Bộ: Anya · Moggallāna pañcikā ṭīkā

Moggallāna pañcikā ṭīkā

Đang xem liên mạch theo sách (136 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag

Ngôn ngữ gốc
Pāli
Bản dịch hiển thị
Tiếng Việt
Trạng thái dịch
Chưa có / nháp
Chế độ đọc
Song song — Liền mạch
Chế độ
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Moggallāna pañcikā ṭīkā
Sāratthavilāsinīnāma
Pañcikāṭīkā
Paṇāmādikathā
Vijjādhanassa samanussaraṇampi yassa,
Paññāvisuddharatanānayanekahetu;
Taṃ dhammarājamamalujjalakittimālaṃ,
Sāmodamādaramaye hadaye nidhāya.
Laddhammahodaya mahādaya (sampasādā)
[japaso (potthake)] ,
Sakkā(di) sakkataguṇaṃ ratana (dvayañca) [ttayatā (potthake)] ;
(Yāpañcikā) guruvarappa(bhavātyagāhā) [hapā tya gāyā (potthake)] ,
Taṃ sādhu sissajana majjavagāha yāma.
Jayatīha mahāpañño, so moggallāyano muni;
Yassa sādhuguṇubbhūta,kitti sabbattha patthaṭā.
Icceva manavasesa mattano bhayādyūpaddavopaghābhakarasāmatthiya yogena
sakalajjhattikabāhiyantarāya nivāraṇa madhippetasiddhi visesa mabhikaṅkhiya ratanattaya
visayabhūtaṃ taṃsādhane kantanidāna bhūtassa ālokiyayātisayaguṇavisesayuttassa mahato
pyatimahanīyassa ratanattayassa sappasādānurūpaṃ pūjāvisayaṃ tadanussa(raṇaṃ katvā)
gurusanniyogamanuṭṭhātuṃ–
Kintehi pādasussūsā, yesaṃ natthi gurūniha;
Ye tappādarajokiṇṇā, teva sādhū vivekinoti.
Vacanato attano gurupūjā purassaraṃ pañcikāvivaraṇaṃ pathi’yā pañcikā’tiādinā katapaṭiññattā
sampati mahādayotiādino ganthassa sādhujanavaṇṇanaṃ vaṇṇanamārabhissāma.
Nanu ca vuttiganthassa vaṇṇanāyaṃ katābhiniveso-yamācariyoti kathamihānadhikate
mahādayotiādike paṭipannoti
ratanattappaṇāmaganthakattuganthanissayaganthārambhaphalaabhidheyyasaṅkhāta-
payojanasotujanasamussāhanānaṃ sandassanatthaṃ. Tattha ratanattayappaṇāma karaṇaṃ
antarāyakarāpuññavighātakarapuññavisesuppādanena kattu micchitassa ganthassa anantarāyenaṃ
parisamāpanatthaṃ. Vacīpaṇāmo panettha sotūnampi yathāvuttatthanipphādanako ācariyenāpyaya
mattho dassitoyeva’tattha ratanattayappaṇāmasandassana’ntiādinā, vācasikasatthādhikāratopi
vacīpaṇāmoti kāyappaṇāmo manopaṇāmo ca. Na kato, ganthakattusandassanaṃ ganthassa pamāṇa
bhāvavibhāvanatthaṃ, ganthanissayasandassanaṃ attaniyabhāvasandhassanena
tabbisuddhidassanatthaṃ, ganthārambhaphaladassanaṃ tappaṭikkhepakajananisedhāya,
abhidheyyasaṅkhātayayojanasandassanaṃ vīmaṃsāpubbakārīnaṃ payojano pālambhapubbikā satthe
pavattatīti sotujanasamussāhanaṃ (katvā) ādarena ganthe pavattanatthaṃ, yadāhu –
Sabbasseva hi satthassa, kammassāpi ca kassaci;
Kenetaṃ gayhate tāva, yāva-vuttampayojanaṃti.
Nanu satthappayojanānaṃ sambandhopi vattabbo idamassa payojananti yato

Siddhappayojana ṃ siddha,sambandha ṃ sotumicchati;
Sotādo tena vattabbo, sambandho sappayojanoti.
Tatredamuttaraṃ–
Sattaṃ payojanañceva, ubho sambandhanissayā;
Taṃ vuttantogadhattā na, bhinno vutto payojanāti.
Payojanappayojanampana sāmatthiyaladdhabbaṃ sayamācariyena ‘‘ko pana saddalakkhaṇassa
ajānane doso’’tiādinā vuttanayena viññātabbaṃ.
Tatthamahādayo’tyādinā gāthādvayena ratanattayapaṇāmo dassito, ‘yo iddhimantesū’tiādinā
ganthakattā, ‘saddasattha’ntiādinā ganthanissayo, ‘saṅkhepanayenā’tica ‘sārabhūtaṃ vipulatthagā
hiṃ anākula’nti ca imehi ganthārambhaphalaṃ sotujanasamussāhanañca,
abhidheyyasaṅkhātappayojanampana‘saṃvaṇṇana’nti iminā dassitaṃ anvattha byapadesena
saṃvaṇṇīyati vivaritvā vitthāretvā kathīyati attho etāyāti saṃvaṇṇanābhi katvā, tampana vivaritvā
kathanaṃ saddānusāsanasatthasannissayattā abhidheyyo nāma samuditena satthena vacanīyattho taṃ
[vacanīyatthoti (potthake)] vuttasaddānusiṭṭhisaṅkhātapayojanamevāti ayamettha samudāyattho.
Ayampanettha avayavattho-yoti aniyamavacanaṃ dhammarājasaddā pekkhāya cettha
pulliṅgatā, tenettha vuccamānaguṇavisesā dhārapuggalavisesanidassanaṃ, dayati dukkhaṃ apanetvā
paresaṃ sukhaṃ dadāti, dayīyati vā sappurisehi gamiya(ti sa) santāne pavattīyati, dayati
paradukkhaṃ hiṃsati, dayati vā paradukkhaṃ gaṇhāti taṃvasena attano hadayakhedaṃ karotīti
dayā, ‘‘daya=dānagati hiṃsādānesu’’ iccasmā ‘‘itthiyamaṇattikayakyāce’’ti (5-49) appaccayo,
visayamahantatāya mahatī pasatthādayā assāti mahādayo, visesana samāse ‘‘saddhāditva’’ (4-84)
vakkhamānapāramitāsambharaṇadukkhānubhava nānamidaṃ hetuvacanaṃ, kammakilesehi janitāti
jan ā sattaloko, iminā khīṇāsavāpi saṅgayhanti tesampi diṭṭhadhammikasukhavihārasaṅkhāta hitassa
dānato, janānaṃ samūho janatā tassā hitāya abhivaḍḍhiyā sakalavaṭṭa
dukkhanissaṭanibbānasukhabhāgiyakaraṇāyāti vuttaṃ hoti, assaca’sampūraya’nti
iminā’dukkhamanubhavī’ti iminā ca sambandho, sambodhīti ettha saṃsaddo sāmanti imamatthaṃ
dīpeti, tasmā saṃsayameva anaññabodhito hutvā cattāri saccāni bujjhati paṭivijjhati etāyāti
sambodhi, saṃpubbā budhadhātuto ‘‘i’’iti ṇvādi (ko) ippaccayo,
savāsanasakalasaṃkilesappahāyakaṃ bhagavato arahattamaggaññāṇaṃ sabbaññutaññāṇantipi
vadanti, sampāpayatīti sampāpakaṃ, sambodhiyā sampāpakanti chaṭṭhīsamāso, kinti dhammajātaṃ
dhammasaddenettha pāramidhammā pañcamahāpariccāgādayo ca adhippetā, tepi hi attānaṃ
dhārentaṃ dhārenti sambodhi sampāpanasāmatthiyayogena parepi dhārenti nāmāti dhammāti
vuccanti, ‘dhara=dhāraṇe’iccasmā khīsu, viyādisuttena ṇvādi(ko) mappaccayo, dhammānaṃjātaṃ,
dhammāevavā jātaṃ, sambodhisampāpakañca taṃ dhammajātaṃ ceti visesanasamāso,
‘sampūraya’nti massetaṃ kammaṃ, sampūrayanti payogasampattiyogā dīpaṅkara (pāda)mūle
hatthopagatampi nibbānampahāya yathāvuttakaruṇāguṇayogasītalībhūtahadayatāya ‘‘kathannāmete
accanta dussahavaṭṭadukkhopagate satte taṃmahādukkhā mocessāmī’’ti
vaṭṭadukkhanissaraṇekahetutāya sammā pūrento vaḍḍhento vuḍḍhiṃ virūḷhaṃ vepullaṃ gamentoti
vuttaṃ hoti, hetuyevedamapi dukkhānubhavanassa, mahādayatā panassa paramparahetu, duṭṭhu
khanati kāyikaṃ assādanti’dupubbā khanismā’ ‘‘kvī’’ti (5-4) kvi, dukkhaṃ kāyikadukkha vedanā,
kīdisanti āha-’anantarūpa’nti, sabhāvavacano yaṃ rūpasaddo ‘‘piyarūpa’’ntiādīsuviya, te ca
dukkhasabhāvā (anantā) anantakāraṇānaṃ vasena, tasmā anantaṃ rūpaṃ sabhāvo assāti
anantarūpaṃ, taṃ dukkhaṃ anubhavī vindī, kimivāti āha-‘sukhaṃ vā’ti, suṭṭhu khanati kāyikaṃ
ābādhanti sukhaṃ, ivasaddo sadhammattasaṅkhātopamājotako, sadhammattañhi upamā, vuttañhi
‘‘upamānopameyyānaṃ, sadhammattaṃ siyo pamā’’ti, kiṃ vuttaṃ hoti
‘‘aniṭṭhānubhavanasabhāvāyāpi dukkhavedanāya anubhavanasabhāvasāmaññena
ajjhāsayasampattivisesayogā mahākāruṇikassa sukhena sadisatāpattihotīti dukkhampi samānaṃ taṃ
sukhamiva vindī’’ti. Kathamaññathā vaṭṭadukkhato sakalalokassa samuddharaṇaṃ siyāti, athavā
sukhamiva sukhaṃ vindanto viya anaññavindiyamapi tādisaṃ dukkhaṃ sakalalokahitāva
hitamanatāya vindīti attho, tenāha ‘akhinnarūpo’ti, akhinnaṃ parissamamappattaṃ rūpaṃ sabhāvo
ass āti viggaho.

Ta ṃ dhammar ājanti yoti aniyamaniddi ṭṭ hassa vuttagu ṇavises ādh āra
puggalassaniyamanavacanaṃ, dhammena rājati no adhammenāti vā, attanā paṭividdhassa
sāmibhāvena dhammassa rājā sāmīti vā, attanā paṭivijjhiyamāne dhamme paṭivijjhantova tattha rājati
dippatīti vā, parūpakāravasena tadatthāyeva paṭipannattā paresaṃ dhammaṃ rājeti pakāsetīti vā
dhammarājā, taṃ dhammarājaṃ namitvāti sambandho, namassitvāti attho, kīdisanti āha-
‘jitamāravīraṃ sudhanta sovaṇṇanibha’nti. Tattha māro ca so vīrocāti māravīro jito vidtedhastabalo
māravīro nāti jitamāravīro, taṃ, kiñcāpi devaputtakilesābhisaṅkhāramaccukkhandha mārā-nena jitā
eva, tathāpi vīrasaddasannidhānena devaputtamāre gahite taṃvijayā aññepi jitā eva nāma hontīti
viññeyyaṃ, suṭṭhu dhantaṃ dhamitaṃ uddharitaṃ sudhantaṃ, suvaṇṇameva sovaṇṇaṃ, sudhanta ca
taṃ sovaṇṇañca, tasseva nibhā sobhā asseti samāso, athavā sudhantañca taṃ suvaṇṇaṃ ceti samāse
tassidanti ‘‘ṇo’’ti (4-34) ṇappaccaye ‘‘majjhe’’ti (4-126) majjhavuddhiyaṃ sudhantasovaṇṇaṃ
paṭimārūpaṃ, tena nibho sadiso, taṃ.
Ettāvatā ca –
Hetu phalaṃ parattho ca, sabbopi thutisaṅgaho;
Hetu sambodhito, pubbeva, yamaññaṃ tatoparīti.
Vuttahetuphalasattopakāravasena buddharatanassa thutipubbakampaṇāmaṃ dassetvā idāni
dhammarājena tenāpi pūjanīyassa dhammaratanassa nipaccakāraṃ dassetuṃ‘dhammañca
mohandhatamappadhaṃsi’nti āha, tattha ca saddo ‘dhammañca namitvā’ti
[namassitvā (potthake)]
namassanakriyāya dhammaṃ sampiṇḍeti, kimbhūtanti āha, ‘mohandhatamappadhaṃsi’nti, muyhatīti
moho=aññāṇaṃ, andhayati samatthacakkhuviññāṇaparihānenāti andhaṃ, andhañca taṃ tamañceti
andhatamaṃ=bāḷhatimiraṃ, mohoyeva taṃsadisatāya andhatamanti mo handhatamaṃ, taṃ
padhaṃseti pakārena nāseti sīlenāti mohandhatamappadhaṃsī, pasaddassapakāsanatthaṃ hitvā
pakāratthasseva gahaṇato pariyattiyā saha
Sotāpattādayo maggā,cattāro tapphalānica;
Cattāri atha nibbānaṃ, dhammā lokuttarā navāti.
Vuttanavalokuttarammo gahitāti viññātabbaṃ, aññathā arahattamaggova gayheyya, kasmā
panettha mohasseva pahānaṃ vuttaṃ, netaresanti tammūlakattā sabbakilesānaṃ, tappahānasmiñhi
vuccamāne tammukhenetaresampi pahānaṃ vuttameva hotīti.
Evaṃ dhammaratanassa namakkāraṃ dassetvā idāni tadādhārabhūtasaṅgharatanaṃ namassituṃ
‘saṅghaṃ tathā saṅghaṭitaṃ guṇehī’ti vuttaṃ, tattha tathāsaddo samuccaye vā, vacoyuttiyaṃ vā,
vacoyuttipakkhe ca saddo ānetvā sambandhitabbo, kilesādayo saṃhanati hiṃsatīti saṅgho,
saṃpubbato hanatismā kvimhi ‘‘kvimhi ghoparipaccasamo hī’’ti (5.100) hanassa gho,
kilesahiṃsanañcettha tadaṅgādivasena gahitaṃ, guṇehīti sāmaññaniddesato sammutisaṅghena
saddhiṃ
Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phaleṭhitā;
Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhitoti.
Vuttaaṭṭhaariyapuggalā gayhanti, guṇehīti lokiyalokuttarehi sīlādiguṇehi, saṅghaṭitanti
saṃhataṃ.
Evamanantarāyena ganthaparisamāpanatthamananta
guṇavisiṭṭhalokattayaggasīkhāmaṇibhūtassa ratanattayassa paṇāmaṃ dassetvā idāni gantha
kattādiyathāvuttatthopadassana pubbaṅgamamattanā samārabhitabbaṃ gantha karaṇaṃ
paṭiññātukāmo’yo iddhimantesū’tiādimāha, tattha ‘yo’ti imassa ‘tannāmadheyyenā’ti iminā
sambandho, etāya sattā ijjhanti iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi=iddhividhādayo lokiyā
lokuttarā ca sā etesamatthīti iddhimanto, tesu iddhimantesu, iddhimantānaṃ mahāsāvakānaṃ
majjheti attho, mahattappattoti mahattaṃ mahantabhāvaṃ gato, tannāmadheyyenāti tasseva
nāmadheyyamassāti tannāmadheyyo, tena, tapodhanenāti muninā, kiṃ vuttaṃ hoti-‘‘etadaggaṃ

bhikkhave mama s āvak āna ṃ bhikkh ūna ṃ iddhimant āna ṃ yadida ṃ moggall āno ’’ ti bhagavat ā
iddhimantesu etadagge ṭhapito mahāmoggallānatthero nāma yo dutiyo aggasāvako… (tena
samānanāmadheyyenāti) tamapadisanto-yamācariyo anuddhatabhāvena ujunākkamena
nāmādikamavatvā vaṅkavuttiyā attano moggallānoti nāmaṃ mahāsāmiṭṭhānantarappattiṃ
kālocitapaññā veyyattiyaṃ buddhasāsanopakāritādiñca vibhāveti. ‘Yaṃ racita’nti sambandho,
racitanti kataṃ, kinti āha saddasattha’nti, saddasatthaṃ nāma sutta,
saddalakkhaṇabyākaraṇādyaparanāmadheyyaṃ, suttaṃ(hi) ‘saddā (lakkhīyanti) sāsīyanti
anusāsīyanti pakatippaccayādivibhāgakappanāya etenā’ti saddalakkhaṇanti ca ‘byākarīyanti
saddanipphādanavasena kathīyanti etenā’ti byākaraṇanti ca vuccati, aparampana vutyādi
tadupakaraṇabhāvena saddasatthaṃ saddalakkhaṇaṃ byākaraṇanti ca vuccatīti daṭṭhabbaṃ, anunanti
tabbisesanaṃ, asesalakkhiyopasaṅgāhakabhāvena vattabbassāparassābhāvā sampuṇṇanti attho, athāti
anantaratthe nipāto, saddasattharacanānantaranti attho, tasseti saddasatthassa, vutti ca samāsā katāti
sambandho, suttaṃ vivarīyati etāyāti vutti, samassate saṅkhipīyatīti samāsā.
Tassāpīti vuttiyāpi, saṅgahetvā saddavasena saṅkucitaṃ viya katvā khipanaṃ saṅkhepo, tassa
nayo kamo saṅkhepanayo, tena, bhovāti yo saddasatthassa vuttiyā ca kattā so eva, idāni
suttavuttiracanānantaramavasarappatte imasmiṃ kāle, samārabheyya sammā ārambhaṃ kareyya
bahunnaṃ kriyākkhaṇānamādibhūtaṃ kriyākkhaṇamanutiṭṭheyya, kinti saṃvaṇṇanaṃ, saṃvaṇṇīyati
attho etāyāti saṃvaṇṇanā, pañcīyati vipañcīyati byattī karīyati vutti attho etāyāti vā, taṃ pañcayatīti
vā laddhanāmapañcikā, taṃ.
Evamattanā karaṇīyasatthampaṭijānitvā tadanantaraṃ ‘‘dve me bhikkhave paccayā
sammādiṭṭhiyā uppādāya (katame dve) parato ca ghoso (ajjhattañca) yoniso manasikāro’’ti vacanato
sammāsavanapaṭibaddhā sabbāpi sāsana (ppaṭi) sampattīti sāsanappaṭipattiyā byākaraṇassa
mūlakāraṇattā taṃ savane sādhujane niyojento ‘taṃ sārabhūta’ntiādimāha, tattha tanti
yasaddavirahepi adhikatattā saṃvaṇṇanaṃ parāmasati, taṃ suṇantū’ti sambandho, sādhūti
savanakriyāvisesanaṃ, atthānurūpaṃ byañjanaṃ, byañjanānurūpañca atthaṃsallakkhetvā
anaññamanā hutvā sakkaccaṃ suṇantūti attho suvaṇṇabhājane nikkhittasīhavasāviya avinassamānaṃ
katvā hadaye ṭhapanavasena, sakkaccasavanameva hi sotūnamatthāvahaṃ hotīti, santoti
savanakriyāya kattāro dasseti, tathā sātisayabyākaraṇaṃ… tathāvidhā eva sappurisā sādhukaṃ
sotukāmā hontīti, kimbhūtanti āha ‘sārabhūta’ntiādi, bhūtasaddo ettha ‘‘bhūtasmiṃ pācittiya’ntiādīsu
viya vijjamānattho, phegguttābhāvena apariccajanīyatāya sāro thiraṃ so attho byañjanañca assā
atthīti sārā ca sā bhūtāca, atha vā lokiyalokuttaraguṇātisayasādhanekasādhanabhāvato seṭṭhaṭṭhena
sārañca sā bhūtācāti sārabhūtā, taṃ gantho yevettha saṅkhepito, attho pana nayaggāhitatāyapi
sabbathā dassitoyevāti vipulaṃ atthaṃ gaṇhātīti vipulatthagāhī, taṃ,
vidhīyamānavaṇṇanākkamavisesena byākulassa vaṇṇanākkamassa nirasanato natthi ākulaṃ kiñci
assāti anākulaṃ, taṃ, iminā ca kaccāyanavuttivaṇṇanāsu na tathābhāvaṃ dasseti.
Tadevamadhikatattāyevāyamācariyo ganthārambhe’mahādayo yo’tiādike paṭipajjitvā dāni
attanā vaṇṇanīyassa ganthassādi bhūtaṃ vākyamanadhikataparihāramukhenevopanyasya
byākhyātumāha-‘idhā’tiādi, tattha idhāti imasmiṃ māgadhikasaddalakkhaṇaviracanādhikāre,
māgadhānaṃ saddānaṃ idanti māgadhikaṃ, māgadhikaṃ saddalakkhaṇanti visesana samāso,
viracayitukāmoti kattukāmo, ratiṃjanetīti ratanaṃ, ramayatī
[ra tayatī (potthake)] ti (vā) ratanaṃ
anappaccayena, athavā yaṃ loke cittīkatādikaṃ ratananti vuccati, idampi taṃ sadisatāya ratananti
vuccati, tathācāhu–
Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;
Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatīti.
Buddhādīnametamadhivacanaṃ, tayo avayavā assāti tayaṃ, samudāyo, ratanānaṃ tayaṃ
ratanattayaṃ, avayavavinimmuttassa pana samudāyassa abhāvato tīṇi eva ratanāni vuccanti,
paṇamanaṃ paṇāmo, ratanattayaguṇaninnatā, paṇamanti etāyāti vā paṇāmo, paṇāmakriyānipphādikā
kusalacetanā, ratanattayassa paṇāmoti chaṭṭhīsamāso, abhidhīyati paṭipādīyatītyabhidheyyo
samuditena satthena vacanīyattho, yena ca yo paṭipādīyati so tassa attho hotīti, so ca
pakatippaccay ādivibh āgakappan āya sadd āna ṃ sa ṅkhara ṇaṃ, saddasatthena hi saddasa ṅkhara ṇameva

pa ṭip ādīyati, (ratanattayappa ṇā mo ca abhidheyyo ca) ratanattayappa ṇā mābhidheyyanti
catthasamāso, tassa sandassanaṃ attho yassāti aññapadattho, kintaṃ vākyaṃ, tā vāti vākyālaṅkāre,
nanucevamadhikatattepi abhidheyyamattamevadassetabbaṃ siyā kiṃ vācāpaṇāmena,
kāyamanomayenāpi puññāti sayappattiyā abhisamīhitatthasiddhi hotevāti codanaṃ manasi nidhāya
vacīpaṇāmassa paratthasannissayatañca tasseva vibhāgena payojanañca dassetumāha-‘tattha’iccādi,
guṇasaddo ettha ‘‘sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhā’’tiādīsu viya ānisaṃsaṭṭho, guṇānamānisaṃsānaṃ
anukūlaṃ anuguṇaṃ, hetumantavisesanametaṃ, padhānabhāvaṃ nītaṃ paṇītaṃ atiuttamanti attho,
atīsayena paṇītaṃ paṇītataraṃ, cittassasantānaṃ pabandho cittasantānaṃ, paṇītatarañca taṃ
cittasantānañca, anuguṇañca taṃ paṇītataracittasantānañcāti visesanasamāso, tappaṇāmakaraṇena
anuguṇa…pe… santānaṃ yesanti aññapadattho, tesaṃ, yathā te sotāro ratanattayassa
paṇāmakaraṇena puññātisayappaṭilābhā anekānisaṃsātisayappaṭilābhānukūla cittasantānatāya
padhānataracittasantānā honti, tathā pavattānanti adhippāyo, idampi adhigatā…pe…
ntarādhānantīmesaṃ hetubhāvena tiṭṭhati, adhigatā pattā aneke bahū ānisaṃsavisesā āyu
vaṇṇasukhabalapaṭibhānādayo yesanti viggaho, visositā sukkhāpitā antarāyā bhayādayo ajjhattikā
bāhiyāyesaṃ tathāvidhānaṃ sotūnaṃ, etepi abhi,pe,ddhatthanti iccassa hetū, abhisamīhitassa
anuṭṭhitassa kataniṭṭhitassa ganthassa avabodhoyeva phalaṃ, tassa sijjhanatthaṃ, kintaṃ
ratanattayappaṇāmasandassanaṃ.
Saccaṃ punapi saccanti, bhujamukkhippa vuccate;
Sakattho natthī nattheva,parassatthamakubbatoti.
Vacanato paratthova sappurisehi kattabbo, paratthe sampādite pana sakattho sampannova nāma
siyāti manasi katvā āha-‘etadevā’tiādi. Kāyamanosamācaraṇena sampajjamānañca
vacīsamācaraṇena sampajjatevāti aneneva vākyena viññāyatīti avagantabbaṃ, buddhi pubbā yasmiṃ
karaṇe taṃ buddhi pubbaṃ, taṃ sīlena karontā buddhipubbakārino, abhidheyyassa adhigamo
jānanaṃ pubbo yassa so abhidheyyādhigamapubbako, avatāro pavatti, ekadesadassane ‘‘samuddo
diṭṭho’’ti viya ekadesepi samudāyavohāradassanato pacchima pādenāti vuttaṃ,
pacchimapādassekadesabhūtena ‘saddalakkhaṇa’miccanenāti attho, sādhiyaṃ saddānaṃ
saṅkharaṇaṃ, sādhanaṃ byākaraṇaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ sabhāvo assāti sādhiyasādhanalakkhaṇo,
sādhiyassedaṃ sādhanaṃ, sādhanassa cedaṃ sādhiyanti evamassedambhāvahetusabhāvo
sambandhoti vuttaṃ hoti, payojanaṃ abhidheyyasaddopadassitaṃ saddasaṅkharaṇaṃ, tattha
sambandhassantogadhattaṃ… sādhiyopadassanamukhena sādhanassāpi dassitattā
nissayopadassanato, ussukkaṃ sammāvāyāmaṃ, buddhattaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, pūretvāti–
Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;
Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatīti.
Vuttaaṭṭhadhammasamannāgatena abhinīhārena samannāgatā hutvā yathāvutte pāramitādayo
dhamme pūretvāti attho, āgatāti sattattiṃsabodhipakkhiyadhammānubrūhanena āgatā, idhāti
imasmiṃ loke, āgatāti pattā uppannā, tathāgatoti yathā sampati jātā te bhagavanto
sattapadavītihārena gatā, tathā ayampi uttarābhimukhaṃ gatoti attho, muhuttajātovāti sampatijāto
eva, jātasamanantaramevāti vuttaṃ hoti, vikkamīti agamāsi, satta padāni gantvāna disā vilokesīti
idaṃ ‘‘dhammatā esā bhikkhave sampati jāto bodhisattā samehi pādehi patiṭṭhahitvā’’ti eva
mādikāya pāḷiyā sattapadavītihārūpariṭhitassa sabbadisānuvilokanassa vuttattā vuttaṃ, disā vilokesi
samantatoti idampana ‘samehi pādehi phusī vasundhara’nti etassa anantaraṃ daṭṭhabbaṃ… pādehi
vasundharāphusanānantarameva dasadisāvalokitattā, aṭṭhaṅgāni nāma
Visaṭṭhaṃ mañju viññeyyaṃ, savanīyā-visārino;
Bindu gambhīraninnādi,ccevamaṭṭhaṅgiko saroti.
Vuttāni aṭṭhaṅgāni, tathāgatoti imasseva visuṃ atthapariyāyaṃ dassetuṃ ‘athavā’tiādimāha,
ariyena setunāti samathavipassanāsaṅkhātena uttamena maggena, evamādinātiādisaddena tesaṃ
tesaṃ dhammānaṃ sabhāvasarasalakkhaṇaṃ tathaṃ āgato yathāvato adhigato’yegatyatthā te
buddhyatth ā, ye buddhy ā te gatyatth ā’titath āgatoti evam ādi ṃ sa ṅga ṇhāti, tatthatatth āti tesu tesu

dīgh āgam ādīsu, tath āgatabh āvoti tath āgatoti bhavananipphatti
namassanakiriyābhisambandhāti’namassitvā’ti ettha namassanakiriyāya abhisambandhā iminā
tathāgatādīnaṃ kammattaṃ vibhāveti, namassanakiriyāvisesanattāti ‘namassitvā’ti namassanaṃ
katvāti vuttaṃ nāma siyāti namassananti vuttanamassanakiriyāya visesanattā, bodhiyāti bodhivuccati
catūsu maggesu ñāṇaṃ, taṃ bhagavā ettha pattoti (bodhi, tassā) bodhirukkhassāti attho, mūleti
mūlasamīpe ‘‘yāva majjhanhike kāle chāyā pharati nivāte paṇṇāni patanti etāvatā
rukkhamūlaṃ’’tiādīsu viya, nanu aññepi khīṇāsavā ‘aggamaggene’ccādinā vakkhamāna nayena
nipphannā evāti anuyogaṃ manasikatvā vuttaṃ ‘saheva vāsanāyā’ti, na hi bhagavantaṃ ṭhapetvā
aññe saha vāsanāya kilese pahātuṃ sakkonti, etena aññehi asādhāraṇaṃ bhagavato arahattanti
dasseti, teneva iddhasaddassa atthaṃ dassento’tepi hi’ccādikaṃ vakkhati, kāpanāyaṃ vāsanā nāma
pahīnakilesassāpi appahīnakilesassa payogasadisapayogahetubhūto kilesanihito
sāmatthiyaviseso’āyasmato pilindavacchassa vasalasamudācāranimittaṃ viya’, aggamaggenāti
arahattamaggena, sabbakilese rāgādike, arahattaṃ aggaphalaṃ, sammuti upapattidevabhāvato
aññena visuddhi devabhāvenātinipphannattā āha-‘visuddhidevabhāvenā’ti,
sakalakilesakālussiyāpagamena visuddhippattiyā sabbaññuguṇā laṅkārena visuddhidevabhāvenāti
attho.
Idha=saṃsiddhiyaṃ’ iddhavanto iddhāttappaccayena, ‘guṇa=āmantaṇe’ bhūvādiseso,
guṇīyanti paricīyanti seyyattikehīti guṇā kappaccayena, tepīti sāvakapaccekabuddhāpi, hi saddo
hetumhi, yasmā aggaṃ…pe… anūnaguṇā, tasmāti attho, sabbaññutādīnantiādikaṃ tesaṃ
sabbaññubuddhehi ūnaguṇatāya hetuvacanaṃ, kecisiddho middhaguṇo assāti siddhamiddhaguṇanti
duṭṭhamatthaṃ parikappetvā vākyamidaṃ dūsenti, te pana ‘middho nāma koci guṇo natthī’ti ca,
tathāgato nāma middha guṇo na hotī’ti ca, ‘tādiso ce siyā na ñāṇanissitapūjā pakatopayoginī
bhavatī’ti ca ajānitvā vadatha tumhehi vatvā uyyojetabbā, maṅgalatthañcetthādo
siddhasaddopādānaṃ, maṅgalādīni hi satthānyabyāhatappasarāni hontyāyasmantabyākhyātusotukāni
ca, dhammasaṅghānampīti iminā avayavena viggahepi samudāyassa samāsatthattā
aññapadatthasamāsoyaṃ tagguṇasaṃviññāṇoti dīpeti, tenāha- ‘aññapadatthe’ccādi, guṇībhūtānampīti
appadhānabhūtānampi visesanabhūtānampi aññapadatthassa padhānattā, kiriyātisambandho
vagamyate dhammasaṅghānaṃ guṇībhūtānampi tadavinābhāvittena namassanātisambandhā, tadeva
samattheti ‘tathāha’ccādinā, puttena saha vattamānoti tagguṇasaṃviññāṇaaññapadatthasamāsattā
tulyamubhinnampi āgamananti puttopi āgatoti patīyate, tatthāti niddhāraṇe sattadhī, attānanti
dhammaṃ dasseti, dhārenteti attani ṭhapente pavattente uppādente, cattāropi apāyā
sāmaññavasena’apāye’ti vuttā, kilesavaṭṭa kammavaṭṭa vipākavaṭṭavasena tayo vaṭṭā, tesu dukkhaṃ,
tasmiṃ, dhāretīti vuttadhāraṇaṃ nāma atthato apāyādinibbattakakilesaviddhaṃsanaṃ, tañca
yathārūpaṃ kilesasamucchindanatappaṭippassaddhi ālambanabhāvena hotīti āha- ‘so…pe…
vasenā’ti, navannampi, te samadhigamahetutāya dhammoyeva nāmātidasā’tiādi vuttaṃ, tattha
kāraṇamāha- ‘tammūlakattā’tiādi, tammūlakattāti taṃ kāraṇattā, sīladiṭṭhisāmaññenāti ariyena sīlena
ariyāya ca diṭṭhiyā samānabhāvena, ariyānañhi sīladiṭṭhiyo maggenāgatattā sabbathā samānāva, tena
te yatthakatthaci ṭhitāpi sahagatāvāti saṃhatoti imasmiṃ atthe saṅghoti padasiddhi daṭṭhabbā,
adhippetavasena panetaṃ vuttaṃ, lokiyasīladiṭṭhiyā sāmaññena saṃhatattā sammutisaṅghopi
paṇāmārahoyevāti daṭṭhabbaṃ.
Atha kete saddā, yesamidaṃ lakkhaṇaṃ bhāsissanti paṭiññātanti āha-‘saddā ghaṭapaṭādayo’ti,
ādisaddena rukkhādayo, nanu santi meghasaddasamuddasaddādayopīti na
niratthakānamidhānupayogittā, ye lokasaṅketānurodhenātthappakāsakā tesaṃ sātthakāname vidaṃ
lakkhaṇanti, apica ‘saddā ghaṭapaṭādayo’ti vadanto vedikānaṃ viya unti
[ñatthi (potthake)] ādīnaṃ
anupubbīniyamāvatthānamasambhavā tadanukkamena nipphādiyamānanampi saddānaṃ
lokiyattānabhivattanañca bodhetīti daṭṭhabbaṃ, nu tattha pakāsakatthaṃ saddassa samudāyavasena
siyā paccekavaṇṇavasena vā, tattha yadi paccekavaṇṇā pakāsayeyyuṃ, ghaṭasadde ghakāroyeva
ghaṭatthaṃ, pakāsayeyya, tathā cāññesamakārādīnamanattha katā siyā, atha samuditā pakāsayeyyuṃ,
tadā vaṇṇānamuccāraṇānantaravināsittā samudāyoyeva na siyā, tathā sati katha matthaṃ saddo
pakāsayatīti ce kamena sotacittādigahitakkhara pāḷiyā ca yo saddoti viññeyyo sātthako cittagocaro,
cittagocarassāpi saddassa pana bālajanappabodhāya kappanāmattena pakatyādivibhāgato, na
sabhāvenānvākhyānaṃ, tenāha-‘pakatyā’di ādi, nanu goiccādisādhusaddaniyame sati gotādayo
asādhu saddāti viññāyanti gantabbamagganiyame agantabbamaggo viya, gotādi asādhusaddaniyame

vā goicc ādayo sadd ā sādhavoti agantabbamagganiyame gantabbamaggo viya, ki ṃ
saddānamanvākhyānenā tidamāsaṅkiya payojanamāha- ‘lakkhaṇābhidhānaṃce’ccādi,
saddānampaṭipattiyaṃ paṭipadapāṭhassānūpāyattaṃ dassetumāha- ‘aññathe’ccādi, aññathāti asati
lakkhaṇābhidhāne, sakkatādītiādisaddena pākatādiṃ saṅgaṇhāti, bahuvidhattaṃ
sakkatapākatapesācikaapabbhaṃsavasena, magadhesu viditāti imasmiṃ atthe ‘‘aññasmi’’nti (4-121)
māgadhānaṃ idanti atthe ‘‘ṇo’’ti (4-34) ṇappaccaye māgadhā māgadhanti ca padanipphatti
veditabbāti dassetumāha- ‘magadhesmi’ccādi, magadhesu viditātiādino adhippāyaṃ vivaritumāha-
idaṃ vuttaṃ hotī’tiādi, tattha idanti idāni vakkhamānaṃ māgadhaṃ…pe… hotīti etaṃ vuttaṃ hotīti
magadhesu…pe… lakkhaṇaṃ māgadhanti vadatā pakāsitaṃ hotīti attho,
hisaddo’magadhesvi’ccādinā vuttaṃ samatthayati, lakkhaṇaṃ visesayatāti saddalakkhaṇa saddassa
uttarapadatthappadhānattā māgadhanti iminā lakkhaṇaṃ visesayatā byavacchedayatā vuttikārena,
atthatoti sāmatthiyato, sadde ca visesito hotīti saddalakkhaṇasaddo māgadhe eva
[saddeeva
(potthake)] byavacchedito hoti, ayametthādhippāyo ‘magadhesu viditā māgadhāti sadde gahetvā
tesamidaṃ māgadhanti māgadhasaddena yasmā saddalakkhaṇasadde lakkhaṇaṃ visesitaṃ, tasmā
saddalakkhaṇasadde saddo yadi amāgadho kathaṃ lakkhaṇaṃ māgadhaṃ siyāti sāmatthiyā saddopi
visesito hotī’ti, nanu māgadhanti lakkhaṇassa māgadha saddasambandhittajhāpanato
saddalakkhaṇanti ettha saddasaddassa niratthaka tāpatti hotīti, na hoti gammamānatthassa saddassa
payogampati kāmacārattā saddalakkhaṇasaddassa vā samāsatthe niruḷhattā ‘‘tatridaṃ sugatassa
sugatacīvarappamāṇa’’ntiādīsu viya, kopanātiādisaddalakkhaṇanti iminā
abhidheyyasaṅkhātapayojanassa dassitattā tappayojanapucchanaparā codanā, vuccateccādi parihāro,
yathā sabbathāttaparahitakāmena.
Piyo ca garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;
Gambhīrañca kathaṃ kattā,nocā ṭhāne niyojakoti.
Vuttehi tato parehi ca pasatthatarehi guṇavisesehi samupetaṃ guruṃ.
Tasmā akkharakosallaṃ, sampādeyya hitatthiko;
Upaṭṭhahaṃ guruṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahīti.
Vacanato uṭṭhāna-upaṭṭhāna-paricariyā-sussūsā sakkaccasippapaṭiggahaṇehi sammā
upaṭṭhahantena savana,uggahana-dhāraṇa-paripucchā-bhāvanā hi kaṅkhāvicchedaṃ katvā
viññātabbaṃ saddalakkhaṇaṃ, tathā aviññātaṃ saddalakkhaṇamanenāti aviññātasaddalakkhaṇo
puggalo, hisaddo avadhāraṇe, so ‘dhammavinayesu kusalo na hotī’ti ettha daṭṭhabbo, kusalo dakkho
na hoti, tattha dhammavinayesu suttantātābhidhammasaṅkhātesu dhammesu ceva vinaye ca, kasmā
Yo niruttiṃ na sikkheyya, sikkhanto piṭakattayaṃ;
Padepade vikaṅkheyya, vane andhagajo yathāti.
Vacanato, ayametthādhippāyo ‘‘yathā vuttanayena sambhūtapada byāmohavasena padatthepi
byāmohasambhavato suttantopadassitāya diṭṭhiviniveṭṭhanāya ca abhidhammāgate
nāmarūpaparicchede ca vinaya niddiṭṭhe saṃvarāsaṃvare ca akosallaṃ siyā’’ti, yathādhammanti
dhammavinaya saddassa yo-ttho vinayasuttābhidhammasaṅkhāto, tassa so-ttho, tadanatikkamena,
paṭipajjitumasakkontoti tatthatattheva vuttāsu adhisīla adhicitta adhipaññāsikkhāsu pavattituṃ
asamattho, kusalo pana samattho paññāvisesālokapaṭilābhato, vuttaṃ hi–
Yāva tiṭṭhanti suttantā, vinayo yāva dippati;
Tāva dakkhanti ālokaṃ, sūriye abbhuggate yathāti.
Paṭipattinti paṭipajjīyatīti paṭipattīti yathāvuttaṃ tividhampi paṭipattiṃ, virādhetvāti nāsetvā,
nassati hi paṭipatti tesuyevā ko sallatamagatattā, tathā cāhu–
Suttantesu asantesu, pamuṭṭhe vinayamhi ca;
Tamo bhavissati loke, s ūriye attha ṅgate yath āti.

Sa ṃ sāradukkhasseva bh āgī hoti … yath āvutt ā-nukkamaparicc āgena anur ūpapa ṭipattiy ā
paṭilabhitabbattā adhigamavisayassa [visathattā (potthake)] yo gakkhemassa, vuttañhi
tassānulomapaṭipattimūlakattaṃ–
Suttante rakkhite sante, paṭipatti hoti rakkhitā;
Paṭipattiyaṃ ṭhito dhīro, yogakkhemā na dhaṃsatīti.
Etāvatā aviññātasaddalakkhaṇassa sakatthaparihāniṃ dassetvā idāni sakatthasampattimūlikā
paratthasampattīti tadabhāvā tādiso puggalo paresampi paccayo bhavituṃ na sakkotīti dassetuṃ
‘nacā’tiādi vuttaṃ, patiṭṭhāti dhāraṇaṃ, tañcettha tesaṃ tesaṃ kula puttānaṃ
dhammavinayasikkhāpanaṃ taṃtaṃ kammato nittharaṇādi ca, tadubhaya mevā-nhasaṅgikaṃ
patiṭṭhaṃ, mukhyabhūtampana tammūlake suparisuddhasīle patiṭṭhāpanameva, tadupakaraṇattho
sikkhāpanādi, idha pana taṃ sādhanabhūto puggalo upacārato patiṭṭhāti gahetabbo, hisaddo
yathāvutta samatthanatthe nipāto, saddalakkhaṇaññūyevāti avadhāraṇampana tesu tabbidūyeva
samatthoti dassanatthaṃ pakaraṇavasena vuttaṃ, attano pana suguttasīlakkhandhavirahena kadāci
koci yathāvuttānaṃ patiṭṭhābhavituṃ na sakkoti… tammūlakattā saddhammaṭṭhitiyā saparapatiṭṭhā
bhāvassa ca, teneva vinayadhare ānisaṃsaṃ dassentena bhagavatā tappadhānaṃ tappamukhaṃva
katvā ‘‘pañcime bhikkhave ānisaṃsā vinayadhara puggale, katame pañca attano sīlakkhandho
sugutto hoti su rakkhito, kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅgha majjhe viharati,
paccattthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno ca hotī’’ti
vuttaṃ, atthānurūpanti attano vacanīyassatthassa vācakattena yogyaṃ, byañjanānurūpanti attano
vācakassa vacanīyattena yogyaṃ, parivāsādīsūtiādisaddena abbhānādiṃ saṅgaṇhāti,
taṃtaṃkammanti parivāsādikaṃ taṃtaṃkammaṃ, aññoti asaddalakkhaṇaññū, na kevalamanena
sakatthaparatthāva nāsitā, atha khoti vidho saddhammopi nāsitoyevāti vatthumāha ‘ajānanto
panā’tiādi, ayathāpaṭipajjamānoti saddalakkhaṇaññunā yathā yena pakārena atthānurūpaṃ byañjane
byañjanānurūpañca atthe paṭipajjitabbaṃ, tathā appaṭipajjamāno, tathā ca vakkhatitathā hi so
saddalakkhaṇa majānanto’tiādi. Tividhampi saddhammanti pariyattipaṭipattiadhigamavasenati
vidhameva saddhammaṃ, tattha tipiṭakabuddhavacanaṃ pariyattisaddhammo nāma, terasa
dhutaguṇā cuddasa khandhakavattāni dve asīti mahāvattānīti ayaṃ paṭipattisaddhammo nāma,
cattāro maggā cattāri ca phalāni ayaṃ adhigamasaddhammo nāma, tathāhiccādinā vuttamatthaṃ
samattheti, tampi pāḷiyā thirīkātuṃ ‘vuttaṃ heta’ntiādimāha, tattha dhammāti hetū, saddhammassāti
yathāvuttassa tividhassa saddhammassa, padabyañjananti padañca byañjanañca taṃ, tattha padaṃ
nāma syādyantaṃ tyādyantañca, byañjīyati attho etenāti byañjanaṃ-vākyaṃ athavā pajjate gamyate
attho etenāti padaṃ-syādyantādi, vākyaṃva byañjanaṃ, sithiladhanitādipadamevavā vuttanayena
byañjananti padabyañjanaṃ, taṃ, dunnikkhittaṃ duṭṭhu nikkhittaṃ ṭhapitaṃ virādhetvā kathitaṃ,
attho ca dunnītoti dunnikkhittattāyeva padabyañjanassa tabbacanīyopi duṭṭhuviññāto hoti,
vuttapaṭipakkhatoti ‘aviññātasaddalakkhaṇohi’ccādinā vuttassa viññātasaddalakkhaṇattādinā
paṭipakkhabhāvato, bhāvappadhāno hi ayaṃ niddeso,ttappaccayalopo vā, na hi attāva attanā
veditabboti yuttanti.
Tadevantiādinā yathāvuttaṃ nigametvā saññāvidhāne payojanaṃ dasseti, tanti hetvatthe nipāto,
yasmā saddalakkhaṇassa jānanaṃsāni saṃsaṃ tasmāti attho, evanti nidassanatthe nipāto, evaṃ
sappayojananti sambandho, tadevanti vā nipātasamudāyo yaṃ, vuttena pakārenetyasmiṃ atthe
vattate. Nanuca saññīnaṃ saññānaṃ vattabbatte ‘‘aādayo titālīsavaṇṇā’’tiādīnaṃ vākyānaṃ
visuṃvisuṃ mahantattā kuto lāghavaṃ satthassāti maññamāno ‘tathāhi’ccādinā saññāvidhāne
lāghavasabbhāvaṃ samattheti, hotevāti avadhāraṇena katthaci parasatthe viya no na hotīti dasseti,
paṭipattilāghavampi cettha hoteva, tathāhi ‘‘vaṇṇaparena savaṇṇopi’’ccādo (1-24)
vaṇṇādisaññāsamuddharitā nāttānamattāvagametumalanti pare pucchitvā jānitabbā assa, tato saññā-
vaseyā, tatossa saññāti saññāsaññīvivecanaṃ tadanuṭṭhānanti paramparāpekkhāya bhavitabbaṃ
paṭipatti gāravābhāvā. Idāni saṅkhepato satthakkamaṃ dassetumāha-evaṃ tāvi’ccādi, tāvāti
paṭhamaṃ, upayujjamānattāti byāpāriyamānattā, visayo gocaro yatthete syādayo vidhī yante, saha
visayenāti savisayā, paṭhamaṃ karīyatīti pakati yato syādayo vidhīyante, saha pakatiyāti sappakatikā
,
liṅgādikanti ādisaddena‘salabhacchāya’miccādo ekattādi, liṅgebhavā liṅgikā-itthividhayo,
ekatthībhāvo samāso, tena, sāmaññato samānattā, samānattantuṇādivuttiyā ‘‘rājādivisiṭṭhe purisā
doviya ’vasi ṭṭ hādivisi ṭṭ he apacc ādimhi atthe pavattanato.

Iti moggall ānapañcik āṭī kāya ṃ sāratthavil āsiniya ṃ
Ratanattayapaṇāmādikathā samattā.
1. Paṭhamakaṇḍavaṇṇanā
Saññādhikāra
1. A ādayo
Sabbavacanānaṃ sātthakaniratthakattabyabhicārittā ‘ida’ntiādinā sadiṭṭhantena
saṃsayamupadassiya sātthakattamassa dassetuñca ‘na tāva…pe… sātthakattā’ti vuttaṃ,
ummattakādivākyamiti ‘dasa dāḷimā, cha apūpā, kuṇḍamajājinaṃ, palālapiṇḍo’iccādikaṃ,
avayavatthāna maññamaññanāti sambandhā samudāyatthābhāvato anatthakattaṃ, ādivākyanti
‘‘manoseṭṭhā manomayā’’tiādivākyaṃ, sātthakattaṃ panassa padatthāna
maññamaññābhisambandhassa patītito.
Atha aādyādisaddānaṃ sādhuttānvākhyānāya idaṃ vacanamiccādivikappantarasambhave
kathaṃ niyamo vuttiyaṃ vuttenatthena sātthakattamiccāsaṅkiya tesamihānupayogittaṃ kamena
paṭipādayitumāha ‘vakkhamānatthamevida’miccādi,’ ākārādayo niggahītantā’iccādinā vuttiyaṃ
vakkhamāno attho yassa taṃ tathā vuttaṃ, sādhūnaṃ sādhusaddānaṃ anusāsanaṃ ākhyānaṃ attho
payojanaṃ yassa tanti viggaho.
Sādhusaddānusāsanasaṅkāpettha ‘‘katthettha kutrātrakvehidhā’’ti (4-100) ādinā
katthādisaddānaṃ sādhuttānusāsanassa dassanato, lakkhaṇantarena sādhubhāvassa anvākhyātattāti
āpubbādāiccasmā ‘‘dādhātvī’’ti (5-45) ippaccaye ākāralope ca ādīti aādiyesanti aññapadatthasamāse
yomhi ‘‘yosu jhissa pume’’ti (2-93) ‘ṭe aādayo’ti, tayo ca cattālīsā cāti cattha samāse
‘‘tadaminādīni’’ti cata lopeca rasse ca titālīsāti, ‘vaṇṇa-vaṇṇane’iccasmā ‘‘bhāvakārakesva ghaṇa
ghakā’’ti (5-44) appaccayeyomhi ṭādese vaṇṇāiti ca sijjhanato, payoganiyamatthanti
titālīsavaṇṇasaddesu paresu eva aādisaddo payujjīyatīti evaṃ payoganiyamatthaṃ, ayampi
vikappantara sambhāvanā ‘‘abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārā cī’’ti (4-119) payoganiyamassā
jh āyamānassa diṭṭhattā, ṭhānyādesatthanti aādisaddassa ṭhāne titālīsavaṇṇasaddā ādesā honti tesaṃ
so iti, tadanurūpāyāti ṭhānyādesānurūpāya chaṭṭhī vibhattiyā, atoyevāti agamāgamianurūpāya
chaṭṭhiyā abhāvato yeva, agamāgami bhāvatthanti aādisaddassa titālīsa vaṇṇasaddā āgamā honti
tesaṃ vā so iti, etesupi saṅkā, ‘‘yavāsare’’ (1-30) ‘‘suña sassa’’iti (2-53) ādesāgamānaṃ dassanena,
āgama liṅgābhāvatoti ukāra kakāra makārānaṃ abhāvato, visesanavisessa bhāvatthanti
titālīsavaṇṇasaddānaṃ aādisaddo visesanaṃ, te vā tasse-ti, etthāpi saṅkā
nīluppala’miccādīnamaññattha visesanavisessa bhāvadassanā, saddalakkhaṇā nupayogatoti
saddalakkhaṇena saddasaṅkharaṇassa pakatattā vuttaṃ, tattha kāraṇamāha- ‘rūpavisesūpa
lakkhaṇābhāvā’ti, rūpavisesassa upalakkhaṇa nimittaṃ tassaabhāvāti attho, na hi visesana
visessabhāve paṭipādite aādyādisaddānaṃ rūpavisesassa saṅkharaṇaṃ kataṃ siyāti, yadi esova
saddasaṅkharaṇanti gayheyya, tathā satinīluppala’miccādīnampi vattabbatā āpajjeyyāti nāssa
tadattha tāpi sambhāvīyate, loke sīhaguṇassa mānavake dassanato upacārena ‘sīho-yaṃ mānavako’ti
tagguṇajjhāropopi dissati, tadatthampetaṃ na hotīti dassanatthaṃ ‘tagguṇajjhāropanatthampetaṃ na
hotī’ti vuttaṃ, tassa aādisaddassa, tesaṃ titālīsavaṇṇasaddānaṃ vā guṇo aādittādi, tassa
ajjhāropanaṃ-titālīsavaṇṇasaddesu vā aādisaddeyeva vā āropanaṃ, tadatthampetaṃ suttaṃ na hotīti
attho, tattha kāraṇamāha- ‘atoyevā’tiādi, atoyeva rūpavisesūpalakkhaṇā bhāvatoyo, pakataṃ
saddasaṅkharaṇaṃ, yathāvutta vikappantarābhāve ubhayatthamidaṃ siyā, tattha paribhāsatthaṃ na
hoti… tallakkhaṇattābhāvā uparivakkhamānattā cāti pārisesamālambiyāha ‘saññāsaññi’ccādi.
Mariyādāyampakāreca, samīpe vayave tathā;
Catubbidhappakāroyaṃ, ādisaddassa dissateti.
Mariyādattho ettha ādisaddoti āha-‘ādimariyādā bhūto’ti, upalakkhaṇattāti

upalakkhiyam ānānam ākārādīna ṃ gaha ṇe k āra ṇabh āvena appadh ānatt ā, ten āha -
‘upalakkhaṇassupasajjanīyabhūtassā’ti, kāriyenāti vaṇṇasaññābhavanādinā, na gunnampi ānayanaṃ
bhavati..gunnamupasajjanīya bhūtattā aññapadatthasseva padhānattā, saññāyā bhāveti akārassa
vaṇṇasaññāya abhāve, rūpantiti tālīsārūpaṃ, titālīsā+vaṇṇātipadacchedo, titālīsa+vaṇṇātivā,
suttāvayavassāpi suttasambandhittā ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) pana vuttaṃ, rassattantu
‘‘dīgharassā’’ti yogavibhāgena, itarathā byañjanaparasseva rassatte dassite titālīsaiti abyañjane
padaṃ na sampajjeyyāti viññāyati, itarītarayogacatthe bahuvacanena bhavitabbanti āha-
‘ekavacanampanā’tiādi, vippaṭipatti aññathābhāvo, rassa e okārehi tecattālīsakkharānanti
sambandho, e okāre hīti sahatthe tatiyā, sakkatānusārenāti sakkate ‘‘sandhi yakkharānaṃ rassā na
santī’’ti vuttassa anusārena, kocīti sā sanappasādakacoḷiyabuddhappiyācariyaṃ dasseti, na hiccādiṃ
vadato-yamadhippāyo ‘rassāivāti ivasaddo sādhammopamājotako vā siyā vedhammopamājotako vā,
yadi tāva vedhammopamājotako, rassadhammassa e okāresva sambhavā tesaṃ dīghakālappavattito
te dīghāyeva siyuṃ, yadi pana sādhammopamājotako, tesu rassadhammassasambhavā
rassakālappavattito rassāeva te siyunti ‘etthātiādīsu e okārānaṃ uccāraṇakālakataṃ rassattameva
hotī’ti, rassakālavantoyevāti evasaddo sogate vaṇṇavinimmuttassa kālassevābhāvā vaṇṇānañca
paccakkha siddhattā pamāṇasiddhaṃ pāramatthika me okārānaṃ rassakālavantataṃ dīpeti, atthāti
vadato panāyamadhippāyo ‘etthātiādīsu yadi ekārādayo dīghāeva saṃyogapubbattā rassāva
siyuṃtathā sati atthāti etthāpi dīghova ākāro saṃyogapubbattārasso iva uccatīti āpajjeyya, tasmā
uccāraṇakālakatova rassadīghabhāvo gahetabbo’ti, kaccāyanavuttivaṇṇanā ñāso, taññāpaneti
bahiddhā aññesamakkharānaṃ ñāpane, payojanābhāvāti tena sādhetabbassa kassaci iṭṭhassa
abhāvamāha, kimettha samudāye vākyaparisamatti, udāhu avayaveti āha- ‘pacceka’nti, aññathā
rukkhā vana’ntiādīsu viya samudāye vākyaparisamattiyaṃ ‘‘iyuvaṇṇā jhalā namassante’’ (1-9)
iccādikaṃ na sijjhatīti, paccekaṃ vaṇṇā nāmahontīti akāro vaṇṇo nāma hoti ākāro vaṇṇo nāma
hotītiādinā, avayaveccādinā vuttiyaṃ avuttepi ‘pacceka’nti vacane sadiṭṭhantaṃ kāraṇamāha,
diṭṭhantopanīto tyattho sukhena paṭipattuṃ sakkāti, ettha hi paccekanti avuttepi devadatto
bhojīyatūtiādinā paccekaṃ bhuñjikiriyā parisamāpīyate, tenāha-‘na coccate’ iccādi, athavā
samudāyepi vākyaparisamā pattiyaṃ sati samudāye pavattā saddā avayavesupi vattantīti
‘samuddekadesadassanepi samuddo diṭṭho, khandhekadesa bhūtāyapi paññāya paññākkhandhotiādī
su
viya na doso, teneva vuttiyaṃ ‘pacceka’nti na vuttaṃ, vaṇṇasaddassa guṇādyanekatthattepi
pakaraṇato akārādayovettha vuccantīti āha-‘vaṇṇīyati’ccādi, pakaraṇatopi attho vibhajjate, vuttaṃ
hi–
Atthā pakaraṇā liṅgā, ocityā desakālato;
Saddatthā vibhajīyante, na saddāyeva kevalāti.
Nanu jhalādisaññā viya lahusaññaṃ akatvā kasmā gurusaññā katāti codanaṃ manasi nidhāya
ruḷhi anvatthavasena dvippakārāsu saññāsu jhālāti ruḷhi saññātthābhāvena
vohārasukhamattapayojanā, anvatthasaññā pana tappayojanāpi hoti tadaññappayojanā pīti
dassetumāha- ‘eva’miccādi, vaṇṇīyatī attho etehīti vuttamatthaṃ anugatā anugatatthā vaṇṇasaññā
taṃ, saddādhigamanīyassāti saddena viññātabbassa, vaṇṇaṃ mūlamassāti vaṇṇamūlako-attho, tassa
bhāvo vaṇṇamūlakatā, atthassa vaṇṇamūlakataṃ sādhetisāpi’ccādinā, vaṇṇaṃ rūpaṃ sabhāvo
etesanti vaṇṇarūpāni-padāni, samudāyo pādānaṃ rūpamassāti samudāyarūpaṃ vākyaṃ,
vibhatyantamatthajotakaṃ padaṃ, padasamudāyo vākyaṃ, sabbañcetamupacārena
vaṇṇasaddavacanīyattaṃ gacchati vaṇṇamayattāti sabbopi sammutiparamatthabhedabhinno attho
vākyādhigamanīyo vaṇṇeneva viññāyati nāma tasmā yathā vuttamattha visesadassanaṃlahusaññāya
na sakkāti tadatthamakārādīnaṃ gurubhūtā vaṇṇasaññā katāti adhippāyo, sammuti saṅketavasena
pavatto vohāro, paramattho sanibbāno pañcakkhandho. Ubhohi panetehi bhinno tatiyo koṭṭhāso nāma
natthi, tathāca vuttaṃ
Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo,
Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nupalabbhatīti.
Nanu ca –
Appakkharamasandiddha ṃ , sas āra ṃ gūḷ hani ṇṇ aya ṃ ;

Pasannatthañca suttanti, āhu tallakkha ṇaññunoti.
‘‘Ādayo titālīsa vaṇṇā’’ ‘‘titālīsādayo vaṇṇā’’ti vā vattabbanti na tathā sati sandiddhaṃ suttaṃ
siyāti, nanu satthādo maṅgalavacanena bhavitabbaṃ, akāro paṭisedhatthopi hotīti (na) satthādo
siddhasaddassopahitattā, atha hotva pubbā jhālādi saññā, saddasādhanamattappayojanattā pana
sabbavidhānassa pubbācariya saññāvālametthāti kiṃ punāpi vaṇṇādisaññāvidhānena ganthagārava
karaṇenāti saccametaṃ, pubbācariyesu pana gāravaṃ tadanugamanañca dīpetuṃ kāci
saññāyopyanvākhyāyante, yajjevaṃ saṃyogasabbanāmalopādayopi saññā pubbācariyehi vuttā
vattabbāti nanu bho vuttamevāmhehi’kāci saññāyo ākhyāyante’ti, kintadākhyānadvārena bhavatā
tāpi viññātuṃ na sakkāti, kesañci sātthakattopi pativaṇṇamatthānupaladdhito
vaṇṇānamadiṭṭhānamakārādīnamanukatiyo ihopadiṭṭhāityanukāriyenātthenātthavantatāya
hotevākārādito vibhatti, lopena niddiṭṭhattā panassā assavanaṃ sannikaṃsavacanicchābhāvā
saṃhitāyāniddeso, anukkamoti ādonissayā sarāvuttā, tato nissitā byañjanā, saresupi ekaṭṭhāniyā
akārādayo bahuttā paṭhamaṃ vuttā ṭhānānukkamena, tato dvijā ṭhānānukkamena, tesupi rassāva
lahuttā paṭhamaṃ vuttā, tato dīghā, byañjanesupi vaggā bahuttā ṭhānappaṭipāṭiyā paṭhamaṃ vuttā,
tato yakārādayo, vaggesu ca aghosā paṭhamaṃ vuttā, tato ghosā, tesu ca sithilā paṭhamaṃ vuttā, tato
dhanitā, tatthāpi appakattā dvijā pañcamā vuttā, tato yaralavā ghosabhūtā ṭhānānukkamena, tato
dhanitā sakāraha kārā, tesupihakāro kesañci orasopi hotīti dvijattā pacchā vutto, kehici
‘‘laḷānamaviseso’’ti dvinnamavisese vuccamānepi lipibhedena ṭhānabhedena ca bhinnattā ḷakāro
visuṃ akkharabhāvena gahito, sopi ghosabhāvena ṭhānānukkamenaca hakārato paraṃ vutto
niggahītaṃ pana sarattādisabbavinimmuttattā sabbapacchā vuttanti akārādīnamayamanukkamo,
imassevānukkamassa manasi vipassa vattamānattā titālīsāti gaṇanāparicchedassa dassitattā ca
‘niggahītantā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ, pakataṃ sādhusaddānvākhyānaṃ, na vaṇṇīyate, ti saddasaṅkharaṇa
saṅkhāta mukhyappayojanābhāvā, kiñcāpi na vaṇṇīyate, amhehi pana
kathamakārādīnamayamanukkamo uppannoti sissānaṃ kaṅkhā vicchedappayojanampati
anukkamasaddassa atthakathanabyājena vaṇṇito yevāti, karīyante uccārīyante etenāti karaṇaṃ, tattha
jivh āmajjhaṃ tālujānaṃ, jivhopaggaṃ muddhajānaṃ, jivhaggaṃ, dantajānaṃ sesānaṃ sakaṭṭhānaṃ
karaṇaṃ, payatti payatanaṃ, tampana vaṇṇuccāraṇato abbhantaro bāhiyo ca ussāho, tattha
abbhantarapayatanaṃ-saṃvutattamakārassa, vivaṭattaṃ sarānaṃ sakārahakārānañca phuṭṭhattaṃ
vaggānaṃ, īsaṃphuṭṭhattaṃ yaralavānaṃ, bāhiyapayatanantu saṃvutakaṇṭhatādi, ṭhānato
paccāsattiyā vidhīyamānakāriyasambhavena payojanasambhavā āha-‘ṭhānampanā’tiādi, tiṭṭhanti
ettha uppattivasena vaṇṇāti ṭhānaṃ, ‘‘e onama vaṇṇe’’ti (1-37) sutte vaṇṇeti kathanameva
vaṇṇasaññākaraṇe payojanaṃ, yathāvuttamatthamaññatra byāpadisati’ eva’miccādinā, tasmā
‘‘dasādo sarā’’iccādo ‘tenā’tiādīsu ‘tena saraiccanena kvattho kasmiṃ sutte payojanaṃ taṃ dasseti
‘‘sarolopo sare’’ccādī’ti evamādinā attho daṭṭhabbo, ñāpeti vaṇṇalopanti ñāpakaṃ, kasmā pana’so
cemināva ñāpakena siddho’ti vuccati nanu ‘tadaminādīni’’ti (1-47) suttaṃ dissatīti, (saccaṃ) tathāpi
pakārantaroyampi vaṇṇalope dassitoti viññātabbaṃ, evasaddo panayadi ñāpakena vaṇṇalopo siyā
so imināva ñāpakena siddho, nāññenā’ti avadhāreti.
2. Dasā
Nanu aādayoti paṭhamantenuvattante kathamettha’tatthā’ti sattamīniddiṭṭhatāti āha-‘tañcā’tiādi,
atthavasāvibhattivipariṇāmenāti aādayoti paṭhamantassa‘ādo dasā’tyanena sambandhā
sambajjhamāne cādhāratthena bhavitabbanti ādhāratthavasena sattamī vibhattiyā parivattanenāti
attho, atthavasā sattamiyā vipariṇāmasambhavāyevasutte avijjamānepi‘tatthā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ,
ādodasannamanaññatthapavattisambhavato tesaṃ aādayo visayabhāvenapi sakkā parikappetunti
vuttaṃ-‘tesu visayabhūtesū’ti, niddhāraṇatthopi yujjateva… vaṇṇasamudāyato tadekadesabhūtāna
mādo vaṇṇānaṃ dasasaṅkhyāguṇena niddhāriyamānattā, ādimhi dasa vaṇṇāti vutte avuttānampi
avassaṃ vattabbānaṃ ūnapūraṇatthamajjhāhāro hotīti vuttaṃ- avaṭṭhitā niddiṭṭhā vā’ti, ekādīna
maṭṭhārasantānaṃ saṅkhyānaṃ saṅkhyeyye vattanato āha-‘dasasaṅkhyāya paricchinnattā’ti,
gayhupagānaṃ rassae ovaṇṇānampi kaccāyane viya apariccāgā anūnā, agayhupagānaṃ tadaññesaṃ
kesañci sarānaṃ pariccagā anadhikā, dasasaddassa saṅkhyeyya vuttittā dasannampi
adhikatavaṇṇānaññattā vuttaṃ-‘dasannampī’tiādi, sayaṃ pubbārāja=cittiyaṃ’tīsmā kvimhi antalope
samāse ca tadaminādittā niruttinayena vā sarasaddo nipphajjatīti, ‘sara-gatihiṃ sācintāsu’ iccasmā
appaccayena v ā nippajjat īti dassetum āha= ‘saya ṃ rājant ī’ti ādi.

3. Dvedve
Teti’ādo’ti sattamyantattā apare dve parāmasati, heṭṭhā viyāti heṭṭhā vuttaṃ atthavasā
vibhattivipariṇāmaṃ upameti, atova viññāyamānatthavasena tesu’ti vuttaṃ, tesuti pana
niddhāraṇattavivacchāyaṃ tampi sambhavatīti tesaṃ vaṇṇānaṃ majjhe dvedveti dvisaṅkhyāya
niddhāraṇatthopi veditabbo, vicchāyaṃ vutti yassa so vicchāvutti-dvisaddo, vicchāvuttitā cāssa
savaṇṇattaguṇena dvinnaṃ (‘byāpitu) miṭṭhattā, kamenāvaṭṭhiteti iminā akārādivaṇṇappabandhassa
anādikālasiddhaṃ kamasiddhattamāha. Nanu samānā vaṇṇā savaṇṇātyanvatthe savaṇṇasadde sati
kataṃ rassadīghānaṃ savaṇṇasaññā siyā… asamānattā etesanti, netadatthivaṇṇappabandhassa
kamasiddhattā vacanabalenevāsamānānampi hotevāti, nevampi vattuṃ yuttaṃ‘‘dvedve savaṇṇā’’ti
suttassa tādisasāmatthiyasabbhāve [sabbhāvena (potthake)] visesakāraṇābhāvāti
āha‘samānattampanā’tiādi. Tiṭṭhanti ettha vaṇṇā cittajattepi abhibyatti vasenāti ṭhānaṃ kaṇṭhādi, tena
katanti samāso, kaṇṭhatātu iti catte pāṇyaṅgattā napuṃsakattaṃ. Pañcamehi vaggapañcamehi.
Antaṭṭhākīti vaggānamante tiṭṭhantīti antaṭṭhā, tāhi, yuttassāti brahmacariyā, guyha’ntiādīsu yuttassa.
Kecīti aniyamena vuttaṃ, te pana
‘‘Hakāro pañcameheva, antaṭṭhāhi ca saṃyuto;
Oraso iti viññeyyo, kaṇṭhajo tadasaṃyuto’’ti vadanti.
4. Pubbo
Vattateti atthavasā vibhattivipariṇāmena vattate, nanu cetyādicodanā, nesadosoccādi parihāro,
dosābhāve kāraṇa māha-‘yoyo…pe… patīyate’ti, vuttaṃ samatteti-‘nahi’ccādinā, nanu ca
pubbasaddo yamekattā ekaṃ pubbamācikkhati na sakalanti kathaṃ ‘‘pubbo’ti vutte yoyoti ñāyati
‘yoyo pubbo’ti ca vutte ‘tesu dvīsu’ti ettha’dvīsu dvīsu’ti idaṃ kathaṃ sukheneva patīyate
tadidamasiddhenāsiddhasādhananti āsaṅkiya tadabhāvamubbhāvīya pubba saddassa
vicchāgamakattamavagamayitumāha-‘naceda’miccādi. Taṃyogāti upacāravasenāha,
tabbantatāyavāti atthiyatthe appaccayavasena, evamuparipi.
5. Paro
Sesamiccādinā‘tesu dvīsūti savaṇṇasaññakesu dvīsu’ iccādi kamatidissati. Lahusaññā rassassa,
saṃyogapubbassa rassassa dīghassa ca gurusaññā na vattabbā… uccāraṇavasenevānvatthasaññāti
viññāyati, pubbācariyavasena vā ihāvuttāvasesasaññāviya.
6. Kādayo
Kevala byañjanānamatthappakāsattābhāvā sarānamatthappakāsane accantopakārā byañjanāti
‘etehī’ti karaṇattena vuttaṃ, tenāha ‘sarāna’miccādi. Vipubbā ‘añja-byattiyaṃ’tīmasmā karaṇe
anappaccaye rūpaṃ, napuṃsakattampissāvagamayituṃ ‘upakārakānī’ti vuttaṃ, byañjanattaṃ
diṭṭhantena phuṭayati ‘yathā’iccādinā, yathā odanassupakārakāni sūpādīni byañjanāni, tathā
sarānamupakārakānīti adhippāyo, byañjanampana addhamattikaṃ, vuttaṃ hi–
Ekamatto bhave rasso, dīgho mattadvayāyuto;
Pluto timatto viññeyyo, byañjanaṃ tvaddhamattikaṃti.
Anvatthāti anvatthato, ‘anvatthā byañjanā’ti sambandho.
7. Pañca
Sajātyapekkhāya samudāyavācittepi kādayotī anuvattanato vaggasaddena kakhagaghañādayova
gayhanti, pañca parimāṇamassa pañcakovaggo, ‘‘tamassa parimāṇaṃ ṇiko cā’’ti (4-41) ko, sutte
ādibhūto pañcasaddo pañcasaṅkhyāparicchedaṃ kurumāno māvasānānaṃ vaggānaṃ bahuttaṃ
gamet īti ‘pañcak ā’ti vutta ṃ, vagg āti bahuvacanato paccekanti viññ āyati, vajjenti yak ārādayobhi

vagg ā, pa ṭhamakkharavasena pana kavagg ādivoh āro.
8. Bindu
Anekatthattā dhātūna muccāraṇatthopettha gaṇhātīti nipubbā tato kammanti ttappaccaye ññimhi
pādisamāse dīgheca rūpaṃ dassento ‘rassā’tiādīmāha, pīḷanatthato niggahanaṃ niggaho, ‘i-ajjhena
gatīsu’iccasmā kattari [kammani-iti vattabbaṃ, itaṃ uccāritanti attho] ttappaccaye itaṃ, niggahena
itanti amādisa māse rūpaṃ dassento ‘karaṇaṃ niggahena vā’tiādimāha, pacchimapakkhaṃ
sādhetumāha-‘vuttaṃ hī’ti.
9. Iyu
Catthasamāsoti itarītarayogadvandasamāso. Atteti muni saddādivacanīye atthe,
namatītīmassetaṃ kammaṃ,
Yaṃ sabbavacanaṃ sabba, liṅgaṃ sabbavibhattikaṃ;
Taṃ sabbatthe namanato, viduṃ nāmanti tabbidū.
Idha nāmasaññāyābhāvepi anvatthabalāyeva nāmasaññā siddhāti (āha) ‘anvatthabyapadesenā’ti,
syādyantapakatirūpanti paccayā paṭhamaṃ karīyatīti pakati, sā eva rūpanti pakatirūpaṃ,
syādyantassa pakati rūpaṃ munisaddādi syādyantapakatirūpaṃ,
atthavantamadhātukamappaccayampāṭipadikaṃ, padaṃ padaṃ pati paṭipade, paṭipadaṃ niyuttaṃ
pāṭipadikaṃ. Visesanenāti sutte ‘namassante’ti vuttena ivaṇṇuvaṇṇānaṃ visesanena. Ākhyātassāti
pacatiādino. Ādimajjhavattinoti inda udakasaddādīnaṃ ādo, pakhumādīnaṃ majjheca vattino.
Padesesūti ‘‘jhalā sassa no’’ti (2-83) ādikesu suttappadesesu, aniṭṭhapasaṅga (saṅkaṃ) nivattetīti
sambandho, aniṭṭhappasaṅgonāma
[nāmāti (potthake)] pacati-inda (udaka pakhuma) saddādīna manta
ādimajjhabhūtaivaṇṇādīnaṃ jhalasaññā vidhāya tato parāsaṃ sādi vibhattīnaṃ ‘‘jhalā sassa no’’ti (2-
81) ādīhi ‘no’ ādesādimhi kate ‘pacatino, indano, udakano, pakhumano’tiādi rūpappasaṅgo,
nanucādiādi codanā. Vattabbanti sutte vattabbaṃ. Byāsaniddesenāti asamāsaniddesena.
Tadayuttantiādi parihāro, tanti taṃ codyaṃ, satihītiādinā ayuttattaṃ samattheti, dvīsuttaresu yogesūti
uparimesu ‘‘pitthiyaṃ’’ ‘‘ghā’’ti dvīsu suttesu. Itthiyanti idanti ‘‘pitthiya’’nti sutte itthiyanti idaṃ
padaṃ. Vaṇṇavisesanaṃ siyāti ‘‘pitthiya’’nti sutte ‘iyuvaṇṇā’ti anuvattanato ‘itthiyaṃ
ivaṇṇuvaṇṇā’ti evaṃ ivaṇṇu vaṇṇā ‘‘gho’’ ti sutte ‘itthiyaṃ ā’tievaṃ avaṇṇassa ca visesanaṃ
bhaveyya. Vaṇṇavisesane virodhamāha ‘evañce’ccādi, nāmassanteti asamāsaniddese
tvavirodhamāha- ‘byāse’ccādi. Sakkānāmavisesanaṃ kātunti dvīsu suttesu itthiyantiādinā
vakkhamānakkamena. Nāmassa anto nāmantoti samāsassa uttarapadatthappadhānattā samāse
guṇībhūtassa nāmassa itthiyanti idaṃ visesanaṃ kātuṃ na sakkāti adhippāyo, vacanamantarenāti
pāṇiniyānamiva ‘‘yathāsaṅkhyamanudeso samānaṃ’’ti (1-3-10) suttaṃ vinā, samāsaṅkhya etesanti
samasaṅkhyakā, itisaddo ādyattho, tena
‘‘Ālāpahāsalīlāhi, muninda vijayā tava;
Kokilā kumudānī vo, pasevante vanaṃ jalaṃ’’ (260).
Iccādiṃ saṅgaṇhāti.
10. Pitthi
Itthiyaṃ nāmassāti ca, ante ivaṇṇuvaṇṇāti ca vutte tesamā dhārādheyyasambandho
ādheyyassādhāre pavattiṃ vinā na sambhavatīti ajjhāhāravasena ‘vattamānā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ.
Ivaṇṇu vaṇṇāti apekkhiya‘visesīyantī’ti bahuvacanametaṃ sambandhassa purisādhīnatāya
nāmantīminā sambandhe sati‘visesīyatī’tekattena pariṇamati.
11. Ghā

Itthiya ṃ nāmassanteti ca vattate. He ṭṭ hā sabbattha saññino niddisiya saññ āya niddi ṭṭ hatt ā tattha
viya visuṃ saññino paṭhamamaniddese asanto viyāti dosalesamālambiya codayati nanhace’tyādinā.
Tattha setoti vijjamānassa saññino. Kāriyenāti saññākāriyena. Pariharati ‘nāyaṃ doso’tiādinā.
Pacchāvuttamattenāti ‘‘ghā’’ti sutte kāriyino ākārassa pacchā vuttamattena. Nacāti ettha casaddo
vattabbantarasamuccaye, aparampi kiñci vattabbamaniyamarūpamatthīti attho.
Aniyamarūpamācariyappavattito sādhetumāha ‘ubhayathāpi’ccādi.
12. Gosyā
Āsaddo ābhimukhye, anabhimukhamabhimukhaṃ katvā lapanaṃ kathanamāla panaṃ, tasmiṃ
ālapane, ālapanatthe vihito sīti attho.
Iti moggallānapañcikāṭīkāyaṃ sāratthavilāsiniyaṃ
Saññādhikāro samatto.
Paribhāsādhikāra
13. Vidhi
Vacanārambhayojanamāha–‘yaṃ visesanabhāvene’ccādi, yanti aniyamena ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ti
(2-43) ādīsu atotiādikaṃ visesanabhāvena vattumicchitaṃ parāmasati, tenāti vise sanattenu-
pādiyamānena yaṃ saddaniddiṭṭhena atotiādikena karaṇabhūtena, yathākathañcitabbatoti ādo majjhe-
nte vā sabbhāvato yenakenaci ākārena abhedopacārena akārādivisesanavato nāmādino, tadantatthanti
taṃ atotyādi visesanamante, nādo na majjhe yassa taṃ tadantaṃ, taṃ attho payojanaṃ yassāti
aññapadattho, vattāyattāti vattuno āyattā… attāvāttano vacane padhānanti, tassāti vattuno, sāti
vacanicchā, payogānusā renāti jinavacanānusārena, itīti kāraṇatthe nipāto, iminā kāraṇenāti attho, na
sabbatthappasaṅgoti saṃhitādividhimhi sabbattha tadanta vidhippasaṅgo na hoti, tathāhi ‘‘saro lopo
sare’’ti (1-26) ettha saroti visesanabhāvena vacanicchāya sabbhāve saroti tatrādīnaṃ visesananti
yathākathañcisarādisaramajjhasarantānaṃ tatrādīnaṃ lopappasaṅge ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti (1-13)
sarantassapasaṅgo siyā, na ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti (1-13) antassa… chaṭṭhīniddesābhāvā, tathā sati
‘tatrime’tiādimhi ‘ime’tiādinā vattabbatā āpajjeyyāti payogaṃ nānusaṭā nāmasiyunti na sabbattha
tadanta vidhippasaṅgo, tathā ‘‘gatibodhā’’ (2-4) disuttādimhipi ‘gamayati māṇavakaṃgāmaṃ
tyādippasaṅgotiādi ca yathāyogamavagantabbaṃ, vuttiyaṃ ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ti suttodāharaṇaṃ
dassitaṃ, ‘‘narā nare’’ti lakkhiyodāharaṇaṃ.
14. Sattadhī
Vacanaphalamupadasseti‘yatthe’ccādinā, yattha yasmiṃ ‘‘saro lopo sare’’tyādike sutte,
sattamiyāti ‘sare’tiādinā sattamiyā, yassāti sarotiādinā niddiṭṭhassa, kāriyaṃ lopādi, sambandhā
visesāti saretyādo opasilesikamadhikaraṇaṃ, tañcopasilese bhavamadhikaraṇaṃ pubbassa vā paraṃ
siyā parassa vā pubbanti pubbaparopasi lesassāvisiṭṭhattā pubbaparānaṃ sambandhassa avisesā,
parassāpīti na kevalaṃ pubbasseva, satītyasmiṃ atthe jotanīye sattamī saṃsattamī santasaddassa
samādesena, sattañcetyādivacanamevaṃ sati ghaṭate, santi vā santasaddatthe pādi, sutte avuttepi
vuttiyaṃ ‘niddese’ti vacane kāraṇamāha-sattañcā’tiādi, niddesamantarena sattaṃ na sambhavatīti
sambandho, sattamiyā niddese satiyeva taṃ sambandhāya sattāya sambhavo, aññathā kimaññantassā
patiṭṭhāti adhippāyo, pubbasaddassa sambandhisaddattā kinnissāya pubbattamiccāha-‘sattami’ccādi,
tanti ‘‘saro lopo sare’’ti suttaṃ, ukārassāti ‘veḷu’iccatra ukārassa, pubbassa…pe… karitvā
taṃmanasikatañcodanaṃ dassetumāha-‘tamaha’nti ccāditi evamettha sājjhāhāro sambandho
veditabbo. Pubbassāti sattamī niddiṭṭhato pubbassa, anantarassāti abyavahitassa, vuttaṃ kiñci natthīti
sambandho, ayamadhippāyo ‘‘tasminti niddiṭṭhe pubbassā’’ti (1-1-66) pāṇiniyavacane
‘‘disirayamuccāraṇakriyo nisaddopyaya miha nerantariyaṃ joteti, tatthanirantaraṃ diṭṭho’ti
pādisamāse kate phuṭamevānantaramuccāritetyamattho-vagamyateti ‘‘pubbasaddassa byavahitepi
payogadassane byavahitepi kāriyaṃ pappotī’’ti bhassakārādayo vaṇṇenti, iha tādisavacanābhāvena
va ṇṇā di byavadh ānepi siy ā’’ ti, sarecc ādiparih āravacane -dhipp āya mubbh āvayati ‘yadipi ’cc ādin ā,

mathur āya p āṭ aliputtakassa c āntar āḷ e g āmādīna ṃ sabbh āvā byavadh ānepi pubbasaddassa
pavattiyā diṭṭhantamāha-‘mathurā’ iccādi, yasmā sareti opasilesikādhāre sattamyantaṃ padaṃ, tasmā
byavadhāne saralopo na hotīti evaṃ saṅkhepabyākhyānena vuttiya mattho veditabbo, na kevalaṃ
sareti etthevāti āha- ‘kāriye’ccādi, opasilesikeyevādhāre bhavatīti seso, kāraṇamāha-
‘vatticchānhavidhānato saddassā’ti, vattuno yā icchā vacanicchā tassā anutūlena vidhānato atthassa
kathanatoti attho,yena hi yamatthaṃ vattātidhātumicchati satīpyabhidhānasā matthiye na tato-
ññamatthaṃ saddobhidadhātītyadhippāyo, vatticchā vasāye kāraṇamāha’vatticchāpi’ccādi, vattuno
suttakārassa icchā vatticchā, kathamupadesato vatticchā-vasīyate’ kathañca sāmatthiyatoti āsaṅkiya
tamupadassetumāha-‘atocetyādi, ato vakkhamānakāraṇā upadesato vasīyateti sambandho, kintaṃ
kāraṇa miccāha-‘yasmā’iccādi, anvayasaddenettha gurupārampariyo-padeso vivacchito, yasmā
kāraṇā anvayo gurupārampariyo padeso gurukulamupagamma pañhakaraṇādinā anvicchīyate
gavesīyati, ato kāraṇā guruparamparā gataupadesato vasīyatoti attho, sāmatthiyato-
vasāyappaṭipādayitumāha- ‘sāmatthiyampi’ccādi, sāmatthiyampi vuccatetiseso, laghunopāyena
saddānamupalakkhaṇe pavattīti byavahitanivattiyā vacanantaraka-raṇamanupannaṃ, upapannaṃ
vacanantarakaraṇaṃ, tassa ca opasilesikādhāra mantarena aññathānupapattiyā
ādhāravisesappaṭippattīti idamettha sāmatthiyaṃ, ādhārantareccādinā yathāvuttaṃ sāmatthiyaṃ
vibhāveti, ādhārantarepīti sabbattha pāṭho dissati, pasaṅgābhāvato atthanta-renāpi ādhārantarepi
opasilesikādhārepi vacanantarappasaṅgo siyāti sambandhasambhavā opasilesikādhāranissayanepi
ānisaṃso na dissatīti samuccayatthenāpi natthi payojananti vajjetabbo yampi saddoti, nanu kimevaṃ
vaṇṇīyate pubbasseveti vacana mevopasilesikamadhikaraṇaṃ viññāpayati… tattheva pubbaparatta
sambhavāti yomaññate, tassesā kappanā na saṅgatāti dassetumāha-‘pubbassāti’ccādi, ayuttatte
kāraṇamāha-‘sāmīpikepi tassa sambhavā’ti, ‘gaṅgāyaṃ ghoso’ti vutte ghoso gaṅgāyaṃ pubbo
paro veti gammamānattā sāmīpikepyadhikaraṇe pubbaparattassa sambhavāti attho, etāvavuccateti
pubbasseva hoti na parassāti ettakameva vuccate, tathāca vakkhati-‘kinta’ntiādi, adhikaṃ
byavahitanivutyādi na vuccateti sambandho, ādisaddenettha chaṭṭhīpakappanā gahitā,
chaṭṭhīpakappanāpi sāmattiyā katāti sambandho, pakappanaṃ pakappanāvidhānaṃ, evaṃ maññate
‘pāṇiniyā ‘‘chaṭṭhīṭṭhāneyogā’’tyato (1-1-49) ‘‘tasminti niddiṭṭhe pubbassa’’ (1-1-66) ‘‘tasmā
tyuttarassa’’ iti (1-1-67) paribhāsāsuttadvaye chaṭṭhīgahaṇamanuvattiya ‘tasminti niddiṭṭhe pubbassa
chaṭṭhī’ ‘tasmātyuttarassa chaṭṭhī
[niddiṭṭhe pubbassa chaṭṭhīti pubbassa kāriyittapaṭipādanayoggo
chaṭṭhī tabbodhakapade bhavatityattho, eva dhuttarassetu vi. ujjotaṭīkā]ti chaṭṭhīpakappanaṃ
paṭipādenti ‘yasmiṃ sutte chaṭṭhīniddeso natthi, tattha chaṭṭhīpakappanāyathā siyā’ti, idha pana
vacanantarābhāvepi yattha chaṭṭhīniddeso natthi, tattha sāmatthiyeneva chaṭṭhīpakappanā siddhā’ti,
sāmatthiyamupadasseti ‘sattamīniddese’ccādinā, aññavibhattiniddiṭṭhopi paṭipajjateti sambandho,
kāriyayo ganti kāriyasambandhaṃ, yathā ‘‘vagge vagganto’’ti etthānuvattamānaṃ niggahīta’ntidaṃ
chaṭṭhīyantaṃ viññāyate, kathaṃ vaggetesā sattamyakatatthā ‘‘niggahīta’’nti (1-38) pubbasutte
katatthatāya paṭhamā vibhattiyā chaṭṭhīvibhattimpakappeti sattamiyaṃ pubbasse’ti
tathetyavagantabbaṃ. Etāva vuccateti vutte idanti na viññāyateti āha ‘kinta’ntiādi, yadāhiccādinā
pariyāyapasaṅgakkamaṃ dasseti. Kimidamuccate pariyāyappasaṅge niyamatthaṃ vacananti nanu
pubbaparānaṃ yugapaduppattiya mācariyavacanappamāṇenāppaṭipattiyaṃ vijjhanatthaṃ vacananti
kasmā nocca teccāha- ‘yugapadupasiliṭṭhāna’ntyādi, yugapadupasiliṭṭhānamasambhavoti sambandho,
kutoccāha-‘aparassūpasilesikassābhāvato’ti, atoti yugapadubhinnampattiyā abhāvato, vacanaṃ ‘‘saro
lopāsare’’ccādikaṃ (1-26) suttaṃ.
15. Pañca
Avadhibhāvenāti ‘ato’ccādinā avadhittena, yassāti yo ādino, kāriyanti ‘ṭāṭe’ādikaṃ,
pubbaparāpekkhattenāvisesāti yathā- ‘gāmā devadatto’ti vutte so tato pubbo parogeti
viññāyatītyavadhibhāvassa pubbaparāpekkhattenāviseso, tathehāpi ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ti (2-41)
vuccamāne ato pubbesaṃ yonaṃ athavā paresanti pubbaparāpekkhattenāvadhibhāvassāvisesāti
maññate, pure viyātyanena sattamiyanti ettha vuttaṃ niddesavacane kāraṇamatidisati, vuttiyaṃ
‘narānamere’ti ettha apavādavippaṭisedhe satiparattā ṭāṭeādesānaṃ pavattiṃ ‘‘ādissā’’ti ettha
vaṇṇayissāma, atha kimiminā vacanena nanu yato yattha pañcamī niddeso tattha sabbattha
‘‘mānubandho sarānamantā paro’’ (1-21) tyato ‘paro’tyanuvattetuṃ sakkāti tassānuvattitassa
yonamiccanena sāmānādhikaraṇyā‘paresaṃ yonaṃ’tyayamattho viññāyate, tato pubbesaṃ
pasa ṅgoyeva natth īti, netadatthi, paroti tyanuvattam āna ṃ ‘ato ’ti pañcamyantena sambajjham āna ṃ na

koci v āret ā atth īti parato -kārato pubbesampi yona ṃ ṭāṭ eādes ā pappont īti vacanenemin ā
bhavitabbamevāti dassetumāha-‘vacane’ccādi, evañcarahi tadevodāharitabbaṃ, kiṃ ‘narānare’
tyudāhaṭanti ce, nesadoso, aññadatthaṃ kārīyamānamihā-pyatthavantaṃ hotīti, pubbako parihāroti
byava hitanivattiyā pubbasutte vutto ‘‘saretopasilesikādhāro’’ti parihāro, na sambhavatīti iha
sattamiyā abhāvā na sambhavati, vacanānantaranti pāṇiniyānaṃ niddiṭṭhaggahaṇamiva
byavahitanivattiyā suttantaraṃ, te hi ‘‘tasmātyuttarassā’’tyettha (1-1-67)
niddiṭṭhaggahaṇamanuvattiya tena pubbe viya byavahitanivattimpaṭipādenti. Anantaretivacanā
paccāsattiyā nissayanaṃ viññāyate, katatthatāyāti vacanā jātiyātyāha- ‘paccāsatyā jātiṃ sannissāyā’ti
jātiṃ sannissāya paccāsatyā karaṇabhūtāya nivattimāheti sambandho, iminā paccāsatti
ñāyabyāpanañāyajātipadatthabyattipadatthesu paccāsattiñāyo jātipadatthoceha nissīyateti dasseti, na
hi kevalaṃ jātiṃ nissāya byavahitanivatti vattuṃ sakkā, tathāhi yadettha paccāsattiñāyo na nissito,
tadā byāpanañāyena byavahite cābyavahite cāsajjatīti jātiyā nissayane satyapi byavahitepi
byāpyamānā jāti kena nivārīyate nāpi kevalaṃ paccāsattinnissāya byavahitanivatti vattuṃ sakkā,
tathāhyasati jātisannissayena byattinissīyate, byattiyañca padatthe paṭilakkhiyaṃ lakkhaṇaṃ
pavattatīti paccāsatti ñāyanissayanepyabyavahitampati yaṃ lakkhaṇaṃ bhinnaṃ tadabyavahite
pavattaṃ, yampana byavahitampati bhinnaṃ lakkhaṇaṃ, tañca vacanappamāṇato mābhavatvassa
byatthatāti byavahitepi pavattate, tasmā ubhopi nissāya nīyāti. Visayadassanappasaṅge
visayidassanamatthabyattikāraṇanti vākyantogadhapadānamatthampaṭhamaṃ dassetvā pacchā
samāsādikaṃ dassetuṃ ‘kato’tyādikamāraddhaṃ, jātilakkhaṇoti abyavahitattajātisabhāvo,
‘osadhyo’ti ettha sakāre akārā parassa dhakārena byavahitassa yossa viyāvasesānampi sabbhāvato
vuttaṃ-‘yoppabhutīna’nti, jāti sāmaññaṃ, yāvati visayeti gavādike yattake visaye, kāmacārato
visaya parisamattiyā diṭṭhantamāha-‘taṃ yathe’ti, bhojayetīti ettha bhojayeitīti padacchedo, katohi
jātyattho kasiṇoti yasmā sakalo brāhmaṇa jātisaṅkhāto attho parisamatto, tasmāti attho, idaṃ vuttaṃ
hoti- ‘yāva diṭṭhambhojaye’ti vutte [vuttena (potthake)] santāya sāmaññavutti
brāhmaṇasaddappayogasāmatthiyā paccekambhojanakiriyā katā nāma hoti, yato kasiṇopi jātyattho
parisamatto nāmāti. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti (1-33) sutte byañjaneti sattamī pubbassa
dīghādividhimhi caritattā ‘‘saramhā dve’’ti (1-34) ettha saramhāti pañcamyaka tatthā, tato
pañcamīniddesassa balīyattaṃ, tato ‘‘sattamiyaṃ pubbassa’’ ‘‘pañcamiyaṃ parassā’’ti dvinnaṃ
parassa samuṭṭhāpane ‘byañjane’ti sattamī parassa kāriya yogitāya atthato vibhattivipariṇāmena
chaṭṭhībhāvena pariṇamatī… dvinnaṃ suttānaṃ vippaṭisedhe parassa balī yattāvāti
etādisasāmatthiyasabbhāvato vuttaṃ-‘chaṭṭhīpakappanāpi pureviya sāmatthiyā’ti.
16. Ādissa
Kiñci antassa sampattanti yaṃ ṭānubandhamanekavaṇṇaṃ na hoti, taṃ ‘‘chaṭṭhiyantasse’’ (1-
17) tyantassa pattaṃ, kiñci sabbasseti ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasseti’’ (1-19)
ṭānubandhamanekavaṇṇañca kāriyaṃ sabbassa pattaṃ. Yadantabhāvikāriyaṃtyādinā
vacanaphalamupadassento ‘chaṭṭhīyantasse’tīmassāpavādo yaṃ yogoti dasseti, tassāyama pavādo
hotu ṭānubandhādikāriyaṃ kathanti āha-‘ṭānubandhe’ccādi, vippaṭisedhāti apavādavippaṭisedhā,
‘‘chaṭṭhiyantasse’ti hi ussaggo, tassāpavādā ‘‘ādissa’’ ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’tyete,
‘‘ādissā’’tīmassāvakāso ‘terasā’ti, ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassā’’tīmassāvakāso ‘esu, anenā’ti,
ihobhayampappoti ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ (2-41) ‘‘narānare’’ ‘‘atena’’ (2-108) ‘‘janenā’’ti (tattha)
‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’tīdampavattatīti tesamapavādānaṃ vippaṭisedhā sabbādeso
bhavati. ‘‘Chaṭṭhiyantassā’’ti dasasadde-ntassa pattopi tadapavādattā ‘‘ādissā’’tiādibhūtassa
dakārassa hotīti āha ‘dakārassaro’ti.
17. Chaṭṭhī
Kotthonta saddasseccāha-‘antovasāna’miccādi, ‘‘vaṇṇassantassa’’ti (1-1-52) sutte
vaṇṇaggahaṇamantavisesanāyopadiṭṭhaṃ pāṇininā-antassa padassa vākyassa vā mābhavī’ti, iha
tvanatthakaṃ vaṇṇaggahaṇaṃ byavacchejjābhāvāti dassetumāha-‘so ce’ tyādi, nanu brahmassāti
visesanatthena vattumicchito mahābrahmasaddo chaṭṭhīniddiṭṭho nāmāti ‘‘brahmassu vā’’ti (2-194)
uādeso ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti antabrahmasaddassa pappoti, tathā sati ‘na hi chaṭṭhī niddiṭṭhassa antaṃ
padaṃ vākyaṃsambhavatī’ti kasmā vuttanti, vuccate- na visesanatthenākkhepamattena
mah ābrahmasaddo cha ṭṭ hī niddi ṭṭ ho n āma bhavat īti na brahmasaddassa sabbass ādesappasa ṅgo,

mah ābrahmasadde v ā brahmasaddo atth īti tass āntassa uttavidh īyate.
18. Vānu
‘‘Chaṭṭhiyantasse’’tyanenevāvisesena vānubandhakāriyepyantassa siddhe
kimatthoyamārambhotyāsaṅkiya ṭānubandhātyādinā vacanaphalamupadassento
‘bādhakabādhanattho-yamārambho’ti-vadati, tathāhi ‘‘chaṭṭhiyantasse’’tyassa bādhako
‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’ti, tassa ca ‘‘vānubandho’’tyayaṃ yogo bādhakoti
bādhakabādhanattho sampajjate, apaiccayamupasaggo vajjane nīvāraṇe, panayane vā vattateti
apodyante ussaggalakkhaṇāni vajjīyante nīvārīyante apanīyante nenetyapavādo, suttekadesena
suttamevopalakkhitanti antassa‘chaṭṭhiyantassā’ti suttassa apavādo antāpavādo, ussajjate
nivattīyatyapavādenetyussaggo, ussaggāpavādakkamo panettha evaṃ veditabbo
‘‘chaṭṭhiyantasse’’tyussaggo, tadapavādā ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassa’’ ‘‘ukānubandhādyantā’’
‘‘mānubandho sarā namantā paro’’ti, ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbasse’’tyussaggo, tada pavādā
‘‘vānubandho’’ ‘‘mānubandho sarānamantā paro’’ti.
19. Ṭānu
Chaṭṭhīniddiṭṭhasseccādinā vacanārambhappayojanākhyānenāntādesāpavādo yaṃ yogoti bravīti,
paccekamabhisambandhoti so ṭakārānubandho cādesotiādinā, kassa sabbassa bhavaticcāha-‘chaṭṭhī
niddiṭṭhasse’ccādi, nanu ca ṭeādesopyanekavaṇṇoeva dvivaṇṇasamudāyattātyāsaṅkiyāha-
‘upalakkhiye’ccādi, anubadhyate payoge asuyyamānepi payojanavasenānusarīyatītyanubandho,
upadese yevopalakkhiya nivattatetyanenetaṃ dasseti ‘uccāritavināsinonubandhā’ti, upadese
paṭhamuccāraṇe.
20. Ñakā
Ādyantāti vutte kathamavayavātyayamattho labbhatī tyāha-‘ādyantasaddānami’ccādi,
ādyantasaddānaṃ niyatavayavavācittā avayavassa cāvayavināmantarenā sambhavato
sāmatthiyāvayavī lakkhīyati, chaṭṭhiyātyanuvuttito vāvayavāvayavisambandhesā chaṭṭhī, tāya
niddiṭṭhassātyayamattho viññāyateti vuttiyaṃ-‘chaṭṭhīniddiṭṭhassā’ti (vuttaṃ), teneva
paccayavidhimhi kūppaccayādayo na dosā bhavantīti, atoyevāti tadavayavācittatoyeva,
taggahaṇeneti avayavaggahaṇena, katākatappasaṅgittāti otte katepi akatepi vukāgamassa pasaṅgato,
bhūyattattā hi ottassa bhūggahaṇe sati katepi otte vukāgamena bhavitabbamakatepi tatova
‘‘katākatappa saṅgī yo vidhi sanicco’’ti niccattā ottaṃ bādhitvā vukāgamo hoti, atha vukāgame
pacchā tena na bhavitabbanti āha-‘antāvayave’ccādi.
21. Mānubandho
Yadiniddhāraṇe chaṭṭhī antassāvisesitattā avisesena yato kutoci antato bānubandho paro siyā, na
hi dutiyaṃ saraggahaṇamatthi, yenānto visesīyateccāha-‘niddhāraṇa’miccādi, kāraṇamāha-‘sutattā’ti,
sarāna’nti sutattāti attho, tena ‘‘sutānumitesusutasambandhobalavā’’ti rundhatītetthadhakārassā
numitassa maṃ na hotīti dīpeti, samāna jātiyasseva loke niddhāraṇappatīti hoticcāha-‘tathā hi’ccādi,
yathākaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā’ti vutte avisesitattepi kaṇhāya kaṇhāgāvīyeva patīyate,
tathehāpi sarānaṃ majjhe antātyantattena niddhāriyamāno samānajātiyo saroyeva patīyate, tena
sarānaṃ yevāntāparo bhavissatīti bhāvo, visesanattoti ‘‘ñilatasse’’ti (5-163) sutte assāti vutte
ayameveti niyamābhāvā yassakassaci akārassa ñippatti, tenāniṭṭhappattīti lānusaṅgisseva assāti lassa
yaṃ visesanattaṃ taṃ attho payojanamassa ‘‘kattarilo’’ti (5-18) lakārassāti visesanattho lakāro,
idhevāti imasmiṃ ‘‘mānubandho’’tiādisutteyeva.
22. Vippaṭi
Paroti vattate, so cāññādhikyaiṭṭhādyanekatthopi idha iṭṭha vācī daṭṭhabbo,
kammabyatihāreghaṇiti kammabyatihāro kiriyāparivattanaṃ bhāvaviseso tasmiṃ
‘bh āvak ārakesvagha ṇghak ā’’ ti (5 -44) s āmaññena vihitatt ā vippa ṭisedhananti atthe gha ṇi vippa ṭī

sedho, ten āha -‘sāmaññe ’cc ādi, vippa ṭisedhasaddassa attham āha -‘aññamaññapa ṭisedho ’ti,
saṃsiddhiyaṃ vattamānopi sidhi upasaggasambandhe nātthantarepi hotīti aññamaññavirodhotyattho,
vippaṭisedhasaddassa loke virodhavācittena pasiddhattamāha ‘tathā hi’ccādinā, kathampana
pamāṇabhūtassācariyassa vacanesu aññamaññavirodho sambhavatīccāsaṅkiya ubhinnaṃ sāvakāsatte
sati sambhavati nāññathāti ‘dvinna’miccādi vuttigantho pavattoti vattuṃ ‘socā’tiādimāha
aññamaññānajjhāsiteti aññamaññenānakkante apariggahiteti vuttaṃ hoti, anubhayatāginīti yo
visayekadeso ubhayanna bhajate tasmiṃ anubhayabhāgini visayekadese, sāmaññavisayo dvinnaṃ
vidhīnaṃ sādhāraṇo visayo, tattha pavattippasaṅge sati soca vippaṭisedho jāyatīti sambandho, iminā
vippaṭisedhassa visayo pavattippasaṅgo visayavisayīnamabhedena sutte ‘vippaṭisedho’tivuttoti
‘dvinna’miccādinā vuttigantho racitoti dīpeti, paro hotī tividhidassitoti iminā yadi niyamo-
bbhūpagato siyā, tadā ‘parovahotī’ti vadeyyāti dasseti, pāṇiniyā hi jātiyaṃ padatthe sakimeva
lakkhaṇaṃ pavattatīti caritatthattā visayantare dvinnampi lakkhaṇānamappavattiyaṃ paraṃ
pacchimaṃ kāriyanti vidhyatthamidaṃ vacanaṃ, byattiyantu padatthe latvādīnamiva
pariyāyappasaṅge niyamatthanti paṭipannā, idha pana jātiyaṃ byattiyañca dvinnampi
suttānamappavattiyameva vidhyatthamevidaṃ vacanaṃ, na niyamatthampīti paṭipādetumāha-
‘tathāhi’ccādi, kāmacārato parisamāpīyateti sambandho, kāmato parisamāpanañcetissā sabbasmiṃ
attano gocare avicchedabyāpanena pavattisabbhāvato. Kathampanekassāpi pavatti na
bhaveyyātyāsaṅkiya kāraṇamāha‘ubhayampi’ccādi, hisaddo yasmātthe, yasmā
ubhayampidamācariyavacanaṃ, tatoyeva pamāṇaṃ, abhimatakāriyavidhāne liṅgabhāvena
saddikānumatattā(tesaṃ) vidhīnaṃ vidhāyakañca tasmāti attho. Pamāṇattā dvinnampi appattiyaṃ
kāraṇamāha-‘anubhayabhāgimhi’ccādi, yato laddhāvakāsā tato samānabalāti, itisaddo hetumhi,
viruddhācāti ettha itisaddaṃ datvā ‘anubhayabhāgimhi…pe… viruddhācāti dvinnaṃ vacanānaṃ
pamāṇattā ubhinnampi appavattīti sambandho veditabbo. Samānabalānaṃ dvinnaṃ lokepi
virodhittaṃ ekakkhaṇeyeva ubhinnampi kāriye appavatti ca dissatīti diṭṭhantamāha ‘lokece’tyādi,
ettha ca pessassa (a)virodhatthino kāriye appavattiriva
[appavattiyeva (potthake)] samānabalāna
mubhinnaṃ vacanānaṃ kāriye appavattīti sukheno pamāsaṃsandanaṃ viññātabbaṃ.
Jātipakkheyeva bhassakārena dvinnaṃ yugapadippattiyaṃ ‘latvādīnamiva’ pariyāyappasaṅgo
vaṇṇito, tassāyuttattamupadassento āha ‘nacāpi’ccādi, bhinnavisayattāti dvinnaṃ vidhīnaṃ
bhinnavisayattā. Abhinnavisayatte hi pariyāyakappanā yuttimatī, atoca
latvādīnamabhinnavisayattampaṭipādayitumāha- ‘latvādayo hi’ccādi, anavayaveneti dhātu mattato
vidhānenāvayavabyatirekasabbhāvato sabbadhātupariggahena, yattha yasmiṃ dhātvatthekadese
pavattā samānā pavattā santo laddhāvakāsā siyuṃ tassekadesassa parihārenāpi pariccāgenāpi na
vidhīyanteti sambandho, latvādīna mekakkhaṇe asambhavā ekasmiṃ kate satītaravacanāna
mānatthakyappasaṅgāca pariyāyena bhavantīti yantaṃ yuttanti sambandho. Ihāti imasmiṃ
yugapadippattiyaṃ, iha tathābhāvassa kāraṇamāha-‘sāvakā…pe… vacana’nti, tatthāti
yugapadippattiyaṃ. Jātiyampadatthe ‘‘punappasaṅgavijānanā siddhaṃ, vippaṭisedhe yaṃ bādhitaṃ
tambādhitamevā’’tīmāsamubhinnaṃ paribhāsanampavattiṃ paṭipādento āha- ‘parasmiṃ ce’tyādi,
parasminti iṭṭhe, paribhāsanampana ayamattho ‘punappasaṅgavijānanāti dvinnaṃ
suttānamekatthappa saṅgasaṅkhāte vippaṭisedhe satiparamiṭṭhaṃ paṭhamaṃ hoti, hontena tena
yadītarassa nimittopaghāto na kato tadā tassāpi punappasaṅgo tassa vijānanā siddhanti, vippaṭisedhe
yathāvutte sati paṭhamaṃ hontena yaṃ suttaṃ bādhitaṃ tassa punappavattiyā yadi nimittaṃ natthi
taṃ bādhitameve’ti. Byattiyampi vidhyatthamevidaṃ vacanaṃ, na niyamatthanti dassetumāha-
‘byattiya’miccādi, evaṃ maññate ‘byattiyaṃ paṭilakkhiyaṃlakkhaṇappavattiyaṃ dvinnaṃ
sādhāraṇaṃ ṭhānampati yāni vacanāni bhinnāni tesampi niravakāsattena tulyabalattā
dvinnampaṭipattiyevasiyā, natu pariyāyappasaṅgo’ti. Byattiyampi yathāvuttānaṃ paribhāsānaṃ
pavatti vuttavidhinevāti dassento ‘paribhāsānampi’ccādimāha.
Jātiyampadatthe ‘‘vattamāneti anti, si tha, mi ma, te ante, se vhe, e mhe’’ccādīnaṃ
lakkhaṇānamekamekatthepi vattamāneti anti, vattamāne si tha iccādīnaṃ vākyekadesānaṃ
gacchaticcādo gaccha siccādo ca lakkhiye sakimpavattiyā sabbasmiṃ sake visaye paṭhama
majjhimapurisekavacanajāti parisamattāti caritatthattā tumhe gacchathāti ettha dvīhi dvinnaṃ
purisāna mekakkhaṇe pavattiyaṃ na kassaci, byattiyampi paṭilakkhiyaṃ lakkhaṇāni bhijjantīti
sādhāraṇaṃ ṭhānaṃ patibhinnehi lakkhaṇehi dvinnampekatthe-kakkhaṇe pavattiyaṃ na kassaci,
tathā vuttanayeneva tiṇṇaṃ purisānamekakkhaṇe pavattiyanti sabbathā appavattiyaṃ sampattāyaṃ

vacanamida ṃ, paro hot īti majjhimuttama ṃ bhavat īti adhipp āyena ‘yathe ’cc ādin ā vutta
vuttiganthampañhamukhenā haritvā dassetuṃ ‘kvapanā’tiādimāha, nedamudāharaṇamamhaṃ
manaṃ bhoseti-yato vippaṭisedhavisayamevedaṃ na hoti, kuto yato ‘‘vattamāneti
anti’’ccādippabhutīnaṃ vattamāneti anticcādīhi vākyekadesehi niddiṭṭhānameva
pubbaparacchakkānaṃ purisavacanavisesavidhāyakena ‘‘pubbaparacchakkāna mekānekesu
tumhāmha sesesu dvedve majjhimuttamapaṭhamā’’ (6-14) tīminā vākyāvayavena tumhāmhasesesu
payujjamānesu appayujjamānesu vā yathākkamaṃ pubbacchakkānaṃ paracchakkānañca
majjhimuttamapaṭhamānaṃ paccekaṃ dvedve vacanāni yathākkamaṃ bhavantīti ‘gacchatha
gacchāmā’ti ettha ekakkhaṇe pavattiyeva natthi, dvinnampana sāvakāsāna mekakkhaṇe pavattiyeva
hi vippaṭisedhoti, tathāpi vuttanayena vippaṭisedhappakappanāpi sakkā kātuntīdamudāhaṭaṃ siyāti
daṭṭhabbaṃ, imissā pana paribhāsāya nirākulappavatti ‘‘ādissā’’ tīmissā vuttanayena veditabbā,
katākatappasaṅgī yo vidhi, so nicco, yotvakateyevāyamaniccoti vuttaniccāniccesu
antaraṅgabahiraṅgesu cātulyabalattā nāssa yogassa byāpāro, tathāhi niccāniccesu niccameva
balavanti niccāniccānamatulyabalatā, antaraṅgabahiraṅgappakāra(mpana) upari ‘‘lopo’’ti (1-39)
sutte pakāsissāma.
23. Saṅketo
Vacanārambhassa phalamāha-‘anubandhoti yaṃ vuttaṃ’tyādi, vuttiyaṃ ‘‘yonavayavabhūto
saṅketo’’ti sāmaññena vuttepi ‘‘bhāsissaṃ māgadhaṃ saddalakkhaṇa’’nti saddalakkhaṇā
bhidhānappakaraṇato saddassānavayavabhūtoti viññāyateti dassetumāha-‘kassa’tyādiltuppaccaye
lakāro udāharaṇaṃ, pakatiyādi samudāyassātiādivākyassa sāppāyamatthaṃ vivarituṃ
‘evamaññate’ccādi vuttaṃ, keci saddasatthakārāti pāṇiniṃ sandhāyāha, vacananti ‘‘tassa lopo’’ti (1-
3-9) vacanaṃ, payogāsamavāyitāti kattāiccādippayoge asamavāyitā appayogitāti adhippāyo,
evampissa lopo vaseyo… anupubbo bandhivināsatthoti āhu uccāritapadhaṃsittā anubandhyate
vinassatetyanubandhoti imāya sadda byuppattiyāvasena.
24. Vaṇṇa
‘Atenā’ti (2-108) ettha atoti rassabyattiniddeso vā siyā rassajātiniddeso vā sakalanissayabyāpī
atthajāti niddesovā, tattha rassabyattiniddese sati buddhasiddhādīsu yatthakatthaci akāro gayhateti
neṭṭhappasiddhi… kesañci asijjhanato, rassa jātiniddese pana buddhasiddhādisabbākārantānaṃ
lakkhaṇikagavādyakā rantānañcākāro gayhatīti sabbathā iṭṭhappasiddhi, nāñño dīgho byattantarattāti
nāniṭṭhappatti ākārato nāssenābhāvā, tasmā atoti rassajātiniddese nissite sabbamidamiṭṭhaṃ
nipphajjatīti nātthajāti nissīyate, na rassabyattica, ‘‘yuvaṇṇāname oluttā’’ti (1-29) ādīsu pana
rassabyattiyā rassajātiyā vā niddese ‘tassedaṃ nopeti’ccādīsu eoādikamiṭṭhaṃ katthaci bhaveyya, na
sabbattha, sabbatthabhaveyya ‘vāteritaṃ samonā’tiādīsu byattanta rattā, tasmā sabbathā
iṭṭhappasiddhiyā ittajātyādi nissīyate, athavā vaṇṇuccāraṇampati kesañci vaṇṇuppattiṭṭhānānaṃ
uccanīcatadubhaya saṃhāravasena vaṇṇavisesuppatti dassanato tesaṃ vasena rassa byattiniddese
rassajātiniddese vā vuttanayena iṭṭhāniṭṭhappattiyaṃ sabbathā sabbathā iṭṭhappasiddhiyā ittajātyādi
nissīyate, tattha vaṇṇa parena savaṇṇaggahaṇaṃ niyamituṃ vacanamidamāraddhanti
‘sabbatthevā’tiādinā vacanārambhaphalamāha, sabbatthevāti sabbasmiṃyeva suttappadese. Nanu
sayañcāti vuttepi pariyattaṃ, na hyaññaṃ rūpā sayamatthi, aññaṃ vā (saya)to rūpanti siddhepyevaṃ
sati atthettha paro koci visesoti ñāpetuṃ sañca rūpa’nti vuttikāro āhāti sambandho, rūpassa
visesitabbattā ‘sañca rūpa’nti vuttiyaṃ niddisīyamānattā ca rūpanti viññāyatīti ‘sañca gayhatī’ti
vuttaṃ, saṃrūpaggahaṇāyāpisaddaṃ karoto-dhippāyo-yanti vattumāha-‘aññathe’ccādi, aññathāti
aññenappakārena saṃrūpaggahaṇāya apisaddābhāveti adhippāyo, aññapadattheti aññapadattha
samāsavisaye, guṇībhūtassāti appadhānabhūtassākāre kārādino, samāsena vuttattā padhānatū tattepi
guṇo bhavati aññapadattho-kārekārādi vidhāya kattā, vidhīyamāno savaṇṇova padhānaṃ
idamatthitāya tappavattiyāti. Nanu vuttiyamapisaddassātthaṃ vadatā sayañceti vattabbaṃ, ‘‘tathā
sayamattanī’’ti nighaṇḍuto sayañca-ttākārekārādiñca gayhatītyamattho sambhāvīyatīti
codanampanasi nidhāya ‘sañca rūpa’nti vadanto sādhippāyāruḷhaṃ kiñci atthavisesaṃ pakāsetuṃ
tathevāhāti dassetuṃ vuttaṃ-‘sayañce’tyādi, ‘‘dhanaññātīsu saṃsaddo, tathāttattaniyesupī’’ti
nighaṇḍuvacanato ‘sa’nti attāpi gayhati, ko so saddarūpaṃ sādhāraṇaṃ, ‘sa’nti attaniyampi, kintaṃ
sadd āna mas ādh āra ṇaṃ saddar ūpa ṃ, tath ā sati attaniyarūpa ṃ nāmāttasa ṅkh ātasaddasambandh īti

āha -‘sa ṃrūpa ṃ sadd ānamas ādh āra ṇaṃ rūpa ’nti, etañca idant īmin ā sambandhitabba ṃ,
asādhāraṇanti asādhāraṇaṃ saddarūpaṃ, sati sambhave byabhicāre ca visesanassa sātthakatāya
asādhāraṇanti rūpaṃ visesatā sādhāraṇassāpi sambhavo vuttoyeva nāmāti āha-‘duvidhaṃ hi’ccādi,
kintaṃ sādhāraṇamasādhāraṇañcarūpanti sāmaññena rūpaṃ niddisitumāha-‘tatthā’tiādi, tatthāti
niddhāraṇe sattamī, saddānanti sātthakaniratthakānaṃ yesaṃkesañci saddānaṃ, taṃtaṃ saddattādīhi
tesaṃtesaṃ buddha aiādīnaṃ saddānaṃ saddattādi, ubhayattha ādisaddena attho saṅgahito, tena
sādhāraṇaṃ saddarūpamattharūpaṃ tathā-sādhāraṇanti catubbidhaṃ saṃrūpanti dasseti, catūsupi
cetesvasādhāraṇassa saddarūpassevopānaṃ dassetumāha-‘tatthā’tiādi, sādhāraṇarūpabyudāsenāti
sādhāraṇarūpassa pariccāgena, upādiyanto rūpameva saddassasaṃ, nātthoti ca dassetīti sambandho,
ca saddo panettha ‘idaṃ dassetī’ti heṭṭhā vuttaṃ samuccinoti, asādhāraṇassevopādiyane kāraṇamāha-
tanta’miccādi, itaranti ye saṃkesañci saddānaṃ saddattādi, parassāpīti aññassa yassakassaci
saddassāpi, iti idaṃ, patitaṃ pasiddhaṃ, ettha pana itisaddo hetumhi, yasmā idaṃ yathāvuttaṃ
pasiddhaṃ tasmā pubbācariyaparamparāyāgato padesato upādiyantoti pakataṃ,
saṃsaddavisesanasāmatthiyena asādhāraṇarūpopādiyanepi asādhāraṇaṃ saddarūpamevopādīyati
nāsādhāraṇamattharūpaṃ… iminā vakkhamānakāraṇatā
[tāya (potthake)] vasenāti āha-
‘saddasse’ccādi, āsannaṃ…saddato saddabhāvasā naññattā, vipariyayatoti vipariyāsena anāsanna
bhāvenāti attho, cakkhuvisayopi hi attho kathaṃ sotavisayasaddassa na āsanno
saṃrūpambhavitumarahatīti, kāraṇantaramāha-‘aheyyattācā’tiādi, aheyyattāti apariccajanīyattā,
idampi niccasambandhitte kāraṇavacanaṃ, taṃ saddarūpaṃ, niccasambandhīti nirantarasaṃyogī,
vipariyayatoti heyyattā, tathāhiccādinā atthassa heyyattaṃ bodheti, aparaṃ kāraṇamāha-
‘asādhāraṇañca rūpaṃ’tyādinā, sādhāraṇo pariyāya saddānaṃ, paccetabbattāti viññātabbattā, idāni
kāraṇattayaṃ samodhānetvā imehi kāraṇehi rūpameva saddassa saṃnāma, nātthoti niyametvā
dassetuṃ ‘tadeva’ntiādi āraddhaṃ, tadevanti yasmā evaṃ, taṃ tasmāti attho, sarūpappadhāneti
‘‘gossā vaṅa’’ (1-32) tyādo gossātyādike sarūpappadhāne.
25. Ntu
Ntusutiyā jantvādīnampi ‘‘ntantūnaṃnto yomhi paṭhame’’ (2-215) tyādinā gahaṇappasaṅge
jātiyamabhippasaṅgabādhanatthaṃ byattiyaṃ vantvādi sambandhīnamupādānattamidamāraddhaṃ
‘‘vantvavaṇṇā’’ (4-79) ‘‘tametthassattīti mantu’’ (4-78) ‘‘kattari bhūte ktavantu ktāvī’’ (5-55) ti
vihitā vantvādayo nāma.
Iti moggallānapañcikāṭīkāyaṃ sāratthavilāsiniyaṃ
Paribhāsādhikāro samatto.
Saralopādi vaṇṇanā
26. Saro
Ādhāravisesāpassayananti opasilesikādhāravisesassa nissayanaṃ, opasilesikādhāraṃ vinā
ādhārantare gahite sati vacanantaraṃ suttantaraṃ vinā byavahitanivatti kātuṃ na ca sakkāti
sambandho, kecīti buddhappiyācariyādayo dasseti, te hi yadi vaṇṇena kālena vā byavadhānepi sandhi
bhaveyya tadā sareti nimittasso pādānaṃ niratthakaṃ bhaveyyāti sareti
nimittopādānasāmatthiyenānena vaṇṇādibyavadhāne no sandhīti maññamānā ‘nimitto’ccādikaṃ
vākyamāhu, tadayuttanti tehi’nimitto’ccādinā yaṃ vuttaṃ, taṃ ayuttanti attho, ayuttatte kāraṇaṃ
byabhicārasabbhāvena sāmatthiyābhāvoyevāti byabhicārandassetvā sāmatthiyābhāvandassetumāha-
‘avasāne,ccādi, kāriyābhāvepīti ettha na kevalaṃ ‘idameva saccaṃ, sumanā bhavantu athopi’tyādo
vaṇṇakālabyavadhāneyeva, atha kho ‘ete na saccena suvatthi hotū’tyādo avasāne ‘pamādo maccuno
padaṃ’ tyādo anta bindu saṅkhātanimittantare vā kāriyābhāvepi nimitto pādānassa sātthakatoti
apisaddassattho, sātthakatoti bhāvappaccayalopena bhāvappadhānavasena vā vuttaṃ, sātthakattatoti
vuttaṃ hoti, aññathā nimittopādānameva sātthakaṃ nāmāti ‘nimitto pādānassa sātthakato’ti na
yujjati, ayametthādhippāyo ‘avasāne nimintare vā kāriyābhāvena byabhicārasabbhāvā
aññathānupapattilakkhaṇaṃ sāmatthiyaṃ natthi, nimittantubyavadhānepi catthi, yathā’dārunimittaṃ
vanopasa ṅkamana ’nti tasm ā va ṇṇ ak ālabyavadh ānepi sareti nimitte sati lopak āriya ṃ pappote v ā’ti.

Luppat īti ‘tatrime ’cc ādin ā kathanak āle na dissat īti attho, adassanamattameva hi lopo, aññath ā
tatrā’disaddarūpābhāvappattiyā atthappatīti kārittamesaṃ na siyāti, paṭhamāya niddiṭṭho… vuttattā
kammassa, sarassāti vadeyya… bhāve khādippaccayena avuttakammattā, ihāti iminā satthantare
bhāvasādhanavasena gahaṇaṃ vibhāveti, gantha lāghavo… sarassa lopoti vā lopaṃ pappotīti vā
avattabbattā, saroti paṭhamāya niddiṭṭhattā saro lopo nāma hotīti saṅkāpi siyāti āha-‘na ce’ccādi, ihāti
imasmiṃ sutte, honticcādopi pubbasaralope hanticcādikampi siyātyāsaṅkiyāha-‘soce’ccādi,
ussaggato āgato sambhūto tassa vā ayaṃti ossaggiko pubbalopo, tassa bhāvo ossaggikattaṃ,
ossaggikattā pubbalopassa kāriyantarehi paralopādīhi apavādavidhīhi ābādhito eva, so ca pubbalopo
hotīti sambandho, ‘‘paro kvacī’’ti (91-27) kvaciggahaṇena pubbaparalopānaṃ tulyabalattābhāvā
yathā gamappattito paralopassāpavādarūpattaṃ, ajjhāsiteti paviṭṭhe, na hoti… paralopāpavādena
bādhitattā, tehīti paralopādīhi, sabbathā muttavisayo saddhindriyanti, vikappena muttavisayo late
vāti.
27. Paro
Itisaddo idamatthe, kvaci lopanīyo hotīti idaṃ vacanaṃ dīpetīti sambandho, kinti āha-
‘payogānusārita’nti, kassāti āha-‘kāriyassa paralopassā’ti, kena hetunāti āha ‘kvaciggahaṇenā’ti,
katthāti āha-‘iha imasmiṃ sutte’ti, tenāti tena payogānusāritādīpanena, yathāpayoganti
āgamapayogānatikkamena, niccaṃ pakkhevā paralopo siyāti honticcādo niccaṃ, latāvātiādīsu
pakkhe vā paralopo bhaveyya, evaṃ maññate ‘‘kasminti atthe kvāti nipphannenāniyamavuttinā
aniyamatthasseva visesakato vacane sabbatthevāniyatatthavuttittā kvacisaddo-yaṃ yathāgamaṃ
niccamaniccamasantañca vidhiṃ dīpeti, tattha honticcādiko nicca pakkho paralopasseva visayo,
latāvātiādiko aniccapakkho ubhayasādhāraṇattā pubbalopassāpi visayoti iminā niccaṃ pakkhe vā
paralopo hoti, asantapakkho pana saddhindriyantiādiko pubbalopasseva visayo sabbathānena
pariccattattā’’ti, tīsupi cetesu pana pakkhesu niccāniccapakkhesu yevassāpavādarūpatā…
pubbalopassa sabbathā honticcādo nivārakattā vā vidhāyakattā vā paralopassa, na tvasantapakkhe…
pubbalopasseva sabbathānena dinnā vasarattā, lokaggotiādi tu kvacisaddassa payogānusāritā
dīpakattā nicce asantevāpi vidhimhi dīpite paralopena vā nipphajjatīti neṭṭhabyāghāto, evaṃ tāva
kvaciggahaṇe sabbathāniṭṭhaparihārena iṭṭhappasiddhi siyā, tadabhāvekathanti tadabhāve
virodhamāha-‘aññate’ccādi, pariyāyena bhavantīti kvaciggahaṇābhāve ‘paro’ti suttaṃ siyā tathā sati
suttadvayamekavisayaṃ tulyabalañca siyā, tattha vippaṭisedhābhāvā pamāṇabhūtānamācariya
(vacanā)naṃ niratthakatā mā bhavīti vārena bhavantīti attho, itīti iminā pariyāyabhavanakāraṇena,
pakkheyeva siyāti latāvātiādīsu pubbalope pariyāyappavatte pariyāyena paralopassāppavattito
latāvāti pakkheyeva paralopo bhaveyya, honticcādo niccaṃ na siyāti sambandho, tañcāti taṃ
pariyāyabhavanañca, kho vākyālaṅkāre, paṭipadanti padampa dampati hoti, nekadesaparihārenāpi,
tenāha ‘na katthacī’ti, iminā idaṃ dīpeti ‘‘sabbattha vikappappasattiyā hanti,
saddhandriyaṃtyādikaṃ ‘‘na dvevā’’ti (1-28) suttepi hanticcādikañcāniṭṭharūpampi sampajjatī’’ti.
Nacevami ṭṭhanti evamidaṃ yathāvuttaṃ vikappavidhānaṃ saddalakkhaṇaññūhi nevābhimatanti
attho, tameva sādheti ‘paralopo hi’ccādinā, athā niccapakkhe vā paralope kate-nena pariccattaṭṭhāne
ussaggappavattiyā latāva latevāti rūpadvayaṃ sampajjati tasmā payogānusāritādīpakena
kvacisaddeneva honti saddhindriyaṃ latāva latevāti payoga sambhavopi, tathāpi aniccapakkhe
latāivāti tatiyarūpappasiddhiyā pariyāyena bhavitabbanti parikappetinanu cetyādinā, atha ‘‘paro
kvacī’ti kvaciggahaṇe sati apa(vādarūpa)ttā kathampariyāyappavattīti manasi nidhāyāniccapakkhe
pariyāyappavattidīpanatthaṃ ‘‘na dvevā’’ti suttitanti apavāde rūpattayepi pariyāyappavattiyaṃ
dosābhāvamāha-‘nāyaṃ doso’ccādi, tathāhiccādinā ‘‘na dvevā’’ti sutteneva pariyāyassāpi dīpitattaṃ
sādheti, sā ca ekatthappavatti pariyāyaṃ vinā na sambhavatiekakkhaṇe pavatyasabbhāvāti
adhippāyo, nanu ca kvacābhāve pariyāyappavattiyaṃ yathāvutta dosassevāppasaṅgato mā hotu
pariyāyo, bhinnavisaye pana pubbaparalopappavattiyā ‘‘na dvevā’ti nisedhe lateva latāva latāivāti
rūpattayaṃ nipphajjatīti codanaṃ manasi nidhāyāha-‘nace’ccādi, tattha dosamāha-‘tathā ca
sati’ccādinā, katthaci demiccādo niccaṃ pubbalopasseva, katthaci honticcādo niccaṃ paralopasseva,
vikappena vā katthaci yathodakaṃ yathāudakaṃ tyādo pubbalopasseva katthaci itipi iccapiccādo
paralopasseva katthaci lateva latāva latāivāccādo pariyāyenubhayalopasseva dassanatoti sambandho,
etthaca itipīti vavatthitavibhāsatta dīpanena kvacisaddena paralope kate-ññatra pubba lope sampatte
‘‘na dvevā’’ti etthānuvattamāna kvacānubhāvena niccaṃ nisedhe iccapicceva bhavati. Sambajjhati
tesu tesu suttesu. Paricchedoti kammatthavasena ādh āravasena v āti āha -‘paricchijjati ’cc ādi.

28. Nadve
Tatthacāti casaddena bhavitabbaṃ, tathā ca sati aññoññānajjhāsi taṃ yathodakaṃ
yathāudakaṃtyādi itipi iccapiccādica saṅgahitaṃ bhavatīti, pubbalope paralope ca pariyāyena
sampatte dvinnampi pakkhe abhāve sati kathamidaṃ yujjatīti codeti‘yajjeva’miccādinā, yajjevanti hi
ayaṃ nipātasamudāyo aniṭṭhāpādanārambha vattate, evañce gayhatīti attho, tadeti atthato viññāyati,
niccaṃ sandhikāriyābhāve kāraṇamāha-‘upasilesā bhāvato’ti, tadeva samattheti īdisesu hi’ccādinā,
vattumiṭṭhattāti iminā sannikaṃso vaṇṇāna maddhamattakālabyavadhānā paccāsatti,
sannikaṃsassetassa vacanicchāyaṃ satiyeva sandhikāriyaṃ hotīti dīpeti, upasilesābhāvo vāti
upasilesābhāvo eva bhavati, nāññathāti adhippāyo, tadabhāvecāti tassa upasilesassa abhāve ca,
sandhikāriyābhāve kāraṇamāha-‘kālantarena byavadhānā’ti, kālantarenāti ubhayattha ṭhitavaṇṇāna
muccāraṇakālato aññena majjhappatitakālena, sandhi hoteva… sannikaṃsavacanicchāvasena
upasilesabhāvato, buddha vīra atthurājaputtaṃ ajarāmaroti chedo, yadipi sabbampetaṃ
yajjevaṃtyādinā vuttaṃ kvaci saddappabhāveneva sijjhati, tathāpi pakāro-yampi satthe yojetabbo
vāti dassetuṃ vutto.
29. Yuva
Nanu sutte ‘luttā’ti pañcamī niddesā ‘paresa’nti hotu, ‘yathākkamaṃ’ti tu vacanābhāve kathaṃ
yathākkamantīdaṃ vuttanti āha-‘same’ccāti, samā saṅkhyā gaṇanā yesu te samasaṅkhyā-uddesino
anudesino ca, uddisanaṃ paṭhamaṃ niddisanaṃ uddeso, anudisanaṃ pacchā kathanaṃ anudeso,
uddeso anudeso esamatthīti uddesino anudesino, tesaṃ samasaṅkhyānamuddesīnaṃ anudesīnañca,
ivaṇṇuvaṇṇāhi uddesino dve, e okārā anudesino ca dveti uddesīnamanudesīnañca ṭhānyādesānaṃ
samasaṅkhyā siyā, satiyañca tassaṃ yathākkama mādasā vidhīyante, lokato siddhimupadasseti
‘tathāhi’ccādinā. Ava…pe… e oti paresaṃ mataṃ, vippaṭipattīti viruddhā paṭipatti paṭijānanaṃ, pare
‘‘satipi heṭṭhā vāggahaṇe‘kvacāsavaṇṇaṃ lutte’ti sutte kvaciggahaṇakaraṇato avaṇṇe eva lutte
asavaṇṇo vidhi hoti, tato idha na hoti diṭṭhupādāna’’nti vadanti, kvacīti adhikāro idha na hoti
mahussavo mātūpaṭṭhānanti, patisaddo ādhārattho, tena samānādhikaraṇo urasaddopīti urasminti
nicca samāsattā asakapadena viggahe kate ‘‘asaṅkhyaṃ vibhatti’’ccādinā (3-2) suttena
asaṅkhyasamāsoti dassetumāha-‘vibhatyatthesaṅkhyasamāso’ti, ettha pana yuvaṇṇānanti saṃsāmi
samīpasamūha vikārāvayavādīsu ṭhānyādesasambandhe chaṭṭhī, tasmā ivaṇṇuvaṇṇānaṃ ṭhāne e
oādesā hontīti attho, ṭhānampana tidhā apakaṃso nivatti pasaṅgo ceti, tattha gunnaṃ ṭhāne assā
sambandhīyantu
[bajjhantu (jinindabuddhi)] ti apakaṃso ṭhānasaddassattho, ‘‘semhassa ṭhāne
kaṭukamosadhaṃ dātabba’’nti nivatti ‘‘dabbhānaṃ ṭhāne sarehi attharitabba’’nti pasaṅgo, tesu idha
paṭhamadutiyā na yujjanti… niccattā saddatthasambandhassa apanayanavināsā na yujjantīti, tatiyo tu
(yujjati)… sutte atthābhidhānāya ivaṇṇuvaṇṇānaṃ pavattippasaṅge tadatthābhidhānāyeva eoādesā
bhavantīti.
30. Yavā
‘‘Sattamiyaṃ pubbasse’’ti (1-14) pubbassa kāriyavidhānato sattamī niddiṭṭhassa paratā
viññāyatīti vuttiyaṃ ‘pare’ti vuttaṃ, evamuparipi, parehi iccassa ajjhiṇamutto’ti sādhetuṃ
‘‘sabbocanti’’ ‘‘ajjho adhī’’ti ca suttitaṃ, tesamidha paccakkhātabhāvadassanatthamāha-
‘ida’miccādi, abbhakkhānanti [abbhuggabho] imināva siddhanti ‘‘abbho abhī’’ti ca na vattabbaṃ,
iti+assa iti ṭhite paralopoti dassanatthaṃ ‘iti assa paralopo’ti āha, anvagamātiādīsu niccaṃ.
31. Eo
Puttā me+atthi, asanto+etthāti padacchedo.
32. Gossa
Antādesatthoti ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti (1-17) bādhakassa ‘‘ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassā’’ti (1-
19) bādhakena ‘‘vānubandho’’ti (1-18) suttena antādesattho, teneva vuttaṃ-
‘bādhakabādhanatthoyamārambho’ti, avavādese pubbasaralope dīgheca gavāssaṃ, gavacchanti

nicca ṃ. Ida ṃ katha ṃ sijjhat īti sambandho, idanti yatharivecc ādika ṃ, ki ṃ vin ā sijjhat īti āha -
‘evādissā’tiādi, evassa ādiekāro evādi, tassa, riādesamantarenāti sambandho, casaddo
aṭṭhānappayutto, rassavidhānañcāti yojanīyo, katepi tasminti tasmiṃ sutte vihite ca, na sijjhatīti
evādissa riādeso na katoti katvā vuttaṃ, bhusaṃ+evāti (pana) ṭhite mahāvuttinā evādissa iādese
rūpasiddhi hoteva, idha pana pakārantarena ‘bhusāmive’ti sādhetumāha ‘tampi’ccādi.
33. Byañja
Rassadīghānanti sutte avutte kathaṃ rassadīghānanti labhati uddesinoti āha-‘dīghassā’tiādi,
dīghassāti rassassāti ca ṭhānasambandhe chaṭṭhī, paccāsatyāti ṭhānaso paccāsatyā, idañca nissaya
vasena vuttaṃ, nissayakaraṇameko satthāgato ñāyoti, idha niccaṃ-vītināmeti thullaccayaṃ, idha na
hoti-jano sāyaṃ.
34. Sara
Ṭhānasambandheti ṭhiti ṭhānaṃ pasaṅgo, sambandhanaṃ-sambandho,
ṭhānyādesabhāvalakkhaṇo ṭhāneyoganimittabhūto sambandho ṭhānasambandho tasmiṃ, dve rūpāni
hontīti iminā na sarūpappadhānoti dassitaṃ hotīti sambandho, hetumāha-‘bahuvacananiddesā’ti, dve
rūpānihontītyādi vacanamidaṃ
[padamidaṃ (potthake)] dasseti ‘‘sarūpappadhānepi dvisadde
dvisaddasāmaññena saṅkhyādvisaddānusiṭṭhaṃ nappayujjate, tassa (pana)
saṅkhyeyyavacanasaṅkhyābhāvā ekavacanameva ( )
[(pana) (potthake)] hotī’’ti, iminā ca-
tthappadhāno-yaṃ niddeso na sarūpappadhānoti dasseti, adhipatipaccayo adhipatippaccayoti
aniccaṃ, idha na hoti idha modatīti, taṃ khaṇanti ettha ekaṅgavikalaṃ paccudāharaṇanti saramhā
parattābhāvā na dvittaṃ.
35. Catu
Tabbagge tatiyapaṭhamāti kasmā vuttaṃ catuttha (dutiya) saddehi vaggakkharesveva
gayhamānesu tathā niddeso yutto, na hi catunnampūraṇo catuttho dvinnampūraṇo dutiyoti
akkharāyeva vuccantīti āsaṅkiya ‘vināpī’tiādimāha, akkhare akkharavisaye catutthādi vohāro
karīyamāno vaggaggahaṇaṃ vināpi vaggakkhareyeva ruḷho pasiddhoti sambandho, hetumhi itisaddo,
yato evaṃ, tasmā kāraṇā ‘tabbagge tatiyapaṭhamā’ti vuttanti adhippāyo, tabbaggeti catutthadutiyā
yasmiṃ, tasmiṃyeva vaggeti attho, paccāsattīti pati āpubbāsada-visaraṇagatyavasādanesu’iccasmā
itthiyaṃ bhāvettimhi nipphajjatīti dassetumāha-‘paccāsīdana’miccādi, yathāyogganti catutthakkhare
catutthassa tatiyo dutiyakkhare dutiyassa paṭhamoti evaṃ yoggamanatikkamma, dhassa dabhāvoti
imināva pubbassa dhassa dattamupalakkheti, tathā yasattheroti. Theroti ettha ekāro vaggakkharo na
hotīti tasmiṃ tavaggadutiyakkharassa tassa to paṭhamo na hoti. Panthoti ettha tavagga
dutiyakkharena thakārena tabbaggabhūte nakāre satīpi na so tabbaggadutiyakkharoti na tassa
paṭhamo to, ettha nigghoso nighosotiādi aniccaṃ, daḍḍho niṭṭhānanti niccaṃ.
36. Vitissa
Itisaddo-nukaraṇaṃ. Nipātassa pakativiyā-nukaraṇaṃ bhavati, anukaraṇañca dvidhā
asādhusaddarūpaṃ sādhusaddarūpanti, tesu bhāravāhako koci tena pīḷito ‘aho bhāro’ti vattabbe
sattivekallā ‘aho bāla’ iccāha, taṃsamīpavattī ‘kimayamāhe’ti kenaci puṭṭho samānoaho bāla
iccayamāhe’ti vadati, idhamasādhusaddarūpaṃ, itīti pana sādhusaddarūpaṃ, tasmā tato-
nukāriyenātthena sātthakattā ṭhānasambandhe chaṭṭhī.
37. Eo
Nanu ‘‘vitisseve vā’’ti (1-36) votyanuvattiya avaṇṇe eonaṃ vo hotīti ca sakkā viññātuṃ, tathā
sati ‘avaṇṇe kvaci vo hotī’’ti vattabbaṃ ‘ahoti vā’ti kasmā vuttanti codanamāsaṅkiyāha-
‘okārassapi’ccādi, ṭhānibhāvena niddiṭṭhattāti ‘‘eona’’nti (1-31) vakārādesassa vijjamānattā
vakārādesampati puna okāro ṭhānibhāvena niddisitabbo na siyāti adhippāyenāha, na nimittanti eona

vak ārādesattha ṃ ava ṇṇ o k āra ṇaṃ na hot īti attho, aññath āti ava ṇṇ assa nimittatte, ok āra ṃ na

pa ṭheyy āti sambandho, mak ārāgame ’yāca kam āgate aggamakkh āyat ī’ti, sve bhavanti viggayha
tanappaccaye taddhitavuttiyaṃ vibhattiyā ‘‘ekatthatāyaṃ’’ti (2-119) lope akārādese dīgheca
syādimhi svātanaṃ dvitte hiyyattanaṃ. Svātanantiādīsu niccaṃ, idha nahoti pareca na vijānantīti.
38. Nigga
Katha‘māgamo hotī’ti vuttaṃ yadi niggahītamāgamo siyā sutte āgamaggahaṇena vā
bhavitabbaṃ ña-ma-kādya nubandhavisesena vā tyāsaṅkiyāha-‘asati pi’ccādi, āgamāvasāye
kāraṇamāha-‘ādesattāyogā’ti, ādesattāyogo kathaṃ viññāyati ccāha-‘ṭhāniniddesābhāvato’ti, tathā
sati āgaminiddesābhāvā āgamattampi na siyāti codeti ‘yajjeva’miccādinā, na-iti codanaṃ
paṭikkhipitvā tassa āgamattameva sādhetumāha-‘tassā’tiādi, tassāti niggahītassa, rassānuppavattito
rassasarameva anugantvā pavattito, ayamevattho vuttiyampi dassitoyevāti vattumāha-‘etadeve’ccādi,
purimā jātīti visesanasamāsekate rasse ca bindvāgamo, paranimittassāniddiṭṭhattā bahusadde-ntassa
bindvāgame bahuṃ, satipi payogānusārittadīpakassa kvacisaddassāpi vavatthitavibhāsatte
vāsaddassāpi tādisattasseva paṭipādakatta sabhāvaṃ dassetuṃ ‘vavatthitavibhāsattā vādhikārassā’ti
vuttiyaṃ vuttaṃ, vavatthitassa lakkhiyassa anurodhena lakkhaṇappavattikā vibhāsā
vavatthitavibhāsā, abhedena tu vādhikāro vavatthita vibhāsā, tassā bhāvo vavatthitavibhāsattaṃ,
tasmā, idha na hoti idha modati, imasmiṃ ṭhāne āgamattappakāsako ṭhāninidde sābhāvā
ādesattāyogasaṅkhāto kāraṇaviseso samattho, tassa bhāvo sāmatthiyaṃ-atthabala-
maññathānupapattilakkhaṇaṃ, sacāti so āgamo ca.
39. Lopo
Lopasaddassa bhāvasādhanamattameva sādhetumāha-‘tene’ccādi, lopoti yadi kammasādhano
siyā tadā tena samānādhikaraṇaṃ katvā upari ‘‘parasaro’’ti suttamārabhīyeyyāti byatirekamāha ‘na
parasaro’ti, idha na hoti saṅgaro.
40. Para
Tvaṃsi tvamasīti vikappo, idha na hoti tāsāhaṃ.
41. Vagge
Nanu vaggevaggantoti ettakeyeva vutte yasmiṃ (kismi)ñci vaggakkhare pare binduno yokoci
vagganto aniyamena bhaveyya tathā sati aniṭṭhampi siyātyāsaṅkiya paccāsattiṃ sannissāyāniṭṭha
nivattindassetumāha-‘vagge vagganto’ticcādi, sovāti vaggantova, tasminti vaggakkhare.
42. Yeva
Nanu saddattā byabhicārittā evassa tāva saddo hotu, saṃyato, saṃhitoti
saddekadesabhūtānampi sambhavā tepi gahe tabbā siyunti ‘yaevahi saddesu’ti yahīnampi kathaṃ
saddavohāro katoti āha ‘evā’tiādi, etthāyamadhippāyo ‘abyabhicārinā byabhicārī niyamyate’ti.
43. Yesaṃ
Yasadde pubbasutteneva saṃssapyādese siddhe so ( )
[(tassa) (potthake)] ya kāramatteyeva pare
saṃsseva (yathā) siyāti suttamidamāraddhaṃ.
44. Vana
Ṭhāninamāsilissa gacchati pavattatīti āgamo nāma, ko-yamettha ṭhānīti āha-‘sarassāti, sutte
anuvattassa ca avijjamānattā ‘sarassā’ti kuto labbhatīti codetinanu ce’tyādinā. Āgamasutiyā
vanādīnaṃ ṭhānisutiyā abhāvepi sāmatthiyā byañjanassa vā āgamo siyā sarassa vā, yadi byañjanassa
siyā (na) ‘‘padādīnaṃ kvacī’’ti (5-92) suttita mācariyena, tasmā tadeva ñāpetisaro yevettha ṭhānī

bhavitumarahat ī’ti. Vuccatecc ādin ā parih āram āha, nipubb ā padism ā anappaccaye ‘‘ pad ādīna
kvacī’’ti yukaantāvayavo ‘‘tavaggavaranā’’dinā (1-48) ye dassa jo ‘‘vaggala sehite’’ti (1-49) (yassa
jo) nipajjana ṃ, mānantatyādīsūti adhikārāti ‘‘kyo bhāvakammesvaparokkhesu mānantatyādīsū’’ti (5-
17) ito mānantatyādīsuti adhikārā, paccayantareti mānantatyādīto aññasmiṃ paccaye, kaccāyanena
‘atippagokhotāvā’ti sādhanatthaṃ ‘‘kvaci o byañjane’’ti okārāgamo gakārāgamo ca suttantarena
vihito, taṃ pakārantarena sādhetuṃ vuttiyaṃ-‘atippago kho tāvā’ti yaṃ vuttaṃ taṃ dassetuṃ
‘atippā’tiādi vuttaṃ.
46. Cha
Dvādayo aṭṭhārasantā bahuvacanantāti ‘chakī’ti vattabbe ‘chā’ti ekavacanaṃ na yujjatīti codeti
‘nanucā’tiādinā, pariharati naccādinā, neti ‘chaḷo’ti ayutto-yaṃ niddeso na hotīti attho, chasaddassa
anukaraṇattā chasaddānukaraṇattā, heṭṭhā vuttasādhusaddarūpā sādhusaddarūpamanukaraṇaṃ
vibhajati ‘anukaraṇañca duvidha’miccādinā, pariccatto jahito attho vidhinisedharūpo yassa taṃ
pariccattattaṃ, ettha pana chasaddena chasaṅkhyāviseso pariccatto, abhidhāyato hotīti iminā
chasaddassa anukāriyenātthenātthavantatthamāha, ekavacanantassa niddeso kato
chasaddavacanīyassa chassa ekattā, anukāriyassāti ekādino saṅkhyā saddassa tadaññassa vā
yadanukāriyamekādikaṃ tadaññaṃ vā saddarūpaṃ tassa. Saṅkhyādivisesanti
ekattādisaṅkhyāvisesaṃ tadaññaṃ vā, ‘‘yomhi dvinnaṃ duve dve’’ti (2-219) sutte dvisaddo-
nukāriyaṃ dvisaddarūpaṃ tabbacanīyañca dvisaṅkhyāvisesamparāmasatīti tabbācakaṃ dvinnanti
bahuvacanaṃ, atha ‘ḷañi’ti kasmā na vuttaṃ evañhi sati ñānabandhattāḷakāro ādyavayavo
bhavitumarahatīti codanammanasi nidhāya ‘chasaddā’tiādimāha, antāpavādena vidhīyamāno ḷakāro
cha saddā parassādissa āgamattā…pe… hotīti sambandho, antāpavādenāti iminā ‘sarassā’ti
chaṭṭhīniddesato ‘‘chaḷīyantassā’’tī-massa visayabhāvaṃ dīpeti, parassāti iminā ‘chā’ti
pañcamīniddesato ‘‘pañcamiyaṃ parassā’’tīmassa visayabhāvaṃ, ādissāti iminā ḷassekavaṇṇattā
antāpavādena ‘‘ādissā’’ti sutte na ādyanto viyekopi saroti sarassādissa pattiṃ dasseti,
ayametthādhippāyo ‘chā’ti pañcamīniddesā ‘‘pañcamiyaṃ parassā’’ti (1-15) parassa sampattaṃ
kāriyaṃ ekavaṇṇattā ‘‘chaṭṭhiyantassā’’ti (1-17) antassa sampattaṃ ‘‘ādissā’’ti (1-16) ādivaṇṇassa
pappotī’’ti. Ādibhūtova hotīti asatipi ñakāre āgamaggahaṇānuvattiyā āgaminaṃ saraṃ avināsento
tassa ādyavayavabhūtova hotīti attho, lakāraṃ karonti ‘‘yavamadanataralācāgamā’’ti suttena, tanti
lakārakaraṇaṃ ubhinnamavisesavacanañca ayuttataṃ dasseti ‘tesampi’ccādinā, tesampīti
kaccāyanānampi, akkharasaññāyanti ‘‘akkharāpādayo ekacattālīsa’’nti vidhīyamānaakkhara
saññāyaṃ. Avisese laḷānaṃ nānattābhāve, pākaṭo vāti iminā sutilipibhedassa
paccakkhasiddhatandasseti, tattha hi sotaviññāṇavīthiyā laḷānaṃ visuṃvisuṃ gahaṇaṃ suti, taṃtaṃ
desavāsīnaṃ lekhā va vatthānaṃ lipi, tesaṃ bhedo sotacakkhuviññāṇagayhattā paccakkhasiddho,
chaḷabhiññāti vikappena ḷakārāgamapakkhe rūpaṃ.
47. Tada
Issa attaṃ nipātanā, dakāro pana ‘‘mayadā sare’’ti (1-44), padantarenātiādīti iminā aññena
padena, sādhūni bhavantīti vutti pāṭhassa atthaṃ vattuṃ ‘sādhūni bhavantīti nipātanato’ti āha, tattha
kāraṇamāha-‘ya’miccādi, appattassa pāpanampattassa paṭisedho ca nipātanaṃ, tesaṃ idha pāṭhāti
tesaṃ tathā icchantānaṃ idhāti nipātassa imasmiṃ tadaminādisutte pāṭhā, uddhassa udūti uddhaṃ
khamassāti aññapadatthasamāse uddhaṃkha iti ṭhite uddhaṃsaddassa uduādeso, asa-bhojane
iccasmā ‘‘kvacaṇa’ iti (5-41) suttena aṇpaccaye asasaddo nipphajjatīti āha-‘pisitamasanā’ti
‘‘kvacaṇa’’ iti mahiyaṃ ravatīti ṭhite imināva gaṇanipātanena samāse kate mayūrasaddo nipphajjatīti
dassetumāha ‘mahisaddasse’ccādi, assa tadaminādigaṇassa āgatigaṇattā evamaññepīti sambandho,
vuttanti pāṭhaseso. Dīghanikāyādīsu pañcasu nikāyesūti–
‘‘Dīghamajjhimasaṃyutta, aṅguttarikakhuddakā;
Nikāyā (pañca) gambhīrā, dhammato atthatocime’’ti.
Vuttesu dīghāgamādīsu pañcasu nikāyesu, ñātabbāti vaṇṇā gamādidvārena jānitabbā,
pañcavidhaṃ pañcappakāraṃ niruttamuccateti sambandho, nibbacanaṃ niruttaṃ, napuṃsake bhāve
tto, atthakathanavākya pubbakamuccāraṇamiccattho, tadabhidhāyi satthamapyabhidhāne-bhidheyyo
Bản dịch

Chưa có bản dịch đã xuất bản.

Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).