Bộ: Anya · Mahāpaṇāmapāṭha
Mahāpaṇāmapāṭha
Đang xem liên mạch theo sách (17 trang nguồn)
Pāli
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
Mahāpaṇāmapāṭha
(Buddhavandanā)
1. So , ko; Ne, sa ṃ ;
2. Satth ā, nesa ṃ ; Khema ṃ , dātā;
3. He ḷā ta -kk āro so; Jant ūna ṃ , no m ā nu;
4. So lokandha ṃ , hantv ā nakko;
Sattambojaṃ, bodhetā nu.
5. Jinas ūriyo, tibhavanabhe;
Muhatimiraṃ, abhitapaye.
6. Jeno jinamūle, disvā janakāyaṃ;
Saṃsāranimuggaṃ, sabbaññuta micchaṃ.
7. Hitvā karupetaṃ, mokkhaṃ paṇidhānaṃ;
Vattesi dayāṇā, yo taṃ muni vande.
8. Sutāyubhariyā me, dhanaṅgamapi cajjaṃ.
Cinaṃ budhinidāne, agā muniyaṃ metaṃ.
9. So sasajātiya dehaṃ, cajjiya dānavarañca;
Nāgusabho varasīlaṃ, pūrayi samparicāgo.
10 . Nekkhammaggaṃ rājā hutvā, senabbidvā paññāseṭṭhaṃ;
Vedehindo vīrukkaṃsaṃ, khantīvādī khantīseṭṭhaṃ.
11 .
So sutasomo tathaga ṃ , temiya dhi ṭṭ hānavara ṃ ;
Ekabhugo mettavaraṃ, lomahasopekkhataraṃ.
12 . Pāram ī tidukkar āva, p ūriy āna se ṭṭ habodhi;
Pāpuṇittha yo ananta-dhammasāradaṃ namāmi.
13 . Pah āya cakkavattika ṃ , karopan īta maddiya ṃ ;
Bhusidhare sasenakaṃ, ajeni pāpimaṃ name.
14 . Athuttara ṃ jay ākara ṃ , bah ūpak ārata ṃ jino;
Paṭicca nimmisakkhibhi, udikkhate namāmi taṃ.
15 . Ca ṅkame maruvimati yo, chindaya ṃ kami rataniye;
Iddhipāṭihiraṇakaro, cakkhumaṃ tamabhipaṇame.
16 . Atha ratanaghare buddho, chadidhiti janayaṃ saṅkhyaṃ;
Sīmīsā tamabhidhammaṃ yo, suranaramahitaṃ vande.
17 . Nigrodhantika nubbhavī sukhaṃ, dhammaṃ yo vicinaṃ nadhīvaro;
Kicchāladdha manaññabodhiyaṃ, vande taṃ sugataṃ nigrocaraṃ.
18 . Sabbhogehi tha mucalindena,
Nāgindena rahasi pāvutto;
Sokhyaṃ yo nubhavi vimuttiṃtaṃ,
Vande m ārāji atulappañño.
19 . K āru ṇiko r ājāyatane yo,
Bhoja muḷāraṃ bhojjarasekaṃ;
Vāsa makā nantagguṇadhāro,
Ekagato vandāmi mahesī.
20 . Keyyaṃ keyyaṃ abhijayaketuṃ,
Jeyyaṃ jeyyaṃ varajayapānaṃ;
Peyyaṃ peyyaṃ suvici name taṃ,
Neyyaṃ neyyaṃ samatamupekkhiṃ.
21 .
Satta ca satt āhe vijit āvī,
Khepiya nigrodhaṃ puna gantvā;
Dhammasududdasyaṃ pati jāto,
Dhammakathā pposukka vitakko.
22 .
Maruga ṇehi brahmun ā sama ṃ ,
Ratanadāmameruṇā dadā;
Samabhiyācito paṭissavaṃ,
Dasabalo namāmi desituṃ.
23 .
Gantv ā isipp ātakk ānanañca,
Satthā migaddāyaṃ desayittha;
Saccappakāraṃ yo dhammacakka-
Suttaṃ name chabbīdhaṃsu tāva.
24 . Rañño magadhassa katappaṭiñño,
Gantvānatha rājagahaṃ vineti;
Satte malarogayute gadaggaṃ,
Pāyetuna taṃ paṇame bhisakkaṃ.
25 . Sakyādhivāse kapile saññatiṃ,
Mānaddhajaṃ bhindiya middhivātā;
Dhammāmataṃ pāyi pituppabhuti,
Vandāmi sakyinda manomadassiṃ.
26 . Anāthapiṇḍoti vhayena nanta-
Ddhanaṃ cajitvā sukate vihāre;
Vihāsi bhiyyo janatā hitatthaṃ,
Sudhammabheriṃ vadayaṃ bhivande.
27 . Upetapuññaṃ varalakkhaṇokaṃ-
Ṇokaṃ visuddhaṃ jalitappadīmaṃ;
Dīpaṃ pajānaṃ anighaṃ navajjaṃ-
Navajjavācaṃ sugataṃ namāmi.
28 .
Munibh ānu dhammapabh āhi jana -
Mbuja muddhatandhatamo sutapo;
Karuṇāruṇo samabodhayi yo,
Bhavisītalattapano paṇame.
29 .
Indu viyambaramajjhatale yo,
Rājati tāragaṇena munindo;
Ariyagaṇapparito tibhave taṃ,
Sādara muggatasobha mavandi.
30 . M ūlām ūlā ti ṃ satip āramiyo,
Sākhāsākhā majjhimajjhānakāyā;
Pattāpattā buddhacakkhuni yassa,
Pupphāpupphā kāruṇā maggakhandho.
31 . Sārāsārā yamakā pheggubhiññā,
Sabbālambaṅkurakaṃ sīlavaṇṭaṃ;
Sesādhammā madhupakkapphalāni,
Raṃsīchallī sutacā lakkhaṇāni.
32 .
Ch āyupag ā su ṃ puthunaradev ā,
Mārajidīpaṅkara mahijātaṃ;
Patthatanantañca kusalabījaṃ,
Ekaruhaṃ pādapamuni vande.
33 .
M āratitthiyaripu ṃ tamañca yo,
Dhaṃsayaṃ nagaradhamma māpayaṃ;
Sīlanīvaraṇa dvārakoṭṭhakaṃ,
Esikāparamasaddha muttamaṃ.
34 .
Dv ārap ālasuyata ṃ sati ṭā la ṃ ,
Ñāṇacaccara sighāṭapadiddhiṃ;
Dhammamaggakuṭisāla sahittaṃ,
Dhammasenapatisārijabhūtaṃ.
35 . Dutiyasutaparohitaṃ mahā-
Dhutaguṇadharamaggha dassikaṃ;
Vinayacinaka dhammarakkhakaṃ,
Tibhavapatika dhammarājiyaṃ.
36 . Sutaṃ sutaṃ sabbadhi sajjanaṃjanaṃ,
Mitaṃ mitaṃ nantaguṇālayaṃ layaṃ;
Hutaṃ hutaṃ jantunamānamaṃ namaṃ,
Bhave bhave tebhavamaṅgalaṃ galaṃ.
37 . Lokābhirāmaṃ ramaṇeyyaveduraṃ,
Lokantaguṃ antubhayānupāgataṃ;
Lokaddhajaṃ mānadhajappahārakaṃ,
Lokaggaruṃ aggaru paccaye name.
38 . Makuṭaggaphalaṃ nayanañcanikaṃ,
Savanabbhusanaṃ vadanabbhusanaṃ;
Galamaṇḍanamiddhi manaññurasaṃ,
Kiriyaññudaraṃ dvikhaṇaññukaraṃ.
39 .
Ka ṭivibh ūsana majjhimañña ṇaka ṃ ,
Dayavilepana dhāraṇamaṇḍanaṃ;
Paṭakhilaññunivattha manuttaraṃ,
Munimaruttama meka mahaṃ name.
40 .
Sativara sucaka ṃ ibbhaggapañña ṃ ,
Suvīriyavasuvāhaṃ pītiselaṃ;
Gahapatisamathaggaṃ thīpasaddhiṃ,
Asa ṇiyasunupekkha ṃ sattabhoga ṃ .
41 . Catudisikiddhippada masah āya ṃ ,
Suparivutaṃ khattiyavirajānaṃ;
Suciparisaṃ devanara manāpaṃ,
Dasabalacakkādhipati bhivande.
42 . Samādhibbahiddhaṃ saticchaṭṭhaselaṃ,
Virappañcamā jīvamajjhaṃ sukamma-
Ttatiyaṃ suvācādutiyaṃ bhiseṭṭhaṃ,
Samātakkapubbañca sattappavāraṃ.
43 .
Vividhañ āṇ apabhutibbas ākara ṃ ,
Bahumahiddhika marūna māsayaṃ;
Dhuṃvapabhājalitarāmaṇeyyakaṃ,
Sugatanerunagarāja māname.
44 .
Sīlajjala ṃ ratanadhamma m ākara ṃ ,
Bhiññāviciṃ satikulaṭṭhi gambhiraṃ;
Vitthiṇṇañāṇa mariyodajāsayaṃ,
Aṭṭhambīdhacchariyakaṃ asandanaṃ.
45 .
Bahunajjamosara ṇa mekarasa ṃ ,
Durupaggamaṃ acitasambharinaṃ;
Puthupotapuññavatameva name,
Dvīpaduttamaṇṇava nadindavaraṃ.
46 . Abhiniharadhanuṃ guṇapāramiṃ,
Naḷamatimanabājarahammukhā;
Dhitisamitasarena sudhārayaṃ,
Malama gagaṇa mekapavedanā.
47 . Yo pāvedhesiṃ aggamaggañca tūṇiṃ,
Dhammālaṅkārabbamma mekabbalaṃ taṃ;
Nettiṃsānantañāṇa gīrellimantaṃ,
Sabbaññussāsaṃ iddhidaṇḍaṃ namāmi.
48 . Varatapavuṭṭhi subījakasaddhā,
Matiyuganaṅgala hīrutapīsā;
Susamatharajju satidvijatuttaṃ,
Vīriyadurāvaha saccanidānaṃ.
49 . Vatisaṃvaraṃ soratamocanañcaṃ,
Saraṇā nivattabbahanatthaṃ yassa;
Amatapphalaṃ nekarasehupetaṃ,
Sugataṃ mahākassaka mābhivande.
50 .
Devaggo tidasapure var āsane yo,
Devānaṃ janikapabhutinaṃ bhidhammaṃ;
Bālakkova laḷayamācale timāsaṃ,
Desesyā paravisayaṃ name ajeyyo.
51 .
Mah āyaso vividhasubhappak āsaka ṃ ,
Kurūsu yo amitaguṇo tamonudo;
Parappavādahari subhānuyoginaṃ,
Nam āmi ta ṃ kathayi satippa ṭhānaka ṃ .
52 . Samathakapaliko sasnehasamm āsati,
Paramamatiginī savaṭṭiparakkamo;
Sakalajutikaro sudhammapadīpako,
Ima mupajalito jinena namāmahaṃ.
53 . Vigatagatamalaṃ malagatavigataṃ,
Mahita hitamanaṃ manahitamahitaṃ;
Vibhavabhavakaraṃ karabhavavibhavaṃ,
Sujana janaguṇaṃ guṇajanasujanaṃ.
54 .
Sīlaggada ṇḍ avicita ṃ susam ādhipatta ṃ ,
Sobhāsamujjala manantaga ñāṇasīkhaṃ;
Saddhammaseṭṭharatanañca tilokaketuṃ,
Vandāmi locanabhiseka susobhayuttaṃ.
55 .
Vinayanaya manayavinaya manamita ṃ ,
Vijayajaya majayavijaya matulitaṃ;
Vibhajabhaja mabhajavibhaja mananakaṃ,
Visamasama masamavisama mabhiname.
56 .
Paramarama maramaparama matigu ṇaṃ ,
Pagahagati magatipagata mamamakaṃ;
Pacayacaya macayapapaya manaṇakaṃ,
Pakatakata makatapakata macalakaṃ.
57 . Ujuka mayanamagge mokkhadesaṃ niyāsi,
Vararathakujarena cammacakkena satthā;
Hiritapadukapālambena dhammassutena,
Satinivarayutena ppāṭihiraddhajena.
58 . Avihananakkhinā suyama nemupakkharā,
Udariyamabbhinā paripuraṅgasaccinā;
Kusalavibhūsinā nimadakupparena yo,
Akharanatesinā gupitasilanandanā.
59 . Anusanughātinā matipurejavena kāla-
Ññutamatisārike na ca visāradatthidaṇḍā;
Satituda dhītirasmi manadammasindhavena,
Vinayagaṇe namāmi ta matulyasatthavāhaṃ.
60 . Yamakkaggijālaṃ paravisaya maccherasahitaṃ,
Dudiṭṭhandhubbāhaṃ yugagahaṇatitthīna makarī;
Bahūnaṃ majjhe yo ratanakamane pāṭihariyaṃ,
Jayakketussāpi ta mabhinami kaṇṭambasamipe.
61 .
Nakhajutiraja ṃ cakka ṅgopeta p ādavarambuja ṃ ,
Subhasirimato raṃsijālaṅgulidasasaṃsubhiṃ;
Pavarasirasā devādevā sadā na pilandhayuṃ,
Ta mativa manorammaṃ tittīkarā nami yassa ke.
62 .
Buddhopyeko nidhanagu ṇino va ṇṇ aye y āvaj īva ṃ ,
Kāmaṃ aññaṃ kathamabhaṇa māsuṃ khiyethā yukappo;
Na tvevā yaṃ khaya mupavajje yassa vaṇṇo ananto,
Ta ṃ sabbaññu ṃ sakalarir ī nekan ātha ṃ nam āmi.
63 . Pādid īpāda ṃ dvinayanadija ṃ dhammak āya ṃ dhiso ṇḍ aṃ ,
Bhāṇīsoṇḍaggaṃ saraṇasirasiṃ maggāvālaṃ subhaṅgaṃ;
Sīlālaṅkāraṃ vimalibhavu taṃ sattatiṭṭhidhidabbaṃ,
Nāthebhindaggaṃ phalakariṇukaṃ mokkhabhojaṃ namāmi.
64 . Malāloḷullolaṃ atibhayajanaṃ duggasaṃsārasinduṃ,
Phiyabbhāniggāho sivataṭamukho nāvi kajjeṭṭhanātho;
Padappārakkāmaṃ bahujanagaṇaṃ ekamaggattaramhi,
Samāropetvā mattari ta matulasādarañcā bhivande.
65 .
By āma ṃ sugghanadh āra makku ḷusatabbh āṇ ujjalantattana ṃ ,
Ukkaṃsajjuti ketumālavicitaṃ saddhammajotindharaṃ;
Bundinniggatapajjalanta didhitiṃ ajjatthanā yāva ca,
Vandetaṃ muni sakyapuṅgava mahaṃ puṇṇinduvattampi ca.
66 .
Sattama ṃ tama ṃ vin āsaka ṃ saka ṃ dada ṃ vineyyak ānameva,
Bhāvanaṃvanaṃ dhulīkaraṃ karaṃ tidukkaraṃ pajābhibhuñja;
Gāravaṃravaṃ manoharaṃharaṃ narānarānayaṃ namāmi,
Sādaraṃdaraṃ vinodakaṃdakaṃ pavassakaṃ pajānamiva.
67 .
Buddho nigrodhabimbo mudukaracara ṇo brahmaghose ṇija ṅgho,
Kosacchādaṅgajāto punarapi sugato suppatiṭṭhitapādo;
Mudodātuṇṇalomo athamapi sugato brahmujuggattabhāvo,
Nīlakkhī dīghapaṇhī sukhumamalachavī thomyarassaggasaggī.
68 . Cattālīsaggadanto samakalapanajo antaraṃsappapīṇo,
Cakkenaṅkītapādo aviraḷadasano mārajussaṅkhapādo;
Tiṭṭhantonomento bhayakaramudunā jaṇṇukānā masanto,
Vaṭṭakkhandho jino gotaruṇapakhumako sīhapubbaḍḍhukāyo.
69 . Sattappīṇo ca dīghaṅgulaṃ matha sugato lomakūpekalomo,
Sampannodātadāṭho kanakasamataco nīlamuddhaggalomo;
Sambuddho thūlajivho atha sīhahanuko jālikappādahattho,
Nātho uṇhīsasīso iti guṇasahitaṃ taṃ mahesiṃ namāmi.
70 . Vaṭṭacitānupubbakasubhaṅgulī ruhiramaṭṭhatuṅganakhako,
Nigguḷagopphako samapado sīhosabhibha haṃsasannibhakamo;
Dakkhiṇatāvatakkami samantamaṇḍala nigaṇṭhi jāṇusubhako,
Byañjanapuṇṇaposatanu nābhigambhīra achiddadakkhiṇavaṭo.
71 . Dviradakarappakāsurubhujo suvibbhajanupubbamaṭṭhaanunā-
Nunaalinānupubbarucira ttilādirahitabbisuddhatanuko;
Dasasatakoṭi hatthibaladhāraṇo kanakatuṅganāsikasubho,
Suruhiradantamaṃsatha sucisiniddhadasano tha lokasaraṇo.
72 .
Suddhapas ādindri ca va ṭṭ atarad āṭ ho ruhiro ṭṭ ha ca suranaran ātho,
Āyatasobhabbadano tha muni gambhīrujukāyatasuruciralekho;
Byāmapabhāmaṇḍalabundi supuraggaṇṇi ca āyatavisaṭasubhakkhī,
Pañcapasādakkhi ca kuñcikasubhaggapakhumo mudutanuruṇajivho.
73 .
Sommasiniddha tyujjalakomala varu ṇavimalatanu ca amitagu ṇo,
Komala dakkhiṇāvaṭa añjanabhidasarisanilaka mudutanuruho;
Dakkhiṇavaṭṭakomala saṇusamasunila alulita siraruhi jino,
Sobha ṇasa ṇṭ hāno tha siniddhasiraruhi ca supacitasatakusala jo.
74 . Niggu ḷonigganticchattassarisaatisubhagasira c āyat āruci ka ṇṇ ako,
Sosaṇṭhānassaṇhāhārānukamapahutabhamutha suāyatabbhamuko ca so;
Suggandhaggatto muddhicātha vadani ca puthulakanalāṭa āyatasobhaṇo,
Assāsappassāsātissaṇu dharamasamasama nami ketumālavicittakaṃ.
75 . Buddhuppādo kimaṅgaṃ atidulabhataraṃ ghosamattampi loke,
Tasmā nānappakāraṃ saparahitasukhaṃ viddhasū patthayantā;
Yātiṭṭhatthāva haṃ taṃ suranarasaraṇaṃ antarāyappahānaṃ,
Puññakkhettekabhūtaṃ sugatamavirataṃ sādhu vandantu santo.
76 .
Khettavara ṅgatatthutipure javapa ṇama tejas ā idha bhave,
Rogabhayādyupaddavahato anunasukha bhogapuññamatiko;
Devamanussabhogapavaraṃ paratthanubhāvañca antimabhave,
Aññataro tibodhipavare bhavissati yathāsayaṃ katanato.
77 .
Puññen ānena soha ṃ nipu ṇajavamati pemav āco sakh īlo,
Saddho kalyāṇamittotisaraṇagamano sīlavā cāgayogo;
Hirottappī sudakkho avitasucarito dhitimā saccabhāṇī,
Bāhussacci vibhāgi saparahitakaro vaggurāvo bhirupo.
78 .
D īghajj īvi nirogo sucikulapassuto dhammaratto viratto,
Niccāpalyo kataññu atimudujumano sādhubhāvādiviññū;
Dhammājīvo bhaveyyaṃ bahukusalarato appakodho aluddho,
Evañcaññaṃ kareyyaṃ paṇidhi carimake mokkhanibbānabhāgī.
79 . (1) Mahākathaṃ buddhaghoso, tanumeva karaṃapi;
Cajaṃ heyyā diyā deyyaṃ, akarittha yathā tathā.
80 .
(2) Mah āpa ṇā mapor āṇ aṃ , kiñci eva punappuna ṃ ;
Kāmokkamaṃ dudhārañca, cajaṃ deyyā diyaññattha.
81 . (3) Sutajjaya anubhava -ṭṭ hapanatthena lañchin ā;
Sutena garunānena, katoyaṃ paṇāmo navo.
82 . (4) Ekakkhar āya g āth āyo, y āva chabbisatakkhar ā;
Jātiya pajjasattatyā, saṅkhato caturādhikā.
83 . (5) A ṭṭ hādhik ā sahevuyyo -jan ādīhi mida ṃ nata ṃ ;
Yathāvuttatthakā kāmā, ye niccaṃ dhārayantu te.
84 . Rājātir ājātimanoharo yo,
Devātidevātiguṇoghadhārī;
Brahmātibrahmātibhavantagū taṃ,
Saṅghātisaṅghātivirāva vande.
85 .
Ana ṅgana ṅga ṃ naradevadeva ṃ ,
Aniñjaniñjaṃ bhayatāṇatāṇaṃ;
Anaṇḍanaṇḍañca anāthanāthaṃ,
Khayantayantaṃ paṇamāmi māmi.
86 .
Tambasiniddhatu ṅganakhako nu ṃ va ṭṭ asucitura ṅguli ca muniso,
Sīhusabhobhahaṃsasamago nigūḷasama gopphakāyatamukho;
Komaladakkhāṇāvaṭatanuruho sucimalujjalābhasariro,
Pañcapas ādayuttanayano sugandhamukhatu ṅgan āsikayuto.
87 . Ko ṭisahassan āgabaliko surattamadharo suva ṭṭ adasano,
Āyatasaṇulomabhamūko muduttanukaratta jivhasahito;
Chattasamānasobhaṇasiro sukesavara ketumālavicito,
Iccanubyañjanebhi sahitaṃ munindapavaraṃ namāmi sirasā.
88 . Sakalamalehi so muni sudūratāya ca malāriniṃ hatatayā,
Tibhavarathe samānitamanārakāni ca namālayo naravaro;
Malakaraṇe rahāraha manantañeyya mabhijānanā muni tathā,
Caraṇayuto tivijji ca suvācatā sugamanā janesu sugato.
89 .
Lokavid ū so nitalokatayat ā sākalato asamanaradam ā so,
Sārathi jino anusāsanakaro satthavaho dupathataraṇasattā;
Bujjhati sāmaṃ catusaccamakhilaṃ bodhayi jantugaṇamiti ca buddho,
Bhākaraābhāphuṭapaṅkajasamo maggiyañāṇaphuvikasito ca.
90 .
Bhaggakileso so bhagav ā tibhava vamita gamana sujana bhajanato,
So bhaji saddhamme pavibhatta sarasa chabhagayuta garukaraṇiyato;
Sattanikāye kenapitulyaguṇamapamita sirighaṃnajutisusubhaṃ,
Devanarānaṃ ekapatiṭṭha mavitathutiyasa masaki mabhaṃname.
91 .
Buddhupp ādo kimma ṅga ṃ bho atidulabhataramidha bhave sughosa map āparo,
Tasmā patthentā sabbaññuṃ vividhahitasukha manadhikaṃ namantu ca sādhavo;
Puññenānenete diṭṭhe bhayaaghaṃpīḷanaṭṭha virahitā parattha cubho subhe,
Bhutvānante ve hessante avikalasukhasirimatikā anuttara bhāgino.
92 . So cakkopetapādo mudubhujacaraṇo suppatiṭṭhitapādo,
Eṇījaṅgho ca buddho kanakanibhataco āyatapaṇhi nātho;
Kosonaddhaṅgajāto atisudhumachavī jālikappānaheṭṭhā,
Ussaṅkhapādayutto abhinilanayano āyataṅguliyogo.
93 . Ṭhito kho no namanto kirubhayaputhunājāṇuyo āmasanto,
Lomakūpekekalomo samataladasano añjanuddhaggalomo;
Brahmaddehujjugatto aviraḷamukhato sattakaṅgussado so,
Nigrodhappāribimbo migapatihanuko sīhapubbaḍḍhakāyo.
94 . Puṇṇattālīsadanto supahutarasano sobhaṇodātadāṭho,
Saṇhodātuṇṇalomo samavaṭalagalo antaraṃsapiṇo so;
Brahmagghoso munindo punapi gupakhumo uṇhisasamphullasīso,
Bāttiṃsaṅgopasobhaṃ mudurasahaṇī lokajeṭṭhaṃ name taṃ.
Mahāpaṇāma niṭṭhitā.
Tigumbacetiya thomanā
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1.
Yo dīpa ṅkaram ūlamhi, pada ṃ hattagata ṃ caji;
Sammāsambodhi mākaṅkhaṃ, vande tassa siroruhaṃ.
(Pathyāvattagāthā).
2.
Pūretv ā bodhisambh āra -mahesa ṃ yo anuttara ṃ ;
Alattha buddhattaṃ tassa, kesadhātuvaraṃ name.
(Pathyāvattagāthā).
3. Laddh ā buddhatta ṃ cha ṭhāna -matikkamma pavedayi;
Vimuttiṃ rājāyatane, tassa kesavaraṃ name.
(Rakāra bhakāravipulā pathyāvattagāthā).
4. Tattha sakkadattiyampi, nāgalataṃ harītakaṃ;
Anotattodakaṃ bhuñji, vande tassa siroruhaṃ.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
5.
Tad ā muggaselapatta ṃ , mah ārājūhi dinnaka ṃ ;
Tathāgato paṭiggaṇhi, vandāmi tassa sīsajaṃ.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
6.
Tad ā dvinna ṃ dvebh ātika -janehi madhupi ṇḍ ika ṃ ;
Paribhuñjesi manthampi, tassa sīsasiriṃ name.
(Takāravipulā pathyāvattagāthā).
7. Yo tapussabhallikānaṃ, tadā dvisaraṇaṃ adā;
Lokamhi sabbapaṭhamaṃ, tassa sīrivahaṃ name.
(Rakāra nakāra vipulāpathyāvattagāthā).
8. Tadā tatthupaṭṭhakānaṃ, tesaṃ kese adā aṭha;
Lokahita mapekkhanto, nātho yo tassa te name.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
9. Tepi taṃ āhāritvāna, pokkharabbatiyaṃ karuṃ;
Sajīvakesa cetiyaṃ, nametaṃ sabbapubbakaṃ.
(Makāravipulā pathyāvattagāthā).
10 .
Uposathuposathamhi, muñcanta ṃ nīlarasmiyo;
Bhagavāva lokaatthaṃ, karontaṃ taṃ sadā name.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
11 .
Cūḷā ma ṇidussacetya ṃ , kālamhi bodhisattake;
Buddhakāle idaṃ sabba-paṭhamaṃ taṃ namāmahaṃ.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
12 . Namāmahaṃ vandāmahaṃ, pūjemahaṃ siroruhaṃ;
Puññamidaṃ bhavatu me, paccayo āsavakkhaye.
(Takāra nakāravipulā pathyāvattagāthā).
Tigumbacetiyathomanā niṭṭhitā.
V āsam ālin īkya
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
1. Vuḍḍhopi jinānaṃ, buddhosi vijānaṃ;
Pubboditi māhaṃ, kubbomi vimānaṃ.
(Tanumajjhāgāthā)
2.
Mah āsamatak ūla ṃ , nar āpavarap ūja ṃ ;
Jahā abhayapūraṃ, namā kanakarūpaṃ.
(Kumāralalitāgāthā)
3. Narāsabhasubuddhaṃ, pajāmatanuruttaṃ;
Dayākaramuduttaṃ, namāma ha usukkaṃ.
(Kumāralalitāgāthā)
4.
Hita ṃ vahasus īlo, pamodati sukhatte;
Name tamapabuddhaṃ, jinaṃ gatasukhantaṃ.
(Kumāralalitāgāthā)
5. Bandhu ca santakileso, yo pitavaṇṇapabhāso;
Gotamagottasuññato, tassa namo narasīho.
(Citrapadāgāthā)
6. Buddhaṃ suddhaṃ lokesītaṃ, ukkaṃ yuttaṃ yoge haṃ;
Vantātītaṃ oghe sīdaṃ, vandāpīhaṃ sokehīhaṃ.
(Vijjummālāgāthā)
7.
Bhogavat ī yopakham ī, sītaday ā lokasakh ā;
Dhātutaye kitti sa ve, dātu jaye-tassa ca me;
(Māṇavakagāthā)
8.
M ānito lukho rutotha, sannibho subho sukho ca;
Jānito dharo namo ca, tassa yo thuto guṇova.
(Samānikāgāthā)
9.
Jaya ṃ dhaja ṃ paj āpuge, ṭhita ṃ lila ṃ mah āsukhe;
Subhaṃ phuṭaṃ pabhaṃ name, hitaṃ sukhaṃ dadātu me.
(Pamāṇikāgāthā)
10 . Puṇṇapuññajanitasubhaṃ, jātiñātithutiyaguṇaṃ;
Bhedaveravimalajinaṃ, ñāṇapādacaraṇa-mahaṃ.
(Halamukhīgāthā)
11 . Sati mati suci yo-bhāso, thuti muni sukhito kāyo;
Manujapumasuto nātho, jayavara mu-sabho dāto.
(Bhujagasusug āth ā)
12 .Yo buddho pavaro lilo puge,
Lokutto abhayo ṭhito sukhe;
Uttiṇṇaṃ nisabhaṃ hitaṃ vahe,
Monindaṃ vimalaṃ jinaṃ name.
(Suddhavirājitagāthā)
13 .Devindaṃ varagaṇatherindaṃ,
Niṭṭhānaṃ bhavajananibbānaṃ;
Niddosaṃ raṇarajanipphoṭaṃ,
Vande-haṃ subhamukhasoṇṇemaṃ.
(Paṇavagāthā)
14 .Gotamagotte ketuva ñātaṃ,
Lokajakhette meruva jātaṃ;
Thandilajeṭṭhe bheditamāraṃ,
Paṇḍitamajjhe medhiva bhāṇaṃ;
Mantiya vande sevitanāthaṃ.
(Rummavatīgāthā)
15 .
Buddho sukko amitagu ṇīso,
Yutto mutto sasiva timīto;
Khe yo tejo tapasiva akko,
Phelo theto tava namakāro.
(Mattāgāthā)
16 .Yo jitamāre ve aji sabbaṃ,
Tho mitasāre he-dhitapattaṃ;
Saṃsitapuṇṇo so nami tassa,
Paṇḍitaphullo so matikassa.
(Campakamālāgāthā)
17 .Kanakarūpa mūpameyyakaṃ,
Pavarasūra pūjasevataṃ;
Kamalabhūma dhūradesakaṃ,
Naramarūpa rū name ta-haṃ.
(Manoramāgāthā)
18 .Deve gate dvevārā gamāsi,
Sele cale ye ñātā pacāyi;
Uddhaṃ tale tevāsaṃ akāsi,
Buddhaṃ mate esāhaṃ namāmi.
(Ubbhāsakantagāthā)
19 .Ukke sunutaṃ puthukañca theraṃ,
Vutte sukhumaṃ ujukaṃ tathetaṃ;
Dibbe pa ṭima ṃ kiriya ṃ vadeta ṃ,
Iddhe mahita ṃ kathita ṃ nameha ṃ.
(Upaṭṭhitagāthā)
20 . Dibbassa pūre pavarehi gutto,
Siddhattha bhūte nagarehi vuṭṭho;
Saṅkassa pūre ma-gaṇehi buddho,
Aññattha pūje paname ni kubbo.
(Indavajirāgāthā)
21 .
Subha ṃ thuta ṃ yo rajata ṃ balattha ṃ,
Yugaṃ hutaṃ so kanakaṃ kamatthaṃ;
Citaṃ ṭhitaṃ lohitakaṃ manāpaṃ,
Lilaṃ itaṃ soraci taṃ namāhaṃ.
(Upendavajirāgāthā)
22 .Pinitaṃ viṇaṃ sakhilaṃ yaji taṃ,
Susukhaṃ dhujaṃ biluvaṃ niyutaṃ;
Ṭhapiyaṃ simaṃ thunutaṃ puthulaṃ,
Nami haṃ khiṇaṃ sukhumaṃ mudukaṃ.
(Sumukhīgāthā)
23 .Sogati bodhayiṃ gāhiya pattaṃ,
Otari sonami jānita atthaṃ;
Bhūpati pūjayi sākiya vaṃsaṃ,
Sūjadhi ūpadhi bhāsita dhammaṃ.
(Dodhakagāthā)
24 .Cattāro-me yācite so pavutthe,
Laddhā bhoge kāmite oghamutte;
Kattā tose-taṃ name colayutte,
Tatthā-loke taṃpate kho padukke.
(Sālinīgāthā)
25 .Sattā-loko sarito yo dhajukkaṃ,
Tatthā-gopo raciyo-noja-muddhaṃ;
Bhaddā-soko-pacito-bho pabuddhaṃ,
Saddhāyogo bhaji so-ho-namuccaṃ.
(Vātompīgāthā)
26 .Ñātamarūnaṃ upari ṭhitānaṃ,
Vālapasūkaṃ huvati jinānaṃ;
Devasuyāmo jinamiti ñāto,
Tena sukhā-bho vinami idā so.
(Sirīgāthā)
27 .Puṇṇakena kusumena sevataṃ,
Kuñjareva thunutena khe gata ṃ;
Sundarena nami tena me jayaṃ,
Puññatejakari-dhesa ve dadaṃ.
(Rathoddhatāgāthā)
28 .Mātu āyu khiṇu-ke iha pubbe,
Tāsu sādhu visute-disakucce;
Vāta tāla khaciteni-dha soṇṇe,
‘‘Tāta tāta’’ yaji te-tisa vande.
(Svāgatagāthā)
29 .Upari kamalayoni sobhitaṃ,
Juhati dhavalajoti-dositaṃ;
Sukari ya-matabodhi-mocitaṃ,
Sunami caraṇaloki-dho-rimaṃ.
(Bhaddikāgāthā)
30 .Vane jino yo vinayaṃ supekkhi-maṃ,
Mate ṭhito-bho dijakaṃ dubajjitaṃ;
Aghe-nidho khobhi-taraṃ mune-cchi-daṃ,
Name-bhito bodhimahaṃ lukha-jjhitaṃ.
(Vaṃsaṭṭhagāthā)
31 .Yo jāti-domānī-mupāsi lambi taṃ,
Kodhehi lokehi dubhāsi paṇḍitaṃ;
Pūrepi mūlepi pahāsi diṭṭhikaṃ,
Sabbehi pattehi namāmi icchitaṃ.
(Indavaṃsāgāthā)
32 .
Verañjake pūravare vibh ūsite,
Nelañjane dūmavane vikūjite;
Khemaṅkare thūlatare vidū site,
Eta-ṅgame pūna name virūpi ve.
(Indavaṃsāgāthā)
33 .
Adhun āpi sa s ārisuto nimala ṃ,
Tamupāsi matāpi kuto ci nayaṃ;
Karuṇāyi dha yāci budho vinayaṃ,
Garukāpi namāmi su-yo jita-haṃ.
(Toṭakagāthā)
34 .
Janavaro muni so sarito vane,
Vasabhato udito-pari gotame;
Gamanaso guṇiko gami-to name,
Nagara-do juti-mo ghatito-sathe.
(Dutavilambitag āth ā)
35 .Bhagavati ku ṭig āre yo nisinne,
Dhanavati suvisāle-ko isinde;
Ya-malabhi muni lābhe molichinne,
Sa panami juti-māse-to kilinne.
(Puṭagāthā)
36 .Paṭhapita-miccassa sidatu sabbaṃ,
Paṭhami-dha sikkhassa hitasukhatthaṃ;
Pavadiya giddhassa khiṇalukhatthaṃ,
Panami ca kiccassa sikhamukappaṃ.
(Kusumavicittāgāthā)
37 .Nilobhāsi dhūmehi yu-cco vilāse,
Ṭhito cā-bhi bhū tehi rukkho-digāhe;
Yi-to tāni pūrepi luddho dvivāre,
Jino-kāsi pūjemi buddho hitā-se.
(Bhujaṅgappayātagāthā)
38 .Janarame dasasare visālake,
Munivare kuṭighare-riyāpathe;
Dhutatare-subhakathe caji sa ve,
Tatiyake-ta-midha ve ṭhapi name.
(Piyaṃvadāgāthā)
39 .Vesālike tu vasi kātu cātukaṃ,
Te ñāhi tesu labhi-dhā-mukā-mukaṃ;
Negāmikesu bhaji phāsu sā-yukaṃ,
Etā-dhikesu nami-kāsu-dā-tulaṃ.
(Lalitāgāthā)
40 .
Vadi suppiyo duvacana ṃ tamato,
Sahi muttiko guṇakathaṃ tathato;
Gami māṇavo durapathaṃ carato,
Nami sādhavo budhavaraṃ paraso.
(Pamitakkharāgāthā)
41 .
Yu -pagami vimalo sakhilo tad ā,
Yuvavati-pivano rami yo brahmā;
Ekasayi ṭhitato kathi kho guṇe,
Esa nami jina-mo padhi-do-juke.
(Ujjalāgāthā)
42 .
Jāna ṃ sabbesa ṃ desi yo kho -dhimutta ṃ,
Ānandattheraṃ vedito coḷisuttaṃ;
Kāyassammukhe kātuno-lokiyaṃ-se,
Ṭhāna-ssa-ppuge kāruṇo hoti vande.
(Vessadev ī gāth ā)
43 .Sukathiya majjhimas īla -mapara ṃ,
Yu-pacita-metthi-dha cīra-manayaṃ;
Budhayi ca bhajjita-mīṇavataraṃ,
Sunami pavajjita-mīha-mamalaṃ.
(Tāmarasagāthā)
44 .Mahakañhi sīlampi abhāsi kante,
Brahmathandilī mamhi manāpi ramme;
Calakampi gīrampi kadāci ambe,
Varapaṇḍi khīṇampi namāmi taṃ ve.
(Kamalāgāthā)
45 .Mohante jini paṭhame jaye jitāyaṃ,
Soramme isipatane vane nivāsaṃ.
Khobhante kiri sakale vade vilāsaṃ,
Ghoraṃve vinidamane name jinā-haṃ.
(Pahāsinīgāthā)
46 .Divārakaṃ bajanagaraṃ phitaṃ vase,
Nisāya taṃ janagaṇanaṃ ṭhitaṃ mate;
Vijānakaṃ tamajaṭakaṃ sitaṃ vane,
Hitāvahaṃ narapavaraṃ imaṃ name.
(Ruciragāthā)
47 .Racita-maviralaṃ manussa mathā paṇaṃ,
Pasiya tatiyakaṃ catuttha makā sayaṃ;
Karita-madhikataṃ akhubbhamalā sabhaṃ,
Jahitagatiparaṃ panujja namāma-haṃ.
(Parājitāgāthā)
48 .
Nagara -majaya -mesa nivasi tha pare,
Mahati sa maṇike sakuṇakujavane;
Yapati vasati ve hitasivavahane,
Surata mubhayame-sita mima paname.
(Paharaṇakalikāgāthā)
49 .
Cha ṭṭha ṃ vase athu -da tattha vane mune sa ṃ,
Sabbaṃ dhare makulapabbatake upedaṃ;
Cattaṃ male manuja matthavase sudesaṃ,
Bhattaṃ name lahuka mappa mare dhune taṃ.
(Vasantatilakagāthā)
50 .
Nuna upavasati idha tha puna parime,
Sukhaguṇamahati tidasapura ajite;
Yuganuta mavadi vitatha mughatari ve,
Hutathuna manami simada tula mariye.
(Sasikalāgāth ā)
51 .Jinapati susum āra ṃ bhesakallāvane -sa ṃ,
Nivasati puthuñāṇaṃ khve-sa nandālaye-taṃ;
Vimala-mi dhu-jukāyaṃ bhedasantāpa-sesaṃ,
Vijaha-pi sukhumālaṃ esamantā name-haṃ.
(Mālinīgāthā)
52 .Mahati sukantiye atha ca tattha sītale,
Vasati kusambiye navamavassa-pī-tare;
Avahi sukha-ntime pajaha-mattha-mī-dha ve,
Panami nudaṃ hine sakalasatthavasaye.
(Pabhaddakagāthā)
53 .Yudhavati pālileyyaka vane pahāya nāge,
Upaṭhahi nāgi-dhe-sa dasame jahāya bāle;
Sukhavasi kāyike ca manake tadāsa sāte,
Yuta-madhi vāhite ca paname payāta māre.
(Vāṇinīgāthā)
54 .Ito patte nāḷe vasati dijagāmepi dasame,
Hitopatthenā-yeka adhiki-dha vādehi vadake;
Vilomatthehā-neka-sahi ṭhita-māghepi samaye,
Viyogatthe-tā-neja-mapi pihavāsehi paname.
(Sikharaṇīgāthā)
55 .Dviadhiki-tare verañjāyaṃ tato dasamaṃ pare,
Nivasi nilake khedaṅghātaṃ karo paramaṃ vane;
Kilami idha ve vehaṅgānaṃ manoramakaṃ vase,
Viraji-sigaṇe medhaṅkāraṃ asokadadaṃ name.
(Hiriṇīgāthā)
56 .
Yo sampu ṇṇ e upari tirase c āliye pabbatepi,
Sobhaṃ phulle suvasi itare kāmite appamehi;
Sāvatthikkenu-da catudase kārite ālayepi,
Kāmo-cchidde tu bhaya muname ñātime dvārakehi.
(Mandakkantāgāthā)
57 .
Sakko kappile kariya madake niggaho yoti pañce,
Dakkho kappiye vasidha yamake iddhako bhohi aññe;
Yakkho dabbike damiya nagare soḷase-topi vaṅke,
Aggo-ghattite paciya paname bodhake monipaññe.
(Kusumitalatāvellitagāthā)
58 .
Duladdhe pūre yopari ca dasato rājageha ṃ bhajanto,
Tu satte kūle kho kari dha yapato vāsamejaṃ jahanto;
Dumaṭṭhe pūneso ramita-calato ṭṭhārasetaṃ dadaṃ so,
Guṇasse vūpeto namidha karabho kāyakhedaṃ sahanto.
(Meghavipphujjitag āth ā)
59 .Cālīye parime tatheva acale -kūnepi v īse lila ṃ,
Bhāgī ce sa hite pageva pavase sūrehi nisevitaṃ;
Kārite ramike pare ca nagare pūrepi vīse imaṃ,
Hārite vasime jahena paname mūlepi khīṇe jitaṃ.
(Saddūlavikkīlitagāthā)
60 .Pañcapañca-mākare tatopi piṇḍakena jetakānane ca,
Aññamañña-mādarena yo nisinnakena te ca māpayeva;
Pubbapubbaārāme payoji-pāsikāya vāramāvasedha,
Suddhasuddha-māmalena poriyātimāya mānasā namesa.
(Vuttagāthā)
Puññenā’nena saṃsāramupadhi suci sappūrise vo paseve,
Tehā dinnaṃ sugāho suciparisaupeto arogo bhaveyyaṃ;
Dīghāyūko mahāpañña yasadhanasulābho ca kalyāṇamitto,
Lokādibbo ca maggo samamatiparivārova nibbānapatto.
(Saddharāgāthā)
Ka.Nassati sāsane chanavutādhike ca tivise sate kaliyuge,
Dvesatacuddasādhikasahassake sakalaraṭṭhakaṃ khubhi gate;
Bhātikayuddhakena nagaraṃ tadā bhavati chārikā yatigaṇo,
Dukkhagato mahāpaharaṇehi jivitakhayampi eti piṭake.
(Bhaddakagāthā)
Kha.Udisaka cetyakepi vikiriya nāsati dha so thiro sagaṇato,
Vijahiya purato ttaravaneka kumbhakaragāmakaṃ nivasaye;
Satagaṇakehi tattha janakopi ‘‘bhota idha vāsa sabbayatinaṃ,
Upaṭṭhahamī’’ti tamhi katipāhanaṃ vasati kho vimaṃsiya sukhaṃ.
(Lalitagāthā)
Ga.Tattha araññe ramito sucari saddhamma-timāni suyatīhi tipīko,
Dhūrasuyutto parigāhiya sujāto supaṭṭhāti kunadita-muyānaṃ;
So satamaccehi kataṃ nagari daṃ tassa ca pācina raha dhikakose,
Paccayanāyāsu da chāyabahuko suddhayatipi idha vasanakāle.
(Tanugāthā)
Gha.Phagguṇamāse chadine raciya niṭṭhaṃva gato paramari iminā-yaṃ,
Sijjhatu pemaṃ vata rakkhatu sudevo uda vaḍḍhatu jinavacane taṃ;
Vāsam ālin ī niṭṭhitā.
Mahāpaṇāmapāṭha
(Buddhavandanā)
1. So , ko; Ne, sa ṃ ;
2. Satth ā, nesa ṃ ; Khema ṃ , dātā;
3. He ḷā ta -kk āro so; Jant ūna ṃ , no m ā nu;
4. So lokandha ṃ , hantv ā nakko;
Sattambojaṃ, bodhetā nu.
5. Jinas ūriyo, tibhavanabhe;
Muhatimiraṃ, abhitapaye.
6. Jeno jinamūle, disvā janakāyaṃ;
Saṃsāranimuggaṃ, sabbaññuta micchaṃ.
7. Hitvā karupetaṃ, mokkhaṃ paṇidhānaṃ;
Vattesi dayāṇā, yo taṃ muni vande.
8. Sutāyubhariyā me, dhanaṅgamapi cajjaṃ.
Cinaṃ budhinidāne, agā muniyaṃ metaṃ.
9. So sasajātiya dehaṃ, cajjiya dānavarañca;
Nāgusabho varasīlaṃ, pūrayi samparicāgo.
10 . Nekkhammaggaṃ rājā hutvā, senabbidvā paññāseṭṭhaṃ;
Vedehindo vīrukkaṃsaṃ, khantīvādī khantīseṭṭhaṃ.
11 .
So sutasomo tathaga ṃ , temiya dhi ṭṭ hānavara ṃ ;
Ekabhugo mettavaraṃ, lomahasopekkhataraṃ.
12 . Pāram ī tidukkar āva, p ūriy āna se ṭṭ habodhi;
Pāpuṇittha yo ananta-dhammasāradaṃ namāmi.
13 . Pah āya cakkavattika ṃ , karopan īta maddiya ṃ ;
Bhusidhare sasenakaṃ, ajeni pāpimaṃ name.
14 . Athuttara ṃ jay ākara ṃ , bah ūpak ārata ṃ jino;
Paṭicca nimmisakkhibhi, udikkhate namāmi taṃ.
15 . Ca ṅkame maruvimati yo, chindaya ṃ kami rataniye;
Iddhipāṭihiraṇakaro, cakkhumaṃ tamabhipaṇame.
16 . Atha ratanaghare buddho, chadidhiti janayaṃ saṅkhyaṃ;
Sīmīsā tamabhidhammaṃ yo, suranaramahitaṃ vande.
17 . Nigrodhantika nubbhavī sukhaṃ, dhammaṃ yo vicinaṃ nadhīvaro;
Kicchāladdha manaññabodhiyaṃ, vande taṃ sugataṃ nigrocaraṃ.
18 . Sabbhogehi tha mucalindena,
Nāgindena rahasi pāvutto;
Sokhyaṃ yo nubhavi vimuttiṃtaṃ,
Vande m ārāji atulappañño.
19 . K āru ṇiko r ājāyatane yo,
Bhoja muḷāraṃ bhojjarasekaṃ;
Vāsa makā nantagguṇadhāro,
Ekagato vandāmi mahesī.
20 . Keyyaṃ keyyaṃ abhijayaketuṃ,
Jeyyaṃ jeyyaṃ varajayapānaṃ;
Peyyaṃ peyyaṃ suvici name taṃ,
Neyyaṃ neyyaṃ samatamupekkhiṃ.
21 .
Satta ca satt āhe vijit āvī,
Khepiya nigrodhaṃ puna gantvā;
Dhammasududdasyaṃ pati jāto,
Dhammakathā pposukka vitakko.
22 .
Maruga ṇehi brahmun ā sama ṃ ,
Ratanadāmameruṇā dadā;
Samabhiyācito paṭissavaṃ,
Dasabalo namāmi desituṃ.
23 .
Gantv ā isipp ātakk ānanañca,
Satthā migaddāyaṃ desayittha;
Saccappakāraṃ yo dhammacakka-
Suttaṃ name chabbīdhaṃsu tāva.
24 . Rañño magadhassa katappaṭiñño,
Gantvānatha rājagahaṃ vineti;
Satte malarogayute gadaggaṃ,
Pāyetuna taṃ paṇame bhisakkaṃ.
25 . Sakyādhivāse kapile saññatiṃ,
Mānaddhajaṃ bhindiya middhivātā;
Dhammāmataṃ pāyi pituppabhuti,
Vandāmi sakyinda manomadassiṃ.
26 . Anāthapiṇḍoti vhayena nanta-
Ddhanaṃ cajitvā sukate vihāre;
Vihāsi bhiyyo janatā hitatthaṃ,
Sudhammabheriṃ vadayaṃ bhivande.
27 . Upetapuññaṃ varalakkhaṇokaṃ-
Ṇokaṃ visuddhaṃ jalitappadīmaṃ;
Dīpaṃ pajānaṃ anighaṃ navajjaṃ-
Navajjavācaṃ sugataṃ namāmi.
28 .
Munibh ānu dhammapabh āhi jana -
Mbuja muddhatandhatamo sutapo;
Karuṇāruṇo samabodhayi yo,
Bhavisītalattapano paṇame.
29 .
Indu viyambaramajjhatale yo,
Rājati tāragaṇena munindo;
Ariyagaṇapparito tibhave taṃ,
Sādara muggatasobha mavandi.
30 . M ūlām ūlā ti ṃ satip āramiyo,
Sākhāsākhā majjhimajjhānakāyā;
Pattāpattā buddhacakkhuni yassa,
Pupphāpupphā kāruṇā maggakhandho.
31 . Sārāsārā yamakā pheggubhiññā,
Sabbālambaṅkurakaṃ sīlavaṇṭaṃ;
Sesādhammā madhupakkapphalāni,
Raṃsīchallī sutacā lakkhaṇāni.
32 .
Ch āyupag ā su ṃ puthunaradev ā,
Mārajidīpaṅkara mahijātaṃ;
Patthatanantañca kusalabījaṃ,
Ekaruhaṃ pādapamuni vande.
33 .
M āratitthiyaripu ṃ tamañca yo,
Dhaṃsayaṃ nagaradhamma māpayaṃ;
Sīlanīvaraṇa dvārakoṭṭhakaṃ,
Esikāparamasaddha muttamaṃ.
34 .
Dv ārap ālasuyata ṃ sati ṭā la ṃ ,
Ñāṇacaccara sighāṭapadiddhiṃ;
Dhammamaggakuṭisāla sahittaṃ,
Dhammasenapatisārijabhūtaṃ.
35 . Dutiyasutaparohitaṃ mahā-
Dhutaguṇadharamaggha dassikaṃ;
Vinayacinaka dhammarakkhakaṃ,
Tibhavapatika dhammarājiyaṃ.
36 . Sutaṃ sutaṃ sabbadhi sajjanaṃjanaṃ,
Mitaṃ mitaṃ nantaguṇālayaṃ layaṃ;
Hutaṃ hutaṃ jantunamānamaṃ namaṃ,
Bhave bhave tebhavamaṅgalaṃ galaṃ.
37 . Lokābhirāmaṃ ramaṇeyyaveduraṃ,
Lokantaguṃ antubhayānupāgataṃ;
Lokaddhajaṃ mānadhajappahārakaṃ,
Lokaggaruṃ aggaru paccaye name.
38 . Makuṭaggaphalaṃ nayanañcanikaṃ,
Savanabbhusanaṃ vadanabbhusanaṃ;
Galamaṇḍanamiddhi manaññurasaṃ,
Kiriyaññudaraṃ dvikhaṇaññukaraṃ.
39 .
Ka ṭivibh ūsana majjhimañña ṇaka ṃ ,
Dayavilepana dhāraṇamaṇḍanaṃ;
Paṭakhilaññunivattha manuttaraṃ,
Munimaruttama meka mahaṃ name.
40 .
Sativara sucaka ṃ ibbhaggapañña ṃ ,
Suvīriyavasuvāhaṃ pītiselaṃ;
Gahapatisamathaggaṃ thīpasaddhiṃ,
Asa ṇiyasunupekkha ṃ sattabhoga ṃ .
41 . Catudisikiddhippada masah āya ṃ ,
Suparivutaṃ khattiyavirajānaṃ;
Suciparisaṃ devanara manāpaṃ,
Dasabalacakkādhipati bhivande.
42 . Samādhibbahiddhaṃ saticchaṭṭhaselaṃ,
Virappañcamā jīvamajjhaṃ sukamma-
Ttatiyaṃ suvācādutiyaṃ bhiseṭṭhaṃ,
Samātakkapubbañca sattappavāraṃ.
43 .
Vividhañ āṇ apabhutibbas ākara ṃ ,
Bahumahiddhika marūna māsayaṃ;
Dhuṃvapabhājalitarāmaṇeyyakaṃ,
Sugatanerunagarāja māname.
44 .
Sīlajjala ṃ ratanadhamma m ākara ṃ ,
Bhiññāviciṃ satikulaṭṭhi gambhiraṃ;
Vitthiṇṇañāṇa mariyodajāsayaṃ,
Aṭṭhambīdhacchariyakaṃ asandanaṃ.
45 .
Bahunajjamosara ṇa mekarasa ṃ ,
Durupaggamaṃ acitasambharinaṃ;
Puthupotapuññavatameva name,
Dvīpaduttamaṇṇava nadindavaraṃ.
46 . Abhiniharadhanuṃ guṇapāramiṃ,
Naḷamatimanabājarahammukhā;
Dhitisamitasarena sudhārayaṃ,
Malama gagaṇa mekapavedanā.
47 . Yo pāvedhesiṃ aggamaggañca tūṇiṃ,
Dhammālaṅkārabbamma mekabbalaṃ taṃ;
Nettiṃsānantañāṇa gīrellimantaṃ,
Sabbaññussāsaṃ iddhidaṇḍaṃ namāmi.
48 . Varatapavuṭṭhi subījakasaddhā,
Matiyuganaṅgala hīrutapīsā;
Susamatharajju satidvijatuttaṃ,
Vīriyadurāvaha saccanidānaṃ.
49 . Vatisaṃvaraṃ soratamocanañcaṃ,
Saraṇā nivattabbahanatthaṃ yassa;
Amatapphalaṃ nekarasehupetaṃ,
Sugataṃ mahākassaka mābhivande.
50 .
Devaggo tidasapure var āsane yo,
Devānaṃ janikapabhutinaṃ bhidhammaṃ;
Bālakkova laḷayamācale timāsaṃ,
Desesyā paravisayaṃ name ajeyyo.
51 .
Mah āyaso vividhasubhappak āsaka ṃ ,
Kurūsu yo amitaguṇo tamonudo;
Parappavādahari subhānuyoginaṃ,
Nam āmi ta ṃ kathayi satippa ṭhānaka ṃ .
52 . Samathakapaliko sasnehasamm āsati,
Paramamatiginī savaṭṭiparakkamo;
Sakalajutikaro sudhammapadīpako,
Ima mupajalito jinena namāmahaṃ.
53 . Vigatagatamalaṃ malagatavigataṃ,
Mahita hitamanaṃ manahitamahitaṃ;
Vibhavabhavakaraṃ karabhavavibhavaṃ,
Sujana janaguṇaṃ guṇajanasujanaṃ.
54 .
Sīlaggada ṇḍ avicita ṃ susam ādhipatta ṃ ,
Sobhāsamujjala manantaga ñāṇasīkhaṃ;
Saddhammaseṭṭharatanañca tilokaketuṃ,
Vandāmi locanabhiseka susobhayuttaṃ.
55 .
Vinayanaya manayavinaya manamita ṃ ,
Vijayajaya majayavijaya matulitaṃ;
Vibhajabhaja mabhajavibhaja mananakaṃ,
Visamasama masamavisama mabhiname.
56 .
Paramarama maramaparama matigu ṇaṃ ,
Pagahagati magatipagata mamamakaṃ;
Pacayacaya macayapapaya manaṇakaṃ,
Pakatakata makatapakata macalakaṃ.
57 . Ujuka mayanamagge mokkhadesaṃ niyāsi,
Vararathakujarena cammacakkena satthā;
Hiritapadukapālambena dhammassutena,
Satinivarayutena ppāṭihiraddhajena.
58 . Avihananakkhinā suyama nemupakkharā,
Udariyamabbhinā paripuraṅgasaccinā;
Kusalavibhūsinā nimadakupparena yo,
Akharanatesinā gupitasilanandanā.
59 . Anusanughātinā matipurejavena kāla-
Ññutamatisārike na ca visāradatthidaṇḍā;
Satituda dhītirasmi manadammasindhavena,
Vinayagaṇe namāmi ta matulyasatthavāhaṃ.
60 . Yamakkaggijālaṃ paravisaya maccherasahitaṃ,
Dudiṭṭhandhubbāhaṃ yugagahaṇatitthīna makarī;
Bahūnaṃ majjhe yo ratanakamane pāṭihariyaṃ,
Jayakketussāpi ta mabhinami kaṇṭambasamipe.
61 .
Nakhajutiraja ṃ cakka ṅgopeta p ādavarambuja ṃ ,
Subhasirimato raṃsijālaṅgulidasasaṃsubhiṃ;
Pavarasirasā devādevā sadā na pilandhayuṃ,
Ta mativa manorammaṃ tittīkarā nami yassa ke.
62 .
Buddhopyeko nidhanagu ṇino va ṇṇ aye y āvaj īva ṃ ,
Kāmaṃ aññaṃ kathamabhaṇa māsuṃ khiyethā yukappo;
Na tvevā yaṃ khaya mupavajje yassa vaṇṇo ananto,
Ta ṃ sabbaññu ṃ sakalarir ī nekan ātha ṃ nam āmi.
63 . Pādid īpāda ṃ dvinayanadija ṃ dhammak āya ṃ dhiso ṇḍ aṃ ,
Bhāṇīsoṇḍaggaṃ saraṇasirasiṃ maggāvālaṃ subhaṅgaṃ;
Sīlālaṅkāraṃ vimalibhavu taṃ sattatiṭṭhidhidabbaṃ,
Nāthebhindaggaṃ phalakariṇukaṃ mokkhabhojaṃ namāmi.
64 . Malāloḷullolaṃ atibhayajanaṃ duggasaṃsārasinduṃ,
Phiyabbhāniggāho sivataṭamukho nāvi kajjeṭṭhanātho;
Padappārakkāmaṃ bahujanagaṇaṃ ekamaggattaramhi,
Samāropetvā mattari ta matulasādarañcā bhivande.
65 .
By āma ṃ sugghanadh āra makku ḷusatabbh āṇ ujjalantattana ṃ ,
Ukkaṃsajjuti ketumālavicitaṃ saddhammajotindharaṃ;
Bundinniggatapajjalanta didhitiṃ ajjatthanā yāva ca,
Vandetaṃ muni sakyapuṅgava mahaṃ puṇṇinduvattampi ca.
66 .
Sattama ṃ tama ṃ vin āsaka ṃ saka ṃ dada ṃ vineyyak ānameva,
Bhāvanaṃvanaṃ dhulīkaraṃ karaṃ tidukkaraṃ pajābhibhuñja;
Gāravaṃravaṃ manoharaṃharaṃ narānarānayaṃ namāmi,
Sādaraṃdaraṃ vinodakaṃdakaṃ pavassakaṃ pajānamiva.
67 .
Buddho nigrodhabimbo mudukaracara ṇo brahmaghose ṇija ṅgho,
Kosacchādaṅgajāto punarapi sugato suppatiṭṭhitapādo;
Mudodātuṇṇalomo athamapi sugato brahmujuggattabhāvo,
Nīlakkhī dīghapaṇhī sukhumamalachavī thomyarassaggasaggī.
68 . Cattālīsaggadanto samakalapanajo antaraṃsappapīṇo,
Cakkenaṅkītapādo aviraḷadasano mārajussaṅkhapādo;
Tiṭṭhantonomento bhayakaramudunā jaṇṇukānā masanto,
Vaṭṭakkhandho jino gotaruṇapakhumako sīhapubbaḍḍhukāyo.
69 . Sattappīṇo ca dīghaṅgulaṃ matha sugato lomakūpekalomo,
Sampannodātadāṭho kanakasamataco nīlamuddhaggalomo;
Sambuddho thūlajivho atha sīhahanuko jālikappādahattho,
Nātho uṇhīsasīso iti guṇasahitaṃ taṃ mahesiṃ namāmi.
70 . Vaṭṭacitānupubbakasubhaṅgulī ruhiramaṭṭhatuṅganakhako,
Nigguḷagopphako samapado sīhosabhibha haṃsasannibhakamo;
Dakkhiṇatāvatakkami samantamaṇḍala nigaṇṭhi jāṇusubhako,
Byañjanapuṇṇaposatanu nābhigambhīra achiddadakkhiṇavaṭo.
71 . Dviradakarappakāsurubhujo suvibbhajanupubbamaṭṭhaanunā-
Nunaalinānupubbarucira ttilādirahitabbisuddhatanuko;
Dasasatakoṭi hatthibaladhāraṇo kanakatuṅganāsikasubho,
Suruhiradantamaṃsatha sucisiniddhadasano tha lokasaraṇo.
72 .
Suddhapas ādindri ca va ṭṭ atarad āṭ ho ruhiro ṭṭ ha ca suranaran ātho,
Āyatasobhabbadano tha muni gambhīrujukāyatasuruciralekho;
Byāmapabhāmaṇḍalabundi supuraggaṇṇi ca āyatavisaṭasubhakkhī,
Pañcapasādakkhi ca kuñcikasubhaggapakhumo mudutanuruṇajivho.
73 .
Sommasiniddha tyujjalakomala varu ṇavimalatanu ca amitagu ṇo,
Komala dakkhiṇāvaṭa añjanabhidasarisanilaka mudutanuruho;
Dakkhiṇavaṭṭakomala saṇusamasunila alulita siraruhi jino,
Sobha ṇasa ṇṭ hāno tha siniddhasiraruhi ca supacitasatakusala jo.
74 . Niggu ḷonigganticchattassarisaatisubhagasira c āyat āruci ka ṇṇ ako,
Sosaṇṭhānassaṇhāhārānukamapahutabhamutha suāyatabbhamuko ca so;
Suggandhaggatto muddhicātha vadani ca puthulakanalāṭa āyatasobhaṇo,
Assāsappassāsātissaṇu dharamasamasama nami ketumālavicittakaṃ.
75 . Buddhuppādo kimaṅgaṃ atidulabhataraṃ ghosamattampi loke,
Tasmā nānappakāraṃ saparahitasukhaṃ viddhasū patthayantā;
Yātiṭṭhatthāva haṃ taṃ suranarasaraṇaṃ antarāyappahānaṃ,
Puññakkhettekabhūtaṃ sugatamavirataṃ sādhu vandantu santo.
76 .
Khettavara ṅgatatthutipure javapa ṇama tejas ā idha bhave,
Rogabhayādyupaddavahato anunasukha bhogapuññamatiko;
Devamanussabhogapavaraṃ paratthanubhāvañca antimabhave,
Aññataro tibodhipavare bhavissati yathāsayaṃ katanato.
77 .
Puññen ānena soha ṃ nipu ṇajavamati pemav āco sakh īlo,
Saddho kalyāṇamittotisaraṇagamano sīlavā cāgayogo;
Hirottappī sudakkho avitasucarito dhitimā saccabhāṇī,
Bāhussacci vibhāgi saparahitakaro vaggurāvo bhirupo.
78 .
D īghajj īvi nirogo sucikulapassuto dhammaratto viratto,
Niccāpalyo kataññu atimudujumano sādhubhāvādiviññū;
Dhammājīvo bhaveyyaṃ bahukusalarato appakodho aluddho,
Evañcaññaṃ kareyyaṃ paṇidhi carimake mokkhanibbānabhāgī.
79 . (1) Mahākathaṃ buddhaghoso, tanumeva karaṃapi;
Cajaṃ heyyā diyā deyyaṃ, akarittha yathā tathā.
80 .
(2) Mah āpa ṇā mapor āṇ aṃ , kiñci eva punappuna ṃ ;
Kāmokkamaṃ dudhārañca, cajaṃ deyyā diyaññattha.
81 . (3) Sutajjaya anubhava -ṭṭ hapanatthena lañchin ā;
Sutena garunānena, katoyaṃ paṇāmo navo.
82 . (4) Ekakkhar āya g āth āyo, y āva chabbisatakkhar ā;
Jātiya pajjasattatyā, saṅkhato caturādhikā.
83 . (5) A ṭṭ hādhik ā sahevuyyo -jan ādīhi mida ṃ nata ṃ ;
Yathāvuttatthakā kāmā, ye niccaṃ dhārayantu te.
84 . Rājātir ājātimanoharo yo,
Devātidevātiguṇoghadhārī;
Brahmātibrahmātibhavantagū taṃ,
Saṅghātisaṅghātivirāva vande.
85 .
Ana ṅgana ṅga ṃ naradevadeva ṃ ,
Aniñjaniñjaṃ bhayatāṇatāṇaṃ;
Anaṇḍanaṇḍañca anāthanāthaṃ,
Khayantayantaṃ paṇamāmi māmi.
86 .
Tambasiniddhatu ṅganakhako nu ṃ va ṭṭ asucitura ṅguli ca muniso,
Sīhusabhobhahaṃsasamago nigūḷasama gopphakāyatamukho;
Komaladakkhāṇāvaṭatanuruho sucimalujjalābhasariro,
Pañcapas ādayuttanayano sugandhamukhatu ṅgan āsikayuto.
87 . Ko ṭisahassan āgabaliko surattamadharo suva ṭṭ adasano,
Āyatasaṇulomabhamūko muduttanukaratta jivhasahito;
Chattasamānasobhaṇasiro sukesavara ketumālavicito,
Iccanubyañjanebhi sahitaṃ munindapavaraṃ namāmi sirasā.
88 . Sakalamalehi so muni sudūratāya ca malāriniṃ hatatayā,
Tibhavarathe samānitamanārakāni ca namālayo naravaro;
Malakaraṇe rahāraha manantañeyya mabhijānanā muni tathā,
Caraṇayuto tivijji ca suvācatā sugamanā janesu sugato.
89 .
Lokavid ū so nitalokatayat ā sākalato asamanaradam ā so,
Sārathi jino anusāsanakaro satthavaho dupathataraṇasattā;
Bujjhati sāmaṃ catusaccamakhilaṃ bodhayi jantugaṇamiti ca buddho,
Bhākaraābhāphuṭapaṅkajasamo maggiyañāṇaphuvikasito ca.
90 .
Bhaggakileso so bhagav ā tibhava vamita gamana sujana bhajanato,
So bhaji saddhamme pavibhatta sarasa chabhagayuta garukaraṇiyato;
Sattanikāye kenapitulyaguṇamapamita sirighaṃnajutisusubhaṃ,
Devanarānaṃ ekapatiṭṭha mavitathutiyasa masaki mabhaṃname.
91 .
Buddhupp ādo kimma ṅga ṃ bho atidulabhataramidha bhave sughosa map āparo,
Tasmā patthentā sabbaññuṃ vividhahitasukha manadhikaṃ namantu ca sādhavo;
Puññenānenete diṭṭhe bhayaaghaṃpīḷanaṭṭha virahitā parattha cubho subhe,
Bhutvānante ve hessante avikalasukhasirimatikā anuttara bhāgino.
92 . So cakkopetapādo mudubhujacaraṇo suppatiṭṭhitapādo,
Eṇījaṅgho ca buddho kanakanibhataco āyatapaṇhi nātho;
Kosonaddhaṅgajāto atisudhumachavī jālikappānaheṭṭhā,
Ussaṅkhapādayutto abhinilanayano āyataṅguliyogo.
93 . Ṭhito kho no namanto kirubhayaputhunājāṇuyo āmasanto,
Lomakūpekekalomo samataladasano añjanuddhaggalomo;
Brahmaddehujjugatto aviraḷamukhato sattakaṅgussado so,
Nigrodhappāribimbo migapatihanuko sīhapubbaḍḍhakāyo.
94 . Puṇṇattālīsadanto supahutarasano sobhaṇodātadāṭho,
Saṇhodātuṇṇalomo samavaṭalagalo antaraṃsapiṇo so;
Brahmagghoso munindo punapi gupakhumo uṇhisasamphullasīso,
Bāttiṃsaṅgopasobhaṃ mudurasahaṇī lokajeṭṭhaṃ name taṃ.
Mahāpaṇāma niṭṭhitā.
Tigumbacetiya thomanā
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1.
Yo dīpa ṅkaram ūlamhi, pada ṃ hattagata ṃ caji;
Sammāsambodhi mākaṅkhaṃ, vande tassa siroruhaṃ.
(Pathyāvattagāthā).
2.
Pūretv ā bodhisambh āra -mahesa ṃ yo anuttara ṃ ;
Alattha buddhattaṃ tassa, kesadhātuvaraṃ name.
(Pathyāvattagāthā).
3. Laddh ā buddhatta ṃ cha ṭhāna -matikkamma pavedayi;
Vimuttiṃ rājāyatane, tassa kesavaraṃ name.
(Rakāra bhakāravipulā pathyāvattagāthā).
4. Tattha sakkadattiyampi, nāgalataṃ harītakaṃ;
Anotattodakaṃ bhuñji, vande tassa siroruhaṃ.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
5.
Tad ā muggaselapatta ṃ , mah ārājūhi dinnaka ṃ ;
Tathāgato paṭiggaṇhi, vandāmi tassa sīsajaṃ.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
6.
Tad ā dvinna ṃ dvebh ātika -janehi madhupi ṇḍ ika ṃ ;
Paribhuñjesi manthampi, tassa sīsasiriṃ name.
(Takāravipulā pathyāvattagāthā).
7. Yo tapussabhallikānaṃ, tadā dvisaraṇaṃ adā;
Lokamhi sabbapaṭhamaṃ, tassa sīrivahaṃ name.
(Rakāra nakāra vipulāpathyāvattagāthā).
8. Tadā tatthupaṭṭhakānaṃ, tesaṃ kese adā aṭha;
Lokahita mapekkhanto, nātho yo tassa te name.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
9. Tepi taṃ āhāritvāna, pokkharabbatiyaṃ karuṃ;
Sajīvakesa cetiyaṃ, nametaṃ sabbapubbakaṃ.
(Makāravipulā pathyāvattagāthā).
10 .
Uposathuposathamhi, muñcanta ṃ nīlarasmiyo;
Bhagavāva lokaatthaṃ, karontaṃ taṃ sadā name.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
11 .
Cūḷā ma ṇidussacetya ṃ , kālamhi bodhisattake;
Buddhakāle idaṃ sabba-paṭhamaṃ taṃ namāmahaṃ.
(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).
12 . Namāmahaṃ vandāmahaṃ, pūjemahaṃ siroruhaṃ;
Puññamidaṃ bhavatu me, paccayo āsavakkhaye.
(Takāra nakāravipulā pathyāvattagāthā).
Tigumbacetiyathomanā niṭṭhitā.
V āsam ālin īkya
Namo tassa bhagavato arahato samm āsambuddhassa
1. Vuḍḍhopi jinānaṃ, buddhosi vijānaṃ;
Pubboditi māhaṃ, kubbomi vimānaṃ.
(Tanumajjhāgāthā)
2.
Mah āsamatak ūla ṃ , nar āpavarap ūja ṃ ;
Jahā abhayapūraṃ, namā kanakarūpaṃ.
(Kumāralalitāgāthā)
3. Narāsabhasubuddhaṃ, pajāmatanuruttaṃ;
Dayākaramuduttaṃ, namāma ha usukkaṃ.
(Kumāralalitāgāthā)
4.
Hita ṃ vahasus īlo, pamodati sukhatte;
Name tamapabuddhaṃ, jinaṃ gatasukhantaṃ.
(Kumāralalitāgāthā)
5. Bandhu ca santakileso, yo pitavaṇṇapabhāso;
Gotamagottasuññato, tassa namo narasīho.
(Citrapadāgāthā)
6. Buddhaṃ suddhaṃ lokesītaṃ, ukkaṃ yuttaṃ yoge haṃ;
Vantātītaṃ oghe sīdaṃ, vandāpīhaṃ sokehīhaṃ.
(Vijjummālāgāthā)
7.
Bhogavat ī yopakham ī, sītaday ā lokasakh ā;
Dhātutaye kitti sa ve, dātu jaye-tassa ca me;
(Māṇavakagāthā)
8.
M ānito lukho rutotha, sannibho subho sukho ca;
Jānito dharo namo ca, tassa yo thuto guṇova.
(Samānikāgāthā)
9.
Jaya ṃ dhaja ṃ paj āpuge, ṭhita ṃ lila ṃ mah āsukhe;
Subhaṃ phuṭaṃ pabhaṃ name, hitaṃ sukhaṃ dadātu me.
(Pamāṇikāgāthā)
10 . Puṇṇapuññajanitasubhaṃ, jātiñātithutiyaguṇaṃ;
Bhedaveravimalajinaṃ, ñāṇapādacaraṇa-mahaṃ.
(Halamukhīgāthā)
11 . Sati mati suci yo-bhāso, thuti muni sukhito kāyo;
Manujapumasuto nātho, jayavara mu-sabho dāto.
(Bhujagasusug āth ā)
12 .Yo buddho pavaro lilo puge,
Lokutto abhayo ṭhito sukhe;
Uttiṇṇaṃ nisabhaṃ hitaṃ vahe,
Monindaṃ vimalaṃ jinaṃ name.
(Suddhavirājitagāthā)
13 .Devindaṃ varagaṇatherindaṃ,
Niṭṭhānaṃ bhavajananibbānaṃ;
Niddosaṃ raṇarajanipphoṭaṃ,
Vande-haṃ subhamukhasoṇṇemaṃ.
(Paṇavagāthā)
14 .Gotamagotte ketuva ñātaṃ,
Lokajakhette meruva jātaṃ;
Thandilajeṭṭhe bheditamāraṃ,
Paṇḍitamajjhe medhiva bhāṇaṃ;
Mantiya vande sevitanāthaṃ.
(Rummavatīgāthā)
15 .
Buddho sukko amitagu ṇīso,
Yutto mutto sasiva timīto;
Khe yo tejo tapasiva akko,
Phelo theto tava namakāro.
(Mattāgāthā)
16 .Yo jitamāre ve aji sabbaṃ,
Tho mitasāre he-dhitapattaṃ;
Saṃsitapuṇṇo so nami tassa,
Paṇḍitaphullo so matikassa.
(Campakamālāgāthā)
17 .Kanakarūpa mūpameyyakaṃ,
Pavarasūra pūjasevataṃ;
Kamalabhūma dhūradesakaṃ,
Naramarūpa rū name ta-haṃ.
(Manoramāgāthā)
18 .Deve gate dvevārā gamāsi,
Sele cale ye ñātā pacāyi;
Uddhaṃ tale tevāsaṃ akāsi,
Buddhaṃ mate esāhaṃ namāmi.
(Ubbhāsakantagāthā)
19 .Ukke sunutaṃ puthukañca theraṃ,
Vutte sukhumaṃ ujukaṃ tathetaṃ;
Dibbe pa ṭima ṃ kiriya ṃ vadeta ṃ,
Iddhe mahita ṃ kathita ṃ nameha ṃ.
(Upaṭṭhitagāthā)
20 . Dibbassa pūre pavarehi gutto,
Siddhattha bhūte nagarehi vuṭṭho;
Saṅkassa pūre ma-gaṇehi buddho,
Aññattha pūje paname ni kubbo.
(Indavajirāgāthā)
21 .
Subha ṃ thuta ṃ yo rajata ṃ balattha ṃ,
Yugaṃ hutaṃ so kanakaṃ kamatthaṃ;
Citaṃ ṭhitaṃ lohitakaṃ manāpaṃ,
Lilaṃ itaṃ soraci taṃ namāhaṃ.
(Upendavajirāgāthā)
22 .Pinitaṃ viṇaṃ sakhilaṃ yaji taṃ,
Susukhaṃ dhujaṃ biluvaṃ niyutaṃ;
Ṭhapiyaṃ simaṃ thunutaṃ puthulaṃ,
Nami haṃ khiṇaṃ sukhumaṃ mudukaṃ.
(Sumukhīgāthā)
23 .Sogati bodhayiṃ gāhiya pattaṃ,
Otari sonami jānita atthaṃ;
Bhūpati pūjayi sākiya vaṃsaṃ,
Sūjadhi ūpadhi bhāsita dhammaṃ.
(Dodhakagāthā)
24 .Cattāro-me yācite so pavutthe,
Laddhā bhoge kāmite oghamutte;
Kattā tose-taṃ name colayutte,
Tatthā-loke taṃpate kho padukke.
(Sālinīgāthā)
25 .Sattā-loko sarito yo dhajukkaṃ,
Tatthā-gopo raciyo-noja-muddhaṃ;
Bhaddā-soko-pacito-bho pabuddhaṃ,
Saddhāyogo bhaji so-ho-namuccaṃ.
(Vātompīgāthā)
26 .Ñātamarūnaṃ upari ṭhitānaṃ,
Vālapasūkaṃ huvati jinānaṃ;
Devasuyāmo jinamiti ñāto,
Tena sukhā-bho vinami idā so.
(Sirīgāthā)
27 .Puṇṇakena kusumena sevataṃ,
Kuñjareva thunutena khe gata ṃ;
Sundarena nami tena me jayaṃ,
Puññatejakari-dhesa ve dadaṃ.
(Rathoddhatāgāthā)
28 .Mātu āyu khiṇu-ke iha pubbe,
Tāsu sādhu visute-disakucce;
Vāta tāla khaciteni-dha soṇṇe,
‘‘Tāta tāta’’ yaji te-tisa vande.
(Svāgatagāthā)
29 .Upari kamalayoni sobhitaṃ,
Juhati dhavalajoti-dositaṃ;
Sukari ya-matabodhi-mocitaṃ,
Sunami caraṇaloki-dho-rimaṃ.
(Bhaddikāgāthā)
30 .Vane jino yo vinayaṃ supekkhi-maṃ,
Mate ṭhito-bho dijakaṃ dubajjitaṃ;
Aghe-nidho khobhi-taraṃ mune-cchi-daṃ,
Name-bhito bodhimahaṃ lukha-jjhitaṃ.
(Vaṃsaṭṭhagāthā)
31 .Yo jāti-domānī-mupāsi lambi taṃ,
Kodhehi lokehi dubhāsi paṇḍitaṃ;
Pūrepi mūlepi pahāsi diṭṭhikaṃ,
Sabbehi pattehi namāmi icchitaṃ.
(Indavaṃsāgāthā)
32 .
Verañjake pūravare vibh ūsite,
Nelañjane dūmavane vikūjite;
Khemaṅkare thūlatare vidū site,
Eta-ṅgame pūna name virūpi ve.
(Indavaṃsāgāthā)
33 .
Adhun āpi sa s ārisuto nimala ṃ,
Tamupāsi matāpi kuto ci nayaṃ;
Karuṇāyi dha yāci budho vinayaṃ,
Garukāpi namāmi su-yo jita-haṃ.
(Toṭakagāthā)
34 .
Janavaro muni so sarito vane,
Vasabhato udito-pari gotame;
Gamanaso guṇiko gami-to name,
Nagara-do juti-mo ghatito-sathe.
(Dutavilambitag āth ā)
35 .Bhagavati ku ṭig āre yo nisinne,
Dhanavati suvisāle-ko isinde;
Ya-malabhi muni lābhe molichinne,
Sa panami juti-māse-to kilinne.
(Puṭagāthā)
36 .Paṭhapita-miccassa sidatu sabbaṃ,
Paṭhami-dha sikkhassa hitasukhatthaṃ;
Pavadiya giddhassa khiṇalukhatthaṃ,
Panami ca kiccassa sikhamukappaṃ.
(Kusumavicittāgāthā)
37 .Nilobhāsi dhūmehi yu-cco vilāse,
Ṭhito cā-bhi bhū tehi rukkho-digāhe;
Yi-to tāni pūrepi luddho dvivāre,
Jino-kāsi pūjemi buddho hitā-se.
(Bhujaṅgappayātagāthā)
38 .Janarame dasasare visālake,
Munivare kuṭighare-riyāpathe;
Dhutatare-subhakathe caji sa ve,
Tatiyake-ta-midha ve ṭhapi name.
(Piyaṃvadāgāthā)
39 .Vesālike tu vasi kātu cātukaṃ,
Te ñāhi tesu labhi-dhā-mukā-mukaṃ;
Negāmikesu bhaji phāsu sā-yukaṃ,
Etā-dhikesu nami-kāsu-dā-tulaṃ.
(Lalitāgāthā)
40 .
Vadi suppiyo duvacana ṃ tamato,
Sahi muttiko guṇakathaṃ tathato;
Gami māṇavo durapathaṃ carato,
Nami sādhavo budhavaraṃ paraso.
(Pamitakkharāgāthā)
41 .
Yu -pagami vimalo sakhilo tad ā,
Yuvavati-pivano rami yo brahmā;
Ekasayi ṭhitato kathi kho guṇe,
Esa nami jina-mo padhi-do-juke.
(Ujjalāgāthā)
42 .
Jāna ṃ sabbesa ṃ desi yo kho -dhimutta ṃ,
Ānandattheraṃ vedito coḷisuttaṃ;
Kāyassammukhe kātuno-lokiyaṃ-se,
Ṭhāna-ssa-ppuge kāruṇo hoti vande.
(Vessadev ī gāth ā)
43 .Sukathiya majjhimas īla -mapara ṃ,
Yu-pacita-metthi-dha cīra-manayaṃ;
Budhayi ca bhajjita-mīṇavataraṃ,
Sunami pavajjita-mīha-mamalaṃ.
(Tāmarasagāthā)
44 .Mahakañhi sīlampi abhāsi kante,
Brahmathandilī mamhi manāpi ramme;
Calakampi gīrampi kadāci ambe,
Varapaṇḍi khīṇampi namāmi taṃ ve.
(Kamalāgāthā)
45 .Mohante jini paṭhame jaye jitāyaṃ,
Soramme isipatane vane nivāsaṃ.
Khobhante kiri sakale vade vilāsaṃ,
Ghoraṃve vinidamane name jinā-haṃ.
(Pahāsinīgāthā)
46 .Divārakaṃ bajanagaraṃ phitaṃ vase,
Nisāya taṃ janagaṇanaṃ ṭhitaṃ mate;
Vijānakaṃ tamajaṭakaṃ sitaṃ vane,
Hitāvahaṃ narapavaraṃ imaṃ name.
(Ruciragāthā)
47 .Racita-maviralaṃ manussa mathā paṇaṃ,
Pasiya tatiyakaṃ catuttha makā sayaṃ;
Karita-madhikataṃ akhubbhamalā sabhaṃ,
Jahitagatiparaṃ panujja namāma-haṃ.
(Parājitāgāthā)
48 .
Nagara -majaya -mesa nivasi tha pare,
Mahati sa maṇike sakuṇakujavane;
Yapati vasati ve hitasivavahane,
Surata mubhayame-sita mima paname.
(Paharaṇakalikāgāthā)
49 .
Cha ṭṭha ṃ vase athu -da tattha vane mune sa ṃ,
Sabbaṃ dhare makulapabbatake upedaṃ;
Cattaṃ male manuja matthavase sudesaṃ,
Bhattaṃ name lahuka mappa mare dhune taṃ.
(Vasantatilakagāthā)
50 .
Nuna upavasati idha tha puna parime,
Sukhaguṇamahati tidasapura ajite;
Yuganuta mavadi vitatha mughatari ve,
Hutathuna manami simada tula mariye.
(Sasikalāgāth ā)
51 .Jinapati susum āra ṃ bhesakallāvane -sa ṃ,
Nivasati puthuñāṇaṃ khve-sa nandālaye-taṃ;
Vimala-mi dhu-jukāyaṃ bhedasantāpa-sesaṃ,
Vijaha-pi sukhumālaṃ esamantā name-haṃ.
(Mālinīgāthā)
52 .Mahati sukantiye atha ca tattha sītale,
Vasati kusambiye navamavassa-pī-tare;
Avahi sukha-ntime pajaha-mattha-mī-dha ve,
Panami nudaṃ hine sakalasatthavasaye.
(Pabhaddakagāthā)
53 .Yudhavati pālileyyaka vane pahāya nāge,
Upaṭhahi nāgi-dhe-sa dasame jahāya bāle;
Sukhavasi kāyike ca manake tadāsa sāte,
Yuta-madhi vāhite ca paname payāta māre.
(Vāṇinīgāthā)
54 .Ito patte nāḷe vasati dijagāmepi dasame,
Hitopatthenā-yeka adhiki-dha vādehi vadake;
Vilomatthehā-neka-sahi ṭhita-māghepi samaye,
Viyogatthe-tā-neja-mapi pihavāsehi paname.
(Sikharaṇīgāthā)
55 .Dviadhiki-tare verañjāyaṃ tato dasamaṃ pare,
Nivasi nilake khedaṅghātaṃ karo paramaṃ vane;
Kilami idha ve vehaṅgānaṃ manoramakaṃ vase,
Viraji-sigaṇe medhaṅkāraṃ asokadadaṃ name.
(Hiriṇīgāthā)
56 .
Yo sampu ṇṇ e upari tirase c āliye pabbatepi,
Sobhaṃ phulle suvasi itare kāmite appamehi;
Sāvatthikkenu-da catudase kārite ālayepi,
Kāmo-cchidde tu bhaya muname ñātime dvārakehi.
(Mandakkantāgāthā)
57 .
Sakko kappile kariya madake niggaho yoti pañce,
Dakkho kappiye vasidha yamake iddhako bhohi aññe;
Yakkho dabbike damiya nagare soḷase-topi vaṅke,
Aggo-ghattite paciya paname bodhake monipaññe.
(Kusumitalatāvellitagāthā)
58 .
Duladdhe pūre yopari ca dasato rājageha ṃ bhajanto,
Tu satte kūle kho kari dha yapato vāsamejaṃ jahanto;
Dumaṭṭhe pūneso ramita-calato ṭṭhārasetaṃ dadaṃ so,
Guṇasse vūpeto namidha karabho kāyakhedaṃ sahanto.
(Meghavipphujjitag āth ā)
59 .Cālīye parime tatheva acale -kūnepi v īse lila ṃ,
Bhāgī ce sa hite pageva pavase sūrehi nisevitaṃ;
Kārite ramike pare ca nagare pūrepi vīse imaṃ,
Hārite vasime jahena paname mūlepi khīṇe jitaṃ.
(Saddūlavikkīlitagāthā)
60 .Pañcapañca-mākare tatopi piṇḍakena jetakānane ca,
Aññamañña-mādarena yo nisinnakena te ca māpayeva;
Pubbapubbaārāme payoji-pāsikāya vāramāvasedha,
Suddhasuddha-māmalena poriyātimāya mānasā namesa.
(Vuttagāthā)
Puññenā’nena saṃsāramupadhi suci sappūrise vo paseve,
Tehā dinnaṃ sugāho suciparisaupeto arogo bhaveyyaṃ;
Dīghāyūko mahāpañña yasadhanasulābho ca kalyāṇamitto,
Lokādibbo ca maggo samamatiparivārova nibbānapatto.
(Saddharāgāthā)
Ka.Nassati sāsane chanavutādhike ca tivise sate kaliyuge,
Dvesatacuddasādhikasahassake sakalaraṭṭhakaṃ khubhi gate;
Bhātikayuddhakena nagaraṃ tadā bhavati chārikā yatigaṇo,
Dukkhagato mahāpaharaṇehi jivitakhayampi eti piṭake.
(Bhaddakagāthā)
Kha.Udisaka cetyakepi vikiriya nāsati dha so thiro sagaṇato,
Vijahiya purato ttaravaneka kumbhakaragāmakaṃ nivasaye;
Satagaṇakehi tattha janakopi ‘‘bhota idha vāsa sabbayatinaṃ,
Upaṭṭhahamī’’ti tamhi katipāhanaṃ vasati kho vimaṃsiya sukhaṃ.
(Lalitagāthā)
Ga.Tattha araññe ramito sucari saddhamma-timāni suyatīhi tipīko,
Dhūrasuyutto parigāhiya sujāto supaṭṭhāti kunadita-muyānaṃ;
So satamaccehi kataṃ nagari daṃ tassa ca pācina raha dhikakose,
Paccayanāyāsu da chāyabahuko suddhayatipi idha vasanakāle.
(Tanugāthā)
Gha.Phagguṇamāse chadine raciya niṭṭhaṃva gato paramari iminā-yaṃ,
Sijjhatu pemaṃ vata rakkhatu sudevo uda vaḍḍhatu jinavacane taṃ;
Vāsam ālin ī niṭṭhitā.
Bản dịch
Chưa có bản dịch đã xuất bản.
Bản dịch được quản trị theo từng trang nguồn; có thể đổi ngôn ngữ bằng các tab phía trên cột dịch (khi hiển thị dịch). «Trang trong sách»: Liền mạch gộp nhiều trang (có giới hạn); Theo từng trang dùng mục lục hoặc nút chuyển trang — áp dụng cho mọi chế độ (Chỉ Pāli, Chỉ dịch, Song song).