Abhidhānappadīpikā

Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Abhidhānappadīpikā
Buddhappaṇāmo
1. Tath āgato yo karu ṇā karo karo,
Payāta’mosajja sukhappadaṃ padaṃ;
Akā paratthaṃ kalisambhave bhave,
Namāmi taṃ kevaladukkaraṃ karaṃ.
Dhammappaṇāmo
2.
Ap ūjayu ṃ ya ṃ munikuñjar ā jar ā,
Rujādimuttā yahimuttare tare;
Ṭhitā tivaṭṭambunidhiṃ narānarā,
Tariṃsu taṃ dhammamaghappahaṃ pahaṃ.
Saṅghappaṇāmo
3.
Gata ṃ munindo ’rasas ūnuta ṃ nuta ṃ,
Supuññakhettaṃ bhuvane sutaṃ sutaṃ;
Gaṇampi pāṇīkatasaṃvaraṃ varaṃ,
Sadā guṇoghena nirantara’ntaraṃ.
Paṭiññā
4.
Nāmali ṅgesu kosalla, matthanicchayak āra ṇaṃ;
Yato mahabbalaṃ buddha, vacane pāṭavatthinaṃ.
5. Nāmaliṅgānya’to buddha, bhāsitassā’rahānya’haṃ;
Dassayanto pakāsessa, mabhidhānappadīpikaṃ.
Paribhāsā
6. Bhiyyo
rūpantar ā sāha, cariyena ca katthaci;
Kvacā’ haccavidhānena ñeyyaṃ thīpunnapuṃsakaṃ.
7. Abhinnali ṅgāna ṃyeva, dvando ca, li ṅgav ācak ā;
Gāthāpādantamajjhaṭṭhā, pubbaṃ yantyapare paraṃ.
8. Pumitthiya ṃ pada ṃ dv īsu, sabbali ṅge ca tīsvi ti;
Abhidhānantarārambhe, ñeyyaṃ tva’nta mathādi ca.
9. Bhiyyo payoga m āgamma, sogate āgame kvaci;
Nighaṇḍu yutti ñcānīya, nāmaliṅgaṃ kathīyatīti.
1. Saggakaṇḍa
1. Buddho dasabalo satthā, sabbaññū dvipaduttamo;
Munindo bhagavā nātho, cakkhuma’ṅgīraso muni.
2.
Lokan ātho ’ nadhivaro, mahesi ca vin āyako;

Samantacakkhu sugato, bh ūripañño ca m āraji.
3. Narasīho naravaro, dhammarājā mahāmuni;
Devadevo lokagaru, dhammassāmī tathāgato.
4. Sayambhū sammāsambuddho, varapañño ca nāyako;
Jino, sakko tu siddhattho, suddhodani ca gotamo.
5.
Sakyas īho tath ā sakya, muni c ādiccabandhu ca;
6. Mokkho nirodho nibb āna ṃ, dīpo ta ṇhakkhayo para ṃ;
Tāṇaṃ leṇa marūpañca, santaṃ sacca manālayaṃ.
7. Asa ṅkhata ṃ siva mamata ṃ sududdasa ṃ,
Parāyaṇaṃ saraṇa manītikaṃ tathā;
Anāsavaṃ dhuva manidassanā’ katā,
Palokitaṃ nipuṇa mananta makkharaṃ.
8. Dukkhakkhayo byābajjhañca
[byāpajjaṃ (ṭīkā)] , vivaṭṭaṃ khema kevalaṃ;
Apavaggo virāgo ca, paṇīta maccutaṃ padaṃ.
9. Yogakkhemo p āra mapi, mutti santi visuddhiyo;
Vimutya’ saṅkhatadhātu, suddhi nibbutiyo siyuṃ.
10 . Kh īṇā savo tva ’sekkho ca, v ītar āgo tath ā’ rah ā;
Devaloko divo saggo [nāko (sī.)] ,
Tidivo tidasālayo.
11 . Tidasā tva’marā devā, vibudhā ca sudhāsino;
Surā marū divokā cā, matapā saggavāsino.
12 . Nijjarā’ nimisā dibbā, apume devatāni ca
[devatā eva devatāni, sakatthe nipaccayo (ṭīkā)] ;
13 . Siddho bhūto ca gandhabbo, guyhako yakkha rakkhasā;
Kumbhaṇḍo ca pisācā’dī, niddiṭṭhā devayoniyo.
14 . Pubbadevā suraripū, asurā dānavā pume;
Tabbisesā pahārādo, sambaro baliādayo.
15 .
Pit āmaho pit ā brahm ā, lokeso kamal āsano;
Tathā hiraññagabbho ca, surajeṭṭho pajāpati.
16 . Vāsudevo hari [har ī (ṭī kā)] ka ṇho, kesavo cakkap āṇ ya ’tha;
Mahissaro sivo sūlī, issaro pasupatya’pi.
17 . Haro vutto kum āro tu, khandho sattidharo bhave;
18 . Sakko purindado deva, r ājā vajirap āṇ i ca;
Sujampati sahassakkho, mahindo vajirāvudho.
19 . Vāsavo ca dasasata, nayano tidiv ādhibh ū;
Suranātho ca vajira, hattho ca bhūtapatya’pi.
20 . Maghav ā kosiyo indo, vatrabh ū pākas āsano;
Viḍojo tha sujātassa [sujātā’ssa (ṭīkā)] , bhariyā tha puraṃ bhave.
21 . Masakkasārā [masakkasāro (sī.)] vassoka, sārā cevā’ marāvatī;
Vejayanto tu pāsādo,
Sudhammātu sabhā matā.

22 . Vejayanto ratho tassa,
Vutto mātali sārathi;
Erāvaṇo gajo paṇḍu, kambalo tu silāsanaṃ.
23 . Suv īro cc ādayo putt ā, nand āpokkhara ṇī bhave;
Nandanaṃ missakaṃ citta, latā phārusakaṃ vanā.
24 . Asani dvīsu kulisaṃ, vajiraṃ punnapuṃsake;
Accharāyotthiyaṃ vuttā, rambhā alambusādayo;
Devitthiyo tha gandhabbā, pañcasikho ti ādayo.
25 .
Vim āno nitthiya ṃ byamha ṃ, pīyūsa ṃ tvamata ṃ sudh ā;
Sineru meru tidivā, dhāro neru sumeru ca.
26 . Yugandharo īsadharo, karav īko sudassano;
Nemindharo vinatako, assakaṇṇo kulācalā.
27 . Mand ākin ī tath ā’kāsa, ga ṅgā suranad ī pyatha;
28 . Kovi ḷā ro tath ā pāri, cchattako p ārij ātako;
Kapparukkho tu santānā, dayo devaddumāsiyuṃ.
29 . Pācī patījhu’ dīci’tthī, pubba pacchima uttarā;
Disātha dakkhiṇā’ pācī, vidisā’nudisā bhave.
30 . Erāvato
[erāvaṇo (sī.), amarakose pana erāvato eva atthi] puṇḍarīko, vāmano kumudo’
ñjano;
Pupphadanto sabbabhummo, suppatīko disāgajā.
31 .
Dhatara ṭṭ ho ca gandhabb ā, dhipo, kumbha ṇḍ as āmi tu;
Viruḷhako, virūpakkho, tu nāgādhipatīrito.
32 . Yakkh ādhipo vessava ṇo, kuvero narav āhano;
Aḷakā[alakā (amarakosa)] ḷakamandāssa, purī, paharaṇaṃ gadā;
Catuddisāna madhipā, pubbādīnaṃ kamā ime.
33 . Jātavedo sikhī joti, pāvako dahano’ nalo;
Hutāvaho’ ccimā dhūma, ketva’ggi gini bhānumā.
34 .
Tejo dh ūmasikho v āyu, sakho ca ka ṇhavattan ī;
Vessānaro hutāso tha, sikhājāla’cci cāpume.
35 . Vipphuli ṅga ṃ phuli ṅgañca, bhasm ā [‘bhasm ā’ tipada ṃ rājādiga ṇe pariy āpanna ṃ
(rūpasiddhi-uṇādi), bhasmaṃ (sī.)] tu seṭṭhi chārikā;
36 . Kukku ḷo tu’ṇhabhasmasmi, maṅgāro’lāta mummukaṃ [tikaṃ dittakaṭṭhādindhane (ṭīkā)] ;
Samidhā idhumaṃ ce’dho, upādānaṃ tathindhanaṃ.
37 . Atho’bhāso pakāso cā,
'Loko’jjotā’tapā samā;
Māluto pavano vāyu, vāto’nila samīraṇā;
Gandhavāho tathā vāyo, samīro ca sadāgati.
38 .
Vāyubhed āime chu’ddha, ṅgamo cādhogamo tathā;
Kucchiṭṭho ca koṭṭhāsayo, assāsaṅgānusārino.
39 . Atho apānaṃ passāso,
Ass āso āna muccate.

40 . Vego javo rayo khippa ṃ, tu s īgha ṃ turita ṃ lahu;
Āsu tuṇṇa maraṃ cāvi, lambitaṃ tuvaṭaṃpi ca.
41 . Satataṃ nicca maviratā, nārata santata manavaratañca dhuvaṃ;
Bhusa matisayo ca daḷhaṃ, tibbe’kantā’timatta, bāḷhāni;
Khippādī paṇḍake dabbe, dabbagā tesu ye tisu.
42 .
Aviggaho tu k āmo ca, manobh ū madano bhave;
Antako vasavattī ca, pāpimā ca pajāpati.
43 . Pamattabandhu ka ṇho ca, m āro namuci, tassa tu;
Taṇhā’ratī ragā dhītū,hatthī tu girimekhalo.
44 . Yamarājā ca vesāyī, yamo’ssa nayan āvudhaṃ;
Vepacitti pulomo ca, kimpuriso tu kinnaro.
45 . Antalikkhaṃ kha’mādicca, patho’bbhaṃ gagana’mbaraṃ;
Vehāso cānilapatho, ākāso nitthiyaṃ nabhaṃ.
46 . Devo vehāyaso tārā,
Patho surapatho aghaṃ.
47 . Megho valāhako devo, pajjunno’mbudharo ghano;
Dhārādharo ca jīmūto, vārivāho tathā’mbudo.
48 .
Abbha ṃ tīsvatha vassañca, vassana ṃ vu ṭṭ hi n āriya ṃ;
Sateratā’kkhaṇā vijju, vijjutā cācirappabhā.
49 . Meghan āde tu dhanita ṃ, gajjita ṃ rasit ādi ca;
Indāvudhaṃ indadhanu, vātakkhittambu sīkaro.
50 . Āsāro dh ārā samp āto,
Karakā tu ghanopalaṃ;
Duddinaṃmeghacchannāhe, pidhānaṃ tvapadhāraṇaṃ.
51 . Tirodhāna’ntaradhānā, pidhāna chādanāni ca;
Indu cando ca nakkhatta, rājā somo nisākaro.
52 . Osadhīso himaraṃsi, sasaṅko candimā sasī;
Sītaraṃsi nisānātho, uḷurājā ca mā pume.
53 . Kalāsoḷasamo bhāgo, bimbaṃ tu maṇḍalaṃ bhave;
Aḍḍho tvaddho upaḍḍho ca, vā khaṇḍaṃ sakalaṃ pume.
54 .
Addha ṃvutta ṃ same bh āge, pas ādo tu pasannat ā;
Komudī candikā juṇhā, kanti sobhā juti cchavi.
55 . Kala ṅko lañchana ṃ lakkha ṃ, aṅko ’bhiññ āṇ a lakkha ṇaṃ;
Cihanaṃ cāpi sobhā tu, paramā susamātha ca.
56 . Sīta ṃ gu ṇe, gu ṇili ṅgā, sīta sisira s ītal ā;
Himaṃ tuhina mussāvo, nīhāro mahikā pyatha.
57 . Nakkhattaṃ joti bhaṃ tārā, apume tārako’ḷu ca;
58 . Assayujo bharaṇitthī, sakattikā rohiṇī pica;
Migasira
[magasira (sī.)] maddā ca punabbasu, phusso [pusso (ṭī.)] cāsilesa’pi.

59 . Māgh ā [magha (s ī.)] ca phaggun ī dve ca, hatth ā citt ā ca sv ātipi;
Visākhā’ nurādhā jeṭṭhā, mūlā’ sāḷhā duve tathā.
60 . Savaṇo ca dhaniṭṭhā ca, satabhisajo pubbu’ttarabhaddapadā;
Revatyapīti kamato, sattādhikavīsanakkhattā.
61 .
Sobbh ānu kathito r āhu, sūrādī tu navaggah ā;
Rāsi mesādiko bhadda, padā poṭṭhapadā samā.
62 . Ādicco s ūriyo s ūro, satara ṃsi div ākaro;
Verocano dinakaro, uṇharaṃsi pabhaṅkaro.
63 . Aṃsum ālī dinapati, tapano ravi bh ānum ā;
Raṃsimā bhākaro bhānu, akko sahassaraṃsi ca.
64 . Ra ṃsi ābh ā pabh ā ditti, ruci bh ā juti d īdhiti;
Marīci dvīsu bhānvaṃ’su, mayūkho kiraṇo karo.
65 . Paridhi pariveso tha, marīci migataṇhikā;
Sūrassodayato pubbu’, ṭṭhitaraṃsi siyā’ ruṇo.
66 . Kālo’ddhā samayo velā,
Tabbisesā khaṇādayo;
Khaṇo dasaccharākālo,
Khaṇā dasa layo bhave.
67 . Layā dasa
kha ṇalayo,
Muhutto te siyā dasa;
Dasa khaṇamuhutto te, divaso tu ahaṃ dinaṃ.
68 . Pabh ātañca vibh ātañca, pacc ūso kalla mapyatha;
Abhidoso padoso tha,
Sāyo sañjhā dinaccayo.
69 . Nisā ca rajanī ratti, tiyāmā saṃvarī bhave;
Juṇhātu candikāyuttā, tamussannā timisikā.
70 . Nisītho majjhimā ratti, aḍḍharatto mahānisā;
Andhakāro tamo nitthī, timisaṃ timiraṃ mataṃ.
71 . Caturaṅgatamaṃevaṃ, kāḷapakkhacatuddasī;
Vanasaṇḍo ghano megha, paṭalaṃ cā’ḍḍharatti ca.
72 .
Andhatama ṃghanatame, pah āro y āma, saññito;
Pāṭipado tu dutiyā, tatiyādī tithī[tithi] , tāyati pāletīti tithi, tā+iti (ṇvādi) dvisu.
73 . Pannaras ī pañcadas ī, pu ṇṇ am āsī tu pu ṇṇ am ā;
Amāvasī pyamāvāsī, thiyaṃ pannarasī’ parā.
74 . Ghaṭikā saṭṭhya’ horatto, pakkho te dasa pañca ca;
Te tu pubbāparā sukka,
Kāḷā, māso tu te duve.
75 . Citto ves ākha, je ṭṭ ho c ā, sāḷ ho dv īsu ca s āva ṇo;
Poṭṭhapāda’ssayujā ca, māsā dvādasa kattiko.

76 . Māgasiro tath ā phusso, kamena m āgha phaggu ṇā ;
Kattika’ssayujā māsā, pacchima pubbakattikā.
77 . Sāvaṇo nikkhaman īyo,
Cittamāso tu rammako.
78 . Caturo caturo m āsā, kattikak āḷ apakkhato;
Kamā hemanta gimhāna, vassānāutuyo dvisu.
79 .Hemanto sisira mutū,
Cha vā vasanto ca gimha vassānā;
Sarado ti kamā māsā, dve dve vuttānusārena.
80 . Uṇho nidāgho gimhotha,
Vasso vassāna pāvusā;
Utūhi tīhi vassānā, dikehi dakkhiṇāyanaṃ.
81 .
Uttar āyana maññehi, t īhi vass āyanadvaya ṃ;
Vassa saṃvaccharā nitthī, sarado hāyano samā.
82 . Kappakkhayo tu saṃvaṭṭo, yuganta palayā api;
Alakkhī kālakaṇṇitthī, atha lakkhī siri’tthiyaṃ.
83 . Danu dānavamātā tha, devamātā panā’diti;
84 . Pāpañca kibbisaṃ verā, ghaṃ duccarita dukkaṭaṃ;
Apuññā’kusalaṃ kaṇhaṃ, kalusaṃ duritā’gu ca.
85 . Kusalaṃ sukataṃ sukkaṃ, puññaṃ dhamma manitthiyaṃ;
Sucarita matho diṭṭha, dhammikaṃ ihalokikaṃ.
86 . Sandiṭṭhika matho pāra, lokikaṃ samparāyikaṃ;
Takkālaṃ tu tadātvaṃ co,
Ttarakālo tu āyati.
87 .
Hāso ’ ttamanat ā pīti, vitti tu ṭṭ hi ca n āriya ṃ;
Ānando pamudā’modo, santoso nandi sammado.
88 . Pāmojjañca pamodo tha, sukha ṃ sātañca ph āsva ’tha;
Bhaddaṃ seyyo subhaṃ khemaṃ, kalyāṇaṃ maṅgalaṃ sivaṃ.
89 . Dukkhañca kasiraṃ kicchaṃ, nīgho ca byasanaṃ aghaṃ;
Dabbe tu pāpapuññāni, tīsvākicchaṃ sukhādi ca.
90 . Bhāgyaṃ niyati bhāgo ca, bhāgadheyyaṃ vidhī’rito;
Atho uppatti nibbatti, jāti janana mubbhavo.
91 . Nimittaṃ kāraṇaṃ ṭhānaṃ, padaṃ bījaṃ nibandhanaṃ;
Nidānaṃ pabhavo hetu, sambhavo setu paccayo.
92 . Kāraṇaṃ yaṃ samāsannaṃ,
pada ṭṭhāna nti taṃ mataṃ;
Jīvo tu puriso’ttā tha, padhānaṃ pakatitthiyaṃ.
93 . Pāṇo sarīrī bhūtaṃ vā, satto dehī ca puggalo;
Jīvo pāṇī pajā jantu,
Jano loko tathāgato.

94 . Rūpa ṃ saddo gandha ras ā, phasso dhammo ca gocar ā;
Ālambā visayā te chā, rammaṇā lambaṇāni ca.
95 . Sukko goro sito’dātā,
Dhavalo seta, paṇḍarā;
Soṇo tu lohito ratto,
Tamba mañjiṭṭha rohitā.
96 . Nīlo kaṇhā’sitā kāḷo,
Mecako sāma sāmalā;
Sitapītetu paṇḍu’tto, īsaṃpaṇḍutu dhūsaro.
97 .Aruṇokiñciratto tha,
Pāṭalo setalohito;
Atho pīto halidyābho,
Palāso harito hari.
98 .
Ka ḷā ro kapilo n īla, p īte tha rocanappabhe;
Piṅgo pisaṅgo pyathavā, kaḷārādī tu piṅgale.
99 . Kamm āso sabalo citto,
Sāvo tu kaṇhapītake;
Vāccaliṅgā guṇinyete, guṇe sukkādayo pume.
100 .Naccaṃ naṭṭañca naṭanaṃ, nattanaṃ lāsanaṃ bhave;
Naccaṃ tu vāditaṃ gīta, miti nāṭumidaṃ tayaṃ.
101 .
Nacca ṭṭ hāna ṃ siy ā ra ṅgo, bhinayo s ūcyas ūcana ṃ;
Aṅgahāro’ṅgavikkhepo, naṭṭako naṭako naṭo.
102 .Si ṅgāro karu ṇo v īra, bbhuta hassa bhay ānak ā;
Santo bībhaccha ruddāni, nava nāṭyarasāime.
103 .Posassa n āriya ṃ pose, itthiy ā sa ṅgama ṃ pati;
Yā pihā esa siṅgāro, ratikīḷādikāraṇo.
104 .Uttama ppakatippāyo, itthipurisahetuko;
So sambhogo viyogo ti,
Siṅgāro duvidho mato.
105 .
Bh āsita ṃ lapita ṃ bh āsā, voh āro vacana ṃ vaco;
Utti vācā girā vāṇī, bhāratī kathitā [kathā (katthaci)] vacī.
106 .Ek ākhy āto padacayo, siy ā vākya ṃsak ārako;
Āmeḍita nti viññeyyaṃ, dvattikkhattu mudīraṇaṃ.
107 .Bhaye kodhe pasa ṃsāya ṃ, turite kot ūhale ’cchare;
Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budho.
108 .Iru nārī yaju sāma, miti vedā tayo siyuṃ;
Ete eva tayī nārī, vedo manto sutitthiyaṃ.
109 .Aṭṭhako vāmako vāma, devo caṅgīraso bhagu;
Yamadaggi ca vāsiṭṭho, bhāradvājo ca kassapo;
Vess āmittoti mant āna ṃ, katt āro isayo ime.

110 .Kappo by ākara ṇaṃ joti, sattha ṃ sikkh ā nirutti ca;
Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.
111 .Itih āso purāvutta, ppabandho bhāratādiko;
Nāmappakāsakaṃ satthaṃ, rukkhādīnaṃ nighaṇḍu so.
112 .Vita ṇḍ asattha ṃ viññeyya ṃ, ya ṃ ta ṃ lok āyata ṃiti;
Keṭubhaṃtu kriyākappa, vikappo kavinaṃ hito.
113 .Ākhy āyiko paladdhatth ā, pabandhakappan ā kath ā;
Daṇḍanītya’tthasatthasmiṃ, vuttanto tu pavatti ca.
114 .Saññā, khyā, vhā samaññā cā, bhidhānaṃ nāma mavhayo;
Nāmadheyyā’ dhivacanaṃ, paṭivākyaṃ tu uttaraṃ.
115 .Pañho tīsva nuyogo ca, pucchā pyatha nidassanaṃ;
Upogghāto ca diṭṭhanto, tatho’dāharaṇaṃ bhave.
116 .Samā saṅkhepa saṃhārā, samāso saṅgaho pyatha;
Sataṃ dhārayasī tyādya, bbhakkhānaṃtucchabhāsanaṃ.
117 .Vohāro tu vivādo tha, sapanaṃ sapathopi ca;
Yaso siloko kittitthī,
Ghosanā tu’ccasaddanaṃ.
118 .
Pa ṭighoso pa ṭiravo, tho ’ paññ āso vac īmukha ṃ;
Katthanā ca silāghā ca, vaṇṇanā ca nuti tthuti.
119 .Thomanañca [thomanaṃ vā (katthaci thomanaṃ thomanā dviliṅge)] pasaṃsātha, kekā
nādo sikhaṇḍinaṃ;
Gajānaṃ koñca nādo tha,
Matā hesāhayaddhani.
120 .
Pariy āyo vevacana ṃ, sākacch ā tu ca sa ṃkath ā;
Upavādo cu’pakkosā, vaṇṇavādā’nuvādo ca;
Janavādā’pavādāpi, parivādo ca tulyatthā.
121 .Khepo nindā tathā kucchā, jigucchā garahā bhave;
Nindāpubbo upārambho, paribhāsana muccate.
122 .
Aṭṭ hānariyavoh āra, vasena y ā pavattit ā;
Abhivākyaṃsiyā vācā, sā vītikkamadīpanī.
123 .Muhu ṃbh āsā nulāpo tha, palāpo natthik ā gir ā;
Ādobhāsana mālāpo,
Vilāpo tu pariddavo.
124 .Vippalāpo virodhotti, sandesotti tu vācikaṃ;
Sambhāsanaṃ tu sallāpo, virodharahitaṃ mithu.
125 .
Pharusa ṃni ṭṭ hura ṃ vākya ṃ, manuñña ṃ hadaya ṅgama ṃ;
Saṃkulaṃtu kiliṭṭha ñca, pubbāparavirodhinī.
126 .Samud āyattharahita ṃ, abaddha miti [abandha (ka.)] kittita ṃ;
Vitathaṃtu musā cātha [āhataṃ tu musātthakaṃ (katthaci, amarakose)] , pharusādī

tili ṅgik ā.
127 .Sammā byayañcā vitathaṃ, saccaṃ tacchaṃ yathātathaṃ;
Tabbantā tīsva līkaṃ tva, saccaṃ micchā musā byayaṃ.
128 .Ravo ninādo ninado ca saddo,
Nigghosa nāda ddhanayo ca rāvo;
Ārāva saṃrāva virāva ghosā,
Ravā sutitthī sara nissanā ca.
129 .Vissaṭṭha mañju viññeyyā, savanīyā visārino;
Bindu gambhīra ninnādī, tyeva maṭṭhaṅgiko saro.
130 .Tiracchānagatānañhi, rutaṃ vassita muccate;
Kolāhalo kalahalo,
Gītaṃ gānañca gītikā.
131 .
Sar ā satta tayo g āmā, cekav īsati mucchan ā;
Tānā [ṭhānāni (bahūsu)] cekūnapaññāsa, iccetaṃ saramaṇḍalaṃ.
132 .Usabho dhevato ceva, chajja gandhāra majjhimā;
Pañcamo ca nisādoti, satte’te gaditā sarā.
133 .Nadanti
usabha ṃgāvo, turagā dhevata ṃtathā;
Chajjaṃmayūrā gandhāra, majā koñcā ca majjhimaṃ.
134 .Pañcamaṃparapuṭṭhādī, nisāda mpi ca vāraṇā;
Chajjo ca majjhimo gāmā,
Tayo sādhāraṇoti ca.
135 .Saresu tesu pacceke, tisso tisso hi mucchanā;
Siyuṃ tatheva tānāni
[ṭhānāni (bahūsu)] , satta satteva labbhare.
136 .Tisso duve catasso ca, catasso kamato sare;
Tisso duve catassoti, dvāvīsati sutī siyuṃ.
137 .Uccatare rave
tāro, thābyatte madhure kalo;
Gambhīre tu rave mando, tārādī tīsvatho kale;
Kākalīsukhume vutto,
Kriyādisamatā layo.
138 .Vīṇā ca vallakī satta, tantī sā parivādinī;
Pokkharo doṇi vīṇāya,
Upavīṇo tu veṭhako.
139 .Ātatañceva vitata, mātatavitataṃ ghanaṃ;
Susiraṃ ceti tūriyaṃ, pañcaṅgika mudīritaṃ.
140 .Ātataṃnāma cammāva, naddhesu bheriyādisu;
Tale’kekayutaṃ kumbha, thuṇa daddarikādikaṃ.
141 .
Vitata ṃco’bhayatalaṃ, tūriyaṃ murajādikaṃ;
Ātatavitataṃsabba, vinaddhaṃ paṇavādikaṃ.
142 .Susira ṃva ṃsasa ṅkh ādi, sammat ālādika ṃ ghana ṃ;

Ātojja ṃ tu ca v āditta ṃ, vādita ṃ vajja muccate.
143 .Bherī (bheri) dundubhi vutto tha,
Mudiṅgo murajossa tu;
Āliṅga, ṅkyo, ddhakā bhedā,
Tiṇavo tu ca ḍiṇḍimo.
144 .Ālambaro tu paṇavo, koṇo vīṇādivādanaṃ;
Daddarī paṭaho bheri, ppabhedā maddalādayo.
145 .Janappiye vimadduṭṭhe, gandhe
parimalo bhave;
So tvā modo dūragāmī, vissantā tīsvito paraṃ.
146 .Iṭṭ hagandho ca surabhi, sugandho ca sugandhi ca;
Pūtigandhi tu duggandho, tha vissaṃ āmagandhi yaṃ.
147 .Ku ṅkumañceva yavana, pupphañca tagara ṃ tath ā;
Turukkhoti catujjāti, gandhāete pakāsitā.
148 .Kas āvo nitthiya ṃ titto, madhuro lava ṇo ime;
Ambilo kaṭuko ceti, cha rasātabbatī tisu.
149 .Siyā phasso ca phoṭṭhabbo,
Visayī tvakkha mindriyaṃ;
Nayanaṃ tvakkhi nettañca, locanaṃ ca’cchi cakkhu ca.
150 .Sotaṃ saddaggaho kaṇṇo, savanaṃ suti natthu tu;
Nāsā ca nāsikā ghānaṃ, jivhātu rasanā bhave.
151 .
Sar īra ṃ vapu gattañc ā, ttabh āvo bondi viggaho;
Dehaṃ vā purise kāyo, thiyaṃ tanu kaḷevaraṃ.
152 .Citta ṃ ceto mano nitth ī, viññ āṇ aṃ hadaya ṃ tath ā;
Mānasaṃ dhī tu paññā ca, buddhi medhā mati muti.
153 .Bh ūrī mant ā ca paññ āṇ aṃ, ñāṇ aṃ vijj ā ca yoni ca;
Paṭibhāna mamoho tha, paññābhedā vipassanā.
154 .Sammādiṭṭhi pabhutikā, vīmaṃsā tu vicāraṇā;
Sampajaññaṃ tu nepakkaṃ, vedayitaṃ tu vedanā.
155 .Takko vitakko saṅkappo,
Ppano’ hā’ yu tu jīvitaṃ;
Ekaggatā tu samatho, avikkhepo samādhi ca.
156 .
Uss āhā’ tappa pagg āhā, vāyāmo ca parakkamo;
Padhānaṃ vīriyaṃ cehā, uyyāmo ca dhiti tthiyaṃ.
157 .Catt āri vīriya ṅgāni, tacassa ca nah āruno;
Avasissana maṭṭhissa, maṃsalohitasussanaṃ.
158 .Usso ḷhītva dhimatteh ā, sati tva nussati tthiya;
Lajjā hirī samānā tha, ottappaṃ pāpabhīrutā.
159 .Majjhattat ā tu ’pekkh ā ca, adukkhamasukh ā siy ā;

Citt ābhogo manakk āro,
Adhimokkho tu nicchayo.
160 . Day ā’ nukamp ā kāruñña ṃ , karu ṇā ca anudday ā;
Thiyaṃ veramaṇī ceva, viratyā’ rati cāpyatha.
161 . Titikkh ā khanti khamana ṃ , kham ā mett ā tu metya ’tha;
Dassanaṃ diṭṭhi laddhitthī, siddhanto samayo bhave.
162 . Ta ṇhā ca tasi ṇā ej ā, jālin ī ca visattik ā;
Chando jaṭā nikantyā’sā, sibbinī bhavanetti ca.
163 . Abhijjhā vanatho vānaṃ, lobho rāgo ca ālayo;
Pihā manoratho icchā, bhilāso kāma dohaḷā;
Ākaṅkhā ruci vuttā sā, tvadhikā lālasādvisu.
164 .
Vera ṃ virodho viddeso, doso ca pa ṭighañca v ā;
Kodhā’ ghātā kopa rosā,
Byāpādo’ nabhiraddhi ca.
165 . Baddhavera mupanāho, siyā soko tu socanaṃ;
Roditaṃ kanditaṃ ruṇṇaṃ, paridevo pariddavo.
166 . Bhītitthi bhaya muttāso, bheravaṃ tu mahabbhayaṃ;
167 . Bheravaṃ bhīsanaṃ bhīmaṃ, dāruṇañca bhayānakaṃ;
Ghoraṃ paṭibhayaṃ bhesmaṃ, bhayaṅkara mime tīsu.
168 . Issā usūyā maccheraṃ, tu macchariya maccharaṃ;
Moho’vijjā tathā’ñāṇaṃ, māno vidhā ca unnati.
169 . Uddhacca muddhaṭaṃ cātha
[uddhavaṃuddhaṃ dhāvati citta metenāti uddhavaṃ (ṭīkā)] ,
tāpo kukkuccameva ca;
Pacchātāpo nutāpo ca, vippaṭisāro pakāsito.
170 .
Manovilekha sandeh ā, sa ṃ sayo ca katha ṃ kath ā;
Dveḷhakaṃ vicikicchā ca, kaṅkhā saṅkā vimatyapi.
171 . Gabbo bhim āno ’ha ṃ kāro, cint ātu jh āna muccate;
Nicchayo niṇṇayo vutto, paṭiññā tu paṭissavo.
172 . Avam āna ṃ tirakk āro, paribhavo pya ’ nādaro;
Parābhavo pya’ vaññā tha, ummādo cittavibbhamo.
173 . Pemaṃ sineho sneho tha, cittapīḷā visaññitā;
Pamādo sativossaggo, kotūhalaṃ kutūhalaṃ.
174 . Vilāso lalitaṃ līlā, hāvo heḷā ca vibbhamo;
Iccādikā siyuṃ nāri, siṅgārabhāvajā kiriyā.
175 . Hasanaṃ hasitaṃ hāso, mando so mihitaṃ sitaṃ;
Aṭṭahāso mahāhāso,
Romañco lomahaṃsanaṃ.
176 .
Parih āso davo khi ḍḍā , ke ḷi k īḷā ca k īḷ ita ṃ ;
Nidd ā tu supina ṃ soppa ṃ , middhañca pacal āyik ā.

177 . Thiya ṃ nikati k ūṭ añca, dambho s āṭ hyañca ketava ṃ ;
Sabhāvo tu nissaggo ca, sarūpaṃ pakatitthiyaṃ.
178 . Sīlañca lakkhaṇaṃ bhāvo,
Ussavo tu chaṇo maho
[mato (ṭī.)] .
179 . Dhārento jantu sasneha, mabhidhānappadīpikaṃ;
Khuddakādyatthajātāni
[khuddakānyatthajātāni (ka.)] , sampassati yathāsukhaṃ.
Saggakaṇḍo niṭṭhito.
2. Bhūkaṇḍa
1. Bhūmivagga
180 . Vaggā bhūmi, purī, macca, catubbaṇṇa, vanādihi;
Pātālena ca vuccante, saṅgo’paṅgehi’dha’kkamā.
181 . Vasundharā chamā bhūmi, pathavī medanī mahī;
Ubbī vasumatī go ku, vasudhā dharaṇī dharā;
Puthavī jagatī bhūrī, bhū ca bhūtadharā’ vanī.
182 . Khārā tu mattikā ūso, ūsavā tūsaro tisu;
Thalaṃ thalītthī bhūbhāge, thaddhalūkhamhi jaṅgalo.
183 .
Pubbavideho c āpara, goy āna ṃ jambud īpo ca;
Uttarakuru ceti siyuṃ, cattārome mahādīpā.
184 . Pumbahutte kurū sakkā, kosalā magadhā sivī;
Kaliṅgā’vanti pañcālā, vajjī gandhāra cetayo.
185 . Vaṅgā videhā kambojā, maddā bhagga’ṅga sīhaḷā;
Kasmīrā kāsi paṇḍavādī, siyuṃ janapadantarā.
186 . Loko ca bhuvanaṃ vuttaṃ, deso tu visayo pyatha;
Milakkhadeso paccanto, majjhadeso tu majjhimo.
187 . Anūpo salilappāyo, kacchaṃ puma napuṃsake;
Saddalo harite dese, tiṇenā, bhinavena hi.
188 .
Nadyambuj īvano deso, vu ṭṭ hinippajjasassako;
Yo nadīmātiko deva,
Mātiko ca kamena so.
189 . Tīsvanūpādyatho canda, sūrādo sassatīrito;
Raṭṭhaṃ tu vijitañcātha, purise setu āliyaṃ.
190 . Upāntabhū parisaro, goṭṭhaṃ tu gokulaṃ vajo;
Maggo pantho patho addhā, añjasaṃ vaṭumaṃ tathā.
191 . Pajjo [pajjā…. (ka.)] , yanañca padavī, vattanī paddhatitthiyaṃ;
Tabbhedā jaṅgha, sakaṭa, maggā te ca mahaddhani.
192 . Ekapadye kapadike, kant āro tu ca duggame;
193 . Paṭimaggo paṭipatho, addhānaṃdīgha mañjasaṃ;

Suppatho tu supantho ca, uppatha ṃ tvapatha ṃ bhave.
194 . Chattiṃsaparamāṇūna, meko ṇu ca chattiṃsa te;
Tajjārītāpi chattiṃsa, rathareṇu chattiṃsa te.
195 . Likkh ātā satta ūkātā, dhaññam āso ti satta te;
Satta ṅgula’mamu dviccha, vidatthi tā duve siyuṃ.
196 . Ratana ṃ tāni satteva, ya ṭṭ hi t ā vīsat ū sabha ṃ ;
Gāvuta musabhāsīti, yojanaṃcatugāvutaṃ.
197 . Dhanupañcasataṃ koso, karīsaṃcaturambaṇaṃ;
Abbhantaraṃtu hatthāna, maṭṭhavīsa pamāṇato.
Bhūmivaggo niṭṭhito.
2. Bhūkaṇḍa
2. Puravagga
198 . Pura ṃ nagara mitth ī vā, ṭhānīya ṃ pu ṭabhedana ṃ ;
Thiyaṃ tu rājadhānī [rājaṭhānī (ṭī.)] ca, khandhāvāro bhave tha ca.
199 . Sākh ānagara maññatra, ya ṃ ta ṃ m ūlapur ā pura ṃ ;
Bārāṇasī ca sāvatthi, vesālī mithilā, ḷavī.
200 . Kosambu, jjeniyo takka, silā campā ca sāgalaṃ;
Susumāragiraṃ
[saṃsumāra (ṭīkā)] rāja, gahaṃ kapilavatthu ca.
201 . Sāketa, mindapatthañco, kkaṭṭhā pāṭaliputtakaṃ;
Jetuttarañca saṅkassaṃ, kusinārādayo purī.
202 . Racchā ca visikhā vuttā, rathikā vīthi cāpyatha;
Byūho racchā anibbiddhā, nibbiddhā tu pathaddhi ca.
203 . Catukkaṃ caccare magga, sandhi siṅghāṭakaṃ bhave;
Pākāro varaṇo cātha, udāpo
[uddāpa, uddāpa] upakārikā.
204 . Ku ṭṭ aṃ tu bhitti n ārī tha, gopura ṃ dv ārako ṭṭ hako;
Esikā indakhīlo ca, aṭṭo tvaṭṭālako bhave.
205 . Tora ṇaṃ tu bahidv āra ṃ , parikh ātu ca d īghik ā;
Mandiraṃ sadanā, gāraṃ, nikāyo nilayā, layo.
206 . Ā vāso bhavana ṃ vesma ṃ , niketana ṃ nivesana ṃ ;
Gharaṃ gahañcā, vasatho, saraṇañca patissayo.
207 . Oka ṃ sālā khayo v āso, thiya ṃ ku ṭi vasatya ’pi;
Gehañcā, nitthi sadumaṃ, cetiyā, yatanāni tu.
208 . Pāsādo ceva y ūpo tha, mu ṇḍ acchado ca hammiya ṃ ;
Yūpotu gajakumbhamhi, hatthinakho patiṭṭhito.
209 . Supaṇṇavaṅkacchadana, ma ḍḍ hayogo siyā tha ca;
Ekak ūṭ ayuto m āḷ o,

Pāsādo caturassako.
210 . Sabhāyañca sabhā cātha, maṇḍapaṃ vā janālayo;
Atho āsanasālāyaṃ, paṭikkamana mīritaṃ.
211 .
Jinassa v āsabhavana, mitth ī gandhaku ṭi pyatha;
Thiyaṃ rasavatī pāka, ṭṭhānañceva mahānasaṃ.
212 . Āvesanaṃ sippasālā, soṇḍā tu pānamandiraṃ;
Vaccaṭṭhānaṃ vaccakuṭi, munīnaṃ ṭhāna massamo.
213 . Pa ṇyavikkayas ālā ku, āpa ṇo pa ṇyav īthik ā;
Udosito bhaṇḍasālā, caṅkamanaṃ tu caṅkamo.
214 . Jantāgharaṃ tvaggisālā, papā pānīyasālikā;
Gabbho ovarako vāsā, gāraṃ tu sayaniggahaṃ.
215 . Itthāgāraṃ tu orodho, suddhanto’ ntepurampi ca;
Asabbavisayaṭṭhānaṃ, raññaṃ kacchantaraṃmataṃ.
216 . Sopāno vā’rohaṇañca,
Nisseṇī sā, dhirohiṇī;
Vātapānaṃ gavakkho ca, jālañca sīhapañjaraṃ.
217 . Ālokasandhi vutto tha, laṅgī’tthī paligho bhave;
Kapisīso, ggalatthambho, nibbaṃtu chaddakoṭiyaṃ.
218 .
Chadana ṃ pa ṭala ṃ chadda, majira ṃ caccaro, ṅga ṇaṃ ;
Paghāno paghanā, lindo, pamukhaṃ dvārabandhanaṃ.
219 . Piṭṭhasaṅghāṭakaṃ dvāra, bāhā kūṭaṃ tu kaṇṇikā;
Dvārañca paṭihāro tha, ummāro dehanī, tthiyaṃ.
220 . Eḷako indakhīlo tha, thambho thūṇo pumitthiyaṃ;
Pāṭikā,ḍḍhendupāsāṇe, giñjakā tu ca iṭṭhakā.
221 . Valabhicchādidārumhi, vaṅke
gop ānas ī,tthiyaṃ;
Kapotapālikāyaṃ tu, viṭaṅko nitthiyaṃ bhave.
222 . Kuñcikāvivaraṃ tāḷa, cchiggalo pyatha kuñcikā;
Tāḷo’vāpuraṇaṃ cātha, vedikā vedi kathyate.
223 .
Sa ṅgh āto pakkhap āso ca, mandira ṅgā tul āapi;
Thiyaṃ sammujjanī ceva, sammajjanī ca sodhanī.
224 . Sa ṅka ṭī ra ṃ tu sa ṅkāra, ṭṭ hāna ṃ sa ṅkārak ūṭ aka ṃ ;
Atho kacavaro, klāpo, saṅkāro ca kasambupi.
225 . Ghar ādibh ūmi ta ṃ vatthu, g āmo sa ṃ vasatho tha so;
Pākaṭo nigamo bhoga, maccādibhyo dhi tūdito [‘adhibhū’ti īrito kathito (ṭī.)] .
226 . Sīmā ca mariyādā tha,
Ghoso gopālagāmakoti.
Puravaggo ni ṭṭ hito.

3. Naravagga
227 . Manusso mānuso macco, mānavo manujo naro;
Poso pumā ca puriso,
Poriso pyatha paṇḍito.
228 .
Budho vidv ā vibh āvī ca, santo sappañña kovid ā;
Dhīmā sudhī kavi byatto, vicakkhaṇo visārado.
229 . Medh āvī matim ā pañño, viññ ū ca vid ūro vid ū;
Dhīro vipassī dosaññū, buddho ca dabba viddasu.
230 . Itthī sīmantinī nārī, thī vadhū vanitā, ṅganā;
Pamadā sundarī kantā, ramaṇī dayitā, balā.
231 . Mātugāmo ca mahilā, lalanā bhīru kāminī;
Kumārikā tu kaññā tha, yuvatī taruṇī bhave.
232 .
Mahes īsābhisekāññā,
Bhoginīrājanāriyo;
Dhavatthinī tu saṅketaṃ, yāti yā sā, bhisārikā.
233 . Ga ṇik ā vesiy ā va ṇṇ a, d āsī nagarasobhin ī;
Rūpūpajīvinī vesī, kulaṭā tu ca bandhakī.
234 . Varāroho, ttamā matta, kāsinī varavaṇṇinī;
Patibbatā tvapi satī, kulitthī kulapālikā.
235 . Vidhavā patisuññā tha, patimbarā sayambarā;
Vijātā tu pasūtā ca, jātāpaccā pasūtikā.
236 . Dūtī sañcārikā dāsī, tu ceṭī kuṭadhārikā;
Vāruṇī, kkhaṇikā tulyā, khattiyānī tu khattiyā.
237 . Dāro jāyā kalattañca, gharaṇī bhariyā piyā,
Pajāpatī ca dutiyā, sā pādaparicārikā.
238 . Sakhī tvā’lī vayassā tha, jārī cevā’ticārinī;
Pume tū’tu rajo pupphaṃ, utunī tu rajassalā.
239 .
Pupphavat ī garugabbh ā, pannasatt ā ca gabbhin ī;
Gabbhāsayo jalābupi, kalalaṃ punnapuṃsake.
240 . Dhavotu s āmiko bhatt ā, kanto pati varo piyo;
Atho papati jāro thā,
Paccaṃ putto’trajo suto.
241 . Tanujo tanayo sūnu, puttādī dhītari’tthiyaṃ;
Nāriyaṃ duhitā dhītā,
Sajāto tvo’raso suto.
242 .
Jāyāpat ī janipat ī, jayampat ī tu dampat ī [dampat īti pada ṃ pulli ṅga bahuvacananta ṃ
ikārantaṃ, tudampati (ṭī.)] ;
Atha vassavaro vutto, pa ṇḍ ako ca napu ṃ saka ṃ .

243 .Bandhavo bandhu sajano, sagotto ñ āti ñ ātako;
Sālohito sapiṇḍo ca,
Tāto tu janako pitā.
244 .
Amma, mb ā janan ī mātā, janetti janik ā bhave;
Upamātā tu dhāti’tthī,
Sālo jāyāya bhātiko.
245 .
Nanand ā sāmibhaginī, mātāmahī tu ayyikā;
Mātulo mātubhātā,ssa, mātulānīpajāpati.
246 .Jāyāpatīnaṃ jananī, sassu vuttātha tappitā;
Sasuro bhāgineyyo tu, putto bhaginiyā bhave.
247 .Natt ā vutto paputto tha, s āmibh ātā tu devaro;
Dhītupati tu jāmātā,
Ayyako tu pitāmaho.
248 .M ātucch ā mātubhaginī, pitucch ā bhaginī pitu;
Papitāmaho payyako,
Suṇhā tu suṇisā husā.
249 .
Sodariyo sagabbho ca, sodaro sahajo pyatha;
Mātāpitū te pitaro, puttātu puttadhītaro.
250 .Sasurāsassusasurā, bhātubhaginī bhātaro;
Bālattaṃ bālatā bālyaṃ, yobbaññaṃtu ca yobbanaṃ.
251 .Sukkā tu palita ṃ kesā, dayo tha jaratā jarā;
Puthuko pillako chāpo, kumāro bāla potakā.
252 .Athu’ ttānasayu’ttāna, seyyakā thanapopi ca;
253 .Taruṇo ca vayaṭṭho ca, daharo ca yuvā susu;
Māṇavodārakocātha, sukumāro sukhedhito.
254 .Mahallako ca vuddho ca, thero jiṇṇo ca jiṇṇako;
Aggajo pubbajo jeṭṭho, kaniyo kaniṭṭho nujo.
255 .Valittaco tu valino; Tīsu’ttānasayādayo;
256 .Sīso’ttamaṅgāni siro, muddhā ca matthako bhave;
Keso tu kuntalo vālo, ttamaṅgaruha muddhajā.
257 .
Dhammillo sa ṃyat ā kes ā,
Kākapakkho sikhaṇḍako;
Pāso hattho kesacaye;
Tāpasānaṃ tahiṃ jaṭā.
258 .Thiyaṃ veṇī paveṇī ca;
Atho cūḷā sikhā siyā;
Sīmanto tu mato nāri, kesamajjhamhi paddhati.
259 .Lomaṃ tanuruhaṃ romaṃ, pamhaṃ pakhuma makkhigaṃ;
Massu vuttaṃ pumamukhe, bhū tvitthī bhamuko bhamu.
260 .Bappo
[khappo (ṭī.)] nettajala’ssūni, nettatārā kanīnikā;
Vadana ṃ tu mukha ṃ tu ṇḍ aṃ, vatta ṃ lapana m ānana ṃ.

261 .Dvijo lapanajo danto, dasano radano rado;
Dāṭhā tudantabhedasmiṃ, apāṅgo tvakkhikoṭisu.
262 .Dantāvaraṇa moṭṭho cā, pya’dharo dasanacchado;
Gaṇḍo kapolo hanvitthī
[gaṇḍatthī (ṭī.) hanvatthī=hanu+itthī; hana+u (ṇvādi)] ,
Cubukaṃ tva’ dharā adho.
263 .Galo ca ka ṇṭ ho g īvā ca, kandhar ā ca sirodhar ā;
Kambugīvā tu yā gīvā, suvaṇṇāliṅgasannibhā;
Aṅkitā tīhi lekhāhi, kambugīvā thavā matā.
264 .Aṃso nitth ī bhujasiro, khandho tassandhi jattu ta ṃ;
Bāhumūlaṃ tu kaccho, dho, tva’ssa passa manitthiyaṃ.
265 .Bāhu bhuj ādv īsu b āhā, hattho tu kara p āṇ ayo;
Maṇibandho pakoṭṭhanto, kapparo tu kapoṇya’tha.
266 .Ma ṇibandha kani ṭṭ hāna ṃ, pāṇ issa karabho ,ntara ṃ;
Karasākhā, ṅgulī tā tu, pañca, ṅguṭṭho ca tajjanī;
Majjhimā nāmikā cāpi, kaniṭṭhā’ti kamā siyuṃ.
267 .Padeso tālagokaṇṇā, vidatthi,tthī kamā tate;
Tajjanyādiyute’ṅguṭṭhe, pasato pāṇi kuñcito.
268 .
Ratana ṃ kukku hattho tha, pume karapu ṭo,ñjali;
Karajo tu nakho nitthī, khaṭako muṭṭhi ca dvīsu.
269 .Byāmo sahakarā bāhu, dve passadvayavitthatā;
Uddhantata bhujaposa, ppamāṇe porisaṃ tisu.
270 .Uro ca hadaya ṃ cātha, thano kuca payodhar ā;
Cūcukaṃ tu thanaggasmiṃ, piṭṭhaṃ tu piṭṭhi nāriyaṃ.
271 .Majjho’nitthī vilaggo ca, majjhimaṃ kucchi [catukkaṃ udare; 944-gāthāpi passitabbā]tu
dvisu;
Gahaṇītthyudaraṃ gabbho, koṭṭhonto kucchisambhave.
272 .
Jaghana ṃ tu nitambo ca, so ṇī ca ka ṭi n āriya ṃ;
Aṅgajātaṃ rahassaṅgaṃ, vatthaguyhañca mehanaṃ.
273 .Nimittañca vara ṅgañca, b ījañca phalameva ca;
Liṅgaṃ aṇḍaṃ tu koso ca,
Yoni tvitthīpumebhagaṃ.
274 .Asuci sambhavo sukkaṃ, pāyu tu purise gudaṃ;
Vā pume gūtha karīsa, vaccāni ca malaṃ chakaṃ.
275 .Uccāro mīḷha mukkāro, passāvo mutta muccate;
Pūtimutta ñca gomutte, ssādīnaṃ chakaṇaṃ male.
276 .Dvīsvadho nābhiyā
vatthi, ucchaṅga’ṅkā tu’bho pume;
Ūru satthi pume ūru, pabbaṃ tu jāṇu jaṇṇu ca.
277 .Gopphako p ādaga ṇṭ hipi, pume tu pa ṇhi p āsa ṇi;
Pādaggaṃ papado pādo, tu pado caraṇañca vā.

278 .Aṅga ṃtva ’vayavo vutto, ph āsulik ā tu ph āsuk ā;
Paṇḍake aṭṭhi dhātvitthī, galantaṭṭhi tu akkhako.
279 .Kapparo tu kapālaṃ vā, kaṇḍarā tu mahāsirā;
Pume nhāru citthī sirā, dhamanī tha rasaggasā.
280 .
Rasahara ṇya ’tho ma ṃsa, m āmisa ṃ pisita ṃ bhave;
Tiliṅgikaṃ tu vallūra, muttattaṃ atha lohitaṃ.
281 .Rudhira ṃ so ṇita ṃ ratta ṃ, lālā khe ḷo el ā bhave;
Purise māyu pittañca, semho nitthī silesumo.
282 .Vas ā vil īnasneho tha, medo ceva vap ā bhave;
Ākappo veso nepacchaṃ, maṇḍanaṃ tu pasādhanaṃ.
283 .Vibh ūsana ṃ cābhara ṇaṃ, ala ṅkāro pilandhana ṃ;
Kirīṭa makuṭā’nitthī, cūḷāmaṇi siromaṇi.
284 .Sirove ṭhana mu ṇhīsa ṃ, ku ṇḍ ala ṃ ka ṇṇ ave ṭhana ṃ;
Kaṇṇikā kaṇṇapūro ca, siyā kaṇṇavibhūsanaṃ.
285 .Kaṇṭhabhūsā tu gīveyyaṃ, hāro muttāvali’tthiyaṃ;
Niyuro valayo nitthī, kaṭakaṃ parihārakaṃ.
286 .Kaṅkaṇaṃ karabhūsā tha, kiṅkiṇī
[kiṃkaṇī kiṃ kaṇikā (ka.)] khuddaghaṇṭikā;
Aṅgulīyaka maṅgulyā, bharaṇaṃ, sākkharaṃ tu taṃ.
287 .Muddikā’ṅgulimuddā tha, rasanā mekhalā bhave;
Keyūra maṅgadañceva, bāhumūlavibhūsanaṃ.
288 .Pādaṅgadaṃ tu mañjīro, pādakaṭaka nūpurā;
289 .Alaṅkārappabhedā tu,
mukhaphulla ṃ tatho’ṇṇ ata ṃ ;
Uggatthanaṃ giṅgamaka, miccevamādayo siyuṃ.
290 .Cela macch ādana ṃ vattha ṃ, vāso vasana ma ṃsuka ṃ;
Ambarañca paṭo nitthī, dussaṃ colo ca sāṭako.
291 .Khoma ṃ duk ūla ṃ koseyya ṃ, pattu ṇṇ aṃ kambalo ca v ā;
Sāṇaṃ koṭamburaṃ bhaṅga, ntyādi vatthantaraṃmataṃ.
292 .Niv āsana ntar īyānya, ntaramantarav āsako;
Pāvāro tu’ttarāsaṅgo, upasaṃbyāna muttaraṃ.
293 .Uttar īya matho vattha, mahata nti mata ṃ nava ṃ;
Nantakaṃ kappaṭo jiṇṇa, vasanaṃ tu paṭaccaraṃ.
294 .Kañcuko vāravāṇaṃ vā, tha vatthāvayave das ā;
Nālipaṭṭoti kathito, uttamaṅgamhi kañcuko.
295 .Āyāmo dīghatā roho,
Pariṇāho visālatā.
296 .Arahaddhajo ca kāsāya, kāsāvāni ca cīvaraṃ;
Ma ṇḍ ala ṃ tu tada ṅgāni, viva ṭṭ a kusi ādayo.

297 .Phala,ttaca, kimi, rom ā, nyet ā vatthassa yoniyo;
Phālaṃ kappāsikaṃ tīsu, khomā dī tu tacabbhavā.
298 .Koseyya ṃ kimijaṃ, roma, mayaṃ tu kambala ṃ bhave;
Samānatthā javanikā, sā tirokaraṇī pyatha.
299 .Punnapu ṃsaka mulloca ṃ, vit āna ṃ dvaya m īrita ṃ;
Nahānañca sināne tho, bbaṭṭanu’mmajjanaṃ samaṃ.
300 .Visesako tu tilako, ty ūbho nitth ī ca cittaka ṃ;
Candano nitthiyaṃ gandha, sāro malayajo pyatha.
301 .Gos īsa ṃ telapa ṇṇ ika ṃ, pume v ā haricandana ṃ;
Tilapaṇṇī tu pattaṅga, rañjanaṃ rattacandanaṃ.
302 .Kāḷā nus ārī kāḷ iya ṃ, loha ṃ tv ā’garu c ā’ga ḷu;
Kāḷāgaru tu kāḷe’smiṃ, turukkhotu ca piṇḍako.
303 .Katthūrikā migamado, kuṭṭhaṃ tu ajapālakaṃ;
Lavaṅgaṃ devakusumaṃ, kasmīrajaṃ tu kuṅkumaṃ.
304 .Yakkhadhūpo sajjulaso, takkolaṃ tu ca kolakaṃ;
Kosaphala matho jāti, kosaṃ jātiphalaṃ bhave.
305 .Ghanasāro sitabbho ca, kappūraṃ punnapuṃsake;
Alattako yāvako ca, lākhā jatu napuṃsake.
306 .Sirivāso tu sarala, ddavo’ ñjanaṃ tu kajjalaṃ;
Vāsacuṇṇaṃ vāsayogo, vaṇṇakaṃ tu vilepanaṃ.
307 .Gandhamālyādisaṅkhāro, yo taṃ
vāsana muccate;
Mālā mālyaṃ pupphadāme [pupphaṃ dāmaṃ (ka.)] , bhāvitaṃ vāsitaṃ tisu.
308 .Utta ṃso sekhar ā’ ve ḷā , muddham ālye va ṭaṃsako;
Seyyā ca sayanaṃ senaṃ, pallaṅko tu ca mañcako.
309 .Mañc ādh āro pa ṭip ādo, mañca ṅge tva ṭan ītthiya ṃ,
310 .Ku ḷī rap ādo āhacca, p ādo ceva mas ārako;
Cattāro bundikābaddho, time mañcantarā siyuṃ.
311 .Bibbohana ṃ co ’ padh āna ṃ, pīṭ hik ā pīṭ ha m āsana ṃ;
Kocchaṃ tu bhaddapīṭhe thā, sandīpīṭhantare matā.
312 .Mahanto kojavo dīgha,
Lomako gonako mato;
Uṇṇāmayaṃ tvattharaṇaṃ, cittakaṃvānacittakaṃ.
313 .
Ghanapuppha ṃ pa ṭalik ā,seta ṃ tu pa ṭik ā pyatha;
Dvidasekadasānyu’ dda,lomi ekantalomi no.
314 .Tadeva so ḷasitth īna ṃ, naccayoggañhi kuttaka ṃ ;
Sīhabyagghādirūpehi, cittaṃ vikatikābhave.
315 .Ka ṭṭ issa ṃ koseyya ṃ ratana, parisibbita mattharaṇaṃ kamā;
Kosiyakaṭṭissamayaṃ, kosiyasuttena pakatañca.

316 .Dīpo pad īpo pajjoto, pume tv ādāsa dappa ṇā ;
Geṇḍuko kaṇḍuko tāla, vaṇṭaṃ tu bījanītthiyaṃ.
317 .Caṅkoṭako karaṇḍo ca, samuggo sampuṭo bhave;
Gāmadhammo asaddhammo, byavāyo methunaṃ rati.
318 .Vivāho payamā pāṇi, ggaho pariṇayo pyatha;
Tivaggo dhamma, kāma,tthā, catuvaggo samokkhakā.
319 .
Khujjo ca ga ṇḍ ulo rassa, v āman ā tu laku ṇḍ ako;
Paṅgulo pīṭhasappī ca, paṅgu chinniriyāpatho.
320 .Pakkho khañjo tu kho ṇḍ o tha,
Mūgo suññavaco bhave;
Kuṇī hatthādivaṅko ca, valiro tu ca kekaro.
321 .Nikkesasīso khallāṭo,
Muṇḍo tu bhaṇḍu muṇḍiko;
Kāṇo akkhīna mekena,
Suñño andho dvayena tha.
322 .Badhiro sutihīno tha, gilāno byādhitā’turā;
Ummādavati ummatto, khujjādī vāccaliṅgikā.
323 .Ātaṅko āmayo byādhi, gado rogo rujāpi ca;
Gelaññākalla mābādho,
Soso tu ca khayo siyā.
324 .
Pīnaso [p īnāsotipi p āṭ ho] nāsik ārogo,
Ghāne siṅghānikāssavo;
Ñeyyaṃ tva’ru vaṇo nitthī, phoṭo tu piḷakā bhave.
325 .Pubbo pūyo tha rattāti, sāro pakkhandikā pyatha;
Apamāro apasmāro, pādaphoṭo vipādikā.
326 .Vuḍḍhirogo tu vātaṇḍaṃ, sīpadaṃ bhārapādatā;
Kaṇḍū kaṇḍūti kaṇḍūyā, khajju kaṇḍūvanaṃ pyatha.
327 .Pāmaṃ vitacchikā kacchu, sotho tu sayathū’dito;
Dunnāmakañca arisaṃ, chaddikā vamathū’dito.
328 .
Davathu parit āpo tha, tilako tilak āḷ ako;
Visūcikā iti mahā, vireko tha bhagandalo [bhagandaro (ka.)] .
329 .Meho jaro k āsa s āsā, ku ṭṭ ha ṃ sūlāmayantar ā;
Vutto vejjo bhisakko ca, rogahārī tikicchako.
330 .Sallavejjo sallakatto, tikicch ā tu patikriy ā;
Bhesajja magado ceva, bhesajaṃ mo’sadhaṃ pyatha.
331 .Kusal ā nāmay ā rogya ṃ,
Atha kallo nirāmayoti,
Naravaggo niṭṭhito.

4. Catubba ṇṇ avagga
Khattiyavagga
332 .
Kula ṃ va ṃso ca sant ānā, bhijan ā gotta manvayo;
Thiyaṃ santatya tho vaṇṇā,cattāro khattiyādayo.
333 .Kul īno sajjano s ādhu,
Sabhyo cāyyo mahākulo;
Rājā bhūpati bhūpālo, patthivo ca narādhipo.
334 .Bhūnātho jagatipālo, disampati janādhipo;
Raṭṭhādhipo naradevo, bhūmipo bhūbhujo pyatha.
335 .Rājañño khattiyo khattaṃ, muddhābhisitta bāhujā;
Sabbabhummo cakkavattī, bhūpoñño maṇḍalissaro.
336 .Pume licchavi vajjī ca, sakyo tu sākiyo tha ca;
Bhaddakaccānā
[bhaddā kaccānā (ṭī.)] rāhula, mātā bimbā yasodharā.
337 .Ko ṭī na ṃ he ṭṭ himantena, sata ṃ yesa ṃ nidh ānaga ṃ;
Kahāpaṇānaṃ divasa, vaḷañjo vīsatambaṇaṃ.
338 .Te khattiyamah āsālā,sīti ko ṭidhan āni tu;
Nidhānagāni divasa, vaḷañjo ca dasambaṇaṃ.
339 .Yesa ṃ dvijamah āsālā,tadupa ḍḍ he nidh ānage;
Vaḷañje ca gahapati, mahāsālādhane siyuṃ.
340 .Mahāmatto padhānañca, matisajīvo mantinī;
Sajīvo sacivā, macco, senānī tu camūpati.
341 .Nyāsādīnaṃ vivādānaṃ,
akkhadasso padaṭṭhari;
Dovāriko patīhāro, dvāraṭṭho dvārapālako.
342 .Anīkaṭṭho ti rājūnaṃ, aṅgarakkhagaṇo mato;
Kañcukī sovidallo ca, anujīvī tu sevako.
343 .Ajjhakkho dhikato ceva,
Heraññiko tu nikkhiko;
Sadesānantaro sattu, mitto rājā tato paraṃ.
344 .
Amitto ripu ver ī ca, sapatt ā rāti satva ’ri; (Sattu+ari)
Paccatthiko paripanthī, paṭipakkhā hitāparo.
345 .Paccāmitto vipakkho ca, paccanīka virodhino;
Viddesī ca diso diṭṭho,thā nurodho nuvattanaṃ.
346 .Mitto nitthī vayasso ca, sahāyo
[suhajjo (ṭī.)] suhado sakhā;
Sambhatto daḷhamitto tha, sandiṭṭho diṭṭhamattako.
347 .Caro ca guḷhapuriso, pathāvī pathiko’ddhagū;
Dūto tu sandesaharo, gaṇako tu muhuttiko.
348 .Lekhako lipikāro ca, vaṇṇo tu akkharo pyatha;

Bhedo da ṇḍ o s āma d ānā, nyup āyācaturo ime.
349 .Upajāpotu bhedo ca, daṇḍo tu sāhasaṃ damo;
350 .Sāmya’ macco sakhā koso, duggañca vijitaṃ balaṃ;
Rajjaṅgānīti sattete, siyuṃ pakatiyo pica.
351 .
Pabh āvu ’ss āha, mant āna ṃ, vas ā tisso hi sattiyo;
Pabhāvo daṇḍajo tejo,
Patāpo tu ca kosajo.
352 .Manto ca mantanaṃ so tu, catukka ṇṇ o dvigocaro;
Tigocaro tu chakkaṇṇo, rahassaṃ guyha muccate.
353 .Tīsu vivitta vijana, channā, raho raho byayaṃ;
Vissāso tu ca vissambho,
Yuttaṃ tvo’pāyikaṃ tisu.
354 .
Ov ādo c ānusi ṭṭ hitth ī, pumavajje nus āsana ṃ;
Āṇā ca sāsanaṃ ñeyyaṃ, uddānaṃ tu ca bandhanaṃ.
355 .Āgu vutta [mantu (ka.)] mapar ādho, karo tu bali muccate;
Puṇṇapatto tuṭṭhidāyo, upadā tu ca pābhataṃ.
356 .Tatho’pāyana mukkoco, paṇṇākāro paheṇakaṃ;
Suṅkaṃtvanitthī gumbādi, deyye thā’yo dhanāgamo.
357 .Ātapattaṃ tathā chattaṃ, raññaṃ tu hemamāsanaṃ;
Sīhāsanaṃatho vāḷa, bījanītthī ca cāmaraṃ.
358 .Khaggo ca chatta muṇhīsaṃ, pādukā vālabījanī;
Ime kakudhabhaṇḍāni, bhavanti pañca rājunaṃ.
359 .Bhaddakumbho puṇṇakumbho, bhiṅkāro jaladāyako;
Hatthi,ssa,ratha,pattī tu, senāhi caturaṅginī.
360 .
Kuñjaro v āra ṇo hatth ī, māta ṅgo dvirado gajo;
Nāgo dvipo ibho dantī,
Yūthajeṭṭho tu yūthapo.
361 .Kāḷāvaka gaṅgeyyā, paṇḍara tambā ca piṅgalo gandho;
Maṅgala hemo’posatha,
Chaddantā gajakulāni etāni.
362 .
Kalabho ceva bhi ṅkotha, pabhinno matta gajjit ā;
Hatthighaṭā tu gajatā, hatthīnī tu kareṇukā.
363 .Kumbho hatthisiropiṇḍā, kaṇṇamūlaṃ tu cūlikā;
Āsanaṃkhandhadesamhi, pucchamūlaṃ tu mecako.
364 .Ālāna m āḷ hako thambho, nitth ītu niga ḷo’nduko;
Saṅkhalaṃ tīsvatho gaṇḍo,
Kaṭo dānaṃ tu so mado.
365 .Soṇḍo tu dvīsu hattho tha,
Karagga ṃ pokkhara ṃ bhave;

Majjhamhi bandhana ṃ kacch ā, kappano tu kuth ādayo.
366 .Opavayho rājavayho, sajjito tu ca kappito;
Tomaro nitthiyaṃ pāde, siyā vijjhanakaṇṭako.
367 .
Tutta ṃtu ka ṇṇ am ūlamhi, matthakamhi tu aṅkuso;
Hatthāroho hatthimeṇḍo,
Hatthipo hatthigopako.
368 .
Gāma ṇī yo tu mātaṅga, hayādyācariyo bhave;
Hayo turaṅgo turago,
Vāho asso ca sindhavo.
369 .
Bhedo assataro tass ā,
Jāniyo tu kulīnako;
Sukhavāhī vinīto tha,
Kisoro hayapotako.
370 .Gho ṭako tu kha ḷuṅko tha, javano ca jav ādhiko;
Mukhādhānaṃ khalīno vā, kasātva ssābhitāḷinī.
371 .Kus ātu n āsarajjumhi, va ḷav ā’ss ā khuro sapha ṃ;
Puccha manitthī naṅguṭṭhaṃ, vālahattho ca vāladhi.
372 .Sandano ca ratho phussa, ratho tu naraṇāya so;
Cammāvuto ca veyaggho,
Deppo byagghassa dīpino.
373 .Sivik ā yāpyay ānañc ā, nitth ī tu saka ṭo pya ’na ṃ [( saka ṭo pi+ana ṃ)] ;
Cakkaṃ rathaṅga mākhyātaṃ, tassanto nemi nāriyaṃ.
374 .Tammajjhe pi ṇḍ ik ā nābhi, kubbaro tu yugandharo;
Akkhaggakīle āṇī tthī, varutho rathagutya’tha.
375 .Dhuro mukhe rathassaṅgā,tva kkho pakkharaādayo;
Yānañca vāhanaṃ yoggaṃ, sabbahatthyādivāhane.
376 .Rathacārī tu sūto ca, pājitā ceva sārathī;
Rathāroho ca rathiko,
Rathī yodho tu yo bhaṭo.
377 .
Pad āti patt ī tu pume, padago padiko mato;
Sannāho kaṅkaṭo vammaṃ, kavaco vā uracchado.
378 .Jālik ā tha ca sannaddho, sajjo ca vammiko bhave;
Āmukko paṭimukko tha, purecārī purecaro.
379 .Pubba ṅgamo pureg āmī, mandag āmī tu mantharo;
Javano turito vegī, jetabbaṃ jeyya muccate.
380 .Sūra v īrā tu vikkanto, sah āyo nucaro sam ā;
Sannaddhappabhutī tīsu, pātheyyaṃ tu ca sambalaṃ.
381 .Vāhinī dhajinī senā, camū cakkaṃ balaṃ tathā;
Anīko vā tha vinyāso,

By ūho sen āya kathyate.
382 .Hatth īdvādasaposo,ti,
Puriso turago, ratho;
Catuposoti etena, lakkhaṇenā dhamantato.
383 .Hatthānīkaṃ hayānīkaṃ, rathānīkaṃtayo tayo;
Gajādayo sasatthā tu, pattānīkaṃcatujjanā.
384 .Saṭṭhivaṃsakalāpesu, paccekaṃ saṭṭhidaṇḍisu;
Dhūlīkatesu senāya, yantiyā kkhobhanī
[akkhobhiṇī (ka.)] tthiyaṃ.
385 .Sampatti sampadā lakkhī, sirī vipatti āpadā;
Athā vudhañca
[āyudhantipi pāṭho] heti’tthī, satthaṃ paharaṇaṃ bhave.
386 .Muttāmutta mamuttañca, pāṇito muttameva ca;
Yantamuttanti sakalaṃ, āyudhaṃtaṃ catubbidhaṃ.
387 .
Mutt āmutta ñca ya ṭṭ hy ādi, amutta ṃchurik ādika ṃ;
Pāṇimuttaṃtu satyādi, yantamuttaṃsarādikaṃ.
388 .Iss āso dhanu koda ṇḍ aṃ, cāpo nitth ī sar āsana ṃ;
Atho guṇo jiyā jyā tha,
Saro patti ca sāyako.
389 .Vāṇo kaṇḍa musu dvīsu, khurappo
[urappo (ka.)] tejanā’sanaṃ;
Tūṇītthiyaṃ kalāpo ca, tūṇo tūṇīra vāṇadhi.
390 .Pakkho tu vājo diddho tu, visappito saro bhave;
Lakkhaṃ vejjhaṃ sarabyañca, sarābhyāso tu’pāsanaṃ.
391 .Ma ṇḍ alaggo tu netti ṃso, asi khaggo ca s āyako;
Kosi tthī tabbidhāne tho, tharu khaggādimuṭṭhiyaṃ.
392 .Khe ṭaka ṃ phalaka ṃ camma ṃ, ill ī tu karap ālik ā;
Churikā satya’siputtī, laguḷo tu ca muggaro.
393 .Sallo nitthi sa ṅku pume, v āsī tu tacchan ītthiya ṃ;
Kuṭhārī [kudhārī (ṭī.)] tthīpharasuso, ṭaṅko pāsāṇadāraṇo.
394 .Ka ṇayo bhindiv āḷ o ca, cakka ṃ kunto gad ā tath ā;
Satyā’dī satthabhedātha,
Koṇo’sso koṭi nāriyaṃ.
395 .Niyyānaṃ gamanaṃ yātrā, paṭṭhānañca gamo gati;
Cuṇṇo paṃsu rajo ceva, dhūlī’tthī reṇu ca dvisu.
396 .
Māgadho madhuko vutto, vand ī tu thutip āṭ hako;
Vetāḷiko bodhakaro,
Cakkiko tu ca ghaṇṭiko.
397 .Ketu dhajo paṭākā ca, kadalī ketanaṃ pyatha;
Yo’haṃkāro’ññamaññassa, sā’ hamahamikābhave.
398 .Balaṃ thāmo sahaṃ satti, vikkamo tvatisūratā;

Ra ṇe jitassa ya ṃ pāna ṃ, jayap āna nti ta ṃ mata ṃ.
399 .Saṅgāmo sampahāro cā, nitthiyaṃ samaraṃ raṇaṃ;
Ājitthī āhavo yuddha, māyodhanañca saṃyugaṃ.
400 .
Bha ṇḍ ana ṃ tu viv ādo ca, viggaho kalaha medhag ā;
Mucchā moho tha pasayho,
Balakkāro haṭho bhave.
401 .Uppādo
[uppāto (ka.)1027-gāthā passitabbā]bhūtavikati, yā subhāsubhasūcikā;
Īti tvitthī ajaññañca, upasaggo upaddavo.
402 .Nibbuddha ṃ[niyuddhaṃ (ka.)] mallayuddhamhi, jayo tu vijayo bhave;
Parājayo raṇe bhaṅgo, palāyana mapakkamo.
403 .Māraṇaṃ hananaṃ ghāto, nāsanañca nisūdanaṃ;
Hiṃsanaṃ saraṇaṃ hiṃsā, vadho sasana ghātanaṃ.
404 .Maraṇaṃ kālakiriyā, palayo maccu accayo;
Nidhano nitthiyaṃ nāso, kālo’nto cavanaṃ bhave.
405 .
Tīsu peto pareto ca,
Mato tha citako cito;
Āḷahanaṃ susānañcā, nitthiyaṃ kuṇapo chavo.
406 .
Kabandho nitthiyaṃ deho, sirosuñño sahakriyo;
Atha sivathikāvuttā, susānasmiñhi āmake.
407 .Vandītthiyaṃ karamaro, pāṇo tva’su pakāsito;
Kārā tu bandhanāgāraṃ, kāraṇā tu ca yātanā.
Iti khattiyavaggo.
408 .Brahmabandhu dvijo vippo, brahmā bhovādī brāhmaṇo;
Sottiyo chandaso so tha,
Sissa’ ntevāsino pume.
409 .
Brahmac ārī gaha ṭṭ ho ca, vanappattho ca bhikkhuti;
Bhavanti cattāro ete, assamāpunnapuṃsake.
410 .Carantā saha sīlādī, sabrahmac ārino mithu;
Upajjhāyo upajjhā thā, cariyo nissayadādiko [nissayadāyako (ṭī.)] .
411 .Upanīyā thavā pubbaṃ, veda majjhāpaye dvijo;
Yo saṅgaṃ sarahassañcā, cariyo brāhmaṇesu so.
412 .Pārampariya metihyaṃ, upadeso tathe’tihā;
Yāgo tu katu yañño tha, vedītthī bhū parikkhatā.
413 .
Assamedho ca purisa, medho ceva niragga ḷo;
Sammāpāso vājapeyya, miti yāgā mahāime.
414 .Itvijo [iditvijo ( ṭī .)] yājako c ātha,
Sabhyo sāmājiko pyatha;
Parisā sabhā samajjā ca, tathā samiti saṃsado.