Abhidhānappadīpikāṭīkā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa.
Abhidhānappadīpikāṭīkā
Ganthārambha
Yassa ñāṇaṃ sadā ñāṇaṃ, nāññeyyā ñāṇakaṃ vinā;
Nissesaguṇayuttassa, tassa natvā mahesino.
Satthantarā samādāya, sāraṃ sabbadharā tathā;
Kariyyate’bhidhānappa-dīpakassatthavaṇṇanā.
Paṇāmādivaṇṇanā
[Ka] idhāyaṃ ganthakāro paṭhamamattano paresampi sammā hitatthanipphādanatthaṃ
puññasampada’mācinoti ‘‘tathāgato’’ ccādinā. Tattha karuṇākaro mahākaruṇāya
uppattiṭṭhānabhūto yo tathāgato bhagavā karopayātaṃattano hatthagataṃ sukhappadaṃsukhassa
patiṭṭhānabhūtaṃ sukhakāraṇaṃ vā sukhadāyakaṃ vā padaṃnibbānaṃ osajja cajitvā
kalisambhave dukkhakāraṇabhūte bhave saṃsāre kevaladukkaraṃsukarenāsammissaṃ
accantadukkaraṃ pañcavidhapariccāgādikaṃ karaṃkaronto paratthaṃparesamatthaṃyeva akā
katavā, tamedisaṃ tathāgataṃ ahaṃ namāmi.
[Kha] yañca dhammaṃ jarārujādimuttājarārogādīhi vimuttā munikuñjarāmuniseṭṭhā
bhagavanto apūjayuṃpūjitavanto, tathā uttare uttame sattānaṃ vā saṃsāramahoghapakkhandānaṃ
tato uttaraṇasamatthe yahiṃ tare yasmiṃ dhammaplave ṭhitāsammāpaṭipajjanavasena ārūḷhā
narānarāmanussā ca devā ca tivaṭṭambunidhiṃkilesakammavipākavaṭṭasaṅkhātehi tīhi vaṭṭehi
ākulitaṃ saṃsāramahamburāsiṃ tariṃsu tiṇṇā, aghappahaṃkilesappahānakaraṃ,
saṃsāradukkhappahānakaraṃ vā taṃ dhammamapi ahaṃ namāmi.
[Ga] munindorasasūnutaṃbhagavato ure sambhavadhammadesanāya ariyabhāvappattatāya
munindassa orasaputtabhāvaṃ gataṃpattaṃ nutaṃkilesakhepanakaṃ supuññakhettaṃ
puññatthikānaṃ puññabījaviruhanaṭṭhānaṃ sukhettabhūtaṃ bhuvane loke sutaṃvissutaṃ,
sutadharaṃ vā kilesasavanābhāvena assutaṃapāṇopi pāṇo karīyitthāti pāṇīkato,
pātimokkhasaṃvaro, sova saṃvaro etassatthīti pāṇīkatasaṃvaro, taṃ pāṇīkatasaṃvaraṃ, varaṃ
sīlādiguṇehi sadevakehi lokehi patthanīyaṃ. ‘‘Devāpi tassa pihayanti tādino’’ti
[udā. 27] hi vuttaṃ.
Sadāsabbasmiṃ kāle guṇoghena sīlādiguṇasamūhena nirantarantaraṃavicchinnamānasaṃ,
paripuṇṇacittaṃ vā gaṇampi aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ samūhaṃ api ahaṃ namāmīti evamettha
tiṇṇampi saṅkhepato atthayojanā daṭṭhabbā.
[Gha-ṅa] evaṃ puññasampadamācinitvā kimabhimataṃ sādhanīyamiccāha
‘‘pakāsissamabhidhānappadīpika’’ nti. Buddhādīnamabhidhānānaṃ sarūpavasena, liṅgavasena ca
paridīpanato pakāsanato ‘‘abhidhānappadīpika’’ nti laddhanāmaṃ satthaṃ pakāsissaṃ
antobhāvena nipphannaṃ bahibhāvena pakāsissaṃ. Antobhāvassa hi bahibhāvamapekkhitvā
bhāvitamupapannaṃ. Nanu santeva pubbācariyānaṃ
nāmaliṅgappakāsanānyamarakosatikaṇḍoppalinyādyabhidhānasatthāni, pāṇini
byāḍivararucicandagomi ruddavāmanādivihitāni ca liṅgasatthāni, tato kimidamuccate iccāha
‘‘nāmaliṅgāni buddhabhāsitassārahāni dassayanto’’ ti. Etena santesvapi pubbācariyānaṃ satthesu
yasmā na tesu nāmaliṅgāni buddhavacanānurūpāni honti, tasmā tadanurūpāni nāmaliṅgāni
dassayanto abhidhānasatthaṃ pakāsissāmīti etamatthaṃ dīpeti. Namyate abhidhīyate attho anenāti
nāmaṃ,saddasatthe namu dhātuvasena. Liṅgayate ‘‘itthiyamato āpaccayo’’tyādinā vibhajjateti,
itthādayo vānena liṅgīyante byañjīyanteti liṅgaṃ,itthipumanapuṃsakaṃ. Kimetassa
abhidhānasatthassa karaṇe payojananti pucchāyaṃ yasmiṃ sati taṃ sotāro sotumussahanti, taṃ
dassetumāha ‘‘nāmaliṅgesvi’’ ccādi. Yato buddhavacane paṭuno bhāvo pāṭavaṃ, tadeva attho
payojanaṃ, taṃ icchantīti pāṭavatthino, tesaṃ pāṭavatthīnaṃ sotūnaṃ nāmaliṅgesu kosallaṃ

kusalat ā chekabh āvo buddhavacane mahabbala ṃ atthassa nicchayak āra ṇaṃ hoti, ato tasm ā
kāraṇā buddhabhāsitassārahāni nāmaliṅgāni dassayanto abhidhānappadīpikaṃ satthaṃ pakāsissanti
sambandho.
[Ca] idāni satthalahubhāvatthamāha ‘‘bhiyyo’’ ccādi. Bhiyyo bāhullena rūpantarā
rūpabhedena itthipaccayapumbhāvādikāriyakatena thīpunnapuṃsakaṃ ñeyyaṃ, so ca nāmānaṃ
nāmavisesanassa, nāmaparāmasisabbanāmasaddassa ca ñeyyo pakārantarābhāvā. Tatra nāmānaṃ
rūpabhedo yathā – churikā satya’siputti
[abhidhāna 392 gāthā]. Asi khaggo ca sāyako [abhidhāna
391 gāthā]. Pānīyaṃ salilaṃ dakanti [abhidhāna 661 gāthā]. Nāmavisesanassa yathā – nisītho
majjhimā rattīti [abhidhāna 70 gāthā]. Nāmaparāmasisabbanāmasaddassa yathā – ākaṅkhā ruci vuttā
sā, tvadhikā lālasā dvisūti [abhidhāna 163 gāthā]. Sāhacariyena niyataliṅgenāvippayogato
thīpunnapuṃsakaṃ ñeyyaṃ. Katthacīti yatra rūpabhedo natthi, taṃ yathā – marīci migataṇhikā
[abhidhāna 65 gāthā]. Raṃsimā bhākaro bhānu [abhidhāna 63 gāthā]. Āpo payo jalaṃ vāri
[abhidhāna 661 gāthā]. Marījhādayo hyabhinnarūpattā liṅgantarepi sambhāviyantehi niyataliṅgehi
migataṇhikābhākarajalādisaddehi sāhacariyena taṃliṅge nicchīyante. Āhaccavidhānena
itthipumanapuṃsakānaṃ visesetvā kathanena thīpunnapuṃsakaṃ ñeyyaṃ. Kvacīti yatra na
rūpabhedo liṅganiṇṇayassa nimittaṃ, na ca sāhacariyaṃ liṅgabhedobhimato, nekameva vā
liṅgamicchate, taṃ yathā – vallarī mañjarī nārī
[abhidhāna 550 gāthā]. Viṭapo viṭabhītthiyaṃ
[abhidhāna 547 gāthā]. Bhītitthī bhayamuttāso [abhidhāna 166 gāthā]. Vajiraṃ punnapuṃsakeccādi
[abhidhāna 24 gāthā].
[Cha] idāni rūpabhedoti liṅganiṇṇayassa paṭipattihetuko yo bhinnaliṅgānaṃ dvando,
takkaraṇapaṭisedhena abhinnaliṅgānameva dvando katoti paribhāsitumupakkamate
‘‘abhinnaliṅgina’’ miccādi. Abhinnaliṅgīnaṃyeva nāmānaṃ dvando kato, na bhinnaliṅgīnaṃ, yathā
–vimutyasaṅkhatadhātu, suddhinibbutiyo siyunti [abhidhāna 9 gāthā]. Na kevalaṃ dvandoyeva, atha
kho ekasesopyabhinnaliṅgānaṃyeva kato, yathā – naggo digambarāvatthā. [abhidhāna 734 gāthā]
Sabbadharakate pana ‘‘jīmūtā meghapabbatā’’ iccudāhaṭaṃ. Nanu ca bhinnaliṅgānampi ekaseso
kato, yathā – mātā pitā tu pitaro, puttā tu puttadhītaro [abhidhāna 249 gāthā]. Sasurā sassu sasurā,
bhātubhagini bhātaroti [abhidhāna 250 gāthā]. Ettha hi mātā ca pitā ca pitaro, putto ca dhītā ca puttā,
sassu ca sasuro ca sasurā, bhātā ca bhaginī ca bhātaroti bhinnaliṅgānampi ekaseso dassitoti.
Ṭhānantare tesaṃ bhinnaliṅgatāya dassitattā na doso. Tāto tu janako pitā [abhidhāna 243 gāthā].
Ammā’mbā jananī mātā [abhidhāna 244 gāthā]. Apaccaṃ puttotrajo suto [abhidhāna 240 gāthā].
Nāriyaṃ duhitā dhītā [abhidhāna 241 gāthā]. Jāyāpatīnaṃ jananī, sassu vuttātha tappitā. Sasuroti
iccādikañhi tesaṃ [abhidhāna 246 gāthā]ṭhānantaranti. Tathā ettha kamaṃ vinā bhinnaliṅgānaṃ
gaṇanapāṭho viya saṅkaropi na kato. Tatra hi saggadisādayo atthā yathākkamaṃ taṃsambandhā ca
sakkavidisādayo atthā sakasakasambandhasahitā yathābhidhānaṃ sarūpapaṭipatyamatthabhidheyyā,
tathā tappariyāyasambandhāni ca yāni nāmāni, tāni sabbāni tadabhidhānāvasare abhidheyyānīti
sukhenekatreva sakalanāmapaṭipatti sarūpapaṭipatti ca yathā siyāticcetadatthaṃ kamo
abhyupagamyate, tathā ca satyāvassaṃ saggādipariyāye divasaddādayo, harādyavasare kumārādayo
abhidheyyā iti kamānurodhena liṅgasaṅkaro pariharitumasakkuṇeyyo, yathāvuttantu kamaṃ vinā
neha saṅkaro kato, iti pariyāyena itthippakaraṇādikkamena yathāsambhavamabhidhānato, taṃ yathā
–īti tvitthī ajaññañca, upasaggo upaddavoti [abhidhāna 401 gāthā]. Atra hi ye tiliṅgā, te tiliṅgāvasare
eva nibaddhā, na gaṇanapāṭhā viya uccāraṇavasena, evaṃ sabbatra yathāsambhavaṃ nīyate.
Vuttañca –
‘‘Bhedākhyānāya na dvando, nekaseso na saṅkaro;
Katotra bhinnaliṅgāna-mavuttānaṃ kamaṃ vinā’’ti
[amara 1.4] .
Idāni liṅgavācakānaṃ ṭhānavasenatthesu gamanaṃ dassetumāha ‘‘liṅgavācake’’ ccādi.
Gāthāpādantamajjhaṭṭhāgāthānaṃ pādānañca antamajjhaṭṭhā liṅgavācakā
anekatthaliṅgavācakāni ñāṇadassanādīni liṅgāni pubba matthaṃ vācakavasena yanti gacchanti.
Apare gāthāpādānamādiṭṭhā liṅgavācakā para matthaṃ yanti gacchanti. Taṃ yathā –
Phale vipassanādibba-cakkhusabbaññutāsu ca;
Paccavekkhaṇañāṇamhi, magge ca ñāṇadassanaṃ
[abhidhāna 794 gāthā].

Ṇā do saddh ācīvar ādi -hetv ādh āresu paccayo;
Kīḷādibbavihārādo, vihāro sugatālaye [abhidhāna 857 gāthā].
Khagge kurūre nettiṃso, parasmiñcātra tīsva mu [abhidhāna 1089 gāthā];
Kusale sukataṃsuṭṭhu-kate ca sukato tisu [abhidhāna 938 gāthā].
Samayo samavāye ca, samūhe kāraṇe khaṇe;
Paṭivedhe siyā kāle, pahāne lābhadiṭṭhisu [abhidhāna 778 gāthā].
Kantāro vanaduggesu [abhidhāna 1107 gāthā].
Ettha ca –
Yebhuyyatābyāmissesu, visaṃyoge ca kevalaṃ;
Daḷhatthenatireke cā-navasesamhi taṃ tisu [abhidhāna 786 gāthā].
Samādhismiṃ pu mekaggo-nākule vāccaliṅgiko [abhidhāna 1035 gāthā].
Jaḷe thūlo mahatyapi [abhidhāna 1066 gāthā]ccādīsu
Gāthāmajjhaṭṭhānaṃ, pādantamajjhaṭṭhānañca liṅgavācakānaṃ pubbaparatthesvapi
gamanabhāvato ‘‘pubbaṃ yantī’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā gāthānaṃ
majjhantaṭṭhā pubbaṃ yanti, gāthāmajjhaṭṭhā, pādantamajjhaṭṭhā ca pubbāparañca yantīti
yathālābhayojanā daṭṭhabbā.
[Ja] idāni visesavidhimhi satthalahubhāvatthaṃ paribhāsate ‘‘pumitthiya’’ miccādi.
Pumitthiyaṃ ‘‘dvīsū’’ ti padaṃ ñeyyaṃ, yathā – asani dvīsu [abhidhāna 24 gāthā]. Sabbaliṅge
liṅgattaye ‘‘tīsū’’ ti padaṃ ñeyyaṃ, yathā – sattannaṃ pūraṇe seṭṭhe’tisante sattamo tisu [abhidhāna
942 gāthā]. Ettha ca nisiddhaliṅganāmaṃ pārisesato ‘‘sesaliṅga’’nti ñeyyaṃ [nisiddhaliṅga
sesatthaṃ (amara 1.5.)] , yathā – vassa saṃvaccharā nitthīti [abhidhāna 81 gāthā]. Atra
cekaliṅganisedhabyākhyānena liṅgadvayavidhānanti [ekaliṅganisedhabyājena
liṅgadvayābhidhānamiti (amarakosacintāmaṇiṭīkā)] .
Ganthalāhavaṃ vidhāyedāni paṭipattilāhavatthamāha ‘‘abhidhānantarārambhe’’ iccādi.
Abhidhānantarassa aññassa abhidhānassa ārambhe sati, tu anto yassa abhidhānassa, atha ādi yassa
abhidhānassāti idaṃ abhidhānadvayañca ñeyyaṃ. Tvantamathādikaṃ nāmādipadaṃ pubbena na
sambajjhateti bhāvo. Tatra nāmapadaṃ yathā – jino sakko tu siddhattho
[abhidhāna 4 gāthā]. Kesavo
cakkapāṇyatha [abhidhāna 16 gāthā]. Mahissaro sivo sūlī [abhidhāna 16 gāthā]. Liṅgapadaṃ yathā –
pume tu paṇhi pāsaṇi [abhidhāna 277 gāthā]. Pume tūtu rajo pupphaṃ [abhidhāna 238 gāthā]. Sā
tirokaraṇīpyatha [abhidhāna 298 gāthā]. Punnapuṃsakamullocaṃ [abhidhāna 299 gāthā].
Atthapadaṃ yathā – udare tu tathā pācā’nalasmiṃ gahaṇītthiyaṃ [abhidhāna 973 gāthā]. Paṇīto tīsu
madhure, uttame vihitepyatha. Añjase visikhāyañca, pantiyaṃ vīthi nāriyaṃ [abhidhāna 940 gāthā].
Atha saddena catra anantariyatthena sakapariyāyopalakkhaṇato atho saddādīsu ca na pubbena
sambajjhate. Pāṇako cāpyatho uccāliṅgo lomasapāṇakoti [abhidhāna 623 gāthā].
[Jha] idāni buddhavacanānamanurūpānampi pacurappayogānameva kesañci gahaṇaṃ attano
satthantarāpasayhatāvasena ahaṃkārapubbikābhāvañca dassetumāha ‘‘bhiyyo payoga’’ miccādi.
Sogate sugatassa vacanabhūte āgame piṭakattaye, tañhi āgacchanti tividhasampattiyo etenāti
āgamoti vuccati. Tasmiṃ bhiyyo payogaṃ bāhullena payujjateti payogo, taṃ āgamma gahetvā
kvaci araññavaggādīsu nighaṇṭuyuttiñca nighaṇṭunāmake satthe āgataṃ buddhavacanānurūpaṃ
yuttiñca ānīya ānetvā nāmaliṅgaṃ kathīyati antobhāvena nipphannaṃ bahibhāvena pakāsīyate.
Āvibhāvattameva hi jaññattaṃ santakāriyakārino. Āsīsāyaṃ vā avassambhāvinopi vacanassa
vattamānatthavatticchāya vattamānattaṃ, tathā hi loke avassambhāvino siddhimabhisandhāya
bh āvinamappatta ṃ vattam ānattena v ā at ītattena v ā vattumicchati, ta ṃ yath ā – ‘‘ ida ṃ

mamamap āpaye ’’ ti koci kenac ābhihito santo avassa ṃ ta ṃ bhavissat īti maññam āno
pāpiyamānaṃ pattaṃ vā vattumicchati, tatoyeva ‘‘āsīsāyaṃ bhūtamiva ce’’ti [pāṇini 3.3.132]
tadatidesavacanaṃ paccākhyāyate.
Paṇāmādivaṇṇanā niṭṭhitā.
1. Saggakaṇḍavaṇṇanā
1. Idāni yasmā abhidheyyattho nāma paññattiparamatthatthavasena duvidho, tesu yebhuyyena
paññattatthato paramatthatthova seṭṭho, tesupi odhiso kilesānaṃ samucchedapaṭippassaddhikarattā
yathākkamaṃ aṭṭha dhammā seṭṭhā, tatopi nibbānameva seṭṭhaṃ, tesaṃ sabbesampi dhammānaṃ
sammāsambuddhova seṭṭho. Vuttañhi bhagavatā ‘‘virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca
cakkhumā’’ti
[dha. pa. 273; netti. 125] . Ettha hi ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā
vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī’’ti [a. ni. 4.34; 5.32; itivu. 90] vacanato sabbesampi
saṅkhatāsaṅkhatadhammānaṃ virāgasaṅkhāto nibbānameva seṭṭho, cakkhumā pana
sammāsambuddho tesaṃ sabbesampi dhammānaṃ, devamanussādibhedānaṃ dvipadānañca
paññattatthānaṃ seṭṭhoti ayamattho vutto bhagavatā, tasmā
sabbatthaseṭṭhatthābhidhāyakābhidhānabhūtaṃ buddhātidhānameva paṭhamaṃ saggakaṇḍassa
ādimhi patthiyavasena
[satthiyavasena (ka.)] dassetumāha ‘‘buddho’’ ccādi. Tattha jina saddantaṃ
sabbabuddhassa nāmaṃ. Sabbaṃ buddhavāti buddho, sakammakā kattari ta paccayo. Visiṭṭhā
buddhi assatthīti buddho, pasaṃsāyaṃ yadādinā ṇapaccayo. Dānasīlakkhandhādayo
ṭhānāṭṭhānañāṇādayo vā dasa balāni yasseti dasabalo. Sāsati vinayati satteti satthā.
Sabbadhammajānanasīlatāya sabbaññū.Dvipadānaṃ, dvipadesu vā uttamo dvipaduttamo,
buddhavaṃsavaṇṇanāyaṃ[bu. vaṃ. aṭṭha. 37 nidānakathā]niddhāraṇalakkhaṇāya chaṭṭhiyā
samāsassa paṭisiddhattā nedisī niddhāraṇalakkhaṇā chaṭṭhī gamyate. Kasmā pana so tattha
paṭisiddhoti? Samāse yebhuyyena niddhāraṇalakkhaṇattayassa vikalābhāvato. Kiñcāpi hi tattha
chaṭṭhiyāyeva paṭisiddho, sattamiyā pana niddhāraṇalakkhaṇāya vijjamānattā tassāpi so
paṭisedhanīyoyeva. Munīnaṃ indo rājā munindo. Puññañāṇabhāgyādayo bhagaṃ nāma, taṃyogā
bhagavā.Nāthati sattānaṃ hitaṃ yācati, kilese vā upatāpeti, sattesu vā issariyaṃ karoti, tesaṃ vā
hitaṃ āsīsatīti nātho. Buddhadhammasamantañāṇadibbacakkhusaṅkhātehi pañcahi cakkhūhi
samannāgatattā cakkhumā.Sabbadā byāmappabhāya kāyato niccharaṇavasena aṅgīraso.
Sabbākārena sabbadhammānaṃ munanato muni, dhammavādesu vā monakaraṇato muni.
2. Lokānaṃ, lokesu vā nātho lokanātho. Attano adhikassa kassacipi uttamapuggalassa
abhāvato anadhivaro, sabbapariyantagatattabhāvattā vā natthi etassa ito añño adhiko patthetabbo
attabhāvoti anadhivaro. Mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ esanato gavesanato mahesi, mahanto vā
īso vibhūti etassāti mahesi. Hitaṃ vinayati anusāsatīti vināyako, visiṭṭhaṃ vā nibbānaṃ satte netīti
vin āyako. Sabbadhammadassanasīlatāya ‘‘samantacakkhū’ti laddhanāmena sabbaññutaññāṇena
samannāgatattā samantacakkhu. Sobhanaṃ gataṃ ñāṇamassa, saṃsārā vā suṭṭhu apunarāvattiyā
gatavāti sugato, saparasukhasiddhatthaṃ vā sammā gatavāti sugato. Bhūri bahukā paññā yassa,
anantattā vā bhūrisamā paññā etassāti bhūripañño, anantāya mahāpathaviyā sadisapaññotyattho.
Kilesādipañcavidhaṃ māraṃ jitavāti māraji.
3. Narānaṃ sīho seṭṭho, parappavādamaddanasahanato vā naro ca so sīho cāti narasīho, sahatīti
sīho, niruttinayena pubbavaṇṇākārassīkāro, sīhasadisattā vā naro ca so sīho cāti narasīho. Yathā hi
sīho migarājā catūhi dāṭhāhi sabbasatte hiṃsati abhibhavati, tathā bhagavāpi
sīlapaññāpuññiddhisaṅkhātehi catūhi dhammehi sabbaṃ lokaṃ hiṃsati abhibhavatīti
opammasaṃsandanaṃ. Sabbapurisānaṃ seṭṭhattā naravaro, narānaṃ vā devamanussānaṃ seṭṭhattā
naravaro,‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’ti
[saṃ. ni. 1.23] ettha viya nara saddena sabbe
devamanussā saṅgahitā. Dhammassa rājapavattakattā dhammarājā,dhammato vā sadevakassa
lokassa rājā jāto, nādhammatoti dhammarājā,dhammena rājatīti vā dhammarājā,dhammapālako
vā rājā dhammarājā.Munīnaṃ seṭṭhattā mahāmuni. Devānaṃ atidevoti devadevo, devānaṃ
adhiko vā devo devadevo. Lokānaṃ garu ācariyo lokagaru, lokānaṃ garubhājanattā vā lokagaru.
Dhammassa s āmi yath āvuttanayena dhammass āmī.Yath ā purimak ā samm āsambuddh ā

sabbaññubh āva ṃ gat ā, tath ā ayampi gatoti tath āgato, tath ā vā samm ā gata ṃ ñāṇ amass āti
tathāgato tyādinā tathāgata saddassa atthapapañco tattha tattha [dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.12;
saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.78; a. ni. aṭṭha. 1.1.70; udā. aṭṭha. 18; itivu. aṭṭha. 38; theragā. aṭṭha. 1.3; bu. vaṃ.
aṭṭha. 2 nidāna kathā; mahāni. aṭṭha. 14; paṭi. sa. aṭṭha. 1.1.37; dī. ni. ṭī. 1.7; dī. ni. abhi. ṭī. 1.7; ma.
ni. ṭī. 1.12; a. ni. ṭī. 1.1.170]
vuttanayena veditabbo.
4. Sayameva sammāsambuddho bhavati, anaññabodhitoti sayambhū.Sammā aviparītena
sa’mattanāyeva sabbadhamme bujjhati abujjhi bujjhissatīti sammāsambuddho. Seṭṭhapaññāya
samannāgatattā varapañño. Satte saṃsāraṇṇavato nibbānapāraṃ netīti nāyako. Jitapañcamārattā
jino. Ettha ca samantabhadra, lokaji, chaḷabhiñña, advayavādī, sirīghana, akaniṭṭhaga [akaniṭṭhaka
(ka.)] , dhammacakka, rāgāsani [rāgāri (ka.)] , tisaraṇa, khasama [khaṇasama (ka.) khena ākāsena
samā tulyā guṇā yassa so (tikaṇḍasesaṭīkā 1.1.8)] , guṇākara, mahāsukha, vajira, mettābala, asama,
jit āri, mahābodhi, dhammadhātu, setaketu, khaji, timutti [khajiravimutti (ka.) khena ākāsajjhānena –
suññabhāvanāyāti bhāvo – jayati saṃsārabhāvaṃ yo, ji+ kvipa suññavādīnaṃ boddhānaṃ ‘‘suññaṃ
sabbameva’’ ityākārabhāvanāya saṃsārabhāvajayanato tathābhāvo (saddakappadduma)]
,
dasabhūmissara, pañcañāṇa, bahukkhama, sambuddha, sabbadassī, mahābala, sabbabodha
[sambodhadhamma (ka.)] , dhammakāya, saṃgutta, araha, dvādasakkha, vītarāgādīnipi anekāni
buddhassa nāmāni [imāni pariyāyavacanāni pāyaso amarakosato, tikaṇḍasesābhidhānato ca gahitāni].
Samantato puññasambhārato ca ñāṇasambhārato ca bhadro seṭṭhoti samantabhadro tyādīni ca
nibbacanāni veditabbāni. Vuttañca –
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;
Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti
[dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53;
paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.76; netti. aṭṭha. 38] .
Tattha uddheyya nti uddharitabbaṃ. Api nāmasahassato ti anekehi nāmasahassehītyattho.
Sabbabuddhanāmakathā.
Sakkādisattakaṃ amhākaṃ buddhassa nāmaṃ. Pañcamāre jetuṃ sakkotīti sakko, bhaginīhi
saddhiṃ saṃvāsakaraṇato vā lokamariyādaṃ chindituṃ sakkuṇantīti sakkā, sākiyarājūnaṃ
pubbarājāno, tesaṃ vaṃsabhūtattā bhagavā ‘‘sakko’’ti vuccati. Assa ca jātisamanantaraṃ nidhayo
ratanāni ca uppannānīti siddhattho ti nāmaṃ kataṃ, sabbesaṃ vā lokānaṃ siddhā atthā etena
hetubhūtenāti siddhattho. Suddhaṃ odanaṃ assāti suddhodano, tassa apaccaṃ suddhodani.
Gotamavaṃsassa kapilassa munino sissatāya sakyā gotamā, bhagavā pana gotamavaṃse uppannattā
gotamassa munino apaccaṃ gotamo.
5. Sakyavaṃsāvatiṇṇo [sakyavaṃsā pitthiṇṇo (ka.)] sakyamuni yo buddho so sakyasīho,
sakyānaṃ vā seṭṭhattā sakyasīho. Sakyakulato jāto muni sakyamuni. Sūriyadevaputtassa
sotāpannattā bhagavā ādiccabandhūti vuccati, ādiccassa bandhu ñātīti nibbacanaṃ katvā. Etthapi
māyādevīsuta, mahāsamaṇa, kalisāsanādīni [kulisāsanādīni (ka.) kalimhi yuge sāsanaṃ anusāsanaṃ
yassa so, athavā kalimhi pāpe vivāde vā sāsanaṃ hitasādhanaṃ yassa so (tikaṇḍasesaṭīkā 1.1.11)]
gotamapariyāyāni veditabbāni.
6. Mokkhādīni nibbuti pariyantāni chacattālīsa nāmāni nibbānassa nāmāni. Muccanti ettha,
etena vā rāgādīhīti mokkho. Nirujjhanti ettha rāgādayoti nirodho, rundhati vā nibbānanti rodho,
kileso, so ettha natthīti nirodho. Vānasaṅkhātāya taṇhāya nikkhantattā, nibbāti vā etena
rāgaggiādikoti nibbānaṃ.Yathā pakatidīpo nadīsotena vuyhamānānaṃ patiṭṭhā hoti, evamidampi
nibbānaṃ saṃsāramahoghena vuyhamānānaṃ patiṭṭhāti dīpo viyāti dīpo, nikkilesānaṃ vā
padīpasadisabhāvakaraṇato dīpo viyāti dīpo,‘‘nibbanti dhīrā yathayaṃ padīpo’’ti hi vuttaṃ, dippati
vā ariyānaṃ ñāṇacakkhusseva pakāsatīti dīpo. Taṇhānaṃ khayahetuttā taṇhakkhayo. Rāgādīnaṃ
paṭipakkhattā, uttamaṭṭhena vā paraṃ.Tāyati rakkhati apāyāditoti tāṇaṃ.Nilīyanti ettha
saṃsārabhayabhīrukāti leṇaṃ.Natthi dīgharassādikaṃ rūpaṃ saṇṭhānametassāti arūpaṃ,
appaccayattā vā arūpaṃ.Rāgādīnaṃ santakaraṇattā santaṃ.Rāgakkhayahetubhāvena aviparītattā,
catusaccapariyāpannattā vā saccaṃ.Natthi ālayo taṇhā etthāti anālayaṃ.

7. Paccayehi na sa ṅkar īyateti asa ṅkhata ṃ .Siva ṃ khemabh āva ṃ karot īti siva ṃ ,
saṃsārabhīrukehi sevitabbattā vā sivaṃ,yadādinā va paccayo. Natthi ettha mataṃ maraṇaṃ,
etasmiṃ vā adhigate puggalassa matanti amataṃ.Passituṃ sudukkaratāya sududdasaṃ.Parehi
uttamehi ariyapuggalehi ayitabbaṃ gantabbanti parāyaṇaṃ,parato vā ayitabbaṃ gantabbanti
parāyaṇaṃ,saṃsārasabhāvato aññasabhāvavasena bujjhitabbantyattho, paresaṃ vā
ariyapuggalānaṃ patiṭṭhānattā parāyaṇaṃ.Yena cattāro maggā odhiso kilese saranti hiṃsanti taṃ
dhammaṃ saraṇaṃ,ariyānaṃ vasitagehattā vā saraṇaṃ.Īti upaddavo pavāso ca te yattha na santi,
taṃ anītikaṃ,satte saṃsāraṃ netīti ‘‘nītī’’ti laddhanāmāya taṇhāya abhāvato vā anītikaṃ.
Āsavānaṃ anārammaṇatāya anāsavaṃ.Niccaṭṭhena dhuvaṃ,dhavati vā
maggānamārammaṇabhāvaṃ gacchatīti dhuvaṃ, ‘‘dhu gatitheriyesū’’ti hi kātantadhātu.
Daṭṭhabbasabhāvassa natthitāya anidassanaṃ.Paccayehi akatattā akataṃ.Sadā vijjamānattā
apalujjanasabhāvaṃ gacchati, tena vā viññāyatīti apalokitaṃ.‘‘Itaṃ gate ca viññāte’’ti hi
nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Lokasabhāvena vā viññāyatīti lokitaṃ, tabbhāvāpagamanato apalokitaṃ.
Saṇhaṭṭhena nipuṇaṃ,yena vā cattāro maggā odhiso kilese nissesato punanti sodhenti, taṃ
nipuṇaṃ.Na kadācipi yassa anto vināso atthi, taṃ ana ntaṃ. Kharanti vinassantīti kharā, saṅkhatā,
te yattha na santi, taṃ akkharaṃ,kharasaṅkhātānaṃ vā saṅkhatānaṃ paṭipakkhattā akkharaṃ.
Ettha ca asaṅkhatantyādikā gāthā rucirānāma.
8. Sabbadukkhānaṃ khayakāraṇattā dukkhakkhayo. Byābādhatīti byābādho, so eva byābādo,
dukkhasaccaṃ, tassa bhāvo byābajjaṃ, dukkhassa pīḷanādyattho, taṃ yattha natthi, taṃ
abyābajjaṃ,abyāpajjhantipi pāṭho, tattha byāpajjanti vinassantīti byāpādā, saṅkhatā, tesaṃ bhāvo
byāpajjhaṃ, saṅkhatānaṃ vinassanabhāvo, taṃ yattha natthi, taṃ abyāpajjha nti evamattho
veditabbo, niruttinayena ca dyassa jjha kāro. Kilesakammavipākavaṭṭānamabhāvato vivaṭṭaṃ.
Nibbhaya ṭṭhena khemaṃ,khayanti vā etena rāgaggiādayoti khemaṃ.Saṅkhārehi asammissatāya,
visaṃyogatāya ca kevalaṃ.Apavajjanti saṅkhārā etasmāti apavaggo. Yasmā rāgo vigato, so virāgo.
Padhānabhāvaṃ nītaṃ paṇītaṃ.Natthi etasmiṃ adhigate ariyānaṃ cutaṃ cavananti accutaṃ.
Ariyehi pajjitabbattā gantabbattā padaṃ.
9. Cattāro yogā khayanti etenāti yogakkhemo. Pāreti sakkoti saṃsāradukkhasantāpaṃ
sametunti pāraṃ,‘‘saṃsāradukkhasantāpatattassā’laṃ sametave’’ti hi vuttaṃ. Pagatā
saṃsāracakkassa arā etasmāti vā pāraṃ. Kilesehi muccanato mutti, nikāyantariyā pana
‘‘sarīrendriyehi attano muttattā muttī’’ti vadanti. Kilesasamanato santi. Visujjhanti sattā etāya
rāgādimalehīti visuddhi . Sabbasaṅkhārā vimuccanato vimutti. Asaṅkhatameva nissattanijjīvaṭṭhena,
santilakkhaṇadhāraṇato vā dhātūti asaṅkhatadhātu. Sujjhanti sattā etāya rāgādimalehīti suddhi.
Āvuṇoti saṃsārato nikkhantumappadānavasenāti vuti, taṇhā, tato nikkhantattā nibbuti.
10 . Khīṇāsavādicatukkaṃ arahante. Khīṇā āsavā yassa so khīṇāsavo. Tato uttari
karaṇīyābhāvato natthi sikkhā etassāti asekkho. Vigato rāgo yasmāti vītarāgo. Saṃsāracakkassa are
hatavāti arahā,‘‘araha’’ntipi pāṭho.
Devalokādipañcakaṃ saggassa nāmaṃ. Devānaṃ loko bhavanaṃ devaloko. Dibbantyatra
divo. Aja gatiyaṃ, anekatthattā ṭhitiyaṃ, ciraṃ ṭhiyate asminti aggo, ṭhānaṃ, sobhano aggo saggo,
puññena vā suṭṭhu ajīyateti saggo. Tayo devā dibbantyatreti tidivo. Padhānato hi tīhi
hariharabrahmehi byapadeso. Tidasānaṃ devānaṃ ālayo ṭhānanti tidasālayo. Keci pana
‘‘devalokādittayaṃ saggasāmaññassa nāmaṃ, tidivādidvayaṃ tāvatiṃsassā’’ti vadanti, taṃ
amarakosādīsu sāmaññasmiṃyeva dvinnampi gahaṇato na sārato paccetabbaṃ. Etthāpi nāka,
suraloka, tipiṭṭhapa [visanti sukatino asmiṃ iti piṭṭhapaṃ pisodarādi tidasānaṃ piṭṭhapadhiti
dasasaddalopo (cintāmaṇiṭīkā)] , avaroha, phalodaya [phalassa kammaphalassa udayo
diṭṭhiyogyaṭṭhānaṃ (tikaṇḍaṭīkā)] , mandara, serika, sakkabhavana, khaṃ, nabhādīni
devalokasāmaññāni idhānāgatānipi gahetabbāni.
11-12 . Tidasādicatuddasakaṃ devatāsāmaññassa nāmaṃ. Jātīsu [jātijātīsu (ka.)] vuttāsu
byattipi vuccatīti byattīnaṃ bahuttā bahuvacananiddeso. Jātisattāvināsasaṅkhātā tisso dasā parimāṇā
etesanti tidas ā.Ete hi manuss ādayo viya buddhivipari ṇā makhayehi na yujjanti,

pañcav īsativassuddesiy ā eva uppajjanti santi vinassanti ca. Mara ṇaṃ maro, so yesa ṃ natthi, te
amarā.Dibbanti pañcakāmaguṇādīhi kīḷantīti devā.Vibujjhanti na supantīti vibudhā,
atītānāgatajātiṃ vibujjhantīti vā vibudhā.Sudhābhojanabhuñjanasīlatāya sudhāsino. Samudduṭṭhā
[amatamathanoṭṭhā (cintāmaṇiṭīkā)] surā atthi yesaṃ, te surā,suranti vā kīḷantīti surā,sukhena
ramantīti vā surā.Dīghāyukāpi samānā yathāparicchedaṃ sampattakāle maranti sīlenāti marū.Divo
devaloko oko āsayo yesaṃ te divokā.Sudhāhārassa pātabbassapi sambhavato amataṃ pivantīti
amatapā,amatosadhaṃ vā pivantīti amatapā.Sagge vasanasīlattā saggavāsino. Sadā
pañcavīsativassuddesiyattā nirākatā jarā etesanti nijjarā.Na nimisantīti animisā,bhamukā niccalaṃ
karontītyattho. Dive vasantīti dibbā.Devā eva devatā,sakatthe deva saddato tāpaccayo, devatā eva
devatāni, sakatthe nipaccayo. ‘‘Apume’’ti ettha paṭhamasakatthikavasena itthiliṅgattaṃ,
dutiyasakatthikavasena napuṃsakaliṅgattaṃ veditabbaṃ, dutiyasakatthikavaseneva vā dviliṅgattaṃ,
tattha itthiliṅgapakkhe yadādinā nikārādeso. Amarakose pana ‘‘devatāni pume vā’’ti [amara 1.9]
vuttaṃ. Tassattho –devatāni saddo vikappena pulliṅge, niccaṃ napuṃsaketi. Ṭīkāya ñca ‘‘sakatthikā
pakatito liṅgavacanāni ativattantīti punnapuṃsakatta’’nti [devo eva devatā, sakatthe tā, sakatthikā
api paccayā pakatito liṅgavacanādyativattante, apīti itthittaṃ devatā eva devataṃ paññādittā aṇa
(cintāmaṇiṭīkā)] vuttaṃ. Tattha sakatthikāti dutiyasakatthikaṃ vuttaṃ, pakatito ti
paṭhamasakatthikaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘punnapuṃsakatta’’ nti, itarathā tāpaccayantassa niccaṃ
itthiliṅgatāya itthiliṅgattameva vadeyya. Supabbā, sumanā, tidivesā, āditeyyā, divisadā, lekhā,
aditinandanā, ādiccā, ribhavo [vibhavā (ka.), rikāro devamātā siyā iti tikaṇḍe, tato bhavantīti
(cintāmaṇiṭīkā)] asoppā, amaccā [maraṇaṃ mati iti ti, matiyaṃ bhavā maccā… na maccā amaccā
(cintāmaṇiṭīkā)] , amatāsanā, aggimukhā, havibhojanā, girabbāṇā, dānavārayo, bindārakā, pūjiyā,
cirāyukā, saggino, nabhosadāiccādīnipi devatānaṃ sāmaññanāmāneva.
13 . Siddhādayo ime devayoniyo devappabhavā devavaṃsā etesamuppattiyaṃ devānameva
ādikāraṇattā. Aṇimādiguṇopetattā sijjhanti etassa yathicchitā atthāti siddho. Yassa bhāsāya brūhati
kathā, so bhūto, pisācappabhedo adhomukhādi. Vacanattho pana bhavanti brūhanti kathā etasmāti
bhūto ti. Gandhaṃ abbati paribhuñjatīti gandhabbo, devagāyanā ‘‘hāhā hūhū’’ pabhutayo
[amara
1.55] . Nidhayo guyhatīti guyhako, saññāyaṃ ko, maṇibhadrādiko kuverānucaro. Yakkha pūjāyaṃ,
yakkhīyate pūjīyateti yakkho, kuverādiko. Rakkhanti attānaṃ etasmāti rakkhaso, vibhīsaṇādi.
Kumbhappamāṇaṇḍatāya kumbhaṇḍo. Pisitaṃ maṃsaṃ asati bhakkhatīti pisāco, sakuni
sakuntiādiko kuverānucaro, yadādinā pisitassa pibhāvo, asa ssa ca sācādesabhāvo [pāṇini 6.3.109;
moggallānapañcikā 1.47] . Ādi saddena vijjādhara, apasara, kinnare ca saṅgaṇhāti. Vijjaṃ
guḷikāñjanamantādikaṃ dharatīti vijjādharo. Apasārayanti khalayantīti apasarā,ubbasyādikā
suravesiyo [amara 1.55] , apasara saddassa jātiyaṃ sayaṃ bahuttaṃ, byattiyantu tadavayavaṃ vā
sayaṃ, tathā ca bahuttaṃva. Vanādi saddo kadāci jātiyaṃ payujjate, kadāci byattiyaṃ. Tatra yadā
jātiyaṃ, tadā byattigataṃ saṅkhyamādāya pavattati. Yadā byattiyaṃ payujjate, tadā
taṃbyattāvayavānaṃ pāṇipādādīnaṃ bahuttasaṅkhyamādāya pavattati. Vana saddo tu
jātigatekasaṅkhyāvisiṭṭhadabbābhidhānato dhavādibyattigatajātyābhidhānato vā ekavacananti
apasara saddo vāmanādimatena itthiyaṃ bahuvacane ca, tadaññesaṃ pana matena pumitthiyaṃ
vacanadvaye ca daṭṭhabbo. Assamukhanarasarīrattā kucchito naro, kiñci vā naro, narasadisattā vā
kinnaro. Etā devayoniyo. Gaṇadevatā pana –
‘‘Ādiccā visu vasavo, tusitā’bhassarā’nilā;
Mahārājikā sādhyā ca, ruddā ca gaṇadevatā’’ti
[amara 1.10] .
Amarakose kathitā.
Tatrādiccā dvādasakā, visudevā dasa ṭhitā;
Vasavo aṭṭhasaṅkhyātā, chattiṃsa tusitā matā.
Ābhassarā catusaṭṭhi, vātā paṇṇāsekūnakā;
Mahārājikanāmāyo, dvisataṃ vīsatādhikā.
Sādhyā dvādasa vikhyātā, ruddā cekādasa ṭhitā;
Samayantarato etā, viññeyyā gaṇadevatā.

14 . Pubbadev ādicatukka ṃ asure. Pubba ṃ dev ā pubbadev ā,dutiy āsam āso, pubbe v ā dev ā
pubbadevā,pubbe hyete devapure ṭhitā, anantaraṃ sakkādīhi tato cālitā. Surānaṃ ripū sattavo
suraripū.Surānaṃ paṭipakkhabhāvato asurā,devā viya na suranti na kīḷantīti vā asurā,
samudduṭṭhā vā surā devehi abhyupagatā, nāsurehīti natthi surā etesanti asurāti nikāyantariyā.
Danunāmāya mātuyā apaccaṃ dānavā. Danu nāma terasasu rakkhasaduhitīsu ekissā duhitu nāmaṃ.
Ete pubbadevādayo sadā pume pulliṅge vattanti. Deccā, deteyyā, danujā, indārī, suradisā,
sukkasissā, ditisutā, pubbajāiccādīnipi asurassa sāmaññanāmāni.
Tabbisesāasurappabhedā. Surehi saddhiṃ saṅgāmatthaṃ attano balakāyānaṃ pahāraṃ
āyudhaṃ dadātīti pahārado, so eva pahārādo. Saṃ pasattho varo jāmātā yassa so sambaro, tassa hi
sakko jāmātā [saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.256] , puññāharīsu vā indriyāni saṃvuṇotīti sambaro.
Balametassatthīti balī, atisayabalakāyattā vā balī, so eva bali, ‘‘baliādayo’’ti iminā samāsepi sandhi
natthīti dīpeti. Ādi nā macchasakuṇādikepi kuñcādikepi asurabhede saṅgaṇhāti.
15 . Pitāmahādyaṭṭhakaṃ brahmani. Pitūnaṃ pajāpatīnaṃ lokapitūnampi pitā pitāmaho,
āmaha paccayo [moggallāna 4.38] . Sabbalokānaṃ pituṭṭhāniyattā pitā,sabbalokaṃ vā pāti rakkhatīti
pitā, ritu paccayo. Mahantasarīratāya brahmā, braha vuḍḍhiyaṃ ma paccayo. Lokānaṃ īso indo
lokeso. Kamalasambhavattā kamalaṃ,padmaṃ. Taṃ āsanamuppattiṭṭhānamassa kamalāsano.
Hiraññaṃ suvaṇṇamayaṃ aṇḍaṃ hiraññaṃ, tassa gabbho bhūṇo [guṇo (ka.)] hiraññagabbho.
Jhānādiguṇehi surānaṃ jeṭṭhattā surajeṭṭho. Pajānaṃ sattānaṃ pati sāmibhūto pajāpati, pajaṃ
pāletīti vā pajāpati. Attabhū, parameṭṭhi, sayambhū, caturānano, dhātā, kamalayoni, duhiṇo, viriñci,
sajitā, vedhā, vidhātā, vidhi, haṃsaratho, viriñco, papitāmaho iccādayopi brahmanāmāni.
16-17 . Vāsudevādipañcakaṃ kaṇhe. Vasudevassa apaccaṃ vāsudevo. Maccānaṃ jīvitaṃ
harati sīlenāti hari. Kaṇhaguṇayogato kaṇho. Kesiṃ nāma asuraṃ hatavāti kesavo, īkārassa akāro,
hana ssa ca vo. Vuttañca –
‘‘Yasmā tayā hato kesī,
Tasmā me sāsanaṃ suṇa;
Kesavo nāma nāmena,
Seyyo loke bhavissasī’’ti
[cintāmaṇiṭīkāyampi] .
Cakkaṃ pāṇimhi assa cakkapāṇi. Visaṇu [piṇhu (ka.)] , nārāyano, vekuṇṭho, dāmodaro,
mādhavo, sambhū, deccāri, puṇḍarīkakkho, govindo, garuḷaddhajo, pītambaro, accuto, maṅgalo,
siṅgī, janāddano, upendo, indāvarajo, catubhujo, padmanābho, madhuripu, tivikkamo,
devakīnandano, sorī, sirīpati, purisottamo, vanamālī, balidhaṃsī, kaṃsārāti, adhokkhajo,
sabbambharo, keṭabhaji
[keṭabhaṃ jitavā (cintāmaṇiṭīkā)] , vidhu, sasabindu, sirīkaro, sirīvarāho,
ajito, parapuriso, sirīgabbho, chabindu, ananto, narakaji, kesaro, jātikīlo, narasīho, purāṇapuriso,
nalinesayo, vāsu, narāyano, punabbasu, sabbarūpo, dharaṇīdharo, vāmano, ekasiṅgo, somagabbho,
ādidevo, ādivarāho, suvaṇṇabindu, sadāyogī, sanātano, rāhumuddhabhido, kāḷanemi, paṇḍavo,
vaḍḍhamāno, satānando, pajānātho, suyāmunoiccādīni visaṇunāmāni. Assa pana pitu nāmāni
vasudevo, ānakadundubhi
[amara 1.23] iccādīni. Rathavāho panassa dāruko nāma [tikaṇḍasesa
1.1.34] . Mantī pana pavanabyādhi nāma [mantī pavanabyāmi uddhavo (titaṇḍasesa 1.1.35)
pavanabyādhi… uddhavo iti dve piṇhussa mantino (kaṭṭīkā)] .
Mahissarādichakkaṃ hare. Mahanto issaro vibhūti etassāti mahissaro. Guṇāvatthārahito
sampati paramānandarūpattā nibbikāro samati bhavatīti sivo, niruttinayena akārassa ittaṃ, ma ssa vo
ca. Evaṃ sabbattha yadādinā vā niruttinayena vā saddasiddhi veditabbāti. Sūlapāṇittā sūlī.Iṭṭhe
pabhavatīti issaro, issati abhibhavatīti vā issaro. Pasūnaṃ pamathānaṃ pati pasupati. ‘‘Pasu
migādo chagale, pamathepi pasu pume’’ti ruddo [rabhaso (ka.)] . ( ) [(guṇe) (ka.)]
Visiṭṭhatamoguṇattā sabbaṃ haratīti haro. Vutto ti kriyāpadaṃ. Sambhu, īso, sabbo, īsāno, saṅkaro,
candasekharo, bhūteso, khaṇḍaparasu, girīso, maccuñjayo, pinākī, pamathādhipo, uggo, kapaddi,
sirīkaṇṭho, kāḷakaṇṭho, kapālabharo, vāmadevo, mahādevo, virūpakkho, tilocano, sabbaññū,
nīlalohito, māraharo, bhaggo, tyambako, tipurantako, gaṅgādharo, andhakaripu, byomakeso, bhavo,
bh īmo, ruddo, um āpati, bhag ālī, kapisañjano, h īro, pañc ānano, khakuntalo, gop ālako, pi ṅgakkho

[vibha ṅgo (ka.)] , k ūṭ akaro, cand āpīḷ o, mah āna ṭo, sam īro, ho, nandiva ḍḍ hano, gu ḷā keso [mig ūho
(ka.)] , mihirāṇo, meghavāhano, suppatāpo [suppasādo (ka.)] , u, thāṇu [upāṇḍo (ka.)] , sipiviṭṭho, kīlo,
dhammavāhanoiccādīnipi haranāmāni.
Kumārādittayaṃ harassa putte. Kumāra kīḷāyaṃ, kumāreti kīḷatīti kumāro, soḷasavassiko,
ayañca soḷasavassiko. ‘‘Bālo ca soḷasa bhave’’ti hi vuttaṃ. Khaṇḍati dānavabalanti khando, ṇḍassa
ndo. Sattiṃpaharaṇavisesaṃ dharatīti sattidharo, pabhāvussāhamantasaṅkhātaṃ vā sattittayaṃ
dharatīti sattidharo. Amarakose pana –
‘‘Kattikeyyo mahāseno,
Sarajāto chaḷānano;
Pabbatīnandano khando,
Senānī aggibhū guho.
Bāhuleyyo tārakaji,
Visākho sikhivāhano;
Chamāturo sattidharo,
Kumāro koñcadāraṇo’’ti
[amara 1.41-2] vuttaṃ.
18-21 . Sakkādīni vīsati sakkassa nāmāni. Asure jetuṃ sakkuṇātīti sakko. Pure, puraṃ vā
dadātīti purindado . Devānaṃ rājā devarājā.Vajiraṃ pāṇimhi assa vajirapāṇi. Sujāya
asurakaññāya pati sujampati. Bahūnaṃ devamanussānaṃ cintitatthassa dassanasamatthatāya
sahassakkho. Mahataṃ devānaṃ indo rājā mahindo, devehi mahitabbo vā indo rājā mahindo,
mahanto ca so indo cāti vā mahindo. Vajiraṃ āvudhaṃ yassa vajirāvudho, ‘‘vajirāyudho’’ tipi
pāṭho. Vasūni ratanāni santyasseti vāsavo. Dasasatāni nayanāni yassa so dasasatanayano. Dvinnaṃ
devalokānaṃ adhipatibhūtattā tidivādhibhū.Surānaṃ nātho suranātho. Vajiraṃ hatthe yassa so
vajirahattho. Bhūtānaṃ sattānaṃ pati bhūtapati. Mahitabbattā maghavā. Maha pūjāyaṃ, ha ssa
ghavo. Kosasaṅkhātāni dhanāni santi yassa, so kosiyo, ‘‘kosiyagottatāya kosiyo’’ti ca vadanti. Indati
paramissariyena yujjateti indo. Vatraṃ nāma asuraṃ abhibhavatīti vatrabhū.Pāko
nāmavatrāsurassa bhātā, tassa sāsanato niggahato pākasāsano. Viḍaṃ byāpakaṃ ojo etassa viḍojo.
Sunāsīro, purandaro, lekhāsabho [lekhanaṃ devānaṃ usato uttamo (cintāmaṇiṭīkā)] , divapati,
surapati, balārāti, sacīpati, jambhabhedī, harihayo, namucisūdano, saṃkandano, meghavāhano,
ākhaṇḍalo
[ākhaṇḍayati parabalaṃ usādittā kalaca (cintāmaṇiṭīkā)] , kosiko, suragāmaṇī, nākanātho,
harī iccādīnipi sakkassa nāmāni.
Assa sakkassa bhariyā sujātānāma. Sukhena jātā, sundarā vā jāti yassā sā sujātā.Pulomajā,
sacī, indānī iccādīnipi sakkabhariyāya nāmāni.
Assa sakkassa puraṃ masakkasārādayo tayo bhave. Mo ca sakko ca masakkā, te saranti
gacchanti ettha kīḷāvasenāti masakkasārā,mahissarādīnaṃ parisānaṃ, sakkassa ca
kīḷānubhavanaṭṭhānantyatthoti cintāmaṇithutiṭīkāyaṃvuttaṃ. Saṅgahaṭīkāyaṃpana ‘‘masakkanti
vā vasokanti vā asurapurassa nāmaṃ, idaṃ pana tesaṃ uttamattā masakkasāro, vasokasāroti ca
vutta’’nti vuttaṃ. Amarā etissaṃ santi amaravatī, sā eva amarāvatī,rassassa dīghatā [pāṇinī
6.3.119] .
Assa sakkassa pāsādo vejayanto nāma. Vejayantī paṭākā pasatthā, bhūtā vā assa atthīti
vejayanto.
Assa sakkassa sabhā sudhammāmatā. Sobhano dhammo assāti sudhammā,devamaṇḍapo.
22 . Tassa sakkassa ratho vejayanto nāma. Vejayantīnāmāya paṭākāya yogato vejayanto. Tassa
sakkassa sārathi sūto mātalināma. Matalassa [mātalāya (ka.)] apaccaṃ mātali, tassa sakkassa gajo
erāvaṇo nāma, irāvaṇo samuddo, tatrajāto erāvaṇo[irāvati samudde jāto (erāvato), sese aṇa…
pisodar āditt ā ṇ atte er āva ṇo (cint āma ṇiṭī kā)] . Tassa sakkassa sil āsana ṃ pa ṇḍ ukambalo n āma.

Pa ṇḍ uva ṇṇ akambalasadisatt ā pa ṇḍ ukambalo. Sil ā pāsāṇ o eva āsana ṃ sil āsana ṃ .
23 . Tassa sakkassa puttā suvīra, jayantaiccādayo. Atisayena sūrattā suvīro. Asure jayatīti
jayanto. Tassa sakkassa pokkharaṇī nandā nāma bhave. Nandīyatīti nandā.Pokkharaṃ vuccati
padumaṃ, salilañca, tehi sattānaṃ manaṃ attānaṃ nayatīti pokkharaṇī,pokkharena vā sundarena
aṇṇena jalena sahitattā pokkharaṇṇī, sā eva pokkharaṇī. Tassa sakkassa vanāni uyyānāni
nandanādīni cattāri. Nandayatīti nandanaṃ.Nānādibbarukkhehi missakattā missakaṃ.Nānālatāhi
vallīhi cittattā cittalatā,nānāvirāgavaṇṇavicittāya vā latāya samannāgatattā cittalatā,devatānaṃ vā
cittāsā ettha atthīti cittā, āsāvatī nāma latā, sā yassa atthi, taṃ cittalatā. Devatānaṃ vā cittaṃ lanti
gaṇhantīti cittalā, dibbarukkhā, tesaṃ samūho cittalatā,itthiliṅgena tassa vanassa nāmaṃ, yathā
‘‘khuddasikkhā’’ti. Phārusakāni yattha santi, taṃ phārusakaṃ.
24 . Asanyādittayaṃ tassa sakkassa āyudhaṃ.Assate bhujjate lokadhātukamanenāyudhenāti
asani, ayaṃ asani saddo dvīsu pumitthiliṅgesu vattati. Kulimhi sakkassa hatthe seti tiṭṭhatīti
kulisaṃ,kuli hattho bhujādaloti hi tikaṇḍaseso [tikaṇḍasesa 2.6.26] . Kuyaṃ vā pathaviyaṃ lisati
tanu bhavatīti kulisaṃ. Vaja gatiyaṃ, vajateva na paṭihaññate yassa gamanaṃ kenacīti vajiraṃ,
ira paccayo. Vajirasahacaraṇato kulisa saddopi punnapuṃsake. Bhiduraṃ, pavi, satakoṭi, suru,
sambo, dambholiiccādīnipi vajirassa nāmāni. Tatra bhiduraṃpunnapuṃsake, pavi ādayo pume.
Rambhā ca alambusā ca iccādikā devitthiyo accharāyo nāmāti vuttā. Accharāvisesā hi etā.
Accho nimmalavaṇṇo etāsamatthīti accharāyo. ‘‘Apasarā’’ tipi etāsameva sāmaññasaññā.
Devaputtānaṃ ratiṃ bhāventi vaḍḍhentīti rambhā,raṃ kāmaggiṃ bhanti dīpayanti jālentīti vā
rambhā,niggahītāgamo. Kāmarativasena devaputte attani vasāpetuṃ alaṃ samatthāti alambusā,
assukāro. Devānaṃ devaputtānaṃ, devībhūtā vā itthiyo devitthiyo.
‘‘Pañcasikho, hāhā, hūhū’’iccādayo gandhabbā nāma. Pañca sikhā cūḷā yassa so pañcasikho.
‘‘Hā’’ti ananditaṃ dhaniṃ [nindibhaddhaniṃ (cintāmaṇiṭīkā)] jahatīti hāhā.‘‘Hū’’ti
gītavisesasaddaṃ hūyateti hūhū.Gandhaṃ abbanti bhuñjantīti gandhabbā,gāyanaṃ vā dhammo
etesaṃ gandhabbā, mma ssa bbo.
25 . Vimānādidvayaṃ vimāne. Devānamākāse gamanaṃ yena taṃ vimānaṃ,vigataṃ [vinā
(ka.)] mānaṃ upamānamassa vimānaṃ.Vihe ākāse gacchatīti byamhaṃ, ha kārato pubbe
ama paccayo. Ettha ca vimānabyamha saddā dvepi anitthiyaṃpunnapuṃsake vattanti.
Pīyusādittayaṃ amate. Pīyateti pīyusaṃ,‘‘amatapā’’ti hi vuttaṃ, usa paccayo [uṇādi 4.76
ṇvādi 215 suttesu pana ‘‘pīyūsa’’miti dissati] . ‘‘Peyuso’’ tipi nāmamassa. Na mataṃ maraṇamanena
amataṃ.Sukhena dhayanti pivanti taṃ iti sudhā.Ettha ca amata saddo
yaññasesapīyusasalilaghatādīsu napuṃsake, dhanvantaridevādīsu pulliṅge, gaḷojhābhayāmalakyādīsu
itthiliṅgeti tīsu vattati [amataṃ yaññasese ca, pīyūse salile ghate ayācite ca mokkhe ca, nā
dhanvantaridevasu amatā māgadhīpathyā guḷucyāmalakīsu ca (medinīkosa 16 77-8)] ,
taṃsahacaraṇato pīyusa saddopi tīsu liṅgesu. Sudhāsaddo pana amatanuhīlepādīsupi
niccamitthiliṅgova [sudhā lepo’mataṃ nuhī (amara 23.101)] .
Sineru ādipañcakaṃ pabbatarāje. Sināsoceyye, sināti soceti deveti sineru, eru paccayo. Mī
hiṃsāyaṃ, mināti hiṃsati sabbe pabbate attano uccataraṭṭhenāti meru, ru paccayo. Tidivānaṃ
dvinnaṃ devalokānaṃ ādhāro patiṭṭhāti tidivādhāro. Deve nayatīti neru. Sumerūti upasaggena
nāmaṃ vaḍḍhitaṃ. Hemaddi, ratanasānu, surālayādīnipi pabbatarājassa nāmāni.
26 . Yugandharādīni sinerussa parivārabhūtānaṃ sattannaṃ paribhaṇḍapabbatānaṃ nāmāni.
Candasūriyasaṅkhātaṃ yugaṃ dhāreti tadubbedhamaggacārittāti yugandharo. Īsaṃ mahissaraṃ
dhāreti tassa nivāsaṭṭhānattāti īsadharo. Karavīrā assamārakā bahavo ettha santīti karavīro, ke vā
mayūrā ravanti etthāti karavīro, ‘‘karavīko’’tipi pāṭho, idhāpi pacchimoyevattho, karavīkasakuṇā vā
bahavo ettha santīti karavīko. Sudassanā osadhivisesā bahukā ettha santīti sudassano, sukhena
passitabbatt ā vā sudassano , sundara ṃ vā dassana ṃ etth āti sudassano. Pañcanna ṃ pabbatacakk āna ṃ

nemisadisa ṃ katv ā att āna ṃ dh āret īti nemindharo, nemibh āvena v ā dh āretabbo
upalakkhetabboti nemindharo, nemiṃvā rathaddumaṃ dhāreti yebhuyyenāti nemindharo. Vinatā
nāma supaṇṇamātā, tassā nivāsaṭṭhānattā vinatako ti cintāmaṇiṭīkā.Vitthiṇṇā vā natā nadiyo etthāti
vinatako. Assakaṇṇā sajjadumā bahavo ettha santīti assakaṇṇo, assakaṇṇasadisakūṭattā vā
assakaṇṇo. Kulācalāti ete sineruādayo aṭṭha pabbatā acalasaṅkhātānaṃ pabbatānaṃ kulāni yoniyo
pabhavā, ete ca sineruādayo anupubbasamuggatā, sabbabāhiro cettha assakaṇṇo. Nimijātake pana –
‘‘Sudassano karavīko, īsadharo yugandharo;
Nemindharo vinatako, assakaṇṇo giri brahā’’ti
[jā. 2.22.568] .
Vatvā sineruṃ parikkhipitvā assakaṇṇo nāma pabbato patiṭṭhito, taṃ parikkhipitvā vinatako
nāma pabbatoti evamaññoyevānukkamo kathito. Kiñcāpi kathito, nāmabhedamattakatoyeva panettha
bhedo, nātthabhedakatoti daṭṭhabbaṃ.
27 . Ākāsavāhīgaṅgāyaṃ merusiṅgobbhavāyaṃ mandākinyādināmattayaṃ. Mandaṃ akituṃ
sīlamassāti mandākinī.Ākāse sandamānā gaṅgā ākāsagaṅgā.Surānaṃ devānaṃ nadī suranadī.
Suradīghikātipi etissā nāmaṃ.
28 . Koviḷā rādittayaṃ ‘‘phalaharo’’tikhyāte pāricchattake. Kuṃ pathaviṃ vidārayati mūlenāti
koviḷāro,da ssa ḷo. Pari samantato chattaṃ viya tiṭṭhatīti pāricchattako. Pārino samuddassa jāto
apaccaṃ pārijātako, sakatthe ko. Pāribhaddo, nimbataru, mandāroiccādīnipi pāricchattakassa
nāmāni.
Kapparukkho ca santāno ca ādinā mandāro pārijātako ca haricandanañca ete pañca devaddumā
[amara 1.53] devataravo devabhūmīsveva sambhavato. Kappo saṅkappito attho, tassa rukkho
jaññajanakabh āvena sambandho, kappaṃ vā ṭhito rukkho kapparukkho. Tananaṃ tāno, bhāve ṇo.
Gandhassa sammā tāno asseti santāno, sirīsarukkho. Mandante modante devā anenāti mandāro,
āra paccayo. Harimindaṃ cadayati sukhayatīti haricandanaṃ.Ete pañca devataravo
amarakosa nayena vuttā, sogata nayena pana satta devataravo. Vuttañca –
‘‘Pāṭalī simbalī jambū, devānaṃ pārichattako;
Kadambo kapparukkho ca, sirīsena bhavati sattama’’nti
[dha. sa. aṭṭha. 584; sārattha. ṭī.
1.1verañjakaṇḍavaṇṇanā].
Tattha pāṭalīti citrapāṭalī, sā asuraloke tiṭṭhati. Tathā simbalīgaruḷesu, jambūjambudīpe,
pāricchattako tāvatiṃse, kadambo aparagoyāne. Kapparukkho uttarakurūsu, sirīso
pubbavideheti. Ete satta devānameva patiṭṭhānabhūmīsu sambhavato devataravotveva vuccanti.
Saggavaṇṇanā samattā.
29 . Pubbapacchimauttarā disā yathākkamaṃ pācī patīcī udīcī nāma bhavanti. Paṭhamaṃ pāto
ancati ravi yassaṃ sā pācī, na kāralopo. Pacchā divāvasāne ancati ravi yassaṃ sā patīcī.Uddhaṃ
ancati ravi yassaṃ sā udīcī,yassaṃ vā sītaviyogaṃ datvā ancati sā udīcī,viyogatthavācako hettha
ukāro, da saddo dānattho. Atha vā pancati pubbabhāvamāpajjateti pācī.Patincati
pacchābhāvamāpajjateti patīcī.Udañcati sītaviyogadānattamāpajjateti udīcī.Ettha ca
udīcīsahacaraṇato patīcīitthiyaṃ, patīcīsahacaraṇato pācīitthiyaṃ vattatīti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ
taṃtaṃsahacaraṇabhāvena tassa tassa taṃtaṃliṅgattamupaneyyuṃ. Pubbapacchimauttarāti
sabbanāmassa vuttamatte pumbhāvo.
Dakkhiṇā didvayaṃ dakkhiṇadisāyaṃ. Majjhe apāyaṃ añcati yassaṃ ravi, sā apācī.
Majjhatthoyaṃ apa saddo, yathā ‘‘apadisa’’nti, ‘‘avācī’’tipi pāṭho, ava pubbo añca adhomukhībhāve.
Avañcati adhomukhī bhavati yassaṃ ravi, sā avācī.Uṇhādike vā tabbiyoge karonto yassaṃ ravi
añcati, sā avācī. Vidisādidvayaṃ disāmajjhe. Disāhi viniggatā vidisā.Disānamanurūpā, anuvattakā
vā dis ā anudis ā. Apadisa ntipi vidis āya n āma ṃ [napu ṃsak ābyaya ṃ tva ’padisa ṃ (amara 3.6)] .

30 . Er āvat ādayo aṭṭ ha gaj ā pubb ādīna ṃ dis āna ṃ rakkha ṇato dis āgaj ānāma, pu ṇḍ ar īka ṃ nāma
sitambojaṃ, taṃsadisavaṇṇatāya puṇḍarīko. Rassasarīratāya vāmano. Kuyaṃ pathaviyaṃ modate
kumudo. Añjanavaṇṇatāya añjano. Pupphā pakāsamānā dantā assa pupphadanto. Sabbabhūmiyaṃ
caratīti sabbabhummo, sabbabhummo vā cakkavattī tassānurūpattā sabbabhummo.
Sobhanadantāvayavattā suppatīko [sobhanā patīkā avayavā’ssa suppatīko (ka.)] . ‘‘Suppatīko
sobhanaṅge, bhave īsānadisāgaje’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Erāvatādīnaṃ disānaṃ
sambandhakathanaṃ pācīvāraṇādināmasūcanatthaṃ, esaṃ kareṇuyo pana –
Abbhamu kapilā ceva, piṅgalā nupamā matā;
Tambakaṇṇī subhadantī, aṅganā añjanāvatī
[amara 3.5] .
31 . Dhataraṭṭhādidvayaṃ pubbadisādhipatideve. Dhāritaṃ raṭṭhamanenāti dhataraṭṭho,
rassa to. Pañcasikhādīnaṃ gandhabbānaṃ adhipo nāyako gandhabbādhipo.
Kumbhaṇḍasāmyādidvayaṃ dakkhiṇadisādhipatideve. Kumbhaṇḍānaṃ sāmi nāyako
kumbhaṇḍasāmi. Viruhanti vuḍḍhiṃ virūḷhimāpajjanti etasmiṃ kumbhaṇḍāti virūḷhako. Virūḷhaṃ
vuḍḍhippattaṃ vā kaṃ sukhametassāti virūḷhako. Virūpakkhādidvayaṃ pacchimadisādhipatideve.
Virūpāni akkhīni yassa virūpakkho, vividhasaṇṭhānāni akkhīni yassa vā virūpakkho. Nāgānaṃ
adhipati nāgādhipati.
32 . Yakkhādhipādicatukkaṃ kuvere. Āḷavakādiyakkhānaṃ adhipo yakkhādhipo.
Vissavaṇassa apaccaṃ vessavaṇo. Ticaraṇāṭṭhadāṭhābhayānakamatthitāya kucchitaṃ vero
sarīramassa kuvero. Khuddenāssa narayuttā sivikāratheti naro vāhanamassa naravāhano.
Tyambakasakho, yakkharājo, guyhakesaro, manussadhammā, dhanado, rājarājo, dhanādhipo,
kinnareso, yakkho, ekapiṅgalo, sirido, puññajanessaroiccādīnipi kuverassa nāmāni.
Assa kuverassa purī ‘‘aḷakā, aḷakamandā’’ti ca vuccati. Alaṃvibhūsane, alaṃ vibhūsanaṃ
karotīti alakā, sā eva aḷakā.Aḷakā eva modakaraṇato aḷakamandā, ukārassa akāro, nāgamo ca.
Kelāso tipi tassa nāmaṃ, keli payojanaṃ assa kelo, āsate asminti āso, kelo ca so āso ceti kelāso,
kaṇhasappādi viya niccaṃ kammadhārayo. Assa kuverassa paharaṇaṃ āyudhaṃ gadā, gaṃ
vuccati vajiraṃ, taṃ viya dukkhaṃ dadātīti gadā. Ime cattāro yathāvuttā dhataraṭṭhādayo devā
kamato pubbādīnaṃ catuddisānaṃ adhipāadhipatayo nāma. Amarakose pana –
‘‘Indo aggi pitupati, nerito varuṇo’nilo;
Kuvero īso patayo, pubbādīnaṃ ime kamā.
Ravi sukko mahīsūnu, tamo ca bhānujo vidhu;
Budho suraguru ceti, disādhipā tathā gahā’’ti
[amara 3.3-4] .
Aññeyeva disādhipatayo kathitā, indaravimādīnañca disādhipaccakathanaṃ pājhādīnaṃ
indadisāravidisādināmasūcanaphalaṃ.
33-34 . Jātavedādyaṭṭhārasakaṃ aggimhi. Jāte uppanne vindati ghātayatīti jātavedo. Andhakāre
jātaṃ vijjamānaṃ vindati labhati, vidati jānāti etenāti vā jātavedo, jananaṃ jātaṃ vedo pākaṭo yassa
vā so jātavedo. Sikhā vuccati jālā, tāya yogato sikhī.Jotati dippatīti joti. Punātīti pāvako,ṇvu.
Dahatīti dahano. Ananti pālentyaneneti analo, ala paccayo. Vede hutaṃ vahati pāpayati, sayaṃ vā
labhateti hutāvaho. Acci vuccati jālā, tāya yogato accimā.Dhūmo ketu dhajo yassāti dhūmaketu.
Ajati jalamāno kuṭilaṃ gacchatīti aggi, i. Go raṃsi etassatthīti gini, assatthyatthe ini, agginītipi
pāṭho, so aggisadiso. Bhānu pabhā yassatthi, so bhānumā.Tejeti sesabhūtopādārūpānīti tejo.
Dhūmo sikhā cūḷā yassa dhūmasikho. Vāyu sakhā assa vāyusakho. Dahitvā [dahato (ka.)] gacchato
kaṇhā vattanī maggo yassa kaṇhavattanī.Vissānarassa isino apaccaṃ vessānaro. Hutaṃ haviṃ
asati bhuñjatīti hutāso. Dhanañjayo, jalano, āsayāso, rohitasso, sattācci, sukko, citrabhānu,
vibhāvasu, suciiccādīnipi aggissa nāmāni.
Sikhādittayaṃ aggijālāyaṃ. Sinoti nisānī bhavatīti sikhā, ‘‘si nisāne’’ti kātanta dhātu,

kha paccayo. Jalat īti jālā.Accate pujjate aneneti acci. Sikh ā jālā bhiyyo r ūpantar ā itthiya ṃ, acci
pana apume.
35 . Dvayaṃ aggikaṇe [tīsu phuliṅgo’ggikaṇo (amara 1.60) phuliṅgānīti aggikaṇāni (ma. ni. ṭī.
3.65)] . Vividhāsu disāsu phullaṃ gacchatīti vipphuliṅgaṃ.Tathā phuliṅgaṃ. Sabbadharakate
pana ‘‘phuliṃ gacchatīti phuliṅgo’’ti vuttaṃ. Tikaṃ chārikāyaṃ. Malīnakaṃsavatthādīnaṃ taṃ
dittiṃ seti pavattetīti bhasmaṃ, ma paccayo, bhasati vā adho patati vatthādīnaṃ malametenāti
bhasmaṃ.Kaṃsādīnaṃ sukkabhāvatthaṃ icchitabbattā iṭṭhi abhilāso sobhanaṃ etassā atthīti seṭṭhi,
‘‘sapakkhako salomako’’tyādīsu viya sa saddassa vijjamānatthattā. Malassa saraṇaṃ karotīti sārikā,
sā eva chārikā,yathā ‘‘saḷāyatana’’ntyādīsu.
36 . Dvayaṃ uṇhachārikāyaṃ. Uṇhattā kukkuṃ kucchitaṃ lātīti kukkulo, ‘‘kukku vidatthiyaṃ
hatthe, pakoṭṭhe kucchitepi ce’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Kukkuṃ vā hatthaṃ lunāti chindati
dahatīti kukkulo, so eva kukkuḷo. Uṇhameva bhasmaṃ uṇhabhasmaṃ,tasmiṃ. Tikaṃ
dittakaṭṭhādindhane. Aṅgati hāniṃ gacchatīti aṅgāro, āra paccayo, punnapuṃsakoyaṃ. ‘‘Alāte’nitthi
kuje’ṅgāro’’ti hi tikaṇḍasese [tikaṇḍasesa 3.329] vuttaṃ. Hānimeva lāti, na ṭhitiṃ visesañcāti
alātaṃ.Uddhaṃ dhūmaṃ muñcatīti ummutaṃ, tadeva ummukaṃ.Pañcakaṃ kaṭṭhādindhane.
Santamaggiṃ edhayati vaḍḍhayatīti samidhā.Edhayatīti idhumaṃ,umo. Edhayatīti idho.
Upādiyate aggineti upādānaṃ.Edhayatīti indhanaṃ.
37 . Pañcakaṃ āloke. Obhāsati dippatīti obhāso. Pakāsati dippatīti pakāso.Ālocayati passati
etenāti āloko,āloketi vā etenāti āloko, ‘‘loka, loca dassane’’ti dhātudvayapāṭhato. Ujjotatīti ujjoto,
andhakāraṃ viddhaṃsento jotatīti vā ujjoto.Ā samantato tapati dippatīti ātapo. Samāti ete pañca
tulyatthāti bhāvo.
Dasakaṃ vāte. Āhāro viya pāṇabhūtopi kadāci satte māretīti māruto, sova māluto. Punāti
saṅkārādikanti pavano. Vāyati gacchatīti vāyu, vāyati vā pupphādīnaṃ gandho yena so vāyu. Tathā
vāto. Ananti pāṇantyaneneti anilo, ilo. Santaṃ niccalaṃ īrayati kampetīti samīraṇo, samīrituṃ
kampituṃ sīlamassāti vā samīraṇo. Gandhaṃ vahatīti gandhavāho,ṇo. Vāyo vāyu sadiso,
ubhayatrāpi yāgamo. Samantato īrati khipati rukkhādayoti samīro. Sadā sabbadā gati yassa
sadāgati. Sasano, gandhavaho, āsugo, maruto, jagatipāṇo, pavamāno, pabhañjano iccādīnipi
vātanāmāni.
38 . Ime cha vakkhamānā vāyubhedāvāyuvisesā, uddhaṃ gacchatīti uddhaṅgamo,
uccārapassāvādīnaṃ nīharaṇavasena adhobhāgaṃ gacchatīti adhogamo. Kucchimhi udare tiṭṭhatīti
kucchiṭṭho. Koṭṭhe ante seti tiṭṭhatīti koṭṭhāsayo. Punappunaṃ sasanti yena assāso,
bahinikkhantavāto. Passāsoti antopavisanakavātopi ‘‘assāso’’ti etena saṅgayhate sahacāritattā.
Sabbaṅgesu anusarati sīlena sedalohitādisampādanatoti aṅgānusārī. Amarakose panāyaṃ vāto
ṭhānabyāpārabhedena pañcadhā kathito [pāṇo’pāno samānocodānabyānā ca vāyavo sarīraṭṭhā ime
(amara 1.67)] , ṭīkāya ñcassa –
‘‘Hadaye pāṇo gude’pāno, samāno nābhimajjhaṭṭho;
Udāno kaṇṭhadese tu, byāno sabbaṅgasandhisu
[hadaye pāṇo gude’pāno, samāno
nābhisaṇṭhito; udāno kaṇṭhadesaṭṭho, byāno sabbasarīrago iti ṭhānaniṇṇayo
(cintāmaṇiṭīkā)]
.
Tatrapāṇoannappavesādikaro. Apāno muttakarīsasukkavisaṭṭhikaro. Samāno majjhe
annapacanādikaro. Udāno bhāsitagītādikaro. Byāno sedarattasavanummesanimesagatyādikaro
[khedaceṭṭhāummesanimmesagatyādikaro (ka.)] . Pakaṭṭhena anantyanena bhattādippavesanatoti
pāṇo. Muttādikaṃ apanetvā anantyanenāti apāno. Sammā ananti anena bhuttaparipācanatoti
samāno. Uddhamanantyanena bhāsitādo sāmatthiyajananatoti udāno. Visesena anantyanena
sedarattasemhādi [khedaceṭṭhādi (cintāmaṇiṭīkā)] sampādanatoti byāno’’ ti [taṃbyāpārā ca yathā –
annappavesanaṃ muttā-dyussaggo’nnavipācanaṃ bhāsaṇādi nimesādi, taṃbyāpārā kamā ime
(cint āma ṇiṭī kā)] vutta ṃ.

39 . Dvaya ṃ antopavisanakav āte. Āna ṃ vuccati bahinikkhamanav āto, tato apagata ṃ ap āna ṃ.
Assāsato apagato passāso. Dvayaṃ bahinikkhamanavāte. Ādimhi pavatto sāso assāso. Ananti
pāṇantyaneneti ānaṃ, ādimhi pavattaṃ ānaṃ ānaṃ,ekassākārassa lopo.
40 . Vegakhippādayo vātadhammattena niccappavattikā iti tappakkame [tappakkamena
takkamena (ka.)] uccante. Tatra raya ntaṃ vege. Sabbatra karaṇasādhanaṃ. Icchitaṭṭhānaṃ vajanti
pāpuṇanti etenāti vego.
‘‘Kriyāvācittamākhyātuṃ, ekekattho nidassito;
Payogatonugantabbā, anekatthā hi dhātavo’’ti
[candradhātupāṭhe] .
Vuttattā vaja dhātu pāpuṇanepi pavattati, evaṃ sabbatra, akārassa e. Javanti etenāti javo, rayanti
gacchanti etenāti rayo.
Khippādinavakaṃ sīghe. Atha javasīghānaṃ ko bhedo? Savegagativacanā javādayo,
sīghādayo tu dhammavacanā, tathā ca ‘‘sīghaṃ pacati [passati (ka.)] , sīghaṃ gacchatī’’ti payogo, na
tu ‘‘javaṃ pacati, javaṃgacchatī’’ti pana payogo. ‘‘Vegena gacchati, javena gacchatī’’tyādīsu
kathaṃ? Tatra bhedassa vattumicchitattā na doso. Khippati peratīti khippaṃ, khipa peraṇe. Sayatīti
sīghaṃ, sīsaye, gha paccayo. Byuppatti hi yathā kathañcipi bhavati, saññā tu lokatovāvagantabbā,
sabbatrevaṃ. Taratīti turitaṃ.Laṅghatīti lahu, laṅgha gatisosanesu, gha ssa ho, niggahītalopo,
upaccayo ca, lahupariyāyo laghu saddopyatthi. Asati khepatīti āsu, u. Taratīti tuṇṇaṃ,rassa ṇo.
Arati gacchatīti araṃ.Na vilambīyati na ohīyatīti avilambitaṃ, labi avasaṃsane. Tuvaṭṭati sayatīti
tuvaṭṭaṃ,turitabhāvena vattatīti vā tuvaṭṭaṃ, rita lopo.
41 . Ariyāsāmaññassa pubbaḍḍhaṃ santate. Ettha ca aṭṭhasu gaṇesu chaṭṭho sabbalahuko,
tatopare chaggaṇā sa, bha, sa, bha, bha, bhā, aṭṭhamo go. Samantato tanotīti satataṃ.Nāsabhāvena
na iccaṃ na gantabbaṃ niccaṃ,nāsaṃ vā na gacchatīti niccaṃ.‘‘Nāgo’’tyādīsu viyāti etthāpi na
doso, tassa co. Na viramatīti avirataṃ.Na āramatīti anārataṃ.Samantato, punappunaṃ vā tanotīti
santataṃ.Na avaramatīti anavarataṃ.Sadā dhavati gacchatīti dhuvaṃ.‘‘Dhu gatitheriyesū’’ti
kātanta dhātu.
Vipulāḍḍhaṃ atisaye. Ettha hi ayugapāde dvādasamattā, yuge aṭṭhārasamattā, sabbāsu ariyāsu
paṭhame pāde dvādasamattā, dutiye aṭṭhārasa, tatiye dvādasa, catutthe pañcadasa. Yadā pana
paṭhamatatiyesu parihāyanti, tadā yuge adhikā honti, idaṃ vipulālakkhaṇaṃ. Atha satatātisayānaṃ
ko bhedo? Satataṃ santati avicchedokriyantarehi abyavadhānaṃ, atisayo tu ponopuññaṃ, pakaṭṭho
ca. Tesu ponopuññaṃ kriyābyāvutti, pakaṭṭho tu kriyāvayavānaṃ ukkaṃsatā. Bhāsati sabbesanti
bhusaṃ, āssa u. Bhassati adho patatīti vā bhusaṃ. Bhasa adhopatane, assa u. Atisayanaṃ atisayo,
atikkamitvā vāsayanaṃ pavattanaṃ atisayo. Dahati sabbanti daḷhaṃ, ha to pubbe ḷo, dalati
vidārayatīti vā daḷhaṃ, ha paccayo, dahanto lātīti vā daḷhaṃ,vaṇṇavipariyayo, abhisayo ca
daḷhañca atisayadaḷhā. Tarati atikkamatīti tibbaṃ, ra ssa vo, a ssa i. Eti gacchatīti eko, so eva
eka ntaṃ, ekaṃ tarati atikkamatīti vā eka ntaṃ. Mattato atikkantaṃ atimattaṃ.Bahuṃ lātīti
bāḷhaṃ, ulopo, vaṇṇavipariyayo ca ha saddo. Ativelaṃ, accatthaṃ, nibbharaṃ, nitantaṃ,
gāḷhaṃiccādīnipi atisaye.
Dabbaṃ satvaṃ, taṃviparīte dhammamatte vattamānā bāḷha pariyantā khippādayo atisayaṃ
vinā paṇḍake napuṃsake vattanti. Khippaṃ bhavati
[‘‘khippa bhavabhī’’ti padadvayaṃ adhikaṃ
viya dissati] , atisayo pulliṅgo, assa guṇassātisayo, assa dabbassātisayo iti. ‘‘Khippaṃ bhuñjati,
satataṃ juhoti, satataṃ ramaṇīyo’’iccatra tu kriyāvisesanattāyeva paṇḍakattaṃ. Tesu khippādīsu ye
dabbagādabbābhidhāyino, te tīsu liṅgesu. ‘‘Dabbadhammo liṅga’’nti dassanantaraṃ. Yathā khippā
jar ā, khippo maccu, khippaṃ gamanaṃ. Santatā taṇhā, santataṃ dukkhaṃ, santato ākāso. Atimattā
kriyā, atimatto naro, atimattaṃ padaṃ iccādi.
42-43 . Dvādasakaṃ māre. Haranayanaggidaḍḍhattā [tinayanaggidaḍḍhattā (ka.)] natthi viggaho
sar īrametassa aviggaho. K āmayati raticcha ṃ upp ādayat īti kāmo, k āritant ā apaccayo. Si ṅgārar ūpena

pāṇī na ṃ manasi bhavat īti manobh ū.Pañcak āmagu ṇesu madayat īti madano. Lok āna ṃ anta ṃ
vināsaṃ karotīti antako. Vase vatteti sīlenāti vasavattī.Pāpaṃ icchati karoti, tena yuttoti vā
pāpimā.Parato jāyatīti pajā, acchandikā, tāsaṃ pati pajāpati. Ye kusaladhammesu pamattā,
tesameva bandhu pamattabandhu. Kaṇhadhammayuttatāya kaṇho. Kusaladhamme māretīti māro.
Akusaladhamme na muñcatīti namuci. Mīnaketano, kandappo, dappako, anaṅgo, pañcasaro,
sambarāri, manasijo, kusumesu, anaññajo, pupphadhanvā, ratipati, makaraddhajoiccādīnipi
viṇhusutassa kāmassa nāmāni.
Taṇhā aratī ragā ceti etā tisso tassa mārassa dhītaro. Yo taṃ passati, taṃ tasitaṃ karotīti taṇhā,
sa lopo, ṇhā ca. Paresaṃ kusaladhammesu aratiṃ karotīti aratī.Rajjanti etthāti ragā. Tassa mārassa
hatthī girimekhalo nāma. Sarīramahantabhāvena girisadisattā giri viyāti giri. Mārena
mamāyanavasena ‘‘ayaṃ me hatthī mekhalo nāma hotū’’ti katanāmattā mekhalā viyāti mekhaloti
samuditanāmadvayena ekameva hatthiṃ vadati, yathā ‘‘vajirāsani, sītuṇha’’nti.
44 . Tikaṃ yame. Pajāsaṃyamanato yamā, maccuppabhutayo assa kiṅkārā, tesu rājateti
yamar ājā.Tedhātukesupi āṇāpavattakattā mahanto visayo etassa visayī, ṇī, so eva vesāyī.Yattha
lakkhaṇena na sijjhati, tattha sabbatra ‘‘yadādinā vā niruttinayena vā saddasiddhi veditabbā’’ti hi
pubbe vuttaṃ, dukkhajanakattā vā visadisaṭṭhānaṃ gacchantīti vesā, nerayikā, tesaṃ
adhipatibhāvena ayati pavattatīti vesāyī,ī. Yamānaṃ rājā yamo. Dhammarājo, katanto, samavattī,
kālo, daṇḍadharo, antakoiccādīnipi yamassa nāmāni. Assa yamassa āvudhaṃ nayanameva. Tena kira
kodhacittena olokitamattena sattānaṃ sarīrāni ātape khittaghatapiṇḍāni viya vilīyantīti.
Dvayaṃ asurabhede. Etesañhi satipi devabhāve heṭṭhā nivāsitabhāvasāmaññato ettha vacanaṃ,
mārassa pana sattānamanatthakārakatāsāmaññena yamena saddhiṃ vacanaṃ takkarattā. Yuddhādīsu
vepitaṃ kampitaṃ cittametassa vepacitti
[saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.256] . Puṇṇaṃ lomaṃ yassa so pulomo,
pulāmahatī umā kitti, kanti vā yassāti pulomo.‘‘Umātasīhemavati-haliddākittikantisū’’ti hi
nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Ayaṃ pana sakkassa bhariyāya sujātāya pitā. Dvayaṃ kinnare.
Assamukhanarasarīratāya kucchito puriso, kiñci vā puriso, purisasadisoti vā kimpuriso. Evaṃ
kinnaro. Turaṅgavadana, assamukhādīnipi kinnarassa nāmāni.
45-46 . Addhapajjena ākāsassa nāmāni. Tesaṃ tesaṃ vatthūnaṃ antaraṃ nānattaṃ ikkhate loko
ettha, anenāti vā antalikkhaṃ, ra ssa lo. Ikkhanaṃ vā dassanaṃ ikkhā, tassa antaraṃ kāraṇaṃ
antalikkhaṃ.Khanati byavadhānanti khaṃ,kvi. Sabbagahagāmaṇino ādiccassa patho maggo
ādiccapatho. Na bhavatīti abbhaṃ.Gacchantyanena devāti gaganaṃ,yu, massa go. Ambate
saddāyate atrāti ambaraṃ,ro. Haya gatimhi, visesena hayati gacchati sabbatrāti vehāso, ya ssa so,
vigato vā hāso cittassa etthārammaṇālābhatoti vehāso. Anilassa vātassa patho anilapatho. Bhusaṃ
kāsante dippante padatthā etenāti ākāso, na kassati na vilekhīyatīti vā ākāso. Na bhavati ettha
kiñcipi vatthūti nabhaṃ,natthi bhūmi etthāti vā nabhaṃ,na bhāyanti pakkhino anena, etthāti vā
nabhaṃ.Vino pakkhino hayanti gacchanti etthāti vehāyasaṃ,aso. Tārā vuccanti nakkhattādayo,
tesaṃ patho tārāpatho. Surānaṃ devānaṃ patho surapatho. Na haññateti aghaṃ, hana ssa gho.
Anantaṃ, visaṇupadaṃiccādīnipi ākāsassa nāmāni.
47-48 . Meghādye kādasakaṃ meghe. Mehati gharati secatīti megho. Vāriṃ vahatīti valāhako,
vāri saddassa vo, va ssa lo [pāṇini 6.3.109; moggallānapañcikā 1.47; nīti-sutta 1340, 1343] . Dibbanti
vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ gacchanti lokā anenāti devo. Pajānaṃ lokānaṃ annaṃ bhojanaṃ bhavati etenāti
pajjunno, akārassukāro. Ambuṃ udakaṃ dhāretīti ambudharo. Lokānaṃ santāpaṃ hantīti ghano,
ha ssa gho. Jaladhāraṃ dhāretīti dhārādharo. Jīvanaṃ jalaṃ mūtaṃ bandhamaneneti jīmūto,
vana saddalopo, lokānaṃ vā jīvitaṃ munāti bandhatīti jīmūto, vita lopo, jīvita ssa jī ādeso vā [pāṇini
6.3.109; moggallānapañcikā 1.47; nīti-sutta 1340, 1343] . Evaṃ aññatra. Vāriṃ vahatīti vārivāho.
Ambuṃ dadātīti ambudo.Āpaṃ bharatīti abbhaṃ,kvi, pa ssa bo.
Tikaṃ vuṭṭhiyaṃ. Vassati siñcatīti vassaṃ, vassa secane. Evaṃ vassanavuṭṭhiyo.
Pañcaka ṃ vijjuya ṃ. Satata ṃ ī rati kampat īti satero, ta lopo, so eva saterit ā.Kha ṇamattampi na

ti ṭṭ hat īti akkha ṇā .Ku ṭila ṃ acira ṭṭ hāyitatt ā vir ūpa ṃ hutv ā javat īti vijju. Vijjotat īti vijjut ā.
Aciraṃ pabhā yassa acirappabhā.
49 . Catukkaṃ meghanāde. Meghānaṃ nādo meghanādo. Dhanīyate dhanitaṃ[thanitaṃ (sī.)] ,
dhana sadde. Gajjanaṃ gajjitaṃ, gajja sadde. Rasīyate rasitaṃ. Ādi nā harādādi [sabbatra
napuṃsakebhāve to, ādinā svanitadhanitādayo (cintāmaṇiṭīkā), ādinā dhanitaharādarāsādayo
(byākhyāsudhāṭīkā)] . Dvayaṃ sakkadhanumhi. Indassa āvudhaṃ dhanu ca indāvudhaṃ,
indadhanu ca. Vātena khittamambu vātakkhittambu, bindu. Sītaṃ karotīti sīkaro, siñcatīti vā
sīkaro, ca ssa ko, aro ca, vātavasena vā tato tato saratīti sīkaro, a ssa ī,majjhe kāgamo ca.
50 . Tikaṃ jaladhārāyaṃ. Vegato jaladhārānaṃ saṃ bhusaṃ patanaṃ āsāro, punappunaṃ
saratīti āsāro. Vegaṃ dhāretīti dhārā.Adho patatīti sampāto, saṃsaddo adhobhāge [vegato
jaladh ārānaṃ sambhūya patanaṃ dhārāsampāto, sara gatiyaṃ ghau iti āsāro (cintāmaṇiṭīkā)] .
Dvayaṃ vassopale. Karena hatthena gayhupagattā karakā,jalaṃ piṇḍaṃ karotīti vā karakā,
‘‘vassopale tu karakā, karakopi ca dissate’’ti ruddo, kara saddotra. ‘‘Karo vassopale pāṇi-
soṇḍāpaccāyaraṃsisū’’ti nānatthasaṅgahe vuttaṃ. Ghanato, ghanakāle vā sañjātaṃ upalaṃ silā
ghanopalaṃ.Duṭṭhu dinaṃ duddinaṃ,ayaṃ duddina saddo meghacchannāhe vattati,
asobhanatthopyatthi duddina saddo, aguṇavacanatāyaṃ vāccaliṅgo.
51-52 . Chakkaṃ tirodhāne. Dhara āvaraṇe, apādipubbo. Apidharati āvuṇotīti pidhānaṃ,
alopo. Apadharatīti apadhāraṇaṃ.Tiro dharati pidahatīti tirodhānaṃ.Antaraṃ dharatīti
antaradhānaṃ,niggahītalopo. Apidharatīti apidhānaṃ.Ettha ca apādiupasaggā dhātuno
āvaraṇatthajotakā. Chādayatīti chādanaṃ.Byavadhā, antaradhiiccādayopi tirodhāne.
Sāddhapajjena candassa nāmāni. Indati nakkhattānaṃ paramissariyaṃ karotīti indu. Candati
hilādayati sukhayati pajanti cando. Nakkhattānaṃ rājā nakkhattarājā.Umā kanti, tāya saha vijjatīti
somo, sukhaṃ abhissavatīti vā somo, ma paccayo. Nisaṃ rattiṃ karoti, tattha vā karo raṃsi etassa
nisākaro. Andhakāraṃ usenti dahanti vināsentīti osā, raṃsayo, te ettha dhiyanti patiṭṭhahantīti
osadhi, tārāviseso, tassa īso pati osadhīso. Himo sītalo raṃsi yassa himaraṃsi. Saso aṅko
lakkhaṇaṃ yassa sasaṅko. Candaṃ kappūraṃ māti sadisaṃ nayatīti candimā. Ikārādeso.
Sasalakkhaṇamettha atthi sasī. Sasati vā hiṃsati uṇhaguṇanti sasī, īpaccayo tadupalakkhite
tadupacāraṃ. Sītā raṃsayo yassatthīti sītaraṃsi. Nisāya rattiyā nātho tadālaṅkārabhāvatoti
nisānātho. Uḷūnaṃ tārānaṃ rājā uḷurājā.Māti attānaṃ kappūrena sadisaṃ karotīti mā,
māsaddoyaṃ pume, taṃsahacaraṇato uḷurājādayopi. Himaṃsu, kumudabandhu, vidhu, sudhaṃsu,
subbhaṃsu, nisāpati, migaṅko, kalānidhi, dvijarājo, sasadharo, nakkhattesoiccādīnipi candassa
nāmāni.
53-54 . Soḷasannaṃ bhāgānaṃ pūraṇo soḷasamo bhāgo candassa kalā, kala saṅkhyāne, kalīyate
ekādinā saṅkhyāyateti kalā.Dvayaṃ candassa sarīre. Maññate ñāyate aneneti bimbaṃ. Mana to
va paccayo, nipātanā massa bo, assi, na ssa mo, va ssa bo, bimba saddo anitthiyaṃ. Maṇḍayateti
maṇḍalaṃ,alo, itthiyaṃ maṇḍalī, ayaṃ tīsvapi [bimbo anitthī, maṇḍalaṃ tīsu (amara 3.15)] .
Pādahīnapajjena addhabhāgo. Asati khepeti samudāyanti aḍḍho, to. Tathā addho. Upaḍḍho ti
upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ, ete tayo pume. Khaṇḍayati samudāyanti khaṇḍaṃ.Sakyate
ubbāhanādīsu thokattāti sakalaṃ,alo, khaṇḍasakalāvā pume, satthe rūpabhedato napuṃsake. Ete
ca aḍḍhādayo tayo asame bhāge pume, same tu napuṃsaketi rūpabhedenāha ‘‘addhaṃ vuttaṃ same
bhāge’’ti. Khaṇḍādidvayaṃ pana asamepi vattamānaṃ punnapuṃsake vattati, tasmā ‘‘addhaṃ
vuttaṃ same bhāge’’ti ettha ‘‘aḍḍhaṃ, upaḍḍha’’nti idaṃ dvayampi saṅgahitaṃ [asamabhāge
pumāni, same aṃse napuṃsakattaṃ rūpabhedato, upacārato tabbhāgavati vāccaliṅgo – addhā sāṭī,
addhaṃ vatthaṃ addho kambalo (cintāmaṇiṭīkā)] .
Pasādādayo cande avassambhāvino, aññatra tu pāsaṅgikā iti candapakkame uccante. Visesena
sādayati pas ādayat īti pas ādo. Eva ṃ pasanno, so eva pasannat ā.

Tika ṃ candappabh āya ṃ. Kumudass āya ṃ vik āso [vik āro (ka.)] komud ī.Canda ṃ ā cikkhati
paṭipādayatīti candikā.Juti assātthīti juṇhā. Ta ssa ṇo, ha paccayo ca, candassa vā jutiṃ sobhaṃ
nayhati bandhatīti juṇhā.
Catukkaṃ sobhanamatte. Kanati dippatīti kanti, kana dittiyaṃ, kāmīyatīti vā kanti. Sundaraṃ
bhāti dippatīti sobhā.Jotayatīti juti. Chādayatīti chavi. Chada saṃvaraṇe, vi paccayo, da lopo.
55 . Sattakaṃ lakkhaṇe. Kaṃ attānaṃ laṅkayati hīnaṃ karotīti kalaṅko. Lañchate lakkhate
aneneti lañchanaṃ. Lakkhyate aneneti lakkhaṃ.Tathā lakkhaṇaṃ.Aṅkīyate lakkhyate aneneti
aṅko. Abhi visesaṃ jānāti etenāti abhiññāṇaṃ.Cihīyati lakkhīyati aneneti cihanaṃ. Ciha
lakkhaṇe.
Sabbāsaṃ sobhānaṃ majjhe paramā sobhā susamā nāma, sobhanaṃ samaṃ sabbaṃ assaṃ
susamā,seṭṭhā sobhā.
56 . Guṇe phoṭṭhabbavisese sīta nti napuṃsakaṃ bhavati. Devadattassa sītaṃ vattati. Sītādayo
tayo guṇīliṅgāguṇino liṅgaṃ gaṇhanti, taṃ yathā – sītalā bhūmi, sītalaṃ jalaṃ, sītalo vāto.
Uṇhābhitattehi sevīyatīti sītaṃ,tena yutto sīto. Sasa gatiyaṃ, iro, ittañca, sītatthikena sarīyatīti vā
sisiraṃ.Sītaṃ guṇaṃ lātīti sītalo.
Mahikāntaṃ hime. Hiṃsatīti himaṃ, sa ssa mo,niggahītalopo ca. Tuha adane, tohati hiṃsatīti
tuhinaṃ,ino. Uparito savatīti ussāvo. Nīharanti nissasantyaneneti nīhāro, natthi īhā vā etasmā
hetubhūtāti nīhāro,āro. Mahīyate rāgīhīti [vācābhi (cintāmaṇiṭīkā)] mahikā,ṇvu.
57 . Chakkaṃ nakkhatte. Punappunaṃ udayattā na khīyate nakkhattaṃ,attano gamanaṭṭhānaṃ
na kharati na vināsetīti vā nakkhattaṃ,atha vā nakkha gatiyaṃ, nakkhatīti nakkhattaṃ.Jotati
subhāsubhanimittaṃ pakāsetīti joti, nakkhatta bhaṃsaddehi sahacaraṇato napuṃsake. Yathāvuttaṃ
nimittaṃ bhāti pakāsetīti bhaṃ.Kattabbaṃ taranti lokā etāyāti tārā,attano vīthiṃ tāyati arati
gacchatīti vā tārā,tāreti vā loke ahitatoti tārā,ayañca tārakā, uḷu ca ete tayo apume. Tarā eva ṇvu,
tārakā[tārā eva tārakā ṇvu (ka.)] . Uccaṃ lavati [ulayati (ka.)] gacchatīti ulu. So eva uḷu. Na
kevalaṃ tārakā eva apume, atha kho uḷu cāti ca saddattho. Uḷusahacariyato pakkhe napuṃsake ca.
58-60 . Assayujādayo revatyantāsattādhikavīsatārakā nakkhattā nāma honti. Tāni ca
nakkhattāni ākāse yathāṭhitāni kamatoyeva ettha kathitāni, na uppaṭipāṭiyā. Vakkhati ca ‘‘kamato
sattādhikavīsati nakkhattā’’ti. Assarūpayogato assayujo. Yamasadisattāsabbatra bharatīti bharaṇī.
Yu, ī. Aggisadisattā kantati chindatīti kattikā,karoti tasmā vā katthikā,kattikāya sahitā sakattikā.
Bharaṇī, rohiṇī vā. Kamalasambhavattā kamale ruhati vaḍḍhatīti rohiṇī.Migasīsaṇṭhānattā tārāpuñjo
migasiraṃ,chaṭṭhīsamāso uttarappadhānattā napuṃsakattaṃ. Ruddarasāvaṭṭhitakodharuddasadisattā
kadāci adati ghasatīti addā.Punappunaṃ sattesu hitaṃ vassatīti punabbasu, vassa secane. Poseti
kriyāni, posentyasminti vā pusso. Bhujagasadisattā na silisyate nāliṅgyateti asileso.
Mahīyate kāriyatthikehīti maghā[māghā (ka.)] , hassa gho. Phalaṃ gaṇhāpetīti phaggunī,yu, ī.
Dve ti pubbaphaggunī, uttaraphaggunī ceti dve. Hatthasaṇṭhānatāya hattho. Tacchakasadisattā
vicittaṃ phalaṃ dadātīti cittā.Sobhanā āti, sāti vā tanuṃ karoti subhāsubhanti sāti [svāti (ka.)] ,
subhāsubhaphaladānato vā sāti, ‘‘sāti dānāvasānesū’’ti hi nānatthasaṅgahe vuttaṃ, ayaṃ dvīsu.
Visadisaṃ phalaṃ khaṇatīti visākhā,vividhā vā sakhā mittā yassā sā visākhā.Anurādhayati
saṃsijjhati subhāsubhaphalametāyāti anurādhā.Guṇehi sabbāsaṃ vuḍḍhattā jeṭṭhā.Mūlati
patiṭṭhāti subhāsubhaphalametthāti mūlaṃ.Āsāḷho nāma bhatīnaṃ daṇḍo, taṃsaṇṭhānattā āsāḷhā
nāma dve nakkhattā pubbāsāḷhauttarāsāḷhavasena.
Savati subhāsubhaphalametenāti savaṇo, savaṇaṃvā. Dhanamesanti etthāti dhaniṭṭhā,dhanati
vā vibhūti nidhānaṃ dhaniṭṭhā.Sataṃ bhisajā ettha, satabhisajānaṃ vā adhipati satabhisajo.
Bhaddo go, tasseva padāni pādā assaṃ bhaddapadā,pubbabhaddapadā dve, uttarabhaddapadā dve,
sam ūho cesa ṃ catusa ṅkhy āti bahuvacana ṃ. Rā vuccati dhana ṃ, tabbantat āya revat ī,ākārasse,

revato v ā isibhedo, tassa apacca ṃ revat ī.
61 . Dvayaṃ rāhuggahe. So vuccati saggo, tattha bhātīti sobbhānu. Rahati candādīnaṃ sobhaṃ
jah āpetīti rāhu. Tamo, vidhuntudo, candādo, sehikeyotipi rāhussa nāmāni.
Sūra, canda, aṅgāraka, budha, jīva, sukka, asita, rāhu, ketūti ete sūrādayo navaggahā nāma.
Mesādiko dvādasakoṭṭhāso rāsi nāma. Ādinā usabha, methuna, kakkaṭa, sīha, kaññā, tulā,
vicchika, dhanu, makara, kumbha, mīne saṅgaṇhāti.
Dvayaṃ bhaddapadanakkhattānaṃ nāmaṃ. Poṭṭho go
[pāṭho bhaddo go (ka.)] , tasseva padāni
pādā assaṃ poṭṭhapadā.
62-63 . Pajjadvayena sūriyassa nāmāni. Ā bhuso dippatīti ādicco, ppa ssa cco. Lokānaṃ
sūrabhāvaṃ janetīti sūriyo. Tathā sūro. Sataṃ bahavo raṃsayo yassa sataraṃsi. Divā divasaṃ
karotīti divākaro, divase vā karo ābhā yassa divākaro, divāsaddoyaṃ sabbakārakavacano, na tu
ādhāravacano eva. Visesena rocate dippateti verocano. Dinaṃ karoti, kumudānaṃ vā dinaṃ
mākulyaṃ karotīti dinakaro, uṇho raṃsi yassa uṇharaṃsi. Pabhaṃ karotīti pabhaṅkaro.
Aṃsuno mālā, sā yattha atthi aṃsumālī.Dinānaṃ pati dinapati. Tapatīti tapano. Ravanti etena
sattā pabhāvittāti ravi. Bhānu yassa atthīti bhānumā.Raṃsi yassa atthīti raṃsimā.Bhaṃ ābhaṃ
karoti, tāsaṃ vā ākaro uppattiṭṭhānaṃ bhākaro. Bhāti dippatīti bhānu. Devehipi accate pūjīyateti
akko. Sahassaṃ bahavo raṃsayo yassa sahassaraṃsi. Dvādasattā, pabhākaro, vibhākaro, vikattano
[vissakammunā vikattito, kammani yu (cintāmaṇiṭīkā)] , mattaṇḍo, divamaṇi, taraṇi, mitto,
citrabhānu, vibhāvasu, gahappati, haṃso, savitāiccādīnipi sūriyassa nāmāni.
64 . Pajjena sūriyādīnaṃ raṃsippabhānaṃ nāmāni. Rasanti taṃ sattāti raṃsi.Ā bhuso bhātīti
ābhā.Pakārena bhātīti pabhā.Dippatīti ditti. Rocate dippateti ruci. Dīdhyati dippatīti dīdhiti.
Dippatīti vā dīdhiti, pa ssa dho, i kārāgamo. Miyyante khuddajantavo aneneti marīci,īci. Asati
gacchati disantanti aṃsu, ussāgamo. Marīci sahacaraṇato dīdhityādayo [khalitapāṭho (?), savarasāmī
tu aṅguli kākalisāri sarāri tumbiari susi dīmityattayo thīpumesu iccāha (cintāmaṇiṭīkā)] bhānu aṃsu
ca dvīsu. Maya gamanattho daṇḍako dhātu [daṇḍakappakaraṇe āgatadhātūti attho,
niruttisāramañjusāṭīkāyaṃ 253.413 piṭṭhesu passitabbaṃ], kha paccayo ūkārāgamo, atha vā mā
māne, ukha gatyattho daṇḍako dhātu [daṇḍakappakaraṇe āgatadhātūti attho,
niruttisāramañjusāṭīkāyaṃ 253.413 piṭṭhesu passitabbaṃ], māya mānāya ukhatīti mayūkho
[māpasaṃ gaganaṃ pamāṇayaṃ ukhati gacchatīti pisodarādi (cintāmaṇiṭīkā)]. Kirati timiraṃ
kiraṇo. Kirati timiraṃ karo.
65 . Dvayaṃ ādiccamaṇḍalotikhyāte uppātādijāte raṃsimaṇḍale. Sūriyassa pari samantato
dhīyate paridhī,pari samantato visatīti pariveso, sūriyaṃ vā pariveṭhayatīti pariveso. Ṭha ssa so.
Upasūriyakaṃ, maṇḍalanti dvepi paridhino nāmāni.
Dvayaṃ marīcikāyaṃ. Marīcisadisatāya marīci. Migānaṃ taṇhā pipāsā yassaṃ jalābhāsattā sā
migataṇhikā.
Sūriyassa udayato pubbe uṭṭhitaraṃsi uggataraṃsi aruṇo nāma siyā. Aruṇavaṇṇatāya arati
gacchatīti aruṇo. Sūrasūto, anūru, kassapeyyo, kassapi, garuḍāggajotipi aruṇassa nāmānīti.
Ākāsavaṇṇanā.
66-67 . Catukkaṃ kāle. Kalyante saṅkhyāyante āyuppamāṇādayo anenāti kālo, karaṇaṃ vā kāro,
bhāve ṇo, so eva kālo, na hi kriyāvinimutto kālo nāma koci atthi, mahākālassa pana sassatabhāvato
atītādivohāro natthevāti avayavakālānaṃ samūhabhāvato sopi ‘‘kālo’’ti vutto. Sattānaṃ jīvitaṃ asati
khepetīti addhā, ta ssa dho, ākārantoyaṃ addhāsaddo pume. Punappunaṃ etīti samayo. Vināsaṃ
lātīti vel ā,va ṇṇ alopo. Di ṭṭ ho, anehotipi k ālassevan āmāni.

Kha ṇā dayo pana tabbises ātassa k ālassa vises ā bhed ā. Ke te, kittakappam āṇā cety āha
‘‘khaṇo’’ iccādi. Dasahi accharāhi aṅguliphoṭanehi lakkhito kālo khaṇo nāma, khaṇu hiṃsāyaṃ,
khaṇotīti khaṇo, a. Dasa khaṇā layo nāma bhave bhavanti, etena vā vacanena
vikabhisaṅkhyāpekkhinopi vācakā santīti gamyate. Layati gacchati, sattānaṃ jīvitaṃ lunanto vā ayati
gacchatīti layo. Dasa layā khaṇalayo nāma, khaṇalayānaṃ samūhabhāvato. Te dasa khaṇalayā
muhutto nāma siyāsiyuṃ vā, ayamanitthī. Huccha koṭilye, kuṭilayati rattidivase
subhāsubhadassanatoti muhutto, to, dhātuyādimhi mu kārāgamo, ccha lopo ca. Te dasa muhuttā
khaṇamuhutto nāma.
Tikaṃ dine. Dibbanti kīḷantyasmiṃ divaso, so. Na jahāti paccāgamanaṃ ahaṃ.Ādadāti
nibyāpāranti dinaṃ,ino, ālopo ca, dibbati vā etthāti dinaṃ, va ssa no. Ghasaro [ghasati andhakāraṃ
ro (cintāmaṇiṭīkā)] , vāsarotipi dinassa nāmāni.
68 . Kalla ntaṃ paccūse. Pabhātyasmiṃ lokoti pabhātaṃ.Tathā vibhātaṃ. Usa rujāyaṃ,
paccūsati vināseti timiranti paccūso. Kalyante saṅkhyāyante anena saṅkhyādayoti kallaṃ.
Ahomukhaṃ, ūsotipi paccūsassa nāmāni.
Dvayaṃ padose. Dosāya rattiyā ārambho abhidoso. Dosāya rattiyā pārambho padoso.
Abhidhānato pāsaddassa pubbanipāto, appadhānarasso ca, atha vā abhidussanti padussanti ca yattha
sabbakammāni abhidoso padoso ca.
Tikaṃ sāyanhe. Sāyati dinaṃ avasāyatīti sāyo, sāyanto vā dinantaṃ karonto ayatīti sāyo,
punnapuṃsake. Sammājhāyanti taṃ sañjhā, (‘‘brahmuno tanu pitā lokassa janettī’’ti hi āgamo
nikāyantarikānaṃ.) [( ) etthantare pāṭho adhiko viya dissati] Dinānaṃ accayo atikkamo, avasānaṃ vā
dinaccayo. Dinantotipi tasseva nāmaṃ.
Pubbaṇhāparaṇhamajjhanhavasena tividhā sañjhā [amara 4.3] . Pubbañca taṃ ahañcāti
pubbaṇhaṃ.Aparañca taṃ majjhañca taṃ ahañceti aparaṇhaṃ majjhanhaṃ.Sabbatrāvayave
samudāyopacārato ahassekadese aha saddoti kammadhārayo, tāsaṃ tissannaṃ sañjhānaṃ samāhāroti
sañjhamityuccate. Samāharaṇaṃ samāhāro, ekībhāvo, so ca bhinnakālānaṃ na bhavatīti buddhiyā
samakālaggahaṇato ekakālattā tasmiṃ abhidheyye digusamāso, tathā hi samāhāro samūho
taṃsambandhe chaṭṭhiyāyeva bhavitabbanti cintento ācariyo na aññapadatthasamāso ayanti
ākārassāppadhāne rassattanti sañjhaṃ. Samāhāro bhāvo tassekattā ekavacanaṃ, kammavacane tu
samāhāre tisso sañjhā samāhaṭāti paṭhamantānaṃ samāse sapadatthapādhānyā bahuvacanaṃ,
rassābhāvo ca.
69 . Pañcakaṃ rattiyaṃ. Nisati tanuṃ karoti sabbabyāpāraṃ nisā.Rajjanti rāgino atra rajanī,
yu, ī. Rāti gaṇhāti abyāpāranti ratti,ti, rajjanti vā ettha ratti. Paṭhamamajjhimapacchimayāmavasena
tayo yāmā pahārā yassā tiyāmā.Saṃvuṇoti dinaṃ saṃvarī.Nisīthinī, khaṇadā, khapā, vibhāvarī,
tamassinī, yāminī, tamīiccādīnipi rattiyā nāmāni.
Candikāyuttācandappabhāya yuttā ratti juṇhā nāma, juṇhāyogato juṇhā.Tamo ussanno
yassaṃ sā tamussannāratti timisikānāma, timisaṃ ussannaṃ etthāti timisikā,upadhāya ittañca.
70 . Tikaṃ aḍḍharattiyaṃ. Majjhimāratti kammabhūtā ‘‘nisītho, aḍḍharatto, mahānisā’’ti ca
vuccati. Nissate sayate asmiṃ nisītho. Aḍḍhañca taṃ ratti cāti aḍḍharatto, rattekadese ratti saddo,
rattiyā aḍḍhanti vā aḍḍharatto. Mahatī ca sā nisā cāti mahānisā.
Catukkaṃ andhakāre. Andhaṃ hataṃ diṭṭhasattikaṃ lokaṃ karotīti andhakāro. Tamatīti tamo,
atha vā tamanti ākaṅkhanti ratiṃ lokā ettha tamo, tamu ākaṅkhāyaṃ, tama saddo anitthī,
taṃsahacaraṇato andhakāropi. Timisaṃ iso, atha vā timu temane, timanti ettha rāgenāti timisaṃ.
Timiraṃ,pubbeva ira paccayo.
71 . Catuddasanna ṃ ratt īna ṃ pūra ṇī catuddas īsa ṅkh āto k āḷ apakkho ca ekagghano vanasa ṇḍ o ca

meghapa ṭalañca a ḍḍ haratti ca etehi cat ūhi samann āgato tamo catura ṅgatama ṃ nāma.
72 . Andhañca taṃ tamañcāti andhatamaṃ,yaṃ lokaṃ andhakāraṃ karoti. Ayaṃ
andhatama saddo ghanatame bāḷhatame vattati.
Dvayaṃ pahāre. Paharīyate bheriyādi atrāti pahāro, pume saññāyaṃ apaccayo. Yāpāpuṇe mo,
upayameti vā aho ratti cānena yāmo, yami to ṇo. Pahāro eva yāmo iti saññito yāmasaññito.
Dutiyā tithi pāṭipado nāma. Paṭipajjate cando khayaṃ, udayaṃ vā yassaṃ pāṭipado. Tatiyādī
tithiyeva, na pāṭipado. Tanotīti tithi, atha vā tāpālane ithi. Tithi saddo dvīsu.
73 . Dvayaṃ pannarasiyaṃ, pannarasannaṃ tithīnaṃ pūraṇī pannarasī, paṇṇarasītipi pāṭho
atthi. Dvayaṃ puṇṇamāyaṃ tithiyaṃ. Miyyate tithīnaṃ khayo vuḍḍhi cānena māso, cando, puṇṇo ca
so māso cāti puṇṇamāso, tassāyaṃ tithi, puṇṇamāso yassamatthīti vā puṇṇamāsī.Puṇṇo mā cando
yattha, puṇṇamassāyaṃ vā tithi puṇṇamā,‘‘puṇṇimā’’ti pāṭhe pana sati candassa puṇṇabhāvo
puṇṇo, tena nibbattā bhāvapaccayantā tena nibbatte imo dissati, lokāsayattā liṅgassa itthiliṅgattaṃ,
sā puṇṇamā ekakalāhīne cande sati anumati nāma, anumaññante anugacchante devatāpitūhi saha
yassaṃ sā anumati. Puṇṇe pana cande sā puṇṇamā rākā nāma, rāti dassanāvakāsaṃ rākā,ko
[kalāhīne sā’numati puṇṇe rākā nisākare (amara 4.8)] .
Aparākāḷapakkhasambhūtāpannarasī pana amāvasī, amāvāsītipi uccate. Amā saha vasanti
ravicandā yassaṃ amāvasī, amāvāsīca dīghaṃ katvā, amāsaddo sahattho abyayaṃ. Dasso [dassalā
(ka.), dissante ravicandā atra, ‘‘gaṇakehī’’ti gha (cintāmaṇiṭīkā)] , sūriyindusaṅgamoti tassāyeva
nāmāni.
74 . Saṭṭhighaṭikāhi lakkhito kālo ahoratto nāma. Ghaṭenti ahorattiyoti ghaṭikā.Aho ca ratti ca
ahoratto, pume. Adiguttepi ahorattanti napuṃsakepi. Te pañcadasa ahorattā pakkho nāma. Pacanti
pariṇamanti bhūtānyaneneti pakkho. Pubbāparabhūtā te ca pakkhā yathākkamaṃ sukkakāḷā
sukkapakkhakāḷapakkhā nāma. Jotisattha kkamena sukkapakkho pubbasaññito, kaṇhapakkho
aparasaññito. Tato eva māsavisese loke sakaparapakkhoti [lokepyaparapakkhoti (ka.)] rūḷhī. Suca
soke, sukko, socanti ettha andhakārābhilāsinoti katvā, sūceti pakāsetīti vā sukko. Kirati sukkanti
kāro, ṇo, sova kāḷo, kena vā jotinā arati ettha kāro, sova kāḷo. Te duve sukkakāḷapakkhā samuditā
māso nāma. Masi parimāṇe, kammaniṇo.
75-76 . Sāddhapajjena dvādasamāsānaṃ nāmāni. Cittāya paripuṇṇenduyuttāya yutto,
upalakkhito vā māso citto , saṃyogantattā na vuddhi, evaṃ sabbatra.
Paripuṇṇenduyuttataṃtaṃnakkhattanāmavasena dvādasannaṃ māsānaṃ nāmāni veditabbāni.
Cittamāsādayo phaggunamāsapariyantā dvādasa koṭṭhāsā kamena māsāti ñeyyā. Pasatthatamattā
je ṭṭhā, taṃyogā jeṭṭho. Asayho ravi atreti āsāḷho. Ya ssa ḷo, savantyasmiṃ sāvaṇo, yu. Phalantyatra
phagguno, yu, la ssa go, a ssa u. Kattikamāso pacchimakattiko nāma. Assayujamāso pubbakattiko
nāma.
77 . Dvayaṃ sāvaṇamāse. Antovīthito bahi nikkhamati sūriyo ettha, adhikaraṇe anīyo. Dvayaṃ
cittamāse. Nānāpupphaphalavicittatāya lokānaṃ rammaṃ karoti, ramanti vā etthāti rammako.
78 . Kattikakāḷapakkhato pacchimakattikato paṭṭhāya caturo caturo māsā kamākamato
hemantagimhānavassānasaññitā utuyo nāma honti. Himāni ettha santi hemo, so eva hemanto,
‘‘suttanto vananto’’ti yathā, hinoti vā hāniṃ gacchati sabbametthāti hemanto, anta paccayo,
māgamo ca. Girati pīḷayatīti gimhāno, māno, ra ssa ho, vaṇṇavipariyayo ca. Vassati ettha
vass āno yu. Utuyo dvīsūti paccāsatyā utu saddo eva dvīsu, na hemantādayo, amarakose pana
utu saddo pume vutto [amara 4.20] .
79 . Aññathāpi utubhedaṃ dassetuṃ ariyasāmaññamāha ‘‘hemanto’’ iccādi. Vāatha vā
vutt ānus ārena ututtayapabhede vuttavacanass ānus ārena. Ida ṃ pana ‘‘ kattikak āḷ apakkhato ’’ ti

vacana ṃ sandh āya vutta ṃ, tasm ā kattikak āḷ apakkhato pabhuti dve dve m āsā kam ākamato
hemanto, sisiro, vasanto, gimho, vassāno, sarado utūti cha utūbhavanti, punappunaṃ etīti katvā, tu,
issa u. Sisiraṃ sītalaṃ, taṃyogā sisiraṃ, vāvidhānato na vuddhi, ma kāro padasandhikaro. Vasa
kantiyaṃ. Vasīyateti vasanto. Pupphadhanuttā [pupphavantattā (ka.)] vā vasati kāmo ettha vasanto.
Sarati pīḷayati asminti sarado, ta ssa do. Sā sunakhā ramanti etthāti vā sarado, ma ssa do.
80-81 . Tikaṃ gimhe. Usati dahatīti uṇho, ṇho, sa lopo ca. Nidahante yasminti nidāgho, ha ssa
gho. Girati pīḷayatīti gimho, mo, rassa ho, vaṇṇavipariyayo ca. Tikaṃ vassānotumhi. Vassati
pavassati etthāti vasso, vassāno, pāvuso ca. Assa u, saṃyogalopo ca.
Vassānādikehi tīhi utūhi dakkhiṇāyanaṃsūriyassa dakkhiṇadisāgamanaṃ bhavati, aññehi tīhi
sisiravasantagimhehi uttarāyanaṃuttaradisāgamanaṃ bhavati. I gatiyaṃ, bhāve yu, ayanaṃ.
Pussasaṅkantimārabbha āsāḷhaṃ yāva ādiccassa uttarā gati uttarāyanaṃ.Āsāḷhasaṅkantimārabbha
pussaṃ yāva dakkhiṇā gati dakkhiṇāyanaṃ. Vassoyanadvaya nti idaṃ ayanadvayaṃ sampiṇḍitaṃ
vasso nāma. Vassanti etthāti vasso, vassakālena vā upalakkhito vasso, ‘‘citto, cakkhudasaka’’nti
yathā.
Pajjaddhaṃ vasse. Saṃvasati ettha saṃvaccharo, charo, sa ssa co, ‘‘vaccharo’’tipi tasseva
nāmaṃ. Natthi itthiliṅgattametesu anitthī.Paccāsatyā sarado pi taṃpaccāsatyā hāyano pi.
Saradakālena lakkhito sarado, yathā ‘‘sotadasakaṃ, vesākho’’ti. Jahāti bhāveti hāyano, padatthe vā
jahanto ayat īti hāyano. Samayati vikalayati bhāveti samā, sama vekalye. ‘‘Samā vasse thīliṅgo tu,
samaṃ sabbasamānesū’’ti ruddo.
Sabbasattānaṃ sabbapārisadattā [sabbapaṭipadattā (ka.)] sabbavohārakusalatthaṃ kālādhikārattā
parasamaye kathitaṃ devānaṃ vassappamāṇampi idhāharitvā dīpetabbaṃ. Tathā hi manussānaṃ
māsena pitūnaṃ ahoratto, evaṃ manussānaṃ vassena devānaṃ ahoratto, tatrottarāyanaṃ devānaṃ
dinaṃ, ratti pana dakkhiṇāyanaṃ, devatānaṃ saṭṭhyādhikāhorattisatattayena vassena
dvādasavassasahassāni devānaṃ yugaṃ. Tena vuttaṃ –
‘‘Esā dvādasasahassī, yugākhyā parikittitā;
Etaṃ sahassaguṇitaṃ, aho brahmamudāhaṭa’’nti
[‘‘vedadīpakaganthe’’ti nissaye] .
Tañca narānaṃ catuyugaṃ dibbasahassadvayena brahmuno dve diveti. Kata, tetā, dvāpara,
kalivasena catuyugaṃ. Tatra katayugassa manussasaṅkhyāya pamāṇaṃ aṭṭhavīsatisahassādhikāni
sattarasavassalakkhāni, tetāya channavutisahassādhikāni dvādasavassalakkhāni, dvāparassa
catusaṭṭhisahassādhikāni aṭṭhavassalakkhāni, kalissa bāttiṃsasahassādhikāni cattāri vassalakkhāni.
Vuttañca –
‘‘Suññaṃ suññaṃ khaṃ nāgā, karamunisasino;
Māna’mādo yugassa, tetāya khaṃkhaṃsuññaṃ.
Rasanavasūriyā, vassasaṅkhyā pasiddhā;
Suññaṃ suññaṃ khaṃ vedā, rasabhujagamiti.
Dvāpare vassasaṅkhyā, suññākāsaṃkhaṃnetta-;
Guṇajalanidhayo, vassasaṅkhyā kalisse’’ti.
Piṇḍo cesa vīsativassasahassādhikāni tecattālīsavassalakkhāni. Vuttañca
‘‘khākāsasuññambaradantasāgarā catuyugānaṃ parimāṇasaṅgaho’’ti. Brahmuno ahorattena narānaṃ
dve kappā.
Tatra aṭṭha nāgā, dve karā, satta munayo, eko sasī, cha rasā, dvādasa sūriyā, cattāro vedā
jalanidhayo ca. Dve nett āni, tayo guṇā, bāttiṃsa dantā, saṅkhyāya pasiddhehetehi saṅkhyā
gahetabbā. Khākāsambara saddā suññapariyāyā. Suññañca gaṇite bindunā saṅgahitaṃ.

Sabbañceta ṃ pa ṭiyuga ṃ pa ṭilomena patth āraye. Tatra katayugassa patth āro yath ā –1728000.
Tetāya yathā – 1296000. Dvāparassa yathā – 864000. Kalissa yathā – 432000. Catuyugapiṇḍassa ca
yathā – 4320000. Yugānaṃ paṭipatthārañca piṇḍassa ca yathākkamaṃ antimaṃ bindumādāya
paṭilomena gaṇaye. Taṃ yathā –
‘‘Ekaṃ dasa satañceva, sahassa’mayutaṃ tathā;
Lakkhañca niyutañceva, kamā dasaguṇottara’’nti.
Tatra dasasahassāni ayutaṃ. Dasalakkhāni niyutaṃ. Tañca kalidvāparesu natthīti
lakkhapariyantameva tatra gaṇaye, tadevaṃ yugānaṃ, taṃpiṇḍassa ca aṅkato pubbavuttā
vassasaṅkhyā saññātā bhavatīti.
Tatra brahmuno dinaṃ narānaṃ udayakappo, ratti pana khayakappo. Ekasmiñca brahmadine
manusaññitā catuddasa brahmasutā bhavanti. Tatrekassa manvantarassa ekasattatidibbayugāni
pamāṇaṃ, tañca mānusaṃ catuddasabhi uttaraṃ
[caturāsītiuttaraṃ (?)] yugasatadvayaṃ. Tadevaṃ
catuddasabhi manvantarehi catunavutyuttarāni navadibbayugasatāni bhavanti. Mānusaṃ tu
catuvīsatiyugasahassacatukkaṃ. Esañca
[chasattatyādhikanavatiṃsayugasataṃ (?)] manvantarānaṃ
aṭṭhavīsasahassādhikasattarasamānusavassalakkhasaṅkhyā vā katayugappamāṇakā pañca sandhayo
bhavanti. Tena vuttaṃ sūriyasiddhante [1.18-19] –
‘‘Yugānaṃ sattati sekā, manvantara’miho’ccate;
Katassa saṅkhyā tassante, sandhi vutto jalaplavo.
Sasandhayo te manavo, kappe ñeyyā catuddasa;
Katappamāṇā kappādo, sandhī pañcadasaṭṭhitā’’ti.
Katayugassa ca pādena kalino pamāṇaṃ, pādadvayena dvāparassa, pādattayena tetāya.
Catuyugañcetaṃ cakkamiva bhamatīti pañcadasahi sandhīhi narānaṃ yugāni catuvīsati bhavanti.
Devānaṃ tu yugacakkaṃ. Etāni ca sasandhicatuddasamanvantarānyekatopi piṇḍitāni devānaṃ
yugasahassaṃ bhavati, narānaṃ catuyugasahassaṃ, tañca brahmuno dinamekaṃ. Añño manu asmiṃ
manvantaraṃ,brahmasutā eva manavo.
82 . Pañcakaṃ khayakappe. Kappate jagatī vinassateti kappo. Khayanti ettha khayo. Kappo ca
khayo cāti kappakkhayā.Saṃvattate uparamate, vinassate vā jagatī asminti saṃvaṭṭo.
Catuyugānamante jāto yuganto. Palīyate khīyate yattha lokoti palayo, pume, saññāyaṃ ṇo. Keci
panettha ‘‘kappakkhayo tū’’ti pāṭhaṃ vatvā dvinnamekābhidhānattaṃ kappenti, taṃ amarakosena
ca taṭṭīkāya ca na sameti. Vuttañhi tattha ‘‘saṃvaṭṭo, palayo, kappo, khayo, kappantamiccapī’’ti
[amara 4.22] ca ‘‘pañcakaṃ khayakappe’’ti ca.
Dvayaṃ kāḷakaṇṇiyaṃ. Ninditabbattā na lakkhīyateti alakkhī.Attano nissayaṃ
kāḷavaṇṇasadisaṃ karoti appakāsakattāti kāḷakaṇṇī, kara to ṇo, rassa ṇo, ī ca. Dvayaṃ siriyaṃ.
Pasaṃsitabbattā lakkhīyateti lakkhī.Katapuññehi sevīyate, te vā sevatīti sirī,ro, ī ca.
83 . Dvayaṃ dānavānaṃ mātari. Dāavakhaṇḍane, dāyatīti danu. Dvayaṃ devānaṃ mātari.
Ditīti asurānameva vemātikā mātā, tassā paṭipakkhabhāvena aditi.
84 . Āgu ntaṃ pāpe. Pānti rakkhanti attānamasmāti pāpaṃ, pa kāravaṇṇāgamo, duggatiṃ
pāpanato vā pāpaṃ.Kilyate sithilī kariyyate yeneti kibbisaṃ, la ssa vo, iso ca, karoti aniṭṭhaphalanti
vā kibbisaṃ,ibbiso. Virūpena gacchatīti veraṃ.Na hanti dhaññanti aghaṃ, hana ssa gho, sādhūhi
agantabbattā vā aghaṃ, hana gatiyaṃ. Kucchitaṃ caritaṃ duccaritaṃ.Du ninditaṃ karaṇamassa
dukkaṭaṃ.Na punātīti apuññaṃ.Kusalānaṃ paṭipakkhaṃ akusalaṃ.Kaṃ sukhaṃ hanatīti
kaṇhaṃ,vaṇṇavipariyayo. Kalyate anena kalusaṃ,uso, kaṃ vā sukhaṃ lunanto setīti kalusaṃ.Du
ninditaṃ itaṃ gamanamassa duritaṃ.Agantabbaṃ gacchati etenāti āgu, ā pīḷayaṃ gacchatīti vā
āgu, ‘‘ ātu kodhamud āṭṭī sū’’ ti hi ekakkharakose vutta ṃ.

85 -86 . Chakka ṃ dhamme. Kucchiten ākārena sant āne sent īti kus ā, rāgādayo, te lun āti chindat īti
kusalaṃ.Sukhaṃ karoti, sobhanaṃ vā karaṇamassa sukataṃ.Sukhaṃ karotīti sukkaṃ.Punātīti
puññaṃ.Dharati sabbanti dhammaṃ.Apare panidaṃ ‘‘puññadhamma’’mityekapadaṃ vadanti,
taṃ amarakosena [amara 4.24] virujjhanato na gahetabbaṃ. Sundaraṃ caraṇamassa sucaritaṃ.
Tikaṃ diṭṭhadhammike. Diṭṭhadhammo nāma paccakkho attabhāvo, tattha nibbattaṃ
diṭṭhadhammikaṃ.Ihaloke jātaṃ ihalokikaṃ.Sandiṭṭhe paccakkhe attabhāve jātaṃ sandiṭṭhikaṃ.
Dvayaṃ samparāyike. Taṃ vacanatthato suviññeyyaṃ.
Dvayaṃ takkāle. Tasmiṃyeva kāle jātaṃ, nāsannakālādīsūti takkālaṃ.Tadā tasmiṃyeva kāle
jātaṃ tadātvaṃ,tvaṃ, tadātta ntipi pāṭho. Dvayaṃ āyatikāle. Uttarakālo pacchimo kālo.
Āgamissatīti āyati, āpubbo i gatimhi. Ettha ca yaṃ imasmiṃ attabhāve dūramāsannaṃ vā, taṃ
diṭṭhadhammikaṃ. Yaṃ pana imasmiṃ attabhāve vā samparāye vā dūrataraṃ, taṃ āyati.
87-88 . Pamoda ntaṃ pāmojje. Hasati yenāti hāso. Attā mano yassa attamano. Duṭṭhassa hi
mano attā nāma na hoti, tassa bhāvo attamanatā,pāmojjaṃ. Pīṇeti tappetīti pīti. Vindati sukhaṃ
etāyāti vitti. Tussanti etāyāti tuṭṭhi, taṃsahacaraṇato vitti, taṃsahacaraṇato pīti ca nāriyaṃ,
attamanatāpana niddesato rūpabhedo. Ā bhuso nandayatīti ānando. Muda hāse, pamudo,
āmodopi. Santussanaṃ santoso . Nandanaṃ nandi. Sammado sammadāpi [sammudo, sammadopi
(?)] , ukārassa a. Pamoditassa puggalassa, cittassa vā bhāvo pāmojjaṃ.
Tikaṃ sukhe. Suṭṭhu khaṇatīti sukhaṃ,kvi. Sādīyati assādīyatīti sātaṃ.Phassati sinehatīti
phāsu, phusati vā bādhati dukkhanti phāsu. Sattakaṃ kalyāṇe. Bhadi kalyāṇe, bhaddatīti bhaddaṃ.
Pasatthatarattā seyyo. Sobhatīti sobhaṃ. Khīkhaye, khepeti asukhaṃ khemaṃ,mo. Kalyaṃ
nirogaṃ aṇati gacchati, kalyaṃ vā hitaṃ aṇayati pāpayatīti kalyāṇaṃ,kammani ṇo [kammani
upapade ṇapaccayoti adhippāyo] . Maṅga gatyattho, maṅgati dhaññaṃ maṅgalaṃ,alo. Sameti
dukkhanti sivaṃ,vo.
89 . Chakkaṃ dukkhe. Dukkaraṃ khamanamettha dukkhaṃ. Kasa gamane, kasati apuññanti
kasiraṃ,iro, kucchitenākārena setīti vā kasiraṃ. Kira vikkhipane, kirati sukhanti kicchaṃ,katā vā
puññakaraṇicchā yenāti kicchaṃ,‘‘dukkhūpanisā saddhā’’ti hi vuttaṃ. Natthi adhigamanatthaṃ īhā
etthāti nīgho, ha ssa gho, atha vā nihantyapuññaṃ hiṃsati gacchatīti vā nīgho, puññaṃ vā na hanti
na gacchatīti nīgho. Virūpamasati yenāti byasanaṃ,visiṭṭhaṃ vā asati khepetīti byasanaṃ.Na
hanti dhaññanti aghaṃ.Ete pāpādayo guṇe yathāvuttaliṅgā. Pāpapuññāni sukhādi ca ākicchaṃ
kiccha ntaṃ guṇayogato dabbe visesye vattamānāni tīsu. Yathā –
Pāpā utumatī kaññā, pāpo rājāpyarakkhako;
Pāpaṃ byādhakulaṃ hiṃsaṃ, pāpo vippo ca sevako;
Puññaṃ titthamidaṃ puññā, nadī puñño’ya’massamo.
Sukhaṃ kāmikulaṃ dabbaṃ
[sabbaṃ (?)] , sukho vāso sahā’mbayā [sahānvayo (ka.)] ;
Sukhā yuvati’ricchantī, sukhā ve maghavaggahā [sukhā yuvatikā gahā (ka.)] .
Yadā tu sakatthappadhānaṃ sukhādikameva visesyattena vattumicchate, na tu dabbaṃ
(pubbamiva visesanaṃ,) [( ) cintāmaṇiṭīkāyaṃ na dissati] tadā rūpabhedottameva liṅgaṃ. Yathā –
‘‘Dāliddepi [valittepi (ka.)] dhanittepi, vaso parijano sukhaṃ;
Sukhaṃ sajjanavāso ca, sukhaṃ santi anuttarā’’ti.
Nanu ‘‘dukkaṭoyaṃ byāpāro, sukataṃ kammaṃ, kalusoyaṃ me byāpāro’’ti aññesampi tīsu
vutti attheveti kiṃ pāpapuññānameva gahaṇaṃ bhavatīti? Vuccate – ‘‘duṭṭhu kato dukkaṭo, suṭṭhu
kataṃ sukata’’miccevaṃ kriyānibandhanāpi tīsu vutti sambhavati, nāvassaṃ guṇanibandhanā eva.
Kalusassapi yadā siṭṭhapayogesu visesyavutti tiliṅgatā upalabbhate, tadā
pāpaggahaṇa’matthappadhānaṃ byākhyātabbaṃ.

90 . Pañcaka ṃ subh āsubhakammamatte. I ṭṭ hāni ṭṭ havip ākabh āgo yattha atth īti bh āgya ṃ.
Subhāsubhaphalaṃ netīti niyati, ti. Subhāsubhaphalaṃ bhājetīti bhāgo.
Iṭṭhāniṭṭhavibhāgabhāgodhīyati etthāti bhāgadheyyaṃ.Subhāsubhaphalaṃ vidadhātīti vidhi. Ayo,
subhāvaho, devaṃ, diṭṭhaṃiccādīnipi subhāsubhakammamattassa nāmāni. Pañcakaṃ jātiyaṃ.
Uppajjanaṃ uppatti, nippajjanaṃ nibbatti, pada gatiyaṃ, ni pubbo,ti, pa ssa bo. Jananaṃ jāti.
Janīyate jananaṃ.Uddhaṃ bhavanaṃ ubbhavo.
91 . Pajjaṃ hetumhi. Attano phalaṃ niminātīti nimittaṃ, māparimāṇe, ni pubbo. Karoti
phalanti kāraṇaṃ.Tiṭṭhati phalametthāti ṭhānaṃ.Pajjati nipajjati phalametenāti padaṃ,visesena
jāyateti bījaṃ,rassassa dīghatā. Nissesena attano phalaṃ bandhati pavattetīti nibandhanaṃ.
Nid īyate nicchīyate aneneti nidānaṃ,yu, nidadāti phalanti vā nidānaṃ.Pabhavati phalametasmāti
pabhavo, hinoti gacchati pariṇamati kāriyarūpatanti hetu, tu, hinoti vā patiṭṭhāti phalametthāti hetu,
hi patiṭṭhāyaṃ. Sambhavati yena phalanti sambhavo. Sinoti phalaṃ bandhatīti setu. Paṭicca
phalametasmā etīti paccayo.
92 . Yaṃ kāraṇaṃ samāsannaṃ āsannataraṃ phalena, taṃ padaṭṭhānanti mataṃ. Padānaṃ
hetūnaṃ ṭhānaṃ padaṭṭhānaṃ,yathā ‘‘rājarājā’’ti. Tividhaṃ kāraṇaṃ upādānakāraṇaṃ
sahakārīkāraṇaṃ kāraṇakāraṇanti. Yathā bījaṃ aṅkurassa upādānakāraṇasaṅkhātaṃ padaṭṭhānaṃ,
bhūmijalādi sahakārīkāraṇaṃ, ‘‘kammassa [kampassa (?)] kāraṇaṃ jaro, tassa kāraṇaṃ kapho’’ti
kapho kāraṇakāraṇaṃ kammassa [kampassa (?)] .
Tikaṃ sarīrādhipatideve. Jīvanti sattā yenāti jīvo. Pūreti nissayassābhilāsanti puriso, iso. Atanti
satataṃ gacchanti sattā yenāti attā.Dvayaṃ sattarajotamosāmyāvatthāyaṃ. Padhīyante palīyante
atra guṇā sattarajotamo rūpāti padhānaṃ,yu. Pakaroti purisopabhogatthaṃ saddādikāriyanti
pakati, ti. Moharāgadosānaṃ yathāsaṅkhyaṃ sattarajotamānīti saññā. Sato bhāvo sattaṃ,ṭhitiparatā.
Rajjantyatrāti rajo, saṭṭhiparatā. Tamantyatrāti tamo, palayaparatā.
93 . Pajjena pāṇino nāmāni. Paṇanti jīvanti sattā yenāti pāṇo, so yassatthi, so pāṇo.
Sarīrasaṅkhāto kāyo yassatthi, so sarīrī.Kammena bhavatīti bhūtaṃ,napuṃsake, pumevāti
vāsaddattho. Rūpādīsu sañjatīti satto, nicchandarāgāpi rūḷhiyā sattāti vuccanti. Deho kāyo yassatthīti
dehī.Pūretīti pūti, pūtisaṅkhātaṃ āhāraṃ gilati adatīti puggalo, ti ssa lopo, sattānaṃ āyuṃ pūrento
gacchatīti puggo, taṃ lāti bhakkhatīti puggalo. Jīvanti yenāti jīvaṃ, tamassatthīti jīvo.
Yathāvuttattho pāṇo yassatthīti pāṇī.Pakārena jātattā pajā.Jāyatīti jantu, tu. Kusalākusalaṃ janetīti
jano. Lujjatīti loko, luja vināse, ja ssa ko. Yathā purimakā sattā jātijarāmaraṇaṃ gacchanti, tathā
ayampi gacchatīti tathāgato.
94 . Rūpādayo cha cakkhādigayhā dhammā ‘‘gocarā’’ti ‘‘ālambā’’ti ‘‘visayā’’ti
‘‘ārammaṇānī’’ti ‘‘ālambaṇānī’’ti ca vuccante. Rūpayati pakāseti attano sabhāvanti rūpaṃ.Sappati
uccārīyatīti saddo, sappa gatiyaṃ vā, sappate ñāyate yeneti saddo. Gandha addane, addanaṃ
hiṃsanaṃ, yācanañca, hiṃsate abhilasīyate vā gandho, gandheti vā attano vatthuṃ sūceti pakāseti
‘‘idamettha atthī’’ti pesuññaṃ karonto viya hotīti gandho. Rasanti taṃ sattā assādentīti raso.
Phusīyatīti phasso. Gāvo indriyāni carantyetesu gocarā.Cittacetasikehi ālambīyanteti ālambā. Si
bandhane vipubbo, visinonti vibandhanti indriyānīti visayā.Āgantvā cittacetasikā ramanti etthāti
ārammaṇāni, yu. Ete indriyatthātipyuccante, indriyehi atthyante abhilasīyanteti katvā.
95 . Pajjaddhaṃ sukke. Suca soke, socanti etena tadatthikāti sukko, a. Gu sadde, guyate
kittīyateti goro, ro. Si sevāyaṃ, sevīyateti sito, sinoti vā bandhati cittanti sito. Avadāyati
sabbavaṇṇeti odāto. Dāavakhaṇḍane ava pubbo. Dhāvati sujjhatyaneneti dhavalo, alo. Sita vaṇṇe,
ṇo, seto . Paḍi gatiyaṃ, paṇḍati pakāsetīti paṇḍaro, aro. Suci, visado, ajjunotipi sukkanāmāni.
Chakkaṃ ratte. Soṇa vaṇṇe, ṇo, rattuppalavaṇṇo, ruha janane, ito, la tte lohito. Rañjantyaneneti
ratto, ranja raṅge. Tambo udumbarasaṅkhāto lohaviseso, tabbaṇṇatāya tambo. Mañjeṭṭhā nāma
rattavalli, yāya hatthidantādivikatiyo rattā bhavanti, tabbaṇṇatāya mañjeṭṭho. Rohito lohitasamo,
ala ttameva viseso.

96 . Sāmala nta ṃ ka ṇhe. Nīla va ṇṇ e, a. Kassateti ka ṇho, kasa vilekhane, ṇho. Na sito asito.
Vaṇṇesu ekakoṭṭhāsabhāvena kalyateti kālo, so eva kāḷo. Maca, maci kakkane, kakkanaṃ pisanaṃ,
setādikaṃ macatīti mecako, ṇvu, assettaṃ. Sātanukaraṇe, sāyati tanukarīyati paṭipakkhavaṇṇehīti
sāmo. Sāmalo sāmasadiso, mala paccayova viseso.
Paṇḍusaddo sitapīte utto, sitapītasammissitavaṇṇe paṇḍusaddo vuttotyattho. Vuttañca
‘‘sitapītasamāyutto, paṇḍuvaṇṇo pakittito’’ti [cintāmaṇiṭīkā 5.13] . Paṇḍati ekagaṇanaṃ gacchatīti
paṇḍu, paḍi gatiyaṃ, u. Hariṇo, paṇḍurotipi paṇḍuvaṇṇanāmāni. Īsaṃpaṇḍu abyattapaṇḍuvaṇṇo
dhūsaro nāma, yathā dhūlivaṇṇo. Dhūsa kantikaraṇe, curādi, aro.
97 . Kiñciratto abyattarattavaṇṇo aruṇo nāma, yathā macchassa cakkhu [yathā madamattassa
cakkhurāgo (cintāmaṇiṭīkā 5.15)] , sūriyādo taruṇo vutto.
Setalohito setarattamisso vaṇṇo pāṭalo nāma, yathā pāṭalakusumaṃ. Pāṭayateti pāṭalo, alo,
paṭa vibhājane.
Dvikaṃ pīte. Pāpāne, kammani to, īttañca. Haliddiyā iva ābhā yassa halidyābho.
Tikaṃ tiṇapattādigate vaṇṇe. Lasa kantiyaṃ, atisayena lasyateti palāso. ‘‘Pālāso’’ti pāṭhe tu
rassassa dīghatā. Hara haraṇe, manaṃ haratīti harito, ito. I, hari.
98 . Nīlapītasammissavaṇṇe kaḷāro, kapilo ca vattanti. Kala saṅkhyāne. Aro, la ssa ḷo, kaḷāro.
Kaba vaṇṇe, ilo, ba ssa po, kapilo.
Rocanappabhe gorocanasadisappabhāyaṃ piṅgo, pisaṅgo ca vattanti. Pabhāsaddassa
dviliṅgattameva. Piji bhāsattho, piṅgo. Paratra sa kāravaṇṇāgamo, pisaṅgo.
Kaḷārādīnaṃ catunnaṃ piṅgalavisesatthavācakataṃ dassetvā piṅgalasāmaññatthavācakattampi
dassetumāha ‘‘kaḷārādi’’ ccādi. Tassāyamattho – na kevalaṃ kaḷārādayo piṅgalavisesattheyeva
pavattanti, atha kho piṅgalasāmaññatthepi vattantīti. Vuttañhi amarakose ‘‘kaḷāro kapilo piṅgo,
pisaṅgo kaddu piṅgalo’’ti [amara 5.16] . Keci pana kaḷārādayo pisaṅga pariyantā cattāro saddā
piṅgalaguṇe vattamānā pume vattanti, guṇini pana vāccaliṅgāti evaṃ pacchimena sambandhaṃ
katvā vadanti, taṃ amarakosena virujjhanato idha ca ‘‘sukkādayo’’ti sabbesaṃyeva gahaṇato na
gahetabbaṃ.
99 . Tikaṃ sabale kokilakaṇṭhasadise. Kalyateti kalo, masi parimāṇe, kammani ṇo, kalo eva
māso kammāso, la ssa mo, kalanaṃ vā kalo, taṃ masatīti kammāso, yathā ‘‘kumbhakāro’’ti. Saba
gatiyaṃ, sabatīti sabalo, alo. Ciyyateti citto, ta. Traṇapaccaye citro. Kammīro, kabburotipi
sabalassa nāmāni.
Kaṇhapītamisse sāvo vutto. Se gatimhi, sayatīti sāvo, avo. Kapisotipi sāva ssa nāmaṃ.
Kaṇhalohitamisse dhūmābhe pana dhūma, dhūmalā vattanti. Dhūmo viyāti dhūmo. Dhūmaṃ lātīti
dhūmalo. Ete sukkādayo sāva ntā yadā abhedopacārā guṇini guṇimhi vattanti, tadā vāccaliṅgā,
yathā sukko haṃso, sukkā haṃsī, sukkaṃ haṃsakulaṃiccādi yojjaṃ. Yadā guṇe guṇamatte vattanti,
tadā pume, yathā haṃsassa sukko, mayūrassa citto iccādi yojjaṃ.
100 . Lāsana ntaṃ nacce. Nata gattavināme, pabbajjādittā naccādeso. Natanaṃ naccaṃ,
naṭanaṃ vā naccaṃ,sabbatra bhāvasādhanaṃ. Natīyate nattanaṃ.Lasyate lāsanaṃ, lasa
kantiyaṃ, lasitabbanti vā lāsanaṃ.
Naccaṃ, vāditaṃ, gītaṃ iti idaṃ bhoriyattikaṃ nāṭyaṃ nāmetyuccate [amara 7.10] . Tura
turaṇahiṃsāsu. Turīyanteneneti tūriyaṃ,murajādi. Tabbhavo saddo toriyo, ṇo. Tena lakkhitaṃ
tika ṃ toriyattika ṃ.Na ṭasseda ṃ nāṭ ya ṃ.Tatiyassa toriyas āmaññassa tu p āsa ṅgā nāṭ ak ā.