Bộ: Anya · Bālāvatāra
Bālāvatāra
Đang xem liên mạch theo sách (35 trang nguồn) · Đang giới hạn hiển thị 25 trang đầu để tránh lag
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa.
Bālāvatāra
Paṇāma
[Ka]
Sabbaṃ niruttipathapāragataṃ sabuddhaṃ,
Buddhaṃ tilokatilakaṃ hatapāpadhammaṃ;
Dhammaṃ vimuttisukhadaṃ vihatāghasaṃghaṃ,
Saṃghaṃ ca niccamabhivandiya dakkhiṇeyyaṃ.
[Kha]
Vuddhippattosmi muddho mama varagaravo sīlapaññādisobhe,
Candādicceva suddhe varajinaṭhapite sāsanābbhe patīte;
Nissāyevā tipemā paṇamiya sirasā niccamesaṃ saritvā,
Pādambhoje guṇagge hataduritamalo ānubhāvena tassā.
[Ga]
Porāṇa sīhaḷa padattha vinicchayañca,
Sabbampi māgadhaniruttinayaṃ pasatthaṃ;
Aññañca nekavidha sakkata saddasatthaṃ,
Pāramparābhata matañca nisamma sammā.
[Gha]
Bālāvatāra varamāgadha saddasatthe,
Dubbodha nekapadaattha vinicchayena;
Atthāya ādhunika bālaparamparāya,
Bālāvatāra varagaṇṭhipadaṃkarissaṃ.
[Ṅa]
Niccaṃ ye mettha bālā varahadayayutā suṭṭhu nikkhittanettā,
Puṇṇe nānānayānaṃ suratarusadise dhīrapāsaṃsiye ve;
Gambhīraṃ duttaraṃ te jinavacanudadhiṃ tiṇṇathāmā bhaveyyuṃ,
Laddhopāyā ca candaṃ taditarapacuraṃ sakkataṃ sotukāmā.
[Ca]
Ganthanipphattiyā sesa – dukkarattaṃ yathāvato;
Jānanti kusalā dhīrā, nekasatthantarādisu;
Ganthesu guṇadosampi, teyeva vidurā sadā.
[Cha]
Tasmā ettha pamādādi – dosaleso bhave yadi;
Porāṇāceraladdhīhi, vilomaṃ vā bhaveyya ce.
[Ja]
Ganthantara ṃ vig āhetv ā, vic āretv ā punappuna ṃ;
Yuttimeva ca gaṇhantu, hutvā vīmaṃsabuddhikāti.
Paṇāma
1. Buddhaṃ tidhā bhivanditvā, buddhambuja vilocanaṃ.
Bālāvatāraṃbhāsissaṃ, bālānaṃ buddhivuddhiyā.
1. Sandhi kaṇḍa
Saññā
2. Akkharāpādayo ekacattālīsaṃ.
Akkharāpi akārādayo ekacattālīsaṃ suttantopakārā. Taṃ yathā-a ā-i ī-u ū-e o, ka kha ga gha ṅa,
ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra la va sa ha ḷa aṃ-iti.
3. Tatthodantāsarā aṭṭha.
Tattha akkharesu okārantā aṭṭha sarā nāma. Tattheti vattate.
4. Lahumattā tayo rassā.
Tattha saresu lahumattā a, i, u iti tayo rassā.
5. Aññe dīghā.
Tattha saresu rassehaññe dīghā.
Saṃyogato pubbe eo rassā ivoccante, anantarā byañjanā saṃyogo. Ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi.
6. Sesā byañjanā.
Sare ṭhapetvā sesā kādayo niggahītantā byañjanā.
7. Vaggā pañcapañcaso mantā.
Byañjanānaṃ kādayo makārantā pañcapañcaso akkharavanto vaggā.
8. Vaggānaṃ paṭhamadutiyā so cāghoso. Ḷantāññe ghosā. Ghosāghosasaññā ca ‘‘parasamaññā
payoge’’ti saṅgahītā. Evaṃ liṅga, sabbanāma, pada, upasagga, nipāta, taddhita, ākhyāta,
kammappavacanīyādisaññā ca.
9. Aṃiti niggahītaṃ.
Aṃiti akārato paraṃ yo bindu sūyate, taṃ nigga hītaṃ nāma.
Bindu cūḷāmaṇākāro, niggahītanti vuccate.
Kevalassā ppayogattā, akāro sannidhīyate.
10 . A, kavagga, hā kaṇḍajā, i, cavagga, yā tālujā, u, pavaggā oṭṭhajā, ṭavagga, ra, ḷā muddhajā,
tavagga, la, s ā dantaj ā, e ka ṇṭ hat ālujo, o ka ṇṭ ho ṭṭ hajo, vo danto ṭṭ hajo.
Saññā
Sarasandhi
11 . Loka aggoityasmiṃ – ‘‘pubbamadhoṭhita massaraṃ sarena viyojaye’’ti pubbabyañjanaṃ
sarato puthakkātabbaṃ.
Sarā sare lopaṃ.
Anantare sare pare sarā lopaṃ papponti.
‘‘Nare paraṃ yutte’’ti assaro byañjano parakkharaṃ netabbo lokaggo.
Saretyasmiṃ opasilesiko kāsasattamī, tato vaṇṇakālabyavadhāne kāriyaṃ na hoti. Yathā-maṃ
ahā sīti, ‘‘pamādamanuyuñjantī’’tyādigāthāyaṃ ‘janā appamāda’nti ca. Evaṃ sabbasandhīsu.
Anantaraṃ parassa sarassa lopaṃ vakkhati, tasmānena pubbassa lopo ñāyati, teneva
sattamīniddiṭṭhassa paratāpi gamyate.
12 . Saretyadhikāro. Pana ime pana imetīha-sarā lopaṃ itveva.
Vā paro asarūpo .
Asamānarūpāsaramhā paro saro vā lupyate, paname, panime.
13 . Bandhussa iva, na upetītīdha –
Kvacāsavaṇṇaṃ lutte .
Sare lutte parasarassa kvaci asavaṇṇo hotīti i u iccetesaṃ ṭhānāsannā e o. Bandhusseva. Nopeti.
14 . Tatra ayaṃ, yāni idha, bahu upakāraṃ, saddhā idha, tathā upamantyetasmiṃ –
Dīghaṃ.
Sare lutte paro saro kvaci ṭhānāsannaṃ dīghaṃ yāti. Tatrāyaṃ, yānīdha, bahūpakāraṃ,
saddhīdha, tathūpamaṃ.
15 . Kiṃsu idhetyatra –
Pubbo ca .
Sare lutte pubbo ca kvaci dīghaṃ yāti. Kiṃ sūdha.
16 . Te ajja, te ahaṃtettha –
Yamedantassādeso .
Sare pare antassa ekārassa kvaci yo ādeso hoti, tyajja, ‘‘dīgha’’nti byañjane pare kvaci dīgho,
tyāhaṃ.
Kvac īti ki ṃ. Nettha.
17 . So assa, anu etityettha –
Vamodudantānaṃ.
Sare pare anto kārukārānaṃ kvaci vo ādeso hoti. Svassa, anveti.
Kvacīti kiṃ. Tayassu, sametāyasmā.
18 . Idha ahaṃ tīdha –
Do dhassa ca .
Sare pare dhassa kvaci do hoti. Dīghe – idāhaṃ. Kvacīti kiṃ. Idheva. Cakārena byañjanepi,
idha bhikkhave.
19 . Pati antuṃ, vutti assetīha –
Ivaṇṇo yannavā.
Sare pare ivaṇṇassa yo navā hoti. Kata yakārassa tissa ‘‘sabbo cantī’’ti kvaci cādese
‘‘paradvebhāvo ṭhāne’’ti sarato parabyañjanassa ṭhānāsannavasā dvittaṃ. Paccantaṃ, vutyassa.
Navāti kiṃ. Paṭaggi,
Ettha ‘‘kvaci paṭi patisse’’ti patissa paṭi, vaṇṇaggahaṇaṃ sabbattha rassadīgha saṅgahaṇatthaṃ.
20 . Yathā evetīha –
Evādissa ri pubbo ca rasso .
Sarato parassa evassādiekāro rittaṃ navā yāti. Pubbo ca ṭhānāsannaṃ rassaṃ. Yathariva.
Yatheva.
21 . Na imassa, ti aṅgikaṃ, lahu essati, attha atthaṃ, ito āyati, tasmā iha, sabbhi eva, cha
abhiññā, putha eva, pā evatīha vā tveva –
Ya va ma da na ta ra ḷā cāgamā.
Sare pare yādayo āgamā vā honti, cakārena go ca. Nayimassa, tivaṅgikaṃ, lahumessati,
attadatthaṃ, itonāyati, tasmātiha, sabbhireva, chaḷabhiñā, puthageva, ‘‘rassa’’nti byañjane pare kvaci
rasso. Pageva.
Vāti kiṃ. Cha abhiññā, putha eva, pā eva.
Ettha ‘‘sare kvacī’’ti sarānaṃ pakati hoti, sassarūpameva, na vikārotyattho.
22 . Abhi uggatotyatra –
‘‘Abbho abhī’’ti abhissa abbho. Abbhuggato.
Sarasandhi
Byañjanasandhi
23 . Byañjanetyadhikāro. Kvacītveva. So bhikkhu, kacci nu tvaṃ, jānema tantīha –
Lopañca tatrākāro .
Byañjane pare sarānaṃ kvaci lopohoti, tatra lutte ṭhāne akārāgamo, cakārena okārukārāpi.
Sabhikkhu kaccino tvaṃ, jānemu taṃ.
Kvacīti kiṃ, somuni.
24 . Ughoso, ākhātantīha – dvebhāve ṭhāne itveva.
Vagge ghosāghosānaṃ tatiyapaṭhamā.
Vagge ghosāghosānaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiyapaṭhamā honti yathāsaṅkhyaṃ yutte
ṭhāne, ugghoso, rasse akkhātaṃ.
25 . Para sahassaṃ, atippakhotīha – ‘‘kvaci o byañjane’’ti okārāgamo. Parosahassaṃ. Gāgame
ca, atippagokho.
26 . Ava naddhātyatra – ‘‘o avasse’’ti kvaci avassa o. Onaddhā.
Kvacīti kiṃ. Avasussatu.
Byañjanasandhi.
Niggahītasandhi
27 . Niggahītantyadhikāro. Kiṃ kato, saṃ jāto, saṃ ṭhito, taṃ dhanaṃ, taṃ mittantiha –
Vaggantaṃ vā vagge .
Vaggabyañjane pare bindussa tabbagganto vā hoti. Kiṅkato, sañjāto, saṇṭhito, tandhanaṃ,
tammittaṃ.
Vāti kiṃ. Na taṃ kammaṃ.
Vākāreneva le lo ca. Pulliṅgaṃ.
28 . Vātyadhikāro. Evaṃ assa, etaṃ avocetīha –
Madā sare .
Sare pare binduno ma dā vā honti. Evamassa, etadavoca.
Vāti kiṃ. Maṃ ajini.
29 . Taṃ eva, taṃ hītīha –
Eheñaṃ.
Ekāre, he ca pare binduno ño vā hoti. Dvitte – taññeva, tameva. Tañhi, taṃ hi.
30 . Sa ṃyogotīha –
Saye ca .
Yakāre pare tena saha binduno ño vā hoti. Dvitte –saññogo, saṃyogo.
31 . Cakkhu aniccaṃ, ava sirotīha -āgamo, kvacitveva.
Niggahītañca .
Sare, byañjane vā pare kvaci bindvāgamo hoti. Cakkhuṃaniccaṃ, avaṃsiro.
32 . Vidūnaṃ aggaṃ, tāsaṃ ahaṃtīha –
‘‘Kvaci lopaṃ’’ti sare bindulopo, vidūnaggaṃ. Dīghetāsāhaṃ.
33 . Buddhānaṃ sāsanaṃ, saṃ rāgotīha –
‘‘Byañjane ce’’ti bindulopo, buddhānasāsanaṃ. Dīghesārāgo.
34 . Bījaṃ ivetīha –
Paro vā saro .
Binduto paro saro vā lupyate, bījaṃva.
35 . Evaṃ assetīha –
Byañjano ca visaññogo .
Binduto pare sare lutte saṃyogo byañjano vinaṭṭhasaṃyogo hotīti pubbasalopo. Evaṃsa.
Niggahītasandhi.
Vomissaka sandhī
36 . Anupadiṭṭhānaṃ vuttayogato.
Idhāniddiṭṭhā sandhayo vuttānusārena ñe yyā, yathā –yadi evaṃ, bodhi aṅgātīha –yādese iminā
suttena dayakārasaṃyogassa jo, dhayakārasaṃyogassa jho, dvitte –yajjevaṃ, bojjhaṅgā.
37 . Asadisasaṃyoge ekasarūpatā ca.
Pari esanātīha –yādese rakārassa yo, payyesa nā.
38 . Vaṇṇānaṃ bahuttaṃ, viparītatā ca.
Sarati, iti eva, sā itthī, busaṃ eva, bahu ābādho, adhi abhavi, sukhaṃ, dukkhaṃ, jīvotīha –
Māgamo sakāre akārassa u ca, sumarati.
Issa vo, itveva.
Paralope ākārassa o, sotth ī.
Mādese, pubbadīghe ca ekārassa i. Busāmiva.
Vādese havakāravipariyayo. Bahvābādho.
Adhissa kvaci addho, dīghe-addhābhavi.
Binduno, okārassa ca e. Sukhe, dukkhe, jīve.
39 . Radānaṃ ḷo, paṭibodho, pariḷāho.
40 . Sare, byañjane vā pare binduno kvaci mo. Mama abhāsi, buddhama saraṇaṃ, pubbe mo
paraṃ na netabbo ayuttattā.
41 . Binduto parasarāna maññassaratāpi.
Taṃ iminā, evaṃ imaṃ, kiṃ ahaṃ tīha-issa a. Tadaminā.
Issa u, akārassa ca e, bindulopādo. Evumaṃ, kehaṃ.
42 . Vākyasukhuccāraṇatthaṃ, chandahānitthañca vaṇṇalopopi.
Paṭisaṅkhāya yonisotīha –pubbayalopo, paṭisaṅkhāyoniso.
43 . Alābūnityādo akāralopo. Lābūni sīdanti, silā plavanti.
44 . Vutyabhedāya vikāropi.
Akaramhase tetyādo sakāre garuno ekārassa iminā lahuakāro, akaramhasa te kiccaṃ.
45 . Akkharaniyamo chandaṃ, garulahuniyamo bhave vutti,
Dīgho, saṃyogādipubbo rasso ca garu, lahu tu rasso. Yathā-ā, assa, aṃ, a.
46 .
Evamaññ āpi viññeyy ā, sa ṃhitā tantiy ā hitā;
Saṃhitāti ca vaṇṇānaṃ, sannidhabyavadhānato.
Vomissakasandhi.
2. Nāmakaṇḍa
Pulliṅga
47 . ‘‘Jinavacanayuttaṃ hī’’ti sabbatthādhikāro.
Liṅgañca nipaccate .
Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthayuttaṃ saddarūpaṃ liṅgaṃ nāma, jinavacanayoggaṃ
liṅgaṃ idha ṭhapīyati nipphādīyati ca.
48 . Buddhaiti ṭhite –
Tato ca vibhattiyo .
Tasmā liṅgā parā vibhattiyo honti. Cakārena tāsaṃ ekavacanādipaṭhamādisaññā ca.
‘‘Si yo aṃ yo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ sū’’ ti vibhattiyo. Si yo iti paṭhamā, aṃ yo iti
dutiyā, nā hi iti tatiyā, sa naṃ iti catutthī, smā hi iti pañcamī, sa naṃ iti chaṭṭhī, smiṃ su iti sattamī.
Liṅgatthe paṭhamā.
Yo kammakattādivattantaramappatto sassarūpaṭṭho suddho, so liṅgattho nāma,
tassābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti. Tassāpaniyame ekamhi vattabbe ekavacanaṃ si, vuccate
nenetivacanaṃ, ekassatthassa vacanaṃ ekavacanaṃ. Evaṃ bahuvacanaṃ.
Atotveva.
So .
Akārantā parassa sissa o hoti.
Saralopo mādesappaccayādimhi saralope tu pakati .
Aṃādīsu paresu sarassa lopo hoti, tasmiṃ kate tu kvacādinā asavaṇṇe patte pakati hoti.
Naye paraṃ yutte. Evamupari saralopādi. Buddho.
Bahumhi vattabbe bahuvacanaṃ yo.
Ato vātveva.
Sabbayonīnamāe.
Akārantā paresaṃ paṭhamadutiyāyonīnaṃ yathāsaṅkhyaṃ āe vā honti. Buddhā.
Vāti kiṃ. Aggayo.
49 . Liṅgatthe paṭhamātveva.
Ālapane ca .
Abhimukhīkaraṇamālapanaṃ, tadadhike liṅgatthe paṭhamā hoti.
‘‘Ālapane si gasañño’’ti sissa gasaññā. Geitveva.
Akārā pitādyantānamā.
Ge pare akāro pitusatthuattarājādīnamanto ca āttaṃ yāti.
‘‘Ākāro vā’’ti ge pare ākārassa rasso vā.
Sesato lopaṃ gasīpi .
So siṃ syā ca sakhāto gassevātyādiniddiṭṭhehaññe avaṇṇivaṇṇuvaṇṇokārantā sesā, tehi pare
gas ī lupyante. He -buddha, buddh ā. Yo -buddh ā.
50 . Kammatthe dutiy ā.
Yaṃ karoti, taṃ kammaṃ nāma. Tattha dutiyā hoti. Aṃbuddhaṃ. Yossa e-buddhe.
51 . Tatiyātveva.
Kattari ca .
Yo karoti, sa kattā nāma. Tattha tatiyā hoti. Nā.
Ato nena .
Akārā paro nā enaṃ yāti. Buddhena.
Hi.
Suhisvakāro e .
Suhisu paresvakārassa e hoti.
Smāhisminnaṃ mhābhimhi vā.
Sabbasaddehi paresaṃ smāhisminnaṃ yathāsaṅkhyaṃ mhābhimhiiccete vā honti. Buddhebhi,
buddhehi.
52 . Karaṇe tatiyā.
Yena vā kayirate, taṃ karaṇaṃ nāma. Tattha tatiyā hoti. Sabbaṃ kattusamaṃ.
53 . Sampadāne catutthī.
Yassa dātukāmo rocate, dhārayate vā, taṃ sampadānaṃ nāma. Tattha catutthī hoti. Sa.
Ato vātveva.
Āya catutthekavacanassa tu .
Akārā parassa catutthekavacanassa āyo vā hoti. Buddhāya.
‘‘Sāgamo se’’ti se sakārāgamo. Buddhassa. Naṃ.
Dīghantveva.
Sunaṃhisu ca .
Sunaṃhisu paresu sarādīnaṃ dīgho hoti. Casaddena kvaci na. Buddhānaṃ.
54 . Apādāne pañcamī.
Yasmādapeti, bhayamādatte vā, tadapādānaṃ nāma, tattha pañcamī hoti. Smā.
Ato āetveva.
55 . Sm āsminna ṃ vā.
Akārā paresaṃ smāsminnaṃ āe vā honti. Buddhā, buddhamhā, buddhasmā. Buddhebhi,
buddhehi.
56 . Sāmismiṃ chaṭṭhī.
Yassa vā pariggaho, taṃ sāmī nāma. Tattha chaṭṭhī hoti. Buddhassa. Buddhānaṃ.
57 . Okāse sattamī.
Yodhāro, tamokāsaṃ nāma. Tattha sattamī hoti. Smiṃ-buddhe, buddhamhi, buddhasmiṃ. Su-
buddhesu.
58 .Buddho buddha sukhaṃ dadāti sarato buddhaṃ tato dukkaraṃ,
Kiṃ buddhena mahiddhayopi munayo buddhena jātāsukhī;
Buddhasseva manaṃ dade padamahaṃ buddhā labheyyāccutaṃ,
Buddhassiddhi na kiṃ kare bhavabhave bhattyatthu buddhe mama.
59 . Ito paraṃ tatiyāpañcamīnañca catutthīchaṭṭhīnañca sarūpattā pañcamīchaṭṭhiyo bhīyo
upekkhante.
60 . Atta, si.
Brahmattasakharājādito tveva.
Syā ca .
Brahmādito sissa ā hoti. Attā.
‘‘Yonamāno’’ti brahmādito yonaṃ ānottaṃ. Attāno.
61 . He -atta, attā. Yo, attāno.
62 . ‘‘Brahmattasakharājādito amāna’’nti brahmādito aṃvacanassa ānaṃ vā hoti. Attānaṃ,
attaṃ. Attāno.
63 . Attena, attanā. Pakkhe-jinavacanānurodhena enābhāvo.
‘‘Attānto hismimanattaṃ’’ti himhi attantassa ano. Attanehi. Evaṃ karaṇe.
64 . ‘‘Sassa no’’ti nokāro. Attano. Attānaṃ.
65 . Amhatumhantu rājabrahmattasakha satthupitādīhi smā nāva.
Amhādito smā nā iva hoti. Attanā.
66 . ‘‘Tato sminnī’’ti smino ni. Attani. ‘‘Anatta’’nti bhāvaniddesena sumhi ca ano. Attanesu.
67 . Rājā attāva. Nā.
Savibhattissa rājassetveva.
Nāmhi raññ ā vā.
Nāmhi savibhattissa rājasaddassa raññā vā hoti. Raññā, rājena.
Rājassa rāju sunaṃhisu ca .
Sunaṃ hisu paresu rājassa rāju hoti, cakārena kvaci na.
‘‘Sunaṃhisu ceti’’ dīghe - rājūbhi, rājūhi, rājebhi, rājehi.
68 . Savibhattissetyadhikāro.
‘‘Rājassa rañño rājino se’’ti se rañño rājino honti. Rañño, rājino.
‘‘Raññaṃ namhi vā’’ti namhi raññaṃ vā. Raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ.
69 . Smāssanātulyattā-nāmhi raññā vā. Raññā, rājamhā, rājasmā.
70 . ‘‘Smimhi raññe rājinī’’ti smimhi raññe rājini honti. Raññe, rājini. Rājūsu, rājesu.
71 . Guṇavantu, si.
Savibhattissa ntussetveva.
‘‘Ā simhī’’ti simhi savibhattissa ntussa ā. Guṇavā.
Yomhi paṭhametveva.
Ntussa nto .
Paṭhame yomhi savibhattissa ntussa ntokāro hoti. Guṇavanto.
Sunaṃhisu attaṃtveva.
Ntussanto yosu ca .
Sunaṃhisu, yosu, cakārena aññesupi paresu ntussanto attaṃ yāti. Guṇavantā.
72 . Savibhattissetyadhikāro. Aṃitveva.
Avaṇṇo ca ge .
Ge pare savibhattissa ntussa aṃaā honti. Heguṇavaṃ,guṇava, guṇavā. Yo - guṇavanto,
guṇavantā.
73 . Attaṃ – guṇavantaṃ. Guṇavante.
74 . ‘‘Totitā sasmiṃ nāsvī’’ti savibhattissa ntussa nāmhi tā, se tokāro, smimhi ti ca vā.
Guṇavatā, guṇavantena. Guṇavantebhi, guṇavantehi.
75 . Guṇavato, guṇavantassa.
‘‘ Namhi ta ṃ vā’’ ti namhi ntussa ta ṃ vā. Gu ṇavata ṃ, gu ṇavant āna ṃ. Sm ā nāva.
76 . Gu ṇavati, gu ṇavante, gu ṇavantamhi, gu ṇavantasmi ṃ, gu ṇavantesu.
77 . Gacchanta, si.
‘‘Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo a’’nti ntasaddassa aṃvā, silopo. Gacchaṃ, sissa o –
gacchanto.
Gacchantādīnaṃ ntasaddotveva.
Sesesuntuva .
Vuttaṃ hitvā sesesu gacchantādīnaṃ ntasaddo ntu iva daṭṭhabbo. Gacchanto, gacchantāiccādi.
Sesaṃ guṇavantusamaṃ.
78 . Gacchantādayo nāma antappaccayantā.
79 . Aggi, silopo.
‘‘Ivaṇṇuvaṇṇā jhalā’’ti ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yathāsaṅkhyaṃ jhalasaññā.
Jhalato vātveva.
Ghapato ca yonaṃ lopo .
Ghapajhalato yonaṃ lopo vā hoti.
Yosu katanikāralopesu dīghaṃ.
Kato nikāro lopo ca yesaṃ tesu yosu sarānaṃ dīgho hoti. Aggī. Pakkhe-attantveva.
Yo svakatarasso jho .
Yosu akatarasso jho attaṃ yāti. Aggayo. Tathālapane.
80 . Aṃ mo niggahītaṃ jhalapehi.
Jhalapato aṃ mo ca binduṃ yanti. Aggiṃ. Aggī, aggayo.
81 . Agginā. Dīghe-aggībhi, aggīhi.
82 . ‘‘Jhalato sassa no vā’’ti sassa nottaṃ vā. Aggino, aggissa. Aggīnaṃ.
83 . ‘‘Jhalato ce’’ti smāssa nā. Agginā.
84 . Aggimhi, aggismiṃ. Aggīsu.
85 . Ādi aggīva. Smiṃno pana ‘‘ādito o ce’’ti aṃ, o ca vā. Ādi, ādo, ādimhi, ādismiṃ. Ādīsu.
86 . Daṇḍī, si.
‘‘Agho rassa’’mādinā rasse sampatte ‘‘na sismimanapuṃsakānī’’ti simhi anapuṃsakānaṃ na
rasso. Silopo, da ṇḍī , yolope –da ṇḍī . Pakkhe –
Agho rassamekavacanayosvapi ca .
Ekavacanayosu jhalapā rassaṃ yanti.
Jhato katarassātveva.
Yonaṃ no .
Katassā jhato yonaṃ nottaṃ hoti. Daṇḍino.
87 . ‘‘Jhalapā rassa’’nti ge pare jhalapānaṃ rasso. Hedaṇḍi. Daṇḍī, daṇḍino.
88 . Vā aṃitveva.
‘‘Naṃ jhato katarassā’’ti aṃiccassa naṃ vā. Daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ. Daṇḍī, daṇḍino.
89 . Daṇḍinā. Daṇḍībhi, daṇḍīhi.
90 . Daṇḍino, daṇḍissa. Daṇḍīnaṃ.
91 . Jhato katarassātveva.
‘‘Sminnī’’ti smino ni. Daṇḍini. Daṇḍīsu.
92 . Bhikkhu, silopo.
Vā yonaṃtveva.
‘‘Lato vo kāro ce’’ti lato yonaṃ vottaṃ vā.
Attaṃ akatarassotveva.
Vevosu lo ca .
Vevosu akatarasso lo attaṃ yāti. Bhikkhavo, pakkhe – yolopa dīghā. Bhikkhū.
93 . He-bhikkhu.
‘‘Akatarassā lato yvālapanassa vevo’’ti ālapane yossa vevokārā, attaṃ. Bhikkhave, bhikkhavo,
bhikkhū.
94 . Bhikkhuṃ. Bhikkhavo, bhikkhū. Sesaṃ aggīva.
95 . Evaṃ jantu. Jantū, jantavo.
‘‘Lato vokāro ce’’tīha kāraggahaṇena yonaṃ nottaṃ, cakārena kvaci vononamabhāvova viseso.
Jantuno, jantuyo.
96 . Satthu, si.
‘‘Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ce’’ti satthādyantassa ā, silopo ca. Satthā.
Satthupit ādīnantyadhik āro.
Aññesv āratta ṃ.
Sitoññesu satthādyantassa āro hoti.
Tato yonamo tu .
Tato ārato yonaṃ o hoti. Satthāro.
97 . He-sattha, satthā. Satthāro.
98 . Satthāraṃ. Satthāre, satthāro.
99 . ‘‘Nā ā’’ti ārato nāssa ā. Satthārā. Satthārebhi, satthārehi.
100 . U sasmiṃ salopo ca.
Se satthādyantassa u hoti salopo ca vā. Satthu, satthuno, satthussa.
‘‘Vā namhī’’ti namhi āro vā. Satthārānaṃ.
‘‘Satthunāttañce’’ti namhi satthādyantassa attaṃ vā. Dīghesatthānaṃ.
101 . ‘‘Tato smimī’’ti ārato smino i. ‘‘Āro rassamīkāre’’ti imhi ārassa rasso. Satthari. Satthāresu.
Evaṃ nattādi.
102 . Pitā sattheva. ‘‘Pitādīnamasimhī’’ti sitoññesu ārassa rassova viseso. Pitaro.
Namhi – pitūnantipi hoti. Evaṃ bhātuppabhutayo.
103 . Abhibhū. Rasse-abhibhuvo. Yolopeabhibhū. Sesaṃ bhikkhūva, rassova viseso.
104 . Evaṃ sabbaññū. Pubbeva yonaṃ nokāro ca. Sabbaññuno, sabbaññū.
105 . Go.
Gāvaitveva.
‘‘Yosu ce’’ti gosaddokārassa āvo, ‘‘tato yonamo tu’’tīha tusaddena yonaṃ o. Gāvo.
Tathālapane.
106 . Avamhi ca.
Amhi pare gosaddokārassa āvaavā honti, casaddena hinaṃvajjitesu sesesupi.
107 . ‘‘Āvassu vā’’ti amhi āvantassa uttaṃ vā, gāhvaṃ, gāvaṃ, gavaṃ. Yo-gāvo. Gāvena,
gavena. Gobhi, gohi.
108 . ‘‘Gāva se’’ti se ossa āvo. Gāvassa, gavassa. ‘‘Tato na’’mādo cakārena naṃiccassa aṃ,
ossa avo ca. Gavaṃ.
109 . ‘‘Suhināsu ce’’tīha cakārena gossa gu ca. Dvitte-gunnaṃ, gonaṃ. Gāvā, gavā, gāvamhā,
gavamh ā, gāvasm ā, gavasm ā. Gobhi, gohi.
110 . G āve, gave, g āvamhi, gavamhi, g āvasmi ṃ, gavasmi ṃ. Gāvesu, gavesu, gosu.
Pulliṅgā.
Itthiliṅga
111 . Kaññā. Silopo.
‘‘Ā gho’’ti itthiyaṃ ākārassa ghasaññā. Yo lope – kaññā. Pakkhe – kaññāyo.
112 . ‘‘Ghate ce’’ti gassa e. He-kaññe. Kaññā, kaññāyo.
113 . Kaññaṃ. Kaññā, kaññāyo.
114 . Āya ekavacanassetveva.
‘‘Ghato nādīna’’nti nādekavacanānamāyo. Kaññāya. Kaññābhi, kaññāhi.
115 . Kaññāya. Kaññānaṃ.
116 . Ghapato smiṃ yaṃ vā.
Ghapehi smino yaṃ vā hoti. Kaññāyaṃ, kaññāya. Kaññāsu.
117 . Ratti, silopo.
‘‘Te itthikhyā po’’ti itthiyamivaṇṇuvaṇṇānaṃ pasaññā. Yolopadīghā. Rattī. Pakkhe – rattiyo.
Tathālapane.
118 . Rattiṃ, rattī. Rattiyo.
119 . Ekavacanassa nādīnantveva.
‘‘Pato yā’’ti nādekavacanānaṃ yā. Rattiyā. Rattībhi, rattīhi.
120 . Rattiyā. Rattīnaṃ.
121 . Rattiyaṃ, rattiyā. Rattīsu.
122 . Nadī. Sesaṃ rattīva. Aghattā rassova viseso.
123 . Yāgu rattīva.
124 . Mātu, dhītu, duhitvādayo piteva.
125 . Jambū nadīva.
Kaññaiti ṭhite –
Itthiyamato āpaccayo .
Itthiyaṃ vattamānā akārantato āpaccayo hoti. Saralopapakalyādi. Kaññā.
‘‘ Dh ātuppaccayavibhatti vajjitamatthava ṃ li ṅga ’’ nti vacanato paccayantass āli ṅgatt ā
taddhitādisutte cakārena nāmamiva kate – syādi. Evaṃ īinīsu.
Evaṃ ajā, eḷakā, kokilā, assā, mūsikā, balākā, mandā, jarāiccādi.
126 . Itthiyantyadhikāro.
Nadādito vā ī .
Itthiyaṃ nadādito vā anadādito vā ī hoti. Nadī, nagarī, kumārī, brāhmaṇī, taruṇī, kukkuṭī, itthī
iccādi.
‘‘Mātulādīnamānattamīkāre’’ti īmhi mātulādyantassa āno. Mātulānītyādi.
Anadādito vā ī. Sakhī, hatthī.
Bhavato bhoto .
Īmhi bhavantassa bhoto hoti. Bhotī.
127 . ‘‘Ṇa va ṇikaṇeyya ṇantūhī’’ti ī. Mānavī, nāvikī, venateyyī, gotamī.
128 . ‘‘Ntussa tamīkāre’’ti ntussa to vā. Guṇavatī, guṇavantī. Dhitimatī, dhitimantī.
Ntassa ntubyapadeso. Mahatī, mahantī.
129 . Patibhikkhurājīkārantehi inī.
Patyādīhi īkārantehi ca itthiyaṃ inī hoti.
‘‘Patissinīmhī’’ti patyantassa atte saralopādo tukārena lopābhāvo. ‘‘Vā paro asarūpā’’ti ilopo,
dīgho ca. Gahapatānī, bhikkhunī, rājinī, medhāvinī, tapassinī, dhammacāriṇī, bhayadassāvinī,
bhuttāvinītyādi.
Itthiliṅgā.
Napuṃsakaliṅga
130 . Citta, si.
Napuṃsakehi ato niccanteva.
Siṃ.
Akāranteti napuṃsakehi sissa nicaṃ aṃ hoti. Cittaṃ.
Yonaṃ ni napuṃsakehitveva.
Ato niccaṃ.
Akārantehi na puṃsakehi yonaṃ niccaṃ ni hoti, nissa ā. Cittā. Pakkhe – yosvādinā dīghe –
citt āni.
131 . Galope – he – citta. Citt ā, citt āni.
132 . Cittaṃ. Nissa e – citte, cittāni. Sesaṃ buddhova.
133 . Mana, si, manaṃ.
Nā vātveva.
134 . Manogaṇādito sminnānamiā.
Manādito sminnānaṃ iā vā honti.
Sa sare vāgamo .
Vibhatyādese sare pare manādito sāgamo vā hoti. Manasā.
135 . Sassa co
Manādito sassa o hoti, casaddena smāssa ā ca. Manaso, manasā.
136 . Manasi. Sesaṃ cittaṃva.
137 .
Mana ṃ sira ṃ ura ṃ teja ṃ , raja ṃ oja ṃ vaya ṃ paya ṃ ;
Yasaṃ tapaṃ vacaṃ cetaṃ, evamādi manogaṇo.
138 . Guṇavantu, si.
‘‘Aṃ napuṃsake’’ti simhi savibhattissa ntussa aṃ. Guṇavaṃ. Ntussa tte – guṇavantāni.
139 . Yotoññaṃ pumeva. Evaṃ gacchaṃ.
140 . Aṭṭhi.
Vātveva.
‘‘Yonanni napuṃsakehī’’ti yonaṃ ni vā. Aṭṭīni. Jhattā yolope – aṭṭhī. Tathālapane.
141 . Aṭṭhiṃ, aṭṭhīni, aṭṭhī. Sesaṃ aggīva.
142 . Daṇḍī, si.
Aghattā rasso, daṇḍi. Yotoññaṃ pumeva.
143 . Āyu aṭṭhīva.
Napuṃsakaliṅgā.
Pumitthiliṅga
144 . Pumitthiliṅgā – ghaṭa, kaṭa, yaṭṭhi, muṭṭhi, sindhu, reṇuppabhutayo dvipada catuppada
jātivācino ca.
Yath ā – gha ṭo, īpaccaye -gha ṭī . Eso ya ṭṭ hi, es ā ya ṭṭ hicc ādi.
Dvipadaj ātiv ācino yath ā – khattiyo. Ā paccaye -khattiy ā, sama ṇo, īmhi -sama ṇī icc ādi.
Catuppadajātivācino yathā – gajo, ā-gajā, byaggho, īmhi - byagghīiccādi.
Pumanapuṃsakaliṅga
145 . Pumanapuṃsakaliṅgā – dhamma, kamma, brahma, kusuma saṅgama, paduma, assama,
vihāra, sarīra, suvaṇṇa, vaṇṇa, kahāpaṇa, bhavana, bhuvana, yobbana, bhusana, āsana, sayana,
odana, ākāsa, upavāsa, māsa, divasa, rasa, thala, phala, raṭṭha ambu, madhvādayo.
Itthinapuṃsakaliṅga
146 . Itthinapuṃsakaliṅgā – nagara, accippamukhā.
Sabbaliṅga
147 . Sabbaliṅgā – taṭa puṭa patta maṇḍala kalasā dayo, nāmīkatā, sabbanāmāni ca. Yathā – taṭo,
īmhi – taṭī, taṭamiccādi.
Nāmīkatā yathā – devadatto, ā – devadattā devadattamiccādi.
Sabbanāma
148 . Sabba, katara, katama, ubhaya, itara, añña, aññatara, aññatama, pubba, para, apara,
dakkhiṇa, uttara, eka, ya, ta, eta, ima, amu, kiṃ, tumha, amha-iti sabbanāmāni.
Sabbo buddhova. Ayaṃ viseso.
Yotveva.
Sabbanāmakārate paṭhamo .
Sabbādīnamakārato paro paṭhamo yo ettaṃ yāti sabbe.
‘‘Tayo neva ca sabbanāmehī’’ti nisedhā sasmāsminnaṃ āya ā e na honti. Sabbassa.
Sabbato naṃ saṃsānaṃ.
Sabbādito naṃiccassa saṃsānaṃ honti.
Akāro eitveva.
Sabbanāmānaṃ namhi ca .
Namhi sabbādīnamakārassa e hoti. Sabbesaṃ, sabbesānaṃ.
149 . Itthiyaṃ ā, sabbā kaññāva. Ayaṃ viseso. Vātveva.
Ghapato smiṃsānaṃ saṃsā.
Ghapasaññāto sabbādito smiṃsānaṃ saṃsā vā honti.
‘‘Saṃsāsvekavacanesu ce’’ti sāgamo.
Gho rassa ṃ.
Ekavacanasaṃsāsu gho rassaṃ yāti. Sabbassā, sabbāya. Sabbāsaṃ, sabbāsānaṃ. Sabbassaṃ,
sabbāyaṃ. Sabbāsu.
Netāhi smimāyayā.
Ghapaññāhi sabbādīhi smino āya yā na honti.
150 . Napuṃsake – sabbaṃ. Sabbāni. Evaṃ dutiyā.
Sabbādayo napuṃsake tatiyādīsu sakasakapumasamā. Evaṃ ya - saddantā.
151 . Pubbaparāparehi tu smino ‘‘yadanupapannā nipātanā sijjhantī’’ti anitthiyaṃ e vā. Pubbe,
pubbasmiṃiccādi.
Ekasaddo saṅkhyātulyaññāsahāyattho. Yadā saṅkhyattho, tadekavacano, aññattha sabbavacano
ca.
Yādīnamālapanaṃ natthi.
152 . Ta, si.
Simhi saṃ anapuṃsakassetveva.
Etatesaṃ to .
Simhi anapuṃsakānaṃ etataiccetesaṃ takārassa sa hoti. So.
Tassa vā nattaṃ sabbattha .
Tiliṅgesu sabbādīnaṃ takārassa no vā hoti. Ne, te. Sesaṃ sabbasamaṃ, nattaṃva viseso.
153 . Itthiyaṃ – sā, nā, nāyo, tā, tāyoiccādi.
Vātveva.
Tato sassa ssāya .
Tāetāimāhi sassa ssāyo vā hoti.
Saṃsāsvekavacanesu iitveva.
Tassā vā.
Ekavacanasaṃsāsu tāsaddassa ā ittaṃ vā yāti. Tissāya, tissā, tassā, tāya. Tāsaṃ, tāsānaṃ.
Tissaṃ, tassaṃ, tāyaṃ. Tāsu.
154 . Napuṃsake – taṃiccādi.
155 . Eso. Sesaṃ sabbasamaṃ.
156 . Itthiyaṃ – esā.
Sa ṃ sāsvekavacanesvetveva.
Etimāsami .
Ekavacanasaṃsāsu etāimānamantassa i hoti. Etissāya, etisā, etāya. Etāsaṃ, etāsānaṃ. Etissaṃ,
etassaṃ, etāyaṃ. Etāsu. Sesaṃ sabbāva.
157 . Napuṃsake – etaṃ iccādi.
158 . Ima, si.
‘‘Anapuṃsakassāyaṃ simhī’’ti imassa ayaṃ. Silopo. Ayaṃ, ime. Imaṃ, ime.
‘‘Animi nāmhi ce’’ti imassa ano, imi ca. Anena, iminā.
‘‘Sabbassimasse vā’’ti sunaṃhisu evā. Ehi, imehi. Vā smāsasmiṃsaṃsāsvattantveva.
Imasaddassa ca .
Sasmāsmiṃsaṃsāsu imassa attaṃ vā hoti. Assa, imassa. Esaṃ, esānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ.
Asmā, imamhā, imasmā. Ehi, imehi. Asmiṃ, imamhi, imasmiṃ. Esu, imesu.
Attapakkhe – ‘‘na timehi katākārehī’’ti smāsminnaṃ mhāmhi na sijjhante.
159 . Itthiyaṃ – ayaṃ. Sesaṃ etāva, saṃsāsvattaṃva viseso.
160 . Napuṃsake – savibhattissa vātveva.
‘‘Imassidamaṃsisu napuṃsake’’ti imassa idaṃ vā. Idaṃ, imaṃ ime, imāni. Evaṃ dutiyā.
161 . Amu, si.
Vā anapuṃsakassa simhitveva.
‘‘Amussa mo saṃ’’ti massa so vā, silopo. Asu.
‘‘Sabbato ko’’ti sabbanāmato kāgamo. ‘‘So’’ti o, amuko, pakkhe – amu. Amū, amuyo.
Pubbeva yonaṃ vokāro na. Amuṃ. Amū, amuyo. Sesaṃ bhikkhūva sabbādikāriyāññatra.
162 . Itthiyaṃ – asu. Sesaṃ yāgusamaṃ. Visesoyaṃ – amussā, amuyā. Amūsaṃ, amūsānaṃ.
Amussaṃ, amuyaṃ. Amūsu.
163 . Napuṃsake – savibhattissa aṃsisu napuṃsaketveva.
‘‘Amussāduṃ’’ti aduṃ. Aduṃ. Amū, amūni. Evaṃ dutiyā.
164 . ‘‘Sesesu ce’’ti sabbattha kissa ko. Ko, kā, kaṃ iccādi. Liṅgattaye sabbasamo.
165 . Tumha, si, amha, si.
Savibhattissa tumhamhānantyadhikāro.
Tvamaha ṃ simhi ca .
Simhi savibhattīnaṃ tumhamhānaṃ tvaṃ ahaṃ honti. Casaddena tumhassa tuvaṃ ca. Tvaṃ,
tuvaṃ, ahaṃ. Yo – tumhe.
‘‘Mayaṃ yomhi paṭhame’’ti amhassa mayaṃ hoti. Mayaṃ.
166 . ‘‘Taṃmamamhī’’ti amhi taṃ maṃ honti.
‘‘Tavaṃ mamañca navā’’ti amhi tavaṃ mamañca navā.
‘‘Tumhassa tuvaṃ tvamamhī’’ti tumhassa tuvaṃ, tvañca. Taṃ, tavaṃ, tuvaṃ, tvaṃ, maṃ,
mamaṃ.
Ākantveva.
‘‘Vā yoppaṭhamo’’ti dutiyāyossa ākaṃ vā. Tumhākaṃ, tumhe. Amhākaṃ, amhe.
167 . ‘‘Nāmhi tayā mayā’’ti nāmhi tayā mayā honti. ‘‘Tayātayīnaṃ takāro tvattaṃvā’’ti tassa
tvo vā. Tvayā, tayā, mayā. Tumhehi, amhehi.
168 . ‘‘Tava mama se’’ti se tava mama honti.
‘‘Tuyhaṃ mayhaṃ ce’’ti se tuyhaṃ mayhañca.
‘‘Sassaṃ’’ti sassa aṃ vā.
‘‘Amhassa mamaṃ savibhattissa se’’ti se amhassa mamaṃ ca. Tava, tuyhaṃ, tumhaṃ, mama,
mayhaṃ, amhaṃ, mamaṃ.
‘‘Tumhamhehi namākaṃ’’ti naṃvacanassa ākaṃ. Tumhākaṃ, amhākaṃ. Smānāva.
169 . ‘‘Tumhāmhānaṃ tayi mayī’’ti smimhi tayi mayi honti. Tve kate - tvayi, tayi, mayi,
tumhesu, amhesu. Liṅgattaye samaṃ.
170 . Navātveva.
Padato dutiyā catutthī chaṭṭhīsu vono .
Atthajjotakā vaṇṇā padaṃ,dutiyā catutthī chaṭṭhī bahuvacanesu paresu padasmā paresaṃ
savibhattīnaṃ tumhāmhānaṃ vonokārā navā honti.
Rakkhatu vo, passatu no, dadāti vo, dadāhi no, saddhā vo, satthā no.
Navāti kiṃ, eso amhākaṃ satthā.
171 . Padatotyadhikāro.
‘‘Temekavacanesu ce’’ti catutthīchaṭṭhekavacanesu te me honti. Dadāmi te, dadāhi me, idaṃ te,
ayaṃ me.
‘‘ Naamh ī’’ ti amhi nisedho. Passetha ta ṃ, ajini ma ṃ.
‘‘ Vā tatiye ce ’’ ti tatiyekavacane te me v ā honti. Kata ṃ te tay ā vā. Kata ṃ me may ā vā.
‘‘Bahuvacanesu vono’’ti tatiyābahuvacanesu vo no honti. Bahuvacane paṭhame yomhi ca.
Kataṃ vo, kataṃ no, gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.
Saṅkhyā
172 . Saṅkhyā vuccate.
Ekasaddo sabbanāmesu vutto.
173 . Dvādayo aṭṭhārasantā bahuvacanantā.
Savibhattissa, itthipumanapuṃsakasaṅkhyanti cādhikāro.
‘‘Yosu dvinnaṃ dve ce’’ti dvissa dve hoti. Dve, dve, dvībhi, dvīhi.
No ca dvādito namhi .
Namhi dvādito nakārāgamo hoti. Dvinnaṃ, dvīsu, liṅgattaye samaṃ.
174 . Ticatunnaṃ tisso catasso tayo cattāro tīṇi cattāri .
Yosu itthipumanapuṃsakesu savibhattīnaṃ ticatunnaṃ tisso catasso ādayo honti. Tayo, tayo,
tībhi, tīhi, tinnaṃ.
‘‘Iṇṇamiṇṇannaṃ tīhi saṅkhyāhī’’ti tisaddato naṃiccassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃ ca. Tiṇṇaṃ,
tiṇṇannaṃ, tīsu.
175 . Itthiyaṃ-tisso, tisso, tībhi, tīhi.
‘‘No cā’’do cakārena namhi ssaṃāgamo, vaggantetissanaṃ, tīsu.
176 . Napuṃsake-tīṇi, tīṇi, tīhi.
177 . Cattāro.
‘‘Osare ce’’tīha cakārena yosu ussa uro. ‘‘Tato yonamotū’’tīha tukārena yonaṃ o. Caturo.
Evaṃ dutiyā. Catūhi, catunnaṃ, catūsu.
178 . Itthiyaṃ, catasso, catasso, catūhi. Pubbeva ssaṃāgamo. Yadādinā ussa attaṃ.
Catassannaṃ, catūsu.
179 . Napuṃsake, cattāri, cattāri.
180 . ‘‘Pañcādīna makāro’’ti yosu savibhattissa pañcādyantassa attaṃ. Pañca, pañca.
‘‘Pañcādīna mattaṃ’’ti sunaṃhisu pañcādyantassa attaṃ. Edīghānamapavādoyaṃ. Pañcahi,
pañcannaṃ, pañcasu. Liṅgattaye samaṃ.
181 . Evaṃ cha satta aṭṭha nava dasādayo aṭṭhārasantā.
182 . V īsaty ādayo ānavutiy ā itthili ṅgā ekavacanant ā, vīsati ratt īva. Eva ṃ ti ṃsati.
Catt ālīsa ṃ paññ āsa ṃ saddehi par āsa ṃ sabb āsa ṃ vibhatt īna ṃ ‘‘ sabb āsam ā’’ dot īha ādisaddena
lopo, saṭṭhi vīsatī va. Evaṃ sattati asīti navuti.
Sataṃ napuṃsakamekavacanantaṃ. Evaṃ sahassādi.
Koṭi vīsatīva.
183 . Rāsibhede tu sabbattha bahuvacanampi. Yathā-dvevīsatiyo buddhadantā. Tisso vīsatiyo
dinaghaṭikā. Evamaññatra.
Eseso etantippasiddhi, lokassa hoti yatthatthesu.
Thīpumanapuṃsakānityuccante, tānimāni lokenātthā.
Aliṅga
184 . Aliṅgā vuccante.
Kvaci to pañcamyatthe .
Liṅgato pañcamyatthe kvaci toppaccayo hoti.
‘‘Tvādayo vibhattisaññāyo’’ti toppabhutidānyantānaṃ vibhattisaññā. Tasmā tadantānampi
vibhatyantattā padattaṃ siddhanti na puna vibhatti. Corasmā corato. Evaṃ pitito, ettha ‘‘pitādīna
masimhi’’ tyatrāsimhiggahaṇena tomhi pitādīnaṃ ussa i.
Imassi thandānihatodhesu ca .
Thaṃādīsu paresu imassa i hoti. Ito.
‘‘Sabbassetassākāro vā’’ti tothesvetassa attaṃ vā, ato, etto. Pakkhe- ‘‘saralopā’’dinā akāralopo.
‘‘Tratothesu ce’’ti kissa ku. Kuto.
‘‘Kvaci to’’ti suttadvidhākaraṇena sattamyatthe ca to hoti, ādismiṃ, ādito.
185 . ‘‘Tratha sattamiyā sabbanāmehī’’ti sattamyatthe trathappaccayā honti. Sabbasmiṃ,
sabbatra, sabbattha, dvittaṃ. Evaṃ atra, attha. Ettha ‘‘tre nicca’’nti pubbe etassa a. Kutra, kuttha.
‘‘Sesesu ce’’ti kādese-kattha.
186 . ‘‘Kismā vo ce’’ti vappaccayo. ‘‘Kissa ka vece’’ti ko, kakārākāralopo. Kva.
187 . ‘‘Hiṃ haṃ hiñcana’’nti kasmā hiṃ ādipaccayā. ‘‘Ku hiṃ haṃsu ce’’ti kissa ku. Cakārena
hiñcanaṃ dācanaṃsu ca. Kuhiṃ, kuhaṃ, kuhiñcanaṃ.
188 . ‘‘Tamhā ce’’ti hiṃhaṃ. Tahiṃ, tahaṃ.
189 . ‘‘Yato hiṃ’’ti hiṃ. Yahiṃ.
190 . ‘‘Imasmā hadhā ce’’ti hadhā. Iha, idha.
191 . ‘‘ Sabbato dh ī’’ ti dhi. Sabbadhi.
192 . K āletyadhik āro.
‘‘Kiṃsabbaññekayakuhi dādācana’’nti kiṃ ādito dā, dācanaṃ ca. Kasmiṃ kāle kadā,
kudācanaṃ.
‘‘Sabbassa so dāmhi vā’’ti sabbassa so vā. Sadā, sabbadā.
193 . ‘‘Tamhā dāni ce’’ti dāni, dā ca. Tadāni, tadā.
194 . Yadādinā imasaddā, samānāparehi ca yathāsaṅkhyaṃ jja jjuppaccayā, ima, samānānaṃ a,
sā ca. Ajja, sajju, aparajju.
195 . ‘‘Imasmā rahidhunādāni ce’’ti rahyādippaccayā. ‘‘Eta rahimhī’’ti imassa eto. Etarahi.
‘‘A dhunāmhi ce’’ti imassa a. Adhunā, idāni.
196 . Lopaṃ itveva.
Sabbāsamāvusopasagganipātādīhi ca .
Etehi parā sabbā vibhattī lupyante. Tvaṃ āvuso, tumhe āvuso.
Upasagganipāta
197 . Upasagganipātā vuccante.
Pa parā ni nī u du saṃ vi ava anu pari adhi abhi pati su ā ati api apa upa ete vīsatyupasaggā.
Ca na va vā mā hi dhi ci ku tu nu ce re he sve ve vo kho no to yaṃ naṃ taṃ kiṃ handa kira eva
kīva yāva tāva vata vatha atha aṅga iṅgha taggha āma nāma nūna puna pana āha saha sakkā labbhā
heṭṭhā ārā dūrā divā navā vinā nānā addhā mudhā micchā pacchā āvi sakkhi sacci sacchi bahi yadi iti
kinti atthi sotthi khalu nanu kimu assu yagghe sace have suve are pure namo tiro adho atho aho raho
hīyo bhīyo anto pāto sudaṃ kallaṃ evaṃ dhuvaṃ alaṃ halaṃ sayaṃ sāyaṃ samaṃ sāmaṃ kāmaṃ
pāraṃ oraṃ ciraṃ huraṃ ahaṃ sahaṃ uccaṃ nīcaṃ sakiṃ saddhiṃ, athavā antarā ārakā bāhirā
bahiddhā yāvatā tāvatā samantā sāmantā āmantā sammukhā carahi tarahi sampati āyati upari yāvade
tāvade tiriyaṃ sanikaṃ sasakkaṃ ettāvatā parammukhā kittāvatā etarahi aññadatthu seyyathidaṃ
appevanāma bhīyosomattāya iccādayo nipātā.
198 . Sadisā ye tiliṅgesu, sabbāsu ca vibhattīsu.
Vacanesu ca sabbesu, te nipātāti kittitā.
Yathā – uccaṃ rukkho, latā, gharaṃ vā, uccaṃ rukkho. He rukkha, rukkhaṃ, rukkhena,
rukkhassa, rukkhasmā, rukkhe vā iccādi. Uccaṃ rukkho, rukkhā vā iccādi. Evaṃ latā, gharāni.
199 .Ubhayesu vibhatyatta -
Kriyadesa samaya disāguṇatthehi;
Sabbāpi yathāyogaṃ,
Vibhattiyoññehi tuppaṭhamā.
Taṃ yathā – adhiantosaddehi sattamī. Sayaṃsaddā tatiyā, chaṭṭhī ca. Namosaddā paṭhamā,
dutiyā ca. Pāraṃsaddā sattamī. Divāsaddā paṭhamā, dutiyā, sattamī ca. Heṭṭhāsaddā sattamī.
Uccaṃsaddā sabbāpi. Pasaddā ca casaddā ca paṭhamā, hesaddā ālapane paṭhamā. Tathāññehipi.
200 . Upasagg ā sabbepi saddantarena saha payujjante. Nip ātā tu keci visumpi. Yath ā –pah āro,
paharati, sā ca so ca bhāsati vā karoti vā, sotthityādi.
201 . Ekekaliṅgaṃ dviliṅgaṃ, tiliṅgaṃ cāpyaliṅgikaṃ.
Catudheti nāmaṃ nāmaṃ, namatyatthanti kittitaṃ.
Nāmikaṃ.
3. Samāsakaṇḍa
Samāsalakkhaṇādi
202 . Nāmānaṃ samāso yuttatthotyadhikāro. Samāso ti bhinnatthānaṃ padāna mekatthatā.
Yuttattho ti aññamaññasambandhattho.
Vibhāsātyadhikātabbaṃ vākyatthaṃ.
Kammadhārayasamāsa
203 . ‘‘Mahanto ca so vīro cā’’ti vākye –
Dvipade tulyādhikaraṇe kammadhārayo .
Bhinnappavattinimittā saddā ekasmiṃ vatthuni pavattā tulyādhikaraṇā, visesanavisesassabhūtā
samānādhikaraṇā dve padā yadā samasyante, tadā so samāso kammadhārayo
Nāma, idha vā samāsasuttāni saññādvārena samāsavidhāyakāni.
Aggahitavisesanā buddhi visessamhi na uppajjatīti visesanaṃ pubbaṃ hoti, samāseneva
tulyādhikaraṇattassa vuttattā tappakāsanatthaṃ payuttā samāsato atirittā ca so iccete
‘‘vuttaṭṭhānamappayogo’’ti ñāyā nappayujjante. Evamaññatra.
Tesaṃ vibhattiyo lopā ca .
Tesaṃ yuttatthānaṃ samāsānaṃ pubbuttarapadānaṃ vibhattī lupyante, cakārena kvaci na.
Tato mahanta vīra iti ca rūpappasaṅge –
Pakati cassa sarantassa .
Vibhattīsu luttāsu sarantassa pubbabhūtassa, parabhūtassa ca assa samāsapadassa pakati hotītīha
luttākārā punānīyante.
Tato mahanta vīraiti ṭhite –
‘‘Mahataṃ mahā tulyādhikaraṇe pade’’ti mahantassa mahā.
Taddhita samāsa kitakā nāmaṃvātavetunādīsu ca .
Taddhitādayo nāmaṃ iva daṭṭhabbā taveppabhutipaccaye vajjetvā.
Tato vatticchāya syādi. Mahāvīro, mahāvīrāiccādi.
Bālāvatāra
Paṇāma
[Ka]
Sabbaṃ niruttipathapāragataṃ sabuddhaṃ,
Buddhaṃ tilokatilakaṃ hatapāpadhammaṃ;
Dhammaṃ vimuttisukhadaṃ vihatāghasaṃghaṃ,
Saṃghaṃ ca niccamabhivandiya dakkhiṇeyyaṃ.
[Kha]
Vuddhippattosmi muddho mama varagaravo sīlapaññādisobhe,
Candādicceva suddhe varajinaṭhapite sāsanābbhe patīte;
Nissāyevā tipemā paṇamiya sirasā niccamesaṃ saritvā,
Pādambhoje guṇagge hataduritamalo ānubhāvena tassā.
[Ga]
Porāṇa sīhaḷa padattha vinicchayañca,
Sabbampi māgadhaniruttinayaṃ pasatthaṃ;
Aññañca nekavidha sakkata saddasatthaṃ,
Pāramparābhata matañca nisamma sammā.
[Gha]
Bālāvatāra varamāgadha saddasatthe,
Dubbodha nekapadaattha vinicchayena;
Atthāya ādhunika bālaparamparāya,
Bālāvatāra varagaṇṭhipadaṃkarissaṃ.
[Ṅa]
Niccaṃ ye mettha bālā varahadayayutā suṭṭhu nikkhittanettā,
Puṇṇe nānānayānaṃ suratarusadise dhīrapāsaṃsiye ve;
Gambhīraṃ duttaraṃ te jinavacanudadhiṃ tiṇṇathāmā bhaveyyuṃ,
Laddhopāyā ca candaṃ taditarapacuraṃ sakkataṃ sotukāmā.
[Ca]
Ganthanipphattiyā sesa – dukkarattaṃ yathāvato;
Jānanti kusalā dhīrā, nekasatthantarādisu;
Ganthesu guṇadosampi, teyeva vidurā sadā.
[Cha]
Tasmā ettha pamādādi – dosaleso bhave yadi;
Porāṇāceraladdhīhi, vilomaṃ vā bhaveyya ce.
[Ja]
Ganthantara ṃ vig āhetv ā, vic āretv ā punappuna ṃ;
Yuttimeva ca gaṇhantu, hutvā vīmaṃsabuddhikāti.
Paṇāma
1. Buddhaṃ tidhā bhivanditvā, buddhambuja vilocanaṃ.
Bālāvatāraṃbhāsissaṃ, bālānaṃ buddhivuddhiyā.
1. Sandhi kaṇḍa
Saññā
2. Akkharāpādayo ekacattālīsaṃ.
Akkharāpi akārādayo ekacattālīsaṃ suttantopakārā. Taṃ yathā-a ā-i ī-u ū-e o, ka kha ga gha ṅa,
ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra la va sa ha ḷa aṃ-iti.
3. Tatthodantāsarā aṭṭha.
Tattha akkharesu okārantā aṭṭha sarā nāma. Tattheti vattate.
4. Lahumattā tayo rassā.
Tattha saresu lahumattā a, i, u iti tayo rassā.
5. Aññe dīghā.
Tattha saresu rassehaññe dīghā.
Saṃyogato pubbe eo rassā ivoccante, anantarā byañjanā saṃyogo. Ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi.
6. Sesā byañjanā.
Sare ṭhapetvā sesā kādayo niggahītantā byañjanā.
7. Vaggā pañcapañcaso mantā.
Byañjanānaṃ kādayo makārantā pañcapañcaso akkharavanto vaggā.
8. Vaggānaṃ paṭhamadutiyā so cāghoso. Ḷantāññe ghosā. Ghosāghosasaññā ca ‘‘parasamaññā
payoge’’ti saṅgahītā. Evaṃ liṅga, sabbanāma, pada, upasagga, nipāta, taddhita, ākhyāta,
kammappavacanīyādisaññā ca.
9. Aṃiti niggahītaṃ.
Aṃiti akārato paraṃ yo bindu sūyate, taṃ nigga hītaṃ nāma.
Bindu cūḷāmaṇākāro, niggahītanti vuccate.
Kevalassā ppayogattā, akāro sannidhīyate.
10 . A, kavagga, hā kaṇḍajā, i, cavagga, yā tālujā, u, pavaggā oṭṭhajā, ṭavagga, ra, ḷā muddhajā,
tavagga, la, s ā dantaj ā, e ka ṇṭ hat ālujo, o ka ṇṭ ho ṭṭ hajo, vo danto ṭṭ hajo.
Saññā
Sarasandhi
11 . Loka aggoityasmiṃ – ‘‘pubbamadhoṭhita massaraṃ sarena viyojaye’’ti pubbabyañjanaṃ
sarato puthakkātabbaṃ.
Sarā sare lopaṃ.
Anantare sare pare sarā lopaṃ papponti.
‘‘Nare paraṃ yutte’’ti assaro byañjano parakkharaṃ netabbo lokaggo.
Saretyasmiṃ opasilesiko kāsasattamī, tato vaṇṇakālabyavadhāne kāriyaṃ na hoti. Yathā-maṃ
ahā sīti, ‘‘pamādamanuyuñjantī’’tyādigāthāyaṃ ‘janā appamāda’nti ca. Evaṃ sabbasandhīsu.
Anantaraṃ parassa sarassa lopaṃ vakkhati, tasmānena pubbassa lopo ñāyati, teneva
sattamīniddiṭṭhassa paratāpi gamyate.
12 . Saretyadhikāro. Pana ime pana imetīha-sarā lopaṃ itveva.
Vā paro asarūpo .
Asamānarūpāsaramhā paro saro vā lupyate, paname, panime.
13 . Bandhussa iva, na upetītīdha –
Kvacāsavaṇṇaṃ lutte .
Sare lutte parasarassa kvaci asavaṇṇo hotīti i u iccetesaṃ ṭhānāsannā e o. Bandhusseva. Nopeti.
14 . Tatra ayaṃ, yāni idha, bahu upakāraṃ, saddhā idha, tathā upamantyetasmiṃ –
Dīghaṃ.
Sare lutte paro saro kvaci ṭhānāsannaṃ dīghaṃ yāti. Tatrāyaṃ, yānīdha, bahūpakāraṃ,
saddhīdha, tathūpamaṃ.
15 . Kiṃsu idhetyatra –
Pubbo ca .
Sare lutte pubbo ca kvaci dīghaṃ yāti. Kiṃ sūdha.
16 . Te ajja, te ahaṃtettha –
Yamedantassādeso .
Sare pare antassa ekārassa kvaci yo ādeso hoti, tyajja, ‘‘dīgha’’nti byañjane pare kvaci dīgho,
tyāhaṃ.
Kvac īti ki ṃ. Nettha.
17 . So assa, anu etityettha –
Vamodudantānaṃ.
Sare pare anto kārukārānaṃ kvaci vo ādeso hoti. Svassa, anveti.
Kvacīti kiṃ. Tayassu, sametāyasmā.
18 . Idha ahaṃ tīdha –
Do dhassa ca .
Sare pare dhassa kvaci do hoti. Dīghe – idāhaṃ. Kvacīti kiṃ. Idheva. Cakārena byañjanepi,
idha bhikkhave.
19 . Pati antuṃ, vutti assetīha –
Ivaṇṇo yannavā.
Sare pare ivaṇṇassa yo navā hoti. Kata yakārassa tissa ‘‘sabbo cantī’’ti kvaci cādese
‘‘paradvebhāvo ṭhāne’’ti sarato parabyañjanassa ṭhānāsannavasā dvittaṃ. Paccantaṃ, vutyassa.
Navāti kiṃ. Paṭaggi,
Ettha ‘‘kvaci paṭi patisse’’ti patissa paṭi, vaṇṇaggahaṇaṃ sabbattha rassadīgha saṅgahaṇatthaṃ.
20 . Yathā evetīha –
Evādissa ri pubbo ca rasso .
Sarato parassa evassādiekāro rittaṃ navā yāti. Pubbo ca ṭhānāsannaṃ rassaṃ. Yathariva.
Yatheva.
21 . Na imassa, ti aṅgikaṃ, lahu essati, attha atthaṃ, ito āyati, tasmā iha, sabbhi eva, cha
abhiññā, putha eva, pā evatīha vā tveva –
Ya va ma da na ta ra ḷā cāgamā.
Sare pare yādayo āgamā vā honti, cakārena go ca. Nayimassa, tivaṅgikaṃ, lahumessati,
attadatthaṃ, itonāyati, tasmātiha, sabbhireva, chaḷabhiñā, puthageva, ‘‘rassa’’nti byañjane pare kvaci
rasso. Pageva.
Vāti kiṃ. Cha abhiññā, putha eva, pā eva.
Ettha ‘‘sare kvacī’’ti sarānaṃ pakati hoti, sassarūpameva, na vikārotyattho.
22 . Abhi uggatotyatra –
‘‘Abbho abhī’’ti abhissa abbho. Abbhuggato.
Sarasandhi
Byañjanasandhi
23 . Byañjanetyadhikāro. Kvacītveva. So bhikkhu, kacci nu tvaṃ, jānema tantīha –
Lopañca tatrākāro .
Byañjane pare sarānaṃ kvaci lopohoti, tatra lutte ṭhāne akārāgamo, cakārena okārukārāpi.
Sabhikkhu kaccino tvaṃ, jānemu taṃ.
Kvacīti kiṃ, somuni.
24 . Ughoso, ākhātantīha – dvebhāve ṭhāne itveva.
Vagge ghosāghosānaṃ tatiyapaṭhamā.
Vagge ghosāghosānaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiyapaṭhamā honti yathāsaṅkhyaṃ yutte
ṭhāne, ugghoso, rasse akkhātaṃ.
25 . Para sahassaṃ, atippakhotīha – ‘‘kvaci o byañjane’’ti okārāgamo. Parosahassaṃ. Gāgame
ca, atippagokho.
26 . Ava naddhātyatra – ‘‘o avasse’’ti kvaci avassa o. Onaddhā.
Kvacīti kiṃ. Avasussatu.
Byañjanasandhi.
Niggahītasandhi
27 . Niggahītantyadhikāro. Kiṃ kato, saṃ jāto, saṃ ṭhito, taṃ dhanaṃ, taṃ mittantiha –
Vaggantaṃ vā vagge .
Vaggabyañjane pare bindussa tabbagganto vā hoti. Kiṅkato, sañjāto, saṇṭhito, tandhanaṃ,
tammittaṃ.
Vāti kiṃ. Na taṃ kammaṃ.
Vākāreneva le lo ca. Pulliṅgaṃ.
28 . Vātyadhikāro. Evaṃ assa, etaṃ avocetīha –
Madā sare .
Sare pare binduno ma dā vā honti. Evamassa, etadavoca.
Vāti kiṃ. Maṃ ajini.
29 . Taṃ eva, taṃ hītīha –
Eheñaṃ.
Ekāre, he ca pare binduno ño vā hoti. Dvitte – taññeva, tameva. Tañhi, taṃ hi.
30 . Sa ṃyogotīha –
Saye ca .
Yakāre pare tena saha binduno ño vā hoti. Dvitte –saññogo, saṃyogo.
31 . Cakkhu aniccaṃ, ava sirotīha -āgamo, kvacitveva.
Niggahītañca .
Sare, byañjane vā pare kvaci bindvāgamo hoti. Cakkhuṃaniccaṃ, avaṃsiro.
32 . Vidūnaṃ aggaṃ, tāsaṃ ahaṃtīha –
‘‘Kvaci lopaṃ’’ti sare bindulopo, vidūnaggaṃ. Dīghetāsāhaṃ.
33 . Buddhānaṃ sāsanaṃ, saṃ rāgotīha –
‘‘Byañjane ce’’ti bindulopo, buddhānasāsanaṃ. Dīghesārāgo.
34 . Bījaṃ ivetīha –
Paro vā saro .
Binduto paro saro vā lupyate, bījaṃva.
35 . Evaṃ assetīha –
Byañjano ca visaññogo .
Binduto pare sare lutte saṃyogo byañjano vinaṭṭhasaṃyogo hotīti pubbasalopo. Evaṃsa.
Niggahītasandhi.
Vomissaka sandhī
36 . Anupadiṭṭhānaṃ vuttayogato.
Idhāniddiṭṭhā sandhayo vuttānusārena ñe yyā, yathā –yadi evaṃ, bodhi aṅgātīha –yādese iminā
suttena dayakārasaṃyogassa jo, dhayakārasaṃyogassa jho, dvitte –yajjevaṃ, bojjhaṅgā.
37 . Asadisasaṃyoge ekasarūpatā ca.
Pari esanātīha –yādese rakārassa yo, payyesa nā.
38 . Vaṇṇānaṃ bahuttaṃ, viparītatā ca.
Sarati, iti eva, sā itthī, busaṃ eva, bahu ābādho, adhi abhavi, sukhaṃ, dukkhaṃ, jīvotīha –
Māgamo sakāre akārassa u ca, sumarati.
Issa vo, itveva.
Paralope ākārassa o, sotth ī.
Mādese, pubbadīghe ca ekārassa i. Busāmiva.
Vādese havakāravipariyayo. Bahvābādho.
Adhissa kvaci addho, dīghe-addhābhavi.
Binduno, okārassa ca e. Sukhe, dukkhe, jīve.
39 . Radānaṃ ḷo, paṭibodho, pariḷāho.
40 . Sare, byañjane vā pare binduno kvaci mo. Mama abhāsi, buddhama saraṇaṃ, pubbe mo
paraṃ na netabbo ayuttattā.
41 . Binduto parasarāna maññassaratāpi.
Taṃ iminā, evaṃ imaṃ, kiṃ ahaṃ tīha-issa a. Tadaminā.
Issa u, akārassa ca e, bindulopādo. Evumaṃ, kehaṃ.
42 . Vākyasukhuccāraṇatthaṃ, chandahānitthañca vaṇṇalopopi.
Paṭisaṅkhāya yonisotīha –pubbayalopo, paṭisaṅkhāyoniso.
43 . Alābūnityādo akāralopo. Lābūni sīdanti, silā plavanti.
44 . Vutyabhedāya vikāropi.
Akaramhase tetyādo sakāre garuno ekārassa iminā lahuakāro, akaramhasa te kiccaṃ.
45 . Akkharaniyamo chandaṃ, garulahuniyamo bhave vutti,
Dīgho, saṃyogādipubbo rasso ca garu, lahu tu rasso. Yathā-ā, assa, aṃ, a.
46 .
Evamaññ āpi viññeyy ā, sa ṃhitā tantiy ā hitā;
Saṃhitāti ca vaṇṇānaṃ, sannidhabyavadhānato.
Vomissakasandhi.
2. Nāmakaṇḍa
Pulliṅga
47 . ‘‘Jinavacanayuttaṃ hī’’ti sabbatthādhikāro.
Liṅgañca nipaccate .
Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthayuttaṃ saddarūpaṃ liṅgaṃ nāma, jinavacanayoggaṃ
liṅgaṃ idha ṭhapīyati nipphādīyati ca.
48 . Buddhaiti ṭhite –
Tato ca vibhattiyo .
Tasmā liṅgā parā vibhattiyo honti. Cakārena tāsaṃ ekavacanādipaṭhamādisaññā ca.
‘‘Si yo aṃ yo nā hi sa naṃ smā hi sa naṃ smiṃ sū’’ ti vibhattiyo. Si yo iti paṭhamā, aṃ yo iti
dutiyā, nā hi iti tatiyā, sa naṃ iti catutthī, smā hi iti pañcamī, sa naṃ iti chaṭṭhī, smiṃ su iti sattamī.
Liṅgatthe paṭhamā.
Yo kammakattādivattantaramappatto sassarūpaṭṭho suddho, so liṅgattho nāma,
tassābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hoti. Tassāpaniyame ekamhi vattabbe ekavacanaṃ si, vuccate
nenetivacanaṃ, ekassatthassa vacanaṃ ekavacanaṃ. Evaṃ bahuvacanaṃ.
Atotveva.
So .
Akārantā parassa sissa o hoti.
Saralopo mādesappaccayādimhi saralope tu pakati .
Aṃādīsu paresu sarassa lopo hoti, tasmiṃ kate tu kvacādinā asavaṇṇe patte pakati hoti.
Naye paraṃ yutte. Evamupari saralopādi. Buddho.
Bahumhi vattabbe bahuvacanaṃ yo.
Ato vātveva.
Sabbayonīnamāe.
Akārantā paresaṃ paṭhamadutiyāyonīnaṃ yathāsaṅkhyaṃ āe vā honti. Buddhā.
Vāti kiṃ. Aggayo.
49 . Liṅgatthe paṭhamātveva.
Ālapane ca .
Abhimukhīkaraṇamālapanaṃ, tadadhike liṅgatthe paṭhamā hoti.
‘‘Ālapane si gasañño’’ti sissa gasaññā. Geitveva.
Akārā pitādyantānamā.
Ge pare akāro pitusatthuattarājādīnamanto ca āttaṃ yāti.
‘‘Ākāro vā’’ti ge pare ākārassa rasso vā.
Sesato lopaṃ gasīpi .
So siṃ syā ca sakhāto gassevātyādiniddiṭṭhehaññe avaṇṇivaṇṇuvaṇṇokārantā sesā, tehi pare
gas ī lupyante. He -buddha, buddh ā. Yo -buddh ā.
50 . Kammatthe dutiy ā.
Yaṃ karoti, taṃ kammaṃ nāma. Tattha dutiyā hoti. Aṃbuddhaṃ. Yossa e-buddhe.
51 . Tatiyātveva.
Kattari ca .
Yo karoti, sa kattā nāma. Tattha tatiyā hoti. Nā.
Ato nena .
Akārā paro nā enaṃ yāti. Buddhena.
Hi.
Suhisvakāro e .
Suhisu paresvakārassa e hoti.
Smāhisminnaṃ mhābhimhi vā.
Sabbasaddehi paresaṃ smāhisminnaṃ yathāsaṅkhyaṃ mhābhimhiiccete vā honti. Buddhebhi,
buddhehi.
52 . Karaṇe tatiyā.
Yena vā kayirate, taṃ karaṇaṃ nāma. Tattha tatiyā hoti. Sabbaṃ kattusamaṃ.
53 . Sampadāne catutthī.
Yassa dātukāmo rocate, dhārayate vā, taṃ sampadānaṃ nāma. Tattha catutthī hoti. Sa.
Ato vātveva.
Āya catutthekavacanassa tu .
Akārā parassa catutthekavacanassa āyo vā hoti. Buddhāya.
‘‘Sāgamo se’’ti se sakārāgamo. Buddhassa. Naṃ.
Dīghantveva.
Sunaṃhisu ca .
Sunaṃhisu paresu sarādīnaṃ dīgho hoti. Casaddena kvaci na. Buddhānaṃ.
54 . Apādāne pañcamī.
Yasmādapeti, bhayamādatte vā, tadapādānaṃ nāma, tattha pañcamī hoti. Smā.
Ato āetveva.
55 . Sm āsminna ṃ vā.
Akārā paresaṃ smāsminnaṃ āe vā honti. Buddhā, buddhamhā, buddhasmā. Buddhebhi,
buddhehi.
56 . Sāmismiṃ chaṭṭhī.
Yassa vā pariggaho, taṃ sāmī nāma. Tattha chaṭṭhī hoti. Buddhassa. Buddhānaṃ.
57 . Okāse sattamī.
Yodhāro, tamokāsaṃ nāma. Tattha sattamī hoti. Smiṃ-buddhe, buddhamhi, buddhasmiṃ. Su-
buddhesu.
58 .Buddho buddha sukhaṃ dadāti sarato buddhaṃ tato dukkaraṃ,
Kiṃ buddhena mahiddhayopi munayo buddhena jātāsukhī;
Buddhasseva manaṃ dade padamahaṃ buddhā labheyyāccutaṃ,
Buddhassiddhi na kiṃ kare bhavabhave bhattyatthu buddhe mama.
59 . Ito paraṃ tatiyāpañcamīnañca catutthīchaṭṭhīnañca sarūpattā pañcamīchaṭṭhiyo bhīyo
upekkhante.
60 . Atta, si.
Brahmattasakharājādito tveva.
Syā ca .
Brahmādito sissa ā hoti. Attā.
‘‘Yonamāno’’ti brahmādito yonaṃ ānottaṃ. Attāno.
61 . He -atta, attā. Yo, attāno.
62 . ‘‘Brahmattasakharājādito amāna’’nti brahmādito aṃvacanassa ānaṃ vā hoti. Attānaṃ,
attaṃ. Attāno.
63 . Attena, attanā. Pakkhe-jinavacanānurodhena enābhāvo.
‘‘Attānto hismimanattaṃ’’ti himhi attantassa ano. Attanehi. Evaṃ karaṇe.
64 . ‘‘Sassa no’’ti nokāro. Attano. Attānaṃ.
65 . Amhatumhantu rājabrahmattasakha satthupitādīhi smā nāva.
Amhādito smā nā iva hoti. Attanā.
66 . ‘‘Tato sminnī’’ti smino ni. Attani. ‘‘Anatta’’nti bhāvaniddesena sumhi ca ano. Attanesu.
67 . Rājā attāva. Nā.
Savibhattissa rājassetveva.
Nāmhi raññ ā vā.
Nāmhi savibhattissa rājasaddassa raññā vā hoti. Raññā, rājena.
Rājassa rāju sunaṃhisu ca .
Sunaṃ hisu paresu rājassa rāju hoti, cakārena kvaci na.
‘‘Sunaṃhisu ceti’’ dīghe - rājūbhi, rājūhi, rājebhi, rājehi.
68 . Savibhattissetyadhikāro.
‘‘Rājassa rañño rājino se’’ti se rañño rājino honti. Rañño, rājino.
‘‘Raññaṃ namhi vā’’ti namhi raññaṃ vā. Raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ.
69 . Smāssanātulyattā-nāmhi raññā vā. Raññā, rājamhā, rājasmā.
70 . ‘‘Smimhi raññe rājinī’’ti smimhi raññe rājini honti. Raññe, rājini. Rājūsu, rājesu.
71 . Guṇavantu, si.
Savibhattissa ntussetveva.
‘‘Ā simhī’’ti simhi savibhattissa ntussa ā. Guṇavā.
Yomhi paṭhametveva.
Ntussa nto .
Paṭhame yomhi savibhattissa ntussa ntokāro hoti. Guṇavanto.
Sunaṃhisu attaṃtveva.
Ntussanto yosu ca .
Sunaṃhisu, yosu, cakārena aññesupi paresu ntussanto attaṃ yāti. Guṇavantā.
72 . Savibhattissetyadhikāro. Aṃitveva.
Avaṇṇo ca ge .
Ge pare savibhattissa ntussa aṃaā honti. Heguṇavaṃ,guṇava, guṇavā. Yo - guṇavanto,
guṇavantā.
73 . Attaṃ – guṇavantaṃ. Guṇavante.
74 . ‘‘Totitā sasmiṃ nāsvī’’ti savibhattissa ntussa nāmhi tā, se tokāro, smimhi ti ca vā.
Guṇavatā, guṇavantena. Guṇavantebhi, guṇavantehi.
75 . Guṇavato, guṇavantassa.
‘‘ Namhi ta ṃ vā’’ ti namhi ntussa ta ṃ vā. Gu ṇavata ṃ, gu ṇavant āna ṃ. Sm ā nāva.
76 . Gu ṇavati, gu ṇavante, gu ṇavantamhi, gu ṇavantasmi ṃ, gu ṇavantesu.
77 . Gacchanta, si.
‘‘Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo a’’nti ntasaddassa aṃvā, silopo. Gacchaṃ, sissa o –
gacchanto.
Gacchantādīnaṃ ntasaddotveva.
Sesesuntuva .
Vuttaṃ hitvā sesesu gacchantādīnaṃ ntasaddo ntu iva daṭṭhabbo. Gacchanto, gacchantāiccādi.
Sesaṃ guṇavantusamaṃ.
78 . Gacchantādayo nāma antappaccayantā.
79 . Aggi, silopo.
‘‘Ivaṇṇuvaṇṇā jhalā’’ti ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yathāsaṅkhyaṃ jhalasaññā.
Jhalato vātveva.
Ghapato ca yonaṃ lopo .
Ghapajhalato yonaṃ lopo vā hoti.
Yosu katanikāralopesu dīghaṃ.
Kato nikāro lopo ca yesaṃ tesu yosu sarānaṃ dīgho hoti. Aggī. Pakkhe-attantveva.
Yo svakatarasso jho .
Yosu akatarasso jho attaṃ yāti. Aggayo. Tathālapane.
80 . Aṃ mo niggahītaṃ jhalapehi.
Jhalapato aṃ mo ca binduṃ yanti. Aggiṃ. Aggī, aggayo.
81 . Agginā. Dīghe-aggībhi, aggīhi.
82 . ‘‘Jhalato sassa no vā’’ti sassa nottaṃ vā. Aggino, aggissa. Aggīnaṃ.
83 . ‘‘Jhalato ce’’ti smāssa nā. Agginā.
84 . Aggimhi, aggismiṃ. Aggīsu.
85 . Ādi aggīva. Smiṃno pana ‘‘ādito o ce’’ti aṃ, o ca vā. Ādi, ādo, ādimhi, ādismiṃ. Ādīsu.
86 . Daṇḍī, si.
‘‘Agho rassa’’mādinā rasse sampatte ‘‘na sismimanapuṃsakānī’’ti simhi anapuṃsakānaṃ na
rasso. Silopo, da ṇḍī , yolope –da ṇḍī . Pakkhe –
Agho rassamekavacanayosvapi ca .
Ekavacanayosu jhalapā rassaṃ yanti.
Jhato katarassātveva.
Yonaṃ no .
Katassā jhato yonaṃ nottaṃ hoti. Daṇḍino.
87 . ‘‘Jhalapā rassa’’nti ge pare jhalapānaṃ rasso. Hedaṇḍi. Daṇḍī, daṇḍino.
88 . Vā aṃitveva.
‘‘Naṃ jhato katarassā’’ti aṃiccassa naṃ vā. Daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ. Daṇḍī, daṇḍino.
89 . Daṇḍinā. Daṇḍībhi, daṇḍīhi.
90 . Daṇḍino, daṇḍissa. Daṇḍīnaṃ.
91 . Jhato katarassātveva.
‘‘Sminnī’’ti smino ni. Daṇḍini. Daṇḍīsu.
92 . Bhikkhu, silopo.
Vā yonaṃtveva.
‘‘Lato vo kāro ce’’ti lato yonaṃ vottaṃ vā.
Attaṃ akatarassotveva.
Vevosu lo ca .
Vevosu akatarasso lo attaṃ yāti. Bhikkhavo, pakkhe – yolopa dīghā. Bhikkhū.
93 . He-bhikkhu.
‘‘Akatarassā lato yvālapanassa vevo’’ti ālapane yossa vevokārā, attaṃ. Bhikkhave, bhikkhavo,
bhikkhū.
94 . Bhikkhuṃ. Bhikkhavo, bhikkhū. Sesaṃ aggīva.
95 . Evaṃ jantu. Jantū, jantavo.
‘‘Lato vokāro ce’’tīha kāraggahaṇena yonaṃ nottaṃ, cakārena kvaci vononamabhāvova viseso.
Jantuno, jantuyo.
96 . Satthu, si.
‘‘Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ce’’ti satthādyantassa ā, silopo ca. Satthā.
Satthupit ādīnantyadhik āro.
Aññesv āratta ṃ.
Sitoññesu satthādyantassa āro hoti.
Tato yonamo tu .
Tato ārato yonaṃ o hoti. Satthāro.
97 . He-sattha, satthā. Satthāro.
98 . Satthāraṃ. Satthāre, satthāro.
99 . ‘‘Nā ā’’ti ārato nāssa ā. Satthārā. Satthārebhi, satthārehi.
100 . U sasmiṃ salopo ca.
Se satthādyantassa u hoti salopo ca vā. Satthu, satthuno, satthussa.
‘‘Vā namhī’’ti namhi āro vā. Satthārānaṃ.
‘‘Satthunāttañce’’ti namhi satthādyantassa attaṃ vā. Dīghesatthānaṃ.
101 . ‘‘Tato smimī’’ti ārato smino i. ‘‘Āro rassamīkāre’’ti imhi ārassa rasso. Satthari. Satthāresu.
Evaṃ nattādi.
102 . Pitā sattheva. ‘‘Pitādīnamasimhī’’ti sitoññesu ārassa rassova viseso. Pitaro.
Namhi – pitūnantipi hoti. Evaṃ bhātuppabhutayo.
103 . Abhibhū. Rasse-abhibhuvo. Yolopeabhibhū. Sesaṃ bhikkhūva, rassova viseso.
104 . Evaṃ sabbaññū. Pubbeva yonaṃ nokāro ca. Sabbaññuno, sabbaññū.
105 . Go.
Gāvaitveva.
‘‘Yosu ce’’ti gosaddokārassa āvo, ‘‘tato yonamo tu’’tīha tusaddena yonaṃ o. Gāvo.
Tathālapane.
106 . Avamhi ca.
Amhi pare gosaddokārassa āvaavā honti, casaddena hinaṃvajjitesu sesesupi.
107 . ‘‘Āvassu vā’’ti amhi āvantassa uttaṃ vā, gāhvaṃ, gāvaṃ, gavaṃ. Yo-gāvo. Gāvena,
gavena. Gobhi, gohi.
108 . ‘‘Gāva se’’ti se ossa āvo. Gāvassa, gavassa. ‘‘Tato na’’mādo cakārena naṃiccassa aṃ,
ossa avo ca. Gavaṃ.
109 . ‘‘Suhināsu ce’’tīha cakārena gossa gu ca. Dvitte-gunnaṃ, gonaṃ. Gāvā, gavā, gāvamhā,
gavamh ā, gāvasm ā, gavasm ā. Gobhi, gohi.
110 . G āve, gave, g āvamhi, gavamhi, g āvasmi ṃ, gavasmi ṃ. Gāvesu, gavesu, gosu.
Pulliṅgā.
Itthiliṅga
111 . Kaññā. Silopo.
‘‘Ā gho’’ti itthiyaṃ ākārassa ghasaññā. Yo lope – kaññā. Pakkhe – kaññāyo.
112 . ‘‘Ghate ce’’ti gassa e. He-kaññe. Kaññā, kaññāyo.
113 . Kaññaṃ. Kaññā, kaññāyo.
114 . Āya ekavacanassetveva.
‘‘Ghato nādīna’’nti nādekavacanānamāyo. Kaññāya. Kaññābhi, kaññāhi.
115 . Kaññāya. Kaññānaṃ.
116 . Ghapato smiṃ yaṃ vā.
Ghapehi smino yaṃ vā hoti. Kaññāyaṃ, kaññāya. Kaññāsu.
117 . Ratti, silopo.
‘‘Te itthikhyā po’’ti itthiyamivaṇṇuvaṇṇānaṃ pasaññā. Yolopadīghā. Rattī. Pakkhe – rattiyo.
Tathālapane.
118 . Rattiṃ, rattī. Rattiyo.
119 . Ekavacanassa nādīnantveva.
‘‘Pato yā’’ti nādekavacanānaṃ yā. Rattiyā. Rattībhi, rattīhi.
120 . Rattiyā. Rattīnaṃ.
121 . Rattiyaṃ, rattiyā. Rattīsu.
122 . Nadī. Sesaṃ rattīva. Aghattā rassova viseso.
123 . Yāgu rattīva.
124 . Mātu, dhītu, duhitvādayo piteva.
125 . Jambū nadīva.
Kaññaiti ṭhite –
Itthiyamato āpaccayo .
Itthiyaṃ vattamānā akārantato āpaccayo hoti. Saralopapakalyādi. Kaññā.
‘‘ Dh ātuppaccayavibhatti vajjitamatthava ṃ li ṅga ’’ nti vacanato paccayantass āli ṅgatt ā
taddhitādisutte cakārena nāmamiva kate – syādi. Evaṃ īinīsu.
Evaṃ ajā, eḷakā, kokilā, assā, mūsikā, balākā, mandā, jarāiccādi.
126 . Itthiyantyadhikāro.
Nadādito vā ī .
Itthiyaṃ nadādito vā anadādito vā ī hoti. Nadī, nagarī, kumārī, brāhmaṇī, taruṇī, kukkuṭī, itthī
iccādi.
‘‘Mātulādīnamānattamīkāre’’ti īmhi mātulādyantassa āno. Mātulānītyādi.
Anadādito vā ī. Sakhī, hatthī.
Bhavato bhoto .
Īmhi bhavantassa bhoto hoti. Bhotī.
127 . ‘‘Ṇa va ṇikaṇeyya ṇantūhī’’ti ī. Mānavī, nāvikī, venateyyī, gotamī.
128 . ‘‘Ntussa tamīkāre’’ti ntussa to vā. Guṇavatī, guṇavantī. Dhitimatī, dhitimantī.
Ntassa ntubyapadeso. Mahatī, mahantī.
129 . Patibhikkhurājīkārantehi inī.
Patyādīhi īkārantehi ca itthiyaṃ inī hoti.
‘‘Patissinīmhī’’ti patyantassa atte saralopādo tukārena lopābhāvo. ‘‘Vā paro asarūpā’’ti ilopo,
dīgho ca. Gahapatānī, bhikkhunī, rājinī, medhāvinī, tapassinī, dhammacāriṇī, bhayadassāvinī,
bhuttāvinītyādi.
Itthiliṅgā.
Napuṃsakaliṅga
130 . Citta, si.
Napuṃsakehi ato niccanteva.
Siṃ.
Akāranteti napuṃsakehi sissa nicaṃ aṃ hoti. Cittaṃ.
Yonaṃ ni napuṃsakehitveva.
Ato niccaṃ.
Akārantehi na puṃsakehi yonaṃ niccaṃ ni hoti, nissa ā. Cittā. Pakkhe – yosvādinā dīghe –
citt āni.
131 . Galope – he – citta. Citt ā, citt āni.
132 . Cittaṃ. Nissa e – citte, cittāni. Sesaṃ buddhova.
133 . Mana, si, manaṃ.
Nā vātveva.
134 . Manogaṇādito sminnānamiā.
Manādito sminnānaṃ iā vā honti.
Sa sare vāgamo .
Vibhatyādese sare pare manādito sāgamo vā hoti. Manasā.
135 . Sassa co
Manādito sassa o hoti, casaddena smāssa ā ca. Manaso, manasā.
136 . Manasi. Sesaṃ cittaṃva.
137 .
Mana ṃ sira ṃ ura ṃ teja ṃ , raja ṃ oja ṃ vaya ṃ paya ṃ ;
Yasaṃ tapaṃ vacaṃ cetaṃ, evamādi manogaṇo.
138 . Guṇavantu, si.
‘‘Aṃ napuṃsake’’ti simhi savibhattissa ntussa aṃ. Guṇavaṃ. Ntussa tte – guṇavantāni.
139 . Yotoññaṃ pumeva. Evaṃ gacchaṃ.
140 . Aṭṭhi.
Vātveva.
‘‘Yonanni napuṃsakehī’’ti yonaṃ ni vā. Aṭṭīni. Jhattā yolope – aṭṭhī. Tathālapane.
141 . Aṭṭhiṃ, aṭṭhīni, aṭṭhī. Sesaṃ aggīva.
142 . Daṇḍī, si.
Aghattā rasso, daṇḍi. Yotoññaṃ pumeva.
143 . Āyu aṭṭhīva.
Napuṃsakaliṅgā.
Pumitthiliṅga
144 . Pumitthiliṅgā – ghaṭa, kaṭa, yaṭṭhi, muṭṭhi, sindhu, reṇuppabhutayo dvipada catuppada
jātivācino ca.
Yath ā – gha ṭo, īpaccaye -gha ṭī . Eso ya ṭṭ hi, es ā ya ṭṭ hicc ādi.
Dvipadaj ātiv ācino yath ā – khattiyo. Ā paccaye -khattiy ā, sama ṇo, īmhi -sama ṇī icc ādi.
Catuppadajātivācino yathā – gajo, ā-gajā, byaggho, īmhi - byagghīiccādi.
Pumanapuṃsakaliṅga
145 . Pumanapuṃsakaliṅgā – dhamma, kamma, brahma, kusuma saṅgama, paduma, assama,
vihāra, sarīra, suvaṇṇa, vaṇṇa, kahāpaṇa, bhavana, bhuvana, yobbana, bhusana, āsana, sayana,
odana, ākāsa, upavāsa, māsa, divasa, rasa, thala, phala, raṭṭha ambu, madhvādayo.
Itthinapuṃsakaliṅga
146 . Itthinapuṃsakaliṅgā – nagara, accippamukhā.
Sabbaliṅga
147 . Sabbaliṅgā – taṭa puṭa patta maṇḍala kalasā dayo, nāmīkatā, sabbanāmāni ca. Yathā – taṭo,
īmhi – taṭī, taṭamiccādi.
Nāmīkatā yathā – devadatto, ā – devadattā devadattamiccādi.
Sabbanāma
148 . Sabba, katara, katama, ubhaya, itara, añña, aññatara, aññatama, pubba, para, apara,
dakkhiṇa, uttara, eka, ya, ta, eta, ima, amu, kiṃ, tumha, amha-iti sabbanāmāni.
Sabbo buddhova. Ayaṃ viseso.
Yotveva.
Sabbanāmakārate paṭhamo .
Sabbādīnamakārato paro paṭhamo yo ettaṃ yāti sabbe.
‘‘Tayo neva ca sabbanāmehī’’ti nisedhā sasmāsminnaṃ āya ā e na honti. Sabbassa.
Sabbato naṃ saṃsānaṃ.
Sabbādito naṃiccassa saṃsānaṃ honti.
Akāro eitveva.
Sabbanāmānaṃ namhi ca .
Namhi sabbādīnamakārassa e hoti. Sabbesaṃ, sabbesānaṃ.
149 . Itthiyaṃ ā, sabbā kaññāva. Ayaṃ viseso. Vātveva.
Ghapato smiṃsānaṃ saṃsā.
Ghapasaññāto sabbādito smiṃsānaṃ saṃsā vā honti.
‘‘Saṃsāsvekavacanesu ce’’ti sāgamo.
Gho rassa ṃ.
Ekavacanasaṃsāsu gho rassaṃ yāti. Sabbassā, sabbāya. Sabbāsaṃ, sabbāsānaṃ. Sabbassaṃ,
sabbāyaṃ. Sabbāsu.
Netāhi smimāyayā.
Ghapaññāhi sabbādīhi smino āya yā na honti.
150 . Napuṃsake – sabbaṃ. Sabbāni. Evaṃ dutiyā.
Sabbādayo napuṃsake tatiyādīsu sakasakapumasamā. Evaṃ ya - saddantā.
151 . Pubbaparāparehi tu smino ‘‘yadanupapannā nipātanā sijjhantī’’ti anitthiyaṃ e vā. Pubbe,
pubbasmiṃiccādi.
Ekasaddo saṅkhyātulyaññāsahāyattho. Yadā saṅkhyattho, tadekavacano, aññattha sabbavacano
ca.
Yādīnamālapanaṃ natthi.
152 . Ta, si.
Simhi saṃ anapuṃsakassetveva.
Etatesaṃ to .
Simhi anapuṃsakānaṃ etataiccetesaṃ takārassa sa hoti. So.
Tassa vā nattaṃ sabbattha .
Tiliṅgesu sabbādīnaṃ takārassa no vā hoti. Ne, te. Sesaṃ sabbasamaṃ, nattaṃva viseso.
153 . Itthiyaṃ – sā, nā, nāyo, tā, tāyoiccādi.
Vātveva.
Tato sassa ssāya .
Tāetāimāhi sassa ssāyo vā hoti.
Saṃsāsvekavacanesu iitveva.
Tassā vā.
Ekavacanasaṃsāsu tāsaddassa ā ittaṃ vā yāti. Tissāya, tissā, tassā, tāya. Tāsaṃ, tāsānaṃ.
Tissaṃ, tassaṃ, tāyaṃ. Tāsu.
154 . Napuṃsake – taṃiccādi.
155 . Eso. Sesaṃ sabbasamaṃ.
156 . Itthiyaṃ – esā.
Sa ṃ sāsvekavacanesvetveva.
Etimāsami .
Ekavacanasaṃsāsu etāimānamantassa i hoti. Etissāya, etisā, etāya. Etāsaṃ, etāsānaṃ. Etissaṃ,
etassaṃ, etāyaṃ. Etāsu. Sesaṃ sabbāva.
157 . Napuṃsake – etaṃ iccādi.
158 . Ima, si.
‘‘Anapuṃsakassāyaṃ simhī’’ti imassa ayaṃ. Silopo. Ayaṃ, ime. Imaṃ, ime.
‘‘Animi nāmhi ce’’ti imassa ano, imi ca. Anena, iminā.
‘‘Sabbassimasse vā’’ti sunaṃhisu evā. Ehi, imehi. Vā smāsasmiṃsaṃsāsvattantveva.
Imasaddassa ca .
Sasmāsmiṃsaṃsāsu imassa attaṃ vā hoti. Assa, imassa. Esaṃ, esānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ.
Asmā, imamhā, imasmā. Ehi, imehi. Asmiṃ, imamhi, imasmiṃ. Esu, imesu.
Attapakkhe – ‘‘na timehi katākārehī’’ti smāsminnaṃ mhāmhi na sijjhante.
159 . Itthiyaṃ – ayaṃ. Sesaṃ etāva, saṃsāsvattaṃva viseso.
160 . Napuṃsake – savibhattissa vātveva.
‘‘Imassidamaṃsisu napuṃsake’’ti imassa idaṃ vā. Idaṃ, imaṃ ime, imāni. Evaṃ dutiyā.
161 . Amu, si.
Vā anapuṃsakassa simhitveva.
‘‘Amussa mo saṃ’’ti massa so vā, silopo. Asu.
‘‘Sabbato ko’’ti sabbanāmato kāgamo. ‘‘So’’ti o, amuko, pakkhe – amu. Amū, amuyo.
Pubbeva yonaṃ vokāro na. Amuṃ. Amū, amuyo. Sesaṃ bhikkhūva sabbādikāriyāññatra.
162 . Itthiyaṃ – asu. Sesaṃ yāgusamaṃ. Visesoyaṃ – amussā, amuyā. Amūsaṃ, amūsānaṃ.
Amussaṃ, amuyaṃ. Amūsu.
163 . Napuṃsake – savibhattissa aṃsisu napuṃsaketveva.
‘‘Amussāduṃ’’ti aduṃ. Aduṃ. Amū, amūni. Evaṃ dutiyā.
164 . ‘‘Sesesu ce’’ti sabbattha kissa ko. Ko, kā, kaṃ iccādi. Liṅgattaye sabbasamo.
165 . Tumha, si, amha, si.
Savibhattissa tumhamhānantyadhikāro.
Tvamaha ṃ simhi ca .
Simhi savibhattīnaṃ tumhamhānaṃ tvaṃ ahaṃ honti. Casaddena tumhassa tuvaṃ ca. Tvaṃ,
tuvaṃ, ahaṃ. Yo – tumhe.
‘‘Mayaṃ yomhi paṭhame’’ti amhassa mayaṃ hoti. Mayaṃ.
166 . ‘‘Taṃmamamhī’’ti amhi taṃ maṃ honti.
‘‘Tavaṃ mamañca navā’’ti amhi tavaṃ mamañca navā.
‘‘Tumhassa tuvaṃ tvamamhī’’ti tumhassa tuvaṃ, tvañca. Taṃ, tavaṃ, tuvaṃ, tvaṃ, maṃ,
mamaṃ.
Ākantveva.
‘‘Vā yoppaṭhamo’’ti dutiyāyossa ākaṃ vā. Tumhākaṃ, tumhe. Amhākaṃ, amhe.
167 . ‘‘Nāmhi tayā mayā’’ti nāmhi tayā mayā honti. ‘‘Tayātayīnaṃ takāro tvattaṃvā’’ti tassa
tvo vā. Tvayā, tayā, mayā. Tumhehi, amhehi.
168 . ‘‘Tava mama se’’ti se tava mama honti.
‘‘Tuyhaṃ mayhaṃ ce’’ti se tuyhaṃ mayhañca.
‘‘Sassaṃ’’ti sassa aṃ vā.
‘‘Amhassa mamaṃ savibhattissa se’’ti se amhassa mamaṃ ca. Tava, tuyhaṃ, tumhaṃ, mama,
mayhaṃ, amhaṃ, mamaṃ.
‘‘Tumhamhehi namākaṃ’’ti naṃvacanassa ākaṃ. Tumhākaṃ, amhākaṃ. Smānāva.
169 . ‘‘Tumhāmhānaṃ tayi mayī’’ti smimhi tayi mayi honti. Tve kate - tvayi, tayi, mayi,
tumhesu, amhesu. Liṅgattaye samaṃ.
170 . Navātveva.
Padato dutiyā catutthī chaṭṭhīsu vono .
Atthajjotakā vaṇṇā padaṃ,dutiyā catutthī chaṭṭhī bahuvacanesu paresu padasmā paresaṃ
savibhattīnaṃ tumhāmhānaṃ vonokārā navā honti.
Rakkhatu vo, passatu no, dadāti vo, dadāhi no, saddhā vo, satthā no.
Navāti kiṃ, eso amhākaṃ satthā.
171 . Padatotyadhikāro.
‘‘Temekavacanesu ce’’ti catutthīchaṭṭhekavacanesu te me honti. Dadāmi te, dadāhi me, idaṃ te,
ayaṃ me.
‘‘ Naamh ī’’ ti amhi nisedho. Passetha ta ṃ, ajini ma ṃ.
‘‘ Vā tatiye ce ’’ ti tatiyekavacane te me v ā honti. Kata ṃ te tay ā vā. Kata ṃ me may ā vā.
‘‘Bahuvacanesu vono’’ti tatiyābahuvacanesu vo no honti. Bahuvacane paṭhame yomhi ca.
Kataṃ vo, kataṃ no, gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.
Saṅkhyā
172 . Saṅkhyā vuccate.
Ekasaddo sabbanāmesu vutto.
173 . Dvādayo aṭṭhārasantā bahuvacanantā.
Savibhattissa, itthipumanapuṃsakasaṅkhyanti cādhikāro.
‘‘Yosu dvinnaṃ dve ce’’ti dvissa dve hoti. Dve, dve, dvībhi, dvīhi.
No ca dvādito namhi .
Namhi dvādito nakārāgamo hoti. Dvinnaṃ, dvīsu, liṅgattaye samaṃ.
174 . Ticatunnaṃ tisso catasso tayo cattāro tīṇi cattāri .
Yosu itthipumanapuṃsakesu savibhattīnaṃ ticatunnaṃ tisso catasso ādayo honti. Tayo, tayo,
tībhi, tīhi, tinnaṃ.
‘‘Iṇṇamiṇṇannaṃ tīhi saṅkhyāhī’’ti tisaddato naṃiccassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃ ca. Tiṇṇaṃ,
tiṇṇannaṃ, tīsu.
175 . Itthiyaṃ-tisso, tisso, tībhi, tīhi.
‘‘No cā’’do cakārena namhi ssaṃāgamo, vaggantetissanaṃ, tīsu.
176 . Napuṃsake-tīṇi, tīṇi, tīhi.
177 . Cattāro.
‘‘Osare ce’’tīha cakārena yosu ussa uro. ‘‘Tato yonamotū’’tīha tukārena yonaṃ o. Caturo.
Evaṃ dutiyā. Catūhi, catunnaṃ, catūsu.
178 . Itthiyaṃ, catasso, catasso, catūhi. Pubbeva ssaṃāgamo. Yadādinā ussa attaṃ.
Catassannaṃ, catūsu.
179 . Napuṃsake, cattāri, cattāri.
180 . ‘‘Pañcādīna makāro’’ti yosu savibhattissa pañcādyantassa attaṃ. Pañca, pañca.
‘‘Pañcādīna mattaṃ’’ti sunaṃhisu pañcādyantassa attaṃ. Edīghānamapavādoyaṃ. Pañcahi,
pañcannaṃ, pañcasu. Liṅgattaye samaṃ.
181 . Evaṃ cha satta aṭṭha nava dasādayo aṭṭhārasantā.
182 . V īsaty ādayo ānavutiy ā itthili ṅgā ekavacanant ā, vīsati ratt īva. Eva ṃ ti ṃsati.
Catt ālīsa ṃ paññ āsa ṃ saddehi par āsa ṃ sabb āsa ṃ vibhatt īna ṃ ‘‘ sabb āsam ā’’ dot īha ādisaddena
lopo, saṭṭhi vīsatī va. Evaṃ sattati asīti navuti.
Sataṃ napuṃsakamekavacanantaṃ. Evaṃ sahassādi.
Koṭi vīsatīva.
183 . Rāsibhede tu sabbattha bahuvacanampi. Yathā-dvevīsatiyo buddhadantā. Tisso vīsatiyo
dinaghaṭikā. Evamaññatra.
Eseso etantippasiddhi, lokassa hoti yatthatthesu.
Thīpumanapuṃsakānityuccante, tānimāni lokenātthā.
Aliṅga
184 . Aliṅgā vuccante.
Kvaci to pañcamyatthe .
Liṅgato pañcamyatthe kvaci toppaccayo hoti.
‘‘Tvādayo vibhattisaññāyo’’ti toppabhutidānyantānaṃ vibhattisaññā. Tasmā tadantānampi
vibhatyantattā padattaṃ siddhanti na puna vibhatti. Corasmā corato. Evaṃ pitito, ettha ‘‘pitādīna
masimhi’’ tyatrāsimhiggahaṇena tomhi pitādīnaṃ ussa i.
Imassi thandānihatodhesu ca .
Thaṃādīsu paresu imassa i hoti. Ito.
‘‘Sabbassetassākāro vā’’ti tothesvetassa attaṃ vā, ato, etto. Pakkhe- ‘‘saralopā’’dinā akāralopo.
‘‘Tratothesu ce’’ti kissa ku. Kuto.
‘‘Kvaci to’’ti suttadvidhākaraṇena sattamyatthe ca to hoti, ādismiṃ, ādito.
185 . ‘‘Tratha sattamiyā sabbanāmehī’’ti sattamyatthe trathappaccayā honti. Sabbasmiṃ,
sabbatra, sabbattha, dvittaṃ. Evaṃ atra, attha. Ettha ‘‘tre nicca’’nti pubbe etassa a. Kutra, kuttha.
‘‘Sesesu ce’’ti kādese-kattha.
186 . ‘‘Kismā vo ce’’ti vappaccayo. ‘‘Kissa ka vece’’ti ko, kakārākāralopo. Kva.
187 . ‘‘Hiṃ haṃ hiñcana’’nti kasmā hiṃ ādipaccayā. ‘‘Ku hiṃ haṃsu ce’’ti kissa ku. Cakārena
hiñcanaṃ dācanaṃsu ca. Kuhiṃ, kuhaṃ, kuhiñcanaṃ.
188 . ‘‘Tamhā ce’’ti hiṃhaṃ. Tahiṃ, tahaṃ.
189 . ‘‘Yato hiṃ’’ti hiṃ. Yahiṃ.
190 . ‘‘Imasmā hadhā ce’’ti hadhā. Iha, idha.
191 . ‘‘ Sabbato dh ī’’ ti dhi. Sabbadhi.
192 . K āletyadhik āro.
‘‘Kiṃsabbaññekayakuhi dādācana’’nti kiṃ ādito dā, dācanaṃ ca. Kasmiṃ kāle kadā,
kudācanaṃ.
‘‘Sabbassa so dāmhi vā’’ti sabbassa so vā. Sadā, sabbadā.
193 . ‘‘Tamhā dāni ce’’ti dāni, dā ca. Tadāni, tadā.
194 . Yadādinā imasaddā, samānāparehi ca yathāsaṅkhyaṃ jja jjuppaccayā, ima, samānānaṃ a,
sā ca. Ajja, sajju, aparajju.
195 . ‘‘Imasmā rahidhunādāni ce’’ti rahyādippaccayā. ‘‘Eta rahimhī’’ti imassa eto. Etarahi.
‘‘A dhunāmhi ce’’ti imassa a. Adhunā, idāni.
196 . Lopaṃ itveva.
Sabbāsamāvusopasagganipātādīhi ca .
Etehi parā sabbā vibhattī lupyante. Tvaṃ āvuso, tumhe āvuso.
Upasagganipāta
197 . Upasagganipātā vuccante.
Pa parā ni nī u du saṃ vi ava anu pari adhi abhi pati su ā ati api apa upa ete vīsatyupasaggā.
Ca na va vā mā hi dhi ci ku tu nu ce re he sve ve vo kho no to yaṃ naṃ taṃ kiṃ handa kira eva
kīva yāva tāva vata vatha atha aṅga iṅgha taggha āma nāma nūna puna pana āha saha sakkā labbhā
heṭṭhā ārā dūrā divā navā vinā nānā addhā mudhā micchā pacchā āvi sakkhi sacci sacchi bahi yadi iti
kinti atthi sotthi khalu nanu kimu assu yagghe sace have suve are pure namo tiro adho atho aho raho
hīyo bhīyo anto pāto sudaṃ kallaṃ evaṃ dhuvaṃ alaṃ halaṃ sayaṃ sāyaṃ samaṃ sāmaṃ kāmaṃ
pāraṃ oraṃ ciraṃ huraṃ ahaṃ sahaṃ uccaṃ nīcaṃ sakiṃ saddhiṃ, athavā antarā ārakā bāhirā
bahiddhā yāvatā tāvatā samantā sāmantā āmantā sammukhā carahi tarahi sampati āyati upari yāvade
tāvade tiriyaṃ sanikaṃ sasakkaṃ ettāvatā parammukhā kittāvatā etarahi aññadatthu seyyathidaṃ
appevanāma bhīyosomattāya iccādayo nipātā.
198 . Sadisā ye tiliṅgesu, sabbāsu ca vibhattīsu.
Vacanesu ca sabbesu, te nipātāti kittitā.
Yathā – uccaṃ rukkho, latā, gharaṃ vā, uccaṃ rukkho. He rukkha, rukkhaṃ, rukkhena,
rukkhassa, rukkhasmā, rukkhe vā iccādi. Uccaṃ rukkho, rukkhā vā iccādi. Evaṃ latā, gharāni.
199 .Ubhayesu vibhatyatta -
Kriyadesa samaya disāguṇatthehi;
Sabbāpi yathāyogaṃ,
Vibhattiyoññehi tuppaṭhamā.
Taṃ yathā – adhiantosaddehi sattamī. Sayaṃsaddā tatiyā, chaṭṭhī ca. Namosaddā paṭhamā,
dutiyā ca. Pāraṃsaddā sattamī. Divāsaddā paṭhamā, dutiyā, sattamī ca. Heṭṭhāsaddā sattamī.
Uccaṃsaddā sabbāpi. Pasaddā ca casaddā ca paṭhamā, hesaddā ālapane paṭhamā. Tathāññehipi.
200 . Upasagg ā sabbepi saddantarena saha payujjante. Nip ātā tu keci visumpi. Yath ā –pah āro,
paharati, sā ca so ca bhāsati vā karoti vā, sotthityādi.
201 . Ekekaliṅgaṃ dviliṅgaṃ, tiliṅgaṃ cāpyaliṅgikaṃ.
Catudheti nāmaṃ nāmaṃ, namatyatthanti kittitaṃ.
Nāmikaṃ.
3. Samāsakaṇḍa
Samāsalakkhaṇādi
202 . Nāmānaṃ samāso yuttatthotyadhikāro. Samāso ti bhinnatthānaṃ padāna mekatthatā.
Yuttattho ti aññamaññasambandhattho.
Vibhāsātyadhikātabbaṃ vākyatthaṃ.
Kammadhārayasamāsa
203 . ‘‘Mahanto ca so vīro cā’’ti vākye –
Dvipade tulyādhikaraṇe kammadhārayo .
Bhinnappavattinimittā saddā ekasmiṃ vatthuni pavattā tulyādhikaraṇā, visesanavisesassabhūtā
samānādhikaraṇā dve padā yadā samasyante, tadā so samāso kammadhārayo
Nāma, idha vā samāsasuttāni saññādvārena samāsavidhāyakāni.
Aggahitavisesanā buddhi visessamhi na uppajjatīti visesanaṃ pubbaṃ hoti, samāseneva
tulyādhikaraṇattassa vuttattā tappakāsanatthaṃ payuttā samāsato atirittā ca so iccete
‘‘vuttaṭṭhānamappayogo’’ti ñāyā nappayujjante. Evamaññatra.
Tesaṃ vibhattiyo lopā ca .
Tesaṃ yuttatthānaṃ samāsānaṃ pubbuttarapadānaṃ vibhattī lupyante, cakārena kvaci na.
Tato mahanta vīra iti ca rūpappasaṅge –
Pakati cassa sarantassa .
Vibhattīsu luttāsu sarantassa pubbabhūtassa, parabhūtassa ca assa samāsapadassa pakati hotītīha
luttākārā punānīyante.
Tato mahanta vīraiti ṭhite –
‘‘Mahataṃ mahā tulyādhikaraṇe pade’’ti mahantassa mahā.
Taddhita samāsa kitakā nāmaṃvātavetunādīsu ca .
Taddhitādayo nāmaṃ iva daṭṭhabbā taveppabhutipaccaye vajjetvā.
Tato vatticchāya syādi. Mahāvīro, mahāvīrāiccādi.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).