kammehi kammebhi.
Sasmāsu ‘‘u nāmhi cā’’ti ettha ca saddena puma kammathāma ntassa cukāro vā sasmāsūti
uttaṃ. Kammuno kammassa, kammānaṃ, kammunā kammā kammamhā kammasmā, kammehi
kammebhi, kammuno kammassa, kammānaṃ.
Smiṃvacane ‘‘brahmato tu smiṃnī’’ti ettha tu saddena kvaci ni hoti. Kammani kamme
kammamhi kammasmiṃ, kammesu.
Evaṃ thāmunā thāmena thāmasā vā, thāmuno thāmassa, thāmunā thāmā. Addhunā, addhuno
iccādi purimasamaṃ.
Guṇavantu si,‘‘savibhattissa, ntussa, simhī’’ti ca vattate.
198 . Aṃ napuṃsake .
Napuṃsake vattamānassa liṅgassa sambandhino ntu ppaccayassa savibhattissa aṃhoti simhi
vibhattimhi. Guṇavaṃ cittaṃ.
Yo mhi ‘‘ntussanto yosu cā’’ti attaṃ, ikāro ca. Guṇavanti, guṇavantāni, sesaṃ ñeyyaṃ.
Gacchanta si,‘‘simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo a’’miti aṃ. Gacchaṃ gacchantaṃ, gacchantā
gacchantāni.
Akārantaṃ.
Ākāranto napuṃsakaliṅgo assaddhāsaddo.
‘‘Assaddhā’’iti ṭhite –
‘‘Samāsassā’’ti adhikicca ‘‘saro rasso napuṃsake’’ti samāsantassa rassattaṃ, samāsattā
nāmabyapadeso, syādyuppatti. Sesaṃ citta samaṃ.
Assaddhaṃ kulaṃ, assaddhā assaddhāni kulāni iccādi.
Tathā mukhanāsikāsaddo. Tassa dvandekattā sabbatthekavacanameva. Mukhanāsikaṃ, he
mukhanāsika, mukhanāsikaṃ, mukhanāsikena iccādi.
Ākārantaṃ.
Ikāranto napuṃsakaliṅgo aṭṭhisaddo.
Syādyuppatti, silopo, aṭṭhi.
‘‘Vā’’ti vattate.
199 . Yonaṃ ni napuṃsakehi.
Napuṃsakaliṅgehi paresaṃ sabbesaṃ yonaṃ ni hoti vā.
Aṭṭhīni, aññattha nicca ṃ yo lopo, d īgho ca, a ṭṭhī, tath ā he a ṭṭhi, he a ṭṭhī aṭṭhīni, a ṭṭhiṃ, aṭṭhī

aṭṭhīni, a ṭṭhin ā icc ādi aggisaddasama ṃ.
Evaṃ satthi dadhi vāri akkhi acchi acci iccādīni.
Ikārantaṃ.
Īkāranto napuṃsakaliṅgo sukhakārīsaddo.
‘‘Sukhabhārī si’’ itīdha anapuṃsakattābhāvā sismimpi ‘‘agho rassa’’miccādinā rassattaṃ,
silopo. Sukhakāri dānaṃ, sukhakārī sukhakārīni, he sukhakāri, he sukhakārī he sukhakārīni,
sukhakārinaṃ sukhakāriṃ, sukhakārī sukhakārīni.
Sesaṃ daṇḍīsaddasamaṃ. Evaṃ sīghayāyīādīni.
Īkārantaṃ.
Ukāranto napuṃsakaliṅgo āyu saddo. Tassa aṭṭhisaddasseva rūpanayo.
Āyu, āyū āyūni, he āyu, he āyū he āyūni, āyuṃ, āyū āyūni, āyunā āyusāti manogaṇādittā
siddhaṃ. Āyūhi āyūbhi, āyuno āyussa, āyūnamiccādi.
Evaṃ cakkhu vasu dhanu dāru tipu madhu hiṅgu siggu vatthu matthu jatu ambu assuādīni.
Ukārantaṃ.
Ūkāranto na puṃsakaliṅgo gotrabhūsaddo.
Gotrabhū si, napuṃsakattā rassattaṃ, silopo. Gotrabhu cittaṃ, gotrabhū gotrabhūni, he
gotrabhu, he gotrabhū he gotrabhūni, gotrabhuṃ, gotrabhū gotrabhūni, gotrabhunā iccādi pulliṅge
abhibhūsaddasamaṃ.
Evaṃ abhibhū sayambhū dhammaññūādīni.
Ūkārantaṃ.
Okāranto napuṃsakaliṅgo cittagosa ddo.
‘‘Cittā gāvo assa kulassā’’ti atthe bahubbīhisamāse kate ‘‘saro rasso napuṃsake’’ti okārassa
ṭhānappayatanāsannattā rassattamukāro, syādyuppatti, silopo. Cittagu kulaṃ, cittagū cittagūni iccādi
āyu saddasamaṃ.
Okārantaṃ.
Cittaṃ kammañca assaddha-mathaṭṭhi sukhakāri ca;
Āyu gotrabhū dhammaññū, cittagūti napuṃsake.
Napuṃsakaliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.
Sabbanāma
Atha sabbanāmāni vuccante.
Sabba, katara, katama, ubhaya, itara, añña, aññatara, aññatama, pubba, para, apara, dakkhiṇa,

uttara, adhara, ya, ta, eta, ima, amu, kiṃ, eka, ubha, dvi, ti, catu, tumha, amha iti sattav īsati
sabbanāmāni, tāni sabbanāmattā tiliṅgāni.
Tattha sabba saddo niravasesattho, so yadā pulliṅgavisiṭṭhatthābhidhāyī, tadā rūpanayo. Pure
viya syādyuppatti, ‘‘so’’ti sissa okāro, saralopaparanayanāni. Sabbo jano.
Bahuvacane ‘‘sabba yo’’ itīdha ‘‘parasamaññā payoge’’ti sabbādīnaṃ sabbanāmasaññā.
‘‘Yo’’ti vattate.
200 . Sabbanāmakārate paṭhamo .
Sabbesaṃ itthipumanapuṃsakānaṃ nāmāni sabbanāmāni, tesaṃ sabbesaṃ
sabbanāmasaññānaṃ liṅgānaṃ akārato paro paṭhamo yo e ttamāpajjate. Sabbe purisā.
Akārato ti kiṃ? Sabbā amū.
He sabba sabbā, he sabbe, sabbaṃ, sabbe, sabbena, sabbehi sabbebhi.
Catutthekavacane āyādese sampatte –
‘‘Ato, ā e, smāsmiṃnaṃ, āya catutthekavacanassā’’ti ca vattate.
201 . Tayoneva ca sabbanāmehi.
Akārantehi sabbanāmehi paresaṃ smā smiṃiccetesaṃ, catutthekavacanassa ca ā e āya iccete
ādesā neva hontīti āyādesābhāvo. Ca ggahaṇaṃ katthaci paṭisedhanivattanatthaṃ, tena pubbādīhi
smā smiṃnaṃ ā e ca honti. Sabbassa.
‘‘Akāro, e’’ti ca vattate.
202 . Sabbanāmānaṃ naṃmhi ca .
Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ akāro ettamāpajjate naṃmhi vibhattimhi.
‘‘Sabbanāmato’’ti ca vattate.
203 . Sabbato naṃ saṃsānaṃ.
Sabbato sabbanāmato parassa naṃvacanassa saṃ sānaṃiccete ādesā honti.
Sabbesaṃ sabbesānaṃ, sabbasmā sabbamhā, sabbehi sabbebhi, sabbassa, sabbesaṃ
sabbesānaṃ, sabbasmiṃ sabbamhi, sabbesu.
Itthiyaṃ ‘‘itthiyamato āppaccayo’’ti āppaccayo. Aññaṃ kaññāsaddasamaṃ aññatra sa naṃ
smiṃvacanehi. Sabbā pajā, sabbā sabbāyo, he sabbe, he sabbā sabbāyo, sabbaṃ, sabbā sabbāyo,
sabbāya, sabbāhi sabbābhi.
Catutthekavacane ‘‘sabbanāmato vā’’, sabbato ko ti ito ‘‘sabbato’’ti ca vattate.
204 . Ghapatosmiṃsānaṃ saṃsā.
Sabbato sabban āmato ghapa saññato smiṃ sa iccetesa ṃ yath ākkama ṃ sa ṃsāādes ā honti v ā.

‘‘Sa ṃsāsvekavacanesu c ā’’ti vattate.
205 . Gho rassaṃ.
Gha sañño ākāro rassamāpajjate saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu paresu.
‘‘Sāgamo’’ti vattate.
206 . Saṃsāsvekavacanesu ca .
Saṃ sāiccetesu ekavacanaṭṭhānasambhūtesu vibhattādesesu paresu liṅgamhā sa kārāgamo hoti.
Sabbassā sabbāya, sabbāsaṃ sabbāsānaṃ, sabbāya, sabbāhi sabbābhi, sabbassā sabbāya,
sabbāsaṃ sabbāsānaṃ.
Smiṃmhi ‘‘sabbanāmato, ghapato’’ti ca vattate.
207 . Netāhi smimāyayā.
Etehi sabbanāmehi ghapa saññehi parassa smiṃvacanassa neva āya yādesā hontīti āyābhāvo.
Vādhikārato kvaci hoti dakkhiṇāya uttarāyāti ādi.
Saṃya mādesā, sabbassaṃ sabbāyaṃ, sabbāsu.
Napuṃsake sabbaṃ cittaṃ, sabbāni, he sabba, he sabbāni, sabbaṃ, sabbāni. Sesaṃ pulliṅge
viya ñeyyaṃ.
Evaṃ katarādīnaṃ aññatama saddapariyantānaṃ tīsupi liṅgesu rūpanayo.
Tattha katarakatama saddā pucchanatthā.
Ubhaya saddo dviavayavasamudāyavacano.
Itara saddo vuttappaṭiyogavacano.
Añña saddo adhikatāparavacano.
Aññatara aññatama saddā aniyamatthā.
‘‘Yo, sabbanāmakārate paṭhamo’’ti ca vattate.
208 . Dvandaṭṭhā vā.
Dvandasamāsaṭṭhā sabbanāmakārato paro paṭhamo yo e ttamāpajjate vā. Kataro ca katamo cāti
katarakatame, katarakatamā vā iccādi.
Pubbādayo disādivavatthānavacanā.
Pubbo kālo. Bahuvacane ‘‘dhātuliṅgehi parā paccayā’’ti ettha parāti niddesato pubbādīhi
yo vacanassa vikappenekāro.
Pubbe pubbā, he pubba, he pubbe he pubbā, pubbaṃ, pubbe, pubbena, pubbehi
pubbebhi, pubbassa, pubbesaṃ pubbesānaṃ. ‘‘Smāsmiṃnaṃ vā’’ti vikappenākārekārā.

Pubb ā pubbasm ā pubbamh ā, pubbehi pubbebhi, pubbassa, pubbesa ṃ pubbes āna ṃ,
pubbe pubbasmiṃ pubbamhi, pubbesu.
Itthiyaṃ pubbā disā, pubbā pubbāyo iccādi sabbāsaddasamaṃ.
Napuṃsake pubbaṃ ṭhānaṃ, pubbāni, he pubba, he pubbāni, pubbaṃ, pubbāni, sesaṃ
pulliṅgasamaṃ. Evaṃ parāparadakkhiṇuttarādhara saddā.
‘‘Sabbanāmato, dvandaṭṭhā’’ti ca vattate.
209 . Nāññaṃ sabbanāmikaṃ.
Dvandaṭṭhā sabbanāmato parassa yo vacanassa ṭhapetvā ettaṃ aññaṃ sabbanāmikaṃ kāriyaṃ na
hotīti saṃsāna mādesābhāvo. Pubbāparānaṃ, pubbuttarānaṃ adharuttarānaṃ, ‘‘nāññaṃ
sabbanāmika’’nti vinādhikārena yogena tatiyāsamāsepi. Māsapubbāya, māsapubbānaṃ.
‘‘Nāññaṃ sabbanāmika’’nti ca vattate.
210 . Bahubbīhimhi ca .
Bahubbīhimhi ca samāse sabbanāmikavidhānaṃ nāññaṃ hoti. Piyapubbāya, piyapubbānaṃ,
piyapubbe.
Ca saddaggahaṇena disatthasabbanāmānaṃ bahubbīhimhi sabbanāmikavidhānaṃva hoti.
Dakkhiṇassā ca pubbassā ca yadantarāḷanti atthe bahubbīhi, dakkhiṇapubbassaṃ,
dakkhiṇapubbassā, evaṃ uttarapubbassaṃ, uttarapubbassā iccādi.
Yateta saddādīnamālapane rūpaṃ na sambhavati. Ya saddo aniyamattho.
Yo puriso, ye purisā, yaṃ, ye. Yā kaññā, yā yāyo, yaṃ, yā yāyo. Yaṃ cittaṃ, yāni, yaṃ,
yāni. Sesaṃ sabbattha sabba saddasamaṃ.
Taeta ima amu kiṃiccete parammukha samīpa accantasamīpadūra pucchanatthavacanā.
Ta saddassa bhedo. ‘‘Ta si’’ itīdha –
‘‘Anapuṃsakassāyaṃ simhīti, sa’’miti ca vattate.
211 . Etatesaṃ to .
Eta ta iccetesaṃ anapuṃsakānaṃ ta kāro sa kāramāpajjate simhi vibhattimhi. So puriso.
Sabbanāma ggahaṇañca, ito ta ggahaṇañca vattate.
212 . Tassa vā nattaṃ sabbattha .
Ta iccetassa sabbanāmassa ta kārassa na ttaṃ hoti vā sabbattha liṅgesu. Ne te, naṃ taṃ, ne te,
nena tena, nehi nebhi tehi tebhi.
‘‘Sabbassa, tassa vā sabbatthā’’ti ca vattate.
213 . Sasmāsmiṃsaṃsāsvattaṃ.

Ta iccetassa sabban āmassa sabbasseva atta ṃ hoti v ā sa sm ā smiṃ sa ṃ sāiccetesu vacanesu
sabbattha liṅgesu. Assa nassa tassa, nesaṃ tesaṃ nesānaṃ tesānaṃ.
‘‘Smāhismiṃnaṃ mhābhimhi vā’’ti ito ‘‘smāsmiṃnaṃ, mhāmhī’’ti ca vattate.
214 . Na timehi katākārehi.
Ta ima iccetehi katākārehi paresaṃ smāsmiṃnaṃ mhā mhiiccete ādesā na honti.
Pakatisandhividhāna
Atha sarānameva sandhikāriye sampatte pakatibhāvo vuccate.
‘‘Sarā, pakatī’’ti ca vattate.
35 . Sare kvaci.
Sarā kho sare pare kvaci chandabhedāsukhuccāraṇaṭṭhāne, sandhicchārahitaṭṭhāne ca
pakatirūpāni honti, na lopādesavikāramāpajjanteti attho.
Tattha pakatiṭṭhānaṃnāma ālapanantā anitismiṃ acchandānurakkhaṇe asamāse padantadīghā
ca ikārukārā ca nāmapadantātītakriyādimhīti evamādi.
Ālapanantesu tāva –katamā cānanda aniccasaññā, katamā cānanda ādīnavasaññā, sāriputta
idhekacco, ehi sivika uṭṭhehi, upāsakā idhekacco, bhoti ayye, bhikkhu arogaṃ tava sīlaṃ, siñca
bhikkhu imaṃ nāvaṃ, bhikkhave evaṃ vadāmi, pañcime gahapatayo ānisaṃsā iccevamādīsu
pakatibhāvo, pubbassaralopa yavādesādayo na honti.
Kvaciggahaṇena itismiṃ chandānurakkhaṇe sandhi hoti, yathā –sakkā devīti, namo te buddha
vīratthu.
Sare ti kiṃ? Sādhu mahārājāti, evaṃ kira bhikkhūti.
Asamāse padantadīghesu –āyasmā ānando gāthā ajjhabhāsi, devā ābhassarā yathā, tevijjā
iddhippattā ca, bhagavā uṭṭhāyāsanā, bhagavā etadavoca, abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, gantvā
olokento, bhūtavādī atthavādī, yaṃ itthī arahā assa, sāmāvatī āha, pāpakārī ubhayattha tappati, nadī
ottharati, ye te bhikkhū appicchā, bhikkhū āmantesi, bhikkhūujjhāyiṃsu, bhikkhū evamāhaṃsu,
imasmiṃ gāme ārakkhakā, sabbe ime, katame ekādasa, gambhīre odakantike, appamādo
amatapadaṃ, saṅgho āgacchatu, ko imaṃ pathaviṃ viccessati, āloko udapādi, eko ekāya, cattāro
oghā.
Nipātesupi–are ahampi, sace imassa kāyassa, no abhikkamo, aho acchariyo, atho anto ca, atha
kho āyasmā, atho oṭṭhavacittakā, tato āmantayī satthā.
Kvaciggahaṇena akāra itīvevetthādīsu sandhipi. Yathā –āgatattha, āgatamhā, katamāssu
cattāro, appassutāyaṃ puriso, itthīti, ca marīva, sabbeva, sveva, eseva nayo, parisuddhetthāyasmanto,
nettha, taṃ kutettha labbhā, sacesa brāhmaṇa, tathūpamaṃ, yathāha.
Asamāse ti kiṃ? Jivhāyatanaṃ, avijjogho, itthindriyaṃ, abhibhāyatanaṃ, bhayatupaṭṭhānaṃ.
Acchandānurakkhaṇeti kiṃ? Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, yo missaro.
Nāmapadantaikārukāresu –gāthāhi ajjhabhāsi, pupphāni āhariṃsu, satthu adāsi.
Kvacīti kiṃ? Manasākāsi.

36 . Sar ā pakati byañjane .
Sarā kho byañjane pare pakatirūpā hontīti yebhuyyena dīgharassalopehi vikārābhāvo. Yathā –
accayo, paccayo, bhāsati vā karoti vā, vedanākkhandho, bhāgyavā, bhadro kasāmiva, dīyati,
tuṇhībhūto, so dhammaṃ deseti.
Iti pakatisandhividhānaṃ niṭṭhitaṃ.
Byañjanasandhividhāna
Atha byañjanasandhi vuccate.
‘‘Byañjane’’ti adhikāro, ‘‘sarā, kvacī’’ti ca vattate.
37 . Dīghaṃ.
Sarā kho byañjane pare kvaci dīghaṃ pappontīti suttasukhuccāraṇachandānurakkhaṇaṭṭhānesu
dīgho.
Tyassa pahīnā tyāssa pahīnā, svassa svāssa, madhuva maññati bālo madhuvā maññatī bālo,
tathā evaṃ gāme munī care, khantī paramaṃ tapo titikkhā, na maṅkū bhavissāmi, svākkhāto,
yvāhaṃ, kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṃ, sakko ujū ca suhujū ca, anūpaghāto, dūrakkhaṃ,
dūramaṃ, sūrakkhaṃ, dūharatā.
Kvacīti kiṃ? Tyajja, svassa, patiliyyati.
Yiṭṭhaṃ vā hutaṃ vā loke, yadi vā sāvake, puggalā dhammadasā te, bhovādī nāma so hoti,
yathābhāvī guṇena so itīdha –
Pubbasmiṃyevādhikāre –
38 . Rassaṃ.
Sarā kho byañjane pare kvaci rassaṃ pappontīti chandānurakkhaṇe, āgame, saṃyoge ca
rassattaṃ.
Chandānurakkhaṇe tāva yiṭṭhaṃva hutaṃva loke, yadiva sāvake, puggala dhammadasā te,
bhovādi nāma so hoti, yathābhāvi guṇena so.
Āgame yathayidaṃ, sammadakkhāto.
Saṃyoge parākamo parakkamo, āsādo assādo, evaṃ taṇhakkhayo, jhānassa lābhimhi, vasimhi,
thullaccayo.
Kvacīti kiṃ? Māyidaṃ, manasā daññā vimuttānaṃ, yathākkamaṃ, ākhyātikaṃ, dīyyati,
sūyyati.
Eso kho byantiṃ kāhiti, so gacchaṃ na nivattati iccatra –
Tasmiṃyevādhikāre –
39 . Lopañcatatrākāro .
Sar ā kho byañjane pare kvaci lopa ṃ papponti, tatra lutte ṭhāne akārāgamo ca hoti.

Etata saddantok ārassev āya ṃ lopo.
Esa kho byantiṃ kāhiti, sa gacchaṃ na nivattati, evaṃ esa dhammo, esa pattosi, sa muni, sa
sīlavā.
Kvacīti kiṃ? Eso dhammo, so muni, so sīlavā.
Ca saddena eta saddantassa sarepi kvaci lopo. Yathā –esa attho, esa ābhogo, esa idāni.
Vipariṇāmena ‘‘saramhā, byañjanassā’’ti ca vattate.
40 . Paradvebhāvo ṭhāne .
Saramhā parassa byañjanassa dvebhāvo hoti ṭhāne. Dvinnaṃ bhāvo dvibhāvo, so eva dvebhāvo.
Ettha ca ṭhānaṃnāma rassākārato paraṃ pa pati paṭikamukusa kudha kī gaha juta ñāsi su
sambhū sara sasādīnamādibyañjanānaṃ dvebhāvaṃ, tika taya tiṃsa vatādīnamādi ca, vatu
vaṭudisādīnamantañca, u du ni-upasagga ta catu cha santasaddādesādiparañca, apadantā
nākāradīghato ya kārādi ca,
Yavataṃ talanādīna-mādeso ca sayādinaṃ;
Saha dhātvantassādeso, sīsakāro tapādito.
Chandānurakkhaṇe ca –ghara jhe dhaṃsu bhamādīnamādi ca, rassākārato vaggānaṃ
catutthadutiyā ca iccevamādi.
Tattha pa pati paṭīsu tāva –idha pamādo idhappamādo, evaṃ appamādo, vippayutto,
suppasanno, sammā padhānaṃ sammappadhānaṃ, rassattaṃ, appativattiyo, adhipatippaccayo,
suppatiṭṭhito, appaṭipuggalo, vippaṭisāro, suppaṭipanno, suppaṭipatti.
Kamādidhātūsu –pakkamo, paṭikkamo, hetukkamo, ākamati akkamati, evaṃ parakkamati,
yathākkamaṃ.
Pakkosati, paṭikkosati, anukkosati, ākosati, akkosati.
Akkuddho, atikkodho.
Dhanakkīto, vikkayo, anukkayo.
Paggaho, viggaho, anuggaho, niggaho, candaggaho, diṭṭhiggāho.
Pajjoto, vijjotati, ujjoto.
Kataññū, viññū, paññāṇaṃ, viññāṇaṃ, anuññā, manuññā, samaññā.
Avassayo, nissayo, samussayo.
Appassuto, vissuto, bahussuto, āsavā assavā.
Passambhanto, vissambhati.
Aṭṭassaro, vissarati, anussarati.
Passasanto, vissasanto, mahussasanto, āsāso ass āso.

Avissajjento, vissajjento, pariccajanto, upaddavo, upakkili ṭṭ ho, mittaddu, āyabbayo, udabbahi
iccādi.
Saramhāti kiṃ? Sampayutto, sampatijāto, sampaṭicchannaṃ, saṅkamanto, saṅgaho.
Ṭhāne ti kiṃ? Mā ca pamādo, patigayhati, vacīpakopaṃ rakkheyya, ye pamattā yathā matā,
manopakopaṃ rakkheyya, idha modati, pecca modati.
Tikādīsu –kusalattikaṃ, pītittikaṃ, hetuttikaṃ, vedanāttikaṃ, lokattayaṃ, bodhittayaṃ,
vatthuttayaṃ. Ekattiṃsa, dvattiṃsa, catuttiṃsa. Sīlabbataṃ, subbato, sappītiko, samannāgato,
punappunaṃ iccādi.
Vatu vaṭu disādīnamante yathā –vattati, vaṭṭati, dassanaṃ, phasso iccādi.
U du ni upasaggādiparesu –ukaṃso ukkaṃso. Dukaraṃ dukkaraṃ, nikaṅkho nikkaṅkhe.
Evaṃ uggataṃ, duccaritaṃ, nijjaṭaṃ, uññātaṃ, unnati, uttaro, dukkaro, niddaro, unnato,
duppañño, dubbalo, nimmalo, uyyutto, dullabho, nibbatto, ussāho, dussaho, nissāro.
Tathā takkaro, tajjo, tanninno, tappabhavo, tammayo.
Catukkaṃ, catuddisaṃ, catuppādo, catubbidhaṃ, catussālaṃ.
Chakkaṃ, channavuti, chappadikā, chabbassāni.
Sakkāro, sakkato, saddiṭṭhi, sappuriso, mahabbalo.
Ṭhāne ti kiṃ? Nikāyo, nidānaṃ, nivāso, nivāto, tato, catuvīsati, chasaṭṭhi.
Yakārādimhi–nīyyati, sūyyati, abhibhūyya, viceyya, vineyya, dheyyaṃ, neyyaṃ, seyyo,
jeyyo, veyy ākaraṇo.
Ādisaddena etto, ettāvatā.
Anākāra ggahaṇaṃ kiṃ? Mālāya, dolāya, samādāya.
Ṭhāne ti kiṃ? Upanīyati, sūyati, toyaṃ.
Yavatamādese –jāti andho, vipali āso, ani āyo, yadi evaṃ, api ekacce, api ekadā iccatra,
ikārassa ‘‘ivaṇṇo yaṃ navā’’ti ya kāre kate –
‘‘Sabbassa so dāmhi vā’’ti ito maṇḍūkagatiyā vāti vattate.
41 . Yavataṃ talanadakārānaṃ byañjanāni calañajakārattaṃ.
Ya kāravantānaṃ talanada kārānaṃ saṃyogabyañjanāni yathākkamaṃ
calañaja kārattamāpajjante vā.
Kāra ggahaṇaṃ ya vataṃ sa kāra ka ca ṭa pa vaggānaṃ sa kāra kacaṭapa vaggādesatthaṃ, tathā
ya vataṃ ta dha ṇakārānaṃ cha jhaña kārādesatthañca, tato yavatamādesassa anena dvibhāvo.
Jaccandho, vipall āso, aññ āyo, yajjeva ṃ, appekacce appekad ā.